EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.6.2021
COM(2021) 274 final
2021/0133(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolā (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā saistībā ar paredzēto Apvienotās komitejas lēmumu pieņemšanu attiecībā uz grozījumiem EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolā (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts).
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.EEZ līgums
Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) garantē pilsoņiem un uzņēmējiem vienlīdzīgas tiesības un pienākumus iekšējā tirgū Eiropas Ekonomikas zonā. Ar to ir paredzēts visās 30 EEZ valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā, ieviest ES tiesību aktus, kas reglamentē četras brīvības. Turklāt EEZ līgums attiecas uz sadarbību citās svarīgās jomās, piemēram, pētniecības un izstrādes, izglītības, sociālās politikas, vides, patērētāju aizsardzības, tūrisma un kultūras jomā, kuras kopā dēvē par horizontālās un papildu politikas jomām. Līgums stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm ir līguma puse.
2.2.EEZ Apvienotā komiteja
EEZ Apvienotā komiteja ir atbildīga par EEZ līguma pārvaldību. Tā ir forums viedokļu apmaiņai saistībā ar EEZ līguma darbību. Lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu par EEZ jautājumu koordinēšanu no ES puses atbild Eiropas Ārējās darbības dienests.
2.3.Paredzētais EEZ Apvienotās komitejas akts
Gaidāms, ka EEZ Apvienotā komiteja pieņems divus EEZ Apvienotās komitejas lēmumus (“paredzētie akti”) par grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolā (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts).
Paredzēto divu aktu mērķis ir EEZ līgumā iekļaut Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC), kā arī Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija).
Paredzētie akti būs pusēm saistoši saskaņā ar EEZ līguma 103. un 104. pantu.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
EĀDD sadarbībā ar Komisijas dienestiem iesniedz EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projektus, lai Padome tos pieņemtu kā Savienības nostāju. EĀDD cer pēc iespējas drīz iesniegt EEZ Apvienotajai komitejai minētos dokumentus.
Pievienoto EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projektu saturs un būtība pārsniedz to, ko var uzskatīt tikai par tehniskiem pielāgojumiem Padomes Regulas Nr. 2894/94 nozīmē. Tādējādi Savienības nostāju nosaka Padome.
Pievienotie EEZ Apvienotās komitejas lēmumi cita starpā ietver šādus pielāgojumus.
3.1.Pielāgojumi Regulai (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) – Apvienotās komitejas lēmums 1. pielikumā
Ievads
Saskaņā ar EEZ līguma institucionālo struktūru EBTA Uzraudzības iestāde īsteno Komisijas uzraudzības pilnvaras EBTA pīlārā un līdz ar to tā EBTA pīlārā pārņems Komisijas uzraudzības pilnvaras, kas paredzētas Regulā (ES) 2018/1971 (BEREC regula) un Direktīvā (ES) 2018/1972 (Direktīva par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (EECC direktīva)).
BEREC regulā un EECC direktīvā BEREC ir noteikti vairāki uzdevumi, kuru mērķis ir nodrošināt elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu. Tā kā BEREC ir svarīga loma BEREC regulas un EECC direktīvas piemērošanā, minētā regula un EECC direktīva ir cieši saistītas. Šī saikne ir arī iestrādāta abos Apvienotās komitejas lēmumu projektos, ar kuriem EEZ līgumā iekļauj minēto direktīvu un BEREC regulu. Ir svarīgi abus Apvienotās komitejas lēmumu projektus izskatīt kopā, lai izprastu to pilnīgu struktūru EEZ kontekstā.
Apvienotās komitejas lēmuma projektā (1. pielikumā) ir trīs dažādi pielāgojumu kopumi, kas tiks izklāstīti turpmāk: kārtība EBTA valstu dalībai BEREC (B iedaļa), pielāgojumi, kas attiecas uz EBTA Uzraudzības iestādes un BEREC attiecībām (C iedaļa), citi pielāgojumi, kas attiecas uz EBTA valstu dalību BEREC (D iedaļa), kā arī vispārēji pielāgojumi, ko parasti izmanto EEZ kontekstā (E iedaļa).
