EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 731 final

2021/0381(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 575 final} - {SWD(2021) 355 final} - {SWD(2021) 356 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šī sadrumstalotība palielināsies, ja dalībvalstis izstrādās jaunus noteikumus, kuru mērķis būs apmierināt nepieciešamību pēc politisko reklāmu pārredzamības, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju attīstību. Jaunie valstu ad hoc noteikumi, iespējams, palielinās būtisko pārredzamības elementu sadrumstalotību, piemēram, attiecībā uz publicējamo informāciju un tās formātu, kā arī šo prasību piemērošanas jomu. Tas arī, iespējams, vēl vairāk samazinās juridisko noteiktību gan politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, gan reklāmu sponsoriem.

Šī pārredzamības prasību sadrumstalotība rada šķēršļus pakalpojumu sniegšanai. Tas rada īpašas atbilstības nodrošināšanas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir jāiegulda piemērojamo standartu noteikšanā un reklāmas pielāgošanā dažādām jurisdikcijām, un vienlaikus tas ir juridiskās nenoteiktības avots attiecībā uz pārredzamības prasībām, kas attiecas uz politisko reklāmu. Turklāt šī sadrumstalotība pakalpojumu sniedzējiem, kas varētu piedāvāt savus ar politisko reklāmu saistītos pakalpojumus dažādās dalībvalstīs, ierobežo iespēju ienākt citu dalībvalstu tirgū vai izstrādāt jaunus pakalpojumus. Tādējādi tā ierobežo arī pakalpojumu saņēmēju iespējas iekšējā tirgū un ierobežo pārrobežu kampaņu iespējas un izvēli. Spējas noteikt visas dažādās valstu prasības un procedūras un pielāgoties tām jo īpaši var pietrūkt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Bažas par šiem šķēršļiem politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji ir pauduši ar šā priekšlikuma sagatavošanu saistītās apspriešanas laikā.

Tas ietekmē arī iedzīvotājus un kompetentās iestādes, jo politiskās reklāmas publicētāji un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēji var atrasties citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kuras iedzīvotāji ar politisko reklāmu saskaras, un tas rada īpašas ar pārraudzību saistītas problēmas.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Eiropas Demokrātijas rīcības plānā ir iekļautas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt aizsargāt vēlēšanu integritāti un popularizēt demokrātisko līdzdalību. Tas ir balstīts arī uz pieredzi, kas ir gūta saistībā ar Komisijas 2018. gada vēlēšanu tiesību aktu kopuma 8 īstenošanu un Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla darbu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Turklāt, ņemot vērā to, ka šajā priekšlikumā ir ietverti konkrēti noteikumi par personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi, jo īpaši ierobežojumi attiecībā uz mērķorientēšanas metodēm, kuras uzskata par tādām, kas negatīvi ietekmē tiesības, ja tās izmanto politiskās reklāmas kontekstā, attiecībā uz minētajiem konkrētajiem noteikumiem šīs regulas atbilstošs pamats ir LESD 16. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vienoti ES augstas pārredzamības standarti politiskajai reklāmai un saistītajiem pakalpojumiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, jo īpaši pakalpojumu sniedzējiem. Tā tiktu likvidētas atbilstības nodrošināšanas papildu izmaksas, kas ir saistītas ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, un samazinātos neatbilstības risks. Tas savukārt likvidētu stimulu politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem sadalīt iekšējo tirgu, nodrošinātu jaunu stimulu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai.

Turpretim saskaņā ar valsts tiesību aktiem veikto darbību ietekme skartu tikai vienu dalībvalsti, un pastāvētu risks, ka tās tiek apietas vai ka attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm ir grūti īstenot pārraudzību, un tas varētu būt pretrunā ar brīvu apriti iekšējā tirgū. Turklāt tas nerisinātu konstatētās ES mēroga problēmas un varētu arī saasināt sadrumstalotības sekas. ES sistēma arī palīdzētu kompetentajām iestādēm īstenot pārraudzības funkcijas un citām ieinteresētajām personām — pildīt to lomu demokrātiskajā procesā, kā arī palielinātu ES vispārējo noturību pret manipulēšanu ar informāciju un iejaukšanos vēlēšanu procesos, piemēram, dezinformāciju.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās par sākotnējo ietekmes novērtējumu, kas publicēts 2021. gada 26. janvārī, sniedza informāciju problēmas definīcijas un politikas risinājumu izstrādei. Atklātā sabiedriskā apspriešana (ASA) notika no 2021. gada 22. janvāra līdz 2. aprīlim. ASA tika popularizēta Komisijas tīmekļa vietnē, kā arī īpašos tīklos.

Komisija organizēja sanāksmes ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai ievāktu papildu pierādījumus un datus par konkrētajām problēmām, kas ir risinātas ar šo iniciatīvu, kā arī par politikas pieeju un tās ietekmi. Tā arī veica mērķtiecīgas divpusējas apspriešanas un analizēja daudzus nostājas un analītiskos dokumentus, kas tika saņemti, jo īpaši iniciatīvas sagatavošanas kontekstā. Iniciatīvas pamatā esošā ietekmes novērtējuma sagatavošanu atbalstīja ārējs pētījums. Darbuzņēmējs ar galvenajām ieinteresētajām personām vairākas reizes apspriedās individuāli.

Kopumā ieinteresētās personas ir vienisprātis par nepieciešamību rīkoties Savienības līmenī. Pārliecinoši lielākā daļa ieinteresēto personu piekrīt tam, ka pastāv nepilnības likumdošanā vai ka nepieciešami jauni tiesību akti. Ierobežots skaits ieinteresēto personu pauda bažas saistībā ar to, ka vēlēšanu jautājumi ir valsts prerogatīva.

ASA parāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāsaglabā noteikta pamatinformācija par tiem, kas šādas reklāmas izvieto.

Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji jo īpaši ir pieprasījuši kopēju ES definīciju, kas ļautu tiem noteikt, kura reklāma ir politiska reklāma, un vienotu pieeju, lai nodrošinātu proporcionālas prasības attiecībā uz sponsorētas politiskās reklāmas marķēšanu, arī attiecībā uz reklāmas sponsora identitāti. Pakalpojumu sniedzēji norādīja uz nenoteiktību un izmaksām, kas ir saistītas ar attiecīgo pārredzamības pienākumu noteikšanu un ievērošanu, piedāvājot pārrobežas vai vairākās dalībvalstīs sniegtus politiskās reklāmas pakalpojumus.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas atbalstīja īpaši augstu pārskatāmību attiecībā uz politisko reklāmu, piemēram, to, kuras reklāmas kam un kāpēc tiek rādītas un kas par tām ir samaksājis. Tās uzskatīja, ka šajā perspektīvā juridiski nesaistošu pasākumu īstenošana nav pietiekami iedarbīga. Tās arī pieprasīja, lai tiktu risināts ne tikai pārredzamības jautājums, bet arī mērķorientēšanas jautājums.

Dalībvalstis šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi un piekrita, ka ir nepieciešams regulēt ES līmeņa politisko reklāmu. Dalībvalstis arī atbalstīja pasākumus, kas uzlabos pētnieku piekļuvi plašākai informācijai par politisko reklāmu. Dalībvalstis uzsvēra, ka attiecībā uz politiskās reklāmas pārrobežu pakalpojumiem pastāv regulējuma un izpildes panākšanas nepilnības.

Eiropas politiskās partijas norādīja, ka marķēšanas pasākumi, kas palīdz iedzīvotājiem noteikt, kad viņi saskaras ar politisku reklāmu, veicinās Eiropas demokrātijas nostiprināšanu. Tās bija īpaši nobažījušās par to, kā politika, ko īstenoja dažas ļoti lielas tiešsaistes platformas iepriekšējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā, negatīvi ietekmēja viņu darbību ES/pārrobežu līmenī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Būtisku ieguldījumu šajā procesā ir devis attiecīgais darbs Padomē (arī kompetentajās darba grupās) un Eiropas Parlamentā (arī komitejās, kas atbild par konstitucionālajiem jautājumiem, juridiskajiem jautājumiem, pilsoņu brīvībām, iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību, tieslietām un iekšlietām, kā arī Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos).

Papildus iepriekš aprakstītajai ASA Komisija ir piedalījusies vairākās ieinteresēto personu sanāksmēs ar katrai kategorijai pielāgotiem jautājumiem.

Komisija 2021. gada 18. martā iniciatīvu apsprieda ar dalībvalstu ekspertiem īpašā ātrās ziņošanas sistēmas sanāksmē. Apspriešanā piedalījās dalībvalstu un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas pārstāvji. Ar dalībvalstu ekspertiem apspriešanās notika arī 2021. gada 25. martā, Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros. Informācija tika iegūta arī no dalībvalstu sniegtās informācijas iepriekšējās šā tīkla sanāksmēs kopš 2019. gada, kā arī sagatavojot plašu attiecīgo valstu tiesību aktu un procedūru pārskatu.

Visbeidzot, ietekmes novērtējumu atbalstošajā pētījumā ir iekļauts literatūras apskats, kurš liecina, ka pastāv jauna akadēmisko aprindu vienprātība par vajadzību pēc īpašas pārredzamības attiecībā uz politisko reklāmu un pēc persondatu izmantošanas kontroles saistībā ar politisko reklāmu (jo īpaši tiešsaistē).

Arī starptautisko standartu noteikšanas struktūru, piemēram, Eiropas Padomes, norādījumos ir izteikts aicinājums nodrošināt īpašu pārredzamību attiecībā uz politisko reklāmu un jo īpaši attiecībā uz tās sponsoru un finansējumu, un — tiešsaistes izmantošanas gadījumā — attiecībā uz piegādes mehānismu (piemēram, algoritmi, dati).

•Ietekmes novērtējums

·1. risinājums: ierobežoti pasākumi, lai popularizētu pārredzamību un risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar mērķorientēšanu,

·2. risinājums: pasākumi pārredzamības saskaņošanai un ar mērķorientēšanu saistītu jautājumu risināšanai. Šis risinājums attiecībā uz mērķorientēšanu ietvēra divus apakšrisinājumus.

