EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.9.2021

COM(2021) 578 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

32. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2020. gads)”

{SWD(2021) 257 final} - {SWD(2021) 258 final} - {SWD(2021) 259 final} - {SWD(2021) 262 final} - {SWD(2021) 263 final} - {SWD(2021) 264 final}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

32. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2020. gads)”

Satura rādītājs

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

KOPSAVILKUMS

1.Ievads

2.ES finanšu intereses 2020. gadā

3.Dalībnieki, kas aizsargā ES finanšu intereses, un galvenie notikumi 2020. gadā

3.1.ES tiesiskais regulējums

3.2.ES finanšu interešu kontroles sistēma

3.2.1.ES līmenis

3.2.2.Dalībvalstu līmenis

4.Sadarbība cīņā pret krāpšanu

4.1.Iestāžu sadarbība ES līmenī

4.1.1.Komisijas (OLAF), Eiropas Parlamenta un Padomes sadarbība

4.1.2.OLAF un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība

4.1.3.OLAF un EPPO darba kārtība

4.1.4.OLAF un Eiropola sadarbība

4.2.ES un dalībvalstu iestāžu sadarbība

4.2.1.Krāpšanas novēršanas padomdevējas komitejas (COCOLAF) darbības

4.2.2.Muitas dienestu sadarbība

4.2.3.Kopīgās muitas operācijas

4.3.ES dalībvalstu sadarbība

4.4.Sadarbība ar trešām valstīm

5.Uzsvars uz iniciatīvām, ko pieņēma, īstenoja vai turpināja īstenot 2020. gadā

5.1.Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

5.2.Programma “Hercule” — atbalsts ES dalībvalstu krāpšanas apkarošanas darbībām

5.3.Ieņēmumi: ES līmenis

5.3.1.E-komercijas PVN pakete

5.3.2.Cīņa pret krāpšanos ar muitas nodokļiem

5.3.3.Cīņa pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību

5.4.Ieņēmumi: ES dalībvalstu līmenis

5.5.Izdevumi: ES līmenis

5.5.1.Tiesiskums — nosacītība

5.5.2.ES budžets 2021.–2027. gadam

5.5.3.Atveseļošanas un noturības mehānisms

5.5.4.Tehniskais atbalsts, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu

5.6.Izdevumi: ES dalībvalstu līmenis

6.Pārkāpumi, krāpšana un riski

6.1.No atklāšanas līdz riskam

6.1.1.PVN krāpšana: “Pētījums un ziņojumi par neiekasēto PVN ES28 dalībvalstīs” (publicēts 2020. gadā)

6.1.2.Ar ieņēmumiem saistīti pārkāpumi un krāpšana

6.1.3.Ar izdevumiem saistīti pārkāpumi un krāpšana

6.2.Pārkāpumu un krāpšanas papildu riski 2021. gadā un pēc tam

6.2.1.Ar Covid-19 saistītie riski attiecībā uz ieņēmumiem

6.2.2.Ar Covid-19 saistītie riski attiecībā uz izdevumiem

6.2.3.Riski, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu

7.Rīki krāpšanas apkarošanas pastiprināšanai

7.1.ARACHNE

7.2.Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES)

7.3.GetI projekts

7.4.Valstu IT rīki ES finanšu interešu aizsardzībai

8.Secinājumi un ieteikumi

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

KOPSAVILKUMS

ES un tās dalībvalstis kopīgi atbild par ES finanšu interešu aizsardzību. Lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un atbalstītu pāreju uz modernāku un ilgtspējīgāku Eiropu, ES dalībvalstis ir apstiprinājušas finanšu paketi, ko veido daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam (“ES budžets”) 1,074 triljonu EUR apmērā un pagaidu atveseļošanas instruments “Next Generation EU” 750 miljardu EUR apmērā, ko ieguldīs zaļā, digitālā un noturīgā Eiropā ar jauniem ES ieņēmumu avotiem. Kopumā šajā paketē ir vairāk nekā 1,8 triljoni EUR.

Pēdējos gados, lai aizsargātu ES nodokļu maksātāju naudu, ir izveidota atjaunota ES krāpšanas apkarošanas struktūra, kuras pamatā ir: reformēts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūras (EPPO) izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaras, Eurojust koordinatores loma, Eiropola analītiskās spējas un cieša sadarbība ar valstu iestādēm un starp tām.

2020. gadā šī sadarbība tika uzlabota, nosakot darba kārtību, izstrādājot kopīgas iniciatīvas un darbības, kā arī apmainoties ar labo praksi un apmācību.

2020. gadā un 2021. gada pirmajā pusē vairāki svarīgi notikumi un pasākumi ļāva ES un valstu iestādēm uzlabot ES finanšu interešu aizsardzību. Daži no tiem ir šādi:

·sāka darboties EPPO;

·ar pārskatīto regulu sagatavoja OLAF sadarbībai ar EPPO un nostiprināja tā izmeklēšanas pilnvaras;

·tika ieviests vispārējs “nosacītības” režīms ES budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas ietekmē ES finanšu interešu aizsardzību;

·tika panākts labs progress Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai īstenošanā, īstenojot divas trešdaļas no plānotajām darbībām un turpinot īstenot atlikušo trešdaļu.

2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājās krāpšanas gadījumu un pārkāpumu skaits, par kuriem ziņoja ES un valstu iestādes. Lai gan noteikta cikliska ietekme izskaidro ar krāpšanu saistītu pārkāpumu skaita samazināšanos, ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu atklāšanas un ziņošanas apmēra samazināšanos noteiktās izdevumu jomās nav viegli izskaidrot, un tāpēc tie rada bažas. Papildus zināmajiem riskiem rodas jauni izaicinājumi. Tie ir saistīti ar jauniem ES līdzekļu pārvaldības un izmantošanas veidiem, kas saistīti ar izpildi, konkrētu mērķu sasniegšanu un palielinātu izdevumu jomām, kuras saistītas, piemēram, ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un veselības nozari.

Lai efektīvi novērstu šos riskus, būs vajadzīgas jaunas pieejas un rīki, atjaunots un vienots Eiropas redzējums par cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses. Šā redzējuma pamatā būs pēdējo gadu sasniegumi, un tas ietvers datu efektīvāku vākšanu un izmantošanu, uzlabotu pārredzamību, labāk koordinētus, saskaņotus dalībvalstu īstenotus krāpšanas apkarošanas centienus, izmantojot valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai, pastiprinātu sadarbību valsts iestāžu starpā, ES dalībvalstu starpā un ar ES.

1.Ievads 

ES un dalībvalstis kopīgi atbild par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. ES dalībvalstu iestādes pārvalda ES izdevumu lielāko daļu un iekasē tradicionālos pašu resursus (TPR). Komisija pārrauga abas šīs jomas, nosaka standartus un pārbauda atbilstību. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. panta 5. punktu Komisija sadarbībā ar ES dalībvalstīm iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par pasākumiem, kuri veikti pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses (“PIF ziņojums”). Attiecībā uz 2020. gadu minētais pienākums ir izpildīts ar šo ziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem 1 .

2020. gadu iezīmēja Covid-19 pandēmija un tās ietekme. ES iestādes ir reaģējušas ar līdz šim nepieredzētiem finanšu un ekonomikas politikas lēmumiem. Tās ir pabeigušas sarunas un apstiprinājušas ES budžetu 2021.–2027. gadam, kā arī instrumenta “Next Generation EU” (NGEU) un pamatprogrammas “Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM)” budžetu. Budžets 1,8 triljonu EUR apmērā palīdzēs atjaunot Eiropu, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka, noturīgāka un labāk sagatavota pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem. ES finanšu interešu aizsardzība būs būtiska šīs vēsturiskās vienošanās par budžetu vērienīgo mērķu sasniegšanai.

2020. gada PIF ziņojumā:

I)sniegts pārskats par ES finanšu interesēm pēc 2020. gadā pieņemtajiem stratēģiskajiem lēmumiem;

II)norādīti galvenie dalībnieki ES un valstu līmenī;

III)izklāstīta šo dalībnieku sadarbība;

IV)izklāstītas nozīmīgākās veiktās iniciatīvas;

V)norādīti riski, kuriem ir pakļautas un tiks pakļautas ES finanšu intereses, pamatojoties uz ES struktūru un valstu iestāžu atklātajiem pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem;

VI)minēti rīki, kas izstrādāti krāpšanas apkarošanai.

2.ES finanšu intereses 2020. gadā

ES finanšu intereses ietver tos ieņēmumus, izdevumus un aktīvus, kas iekļauti ES budžetā un ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetos, kā arī budžetos, ko tie pārvalda un pārrauga.

Budžeta ieņēmumu daļu veido muitas nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis un daļa no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma.

1 . attēlā ir redzami līdzekļi, kas bija pieejami ES 2020. gadā.

1. attēls. ES ieņēmumi 2020. gadā 2

No šiem līdzekļiem ES finansē savas politikas jomas (sk. 2 . attēlu).

2. attēls. ES izdevumi 2020. gadā 3

Lai gan budžeta izpilde tiek īstenota katru gadu 4 , tas ir daļa no Savienības ilgtermiņa budžeta — daudzgadu finanšu shēmas (DFS), kurā noteikti izdevumu ierobežojumi septiņiem gadiem. Lai gan 2020. gads bija DFS 2014.–2020. gadam pēdējais gads 5 , tas bija arī gads, kurā tika noteikts nākamā ilgtermiņa budžeta tiesiskais regulējums.

ES budžets tiek tērēts saskaņā ar trim dažādiem pārvaldības veidiem (sk. 3 . attēlu).

3. attēls. ES budžeta pārvaldības veidi

Lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un atbalstītu pāreju uz modernāku un ilgtspējīgāku Eiropu, ES dalībvalstis ir apstiprinājušas daudzgadu ES budžetu 2021.–2027. gadam 6 1,074 triljonu EUR apmērā un pagaidu atveseļošanas instrumentu “Next Generation EU” 750 miljardu EUR apmērā. Kopumā šajā paketē ir vairāk nekā 1,8 triljoni EUR (sk. 4 . attēlu).

4. attēls. ES izdevumi 2021.–2027. gadā

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) 7 ir NGEU pamatā ar aizdevumiem un neatmaksājamu finansiālo atbalstu 672,5 miljardu EUR apmērā, kas pieejami laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam 8 .