Kārtība EBTA valstu dalībai BEREC
BEREC tika izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 un Regulu (ES) 2018/1971, lai veicinātu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un labāku darbību, par mērķi izvirzot tiesiskā regulējuma konsekventas īstenošanas nodrošināšanu attiecībā uz elektroniskajiem sakariem. Regulā arī atzīts, ka šādus mērķus ir vēlams sasniegt EEZ kontekstā, un noteikts, ka BEREC regulatoru valdē, darba grupās un valdē būtu jāļauj piedalīties EEZ EBTA valstu regulatīvajām iestādēm (VRI), lai paplašinātu elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu, attiecinot to arī uz Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.
Saskaņā ar EEZ līguma 101. pantu:
“1. Attiecībā uz komitejām, uz ko neattiecas ne 81. panta [t. i., programmu komitejas], ne 100. panta [t. i., komitoloģijas komitejas] noteikumi, EBTA valstu ekspertus iesaista darbā, kad tas vajadzīgs šā līguma pareizai darbībai.
Šīs komitejas ir uzskaitītas 37. protokolā. Šīs iesaistes noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos nozaru protokolos un pielikumos, kuros izskatīti attiecīgie jautājumi.
2. Ja Līgumslēdzējām Pusēm šķiet, ka šo iesaisti varētu paplašināt arī attiecībā uz citām komitejām ar līdzīgām īpašībām, EEZ Apvienotā komiteja var grozīt 37. protokolu.”
BEREC nav ne komitoloģijas komiteja, ne arī izveidota saskaņā ar programmu. BEREC kā regulatoru sadarbības forums ietilpst 37. protokolā uzskaitīto “citu komiteju” kategorijā EEZ līguma 101. panta nozīmē. Saskaņā ar minēto noteikumu “iesaistes noteikumi ir izklāstīti attiecīgajā nozares pielikumā, kurā izskatīti attiecīgie jautājumi.” Šāda kārtība ir ieviesta (EEZ līguma) pielikumos aiz attiecīgā punkta, un pirms tās ir ievadteikums: “Kārtība EBTA valstu dalībai saskaņā ar Līguma 101. pantu” (sk., piemēram, EEZ Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 192/2014, Nr. 18/2013, Nr. 92/2010, Nr. 10/2004). Šādu kārtību neuzskata par “pielāgojumiem”, jo tās mērķis nav grozīt EEZ līgumā iekļautā tiesību akta noteikumus, bet gan papildināt tos pēc vajadzības, lai nodrošinātu dalības labu darbību.
Dalības kārtībā paredzēts, ka EEZ EBTA valstu regulatīvās iestādes pilnībā piedalās BEREC regulatoru valdes, BEREC darba grupu un BEREC biroja valdes darbā, ka EEZ EBTA VRI ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citām ES VRI, izņemot balsstiesības, bet tās nevar vadīt BEREC regulatoru valdi un BEREC biroja valdi. Tomēr EEZ EBTA valstu regulatīvās iestādes var vadīt darba grupas. EEZ EBTA valstu regulatīvās iestādes ir pārstāvētas atbilstošā līmenī saskaņā ar BEREC regulu noteikumiem (sk. BEREC regulas 7. pantu). EBTA VRI līdzdalība ir būtiska, lai veicinātu regulējuma konverģenci.
Kārtība arī paredz, ka BEREC un BEREC birojs palīdz EEZ EBTA valstu regulatīvajām iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādei.
Pielāgojumi, kas attiecas uz EBTA Uzraudzības iestādes un BEREC attiecībām
Pielāgojumos a) i) un ii) precizēts, ka BEREC ir jāpalīdz EBTA Uzraudzības iestādei un jāsniedz tai konsultācijas, pēc tās pieprasījuma izdodot pamatnostādnes.