2. apakšrisinājumā ir paredzēts nosacīts mērķorientēšanas aizliegums, taču tika paredzēts, ka apakšrisinājumus varētu apvienot. Nenosacīts aizliegums veikt mērķorientēšanu, kuras pamatā ir īpašas persondatu kategorijas, tika uzskatīts par efektīvāku, un tādējādi tas ir iekļauts šajā priekšlikumā. Aizliegums veikt mērķorientēšanu, pamatojoties uz īpašām persondatu kategorijām, pamatojas arī uz atbalstu, ko izteica ieinteresētās personas, ar kurām ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā notika apspriešanās.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Labums, ko nodrošina ar pārredzamību saistīto noteikumu saskaņošana saistībā ar politisko reklāmu, ir tas, ka šāda saskaņošana nodrošinās ES mēroga juridisko noteiktību, novērsīs atbilstības nodrošināšanas papildu izmaksas, kas rodas, sniedzot pārrobežu pakalpojumus, un samazinās neatbilstības risku. Paredzams, ka visi politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot pakalpojumus vienotā politiskās reklāmas satvarā, gūs izmaksu ietaupījumus.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums (sk. mijnorādes)

2021/0381 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Politiskās reklāmas piedāvājums un pieprasījums aug, un arvien biežāk tai ir pārrobežu raksturs. Ar šo darbību ir saistīts plašs daudzveidīgu pakalpojumu klāsts — tos arvien lielākā skaitā piedāvā, piemēram, politisko konsultāciju uzņēmumi, reklāmas aģentūras, reklāmas tehnoloģiju (“ad-tech”) platformas, sabiedrisko attiecību uzņēmumi, ietekmētāji un dažādi datu analīzes un starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos, arī kā apmaksāts saturs, sponsorēti meklēšanas rezultāti, apmaksāti mērķorientēti vēstījumi, popularizēšana rangos, saturā integrēta kāda produkta vai personas popularizēšana, piemēram, produktu izvietošana, ietekmētāju sniegti un citi ieteikumi. Saistītās darbības var ietvert, piemēram, politiskās reklāmas izplatīšanu pēc sponsora pieprasījuma vai satura publicēšanu par samaksu.

(2)Politisko reklāmu var izplatīt vai publicēt pāri robežām, izmantojot dažādus līdzekļus un medijus. To var izplatīt vai publicēt tradicionālajos bezsaistes medijos, piemēram, laikrakstos, televīzijā un radio, kā arī arvien biežāk tiešsaistes platformās, tīmekļa vietnēs, mobilajās lietotnēs, datorspēlēs un citās digitālajās saskarnēs. Reklāma digitālajās saskarnēs tiek īpaši bieži piedāvāta pārrobežu kontekstā, un tā arī rada jaunas un sarežģītas regulējuma un izpildes panākšanas problēmas. Ievērojami palielinās tiešsaistes politiskās reklāmas izmantošana, un daži politiskās reklāmas lineārie bezsaistes formāti, piemēram, radio un televīzija, tiek piedāvāti arī tiešsaistē kā pakalpojumi pēc pieprasījuma. Politiskās reklāmas kampaņas parasti tiek organizētas tā, lai izmantotu dažādus medijus un formātus.

(3)Tā kā reklāmu, arī politisko reklāmu, parasti sniedz pret atlīdzību, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 57. pantu politiskā reklāma ir pakalpojums. Amsterdamas līgumam pievienotajā 22. deklarācijā attiecībā uz personām ar invaliditāti dalībvalstu valdību pārstāvju konference vienojās, ka, izstrādājot pasākumus saskaņā ar LESD 114. pantu, Savienības iestādēm ir jāņem vērā personu ar invaliditāti vajadzības.

(4)Nepieciešamība nodrošināt pārredzamību ir likumīgs mērķis sabiedrības interesēs, kurš atbilst ES un tās dalībvalstīm kopīgajām vērtībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu. Iedzīvotājiem ne vienmēr ir viegli atpazīt politiskās reklāmas un apzināti izmantot savas demokrātiskās tiesības. Lai atbalstītu atklātas un godīgas politiskās debates un brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus, kā arī lai cīnītos pret dezinformāciju un nelikumīgu iejaukšanos, arī no ārvalstīm, cita starpā ir nepieciešams augsts pārredzamības līmenis. Politiskā reklāma var būt dezinformācijas nesējs, jo īpaši tad, ja reklāmā netiek atklāts tās politiskais raksturs un ja tā ir mērķorientēta. Lai vēlētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, politiskās reklāmas pārredzamība palīdz viņiem labāk saprast, kad viņiem tiek piedāvāta politiskā reklāma, kā vārdā šī reklāma tiek izplatīta un kādā veidā reklāmas pakalpojumu sniedzējs pie viņiem vēršas.

(5)Politiskās reklāmas kontekstā bieži tiek izmantotas mērķorientēšanas metodes. Mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes būtu jāsaprot kā paņēmieni, ko izmanto, lai adresētu pielāgotu politisko reklāmu tikai konkrētai personai vai personu grupai vai lai palielinātu politiskās reklāmas apriti, ar to sasniegto cilvēku skaitu vai redzamību. Ņemot vērā mērķorientēšanas ietekmi un iespēju tajā ļaunprātīgi izmantot persondatus, cita starpā ar mikromērķorientēšanu un citām attīstītām metodēm, šādas metodes var jo īpaši apdraudēt tādas likumīgas sabiedrības intereses kā taisnīgumu, vienlīdzīgas iespējas un pārredzamību vēlēšanu procesā un pamattiesības uz objektīvu, pārredzamu un plurālistisku informāciju.

(6)Politiskā reklāma dalībvalstīs pašlaik tiek regulēta neviendabīgi, un daudzos gadījumos regulēšanas pasākumi ir vērsti uz tradicionālajiem mediju formātiem. Pastāv īpaši ierobežojumi, arī attiecībā uz politiskās reklāmas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu. Dažas dalībvalstis aizliedz ES pakalpojumu sniedzējiem, kuru reģistrētā uzņēmējdarbības vieta ir kādā citā dalībvalstī, sniegt politiska rakstura pakalpojumus vai pakalpojumus ar politisku mērķi vēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs, iespējams, pastāv trūkumi un nepilnības valsts tiesību aktos, kā rezultātā politiskā reklāma dažkārt tiek izplatīta, neievērojot attiecīgos valsts noteikumus un tādējādi potenciāli apdraudot politiskās reklāmas pārredzamības regulējuma mērķi.

(7)Lai nodrošinātu labāku politiskās reklāmas pārredzamību, arī ar mērķi novērst iedzīvotāju bažas, dažas dalībvalstis jau ir izpētījušas vai apsver papildu pasākumus, kas uzlabotu politiskās reklāmas pārredzamību un atbalstītu godīgas politiskās debates un brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus. Šie valstu pasākumi jo īpaši attiecas uz reklāmu, kas tiek publicēta un izplatīta tiešsaistē, un var ietvert papildu aizliegumus. Šie pasākumi ir dažādi — no ieteikumiem līdz saistošām prasībām, un tie ietver dažādus pārredzamības elementus.

(8)Šāda situācija rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un mazina juridisko noteiktību politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veido, izvieto, publicē vai izplata politiskās reklāmas; tā arī rada šķēršļus saistīto pakalpojumu brīvai apritei, kropļo konkurenci iekšējā tirgū, tajā skaitā starp bezsaistes un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, prasa sarežģītus atbilstības nodrošināšanas pasākumus un rada papildu izmaksas attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

(9)Šajā kontekstā ļoti iespējams, ka politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji atturēsies no politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanas pārrobežu situācijās. Tas jo īpaši attiecas uz mikrouzņēmumiem un MVU, kuriem bieži vien nav resursu, lai absorbētu vai segtu augstās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas saistītas ar politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu vairāk nekā vienā dalībvalstī. Tas ierobežo pakalpojumu pieejamību un negatīvi ietekmē pakalpojumu sniedzēju iespējas ieviest inovācijas un iekšējā tirgū piedāvāt kampaņas vairākos medijos un vairākās valstīs.

(10)Tāpēc, sniedzot politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jānodrošina konsekventa un augsta līmeņa politiskās reklāmas pārredzamība visā Savienībā, vienlaikus novēršot atšķirības, kas kavē saistīto pakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nosakot vienotus pārredzamības pienākumus, kas garantē personu tiesību vienotu aizsardzību un uzraudzību visā iekšējā tirgū saskaņā ar LESD 114. pantu.

(11)Dalībvalstīm savos tiesību aktos nevajadzētu saglabāt vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā regulā paredzētajiem, jo īpaši stingrākus vai mazāk stingrus noteikumus, lai nodrošinātu atšķirīgu politiskās reklāmas pārredzamības līmeni. Ar politisko reklāmu saistīto pārredzamības prasību pilnīga saskaņošana palielina juridisko noteiktību un samazina to pienākumu sadrumstalotību, kas saistībā ar politisko reklāmu jāpilda pakalpojumu sniedzējiem.

(12)Pilnīgai pārredzamības prasību saskaņošanai nevajadzētu skart politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēju brīvību brīvprātīgi sniegt papildu informāciju par politisko reklāmu, jo tā ir daļa no vārda brīvības, kuru aizsargā Pamattiesību hartas 11. pants.

(13)Ar šo regulu nebūtu jāietekmē ne politiskās reklāmas saturs pēc būtības, ne noteikumi, kas reglamentē politiskās reklāmas izvietošanu, kā arī tā sauktos klusuma periodus pirms vēlēšanām vai referendumiem.

(14)Regulā būtu jāparedz saskaņota pārredzamības prasība, kas piemērojama ekonomikas dalībniekiem, kuri piedāvā politisko reklāmu un saistītos pakalpojumus (t. i., darbības, kuras parasti tiek veiktas par atlīdzību); konkrēti, šie pakalpojumi ietver politiskās reklāmas izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu. Šīs regulas noteikumi, kas paredz politiskās reklāmas pakalpojumu augsta līmeņa pārredzamību, ir balstīti uz LESD 114. pantu. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu saistībā ar politiskās reklāmas publicēšanu, izplatīšanu vai popularizēšanu, kas ietver persondatu apstrādi. Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz mērķorientēšanas un pastiprināšanas izmantošanu, ir balstīti uz LESD 16. pantu. Par fiziskām personām dalībvalstī adresētu politisko reklāmu būtu jāuzskata arī reklāma, ko pilnībā izveidojuši, izvietojuši vai publicējuši pakalpojumu sniedzēji, kuru reģistrētā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus Savienības, bet kas tiek izplatīta fiziskām personām Savienībā. Lai noteiktu, vai politiskā reklāma ir adresēta fiziskām personām dalībvalstī, būtu jāņem vērā faktori, kas to saista ar attiecīgo dalībvalsti, to skaitā valoda, konteksts, reklāmas mērķis un tās izplatīšanas līdzekļi.

(15)Savienības līmenī pašlaik nav noteiktas politiskās reklamēšanas vai politiskās reklāmas definīcijas. Lai noteiktu saskaņoto pārredzamības pienākumu un mērķorientēšanas un pastiprināšanas noteikumu piemērošanas jomu, ir vajadzīga vienota definīcija. Šai definīcijai būtu jāaptver daudzie politiskās reklamēšanas veidi un visi publicēšanas vai izplatīšanas līdzekļi un veidi Savienībā neatkarīgi no tā, vai avots atrodas Savienībā vai trešā valstī.

(16)Politiskās reklamēšanas definīcijai būtu jāietver reklāma, ko tieši vai netieši publicē vai izplata politiskais aktors vai kas tieši vai netieši tiek publicēta vai izplatīta politiskā aktora vārdā vai uzdevumā. Tā kā politiskā aktora, tā vārdā vai uzdevumā izplatītās reklāmas nevar nošķirt no tā darbības politiskā aktora statusā, var uzskatīt, ka tās var ietekmēt politiskās debates, bet izņēmums ir tādi vēstījumi, kam ir tikai privāts vai tikai komerciāls raksturs.

(17)Par politisko reklāmu būtu jāuzskata arī tādu vēstījumu publicēšana vai izplatīšana, ko veic citi dalībnieki un kas var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību. Lai noteiktu, vai vēstījuma publicēšana vai izplatīšana var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību, būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, piemēram, vēstījuma saturs, valoda, konteksts, mērķis un līdzekļi, ar kādiem vēstījums tiek publicēts vai izplatīts. Vēstījumi par sabiedriskiem vai strīdīgiem jautājumiem var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību.

(18)Praktiska informācija no oficiāliem avotiem par vēlēšanu vai referendumu organizēšanu un dalības kārtību nebūtu jāuzskata par politisko reklāmu.

(19)Šī regula nebūtu jāattiecina uz politiskajiem uzskatiem, ko pauž lineārā audiovizuālo mediju apraidē vai publicē drukātajos medijos bez tiešas samaksas vai līdzvērtīga atalgojuma.

(20)Šajā regulā ar vēlēšanām būtu jāsaprot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī visas vēlēšanas vai referendumi, ko dalībvalstīs organizē valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī vēlēšanas politisko partiju vadības ievēlēšanai. Tajā nebūtu jāiekļauj citi vēlēšanu veidi, piemēram, privāti organizēti balsojumi.

(21)Politiskā reklāma būtu jādefinē kā atsevišķs politiskās reklamēšanas piemērs. Reklāmas ietver līdzekļus, ar kuru palīdzību izplata reklāmas vēstījumu gan drukātā veidā, gan izmantojot apraides medijus vai tiešsaistes platformu pakalpojumus.

(22)Politiskā aktora jēdzienam šīs regulas nozīmē vajadzētu būt saistītam ar jēdzieniem, kas definēti Savienības tiesību aktos, kā arī valstu tiesību aktos saskaņā ar starptautiskiem juridiskiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Padomes tiesību aktiem. Politisko partiju jēdzienam būtu jāietver ar partiju saistītās un tai pakārtotās struktūras, kas izveidotas ar vai bez juridiskas personas statusa, lai tās atbalstītu vai sasniegtu politikās partijas mērķus, piemēram, iesaistot konkrētu vēlētāju grupu vai īstenojot konkrētu vēlēšanu mērķi.

(23)Politiskā aktora jēdzienā būtu jāiekļauj arī nevēlētas amatpersonas, vēlētas amatpersonas, kandidāti un valdības locekļi Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Šajā definīcijā būtu jāiekļauj arī citas politiskās organizācijas.

(24)Ar reklāmas kampaņas jēdzienu būtu jāapzīmē kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, publicēšana un izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu. Tajā būtu jāietver reklāmas vai tās versiju izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana un izplatīšana dažādos medijos un dažādos laikos vienā vēlēšanu ciklā.

(25)Politiskās reklamēšanas definīcijai nevajadzētu ietekmēt politiskās partijas, politisko mērķu vai kampaņas laikposmu definīcijas valsts līmenī.

(26)Lai aptvertu plašu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju loku, kas saistīti ar politiskās reklāmas pakalpojumiem, ar politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsaprot tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir iesaistīti politiskās reklāmas izveidē, izvietošanā, popularizēšanā, publicēšanā un izplatīšanā.

(27)Politiskās reklāmas pakalpojumu jēdzienā nebūtu jāietver vēstījumi, kurus personas izplata tīri privātā kārtā. Nevajadzētu uzskatīt, ka fiziskas personas rīkojas privāti, ja tās publicē vēstījumus, par kuru izplatīšanu vai publicēšanu ir samaksājis kāds cits.

(28)Ja ir norādīts, ka reklāma ir saistīta ar politisko reklāmu, tas būtu skaidri jādara zināms citiem politiskās reklāmas pakalpojumos iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, tiklīdz reklāma ir identificēta kā politiskā reklāma, tās tālākai izplatīšanai joprojām būtu jāatbilst pārredzamības prasībām. Piemēram, ja sponsorēts saturs tiek kopīgots bez atlīdzības, reklāma joprojām būtu jāatzīmē kā politiskā reklāma.

(29)Šajā regulā paredzētie pārredzamības noteikumi būtu jāpiemēro tikai politiskās reklāmas pakalpojumiem, t. i., politiskajai reklāmai, ko parasti izplata par atlīdzību, kura var ietvert labumu natūrā. Pārredzamības prasības nebūtu jāattiecina uz saturu, ko augšupielādē tiešsaistes starpniecības pakalpojuma, piemēram, tiešsaistes platformas, lietotājs un kas tiešsaistes starpniecības pakalpojumā tiek izplatīts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais lietotājs atlīdzību par šo politisko reklāmu ir saņēmis no trešās personas.

(30)Tāpat pārredzamības prasības nebūtu jāattiecina uz dalīšanos ar informāciju elektronisko sakaru pakalpojumos, piemēram, elektroniskās ziņapmaiņas pakalpojumos vai tālruņa zvanos, ja vien nav iesaistīti politiskās reklāmas pakalpojumi.

(31)Vārda brīvība, ko aizsargā Pamattiesību hartas 11. pants, ietver indivīda tiesības uz politisku nostāju un tiesības saņemt un izplatīt politisku informāciju un dalīties ar politiskām idejām. Ikvienam šīs brīvības ierobežojumam ir jāatbilst Pamattiesību hartas 52. pantam, un šo brīvību var mainīt un ierobežot, ja tas ir pamatots ar leģitīmām sabiedrības interesēm un atbilst ES tiesību vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitātes un juridiskās noteiktības principiem. Tas cita starpā attiecas uz gadījumiem, kad politiskās idejas tiek izplatītas ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju palīdzību.

(32)Attiecībā uz tiešsaistes starpniekiem — Regulu (ES) 2021/XX [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] piemēro politiskajām reklāmām, ko publicē vai izplata tiešsaistes starpnieki; ir spēkā horizontāli noteikumi, kas piemērojami visiem tiešsaistes reklāmas veidiem, tajā skaitā komerciālajām un politiskajām reklāmām. Pamatojoties uz šajā regulā noteikto politiskās reklamēšanas definīciju, ir lietderīgi paredzēt, ka pārredzamības prasībām, kas noteiktas reklāmas publicētājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2021/XX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] darbības joma, jo īpaši ļoti lielām platformām, ir jābūt ar papildu detalizētības līmeni. Tas jo sevišķi attiecas uz informāciju, kas saistīta ar politisko reklāmu finansēšanu. Šīs regulas prasības neietekmē digitālo pakalpojumu tiesību akta noteikumus, tajā skaitā par riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumiem ļoti lielām tiešsaistes platformām saistībā ar to reklāmas sistēmām.

(33)Politiskās reklāmas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana un izplatīšana var būt saistīta ar sazarotu pakalpojumu sniedzēju ķēdi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad reklāmas satura atlasi, mērķorientēšanas kritēriju izvēli, reklāmas mērķorientēšanai izmantoto datu sniegšanu, mērķorientēšanas metožu nodrošināšanu, reklāmas piegādi un izplatīšanu var kontrolēt dažādi pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, automatizēti pakalpojumi var palīdzēt saskaņot saskarnes lietotāja profilu ar sniegto reklāmas saturu, izmantojot persondatus, kas iegūti tieši no pakalpojuma lietotāja un no lietotāja darbībām tiešsaistē, kā arī izrietošus datus.

(34)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir jo īpaši garantēt pārredzamības prasību efektivitāti, arī lai atvieglotu to pārraudzību, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka attiecīgā informācija, ko tie apkopo, sniedzot savus pakalpojumus, arī norāde par to, ka šī reklāma ir politiska, tiek sniegta politiskās reklāmas publicētājam, kurš politisko reklāmu izplata sabiedrībai. Lai atbalstītu šīs prasības efektīvu īstenošanu un savlaicīgu un precīzu šīs informācijas sniegšanu, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāapsver un jāatbalsta automatizācija informācijas nodošanai starp politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem.

(35)Ja mākslīga komerciāla vai līgumiska konstrukcija rada risku, ka tiks apieti regulā noteiktie pārredzamības pienākumi, šie pienākumi būtu jāattiecina uz struktūru vai struktūrām, kas faktiski sniedz reklāmas pakalpojumu.

(36)Pasākumi varētu ietvert arī efektīvu mehānismu, ar kura palīdzību fiziskas personas var norādīt, ka politiskā reklāma ir politiska, un efektīvu rīcību, reaģējot uz šādu informāciju.

(37)Lai gan ir paredzētas konkrētas prasības, neviens no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju uzraudzības pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz politisko saturu, ar kuru dalās fiziskas vai juridiskas personas, kā arī nebūtu jāsaprot kā tāds, kas uzliek vispārēju pienākumu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem veikt proaktīvus pasākumus saistībā ar to pakalpojumos nosūtītu vai glabātu nelikumīgu saturu vai nelikumīgām darbībām.

(38)Kad ir nodrošināta politiskās reklāmas pārredzamība, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka viņi saskaras ar politisko reklāmu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jānodrošina, ka saistībā ar katru politisko reklāmu tiek publicēts skaidrs paziņojums, ka tā ir politiskā reklāma, un norādīts tās sponsors. Attiecīgā gadījumā sponsora nosaukumam var pievienot politisku logotipu. Politiskās reklāmas publicētājiem būtu jāizmanto efektīva marķēšana, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko pētījumu attīstību un paraugpraksi attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu, izmantojot reklāmu marķēšanu. Tiem būtu arī jānodrošina, ka saistībā ar katru politisko reklāmu tiek publicēta informācija, kas ļauj izprast politiskās reklāmas plašāku kontekstu un tās mērķus; šo informāciju var iekļaut vai nu pašā reklāmā, vai arī to var sniegt publicētājs savā tīmekļa vietnē, kas pieejama, izmantojot saiti vai līdzvērtīgu skaidru un lietotājdraudzīgu norādi, kura iekļauta reklāmā.

