This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021PC0807
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken, on behalf of the European Union, in the sixty-fifth session of the Commission on Narcotic Drugs on the scheduling of substances under the Single Convention on Narcotic Drugs of 1961, as amended by the 1972 Protocol, and the Convention on Psychotropic Substances of 1971
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā jāpauž Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā jāpauž Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
COM/2021/807 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.12.2021
COM(2021) 807 final
2021/0417(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā jāpauž Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas 65. sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti ANO 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām. Ir paredzēts, ka Narkotisko vielu komisijas 65. sesija notiks 2022. gada 14.–18. martā.
2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2.1.ANO 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu (“Konvencija par narkotiskajām vielām”) 1 , mērķis ir starptautiski saskaņotas rīcības ceļā apkarot narkomāniju. Pastāv divi iejaukšanās un kontroles veidi, kas viens otru papildina. Pirmkārt, tās nolūks ir ierobežot narkotisko vielu glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību, izplatīšanu, importu, eksportu, izgatavošanu un ražošanu, atļaujot to tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Otrkārt, starptautiskas sadarbības ietvaros, kuras nolūks ir kavēt un atturēt narkotiku tirgotājus, tiks apkarota nelikumīga narkotiku tirdzniecība.
Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 2 ir izveidota starptautiska sistēma psihotropo vielu kontrolei. Tas tika darīts, reaģējot uz narkotisko vielu dažādošanos un izplatīšanos, un ar to tika ieviesti kontroles pasākumi attiecībā uz virkni sintētisku narkotisko vielu atbilstīgi to potenciālam novest pie narkomānijas, no vienas puses, un to ārstnieciskajai vērtībai, no otras puses.
Visas ES dalībvalstis ir iepriekš minēto konvenciju puses, bet Savienība nav.
2.2.Narkotisko vielu komisija
Narkotisko vielu komisija (CND) ir ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) komisija, un tās funkcijas un pilnvaras citstarp ir izklāstītas abās konvencijās. Tajā ietilpst 53 ANO dalībvalstis, ko ievēlējusi ECOSOC. 2022. gada martā 11 dalībvalstis 3 kļūs par CND loceklēm ar tiesībām balsot. Savienībai Narkotisko vielu komisijā ir novērotājas statuss.
2.3.Plānotais Narkotisko vielu komisijas akts
CND, pamatojoties uz ieteikumiem, ko tai sniedz Pasaules Veselības organizācija (PVO), kuru konsultē tās Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos, regulāri groza vielu sarakstu, kas pievienots konvencijām.
PVO 2021. gada 18. novembrī ieteica ANO ģenerālsekretāram 4 konvenciju sarakstos iekļaut 3 vielas, ko bija kritiski izvērtējusi PVO Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos.
CND savā 65. sesijā, kas notiks Vīnē 2022. gada 14.–18. martā, tiek aicināta pieņemt lēmumus par šo vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti konvencijām.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē Savienības tiesību aktu narkotiku kontroles jomā darbības jomu visās dalībvalstīs. Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmuma 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā 5 (“Pamatlēmums”), 1. panta 1. punktā noteikts, ka Pamatlēmumā “narkotiskā viela” ir viela, uz kuru attiecas Konvencija par narkotiskajām vielām vai Konvencija par psihotropajām vielām, un ikviena no Pamatlēmuma pielikumā uzskaitītajām vielām. Tāpēc Pamatlēmums attiecas uz vielām, kas uzskaitītas sarakstos, kuri pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē ES kopīgos noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. panta nozīmē. Tas nav atkarīgs no tā, vai Savienībā attiecīgajai vielai jau ir noteikti kontroles pasākumi 6 .
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs intensīvi uzrauga 7 minētās trīs vielas (brorfīnu, metonitazēnu un eutilonu), attiecībā uz kurām PVO ieteikusi starptautisku kontroli.
Komisijas priekšlikumā Savienības kopējai nostājai ierosināts atbalstīt PVO ieteikumus, jo tie atbilst pašreizējām zinātnes atziņām. Attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām šo vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos pamato arī informācija, kas pieejama Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē.
Ir nepieciešams, lai Padome noteiktu Savienības nostāju CND sanāksmei, kad CND tiek aicināta pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu sarakstā. Dalībvalstīm, kas būs CND locekles 2022. gada martā, šajā komisijā kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpauž šī nostāja, ņemot vērā ierobežojumus, kuri saistīti ar Savienības novērotājas statusu. Lai arī Savienība nav šo konvenciju dalībniece, tai tomēr ir ekskluzīva kompetence šajā jomā.
Tādēļ Komisija iesniedz Savienības nostājas priekšlikumu, kas dalībvalstīm, kuras 2022. gada martā būs CND locekles, jāpauž Eiropas Savienības vārdā CND 65. sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Šī ir septītā reize, kad Komisija iesniedz šādu Savienības nostājas priekšlikumu 8 . Padome ir apstiprinājusi Savienības nostājas 9 , un tas ir ļāvis Eiropas Savienībai iepriekšējās CND sanāksmēs paust vienotu viedokli par vielu iekļaušanu starptautiskajos sarakstos, jo dalībvalstis, kuras ir CND locekles, balsojumā ir atbalstījušas to, ka saskaņā ar ieņemto Savienības nostāju vielas iekļauj sarakstos 10 .
4.JURIDISKAIS PAMATS
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 11 . Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 12 .
CND ir “ar nolīgumu izveidota struktūra” minētā panta nozīmē, jo tā ir struktūra, kuru ir izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija ECOSOC un kurai ir uzticēti konkrēti uzdevumi saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām.
CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstā ir “lēmumi ar juridiskām sekām” LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām CND lēmumi automātiski kļūst saistoši, ja viena no pusēm noteiktajā termiņā lēmumu nav nosūtījusi pārskatīšanai ECOSOC 13 . ECOSOC lēmumi šajā jautājumā ir galīgi. Arī CND lēmumiem par vielu iekļaušanu sarakstos ir juridiskas sekas attiecībā uz ES tiesību sistēmu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka tie spēj būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI. Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē šā ES tiesību instrumenta darbības jomu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.
Tādējādi ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts, kas nelikumīgu narkotiku tirdzniecību nosaka par vienu no noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelikumīgas narkotiku tirdzniecības jomā.
4.3.Valstu atšķirīgās nostājas
Dānijai ir saistošs Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI, kuru piemēro līdz 2018. gada 21. novembrim un kura 1. pantā ir noteikts, ka “narkotiskā viela” ir ikviena no vielām, uz kurām attiecas vai nu Konvencija par narkotiskajām vielām, vai Konvencija par psihotropajām vielām.
Tā kā CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstos ietekmē tos kopīgos noteikumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, kuri ir saistoši Dānijai, tad Dānija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.
Īrijai ir saistošs Pamatlēmums, un tāpēc Īrija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.
4.4.Secinājumi
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē budžetu.
2021/0417 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā jāpauž Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu 14 (“Konvencija par narkotiskajām vielām”), stājās spēkā 1975. gada 8. augustā.
(2)Ievērojot Konvencijas par narkotiskajām vielām 3. pantu, Narkotisko vielu komisija var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos. Izmaiņas sarakstos tā var veikt tikai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, taču tā var arī nolemt, ka PVO ieteiktās izmaiņas neveiks.
(3)ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 15 stājās spēkā 1976. gada 16. augustā.
(4)Ievērojot Konvencijas par psihotropajām vielām 2. pantu, Narkotisko vielu komisija, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos vai svītrošanu no tiem. Tai ir plaša rīcības brīvība ņemt vērā ekonomiskos, sociālos, juridiskos, administratīvos un citus faktorus, taču tā nevar rīkoties patvaļīgi.
(5)Izmaiņas abu konvenciju sarakstos tieši ietekmē narkotisko vielu kontroles sfērā pieņemto Savienības tiesību aktu darbības jomu. Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI 16 attiecas uz vielām, kas uzskaitītas minēto konvenciju sarakstos. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē Savienības kopīgos noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 2. panta nozīmē.
(6)Narkotisko vielu komisijai tās sešdesmit piektajā sesijā, kas plānota 2022. gada 14.–18. martā Vīnē, jāpieņem lēmumi par 3 jaunu vielu iekļaušanu iepriekš minēto konvenciju sarakstos.
(7)Savienība nav Konvencijas par narkotiskajām vielām un Konvencijas par psihotropajām vielām dalībniece. Tai ir novērotājas statuss bez balsstiesībām Narkotisko vielu komisijā, kuras locekles ar tiesībām balsot 2022. gada martā būs vienpadsmit dalībvalstis 17 . Tāpēc ir nepieciešams, lai Padome pilnvarotu dalībvalstis paust Savienības nostāju par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām, jo lēmumi par jaunu vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
(8)PVO ir ieteikusi iekļaut divas jaunas vielas Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā un vienu jaunu vielu Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā 18 .
(9)Visas vielas, ko ir izvērtējusi PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos (“ekspertu komiteja”) un ko PVO ir ieteikusi iekļaut sarakstos, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs uzrauga kā jaunas psihoaktīvas vielas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 19 noteikumiem.
(10)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka brorfīns (ķīmiskais nosaukums: 1-{1-[1-(4-bromofenil)etil]piperidīn-4-il}-1,3-dihidro-2H-benzimidazol-2-ons) ir sintētisks opioīds, kas līdzīgs citiem sintētiskiem opioīdiem, piemēram, morfīnam un fentanilam. Brorfīnu iespējams pārveidot par bezitramīdu, kas ir opioīds, kurš iekļauts Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā. Brorfīnam nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka brorfīnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic brorfīnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(11)Brorfīns ir konstatēts 4 dalībvalstīs, un vismaz 3 dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar vienu intoksikācijas gadījumu, un pašlaik to intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.
(12)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut brorfīnu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(13)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka metonitazēns (ķīmiskais nosaukums: N,N-dietil-2-[(4-metoksifenil)metil]-5-nitro-1H-benzimidazol-1-etānamins) ir sintētisks opioīds, kas pēc struktūras ir līdzīgs izotonitazēnam un etonitazēnam, kuri abi ir iekļauti Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā. Metonitazēns ir pētīts preklīnisko pētījumu stadijā tā analgētiskās iedarbības noteikšanai, taču nav zināms, ka tam būtu kāds ārstniecisks pielietojums. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka metonitazēnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic metonitazēnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(14)Metonitazēns ir konstatēts 3 dalībvalstīs, un vismaz 3 dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar vienu nāves gadījumu, un pašlaik to intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.
(15)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut metonitazēnu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(16)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka eutilons (ķīmiskais nosaukums: 1-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-(etilamīn)butān-1-ons) ir sintētisks katinons, kam ir ķīmiska struktūra un farmakoloģiska līdzība ar amfetamīniem un katinoniem, kuriem jau tagad piemēro starptautisku kontroli. Radniecīgie katinoni, piemēram, metilons un N-etilnorpentilons, ir iekļauti 1971. gada Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā. Nav zināms, ka eutilonam būtu kāds ārstniecisks pielietojums, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka eutilonu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic eutilonu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(17)Eutilons ir konstatēts 20 dalībvalstīs, un vismaz 2 dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar vienu intoksikācijas gadījumu un ir konstatēts trijos bioloģiskajos paraugos, kas saistīti ar nopietniem nevēlamiem notikumiem. Eutilonu pašlaik intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.
(18)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut eutilonu Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(19)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijā, jo lēmumi par 3 vielu iekļaušanu dažādos sarakstos varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Pamatlēmumu 2004/757/TI.
(20)Savienības nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
(21)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
(22)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā 2022. gada 14.–18. martā, kad minētā struktūra tiek sasaukta, lai pieņemtu lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.12.2021
COM(2021) 807 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā jāpauž Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
PIELIKUMS
Nostāja, kas dalībvalstīm, kuras ir Narkotisko vielu komisijas locekles, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs attiecībā uz izmaiņām vielu kontroles darbības jomā, jāpauž Narkotisko vielu komisijas sešdesmit piektajā sesijā, kas plānota 2022. gada 14.–18. martā:
(1)brorfīns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(2)metonitazēns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(3)eutilons ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