Tā kā EEZ EBTA VRI nav balsstiesību BEREC, pielāgojumā a) iii), ar ko 4. pantam pievieno jaunu 1.a punktu, paredzēts, ka, izdodot atzinumus saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu, BEREC atsevišķi reģistrē EEZ EBTA valstu regulatīvo iestāžu nostājas. Tas jo īpaši attiecas uz atzinumiem par EEZ EBTA VRI pasākumu projektiem saskaņā ar EECC direktīvas 32. un 33. pantu un atzinumiem par pārrobežu strīdiem saskaņā ar EECC direktīvas 27. pantu.
Saskaņā ar pielāgojumu a) v) EBTA Uzraudzības iestādei maksimāli jāņem vērā BEREC pieņemtās pamatnostādnes, atzinumi, ieteikumi, kopējā nostāja un paraugprakse.
Citi pielāgojumi, kas attiecas uz EEZ EBTA valstu dalību BEREC
BEREC birojs ir ES struktūra ar juridiskas personas statusu un aģentūra, kas atbalsta BEREC. Saskaņā ar ES aģentūru dibināšanas dokumentu iepriekšēju iekļaušanu EEZ līgumā EBTA valstu dalība BEREC biroja darbībās tiek regulēta BEREC regulas pielāgojumos. Tā kā BEREC birojs neveic nekādus politikas uzdevumus savā vārdā, šai līdzdalībai ir drīzāk administratīvs raksturs.
Saskaņā ar BEREC regulas pielāgojumu e) EEZ EBTA valstis sniegs finansiālu ieguldījumu BEREC biroja resursos, piedaloties Savienības subsīdijā. Saskaņā ar līdzšinējo praksi šis finansiālais ieguldījums tiks noteikts saskaņā ar EEZ līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām procedūrām.
Saskaņā ar ES pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (“PDNK”) 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 82. panta 3. punkta a) apakšpunktu pagaidu darbiniekus vai līgumdarbiniekus parasti pieņem darbā ar noteikumu, ka viņi ir kādas ES dalībvalsts pilsoņi, ja vien iecēlējiestāde nav nolēmusi citādi. Tāpēc pielāgojums f) paredz plašu atkāpi EEZ EBTA valstspiederīgajiem, kuri būtu jāuzskata par atbilstīgiem ar tādiem pašiem noteikumiem un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES pilsoņi.
PDNK 12. panta 2. punkta e) apakšpunktā, 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 85. panta 3. punktā ir atsauce uz LES 55. panta 1. punktu par Savienības valodām. Attiecībā uz personālu pielāgojumā f) paredzēts arī, ka BEREC birojs attiecībā uz savu personālu uzskata EEZ 129. panta 1. punktā minētās oficiālās valodas par Savienības valodām.
Visbeidzot, pielāgojumā g) paredzēts, ka attiecībā uz BEREC biroju un tā personālu EEZ EBTA valstis piemēro tādas pašas privilēģijas un imunitāti kā ES dalībvalstis, kā aprakstīts LES un LESD pievienotajā 7. protokolā.
Citi pielāgojumi
Saskaņā ar EEZ līguma 7. pantu EBTA valstīm saistoši ir tikai tie tiesību akti, kas ir iekļauti līgumā. Tāpēc atsauce uz Savienības tiesību aktiem 4. panta 4. punktā ir pielāgota, lai atspoguļotu to, ka EEZ kontekstā atsauces tiesiskais regulējums ir EEZ līgums (pielāgojums a) iv)).
Lai veicinātu EEZ noteikumu konsekventu izpildi, regulas pielāgojumos b) un d) paredzēts, ka līdztekus Komisijai arī EBTA Uzraudzības iestāde ir pārstāvēta BEREC regulatoru valdē un valdē. EBTA Uzraudzības iestādei, atšķirībā no Komisijas, valdē nebūs balsstiesību.
13. panta 3. punkta pielāgojums c) pielāgo tekstu, lai EBTA Uzraudzības iestāde varētu piedalīties BEREC regulatoru valdes izveidotajās darba grupās. Tāpat kā Komisija, arī EBTA Uzraudzības iestāde nevar piedalīties darba grupās, kas izveidotas, lai veiktu regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētos uzdevumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem nav EEZ līguma daļa. 36. panta pielāgojuma h) mērķis ir nodrošināt, ka visi dokumenti, ko BEREC vai BEREC birojs sagatavo attiecībā uz EEZ EBTA valstīm, tiks izskatīti saskaņā ar minēto regulu. Tāds pats pielāgojums parasti ir paredzēts attiecībā uz aģentūrām, kurās piedalās EEZ EBTA valstis.