3.Dalībnieki, kas aizsargā ES finanšu intereses, un galvenie notikumi 2020. gadā

Daudzi dalībnieki rūpējas par ES finanšu interesēm un pastāvīgi strādā, lai uzlabotu to aizsardzību; gan veidojot nepieciešamo tiesisko regulējumu, gan īstenojot pamatā esošo politiku.

3.1.ES tiesiskais regulējums

Komisija ierosina tiesību aktus krāpšanas apkarošanas jomā, par kuriem pēc tam lemj Eiropas Parlaments un Padome (“likumdevēji”).

5. attēls. ES iestāžu loma likumdošanas procesā

1 . tabulā ir minēti galvenie tiesību akti, kas pieņemti 2020. gadā un 2021. gada sākumā.

1. tabula. Galvenie pieņemtie tiesību akti

Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) nodrošina ES tiesību aktu vienotu piemērošanu un interpretāciju. Tiesa 2020. gadā pieņēma trīs lēmumus ES finanšu interešu aizsardzības jomā.

3.2.ES finanšu interešu kontroles sistēma

6 . attēlā redzams, cik sarežģīta ir ES kontroles sistēma ar daudziem dalībniekiem Eiropas un valstu līmenī.

6. attēls. Kontroles sistēma: pārskats

3.2.1.ES līmenis

ES iestādes un struktūras apstrādā gan ES ieņēmumus, gan izdevumus.

Komisija nosaka stratēģijas un pārvērš tās politikā un iniciatīvās ar vispārējiem politiskiem mērķiem, kas izstrādāti kopīgi ar ES iestādēm. Komisijas dienesti pārvalda konkrētas politikas jomas un ar tām saistītās izdevumu programmas, kas tās atbalsta. Finanšu līdzekļu pārvaldību var veikt jebkurā no 3 . attēlā norādītajiem veidiem. Komisija atbild par ES budžeta izpildi.

Eiropas Parlaments veic demokrātisku pārraudzību, lai nodrošinātu, ka Komisija un citas iestādes pienācīgi pārvalda ES fondus. Eiropas Parlaments, rīkojoties saskaņā ar Padomes ieteikumu, lemj, vai piešķirt budžeta izpildes apstiprinājumu, t. i., galīgo budžeta apstiprinājumu konkrētā gadā. Eiropas Parlaments pieņem lēmumu pēc tam, kad Budžeta kontroles komiteja (CONT) ir rūpīgi pārbaudījusi Komisijas finanšu pārskatus.

Eiropas Revīzijas palāta novērtē, vai darbības, ko ES veic, lai uzlabotu pārskatatbildību, pārredzamību un finanšu pārvaldību, ir ekonomiskas, lietderīgas, efektīvas, likumīgas un pareizas.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic neatkarīgu izmeklēšanu par krāpšanu un korupciju saistībā ar ES fondiem un izstrādā ES krāpšanas apkarošanas politiku cīņai pret krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas skar ES finanšu intereses.

Eiropas Prokuratūrai (EPPO) ir pilnvaras veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu noziegumos, kas skar Savienības finanšu intereses 22 ES dalībvalstīs, kuras ir pārstāvētas EPPO 27 . Tā savu darbību sāka 2021. gada 1. jūnijā.

Eurojust — Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās — koordinē gan ES dalībvalstu, gan trešo valstu iestāžu darbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

Eiropols — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai— ir atbalsta centrs tiesībaizsardzības operācijās, informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem centrs un tiesībaizsardzības pieredzes centrs.

3.2.2.Dalībvalstu līmenis

Saistībā ar ieņēmumiem ES dalībvalstis atbild par muitas tiesību aktu īstenošanu, muitas kontroles pasākumu veikšanu un muitas nodokļu, akcīzes nodokļu un PVN iekasēšanu no importa.

Dalībvalstu muitas dienesti cenšas sasniegt vairākus citus mērķus, piemēram, piemērot nefiskālus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ES iekšējo drošību, aizsargāt ES no negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības un vidi.

Dalībvalstu muitas dienestiem ir būtiska loma, līdzsvarojot nepieciešamību atvieglot tirdzniecību ar ātrākām un ērtākām importa procedūrām un nepieciešamību veikt muitas kontroles pasākumus ar ES atbalstu.

ES dalībvalstis arī pārvalda apmēram trīs ceturtdaļas ES budžeta izdevumu, izmantojot vairākas struktūras (vadošās iestādes, maksājumu aģentūras, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes), kuru skaits var atšķirties atkarībā no valsts lieluma un pārvaldāmo ES līdzekļu apjoma, kā arī to decentralizācijas pakāpes. Augstākajām revīzijas iestādēm ir svarīga loma valsts sabiedrisko iestāžu darbības likumības un pareizības uzraudzībā. Tā kā krāpšana un korupcija ir noziedzīgas darbības, valstu tiesībaizsardzības, kriminālvajāšanas un tiesu dienestiem ir būtiska loma ES finanšu interešu aizsardzībā līdzās specializētām struktūrām, piemēram, krāpšanas apkarošanas vai korupcijas apkarošanas birojiem.

Šī sarežģītā sistēma 32 nodrošina vairāku līmeņu kontroli (sk. 7 . attēlu).

7. attēls. Saskaņā ar dalīto pārvaldību iztērēto ES līdzekļu aizsardzības sistēma

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (AFCOS): izveidoti, pamatojoties uz Regulu (ES, EURATOM) Nr. 883/2013 (“OLAF regula”), AFCOS veicina efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīvas informācijas, apmaiņu ar OLAF. Vairākās ES dalībvalstīs tie koordinē un vada cīņu pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses.

4.Sadarbība cīņā pret krāpšanu

Ieviestā sarežģītā krāpšanas apkarošanas struktūra paredz sadarbību starp dažādiem dalībniekiem.

4.1.Iestāžu sadarbība ES līmenī

4.1.1.Komisijas (OLAF), Eiropas Parlamenta un Padomes sadarbība

2020. gadā vairākās Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sanāksmēs galvenā uzmanība tika pievērsta OLAF darbībām, un birojs varēja iepazīstināt ar to rezultātiem. OLAF pārstāvēja Komisiju vairākās Padomes darba grupās un jo īpaši krāpšanas apkarošanas darba grupā.

2020. gada 1. decembrī OLAF kopā ar Komisiju, Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas galveno prokuroru un OLAF Uzraudzības komiteju piedalījās iestāžu viedokļu apmaiņā par OLAF un apsprieda jauno ES krāpšanas apkarošanas struktūru, tostarp OLAF reorganizāciju un sadarbību ar EPPO. Šis bija augsta līmeņa pasākums, kurā notika mērķorientētas un pozitīvas diskusijas, kas pavēra ceļu uzlabotai OLAF, EPPO, Eurojust un Eiropola sadarbībai.

4.1.2.OLAF un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība

Lai gan Eiropas Revīzijas palātai (ERP) un OLAF ir dažādas pilnvaras, tiem ir kopīgs uzdevums aizsargāt ES finanšu intereses un nodrošināt pareizu ES budžeta finanšu pārvaldību. ERP informē OLAF par visām aizdomām par krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kuras tā konstatē revīzijas darbā vai par kurām tai tiek ziņots. 2020. gadā OLAF saņēma no ERP sešus šādus paziņojumus, pēc kuriem tika uzsākta izmeklēšana.

Pēc 2019. gada maijā noslēgtās administratīvās vienošanās OLAF un ERP sadarbība ir uzlabojusies, organizējot kopīgu ikgadēju semināru, daloties savās mācību programmās, zinātībā un riska analīzē. Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada ikgadējais seminārs bija jāatliek uz 2021. gadu.

4.1.3.OLAF un EPPO darba kārtība 

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē EPPO un OLAF darbību, paredz abu struktūru darba kārtību, kurā noteikti attiecību praktiskie aspekti. Vienošanās par darba kārtību tika panākta 2020. gada novembrī, un to parakstīja 2021. gada 5. jūlijā.

Kopumā kārtībā ir noteikti mehānismi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu ziņošanu, abu biroju izmeklēšanas darbību nedublēšanos un papildināmību. Tā nodrošina ciešu sadarbību, paredzot praktiskus informācijas apmaiņas veidus un savstarpējas netiešas piekļuves lietu pārvaldības sistēmām tehniskos aspektus.

4.1.4.OLAF un Eiropola sadarbība

2020. gada rudenī OLAF un Eiropols parakstīja darba kārtību, saskaņā ar kuru tika izveidots drošs saziņas kanāls (SIENA) un iecelts OLAF sadarbības koordinators Eiropolā.

4.2.ES un dalībvalstu iestāžu sadarbība 

4.2.1.Krāpšanas novēršanas padomdevējas komitejas (COCOLAF) darbības

Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēja komiteja (COCOLAF) apvieno Komisijas (ko pārstāv OLAF) un dalībvalstu ekspertus. Tā ir vieta, kur var apspriest galvenos notikumus cīņā pret krāpšanu un sagatavot šo ziņojumu. Tās darbs notiek četrās darba grupās un plenārsēdē. 2020. gadā virtuāli notika sanāksmes par šādiem tematiem:

•OLAF īstenotas izmeklēšanas ES dalībvalstīs;

•krāpšanas riski un to mazināšanas pasākumi saistībā ar Covid-19 krīzi;

•agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) izmantošanas iespējas, kas izmantojamas, lai aizsargātu ES finanšu intereses saskaņā ar dalīto pārvaldību;

•spēju veidošanas darbības, kas paredzētas, lai atklātu un novērstu krāpšanu un korupciju Eiropas strukturālajos un investīciju fondos;

•galvenās krāpšanas un pārkāpumu tendences un veidi;

•jauns krāpšanas apkarošanas trijstūris: AFCOS, OLAF un EPPO.

4.2.2.Muitas dienestu sadarbība

Ņemot vērā muitas pārkāpumu pārrobežu būtību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES dalībvalstu muitas dienesti sadarbotos nolūkā novērst un izmeklēt muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus un saukt pie atbildības par tiem. Informācijas apmaiņa var notikt ES līmenī starp ES dalībvalstīm vai starp ES dalībvalstīm un Komisiju, vai starptautiskā līmenī ar trešām valstīm. Informācijas apmaiņa ES līmenī notiek saskaņā ar Savstarpējās palīdzības regulu 49 vai muitas riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar risku 50 , savukārt līgumi ar trešām valstīm ir balstīti uz īpašiem nolīgumiem (sk. 4.4. iedaļu).

Muitas dienesti var arī sadarboties savā starpā un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi, izmantojot kopīgas darbības, seminārus, apmācības kursus, projektu grupas, darba vizītes un pārrobežu operācijas, ko finansē no ES rīcības programmām: “Muita 2020” un “Hercule III” 51 .

4.2.3.Kopīgās muitas operācijas

Kopīgās muitas operācijas (“KMO”) ir mērķtiecīgas ierobežota ilguma darbības, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu un sensitīvu preču kontrabandu konkrētās riska jomās un/vai noteiktos tirdzniecības ceļos.

Papildus ieņēmumu krāpšanas un nelikumīgas izmantošanas gadījumu izmeklēšanai OLAF arī koordinē liela mēroga KMO, kurās piedalās ES un starptautiskie operatīvie partneri. OLAF atbalsts ir pielāgots katrai KMO, un tas var ietvert pastāvīgas tehniskās infrastruktūras, IT un komunikācijas rīku, jo īpaši Virtuālo operāciju koordinācijas komponenta (VOCU), izmantošanu drošai informācijas apmaiņai, kā arī īpašu stratēģisko analīzi, administratīvo un finansiālo atbalstu. 2 . tabulā ir minētas KMO, kurās OLAF piedalījās 2020. gadā.

2. tabula. Kopīgās muitas operācijas 2020. gadā

4.3.ES dalībvalstu sadarbība

Dalībvalstis sadarbojas cīņā pret krāpšanu, ko dažkārt finansē no programmas “Hercule” (sk. 5.2. iedaļu). Daži no šiem projektiem ir īsumā izklāstīti 3 . tabulā.

3. tabula. 2020. gadā pabeigtie sadarbības projekti, ko finansēja no programmas “Hercule”

4.4.Sadarbība ar trešām valstīm

Sadarbība ar trešām valstīm muitas tiesību aktu pārkāpumu novēršanai, atklāšanai un apkarošanai ir balstīta uz nolīgumiem par savstarpējo administratīvo palīdzību (MAA). Patlaban spēkā ir nolīgumi ar vairāk nekā 80 valstīm, ieskaitot tādas svarīgas ES tirdzniecības partnervalstis kā ASV, Ķīna un Japāna. 2020. gadā tika pabeigtas sarunas ar Apvienoto Karalisti un Uzbekistānu, un tās turpinājās ar Austrāliju, Indonēziju un valstīm Āfrikas austrumos un dienvidos (ESA5).

Brīvās tirdzniecības nolīgumos parasti ir ietverta klauzula par krāpšanas apkarošanu, kas ļauj īslaicīgi atcelt tarifa preferenci produktam, ja pastāv būtiska krāpšana muitas jomā un konsekventi nav pietiekamas sadarbības, lai to novērstu. 2020. gadā tika pabeigtas sarunas ar Apvienoto Karalisti; un tās turpinājās ar Austrāliju, Čīli, Jaunzēlandi un Indonēziju.

5.Uzsvars uz iniciatīvām, ko pieņēma, īstenoja vai turpināja īstenot 2020. gadā

5.1.Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai

Komisijas 2019. gada aprīlī pieņemtajai stratēģijai krāpšanas apkarošanai (“KSKA”) un tās rīcības plānam, kurā ietvertas 63 darbības, ir būtiska nozīme ES naudas iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanā. 2020. gadā tika panākts labs progress pasākumu īstenošanā. Līdz 2021. gada jūnijam tika īstenotas divas trešdaļas darbību, bet atlikušās trešdaļas īstenošana turpinājās 53 .

Stratēģijai ir divi prioritāri mērķi: i) uzlabot datu vākšanu un analīzi un ii) uzlabot koordināciju, sadarbību un procesus.

Saskaņā ar pirmo mērķi OLAF kopā ar Komisijas dienestiem pastiprināja analītisko darbu, piemēram, attiecībā uz tāda krāpšanas riska novērtējumu, kas saistīts ar Covid-19 (sk. 6.2.2. iedaļu), un darbu saistībā ar pārkāpumiem un veselības aprūpes infrastruktūrai paredzētā ES finansējuma izkrāpšanu (sk. 13 . ierāmējumu).

Saskaņā ar KSKA otro mērķi tika panākts labs progress vairākās darbībās, kuru mērķis bija uzlabot Komisijas dienestu koordināciju un sadarbību un nodrošināt Komisiju ar efektīvāku krāpšanas apkarošanas uzraudzības sistēmu. Galvenokārt ir uzlabota Komisijas dienestu saziņa un sadarbība, jo​īpaši, izveidojot grupas, kurās piedalās Komisijas pārstāvji no OLAF vadītā tīkla krāpšanas novēršanai un atklāšanai (FPDNet). Šīs grupas ir izveidotas pēc pārvaldības veida vai tēmas, piemēram, iekšējo lietu grupa un krāpšanas riska pārvaldības grupa; abas sāka darboties 2021. gada pavasarī.

Savā stratēģijā krāpšanas apkarošanai Komisija ir apņēmusies arī uzlabot saistībā ar OLAF ieteikumiem veikto pasākumu uzraudzību, kas ir būtiski, lai atgūtu naudu ES budžetā un sauktu pie atbildības krāpniekus. Tāpēc 2020. gadā Komisija un OLAF ļoti centās padarīt šo uzraudzību pēc iespējas efektīvāku, apkopojot aptuveni 1400 ar finansējumu saistītus ieteikumus, kas sniegti laikposmā no 2012. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Kopumā 2012.–2020. gadā tika ieteikts atgūt līdzekļus vairāk nekā 6 miljardu EUR apmērā, un vairāk nekā puse bija saistīta ar muitas lietām.

5.2.Programma “Hercule” — atbalsts ES dalībvalstu krāpšanas apkarošanas darbībām 

Ar 2014.–2020. gada programmu “Hercule III” 54 tika atbalstītas darbības, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses. 2020. gadā 55  — pēdējā tās īstenošanas gadā — tai bija iedalīts budžets 16,44 miljonu EUR apmērā, lai:

·finansētu darbības ar mērķi stiprināt dalībvalstu valsts un reģionālo iestāžu operatīvās un tehniskās spējas un sniegt IT atbalstu (74 % no programmas budžeta);

·finansētu apmācību pasākumus, konferences, seminārus un darbinieku apmaiņu, iesaistot galvenokārt ES dalībvalstu un partnervalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, kā arī salīdzinošās pētniecības un zinātniskās publicēšanas darbības (26 % no budžeta).

Covid-19 pandēmijai bija liela ietekme uz programmas īstenošanu kopumā. Lielākā daļa 2020. gadā plānoto apmācības pasākumu tika vai nu pārcelti uz 2021. gadu, vai arī īstenoti virtuāli, ja tas bija iespējams. Lielākā daļa dotāciju līgumu tika pagarināti, ļaujot saņēmējiem turpināt īstenot savus projektus.

2017.–2019. gada Hercule III dotāciju saņēmēji ziņoja par būtiskiem panākumiem, kas sasniegti, izmantojot ar programmas atbalstu finansēto aprīkojumu un apmācību 56 .

5.3.Ieņēmumi: ES līmenis

5.3.1.E-komercijas PVN pakete

Covid-19 krīzes dēļ dalībvalstīm un uzņēmumiem bija sarežģīti turpināt IT attīstību, kas nepieciešama e-komercijas PVN noteikumu ieviešanai līdz 2021. gada 1. janvārim. Tāpēc e-komercijas PVN paketes stāšanās spēkā tika atlikta uz sešiem mēnešiem. Tika pielāgoti arī e-komercijai piemērojamie muitas noteikumi, lai nodrošinātu e-komercijas PVN noteikumu netraucētu ieviešanu.

Komisija 2020. gada septembrī pieņēma arī Muitas rīcības plānu 57 , ierosinot darbības ar mērķi risināt e-komercijas problēmas un pastiprināt cīņu pret krāpšanu PVN un muitas jomā, piemēram, vērtības samazināšanu, nepareiziem preču aprakstiem un viltotām izcelsmes deklarācijām.

Padome 2020. gada 18. februārī pieņēma tiesību aktu paketi 58 , lai pieprasītu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nosūtīt informāciju par pārrobežu maksājumiem, kuru izcelsme ir ES dalībvalstīs, un par šo pārrobežu maksājumu saņēmēju (“maksājuma saņēmēju”). Saskaņā ar šo paketi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā maksājumu pakalpojumus ES, būs jāuzrauga pārrobežu maksājumu saņēmēji un jānosūta ES dalībvalstu iestādēm informācija par tiem, kuri saņem vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumus ceturksnī.

Pēc tam šī informācija tiks centralizēti saglabāta Eiropas datubāzē, centralizētajā maksājumu informācijas elektroniskajā sistēmā (CESOP), un pēc tam tā būs pieejama krāpšanas apkarošanas ekspertiem ES dalībvalstīs Eurofisc tīklā. Šā jaunā pasākuma mērķis ir sniegt ES dalībvalstu nodokļu iestādēm pareizos instrumentus, lai tās varētu noteikt iespējamu krāpšanos e-komercijas PVN jomā, ko veikuši citā dalībvalstī vai trešā valstī reģistrēti pārdevēji.

Datu sūtīšana jāsāk 2024. gada 1. janvārī.

5.3.2.Cīņa pret krāpšanos ar muitas nodokļiem

Covid-19 pandēmija ir spēcīgi ietekmējusi muitu, kurai bija jāpilda savi galvenie uzdevumi, neraugoties uz sarežģīto situāciju. Komisija 2020. gada februāra sākumā izsludināja brīdinājumu par krīzi muitas riska pārvaldības sistēmā, lai racionalizētu un centralizētu ar Covid-19 saistītās informācijas apmaiņu. ES dalībvalstis ir bijušas ļoti atsaucīgas, un informācijas apmaiņa ir sasniegusi nepieredzētu līmeni.

Komisija 2020. gada maijā pieņēma pamatnostādnes par muitas kontroles risku prioritāšu noteikšanu, kas paredz pagaidu pasākumus ES dalībvalstu atbalstam. Tajās izklāstīti galvenie riski, kas jārisina kā prioritāte atkarībā no krīzes ietekmes attiecīgajās valstīs.

Komisija uz vietas vai attālināti veic uzraudzības un kontroles apmeklējumus, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu muitas un tradicionālo pašu resursu jomā. Ja sadarbību un progresu neatrisināto problēmu risināšanā uzskata par nepietiekamu, tiek piemēroti korektīvi pasākumi.

Kā norādīts 2019. gada PIF ziņojumā, Komisija šādus korektīvus pasākumus jau ir piemērojusi pret Apvienoto Karalisti saistībā ar vērtības samazināšanu no Ķīnas ievestiem tekstilizstrādājumiem un apaviem (sk. 1 . ierāmējumu). Komisija 2020. gadā veica turpmākus pasākumus, lai aprēķinātu līdzīgus tradicionālo pašu resursu zaudējumus, kas radušies visās ES dalībvalstīs, un nosūtīja tām provizoriskus aprēķinus par iespējamiem tradicionālo pašu resursu zaudējumiem, kas saistīti ar iespējamu no Ķīnas ievestu tekstilizstrādājumu un apavu vērtības samazināšanu to teritorijā. Turklāt Komisija aprēķināja iespējamos tradicionālo pašu resursu zaudējumus saistībā ar izvairīšanos no antidempinga maksājumu piemērošanas saules paneļiem un informēja attiecīgās ES dalībvalstis.

5.3.3.Cīņa pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību

Cīņa pret tabakas nelikumīgu tirdzniecību ir svarīga ES politikas daļa ES finanšu interešu aizsardzībai. Visu 2020. gadu Komisija turpināja īstenot otro rīcības plānu cīņai pret tabakas nelegālu tirdzniecību. Vairums galveno darbību tika sāktas vai pabeigtas līdz gada beigām. ES mērogā Komisija palīdzēja ES dalībvalstīm ieviest jauno tabakas izsekojamības sistēmu, kas sāka darbu 2019. gadā. Ir panākts ievērojams progress analīzes un izlūkošanas jomā, piemēram, 2020. gadā neatkarīgā tabakas laboratorija apstrādāja vairāk nekā 150 pieprasījumu. Pētījums, kas tika īstenots, lai noteiktu tabakas nelikumīgā tirgus mērīšanas metodiku, tika pabeigts 2020. gadā un publicēts 2021. gada sākumā.

Kopš 2018. gadā stājās spēkā FCTC Protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu (FCTC protokols), OLAF, cieši sadarbojoties ar Komisijas dienestiem un ES dalībvalstīm, aktīvi darbojas daudzpusējā vidē. Starptautiskā sadarbība bija vērsta uz tabakas izstrādājumu piegādes ķēdes nodrošināšanu. Ņemot vērā pušu otro sanāksmi, kas paredzēta 2021. gada novembrī, OLAF darbojas kā galvenais koordinators izsekošanas un identificēšanas darba grupā. OLAF arī dalās zinātībā, aktīvi piedaloties palīdzības un sadarbības darba grupā.

5.4.Ieņēmumi: ES dalībvalstu līmenis

Lai labāk aizsargātu ES ieņēmumus, dažas ES dalībvalstis veica īpašus pasākumus 59 , kā redzams 4 . tabulā.

4. tabula. Pasākumi, ko saistībā ar ieņēmumiem veica ES dalībvalstis 2020. gadā

5.5.Izdevumi: ES līmenis

Pieņemot ES budžeta 2021.–2027. gadam un NGEU izdevumu paketi, ir pievienoti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES finanšu interešu pietiekamu aizsardzību.

5.5.1.Tiesiskums — nosacītība

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 ir ieviests vispārējs nosacītības režīms Savienības budžeta aizsardzībai.

Minētās regulas mērķis ir aizsargāt ES budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas pietiekami tiešā veidā ietekmē (vai nopietni draud ietekmēt) pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu intereses. Tāpēc tā ir saistīta ar ES budžetu. Pamatojoties uz šo regulu, Komisija var ierosināt Padomei atbilstīgus pasākumus ES budžeta vai ES finanšu interešu aizsardzībai, piemēram, maksājumu apturēšanu un pārtraukšanu, kā arī jaunu juridisku saistību un finanšu korekciju aizliegšanu. Ar regulu papildinātas citas procedūras, kas noteiktas ES tiesību aktos, lai aizsargātu ES budžetu, tostarp OLAF un EPPO veiktas izmeklēšanas. Komisija turpinās izmantot visus pieejamos instrumentus, lai efektīvi aizsargātu ES budžetu, tostarp, piemēram, agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu, pārbaudes un revīzijas vai finanšu korekcijas. Komisija piemēros nosacītības mehānismu no 2021. gada, kad tā uzskatīs, ka citi instrumenti neaizsargā ES budžetu efektīvāk.

Komisija 2021. gada jūlijā publicēja otro gada ziņojumu par tiesiskumu 60 , kurā ir apkopota gan situācija tiesiskuma jomā ES, gan situācijas novērtējums katrā ES dalībvalstī. Ziņojumā par tiesiskumu tiek aplūkotas būtiskas — gan pozitīvas, gan negatīvas — norises saistībā ar tiesiskumu ES dalībvalstīs. Tas aptver četrus pīlārus: i) tiesu sistēmu, ii) korupcijas apkarošanas regulējumu, iii) mediju plurālismu un iv) brīvību, kā arī citus institucionālus jautājumus, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu. Tas ir ar regulu par vispārēju nosacītības režīmu nesaistīts režīms Savienības budžeta aizsardzībai un ir Komisijai svarīgs informācijas avots.

5.5.2.ES budžets 2021.–2027. gadam

Ar tiesisko regulējumu, kas tiek izstrādāts saistībā ar ES budžetu 2021.–2027. gadam, tiks ieviestas dažas būtiskas izmaiņas un vienkāršojumi ES fondu pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz ESI fondiem saskaņā ar:

·lielāku maksājumu daļu, pamatojoties uz sniegumu, nevis izmaksām;

·biežāku vienkāršotu izmaksu iespēju un fiksētu summu izmantošanu.

Lai apstiprinātu ES budžetu 2021.–2027. gadam, ir jāparedz arī īpašie noteikumi katrai izdevumu programmai. Ir panākta vienošanās par īpašiem krāpšanas apkarošanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai tiek piešķirtas nepieciešamās tiesības un piekļuve, lai tie varētu visaptveroši īstenot savas attiecīgās kompetences un nodrošinātu, ka trešās personas, kas iesaistītas ES fondu ieviešanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības. OLAF gadījumā šādām tiesībām jāietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

Šie noteikumi attiektos arī uz trešām valstīm, kas piedalās ES programmās.

5.5.3.Atveseļošanas un noturības mehānisms

Pēc Komisijas 2020. gada maija priekšlikuma regulai, ar ko izveido ANM, 2020. gada septembrī Komisija publicēja norādījumus ES dalībvalstīm par valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanu, kurus atjaunināja pēc Parlamenta un Padomes politiskās vienošanās 2020. gada decembrī 61 .

Eiropadome 2020. gada jūlijā 62 un decembrī uzsvēra pareizas finanšu pārvaldības un ES finanšu interešu aizsardzības nozīmi šajā jaunajā instrumentā.

Saskaņā ar ANM regulu, novērtējot valstu atveseļošanas un noturības plānus, Komisija pārbauda, vai ES dalībvalstis ir ieviesušas iekšējās kontroles sistēmas, lai pārvaldītu mehānismu, nodrošinot, ka saņemtais finansējums tiek izmantots saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem, un jo īpaši lai varētu novērst, atklāt un izbeigt interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju un dubultu jeb divkāršu finansēšanu.

Ieviešot ANM, ES dalībvalstīm jānodrošina šo līdzekļu pareiza finanšu pārvaldība un jāatgūst nepamatoti iztērētās summas. Jo īpaši revīzijas un kontroles vajadzībām ES dalībvalstīm ir jāvāc standartizētas datu kategorijas attiecībā uz līdzekļu galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem un jānodrošina piekļuve šiem datiem Komisijai, OLAF, ERP un EPPO (attiecīgā gadījumā).

Komisija darīs pieejamu ES dalībvalstīm informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska novērtējuma instrumentu, lai tās varētu piekļūt attiecīgajiem datiem un tos analizēt.

Iesniedzot maksājuma pieprasījumus saskaņā ar ANM, ES dalībvalstīm jāiekļauj pārvaldības deklarācija, veikto revīziju kopsavilkums, tostarp konstatēto trūkumu un veikto korektīvo darbību kopsavilkums.

Pēc maksājuma veikšanas Komisija veiks uz risku balstītus kontroles pasākumus.

Kopumā ir iekļauts visaptverošs pasākumu kopums, lai stiprinātu ES finanšu interešu aizsardzību, un 2021. gada pirmajos mēnešos ES dalībvalstis cieši sadarbojās ar Komisiju, lai to atainotu savos atveseļošanas un noturības plānos, ko iesniedza 2021. gada otrajā ceturksnī. Komisija rūpīgi uzraudzīs šo plānu īstenošanu.

5.5.4.Tehniskais atbalsts, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu

2020. gadā, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu, tika sniegts tehnisks atbalsts vairākām darbībām cīņā pret korupciju un krāpšanu. Ir sākti projekti ar vairāku ES dalībvalstu iestādēm, lai:

·uzlabotu informētību un paaugstinātu standartus cīņā pret kukuļošanu starptautiskos darījumos;

·sagatavotu riska novērtējumu un uzvedības modeļu sistēmu labākai korupcijas risku pārvaldībai;

·stiprinātu korupcijas novēršanas un atklāšanas koordināciju;

·uzlabotu ar dotācijām saistītu krāpšanas risku atklāšanu un

·uzlabotu pretkorupcijas pasākumu veikšanas un uzraudzības efektivitāti.

5.6.Izdevumi: ES dalībvalstu līmenis

Vairākas ES dalībvalstis 2020. gadā veica pasākumus, lai labāk aizsargātu resursus, kas saņemti no ES budžeta un tiek lietoti saskaņā ar dalīto pārvaldību. Tie aptver plašu iniciatīvu klāstu, piemēram, nozaru stratēģijas, attiecīgo struktūru sadarbības stiprināšanu, cīņas pret korupciju stiprināšanu vai interešu konfliktu novēršanu 63 . Dažas no šīm iniciatīvām ir redzamas 5 . tabulā, savukārt turpmāki pasākumi saistībā ar krāpšanas apkarošanas IT rīkiem ir izklāstīti 6.5. iedaļā.

5. tabula. Pasākumi, ko saistībā ar izdevumiem veica ES dalībvalstis 2020. gadā

6.Pārkāpumi, krāpšana un riski 

6.1.No atklāšanas līdz riskam

Šādi aspekti var negatīvi ietekmēt ES finanšu intereses:

·ES budžeta līdzekļu samazināšanās, kas negatīvi ietekmē iespēju finansēt savas politikas jomas;

·ar izdevumu posteni saistīto izmaksu pieaugums;

·līdzekļu izšķērdēšana, finansējot nekvalitatīvus projektus vai nesasniedzot paredzētos rezultātus;

·līdzekļu nepareiza izmantošana mērķiem, kuriem šādi līdzekļi sākotnēji nav piešķirti (saņēmējam vai projektam nepienākas finansiālais atbalsts).

Ja ES budžetu negatīvi ietekmē noteikumu pārkāpumi, to definē kā “pārkāpumu” 64 . Ja rīcība īstenota ar nodomu, piemēram, jebkura darbība vai bezdarbība saistībā ar kļūdainu, neprecīzu vai nepilnīgu paziņojumu vai dokumentu iesniegšanu vai izmantošanu vai informācijas neizpaušanu, ar ko tiek pārkāptas īpašas saistības, šāda rīcība ir “krāpšana” 65 . Tādējādi pārkāpums var būt nepareizas noteikuma interpretācijas rezultāts, savukārt krāpšana ir apzināta noteikuma pārkāpuma rezultāts.

Cita nelikumīga rīcība var skart ES finanšu intereses, piemēram, aktīva vai pasīva korupcija 66 un ES līdzekļu vai aktīvu nelikumīga piesavināšanās, ko veic kāds civildienesta ierēdnis, kuram tieši vai netieši uzticēta līdzekļu vai aktīvu pārvaldība 67 .

ES budžeta līdzekļus var izkrāpt, veicot arī citus noziegumus saistībā ar predikatīviem nodarījumiem. Pat ja tas nav tieši saistīts ar ES budžeta aizsardzību, ES tiesiskais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai ir būtisks šajā saistībā 68 .

Eiropas un valstu līmenī ieviestās kontroles sistēmas (sk. 3.2. iedaļu) mērķis ir panākt, lai šie riski tiek novērsti un atklāti un lai tie beidz pastāvēt. Dalībvalstis galvenokārt ir atbildīgas par aptuveni 80 % izdevumu budžeta pārvaldību un gandrīz visu ieņēmumu iekasēšanu. ES dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par pārkāpumiem (tostarp iespējamiem krāpšanas gadījumiem 73 ), ko tās ir atklājušas 74 . Pamatojoties uz šiem paziņojumiem (“paziņotā krāpšana” vai “paziņotie pārkāpumi”), Komisija var noteikt visbiežāk sastopamos krāpšanas riskus un tendences.

Turpmākajās iedaļās ir īsi izklāstītas galvenās tendences pārkāpumu un krāpšanas atklāšanā iepriekš, par ko paziņojušas ES dalībvalstis. Šīs tendences norāda uz riskiem, kas var būt nozīmīgi turpmākajā rīcībā. Iepriekš atklātos pārkāpumus un krāpšanu var uzskatīt par krāpnieku izmantotajām pārvaldības sistēmām raksturīgo risku un neaizsargātības rādītājiem. Bez būtiskiem novēršanas uzlabojumiem pastāv risks, ka līdzīgi pārkāpumi un krāpšana notiks arī nākotnē.

6.1.1.PVN krāpšana: “Pētījums un ziņojumi par neiekasēto PVN ES28 dalībvalstīs” (publicēts 2020. gadā)

ES dalībvalstis zaudē PVN ieņēmumus miljardiem euro apmērā krāpšanās ar nodokļiem un neatbilstošu nodokļu iekasēšanas sistēmu dēļ. “Neiekasētais PVN” (starpība starp paredzētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN) ietekmē ES finanšu intereses.

2018. gadā ES dalībvalstīs kopā neiekasētais PVN sasniedza aptuveni 140 miljardus EUR. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, iespējams, ka 2019. gadā neiekasētais PVN samazinājās zem 130 miljardiem EUR jeb 10 % no kopējām PVN saistībām.

Atsevišķu ES dalībvalstu sniegums aizvien būtiski atšķiras no 2018. gada vidējā rādītāja — 9,2 %. Neiekasētais PVN samazinājās 21 dalībvalstī, visvairāk Ungārijā (–5,1 %), Latvijā (–4,4 %) un Polijā (–4,3 %). Vislielākais pieaugums bija vērojams Luksemburgā (+2,5 %), kam sekoja neliels pieaugums Lietuvā (+0,8 %) un Austrijā (+0,5 %).

6.1.2.Ar ieņēmumiem saistīti pārkāpumi un krāpšana

Paziņoto ar ES ieņēmumiem saistīto pārkāpumu skaits — gan ar krāpšanu saistīto, gan nesaistīto — samazinājās, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju. Attiecīgā summa palielinājās ar krāpšanu saistītos pārkāpumos, bet samazinājās ar krāpšanu nesaistītos pārkāpumos 75 .

6. tabula. Ieņēmumi: valsts iestāžu atklātie pārkāpumi, tradicionālie pašu resursi

Šķiet, ka 2020. gadā Covid-19 pandēmija ietekmēja situāciju kopumā mazāk, nekā varēja gaidīt. Atšķirības, kas vērojamas tādu gadījumu skaitā, par kuriem ziņots kā par saistītiem vai nesaistītiem ar krāpšanu, un attiecīgo summu atšķirības drīzāk ir ierasto ikgadējo svārstību robežās (sk. izcēlumu labajā pusē). Tomēr dažas ES dalībvalstis ir cietušas vairāk nekā citas (sk. 5.3.1. iedaļu).

Krāpnieciskus gadījumus un ar tiem saistītās summas 2020. gadā visefektīvāk izdevās atklāt, izmantojot krāpšanas apkarošanas dienestu inspekcijas. Kontroles pasākumi pēc preču izlaišanas un preču izlaišanas kontroles pasākumi ir bijuši gandrīz vienlīdz svarīgi, atklājot organizētus izvairīšanās no nodokļu maksāšanas noziegumus un jaunus krāpšanas modeļus.

Ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi galvenokārt tika atklāti kontroles pasākumos pēc preču izlaišanas. Naudas izteiksmē aptuveni 43 % no visām aprēķinātajām un noteiktajām summām tika atklāti kontroles pasākumos pēc preču izlaišanas, un 29 % bija saistīti ar nodokļu revīziju, kas 2020. gadā kļuva svarīgāka atklāšanas metode.

6.1.3.Ar izdevumiem saistīti pārkāpumi un krāpšana

Tādu pēdējos piecos gados paziņoto pārkāpumu (ar krāpšanu saistītu un nesaistītu) skaits, kas saistīti ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda ES izdevumiem, samazinājās, bet tie, kas saistīti ar ES budžetu 2014.–2020. gadam 78 , palielinājās atbilstoši īstenošanas cikliem. Paziņotie pārkāpumi saistībā ar gada izdevumiem (tiešais atbalsts lauksaimniekiem un tirgus atbalsta pasākumi) palika nemainīgi.

7. tabula. Izdevumi: atklātie pārkāpumi dalījumā pa budžeta sektoriem 2020. gadā

Lauksaimniecība. Pēdējos piecos gados (sk. izcēlumu zemāk) ziņošana par krāpnieciskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar lauku attīstību 2014.–2020. gadā, ir sākusies lēni, kas var liecināt par nepietiekamiem atklāšanas centieniem ES dalībvalstīs, un samazinājusies par 2007. –2013. gada plānošanas periodu, kā paredzēts. Attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai (tostarp tiešo atbalstu lauksaimniekiem un tirgus pasākumiem) ziņošana par krāpšanu bija diezgan stabila.

Proporcionāli maksājumiem, ko saņēma ES dalībvalstis, šķiet, ka krāpšana lauku attīstību ietekmēja vairāk nekā tiešo atbalstu lauksaimniekiem. Pēdējais ir balstīts uz tiesībām, un esošās sistēmas atbalsta novēršanu.

Tirgus pasākumi apgūst mazāk finanšu resursu, bet paziņoto krāpšanas gadījumu skaits proporcionāli maksājumiem ir pat lielāks nekā lauku attīstības gadījumā (sk. 14 . attēlu). Paziņotā krāpšana jo īpaši attiecas uz valsts atbalsta programmām vīna nozarē (investīciju pasākumi, veicināšana, jo īpaši trešo valstu tirgos, kā arī vīndārzu pārstrukturēšana un pārveidošana), augļu un dārzeņu nozarē (atbalsts ražotāju grupām provizoriskas atzīšanas vajadzībām, jo īpaši investīciju pasākumi). Šķiet, ka arī “veicināšanas” nozarē krāpšanas gadījumi ir biežāki gan ES tirgos, gan trešo valstu tirgos.

14. attēls. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) dažādo komponentu daļa maksājumos un finanšu summās, kas saistītas ar pārkāpumiem (ES27, 2020. gads)

Kohēzijas un zivsaimniecības politika. Pēdējos piecos gados atklāto un paziņoto ar krāpšanu saistīto un nesaistīto pārkāpumu skaits 2007.–2013. gada plānošanas periodā Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondi, proti, Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Zivsaimniecības fonds) samazinājās atbilstoši īstenošanas ciklam (sk. izcēlumu labajā pusē). Paziņoto pārkāpumu skaits par 2014.–2020. gadu pieaug. Tomēr ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaita pieaugums bija ierobežots, uzsverot to, ka atklāto pārkāpumu (un saistīto finanšu summu) skaits ir būtiski samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Atšķirība ir būtiska visos fondos, bet jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā.

15. attēls. Ar krāpšanu saistītos un nesaistītos gadījumos noteikto pārkāpumu veidi 2014.–2020. gada plānošanas periodā

Tiešie izdevumi. Ar krāpšanu saistītie pārkāpumi, ko Komisija ir atklājusi attiecībā uz tiešajiem izdevumiem, kopš 2016. gada ir samazinājušies un pēdējos trīs gados bijuši diezgan stabili. Ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu gadījumā 2020. gadā tika reģistrēts zemākais rādītājs gan gadījumu skaita, gan attiecīgo summu ziņā.

6.2.Pārkāpumu un krāpšanas papildu riski 2021. gadā un pēc tam 

Jaunākajā vēsturē 2020. gads ir bijis kas līdz šim nepieredzēts Covid-19 pandēmijas dēļ. Šajā saistībā Atveseļošanas un noturības mehānisms maina situāciju arī attiecībā uz riskiem. Jauniem mērķiem un būtiskām izmaiņām vidē ir jāmudina ES dalībvalstis un Komisija ātri veikt darbības, lai noteiktu un novērtētu pārkāpumu un krāpšanas papildu riskus.

6.2.1.Ar Covid-19 saistītie riski attiecībā uz ieņēmumiem

2020. gadu iezīmēja Covid-19 pandēmija un straujais importa plūsmu kritums. Stipri cieta tirdzniecība ES27 82 . Imports būtiski samazinājās (–11,6 %), salīdzinot ar 2019. gadu 83 . Importa apjoma samazinājums un nozīmīgā pāreja uz e-komerciju Covid-19 pandēmijas dēļ ir izraisījuši ne tikai atmuitojamo muitas deklarāciju skaita izmaiņas, bet arī izmaiņas muitas darba slodzē un modeļos. Valsts iestāžu reakcija uz šiem izaicinājumiem un ātrums, ar kādu muitas dienesti spēja pielāgoties jauniem apstākļiem, ir tikai daļēji salīdzināmi, jo gada laikā noteikumi par pārvietošanās ierobežojumiem dažādās ES dalībvalstīs un noteiktos reģionos dažās ES dalībvalstīs ir būtiski mainījušies.

Tomēr, pamatojoties uz vispārējiem rādītājiem, šķiet, ka paziņoto pārkāpumu (saistītu un nesaistītu ar krāpšanu) kopējā skaita un attiecīgo summu atšķirības drīzāk ir ierasto ikgadējo svārstību robežās 84 un tāpēc, iespējams, mazāk Covid-19 pandēmijas izraisītas. Tomēr šķiet, ka krāpšana muitas jomā ir atšķirīgi ietekmējusi ES dalībvalstis Covid-19 pandēmijas laikā. Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā atklāšanas rādītāji 85 2020. gadā bija visaugstākie, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, savukārt Austrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē un Slovākijā tie bija viszemākie 86 .

Attiecībā uz precēm, kas saistītas ar Covid-19, 2020. gadā tika novērots neliels to summu pieaugums, par kurām tika ziņots kā par neattiecināmām, jo​īpaši tādu preču gadījumā kā aizsargtērpi. Tomēr analīze liecina, ka 2020. gadā tādu pārkāpumu ietekme, kas skar ar Covid-19 saistītas preces, ir saglabājusies salīdzinoši zema (6 % no kopējā 2020. gadā paziņoto pārkāpumu skaita un 3 % no attiecīgajām summām).

6.2.2.Ar Covid-19 saistītie riski attiecībā uz izdevumiem

Covid-19 pandēmija ir mudinājusi ES iestādes un ES dalībvalstis ļaut ES budžetam atbalstīt reaģēšanu uz krīzi, pievienojot nepieciešamos resursus un elastību. ES ir stingri noteikumi budžeta aizsargāšanai no krāpšanas. Tomēr krāpnieki ātri pielāgo savu darbību. Vairāki galvenie iespējamie riski, kas saistīti ar Covid-19 uzliesmojumu, var pavērt viņiem jaunas iespējas.

Pirmkārt, pastāv riski, kas saistīti ar ārkārtas situācijas pārvaldību, kad ir vajadzīgas vienkāršotas procedūras. Vienkāršoto procedūru ļaunprātīga izmantošana var nozīmēt publisko iepirkumu, kurā ir mazāka konkurence, un tiešu līgumu piešķiršanu, kas palielina interešu konflikta un korupcijas risku, kā arī padara kontroles pasākumus grūtāk veicamus. Ārkārtas procedūras var samazināt konkursa specifikāciju kvalitāti, ļaujot krāpniekiem vieglāk palielināt izmaksas vai pazemināt kvalitāti īstenošanas laikā. Steidzamām operācijām var saņemt ES finansējumu pēc to pabeigšanas ārpus ES fondu pārvaldības un kontroles sistēmas (retrospektīva finansēšana). Lai gan konsultāciju uzņēmumu pakalpojumi var ļoti palīdzēt, pastiprināta paļaušanās uz tiem var radīt krāpšanas risku. Pieaugošais pieprasījums un piegādes ķēžu traucējumi ārkārtas situācijās var izraisīt līgumattiecības ar neuzticamiem partneriem.

Citi riski ir saistīti ar spiedienu uz iestādēm, kas atbild par ES fondu pārvaldību. Kavēšanās pašreizējās darbības programmās Covid-19 pandēmijas dēļ, jaunas vajadzības saistībā ar ārkārtas izdevumiem un nākamā plānošanas perioda sākums var būt stresa faktori, kas ir labvēlīgi krāpniekiem, kuri izmanto (pastkastītes) uzņēmumu tīklus, kas piedāvā tos pašus pakalpojumus vairākos projektos dažādās darbības programmās (interešu konflikta risks, divkāršs finansējums utt.), vai palielina izmaksas, veicot viltotus darījumus tīklā. Šāds spiediens var apgrūtināt pretendentu deklarāciju novērtēšanu, kas palielina risku, ka uzņēmumiem, kuriem nav finanšu un darbības spēju, ir paaugstinātas izmaksas un finansējums. Tas var izraisīt arī garantiju izmantošanas samazināšanos vai kontroles apjoma vai kvalitātes samazināšanos, ko apgrūtina arī ceļošanas ierobežojumi.

Vēl viens risks var būt saistīts ar to, ka finansējuma saņēmēji nepamatoti atsaucas uz “nepārvaramas varas apstākļiem”, lai attaisnotu līgumsaistību neizpildi programmu īstenošanas laikā. Tas var pat veicināt krāpnieciskus bankrotus, nepatiesi izliekoties, ka tos izraisījusi krīze.

Šie riski var attiekties uz 2020. gadu, pieprasot pielāgot kontroles stratēģijas, kas saistītas ar darbībām, kuras tiek īstenotas sanitārās ārkārtas situācijas kulminācijas laikā, un uz 2021. gadu un pēc tam, pieprasot novēršanu ar īpašiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un mērķtiecīgu rīcību, lai atklātu turpmākus pārkāpumus un krāpšanu.

6.2.3.Riski, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu

Saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu Regulā (ES) 2021/241 jo īpaši ir izdalīti četri īpaši riski, pret kuriem ES dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi: i) krāpšana, ii) korupcija, iii) interešu konflikti un iv) divkārša finansēšana.

Regulā šie riski ir definēti kā “nopietni pārkāpumi”.

Ar ANM tika piešķirta liela naudas summa dažām ES dalībvalstīm, kuru Eiropas strukturālo un investīciju fondu apguves spēja ir vāja. Tas radīs spiedienu uz pārvaldības un kontroles sistēmu.

Vairumam ES dalībvalstu ir jāizstrādā jauni IT rīki, lai apkopotu un pārvaldītu informāciju nolūkā ieviest ANM. Dažādu valstu sistēmu sadarbspēja var nebūt nodrošināta.

Īstenojot ANM, ES dalībvalstīm būs jānodrošina efektīva un iedarbīga iekšējās kontroles sistēma un jāizstrādā uzticama IT infrastruktūra, lai apkopotu:

a) informāciju par starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu; un

b) standartizētas datu kategorijas (par finansējuma galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem).

Komisijai būs jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtējuma instruments, lai piekļūtu šiem datiem un informācijai nolūkā tos vispārēji piemērot ES dalībvalstīs.

Komisija, OLAF, Revīzijas palāta un attiecīgā gadījumā EPPO atbilstīgi savām pilnvarām var izmantot informācijas un uzraudzības sistēmu.

7.Rīki krāpšanas apkarošanas pastiprināšanai

Komisija izmantos esošos instrumentus un izstrādās jaunus, lai risinātu problēmas, kas radušās Covid-19 pandēmijas laikā, un jaunus ES finansējuma pārvaldības veidus.

7.1.ARACHNE

Komisija mudina izmantot ARACHNE — integrētu datizraces un papildināšanas IT rīku. To ir izstrādājusi Komisija, lai atbalstītu vadošās iestādes to administratīvās kontroles pasākumos un pārvaldības pārbaudēs struktūrfondos (Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds). Tas ir attiecināts arī uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektiem un tiks izmantots visiem lauksaimniecības fondiem pēc KLP reformas.

Ar ARACHNE ir izveidota visaptveroša tādu ES projektu datubāze, kas īstenoti fondu ietvaros un ko nodrošina vadošās iestādes un maksājumu aģentūras, un šie dati ir papildināti ar publiski pieejamu informāciju, lai, pamatojoties uz riska rādītāju kopumu, noteiktu projektus, finansējuma saņēmējus, līgumus un darbuzņēmējus, kas varētu būt pakļauti krāpšanas, interešu konflikta un pārkāpumu riskam.

Šis rīks nodrošina ļoti vērtīgus brīdinājumus par riskiem, lai pilnīgotu pārvaldības pārbaudes, taču tas nesniedz nekādus pierādījumus par kļūdām, pārkāpumiem vai krāpšanu. ARACHNE var palielināt projektu atlases, pārvaldības pārbaužu efektivitāti un vēl vairāk uzlabot krāpšanas noteikšanu, novēršanu un atklāšanu.

Ņemot vērā 6. iedaļā uzsvērtos riskus, vispārīga un sistemātiska tādu rīku kā ARACHNE izmantošana ļautu pastiprināt cīņu pret krāpšanu, pārkāpumiem, interešu konfliktiem un divkāršu finansēšanu.

7.2.Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES)

Komisija pārvalda agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu (EDES). EDES ir minēta ES budžetam piemērojamās Finanšu regulas 135.–145. pantā 87 . Šis rīks ir paredzēts ES finanšu interešu aizsardzības pastiprināšanai pret neuzticamām fiziskām un juridiskām personām, izslēdzot šādus uzņēmējus no dalības ES līdzekļu piešķiršanas procedūrās saskaņā ar tiešu un netiešu pārvaldību. Aizliegtā prakse ietver plašu darbību klāstu, kas ietekmē profesionālo godprātību (piemēram, krāpšana, korupcija un nopietns profesionāls pārkāpums) un sliktu sniegumu (piemēram, būtiskus trūkumus līgumu izpildē).

EDES jo īpaši ļauj:

·savlaicīgi atklāt fiziskas vai juridiskas personas, kuras apdraud ES finanšu intereses;

·liegt šādiem uzņēmējiem iespēju iegūt ES finansējumu saskaņā ar tiešu un netiešu pārvaldību un/vai uzliekot finansiālu sodu;

·reģistrēt minēto informāciju EDES datubāzē, kas ir pieejama par ES fondu īstenošanu atbildīgo finanšu dalībnieku kopienai;

·nopietnākajos izslēgšanas gadījumos publicēt attiecīgo fizisko vai juridisko personu vārdus, uzvārdus / nosaukumus Komisijas interneta vietnē 88 .

EDES ļauj centralizēti izvērtēt izslēgšanas situācijas, vienlaikus aizsargājot attiecīgo fizisko un juridisko personu pamattiesības, jo īpaši to tiesības tikt uzklausītām.

EDES sistēmas unikalitāte un spēks ir ES iestādēm un struktūrām piešķirtajās pilnvarās 89 rīkoties, “ja nav galīga sprieduma [valsts tiesā] vai attiecīgā gadījumā galīga administratīvā lēmuma” 90 . Sankciju piemērošanas pamatā var būt atklātie “fakti un konstatējumi”, kas izriet no revīzijām, pārbaudēm vai kontroles pasākumiem, par kuru veikšanu atbild atbildīgais kredītrīkotājs 91 , OLAF veiktajām izmeklēšanām vai valsts iestāžu vai starptautisko organizāciju administratīviem lēmumiem, kas nav galīgi.

Atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu piemērot sankcijas neuzticamiem uzņēmējiem tikai pēc tam, kad ir saņemts oficiāls ieteikums 92 no centralizētas starpinstitucionālas paneļkomitejas 93 .

7.3.GetI projekts

GetI projekta mērķis ir uzlabot OLAF darbinieku analītiskās spējas, veicot gan operatīvus, gan stratēģiskus uzdevumus, uzlabojot informācijas pieejamību un vizualizāciju, datu meklēšanas ātrumu un elastību.

Datu formātu daudzveidība un nestrukturēto datu apjoms pēdējos gados ir radījis nepieciešamību pēc vides, rīkiem un funkcijām, kas atvieglo analītisko darbu. Izmantojot atklātā pirmkoda un komerciālo programmatūru kolekciju, GetI mērķis ir automatizēt daudzus laikietilpīgus uzdevumus un izmantot modernās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu.

7.4.Valstu IT rīki ES finanšu interešu aizsardzībai

ES dalībvalstis 2020. gadā paziņoja par vairāku IT rīku izstrādi (sk. 8 . tabulu) nolūkā pastiprināt ES finanšu interešu aizsardzību 94 , kam būs īpaša nozīme, risinot problēmas, kas radušās saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un apgūstot jaunus veidus, kā pārvaldīt ES finansējumu.

8. tabula. IT rīki, ko ES dalībvalstis ieviesa 2020. gadā

8.Secinājumi un ieteikumi

Covid-19 izraisītajai veselības krīzei ir bijusi un būs liela ekonomiska un sociāla ietekme uz mūsu dzīvi. ES reakcija, izmantojot resursus, kas paredzēti nākamajam ES budžetam un Next Generation EU, ir vērienīgākais atveseļošanas plāns Eiropā kopš Māršala plāna.

Lai aizsargātu ES nodokļu maksātāju naudu, ir ieviesta atjaunota ES krāpšanas apkarošanas struktūra, kuras pamatā ir:

·EPPO izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pilnvaras;

·Eurojust koordinatores loma;

·Eiropola analītiskās spējas un

·reformēts OLAF, kas nodrošināts ar rīkiem darbam ar EPPO un efektīvāku izmeklēšanu veikšanai.

Ir vajadzīga cieša un efektīva sadarbība ar valstu iestādēm, jo​tās pielāgojas, lai tiktu galā ar jauniem riskiem un jauniem ES līdzekļu pārvaldības veidiem. ANM pārvaldība un būtiska daļa izdevumu programmu 2021.–2027. gadam būs balstīta uz sniegumu, un ES dalībvalstis uzņemsies lielāku atbildības daļu.

Šīs izņēmuma kārtā veiktās izmaiņas neliecina par labu ierastajai pieejai. Lai Eiropa atveseļotos, ir jāpieliek lielākas pūles un jāīsteno pasākumi, tāpēc ir vajadzīgs atjaunots un vienots Eiropas redzējums par cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses.

Šajā redzējumā varētu būt ietverti šādi elementi:

·efektīvāka datu vākšana un izmantošana, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz IT savienojamības, datizraces un riska novērtējuma instrumenti. Eiropas mēroga rīku izmantošana vēl vairāk palielinātu šo efektivitāti un ļautu mērķtiecīgāk pievērsties riskantajām jomām;

·uzlabota publiskā (Eiropas un valsts) finansējuma saņēmēju (tostarp darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju un faktisko īpašnieku) pārredzamība;

·labāk koordinēti, holistiski krāpšanas apkarošanas centieni ES dalībvalstu līmenī, pamatojoties uz valstu stratēģiju krāpšanas apkarošanai izstrādi un īstenošanu;

·plašāka sadarbība valstu iestādēs, starp ES dalībvalstīm un Eiropas līmenī.

Ieņēmumi

ES un valstu muitas politika sniedza būtisku ieguldījumu ES reakcijā uz Covid-19 2020. gadā, nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem netraucētas tirdzniecības plūsmas un aizsargājot ES finanšu intereses. Dažas ES dalībvalstis pielāgoja savus kontroles pasākumus ātrāk un elastīgāk. Atšķirības valstu līmenī un ierobežojošo pasākumu atšķirīgais ilgums, kā arī katrai valstij raksturīgās problēmas ietekmēja ES dalībvalstu spēju pielāgoties skarbajai realitātei 2020. gadā.

Tagad ir būtiski izpētīt visas iespējas, lai nodrošinātu, ka muitas savienība un ES dalībvalstu muitas dienesti darbojas optimāli, krīzes laikā paliek elastīgi un noturīgi un labāk paredz problēmas. Tas galvenokārt nozīmē, ka jāpievērš uzmanība datu un datu analīzes lielākai pieejamībai un izmantošanai muitas vajadzībām, kā arī atbilstoša prognozēšanas un kopīgu krīzes pārvarēšanas instrumentu kopuma izstrādei. Tāpēc ir nepieciešami turpmāki pasākumi saistībā ar riska novērtēšanu, standartizētām pārbaudēm un ES mēroga un starptautisku koordināciju un sadarbību, lai atklātu neatbilstīgus gadījumus, ņemot vērā to, ka krāpšanai un īpašu krāpšanas mehānismu izplatībai nav valsts robežu.

Izdevumi

Riskus var mazināt tikai tad, ja tie ir apzināti. Neizmantota iespēja riska noteikšanas ziņā vājina ES dalībvalstis un pilnībā pakļauj tās riskiem gan ietekmes, gan varbūtības ziņā. Tāpēc pašreizējos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai ES dalībvalstis veiktu padziļinātu un mērķtiecīgu riska novērtējumu. Tas veicinās iekšējās kontroles sistēmu noteikumu nostiprināšanu.

Šajā ziņā ir būtiska valsts resursu izmantošanas pārredzamība. Tā ir ne tikai preventīvs elements, bet arī iesaista pilsonisko sabiedrību, palīdzot uzlabot nodokļu maksātāju uzticību tam, kā valsts iestādes pārvalda valsts naudu.

Datu analīze, ko veic, lai noteiktu aizdomīgus darījumus un tiem pievērstos, ir kļuvusi par būtisku krāpšanas apkarošanas sastāvdaļu, un tās nozīme turpmākajos gados turpinās pieaugt.

Attiecībā uz datizraci un riska novērtēšanas iespējām Eiropas mēroga IT rīks:

·palīdzētu Komisijai datu vākšanā un uzraudzībā un sniegtu lielu ieguldījumu OLAF, EPPO un valstu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanas pasākumos, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu lietām;

·palielinātu Komisijas, OLAF un ES dalībvalstu iespējas i) analizēt riska modeļus un tendences; ii) noteikt riskantus finansējuma saņēmējus un iii) izslēgt neuzticamus finansējuma saņēmējus no ES finansējuma.

(1)    Zināms arī kā PIF ziņojums (no Protection des Intérêts Financiers abreviatūras franču valodā); šim ziņojumam ir pievienoti seši Komisijas dienestu darba dokumenti:

(2)    Avots: OV L 57, 27.2.2020., 14. lpp.

(3)    Avots: OV L 57, 27.2.2020., 13. lpp.

(4)    Gada budžeta pieņemšanas procedūru skatīt vietnē https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/about_the_european_commission/eu_budget/budgetary-procedure.pdf .

(5)     Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(6)     Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(7)     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

(8)    Līdzekļi paredzēti arī pasākumiem laikposmā no 2020. gada 1. februāra.

(9)    OV L 433l, 22.12.2020., 11. lpp.

(10)    Sk. 5.5.2. iedaļu.

(11)    OV L 433l, 22.12.2020., 1. lpp.

(12)    Sk. 5.5.1. iedaļu.

(13)    OV L 437, 28.12.2020., 49. lpp.

(14)    Sk. 4 . ierāmējumu.

(15)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp. Lai gan šis akts tika pieņemts 2021. gada sākumā, tas ir rezultāts intensīvām sarunām, kas notika 2020. gadā pēc Eiropadomes jūlija vienošanās par jauno DFS un NGEU.

(16)    Sk. 5.5.3. iedaļu.

(17)    2020. gada 1. oktobra spriedums, EU:C:2020:774.

(18)    2020. gada 1. oktobra spriedums, EU:C:2020:767.

(19)    2020. gada 26. marta spriedums, EU:C:2020:240.

(20)    http://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/default/files/pif_report_2019_lv.pdf, 3.3.1. iedaļa.

(21)    C-213/19.

(22)    Procedūras dokuments 2019/2128(INI) , 2018. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — cīņu pret krāpšanu.

(23)    Komisija sīki izklāstītas piezīmes par rezolūciju sniedza savā oficiālajā atbildē.

(24)     https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=53898  

(25)    2020. gadā OLAF un EPPO sāka sarunas par savu darba kārtību. Sk. 4.1.3. iedaļu.

(26)     http://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/default/files/olaf_report_2020_en.pdf  

(27)    Dānija, Īrija, Polija, Ungārija un Zviedrija nav pārstāvētas EPPO.

(28)    OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

(29)    Sk. 5. un 6. iedaļu šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai 2020. gadā aizsargātu ES finanšu intereses”.

(30)     Piezīme par Regulu (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu | Eurojust | Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (europa.eu)

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(32)    ES fondu pārvaldībā iesaistīto struktūru un iestāžu skaits palielināsies, tiklīdz 2021. gadā tiks ieviests ANM.

(33)    Sk. 29. zemsvītras piezīmi.

(34)    Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle, Slovākija, Ungārija, Zviedrija. No tām Čehija informēja Komisiju, ka tā ir atjauninājusi savu stratēģiju, bet vēl nav nosūtījusi jauno dokumentu; Portugāle norādīja, ka ir pieņēmusi stratēģiju, taču nekad to nav oficiāli nosūtījusi Komisijai.

(35)    Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija.

(36)    Beļģija, Igaunija, Luksemburga, Polija, Rumānija.

(37)    Plašāku informāciju par dažām pieņemtām vai atjauninātām stratēģijām skatīt Bulgārijas, Maltas un Zviedrijas sniegtajā informācijā, kas pievienota šim ziņojumam, — “Pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai 2020. gadā aizsargātu ES finanšu intereses”.

(38)    Sk. 6.2. un 6.3. iedaļu.

(39)    Sk. 5. iedaļu šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai 2020. gadā aizsargātu ES finanšu intereses”.

(40)    Dalībvalstu iesniegto atbilžu pilnīgu analīzi skatīt šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Turpmākie pasākumi saistībā ar ieteikumiem, kas sniegti Komisijas ziņojumā par ES finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu (2019. gads)”.

(41)    Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(42)    Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(43)    Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(44)    Francija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija un Spānija.

(45)    Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(46)    Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Malta, Nīderlande, Slovākija un Somija.

(47)    Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(48)    Īrija, Grieķija, Nīderlande un Slovēnija.

(49)    Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(50)    46. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(51)    Sk. 6.1. iedaļu.

(52)    Atsauce uz lappuses numuru šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Hercule III — īstenošana 2020. gadā”.

(53)    Izvērtēšanu pabeidza 2021. gada jūnijā. Sk. šim ziņojumam pievienoto dokumentu “Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (KSKA). Rīcības plāns. Pašreizējā situācija. 2021. gada jūnijs”.

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 250/2014 (2014. gada 26. februāris), ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(55)    Komisijas 2020. gada 16. janvāra Lēmums C (2020) 28 final.

(56)    Sk. šim ziņojumam pievienoto dokumentu “Hercule III — īstenošana 2020. gadā”.

(57)    COM(2020) 581 final.

(58)    Padomes Direktīva (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (OV L 62, 2.3.2020., 7. lpp.), un Padomes Regula (ES) 2020/283 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (OV L 62, 2.3.2020., 1.–6. lpp.).

(59)    Skatīt 5. un 6. iedaļu šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “LESD 325. panta īstenošana dalībvalstīs”.

(60)    COM(2021) 700 final. https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report/2021-rule-law-report-communication-and-country-chapters_en

(61)    SWD(2020) 205, kas publicēts 2020. gada 17. septembrī un atjaunināts pēc Padomes un Parlamenta vienošanās par ANM regulu ar 2021. gada 22. janvāra SWD(2021) 12 final. Šī un cita būtiska informācija un dokumenti ir pieejami vietnē https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/recovery-coronavirus/recovery-and-resilience-facility_en .

(62)    Padomes 2020. gada 17.–21. jūlija 22.–24. secinājums.

(63)    Sk. 5. un 6. iedaļu šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai 2020. gadā aizsargātu ES finanšu intereses”.

(64)    Kā noteikts 1. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību. OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(65)    Kā noteikts PIF direktīvas 3. pantā. Attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem, PIF direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par nodarījumiem pret kopējo PVN sistēmu, ja tiem ir saikne ar divu vai vairāk Savienības dalībvalstu teritoriju un kopējais kaitējums ir vismaz 10 miljoni EUR (PIF direktīvas 2. panta 2. punkts).

(66)    PIF direktīvas 4. panta 2. punkts.

(67)    PIF direktīvas 4. panta 3. punkts.

(68)     https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/financial-supervision-and-risk-management/anti-money-laundering-and-counter-terrorist-financing_en#eu . Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija ziņoja, ka ir pilnībā transponēta piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — Direktīva (ES) 2018/843 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, savukārt Īrija, Nīderlande un Polija norādīja, ka tā transponēta daļēji.

(69)     Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību nozīmē (OV L 300, 11.11.08., 42. lpp.).

(70)    Sk. Eiropola ziņojumu “2021 European Union Serious and Organised Crime Threat Assessment (EU SOCTA)”, 2021. gada 12. aprīlis, https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-serious-and-organised-crime-threat-assessment . Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (ES SOCTA) ir visaptveroša organizētās noziedzības draudu analīze, kurā nosaka augstas prioritātes noziedzības jomas un kuru reizi četros gados sagatavo Eiropols, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto informāciju.

(71)    Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam COM(2021) 170 final .

(72)    Idem, 25. lpp.

(73)    Galīgo lēmumu par to, vai pārkāpums tiešām ir krāpšana, pieņem iesaistītās dalībvalsts attiecīgās iestādes. Tā kā kriminālprocesi, ja vien tie netiek konkrēti klasificēti kā “konstatēta krāpšana”, var ilgt vairākus gadus, šajā dokumentā visas atsauces uz krāpšanu būtu jāinterpretē kā atsauces uz gadījumiem, kad ir “aizdomas par krāpšanu”.

(74)    Uz šo noteikumu attiecas dažas atkāpes, un tās ir paredzētas noteikumos, kuros sīki izklāstīti ziņošanas pienākumi. Sk. 8. iedaļu “ Handbook on irregularities reporting ”.

(75)    Lai varētu salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, analīze par 2020. gadu ir veikta, pamatojoties uz rādītājiem, kas iegūti par 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī un vairs nav ES dalībvalsts, taču Apvienotā Karaliste līdz 2020. gada 31. decembrim aizvien ir iekšējā tirgus un muitas savienības daļa, kā noteikts Apvienotās Karalistes un ES noslēgtajā izstāšanās līgumā. Apvienotā Karaliste 2020. gadā atklāja un paziņoja divus ar krāpšanu saistītus gadījumus (34 292 EUR) un 637 ar krāpšanu nesaistītus gadījumus (70 788 223 EUR).

(76)    FDR — krāpšanas noteikšanas koeficients. Ar krāpšanu saistīto pārkāpumu finanšu summu attiecība pret kopējiem veiktajiem maksājumiem.

(77)    IDR — pārkāpumu noteikšanas koeficients. Ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu finanšu summu attiecība pret kopējiem veiktajiem maksājumiem.

(78)    Ar plānošanas periodiem saistītās izdevumu jomas attiecas uz lauku attīstību, kohēziju, zivsaimniecības politiku un iekšpolitiku.

(79)    FDR — krāpšanas noteikšanas koeficients. Ar krāpšanu saistīto pārkāpumu finanšu summu attiecība pret kopējiem veiktajiem maksājumiem.

(80)    IDR — pārkāpumu noteikšanas koeficients. Ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu finanšu summu attiecība pret kopējiem veiktajiem maksājumiem.

(81)    Šajā kategorijā ir ietverti jautājumi saistībā ar “interešu konfliktu” un “korupciju”.

(82)    Apvienotā Karaliste izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī un vairs nav ES dalībvalsts, taču līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotā Karaliste aizvien ir iekšējā tirgus daļa, kā noteikts Apvienotās Karalistes un ES noslēgtajā izstāšanās līgumā.

(83)    Avots: EUROSTAT, “2020. gadā Covid-19 pandēmija spēcīgi ietekmēja ES preču tirdzniecību”, https://ec.europa.eu/eurostat/product?code=DDN-20210325-1 .

(84)    Tā kā 2019. gada septembrī tika ieviesti jauni noteikumi par pēcmuitošanas kontroles pasākumos atklātu ar krāpšanu saistītu un nesaistītu pārkāpumu paziņošanu, iespējams, ka pēcmuitošanas atklāšana vairs netiks mākslīgi sadalīta, pamatojoties uz KN pozīcijām.

(85)    Atsevišķi lielāki gadījumi, kas atklāti konkrētā gadā, var būtiski ietekmēt gada rādītājus. Atklāšanas rādītājus var ietekmēt arī veids, kādā ir izstrādāta dalībvalsts muitas kontroles stratēģija, lai pievērstos riskantam importam un atklātu ar TPR saistītu krāpšanu un pārkāpumus.

(86)

   Nav iespējams izdarīt secinājumus par Kipru, Luksemburgu un Maltu, jo 2016.–2020. gadā tika paziņots ļoti neliels skaits gadījumu.

(87)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(88)     http://ec.europa.eu/budget/edes/index_en.cfm  

(89)    Attiecībā uz to budžeta izpildi.

(90)    Finanšu regulas 136. pantā izmantotais formulējums.

(91)    Kredītrīkotāju dienesti var būt ES iestādes, aģentūras, biroji un struktūras.

(92)    Situācijās, kas minētas Finanšu regulas 136. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā (t. i., ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi, krāpšana, nopietni līgumsaistību pārkāpumi, pārkāpumi, pastkastītes uzņēmumu izveidošana).

(93)    Sīkāku pārskatu par lēmumiem, ko paneļkomiteja pieņēma 2020. gadā, skatīt šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES). Paneļkomiteja, kas minēta Finanšu regulas 143. punktā”.

(94)    Sk. 5. iedaļu šim ziņojumam pievienotajā dokumentā “Pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis, lai 2020. gadā aizsargātu ES finanšu intereses”.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.9.2021

COM(2021) 578 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

32. gada ziņojums “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu (2020. gads)”

{SWD(2021) 257 final} - {SWD(2021) 258 final} - {SWD(2021) 259 final} - {SWD(2021) 262 final} - {SWD(2021) 263 final} - {SWD(2021) 264 final}

1. PIELIKUMS. Krāpnieciska rakstura pārkāpumi, par kuriem ziņots 2020. gadā

To pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem pārkāpumiem, atspoguļo dalībvalstu darba rezultātus krāpšanas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanā, kas apdraud ES finanšu intereses. Tāpēc šos rādītājus nevajadzētu interpretēt kā dalībvalstu teritorijā konstatētās krāpšanas līmeņa rādītājus. Šajā pielikumā nav iekļauti dati par trešām valstīm (pirmspievienošanās valstīm), Apvienoto Karalisti un tiešajiem izdevumiem.

2. PIELIKUMS. Ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi, par kuriem ziņots 2020. gadā

Šajā pielikumā nav iekļauti dati par trešām valstīm (pirmspievienošanās valstīm), Apvienoto Karalisti un tiešajiem izdevumiem.