This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021IE5552
Opinion of the European Economic and Social Committee on a new framework for free trade agreements, economic partnership agreements and investment agreements that guarantees the real involvement of civil society organisations and the social partners and ensures public awareness (own-initiative opinion)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību” (pašiniciatīvas atzinums)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību” (pašiniciatīvas atzinums)
EESC 2021/05552
OV C 290, 29.7.2022, p. 11–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
29.7.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 290/11 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns brīvās tirdzniecības nolīgumu, ekonomisko partnerattiecību un ieguldījumu nolīgumu satvars, kas garantē pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos un nodrošina sabiedrības informētību”
(pašiniciatīvas atzinums)
(2022/C 290/03)
Ziņotājs: |
Stefano PALMIERI |
Pilnsapulces lēmums |
25.3.2021. |
Juridiskais pamats |
Reglamenta 32. panta 2. punkts |
|
Pašiniciatīvas atzinums |
Atbildīgā specializētā nodaļa |
Ārējo attiecību specializētā nodaļa |
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē |
9.3.2022. |
Pieņemts plenārsesijā |
23.3.2022. |
Plenārsesija Nr. |
568 |
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas) |
215/1/7 |
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
EESK atkārtoti pauž atbalstu jaunajai atvērtai, ilgtspējīgai un pārliecinošai ES tirdzniecības stratēģijai un uzskata, ka ar šo stratēģiju īpaši svarīgi ir, no vienas puses, veicināt ES ražošanas nozaru un ekonomikas dalībnieku (lielo, vidējo un mazo uzņēmumu) konkurētspēju un, no otras puses, sekmēt ES vērtību un principu, jo īpaši demokrātijas, cilvēktiesību, sociālo un dzimumu tiesību, kā arī darba un vides tiesību popularizēšanu. Tādā veidā būs iespējams nodrošināt Eiropas Savienībai (ES) atbilstošus instrumentus, kas ļautu aizsargāt darba ņēmējus un uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses, bet patērētājus – no kaitīgiem un neilgtspējīgiem produktiem, tādējādi apvienojot uzņēmumu, patērētāju un darba ņēmēju intereses. |
1.2. |
EESK uzskata: lai īstenotu jauno, vērienīgo ES tirdzniecības stratēģiju, vajag paredzēt:
|
1.3. |
EESK uzskata, ka šis divējādais reformu process (tirdzniecības sarunu instrumenti un VKG) ļaus panākt patiesu piekrišanu un tādējādi arī sabiedrības izpratni par vērtību, kāda parakstītajiem tirdzniecības, partnerības un investīciju nolīgumiem ir to dalībnieku vidū, kurus šie nolīgumi ietekmē (uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji utt.) abās nolīguma pusēs (ES un partnervalstīs). |
2. Vispārīgas piezīmes
2.1. |
Eiropas Komisija 2021. gada februārī noteica vadlīnijas jaunai atvērtai, ilgtspējīgai un pārliecinošai (1) Eiropas tirdzniecības stratēģijai, kuras mērķis ir sasniegt trīs ES mērķus:
|
2.1.1. |
Šīs jaunās tirdzniecības stratēģijas izstrādi veicināja vairāki faktori. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas krīze, kuras rezultātā tika nopietni apsvērtas jaunas stratēģijas par veselības drošību, pārtikas nodrošinājumu, kritiski svarīgu izejvielu un produktu piegādi un par globālajām vērtības ķēdēm kopumā. |
2.1.2. |
Citi Komisijas ierosinātās jaunās tirdzniecības stratēģijas izstrādes noteicošie faktori ir saistīti ar: i) Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) krīzi; ii) problemātiskām attiecībām ar dažām valstīm vai tirdzniecības blokiem (Ķīna, Krievija, ASV); iii) sarežģītām sarunām ar Apvienoto Karalisti; iv) pašreizējo strupceļu, kurā atrodas daži tirdzniecības nolīgumi (sk. ES un Mercosur nolīgumu, Centrālāfrikas EPN vai ES un Austrumāfrikas valstu kopienas EPN). |