Pielāgojums i) pielāgo 40. panta 2. punkta tekstu, lai atspoguļotu EBTA Uzraudzības iestādes lomu attiecīgajā noteikumā un precizētu, ka EEZ kontekstā atsauce uz “Savienības un valsts tiesību aktiem” būtu jāsaprot kā atsauce uz “EEZ līgumu un valsts tiesību aktiem”.
Pielāgojums j) pielāgo 41. panta 1. punkta a) apakšpunkta tekstu, lai EBTA Uzraudzības iestādei nodrošinātu tādu pašu piekļuvi informācijas un saziņas sistēmai kā Komisijai, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu labu sadarbību un elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu.
3.2.Pielāgojumi Direktīvai (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) – Apvienotās komitejas lēmums 2. pielikumā
Direktīvas mērķis ir izveidot elektronisko sakaru iekšējo tirgu ES, un tā aizstāj Direktīvas 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, kas ir iekļautas EEZ līguma XI pielikumā. Vienlaikus ar direktīvas pieņemšanu ES ir pieņēmusi jaunu Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs).
Direktīvā BEREC ir noteikti vairāki uzdevumi, kuru mērķis ir nodrošināt elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu. Tā kā BEREC ir svarīga loma regulas un direktīvas piemērošanā, BEREC regula un direktīva ir cieši saistītas. Šī saikne ir arī iestrādāta abos Apvienotās komitejas lēmumu projektos, ar kuriem EEZ līgumā iekļauj minēto direktīvu un BEREC regulu un kuri ir pievienoti šim Padomes lēmuma projektam. Ir svarīgi šos abus Apvienotās komitejas lēmumu projektus izskatīt kopā, lai izprastu to pilnīgu struktūru EEZ kontekstā.
BEREC uzticēts svarīgs uzdevums attiecīgā gadījumā sniegt atzinumus par valsts regulatīvo iestāžu (VRI) pasākumiem un par pārrobežu strīdiem (direktīvas 27., 32. un 33. pants). EEZ līguma vajadzībām Apvienotās komitejas lēmuma projektā attiecībā uz minēto regulu, ir precizēta kārtība EEZ EBTA VRI dalībai BEREC. Tajā arī paredzēts, ka EEZ EBTA VRI nostājas par BEREC atzinumiem tiek reģistrētas atsevišķi un ka EBTA Uzraudzības iestādei maksimāli jāņem vērā visas BEREC pieņemtās pamatnostādnes, atzinumi, ieteikumi, kopējā nostāja un paraugprakse. Turklāt Apvienotās komitejas lēmuma projektā ir iekļauti daži citi vajadzīgie pielāgojumi EEZ kontekstā.
Apvienotās komitejas lēmuma projektā, ar kuru tiek iekļauta direktīva, savukārt ir paredzēti citi direktīvas pielāgojumi, kas ir nepieciešami EEZ līguma kontekstā.
Savienības tiesību akti / EEZ līgums (pielāgojums a))
Saskaņā ar EEZ līguma 7. pantu EBTA valstīm saistoši ir tikai tie tiesību akti, kas ir iekļauti Līgumā. Tāpēc atsauce uz Savienības tiesību aktiem ir jāpielāgo, lai atspoguļotu to, ka EEZ kontekstā atsauces tiesiskais regulējums ir EEZ līgums.
Radiofrekvenču spektra politikas grupas atzinumi (pielāgojums b))
Saskaņā ar 28. panta pielāgojums b) EBTA Uzraudzības iestāde ir kompetenta pieņemt EBTA valstīm adresētus lēmumus.