(39)Šī informācija būtu jāsniedz pārredzamības paziņojumā, kurā būtu jānorāda arī sponsora identitāte, lai veicinātu politiskā procesa pārskatatbildību. Būtu skaidri jānorāda sponsora iedibinājuma vieta un tas, vai sponsors ir fiziska vai juridiska persona. Persondatus par politiskajā reklāmā iesaistītajām personām, kas nav saistītas ar sponsoru vai citu iesaistīto politisko aktoru, pārredzamības paziņojumā nevajadzētu sniegt. Lai nodrošinātu politiskās reklāmas izplatīšanas taisnīgumu, pārredzamības paziņojumā būtu jānorāda arī informācija par izplatīšanas periodu, saistītajām vēlēšanām, konkrētajai reklāmai, kā arī visai reklāmas kampaņai iztērēto summu un citu tādu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrēto reklāmu vai visu reklāmas kampaņu, informācija par izmantoto līdzekļu avotu un cita informācija. Informācija par izmantoto līdzekļu avotu attiecas, piemēram, uz līdzekļu publisko vai privāto izcelsmi un to, vai līdzekļu izcelsme ir Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Ja iespējams, informācijā par saistītajām vēlēšanām vai referendumiem būtu jāiekļauj saite uz oficiālos avotos pieejamu informāciju par organizēšanu un dalības kārtību vai dalības popularizēšanu attiecīgajās vēlēšanās vai referendumos. Pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par to, kā atzīmēt politiskās reklāmas saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru. Šai prasībai nevajadzētu skart noteikumus par paziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 14., 15. un 19. pantu.

(40)Informācijai, kas jāiekļauj pārredzamības paziņojumā, vajadzētu būt norādītai pašā reklāmā vai viegli iegūstamai, izmantojot reklāmā sniegtu norādi. Prasībai, ka informācijai par pārredzamības paziņojumu cita starpā jābūt skaidri redzamai, būtu jāietver nosacījums, ka minētajam paziņojumam ir jābūt redzamā vietā reklāmā vai tas jāizplata kopā ar reklāmu. Prasībai, ka pārredzamības paziņojumā publicētajai informācijai jābūt viegli pieejamai, mašīnlasāmai, ja tas tehniski iespējams, un lietotājdraudzīgai, būtu jāietver nosacījums, ka tā atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Direktīvas (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akta) I pielikumā ir iekļautas piekļūstamības prasības attiecībā uz informāciju, arī digitālo informāciju, un šīs prasības būtu jāizmanto, lai politisko informāciju padarītu piekļūstamu personām ar invaliditāti.

(41)Pārredzamības paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie uzlabotu lietotāju informētību un palīdzētu skaidri noteikt reklāmas politisko raksturu. Šiem paziņojumiem vajadzētu būt veidotiem tā, lai tie būtu redzami vai pieejami, ja politiskā reklāma tiek izplatīta tālāk, piemēram, publicēta citā platformā vai pārsūtīta starp fiziskām personām. Pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jāpublicē reizē ar politisko reklāmu publicēšanu, un tā būtu jāglabā vienu gadu pēc pēdējās publicēšanas reizes. Saglabātajā informācijā būtu jāiekļauj arī informācija par politisko reklāmu, kas ir tikusi pārtraukta vai ko publicētājs ir noņēmis.

(42)Tā kā politisko reklāmu publicētāji tās dara pieejamas sabiedrībai, tiem vajadzētu publicēt vai izplatīt minēto informāciju sabiedrībai reizē ar politiskās reklāmas publicēšanu vai izplatīšanu. Politiskās reklāmas publicētājiem nevajadzētu izplatīt sabiedrībai tādas politiskās reklāmas, kuras neatbilst šajā regulā noteiktajām pārredzamības prasībām, Turklāt politiskās reklāmas publicētājiem, kuri ir ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] nozīmē, pārredzamības paziņojumā iekļautā informācija būtu jādara pieejama, izmantojot reklāmas repozitorijus, kas publicēti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 30. pantu. Tas atvieglos ieinteresēto dalībnieku (to vidū pētnieku) darbu to īpašajā uzdevumā atbalstīt brīvas un taisnīgas vēlēšanas vai referendumus un godīgas vēlēšanu kampaņas, cita starpā rūpīgi pārbaudot politisko reklāmu sponsorus un analizējot politisko reklāmu vidi.

(43)Ja politiskās reklāmas pakalpojuma sniedzējs, kas mitina vai kā citādi glabā un nodrošina politiskās reklāmas saturu, nav tas pats politiskās reklāmas pakalpojuma sniedzējs, kurš kontrolē tīmekļa vietni vai citu saskarni, kurā galu galā tiek rādīta politiskā reklāma, tie kopā būtu jāuzskata par reklāmas publicētājiem, kas ir attiecīgi atbildīgi par to, lai saistībā ar konkrēto pakalpojumu, kuru tie sniedz, reklāma tiktu attiecīgi marķēta un būtu pieejams pārredzamības paziņojums un attiecīgā informācija. To līgumiem būtu jāatspoguļo veids, kādā tie organizē atbilstības šai regulai nodrošināšanu.

(44)Informācija par summām, kas iztērētas politiskās reklāmas pakalpojumiem, un par tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret politiskās reklāmas pakalpojumiem, var sniegt noderīgu ieguldījumu politiskajās debatēs. Jānodrošina, lai no attiecīgo politiskās reklāmas publicētāju sagatavotajiem gada ziņojumiem varētu iegūt pienācīgu pārskatu par darbībām politiskās reklāmas jomā. Lai atbalstītu pārraudzību un pārskatatbildību, šādos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par izdevumiem par politisko reklāmu mērķorientētu izvietošanu attiecīgajā periodā, datus apkopojot pa kampaņām vai kandidātiem. Lai izvairītos no nesamērīga sloga, šie pārredzamības ziņošanas pienākumi nebūtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 3. punkta prasībām.

(45)Politiskās reklāmas publicētājiem, kas sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, būtu jāievieš mehānismi, lai personas varētu ziņot par to, ka konkrēta politiskā reklāma, ko tie ir publicējuši, neatbilst šai regulai. Mehānismiem ziņošanai par šādām reklāmām vajadzētu būt viegli pieejamiem un izmantojamiem, un tiem vajadzētu būt pielāgotiem reklāmas publicētāja izplatītās reklāmas veidam. Ciktāl iespējams, šiem mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem pašā reklāmā, piemēram, reklāmas publicētāja tīmekļa vietnē. Politiskās reklāmas publicētājiem vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā izmantot esošos mehānismus. Ja politiskās reklāmas publicētāji ir tiešsaistes mitināšanas pakalpojumu sniedzēji digitālo pakalpojumu tiesību akta nozīmē, attiecībā uz politiskajām reklāmām, kas tiek mitinātas pēc to pakalpojumu saņēmēju pieprasījuma, paziņojumiem par šādu reklāmu neatbilstību šai regulai turpina piemērot digitālo pakalpojumu tiesību akta 14. panta noteikumus.

(46)Lai konkrētas struktūras varētu pildīt savu lomu demokrātijā, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas, kas publicēta kopā ar politisko reklāmu vai iekļauta pārredzamības paziņojumā, nodošanu ieinteresētajām personām, piemēram, pārbaudītiem pētniekiem, žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akreditētiem vēlēšanu novērotājiem, lai atbalstītu viņu attiecīgo uzdevumu veikšanu demokrātiskajā procesā. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu likt atbildēt uz pieprasījumiem, kas ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi. Turklāt attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam būtu jāļauj iekasēt saprātīgu maksu atkārtotu un dārgu pieprasījumu gadījumā, ņemot vērā ar informācijas sniegšanu saistītās administratīvās izmaksas.

(47)Aizvien biežāk tiek izmantoti persondati, ko vāc tieši no fiziskām personām vai iegūst netieši, piemēram, izrietoši dati, kurus iegūst, grupējot personas pēc viņu domājamām interesēm vai pamatojoties uz viņu tiešsaistes darbībām, uzvedības profilēšanu un citām analīzes metodēm, lai politiskos vēstījumus mērķorientētu uz grupām vai atsevišķiem vēlētājiem vai indivīdiem un pastiprinātu to ietekmi. Izmantojot persondatu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 12 uzskatāmi par sensitīviem, var segmentēt dažādas vēlētāju vai indivīdu grupas un izmantot to īpatnības vai ievainojamību, piemēram, izplatot reklāmas konkrētos brīžos un konkrētās vietās, lai izmantotu gadījumus, kad attiecīgās personas būtu jūtīgas pret noteikta veida informāciju/vēstījumu. Tas īpaši un nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības attiecībā uz viņu persondatu apstrādi un brīvību saņemt objektīvu informāciju, veidot savu viedokli, pieņemt politiskus lēmumus un izmantot savas balsstiesības. Tas negatīvi ietekmē demokrātisko procesu. Būtu jāparedz papildu ierobežojumi un nosacījumi, kas ir plašāki nekā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725 noteiktie. Šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem par mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu, kas ietver persondatu apstrādi politiskās reklāmas kontekstā, būtu jābalstās uz LESD 16. pantu.

(48)Tāpēc politiskās reklāmas kontekstā būtu jāaizliedz mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, kas ietver Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā minēto datu apstrādi. Šādu metožu izmantošana būtu jāatļauj tikai tad, ja to veic pārzinis vai kāds, kas rīkojas tā vārdā, pamatojoties uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu, vai ja, veicot savas leģitīmās darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi, un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas persondatus neizpauž ārpus minētās struktūras. Tas būtu jāpapildina ar konkrētām garantijām. Piekrišana būtu jāsaprot kā piekrišana Regulas (ES) 2016/679 un Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē. Tāpēc nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz izņēmumiem, kas attiecīgi noteikti Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta b), c), e), f), g), h), i) un j) apakšpunktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta b), c), e), f), g), h), i) un j) apakšpunktā, nolūkā izmantot mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, lai publicētu, popularizētu vai izplatītu politisko reklāmu, kas ietver Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/725 10. panta 1. punktā minēto persondatu apstrādi.

(49)Lai nodrošinātu labāku pārredzamību un pārskatatbildību, politiskās reklāmas kontekstā izmantojot mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, kas ietver persondatu apstrādi, pārziņiem būtu jāievieš papildu garantijas. Tiem būtu jāpieņem un jāīsteno politika, kurā aprakstīta šādu metožu izmantošana, ar kurām mērķorientēti vēršas pie fiziskām personām vai pastiprina politiskās reklāmas satura ietekmi, un jāveic savu attiecīgo darbību uzskaite. Publicējot, popularizējot vai izplatot politisko reklāmu, kurā izmantotas mērķorientēšanas un pastiprināšanas metodes, pārziņiem kopā ar politisko reklāmu būtu jāsniedz jēgpilna informācija, kas ļautu attiecīgajai personai saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu un papildu analītisko metožu izmantošanu, kā arī to, vai reklāmas mērķorientēšana izvietošanas laikā tika papildus optimizēta.

(50)Politiskās reklāmas publicētājiem, kas izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, savā pārredzamības paziņojumā būtu jāiekļauj informācija, kas nepieciešama, lai attiecīgā persona varētu saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu datu izmantošanu un izmantotās papildu analītiskās metodes, un būtu jānorāda saite uz attiecīgo pārziņa politikas dokumentu. Ja pārzinis nav reklāmas publicētājs, pārzinim būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētāja iekšējās politikas dokuments vai atsauce uz to. Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā būtu jānosūta politiskās reklāmas publicētājam informācija, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus. Šādas informācijas sniegšanu varētu automatizēt un integrēt parastajos uzņēmējdarbības procesos saskaņā ar standartiem.

(51)Lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašākas iespējas īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, politiskās reklāmas publicētājiem attiecīgajam datu subjektam būtu jāsniedz papildu informācija un jānodrošina efektīvi rīki, lai atbalstītu viņa tiesību īstenošanu saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesisko regulējumu, ieskaitot tiesības iebilst vai atsaukt savu piekrišanu, ja attiecīgajai personai tiek mērķorientēti piedāvāta politiska reklāma. Šai informācijai vajadzētu būt viegli pieejamai arī tieši no pārredzamības paziņojuma. Ar indivīdiem pieejamajiem rīkiem, kas palīdz īstenot viņu tiesības, vajadzētu spēt efektīvi novērst situācijas, kad uz personu tiek mērķtiecīgi vērstas politiskās reklāmas, kā arī novērst mērķorientēšanu saskaņā ar konkrētiem kritērijiem un mērķorientēšanu, ko veic viens vai vairāki konkrēti pārziņi.

(52)Komisijai būtu jāmudina izstrādāt rīcības kodeksus, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 40. pantā, lai atbalstītu datu subjektu tiesību īstenošanu šajā kontekstā.

(53)Informācija, kas jāsniedz saskaņā ar visām prasībām, kuras piemērojamas mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanai saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz viegli pieejamā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā formātā, arī izmantojot vienkāršu valodu.

(54)Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par informācijas par mērķorientēšanu nosūtīšanu citām ieinteresētajām personām. Piemērojamajam režīmam vajadzētu būt saderīgam ar informācijas nosūtīšanas režīmu, kas ir saistīts ar pārredzamības prasībām.

(55)Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuru iedibinājuma vieta ir trešā valstī un kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā, lai attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu efektīvu pārraudzību, kas paredzēta šajā regulā. Juridiskais pārstāvis varētu būt pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 27. pantu, vai pārstāvis, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/xxx [DPTA] 11. pantu.

(56)Lai šajā regulā paredzētā uzraudzība būtu efektīva, attiecīgo noteikumu uzraudzība un izpilde ir jāuztic pārraudzības iestādēm. Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktu], šajā nolūkā var tikt izraudzītas dažādas valsts tiesu vai administratīvās iestādes.

(57)Attiecībā uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu uzraudzību saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes un jānodrošina, ka šāda uzraudzība ir saskanīga ar kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 38. pantu. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar Regulu (ES) [digitālo pakalpojumu tiesību aktu] katrā dalībvalstī jebkurā gadījumā būtu jāatbild par koordinācijas nodrošināšanu valsts līmenī attiecībā uz šiem jautājumiem un vajadzības gadījumā jāiesaistās pārrobežu sadarbībā ar citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot Regulā (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību aktā] noteiktos mehānismus. Saistībā ar šīs regulas piemērošanu šim mehānismam būtu jāaprobežojas ar valstu sadarbību starp digitālo pakalpojumu koordinatoriem [un nebūtu jāietver eskalācija Savienības līmenī, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību aktā].

(58)To šīs regulas aspektu pārraudzībai, kas nav uzraudzības iestāžu kompetencē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes saskaņā ar Regulu (ES) 2018/725. Lai atbalstītu pamattiesību un pamatbrīvību, tiesiskuma, demokrātijas principu un sabiedrības uzticības politiskās reklāmas pārraudzībai ievērošanu, nepieciešams, lai šādas iestādes būtu strukturāli neatkarīgas no ārējas intervences vai politiska spiediena un būtu pienācīgi pilnvarotas efektīvi uzraudzīt un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo tās īpaši 7. pantā noteiktajiem pienākumiem. Jo īpaši dalībvalstis var izraudzīties valsts regulatīvās iestādes vai struktūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES 13 30. pantu.

(59)Ja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jau pastāv noteikumi par informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm un sadarbību ar šīm iestādēm un starp tām, piemēram, Regulas (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 9. pants vai Regulā (ES) 2016/679 ietvertie noteikumi, šie noteikumi būtu mutatis mutandis jāpiemēro attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem.

(60)Iestādēm, kuru kompetencē ir šīs regulas pārraudzība, būtu savstarpēji jāsadarbojas gan valsts, gan ES līmenī, pēc iespējas labāk izmantojot esošās struktūras, tajā skaitā valstu sadarbības tīklus, Ieteikumā C(2018) 5949 final minēto Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu un Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2010/13/ES. Šādai sadarbībai būtu jāveicina ātra un droša informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar šīm iestādēm uzticēto uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu, cita starpā kopīgi identificējot pārkāpumus, apmainoties ar konstatējumiem un zinātību un sadarbojoties saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu un izpildi.

(61)Lai atvieglotu regulā noteikto pienākumu efektīvu piemērošanu, ir jāpilnvaro valstu iestādes pieprasīt no pakalpojumu sniedzējiem attiecīgo informāciju par politiskās reklāmas pārredzamību. Kompetentajām iestādēm nosūtāmā informācija varētu attiekties uz reklāmas kampaņu, to varētu apkopot pa gadiem vai tā varētu attiekties uz konkrētām reklāmām. Lai nodrošinātu, ka šādas informācijas pieprasījumus var izpildīt efektīvi un lietderīgi, un tajā pašā laikā politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji netiktu pakļauti nesamērīgam slogam, būtu jāparedz konkrēti nosacījumi, kuriem šiem pieprasījumiem jāatbilst. Īpaši vēlēšanu procesa savlaicīgas pārraudzības interesēs politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu ātri jāreaģē uz kompetento iestāžu pieprasījumiem — vienmēr 10 darba dienu laikā pēc pasākumu veikšanas pieprasījuma saņemšanas. Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, kompetentās iestādes pieprasījumos sniegt informāciju būtu jāietver atbilstošs pamatojums un informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizraugās kontaktpunkti sadarbībai ar kompetentajām iestādēm. Šādi kontaktpunkti varētu būt elektroniski.

(62)Dalībvalstīm būtu jānorīko kontaktpunkts Savienības līmenī šīs regulas vajadzībām. Ja iespējams, kontaktpunktam vajadzētu būt Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla dalībniekam. Kontaktpunktam būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kad tās veic savus uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus, jo īpaši jāuzņemas starpnieka loma saziņā ar citiem kontaktpunktiem citās dalībvalstīs un kompetentajām iestādēm savās dalībvalstīs.

(63)Dalībvalstu iestādēm būtu jānodrošina, ka par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem piemēro administratīvus naudas sodus vai finansiālas sankcijas. To darot, tām būtu jāņem vērā pārkāpuma raksturs, smagums, atkārtošanās un ilgums, ņemot vērā sabiedrības intereses, veikto darbību apjomu un veidu, kā arī pārkāpēja finansiālo stāvokli. Šajā kontekstā būtu jāņem vērā 7. pantā noteikto pienākumu būtiskā nozīme šīs regulas mērķu efektīvā sasniegšanā. Turklāt tām būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai atkārtoti nepilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, piemēram, kavējoties ar informācijas sniegšanu ieinteresētajām personām, kā arī attiecīgā gadījumā tas, vai politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs darbojas vairākās dalībvalstīs. Finansiālām sankcijām un administratīviem naudas sodiem katrā atsevišķā gadījumā jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, pienācīgi ņemot vērā pietiekamu un pieejamu procesuālo garantiju nodrošinājumu, un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka politiskās debates paliek atklātas un pieejamas.

(64)Šajā regulā noteikto uzraudzības iestāžu pilnvaru īstenošanai būtu jāpiemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā jānodrošina efektīva tiesiskā aizsardzība un pienācīgs process.

(65)Dalībvalstīm pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu kalendāra sākuma būtu jāpublicē precīzs vēlēšanu periodu ilgums, kas noteikts saskaņā ar to vēlēšanu tradīcijām.

(66)Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz 7. panta 7. punktu, lai sīkāk precizētu veidu, kādā saskaņā ar minēto pantu pārredzamības paziņojumos būtu jāsniedz prasības par informācijas sniegšanu, kā arī attiecībā uz 12. panta 8. punktu, lai sīkāk precizētu veidu, kādā būtu jāsniedz prasības par informācijas par mērķorientēšanu sniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija organizētu attiecīgas apspriešanas, tajā skaitā ar katras dalībvalsts norīkotiem ekspertiem, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(67)Divu gadu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisijai būtu jāiesniedz publisks ziņojums par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Sagatavojot minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāņem vērā arī šīs regulas īstenošana saistībā ar citām Savienībā notiekošajām vēlēšanām un referendumiem. Ziņojumā cita starpā būtu jāpārskata šīs regulas pielikumos izklāstīto noteikumu turpmāka piemērotība un jāapsver to pārskatīšanas nepieciešamība.

(68)Papildu pienākumi Eiropas politiskajām partijām par politiskās reklāmas izmantošanu ir paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu.

(69)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt politiskās reklāmas un ar to saistīto pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību un pieņemt noteikumus par mērķorientēšanas izmantošanu politiskās reklāmas publicēšanas un izplatīšanas kontekstā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt šo regulu saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(70)Šī regula neskar noteikumus, kas konkrēti paredzēti Direktīvā 2000/31/EK, tajā skaitā minētās direktīvas 12.–15. pantā ietvertos noteikumus par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām (ar grozījumiem, kas veikti ar Regulu (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktu]), un noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/xxx [Digitālo tirgu tiesību aktā], Direktīvā 2002/58/EK un Regulā (ES) XXX [E-privātuma regulā], kā arī Direktīvā 2010/13/ES, Direktīvā 2000/31/EK, Direktīvā 2002/58/EK, Direktīvā 2005/29/EK, Direktīvā 2011/83/ES, Direktīvā 2006/114/EK, Direktīvā 2006/123/EK un Regulā (ES) 2019/1150.

(71)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada XX XX sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu paredz:

(a)saskaņotus pārredzamības pienākumus politiskās reklāmas un saistīto pakalpojumu sniedzējiem saglabāt, izpaust un publicēt informāciju, kas saistīta ar šādu pakalpojumu sniegšanu;

(b)saskaņotus noteikumus par mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu saistībā ar politiskās reklāmas publicēšanu, izplatīšanu vai popularizēšanu, kas ietver persondatu izmantošanu.

2.Šo regulu piemēro politiskajai reklāmai, ko veido, izvieto, publicē vai izplata Savienībā vai adresē personām vienā vai vairākās dalībvalstīs, neatkarīgi no reklāmas pakalpojumu sniedzēja iedibinājuma vietas un izmantotajiem līdzekļiem.

3.Šīs regulas mērķi ir:

(a)veicināt politiskās reklāmas un saistīto pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību;

(b)aizsargāt fiziskas personas attiecībā uz persondatu apstrādi.

1.Šī regula neskar noteikumus, kas ietverti šādos tiesību aktos:

(a)Direktīvā 2000/31/EK;

(b)Direktīvā 2002/58/EK un Regulā (ES) XXX [E-privātuma regulā];

(c)Direktīvā 2005/29/EK;

(d)Direktīvā 2006/114/EK;

(e)Direktīvā 2006/123/EK;

(f)Direktīvā 2010/13/ES;

(g)Direktīvā 2011/83/ES;

(h)Regulā (ES) 2019/1150;

(i)Regulā (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktā].

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.“pakalpojums” ir jebkura pašnodarbinātā saimnieciskā darbība, parasti par atlīdzību, kā norādīts LESD 57. pantā;

2.“politiskā reklamēšana” ir noteikta vēstījuma izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana vai izplatīšana jebkādā veidā, ja:

(a)to veic politiskais aktors vai tā vārdā vai uzdevumā, ja vien šādam vēstījumam nav tikai privāts vai tikai komerciāls raksturs; vai

(b)vēstījums var ietekmēt vēlēšanu vai referenduma iznākumu, likumdošanas vai regulatīvo procesu vai vēlētāju uzvedību;

3.“politiskā reklāma” ir politiskās reklamēšanas piemērs;

4.“politiskais aktors” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

(a)politiskā partija Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 1. punkta nozīmē vai struktūra, kas tieši vai netieši saistīta ar šādas politiskās partijas darbības jomu;

(b)politiskā apvienība Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 2. punkta nozīmē;

(c)Eiropas politiskā partija Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. punkta nozīmē;

(d)kandidāts uz jebkuru vēlētu amatu Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī vai uz kādu no vadošajiem amatiem politiskajā partijā;

(e)Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ievēlēta amatpersona publiskā iestādē;

(f)nevēlēts valdības loceklis Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī;

(g)politiskās kampaņas organizācija ar juridiskas personas statusu vai bez šāda statusa, kas izveidota, lai sasniegtu konkrētu iznākumu vēlēšanās vai referendumā;

(h)jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārstāv kādu no a)–g) apakšpunktā minētajām personām vai organizācijām vai rīkojas tās vārdā, popularizējot tās politiskos mērķus;

5.“politiskās reklāmas pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver politiskās reklāmas nodrošināšanu, izņemot tādu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu Regulas (ES) 2021/XXX [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 2. panta f) punkta nozīmē, kurš tiek sniegts bez atlīdzības par konkrētā vēstījuma izvietošanu, publicēšanu vai izplatīšanu;

6.“politiskās reklāmas kampaņa” ir kopīgi izstrādātu, sponsorētu un finansētu savstarpēji saistītu reklāmu sērijas izveide, izvietošana, popularizēšana, publicēšana vai izplatīšana saskaņā ar politiskās reklāmas līgumu;

7.“sponsors” ir fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā tiek veidota, izvietota, publicēta vai izplatīta politiskā reklāma;

8.“mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes” ir metodes, ko izmanto, lai vai nu adresētu pielāgotu politisko reklāmu konkrētai personai vai personu grupai, vai arī palielinātu politiskās reklāmas apriti, ar to sasniegto cilvēku skaitu vai redzamību;

9.“vēlēšanu periods” ir periods pirms vēlēšanām vai referenduma dalībvalstī, to laikā vai uzreiz pēc tiem, kura laikā uz kampaņas darbībām attiecas īpaši noteikumi;

10.“attiecīgais elektorāts” ir to personu kopums, kam ir tiesības balsot vēlēšanās vai referendumā dalībvalstī, kurā tiek izplatīta politiskā reklāma, un kas var būt viss dalībvalsts elektorāts;

11. “politiskās reklāmas publicētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ar jebkura medija palīdzību pārraida, dara pieejamu, izmantojot saskarni, vai kā citādi publisko politisko reklāmu;

12.“pārzinis” ir pārzinis saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 8. punktu.

Šā panta pirmās daļas 2. punkta nozīmē oficiālos avotos pieejami vēstījumi par organizēšanu un dalības kārtību vēlēšanās vai referendumos vai dalības popularizēšanu vēlēšanās vai referendumos nav uzskatāmi par politisko reklāmu.

3. pants

Saskaņošanas līmenis

1.Dalībvalstis ar pārredzamību saistītu iemeslu dēļ neuztur un neievieš tādus noteikumus vai pasākumus, kas atšķiras no šajā regulā noteiktajiem.

2.Ja tiek ievērotas šīs regulas prasības, ar pārredzamību saistītu apsvērumu dēļ neaizliedz un neierobežo politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanu.

II NODAĻA. POLITISKĀS REKLĀMAS PAKALPOJUMU PĀRREDZAMĪBAS PIENĀKUMI

4. pants

Pārredzamība

Politiskās reklāmas pakalpojumus sniedz pārredzamā veidā saskaņā ar šīs regulas 5.–11. un 14. pantā noteiktajiem pienākumiem.

5. pants

Politiskās reklāmas pakalpojumu identificēšana

1.Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums prasīt sponsoriem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas rīkojas sponsoru vārdā, norādīt, vai reklāmas pakalpojums, kuru tie lūdz pakalpojumu sniedzējam izpildīt, ir politiskās reklāmas pakalpojums 2. panta 5. punkta nozīmē. Sponsori un reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas sponsoru vārdā, sniedz šādas ziņas.

2.Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka līgumos, kas noslēgti par politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanu, ir norādīts, kā tiek ievēroti attiecīgie šīs regulas noteikumi.

6. pants

Uzskaite un informācijas nosūtīšana

1.Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji glabā informāciju, ko tie savākuši, sniedzot savus pakalpojumus, par:

(a)politisko reklāmu vai politiskās reklāmas kampaņu, ar kuru ir saistīts attiecīgais pakalpojums vai pakalpojumi;

(b)konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar politisko reklāmu;

(c)summām, par kurām tie izrakstījuši rēķinu par sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem, un tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret sniegto pakalpojumu vai pakalpojumiem; un

(d) attiecīgā gadījumā — sponsora identitāti un kontaktinformāciju.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz rakstiski, un to var sniegt arī elektroniski. Šādu informāciju glabā piecus gadus attiecīgi no pēdējās izveides, izvietošanas, publicēšanas vai izplatīšanas dienas.

3.Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 1. punktā minēto informāciju paziņo politiskās reklāmas publicētājam, kas izplatīs politisko reklāmu, lai politiskās reklāmas publicētāji varētu izpildīt tiem šajā regulā noteiktos pienākumus. Minēto informāciju nosūta savlaicīgi un precīzi saskaņā ar labāko praksi un nozares standartiem, izmantojot standartizētu, automatizētu procesu, ja tas tehniski iespējams.

7. pants

Pārredzamības prasības attiecībā uz katru politisko reklāmu

1.Kad tiek sniegti politiskās reklāmas pakalpojumi, katru politisko reklāmu dara pieejamu kopā ar šādu skaidru, pamanāmu un nepārprotamu informāciju:

(a)paziņojums, ka tā ir politiska reklāma;

(b)politiskās reklāmas sponsora identitāte un vienība, kam ir galīgā kontrole pār sponsoru;

(c)pārredzamības paziņojums, kas palīdz izprast plašāku politiskās reklāmas kontekstu un tās mērķus, vai skaidra norāde, kur to var viegli iegūt.

Šajā sakarā politiskās reklāmas publicētāji izmanto efektīvus un pamanāmus marķēšanas un atzīmēšanas paņēmienus, kas ļauj skaidri identificēt reklāmas politisko raksturu, un nodrošina, ka marķējums vai atzīme paliek pievienoti arī tad, ja politiskā reklāma tiek izplatīta tālāk.

2.Pārredzamības paziņojumu iekļauj katrā politiskajā reklāmā, vai to var viegli iegūt, izmantojot norādi reklāmā, un tajā iekļauj šādu informāciju:

(a)sponsora identitāte un kontaktinformācija;

(b)laikposms, kurā paredzēts publicēt un izplatīt politisko reklāmu;

(c)pamatojoties arī uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 6. panta 3. punktu, — informācija par kopumā iztērētajām summām vai par citu tādu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrētās reklāmas (un attiecīgā gadījumā politiskās reklāmas kampaņas) izveidi, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu, kā arī to avoti;

(d)attiecīgā gadījumā — norāde par vēlēšanām vai referendumiem, ar kuriem reklāma ir saistīta;

(e)attiecīgā gadījumā — saites uz reklāmu tiešsaistes repozitorijiem;

(f)informācija par to, kā izmantot 9. panta 1. punktā paredzētos mehānismus.

(g)Informāciju, kas jāiekļauj pārredzamības paziņojumā, sniedz, izmantojot I pielikumā norādītos īpašos datu laukus.

3.Politiskās reklāmas publicētāji pieliek saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā minētā informācija ir pilnīga, un nepublisko politisko reklāmu, ja tie konstatē, ka minētā informācija nav pilnīga.

4.Pārredzamības paziņojumus regulāri atjaunina un sagatavo viegli pieejamā formātā un, ja tehniski iespējams, mašīnlasāmā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā formātā, arī izmantojot vienkāršu valodu. Politiskās reklāmas publicētāji minēto informāciju publicē kopā ar politisko reklāmu no tās pirmās publicēšanas reizes līdz vienam gadam pēc tās pēdējās publicēšanas reizes.

5.Politiskās reklāmas publicētāji glabā savus pārredzamības paziņojumus kopā ar jebkādiem to grozījumiem piecus gadus pēc 4. punktā minētā laikposma beigām.

6.Politiskās reklāmas publicētāji, kas ir ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2021/xxx [DPTA] 25. panta nozīmē, nodrošina, ka repozitorijos, kurus tie dara pieejamus saskaņā ar [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 30. pantu, attiecībā uz katru repozitorijā esošo politisko reklāmu ir sniegta 2. punktā minētā informācija.

7.Dalībvalstis, to kompetentās iestādes un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šā panta pareizu piemērošanu, ņemot vērā attiecīgo iesaistīto pakalpojumu sniedzēju raksturīgās iezīmes un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (Direktīvas 2013/34/ES 3. panta nozīmē) īpašās vajadzības.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai grozītu I pielikumu, papildinot, grozot vai svītrojot elementus tās informācijas sarakstā, kas sniedzama saskaņā ar 2. punktu, ja, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, šādi grozījumi ir nepieciešami, lai izprastu politiskās reklāmas plašāku kontekstu un tās mērķus.

8. pants

Periodiski ziņojumi par politiskās reklāmas pakalpojumiem

1.Ja reklāmas publicētāji sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, tie kā daļu no savu finanšu pārskatu vadības ziņojuma Direktīvas 2013/34/ES 19. panta nozīmē iekļauj pa kampaņām apkopotu informāciju par summām vai par tādu citu labumu vērtību, kas daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem, tajā skaitā par mērķorientēšanas un pastiprināšanas metožu izmantošanu.

2.Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzņēmumiem, kas ietilpst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 3. punktā norādītajā kategorijā.

9. pants

Paziņošana par iespējami nelikumīgām politiskajām reklāmām

3.Ja reklāmas publicētāji sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, tie ievieš mehānismus, kas ļauj privātpersonām bez maksas paziņot, ka konkrēta reklāma, ko tie ir publicējuši, neatbilst šai regulai.

4.Informācijai par to, kā paziņot par 1. punktā minētajām politiskajām reklāmām, jābūt lietotājdraudzīgai un viegli pieejamai, ar iespēju tai piekļūt arī no pārredzamības paziņojuma.

5.Politiskās reklāmas publicētāji pieņem 1. punktā minēto informāciju arī elektroniski. Politiskās reklāmas publicētāji informē personas par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar 1. punktā minēto paziņojumu.

6.Uz atkārtotiem paziņojumiem saskaņā ar 1. punktu par vienu un to pašu reklāmu vai reklāmas kampaņu var sniegt kopīgu atbildi, arī ar atsauci uz paziņojumu, kas ievietots attiecīgā politiskās reklāmas publicētāja tīmekļa vietnē.

10. pants

Informācijas nosūtīšana kompetentajām iestādēm

1.Kompetentajām valsts iestādēm ir pilnvaras pieprasīt politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt tām 6., 7. un 8. pantā minēto informāciju. Nosūtītajai informācijai jābūt pilnīgai, precīzai un uzticamai, kā arī sniegtai skaidrā, saskanīgā, konsolidētā un saprotamā formātā. Ja tehniski iespējams, informāciju nosūta mašīnlasāmā formātā.

Pieprasījumā ir šādi elementi:

(a)pamatojums, kurā paskaidroti iemesli, kādēļ informācija tiek pieprasīta un kāpēc pieprasījums ir nepieciešams un samērīgs, ja vien tas nav vērsts uz mērķi novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus, un saukt pie atbildības par tiem, ciktāl pieprasījuma iemesli varētu apdraudēt šo mērķi;

(b)informācija par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam un politiskās reklāmas pakalpojuma sponsoram.

2.Saņemot pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu, politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji divu darba dienu laikā apstiprina, ka ir saņēmuši šo pieprasījumu, un informē iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai to izpildītu. Attiecīgais pakalpojumu sniedzējs sniedz pieprasīto informāciju desmit darba dienu laikā.

3.Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji norīko kontaktpunktu sadarbībai ar kompetentajām valstu iestādēm. Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kas Direktīvas 2013/34/ES 3. panta nozīmē ir MVU, par kontaktpersonu var iecelt pie tiem nepiederošu fizisku personu.

11. pants

Informācijas nosūtīšana citām ieinteresētajām personām

1.Politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji veic attiecīgus pasākumus, lai pēc pieprasījuma un bez maksas ieinteresētajām personām nosūtītu 6. pantā minēto informāciju.

Ja politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs ir politiskās reklāmas publicētājs, tas veic arī attiecīgus pasākumus, lai pēc pieprasījuma un bez maksas ieinteresētajām personām nosūtītu 7. pantā minēto informāciju.

2.Ieinteresētās personas, kas pieprasa informācijas nosūtīšanu saskaņā ar 1. punktu, ir neatkarīgas no komerciālām interesēm un ietilpst vienā vai vairākās no šādām kategorijām:

(a)pārbaudīti pētnieki saskaņā ar Regulas (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 31. pantu;

(b)tādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas biedri, kuras statūtos noteiktie mērķi ir aizsargāt un popularizēt sabiedrības intereses un kura ir pilnvarota saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem;

(c)politiskie aktori, kas ir pilnvaroti saskaņā ar valsts tiesību aktiem; vai

(d)dalībvalstī akreditēti valsts vai starptautiski vēlēšanu novērotāji.

Šādas ieinteresētās personas ietver arī žurnālistus, kurus dalībvalstī akreditējušas valsts, Eiropas vai starptautiskas struktūras.

3.Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma pakalpojumu sniedzējs dara visu iespējamo, lai viena mēneša laikā sniegtu pieprasīto informāciju vai pamatotu atbildi saskaņā ar 5. punktu.

4.Sagatavojot informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, pakalpojumu sniedzējs var apkopot attiecīgās summas vai norādīt tās diapazona veidā, ciktāl tas nepieciešams, lai aizsargātu tā likumīgās komerciālās intereses.

5.Ja pieprasījumi saskaņā ar 1. punktu ir acīmredzami nepamatoti, neskaidri vai pārmērīgi, jo īpaši to skaidrības trūkuma dēļ, pakalpojumu sniedzējs var atteikties sniegt atbildi. Šādā gadījumā attiecīgais pakalpojumu sniedzējs nosūta pamatotu atbildi ieinteresētajai personai, kas iesniegusi pieprasījumu.

6.Ja 1. punktā minētie pieprasījumi atkārtojas un to apstrāde ir saistīta ar ievērojamām izmaksām, pakalpojumu sniedzējs var iekasēt saprātīgu un samērīgu maksu, kas jebkurā gadījumā nepārsniedz pieprasītās informācijas sniegšanas administratīvās izmaksas.

7.Pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums pierādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots, neskaidrs vai pārmērīgs vai ka pieprasījumi atkārtojas un to apstrāde rada ievērojamas izmaksas.

III NODAĻA. POLITISKĀS REKLĀMAS MĒRĶORIENTĒŠANA UN PASTIPRINĀŠANA

12. pants

Īpašas prasības attiecībā uz mērķorientēšanu un pastiprināšanu

1.Ir aizliegtas mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kas ietver Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā minēto persondatu apstrādi saistībā ar politisko reklāmu.

2.Pirmajā teikumā noteikto aizliegumu nepiemēro Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktā un Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos.

3.Saistībā ar politisko reklāmu izmantojot mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kas ietver persondatu apstrādi, pārziņi papildus attiecīgi Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1725 noteiktajām prasībām ievēro arī šādas prasības:

(a)pieņem un īsteno iekšējās politikas dokumentu, kurā skaidri un vienkāršā valodā aprakstīta šādu metožu izmantošana, jo īpaši nolūkā mērķorientēti vērsties pie fiziskām personām vai pastiprināt satura ietekmi, un glabā šādu politikas dokumentu piecus gadus;

(b)veic uzskaiti par mērķorientēšanas vai pastiprināšanas izmantošanu, attiecīgajiem izmantotajiem mehānismiem, metodēm un parametriem, kā arī par izmantoto persondatu avotu(-iem);

(c)kopā ar politisko reklāmu sniedz papildu informāciju, kas nepieciešama, lai attiecīgā fiziskā persona varētu saprast izmantotās metodes loģiku un galvenos parametrus, kā arī trešo personu nodrošinātu datu un papildu analītisko metožu izmantošanu. Šī informācija ietver II pielikumā aprakstītos elementus.

4.Politiskās reklāmas publicētāji, kas izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, 7. pantā noteiktajā pārredzamības paziņojumā iekļauj 3. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju un saiti uz 3. punkta a) apakšpunktā minēto iekšējo politiku. Ja pārzinis pats nav reklāmas publicētājs, pārzinis nosūta iekšējās politikas dokumentu vai norādi uz to politiskās reklāmas publicētājam.

5.Politiskās reklāmas publicētāji, kas izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kā minēts 3. punktā, reklāmā vai kopā ar to un 7. pantā prasītajā pārredzamības paziņojumā iekļauj atsauci uz efektīviem līdzekļiem, ar ko tiek atbalstīta personu tiesību īstenošana saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

6.Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo noteikumu, sniedz viegli pieejamā formātā un, ja tas ir tehniski iespējams, mašīnlasāmā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā formātā, arī izmantojot vienkāršu valodu.

7.Reklāmas pakalpojumu sniedzēji vajadzības gadījumā nosūta pārzinim informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu 3. punktā noteiktās prasības.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai grozītu II pielikumu, grozot vai svītrojot elementus tās informācijas sarakstā, kas sniedzama saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgo zinātnisko pētījumu tehnoloģisko attīstību un kompetento iestāžu veiktās uzraudzības attīstību, kā arī attiecīgus norādījumus, ko izdevušas kompetentās iestādes.

13. pants

Informācijas par mērķorientēšanu vai pastiprināšanu nosūtīšana citām ieinteresētajām personām

1.Šīs regulas 12. pantā minētais pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma saskaņā ar 11. panta 1. punktu nosūtītu tām 12. pantā minēto informāciju.

2.Šīs regulas 11. panta 2.–7. punktu piemēro mutatis mutandis.

IV NODAĻA. UZRAUDZĪBA UN IZPILDES PANĀKŠANA

14. pants

Juridiskais pārstāvis

1.Pakalpojumu sniedzēji, kuri Savienībā sniedz politiskās reklāmas pakalpojumus, bet kuriem nav iedibinājuma Savienībā, rakstveidā norīko fizisku vai juridisku personu par savu juridisko pārstāvi kādā dalībvalstīm, kurā pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus.

2.Juridiskais pārstāvis ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu pārstāvētā pakalpojumu sniedzēja pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, un ar tā starpniecību notiek visa saziņa ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju. Jebkāda saziņa ar šo juridisko pārstāvi ir uzskatāma par saziņu ar pārstāvēto pakalpojumu sniedzēju.

15. pants

Kompetentās iestādes un kontaktpunkti

1.Regulas (ES) 2016/679 51. pantā vai Regulas (ES) 2018/1725 52. pantā minētās uzraudzības iestādes ir kompetentas uzraudzīt šīs regulas 12. panta piemērošanu savā attiecīgajā kompetences jomā. Regulas (ES) 2016/679 58. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 58. pantu piemēro mutatis mutandis. Darbībām, uz kurām attiecas šīs regulas 12. pants, piemēro Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļu.

2.Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes uzraudzīt, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji Regulas (ES) 2021/xxx [DPTA] nozīmē ievēro šīs regulas 5.–11. un 14. pantā noteiktos pienākumus, ja tie piemērojami. Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktu], var būt arī kompetentās iestādes, kas norīkotas uzraudzīt, kā tiešsaistes starpnieki ievēro šīs regulas 5.–11. un 14. pantā noteiktos pienākumus. Regulas (ES) 2021/xxx 38. pantā minētais digitālo pakalpojumu koordinators katrā dalībvalstī ir atbildīgs par koordinācijas nodrošināšanu valsts līmenī attiecībā uz Regulā (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību aktā] definēto starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēro Regulas (ES) 2021/xxx [digitālo pakalpojumu tiesību akta] 45. panta 1.–4. punktu un 46. panta 1. punktu.

3.Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par 1. un 2. punktā neminēto šīs regulas aspektu piemērošanu un izpildi. Katra kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar šo punktu, ir strukturāli pilnīgi neatkarīga gan no nozares, gan no jebkādas ārējas intervences vai politiska spiediena. Tā pilnīgi neatkarīgi un efektīvi uzrauga un veic samērīgus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

4.Šā panta 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, veicot savus uzraudzības uzdevumus saistībā ar šo regulu, ir tiesības no politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt piekļuvi datiem, dokumentiem vai jebkādai informācijai, kas vajadzīga to uzraudzības uzdevumu veikšanai.

5.Šā panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes, īstenojot savas izpildes pilnvaras saistībā ar šo regulu, ir pilnvarotas:

(a)izteikt brīdinājumus politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem par to, ka tie neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus;

(b)publiskot paziņojumu, kurā norāda fizisko un juridisko personu vai personas, kas atbild par šajā regulā noteikta pienākuma pārkāpumu, un attiecīgā pārkāpuma raksturu;

(c)piemērot administratīvus naudas sodus un finansiālas sankcijas.

6.Dalībvalstis nodrošina sadarbību starp kompetentajām iestādēm, jo īpaši valstu vēlēšanu tīklu ietvaros, lai veicinātu ātru un drošu informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar to uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu, cita starpā kopīgi identificējot pārkāpumus, apmainoties ar konstatējumiem un zinātību un sadarbojoties saistībā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu un izpildi.

7.Katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi kā kontaktpunktu Savienības līmenī šīs regulas vajadzībām.

8.Ja politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī vai ja tā galvenais iedibinājums vai pārstāvis ir vienā dalībvalstī, bet tas savas galvenās darbības veic citā dalībvalstī, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas galvenais iedibinājums vai cits iedibinājums, vai pārstāvis, un minēto citu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas un pēc vajadzības cita citai palīdz. Ja vien to jau nereglamentē Savienības tiesību akti, šī sadarbība ietver vismaz šādus pasākumus:

(a)kompetentās iestādes, kas piemēro uzraudzības vai izpildes pasākumus dalībvalstī, ar 7. punktā minētā kontaktpunkta starpniecību informē citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un apspriežas ar tām par veiktajiem uzraudzības un izpildes pasākumiem un turpmākiem pasākumiem;

(b)kompetentā iestāde ar 7. punktā minētā kontaktpunkta starpniecību pamatotos gadījumos un samērīgā veidā var lūgt citu kompetento iestādi, ja tā ir piemērotākā situācijā, veikt 4. un 5. punktā minētos uzraudzības vai izpildes pasākumus; un

(c)kompetentā iestāde, saņemot pamatotu lūgumu no citas kompetentās iestādes, sniedz otrai kompetentajai iestādei palīdzību, lai 4. un 5. punktā minētos uzraudzības vai izpildes pasākumus varētu īstenot efektīvi, iedarbīgi un konsekventi. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi šādu pieprasījumu, ar 7. punktā minēto kontaktpunktu starpniecību un termiņā, kas ir samērīgs ar pieprasījuma steidzamību, sniedz atbildi, norādot pieprasīto informāciju vai informējot, ka tā neuzskata, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi palīdzības pieprasīšanai. Jebkādu informāciju, ar kuru apmainās saistībā ar palīdzību, kas pieprasīta un sniegta saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai attiecībā uz jautājumu, par kuru tā tika pieprasīta.

9.Kontaktpunkti periodiski tiekas Savienības līmenī Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā, lai veicinātu ātru un drošu informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar to uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu.

16. pants

Sankcijas

1.Attiecībā uz 5.–11., 13. un 14. pantu dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, tajā skaitā administratīviem naudas sodiem un finansiālām sankcijām, kas piemērojamas to jurisdikcijā esošiem politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem par šīs regulas pārkāpumiem un kas katrā atsevišķā gadījumā ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

2.Dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

3.Lemjot par sankciju veidu un apmēru, katrā atsevišķā gadījumā pienācīgi ņem vērā cita starpā šādus aspektus:

(a)pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu;

(b)to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

(c)visas darbības, kas veiktas, lai mazinātu jebkādu kaitējumu;

(d)jebkādus attiecīgus iepriekšējus pārkāpumus un citus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, kas piemērojami attiecīgā gadījuma apstākļiem; un

(e)sadarbības līmeni ar kompetento iestādi.

4.Šīs regulas 7. panta pārkāpumus uzskata par īpaši nopietniem, ja tie attiecas uz politisko reklāmu, kas publicēta vai izplatīta vēlēšanu periodā un ir adresēta iedzīvotājiem dalībvalstī, kurā tiek rīkotas attiecīgās vēlēšanas.

5.Ja pakalpojumu sniedzējs tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj šīs regulas noteikumus attiecībā uz vienu un to pašu vai saistītu politisko reklāmu, administratīvā naudas soda kopsumma ir pietiekami koriģējama, lai ņemtu vērā visus attiecīgos faktorus; to, ka regula ir pārkāpta vairākos aspektos, atspoguļo kopējā naudas soda apmērā saskaņā ar proporcionalitātes principu.

6.Par 12. pantā noteikto pienākumu pārkāpumiem Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētās uzraudzības iestādes savas kompetences ietvaros var uzlikt administratīvos naudas sodus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 83. panta 5. punktā minēto summu.

7.Par 12. pantā noteikto pienākumu pārkāpumiem Regulas (ES) 2018/1725 52. pantā minētā uzraudzības iestāde savas kompetences ietvaros var uzlikt administratīvos naudas sodus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 66. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 66. panta 3. punktā minēto summu.

17. pants

Vēlēšanu periodu publicēšana

Katra dalībvalsts viegli pieejamā vietā publicē valsts vēlēšanu periodu datumus ar attiecīgu atsauci uz šo regulu.

V NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

Divu gadu laikā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu. Šajā ziņojumā novērtē regulas grozīšanas nepieciešamību. Ziņojumu publisko.

19. pants

Deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 7. panta 8. punktā un 12. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu [līdz šīs regulas piemērošanas izvērtēšanai — divus gadus pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 8. punktā un 12. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par šo aktu paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 7. panta 8. punktu vai 12. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.To piemēro no 2023. gada 1. aprīļa.

3.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2020%3A790%3AFIN&qid=1607079662423  

(2)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12418-Digitalo-pakalpojumu-akta-pakete-ex-ante-regulativais-instruments-loti-lielam-tiessaistes-platformam-kas-darbojas-ka-vartzini_lv un https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12417-Digitalo-pakalpojumu-akts-iekseja-tirgus-padzilinasana-un-pienakumu-precizesana-digitalo-pakalpojumu-joma_lv  

(3)    Tas ietver nesaistošo https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/commission-recommendation-measures-effectively-tackle-illegal-content-online ; kā arī brīvprātīgo https://ec.europa.eu/newsroom/just/document.cfm?doc_id=42985 .

(4)    https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/soteu2018-cybersecurity-elections-recommendation-5949_en.pdf

(5)     https://edpb.europa.eu/system/files/2021-04/edpb_guidelines_082020_on_the_targeting_of_social_media_users_en.pdf

(6)    Eiropas Komisijas norādījumi par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi (COM(2021) 262 final): https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/guidance-strengthening-code-practice-disinformation . 

(7)     https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2021_commission_work_programme_annexes_en.pdf  

(8)    Sk. https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/eu-citizenship/electoral-rights_en .

(9)    OV C , , . lpp.

(10)    OV C , , . lpp.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 731 final

PIELIKUMI

dokumentam – Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu

{SEC(2021) 575 final} - {SWD(2021) 355 final} - {SWD(2021) 356 final}

I PIELIKUMS

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu sniedzamā informācija

(a)Ja paziņojums nav iekļauts pašā reklāmā – politiskās reklāmas piemērs/attēlojums vai saite uz to.

(b)Sponsora, kura vārdā reklāma tiek izplatīta, identitāte un iedibinājuma vieta, tostarp tā vārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese un norāde, vai tā ir fiziska vai juridiska persona.

(c)Laikposms, kurā tiek izplatīta politiskā reklāma, un — attiecīgā gadījumā un ja zināms publicētājam — fakts, ka tā pati reklāma ir tikusi izplatīta pagātnē.

(d)Attiecīgā gadījumā – visas vēlēšanas, ar kurām reklāma ir saistīta.

(e)Provizoriska kopējā summa, kas iztērēta par konkrēto reklāmas kampaņu un attiecīgā gadījumā tādu citu labumu vērtība, kuri daļēji vai pilnībā saņemti apmaiņā pret konkrēto reklāmas kampaņu, tostarp politisko reklāmu sagatavošanu, izvietošanu, popularizēšanu, publicēšanu un izplatīšanu, kā arī kopējā faktiskā iztērētā summa un citu saņemto labumu vērtība, tiklīdz tie ir zināmi.

(f)Līdzekļu avoti, ko izmanto konkrētajai reklāmas kampaņai, tostarp politisko reklāmu sagatavošanai, izvietošanai, popularizēšanai, publicēšanai un izplatīšanai.

(g)Jēgpilna informācija par metodiku, kas izmantota e) apakšpunktā minēto summu un vērtību aprēķināšanai.

(h)Ja publicētājs ir ļoti liela tiešsaistes platforma, – saite uz reklāmas atrašanās vietu publicētāja reklāmu repozitorijā.

(i)Ja reklāma ir saistīta ar konkrētām vēlēšanām vai referendumiem, – saites uz oficiālu informāciju par dalības kārtību attiecīgajās vēlēšanās vai referendumā.

(j)Informācija par mehānismu, kas izveidots saskaņā ar 9. pantu.

II PIELIKUMS

Saskaņā ar 12. panta 3. punktu sniedzamā informācija

(a)Konkrētās mērķgrupas, tostarp parametri, ko izmanto, lai noteiktu saņēmējus, kuriem reklāma tiek izplatīta, ar tādu pašu kā mērķorientēšanai izmantoto detalizācijas pakāpi, mērķorientēšanai un pastiprināšanai izmantoto persondatu kategorijas, mērķorientēšanas un pastiprināšanas paņēmienu izmantošanas mērķi, mehānismi un loģika, tostarp iekļaušanas un izslēgšanas parametri un šo parametru izvēles iemesli.

(b)Izplatīšanas periods, to personu skaits, kurām reklāma tiek izplatīta, un norādes par mērķauditorijas lielumu attiecīgajā elektorātā.

(c)Šā punkta a) apakšpunktā minēto persondatu avots, tostarp attiecīgā gadījumā informācija, ka persondati ir atvasināti, secināti vai iegūti no trešās personas, un tās identitāte, kā arī saite uz minētās trešās personas datu aizsardzības paziņojumu attiecīgajai apstrādei.

(d)Saite uz iedarbīgiem līdzekļiem, ar ko atbalsta personu tiesību īstenošanu saskaņā ar attiecīgi Regulu (ES) 2016/679 vai Regulu (ES) 2018/1725 saistībā ar politiskās reklāmas mērķorientēšanu un pastiprināšanu, pamatojoties uz viņu persondatiem.