2.1.3. |
Komisijas ierosinātajā dokumentā vairākkārt norādīts, ka jaunajai Eiropas tirdzniecības stratēģijai līdztekus ES ražošanas nozaru konkurētspējas veicināšanai būtu jāpopularizē Eiropas vērtības un principi, jo īpaši demokrātija un cilvēktiesības, sociālās un dzimumu tiesības, kā arī darba un vides tiesības. |
2.1.4. |
Eiropas Parlaments (EP) atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu un aicināja Komisiju rūpēties, lai nolīgumos, par kuriem tiek vestas sarunas, sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) (TSD Chapters) palīdzētu nodrošināt, ka no tirdzniecības sniegtajām priekšrocībām labumu gūst visi dalībnieki (2). |
2.1.5. |
Nesenajos atzinumos EESK ir atkārtoti paudusi savu redzējumu par ES tirdzniecības politiku un sniegusi pārliecinošu atbalstu Komisijas priekšlikumam, uzsverot tā nozīmi, atbilstību un savlaicīgumu. Līdztekus EESK ir skaidri paudusi gaidas un attiecīgos ieteikumus vērienīgam tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) pārskatam (3). |
2.1.6. |
Tieši tāpēc, ka Komisijas ierosinātā jaunā stratēģija ir vērienīga, Komiteja uzskata, ka tās īstenošanai vajag paredzēt:
|
2.1.6.1. |
Šis divējādais reformu process (tirdzniecības sarunu instrumenti un VKG) ļaus panākt patiesu piekrišanu un tādējādi arī sabiedrības izpratni par vērtību, kāda parakstītajiem tirdzniecības, ekonomiskās partnerības un investīciju nolīgumiem ir to dalībnieku vidū, kurus šie nolīgumi ietekmē (uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji utt.) abās nolīguma pusēs (ES un partnervalstīs). |
3. Pašreizējo tirdzniecības nolīgumu kritisks novērtējums
3.1. |
Lai gan EESK pauž pārliecību, ka multilaterālismam ir būtiska nozīme tirdzniecībā un ka PTO pēc būtiskas reformas būtu jāatgriežas pie multilaterālisma garanta lomas, Komitejas skatījumā šajā konkrētajā kontekstā tirdzniecības nolīgumiem var būt izšķiroša nozīme. Tas attiecas ne tikai uz ES divpusējo tirdzniecību (kas jebkurā gadījumā veido vairāk nekā 30 % no ES preču un pakalpojumu tirdzniecības), bet – vissvarīgākais – uz tāda attīstības modeļa veicināšanu, kas ir ilgtspējīgs ekonomiskā, sociālā un vides ziņā Eiropas Savienībai un tās partneriem. |
3.2. |
Pēdējos gados EESK īpaši kritiski ir vērtējusi vairākus ES izmantotos tirdzniecības sarunu instrumentus (tirdzniecības nolīgumus, ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, ieguldījumu nolīgumus) (4). |
3.3. |
EESK uzskata, ka šie novērtējumi būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai ir lietderīgi reformēt pašreizējos sarunu instrumentus un tādējādi nodrošināt Komisijas ierosinātās jaunās tirdzniecības stratēģijas mērķu sasniegšanu. |
3.3.1. |
Pirmais aspekts ir pārredzamības trūkums sarunu procesos par tirdzniecības nolīgumiem. Lai gan ir skaidrs, ka ir nepieciešama konfidencialitāte attiecībā uz apspriežamo līgumu saturu, EESK uzskata, ka šādai konfidencialitātei tomēr būtu jānodrošina, ka tirdzniecības sarunas notiek pārredzami, garantējot nepārtrauktu informācijas plūsmu iedzīvotājiem un sarunās ieinteresētajām personām. |
3.3.1.1. |
Komisija vienmēr ir skaidri iebildusi pret sarunu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanu, atsaucoties uz spēkā esošajiem noteikumiem (5) un dažiem Tiesas spriedumiem (6) un pamatojot ar to, ka informācijas izplatīšana sarunu laikā kaitētu Eiropas Savienības interesēm. |
3.3.1.2. |
EESK atzīst, ka pēdējos gados Komisija ir izrādījusi nozīmīgu un vērā ņemamu atvērtību, uzlabojot pārredzamības līmeni un saistībā ar dažādiem tirdzniecības nolīgumiem sniedzot informāciju par ziņojumiem par dažādām sarunu kārtām, saņemtajām sarunu pilnvarām, dažādiem teksta priekšlikumiem, kā arī dialoga veidā organizējot sanāksmes ar pilsonisko sabiedrību un ekspertu grupu par tirdzniecības nolīgumiem. |
3.3.1.3. |
Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, Padomes pieņemtajām sarunu pilnvarām vajadzētu būt vērienīgākām un sniegt Komisijai vairāk iespēju organizēt pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalību, tādējādi nodrošinot to faktisku iesaistīšanos sarunu procesā. EESK ir arī prasījusi atjaunot ekspertu grupu, kuras pilnvaru termiņš ir beidzies (7). |
3.3.1.4. |
Lai gan EESK saprot, ka sarunās pastāv īstens kompromiss starp pārredzamību un konfidencialitāti, Komiteja atzīst, ka pārredzamība joprojām ir jautājums, kas izraisa vislielākās domstarpības starp ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem. |
3.4. |
Cits aspekts, uz kuru vērsta kritika, ir fakts, ka ietekmes novērtējumi par nolīgumu ilgtspēju ir ierobežoti, tiek publicēti novēloti, kad sarunas jau ir beigušās, vai nolīgumu partnervalstīs to vispār nav. |
3.4.1. |
Vairākas nevalstiskās organizācijas iesniedza sūdzību Eiropas Ombudei tieši par novēloto ES un Mercosur nolīguma ilgtspējas ietekmes novērtējuma (Sustainability impact assessment, SIA) publicēšanu (8). Eiropas Ombude 2021. gada martā pauda šādu kritisku nostāju pret Eiropas Komisiju: “Eiropas Komisija nespēja nodrošināt ilgtspējas ietekmes novērtējuma pabeigšanu savlaicīgi, proti, pirms ES un Mercosur tirdzniecības sarunu beigām. Tas ir sliktas pārvaldības piemērs” (9). |
3.4.2. |
EESK atkārtoti uzsver, ka ietekmes novērtējumi par nolīgumu ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju ir nekavējoties jāpublicē sarunu sākumā un jāatjaunina sarunu laikā, kā arī regulāri jāiekļauj ex post novērtējumā nolīguma uzraudzības posmā. Šiem ietekmes novērtējumiem jāattiecas uz abām sarunu pusēm – Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un partnervalstīm pie sarunu galda (10). |
3.5. |
Vēl tirdzniecības nolīgumu kontekstā kritizēta bija nespēja efektīvi nodrošināt cilvēktiesību, sociālo tiesību, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju, kā arī vides un drošības standartu ievērošanu. Turklāt nolīgumi negarantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem (jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī dažām ražošanas nozarēm) (11). |
3.6. |
Papildus iepriekš minētajam tirdzniecības nolīgumos dažkārt netiek ņemtas vērā jaunattīstības valstu īpašās iezīmes, asimetrija starp ES un nolīguma partnervalstīm ar risku, ka esošās atšķirības netiks atrisinātas vai dažkārt padziļināsies (piemēram, taisnīga piekļuve dzīvību glābjošām zālēm vai vakcīnām); tāpat netiek ņemtas vērā arī tas, ka daudznacionālie uzņēmumi pēc tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas varētu kļūt ļoti spēcīgi. |
3.7. |
Lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības efektīvu un plašu iesaisti, VKG plaša īstenošana ir nepieciešama ne tikai visās turpmākajās tirdzniecības sarunās, bet it īpaši pašreizējos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos Āfrikā, kur vietējo konsultantu grupu vispār nav. Notiekošie un gaidāmie pārskatīšanas procesi un jaunā ES un OEACP nolīguma īstenošana var sniegt efektīvu iespēju iekļaut vietējās konsultantu grupas spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos, kuros šāda instrumenta trūkst (piemēram, pārskatot EPN starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN grupu). |
3.8. |
Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās sarunās un ES parakstīto nolīgumu uzraudzībā zināmā mērā ir mainījusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija sākotnēji. EESK atzinīgi vērtē šajā jomā paveikto, un daudzos gadījumos Komiteja bija piedalījusies šajā procesā. |
3.9. |
EESK pieņem zināšanai rezultātus, kas gūti nesen veiktajā pētījumā “Study Reviewing the DG Trade Civil Society Dialogue” (12), kurā novērtēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību ES un valstu līmenī. Lai gan EESK atbalsta dažus pētījuma secinājumus, Komiteja uzskata, ka būtu jāpanāk kvalitatīvs solis ceļā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanu ES tirdzniecības politikā. |
3.10. |
EESK ir vairākkārt prasījusi visos tirdzniecības nolīgumu sarunu posmos reāli un vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus abās sarunu galda pusēs (Komisija un partnervalstis) (13). |
3.11. |
Visu šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka ir pienācis laiks izstrādāt jaunu un efektīvāku sarunu stratēģiju ar jauniem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošinātu faktisku un efektīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru līdzdalību. Tas palīdzētu sasniegt jaunās ES tirdzniecības stratēģijas mērķus un nodrošinātu, ka tiek noslēgti nolīgumi, kas ir saderīgi ar abu sarunu pušu (ES un tirdzniecības nolīgumu partnervalstu) ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību. |
4. Jauns satvars sarunām par tirdzniecības nolīgumiem
4.1. |
EESK uzskata, ka jaunā ES tirdzniecības politika paver iespēju izvērtēt un uzlabot noteikumus, procedūras un kritērijus, kas ļautu daudz efektīvāk, pārredzamāk un iekļaujošāk iesaistīt organizētu pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus gan sarunu laikā, gan pēc tam nolīgumu uzraudzībā, novērtēšanā un eventuālajā īstenošanā. |
4.2. |
EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izstrādāt jaunu sarunu metodiku, ar kuru varētu sagatavot jaunu ceļvedi, kas visos sarunu posmos nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru reālu iesaistīšanos. Šai metodikai būtu jāattiecas gan uz Eiropas Savienību, gan darījuma partnervalstīm pie sarunu galda. |
4.3. |
Sarunu ceļveža pirmajam solim būtu jāparedz saprašanās memoranda parakstīšana starp sarunu vedējiem (Komisiju un attiecīgajām partnervalstīm), tādējādi nodrošinot sarunu vedēju abpusēju apņemšanos:
|
4.3.1. |
Saprašanās memorandā paredzētie sarunu posmi attiektos gan uz vispārējo sarunu kārtu, gan uz eventuālajām tehniskajām kārtām, ja tās vajadzētu sākt. |
4.3.2. |
Ieinteresēto personu apvienotās konsultatīvās komitejas izveides pamatā vajadzētu būt tādai pašai pieejai kā pašreizējam partnerības principam kohēzijas politikā. |
4.3.2.1. |
Izmantojot partnerību, katra kohēzijas politikas programma tiek izstrādāta kolektīvā procesā, kurā ir iesaistījušās ES, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šī partnerība tiek piemērota visiem plānošanas procesa posmiem – no izstrādes līdz pārvaldībai un īstenošanai, kā arī uzraudzībai un novērtēšanai. Šāda pieeja palīdz nodrošināt, lai darbība būtu pielāgota visu ieinteresēto personu vietējām un reģionālajām vajadzībām un prioritātēm. |
4.3.3. |
Izvēloties novērotājus no pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru pārstāvjiem, būtu jābalstās uz pamatkritēriju par faktisku pārstāvību, neatkarību un taisnīgu sadalījumu starp ieinteresētajām personām. Attiecībā uz pārstāvību un neatkarību sociālajiem partneriem būtu jāatsaucas uz kritērijiem, ko pieņēmusi SDO Darba ņēmēju grupa un Darba devēju grupa, savukārt citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju gadījumā ir jāņem vērā to dalība starptautiskajās struktūrās. Ieinteresēto personu apvienotās konsultatīvās komitejas novērotājiem būtu jāievēro īpašs rīcības kodekss. |
4.3.4. |
Līdztekus pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem ieinteresēto personu apvienotajā konsultatīvajā komitejā kā ārējiem novērotājiem būtu jāpiedalās arī nozīmīgām starptautiskajām iestādēm, piemēram, Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Daudzpusējo vides nolīgumu sekretariātam (Multilateral Environmental Agreements Secretariat – United Nations Environment Programme). |
4.3.4.1. |
Rīcības kodeksā vajadzētu būt izklāstītiem šādiem aspektiem:
Rīcības kodekss būtu jāparaksta visiem sarunu dalībniekiem, kas tajās piedalās kā apvienotās konsultatīvās komitejas novērotāji. |
4.4. |
Sarunu ceļvedim būtu jāsastāv no šādiem posmiem, kuriem cikliski jāatkārtojas līdz sarunu beigām. |
4.4.1. |
Konfidenciālais sarunu posms. Šajā posmā piedalās gan sarunu galda dalībnieki (Komisija un tā ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu puse), gan pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji kā novērotāji, kas apņemas, parakstot rīcības kodeksa konfidencialitātes protokolu, garantēt šajā posmā to rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti. Šajā posmā SDO būtu jāiesniedz pirmssarunu ziņojums par pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas stāvokli trešā valstī, un šim ziņojumam vajadzētu būt pieejamam visiem sarunu galda dalībniekiem (sarunu vedējiem un novērotājiem). Šis ziņojums nebūtu saistošs, bet tas palīdzētu parādīt, vai nolīgumā ieinteresētajās valstīs tiek vai netiek ievēroti sociālie standarti. |
4.4.2. |
Agrīnās brīdināšanas posms ar apvienoto konsultatīvo komiteju. Šajā posmā novērotāji konstatē sarunu sensitīvus jautājumus, par kuriem sarunās netiek rasti risinājumi, kurus pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri uzskatītu par apmierinošiem. Šis posms vēl ir “konfidenciāls posms”, kurā novērotāji tiek aicināti ievērot pilnīgu konfidencialitāti. |
4.4.3. |
Atklātās komunikācijas posms. Gan Komisija, gan ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu partneres, regulāri iesniedz kopīgu, publisku informatīvu ziņojumu par sarunu gaitu. Izklāstot sensitīvos sarunu jautājumus, kas tika apzināti iepriekšējā agrīnās brīdināšanas posmā ar konsultatīvo komiteju, šajā posmā novērotāji var izteikt savus vērtējumus saskaņā ar Karaliskā starptautisko jautājumu institūta (Chatham House) noteikumu (14). Šis posms ir publisks posms, kurā tiek norādīti provizoriskie sarunu rezultāti. Tas ir posms, kas palielina sabiedrības informētību par pašreizējo stāvokli sarunās. |
4.4.4. |
Posms, kurā tiek iesniegts sākotnējais neatkarīgais ziņojums par tirdzniecības nolīguma ietekmes novērtējumu. Šajā posmā abas puses (Komisija un tā ģeogrāfiskā apgabala valstis, kas ir sarunu puse) iesniedz nolīguma sākotnējo neatkarīgo ietekmes novērtējumu. Tieši šajā posmā pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijas sniedz savus vērtējumus par nolīguma ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, izmantojot arī savas neatkarīgas novērtējuma analīzes. Ārējiem novērotājiem būtu jāsniedz būtisks ieguldījums ziņojuma veidā, un šis ziņojums jādara pieejams visām pusēm un jāpublisko. |
4.4.5. |
Kad provizoriskā ietekmes ziņojuma iesniegšanas posms ir pabeigts, cikliski atsākas konfidenciālo sarunu posms, kam sekos agrīnās brīdināšanas posms ar konsultatīvo komiteju, pēc kura savukārt notiek atklātās komunikācijas posms un nobeigumā – tirdzniecības nolīguma ietekmes novērtējuma galīgā ziņojuma iesniegšanas posms. Sarunu cikls turpināsies līdz brīdim, kad nolīgumu būs parakstījuši vai nebūs parakstījuši Komisijas un tā ģeogrāfiskā apgabala valstu, kas ir sarunu puse, pārstāvji. |
4.4.6. |
Ja puses nolīgumu parafē, tās kopā ar konsultatīvās grupas pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru novērotājiem sagatavo īpašu protokolu, ar ko izveido vietējo konsultantu grupu (Eiropas Savienībai un partnervalstīm) un kurā būs iekļauti tās darbības noteikumi (sk. 5.5.2. punktu). |
4.4.7. |
EESK uzskata, ka ierosinātais sarunu satvars būtu izaicinājums visām sarunās iesaistītajām pusēm. Izaicinājums, kas nozīme, ka katrs iesaistītais dalībnieks (Komisija, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri, ārējie novērotāji) apzinās savu lomu, un ka visiem iesaistītajiem dalībniekiem ir īpaši augsts profesionalitātes un sagatavotības līmenis. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, jo tam vajadzētu būt lielākai lomai sarunu posmos par nolīgumiem un nolīgumu uzraudzībā. EESK ir arī pārliecināta, ka tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt visu dalībnieku, tostarp pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru, faktisku iesaistīšanos tirdzniecības sarunās, tādējādi panākot efektīvu atbalstu nolīguma saturam. |
5. Priekšlikums reformēt vietējās konsultantu grupas nolīgumu uzraudzībai, novērtēšanai un īstenošanai
5.1. |
Pašlaik ES saskaras ar pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pieaugošu pieprasījumu pēc iekļaujoša un demokrātiska dialoga ne tikai tirdzniecības nolīgumu izstrādes laikā, bet arī to īstenošanas posmā (15). Lai gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus radīt iespējas diskusijām un līdzdalībai, Komiteja uzskata, ka ļoti svarīgi ir uzlabot šo nolīgumu uzraudzības, novērtēšanas un īstenošanas procedūras. |
5.2. |
EESK uzskata, ka konsultatīvie instrumenti (vietējās konsultantu grupas (VKG)), kas izveidoti, lai uzraudzītu tirdzniecības nolīgumu sadaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) (TSD Chapters) ietverto saistību īstenošanu un izpildi, bet turpmāk – veselus tirdzniecības nolīgumus, nepietiekami atbilst izvirzītajiem mērķiem. Šīm vietējām konsultantu grupām (VKG) (Domestic Advisory Groups – DAG) ir trūkumi gan attiecībā uz kritērijiem, kas nosaka to sastāvu, gan attiecībā uz skaidru to darbības noteikumu trūkumu. |
5.3. |
No politikas ieteikumiem, kas izklāstīti ES vietējo konsultantu grupu neoficiālajā dokumentā (16), un nesen veiktās analīzes par ES un partnervalstu vietējām konsultantu grupām (17) izriet, ka vietējās konsultantu grupas var novērtēt, pamatojoties uz četriem dažādiem panākumu līmeņiem, kuros ņemta vērā to spēja nodrošināt:
|
5.3.1. |
Attiecībā uz darbību vietējās konsultantu grupas tiek aktivizētas Eiropas Savienībā, pateicoties EESK veiktajai būtiskajai sekretariāta funkcijai, taču tās darbojas tikai dažās partnervalstīs (18). Partnervalstīs, kurās minētās grupas pastāv, tām ir acīmredzamas organizatoriskas problēmas, ko rada nepārprotams finanšu resursu trūkums (19), kā arī problēmas saistībā ar to dalīborganizāciju pārstāvību, taisnīgu sadalījumu starp ieinteresētajām personām un neatkarību (20). |
5.3.2. |
Ņemot vērā VKG dalībnieku spēju apmainīties ar informāciju, attiecībā uz vispārēju informācijas apmaiņu, šķiet, ka pastāv skaidra atšķirība starp ES VKG un partnervalstu VKG. Izņemot dažas pretrunas, ES VKG kopumā pastāv laba informācijas apmaiņa starp dialoga dalībniekiem, savukārt partnervalstu VKG jūtams saspīlējums starp uzņēmējdarbības pārstāvjiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem dalībniekiem. Tomēr abās VKG pusēs joprojām ir neapmierinošas attiecības starp valdībām un attiecīgajām VKG (t. s. vertikālais dialogs). Ir arī aicinājums veidot strukturētāku un dziļāku transnacionālu dialogu starp ES un partnervalstu vietējām konsultantu grupām, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības ikgadējās transnacionālās sanāksmes laikā un rīkojot īpašas VKG sanāksmes tā paša nolīguma ietvaros. |
5.3.3. |
Lai gan nolīgumu uzraudzība ir VKG galvenais mērķis, jāatzīst, ka to konkrēti īstenot ir grūti. Nespēja uzraudzīt sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) īstenošanu un izpildi galvenokārt ir izskaidrojama ar to, ka trūkst konkrētu resursu, kurus varētu paredzēt uzraudzībai, un ar valdību nevēlēšanos un pārskatatbildības trūkumu. Šajā sakarā noteikti ir atzinīgi jānovērtē Komisijas un ES VKG spiediens uz partnervalstu valdībām pārskatatbildības palielināšanas nolūkā uzraudzības posmā (21). Nesaistošs informatīvs ziņojums, ko iesniedz SDO un ESAO un kas būtu pieejams VKG, būtu uzticams pamats tirdzniecības nolīguma novērtēšanai. |
5.3.4. |
Nav šaubu, ka, ņemot vērā līdz šim konstatēto, politiskā ietekme, t. i., VKG spēja ietekmēt nolīgumu sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu ir pilnīgi nepietiekama. Komisijai būtu jānosaka vērienīgāki kritēriji, lai valdības ņemtu vērā VKG ieteikumus; turklāt, lai gan VKG saistības ir saistošas, trūkst efektīvas izpildes un šo grupu pastāvīgas iesaistes strīdu izšķiršanas procesā (22). |
5.4. |
Ņemot vērā šos apsvērumus, EESK uzskata, ka ir jāveic rūpīga VKG reforma, lai novērstu trūkumus, kas minēti 5.3.1.–5.3.4. punktā. |
5.5. |
EESK atkārtoti uzsver, ka attiecībā uz visiem apspriežamo nolīgumu veidiem ir jāizveido vienota struktūra pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru līdzdalībai (reformēta vietējā konsultantu grupa), kas varētu uzraudzīt nolīgumu īstenošanu un izpildi un novērtēt to rezultātus (23). |
5.5.1. |
Šai struktūrai vajadzētu būt kopīgai un pilnībā funkcionējošai abām nolīguma pusēm (ES un partnervalstīm), un tai būtu jāaptver visi nolīguma aspekti, prioritāti piešķirot visiem tiem līguma elementiem, kas ietekmē sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošanu. |
5.5.2. |
EESK uzskata, ka ikvienā parafētajā nolīgumā ir jāiekļauj protokols par vietējo konsultantu grupu darbību, ar ko varētu izveidot stabilu institucionalizētu satvaru, kurš spēj abām nolīguma pusēm (ES un partnervalstīm) noteikt darbības noteikumus, paredzot:
|
5.5.3. |
Pastāvīgas uzraudzības rādītājiem būs būtiska nozīme, jo tiem būs jānodrošina nolīgumā paredzēto saistību ievērošana un jāaptver šādas jomas: ekonomika/tirdzniecība, sociālā joma, vides joma un veselības drošība. |
5.5.4. |
EESK uzskata: pamatojoties uz VKG reformu procesu, EESK lomai būs būtiska nozīme, un tāpēc būs attiecīgi jāpielāgo tā cilvēkresursi un finanšu resursi. Tādēļ EESK atkārtoti aicina budžeta lēmējinstitūciju reformas laikā paredzēt papildu līdzekļus atbilstoši Komisijas plānotajiem kārtējiem izdevumiem, lai palīdzētu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi vietējām konsultantu grupām veikt paredzētās darbības. |
Briselē, 2022. gada 23. martā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
Christa SCHWENG
(1) COM(2021) 66 final.
(2) Eiropas Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūcija par ES tirdzniecības politikas pārskatīšanu (2020/2761(RSP)).
(3) OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 53. lpp.; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp.; OV C 159, 10.5.2019., 28. lpp.
(4) OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; REX/530, “Novērtējums par pilsoniskās sabiedrības lomu līdzdalības struktūrās saistībā ar Eiropas Savienības/Kolumbijas/Peru/Ekvadoras nolīgumu”, ziņotājs: G. Iuliano; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp.; OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp.; REX/503 “Virzība uz ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma noslēgšanu”, ziņotājs: J. Puxeu Rocamora, līdzziņotājs: M. Soares.
(5) Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pants.
(6) Vēstule, kurā Komisija atsaka organizācijai “Les Amis de la Terre” piekļuvi dokumentam. 2019 [b]: https://www.asktheeu.org/fr/request/7049/response/23196/attach/3/Signed%20letter.pdf?cookie_passthrough=1 Apskatīts: 30.7.2020. 2. lpp.
(7) OV C 374, 16.9.2021., 73. lpp. Norādīts iepriekš.
(8) ClientEarth, Fern, Veblen Institute, La Fondation Nicolas Hulot pour la Nature et l’Homme un Starptautiskās Cilvēktiesību federācija.
(9) Lēmums lietā 1026/2020/MAS par to, ka Eiropas Komisija nespēja pabeigt atjauninātu “ilgtspējas ietekmes novērtējumu” pirms ES un Mercosur tirdzniecības sarunu slēgšanas.
(10) OV C 47, 11.2.2020., 38. lpp. Norādīts iepriekš.
(11) OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp. Norādīts iepriekš; REX/532; OV C 364, 28.10.2020., 160. lpp. Norādīts iepriekš.
(12) 2021. gada marts, Eiropas Savienība, Study Reviewing DG Trade Civil Society Dialogue (pētījums, kurā tiek izvērtēts Tirdzniecības ĢD dialogs ar pilsonisko sabiedrību). Tetra Tech- Deloitte.
(13) OV C 105, 4.3.2022., 40. lpp.; OV C 105, 4.3.2022., 148. lpp.; OV C 159, 10.5.2019., 28. lpp.
(14) Šis noteikums paredz: “Ja sanāksme vai tās daļa notiek saskaņā ar Chatham House noteikumu, dalībnieki var brīvi izmantot saņemto informāciju, taču nedrīkst izpaust ne runātāja vai runātāju, ne kāda cita dalībnieka identitāti vai piederību”.
(15) Nīderlandes un Francijas neoficiāls dokuments par tirdzniecību, sociālekonomiskajām sekām un ilgtspējīgu attīstību.
(16) Neoficiāls dokuments Strengthening and Improving the Functioning of EU Trade Domestic Advisory Groups (ES tirdzniecības Vietējo konsultantu grupu stiprināšana un uzlabošana).
(17) Martens, D., Potjomkina, D., Orbie, J., 2020, Domestic Advisory Groups in EU trade agreements – Stuck at the Bottom or Moving up the Ladder? Friederich Ebert Stiftung – Ģentes universitāte.
(18) Viens piemērs ir Peru, kur, ņemot vērā Peru valdības nevēlēšanos izveidot atbilstīgu VKG, pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izveidojušas “ēnu” VKG, ko diemžēl ES neatzīst. Martens u. c., 2020 Norādīts iepriekš.
(19) “EESK nodrošina sekretariāta funkciju visām ES vietējo konsultantu grupām. Aptuveni 78 % (36/46) ES vietējo konsultantu grupu dalībnieku uzskata, ka sekretariāts labi sagatavo VKG sanāksmes. Tomēr lielākajai daļai trešo valstu VKG nav līdzīga atbalsta darbu organizēšanas un sagatavošanas jomā. Lielu daļu darba bieži veic priekšsēdētājs (un dažkārt priekšsēdētāja vietnieki), kura spēja veltīt laiku šiem pasākumiem ir ierobežota.”Martens, D., u. c. Op. cit., 16. lpp.
(20) Piemēram, Dienvidkorejas VKG gadījums, kas ir guvusi ievērojamus panākumus, bet kurai joprojām trūkst pārstāvības un neatkarības. Martens, D. u. c., 2020, Op. cit.
(21) Saistībā ar ES un Korejas nolīgumu politiskā spiediena rezultātā tika iesniegta oficiāla sūdzība, un ekspertu grupa lēma par valsts neatbilstību SDO konvencijām.
1. attēls
Dažādi sarunu posmi (ceļvedis)
2. attēls:
Dažādi sarunu posmi (ceļvedis)