Turklāt pielāgojumā paredzēts, ka EBTA Uzraudzības iestādei būtu maksimāli jāņem vērā Radiofrekvenču spektra politikas grupas atzinums. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka EBTA Uzraudzības iestāde, pildot savus uzdevumus attiecībā uz EBTA valstīm saskaņā ar EEZ līguma divu pīlāru struktūru, izmanto tās pašas speciālās zināšanas, ko izmanto Komisija.
Turklāt gadījumos, kas skar gan EBTA valstis, gan ES dalībvalstis, EBTA Uzraudzības iestādei un Komisijai ir jāsadarbojas, lai vienotos par lēmumiem, ar kuriem novērš kaitīgos pārrobežu traucējumus.
Atsauce uz LESD 267. pantu / UTN 34. pantu (pielāgojums c))
Pielāgojums c) pielāgo tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesām EBTA valstīs, aizstājot atsauci uz LESD 267. pantu ar atsauci uz 34. pantu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi.
Transnacionālo tirgu noteikšana (pielāgojums d))
Apvienotās komitejas lēmuma projektā ierosinātais pielāgojuma teksts atbilst pašreiz paredzētajam pielāgojumam d) saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (skatīt EEZ XI pielikuma 5.cl punktu) attiecībā uz EBTA Uzraudzības iestādes un Komisijas sadarbības kārtību.
Koriģētā atsauce uz “Hartu” (pielāgojums e))
Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir ES primāro tiesību aktu instruments, kas nav saistošs valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un nav piemērojams EEZ kontekstā. Tādēļ direktīvas pielāgojums g) pielāgo 100. panta 1. punktā ietverto atsauci uz Hartu, lai atsauktos uz “EEZ līguma pamattiesībām un vispārējiem principiem”, kā arī atsauces 100. panta 2. punktā, lai atsauktos uz “pamattiesībām”.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt ES likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
EEZ Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, ar EEZ līgumu. Akts, kuru EEZ Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts atbilstoši starptautiskajām tiesībām būs saistošs saskaņā ar EEZ līguma 103. un104. pantu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza līgumā noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts saistībā ar 1. panta 3. punktu Padomes Regulā Nr. 2894/94 par Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu īstenošanas kārtību.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma materiālais juridiskais pamats saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu saistībā ar Padomes Regulas Nr. 2894/94 1. panta 2. punktu galvenokārt ir atkarīgs no EEZ līgumā iekļaujamo ES tiesību aktu materiālā juridiskā pamata.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 114. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 114. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu un 1. panta 3. punktu Padomes Regulā Nr. 2894/94 par Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu īstenošanas kārtību.
5.Paredzētā akta publicēšana
EEZ Apvienotās komitejas tiesību akti grozīs EEZ līguma XI pielikumu (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolu (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts), tāpēc ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2021/0133 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolā (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
(2)Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja var nolemt inter alia grozīt EEZ līguma XI pielikumu (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolu (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts).
(3)EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/1971.
(4)Lai EEZ līgums darbotos pienācīgi, tā 37. protokols jāpapildina, lai iekļautu Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1971.
(5)Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu EEZ līguma darbības jomā, EBTA valstu regulatīvās iestādes pilnībā piedalīsies BEREC regulatoru valdes, BEREC darba grupu un BEREC biroja valdes darbā bez tiesībām balsot. Kad BEREC sniegs atzinumu, EBTA valstu regulatīvo iestāžu nostājas tiks reģistrētas atsevišķi. EBTA Uzraudzības iestāde maksimāli ņems vērā BEREC pieņemtos atzinumus.
(6)EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972.
(7)Ar Direktīvu (ES) 2018/1972 no 2020. gada 21. decembra atceļ Direktīvas 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK, kas ir iekļautas EEZ līgumā un tādējādi saskaņā ar EEZ līgumu ir jāatceļ no 2020. gada 21. decembra.
(8)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma XI pielikums un 37. protokols,
(9)Tāpēc Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kura Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma XI pielikumā (Elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi un informācijas sabiedrība) un 37. protokolā (kurā ir 101. pantā paredzētais saraksts), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projekti, kas pievienoti šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs