Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021AE6507

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2015/760 groza attiecībā uz atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu tvērumu, portfeļa sastāvu un diversifikācijas prasībām, naudas aizņemšanos un citiem fondu noteikumiem un attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, to ieguldījumu politiku un darbības nosacījumiem” (COM(2021) 722 final — 2021/0377 (COD))

EESC 2021/06507

OV C 290, 29.7.2022, p. 64–67 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
23/03/2022; Balsojuma datums
Date of vote:
23/03/2022
Date lodged:
14/02/2022
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
Section for Economic and Monetary Union and Economic and Social Cohesion, EESC_ECO
Rapporteur:
Pierre BOLLON
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
AVIS-SECTION 2021/6507 FIN, ECO/575
Session:
568
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

29.7.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/64

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2015/760 groza attiecībā uz atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu tvērumu, portfeļa sastāvu un diversifikācijas prasībām, naudas aizņemšanos un citiem fondu noteikumiem un attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, to ieguldījumu politiku un darbības nosacījumiem”

(COM(2021) 722 final — 2021/0377 (COD))

(2022/C 290/11)

Ziņotājs:

Pierre BOLLON

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 14.2.2022.

Eiropas Savienības Padome, 22.3.2022.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

3.3.2022.

Pieņemts plenārsesijā

23.3.2022.

Plenārsesija Nr.

568

Balsojuma rezultāts

(par / pret / atturas)

111/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK stingri atbalsta ierosināto Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu (ELTIF) regulas pārskatīšanu līdzsvarotā veidā, jo labi domātie mērķi ar iepriekšējo regulas redakciju nav sasniegti. Finanšu līdzekļu un uzkrājumu novirzīšana uz ilgtermiņa investīcijām ir ļoti vajadzīga, lai atveseļošana pēc Covid-19 krīzes būtu sociāli iekļaujoša un lai varētu īstenot gan digitālo, gan klimatisko pārkārtošanos. Šajā perspektīvā ELTIF regulas padziļinātai pārskatīšanai patiešām ir būtiska nozīme. Tāpēc EESK cer, ka pieņemšanas procesa rezultātā netiks pievienotas jaunas normatīvās prasības, kas kavētu Komisijas pamatoti ierosināto virzību uz lielāku vienkāršošanu.

1.2.

 “ELTIF 2” ir savlaicīgs un aktuāls priekšlikums, kas Eiropas Savienībā var būtiski veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. ELTIF ir ilgtermiņa fondi, kas izmanto “Eiropas pasi”. Tiem būs jāuzņemas nozīmīga loma pārkārtošanās finansēšanā gan klimata, gan digitālajā jomā, transporta un sociālās infrastruktūras veidošanā un mājokļu projektu finansēšanā, kā arī, protams, Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu, it īpaši inovatīvo uzņēmumu un jaunuzņēmumu, finansēšanā.

1.3.

 Šobrīd diemžēl nav pieejamas pietiekami precīzas aplēses par globālo ilgtermiņa finansējuma trūkumu. Eiropas līmenī joprojām ir jāstrādā pie aplēšu uzlabošanas, taču finansējuma nepieciešamība neapšaubāmi ir liela – tā sasniedz vairākus triljonus euro.

1.4.

 EESK īpaši uzsver, ka svarīgi ir finansēt būtisko pāreju uz daudz mazāk oglekļietilpīgu (un galu galā oglekļneitrālu) Eiropas ekonomiku un ka būtiska nozīme ir ES Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijai. Turklāt ir jāpalielina vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) datu un finanšu datu pieejamība, izmantojot Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) projektu un, it īpaši, vajadzīgo regulējumu un uzraudzību attiecībā uz datu pakalpojumu sniedzējiem.

1.5.

 Eiropas Komisijas ELTIF 2 priekšlikumā ir ietverti mērķtiecīgi uzlabojumi attiecībā uz atbilstīgiem ieguldījumiem. Tas paplašinās ELTIF ieguldījumu jomu un atbalstīs ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Tas ļaus arī paplašināt ieguldījumu ģeogrāfisko tvērumu Eiropā.

1.6.

 EESK atbalsta iepriekšējo atturošo šķēršļu pielāgošanu attiecībā uz ELTIF pieejamību privātajiem ieguldītājiem, kuri pašlaik nevar gūt peļņu no ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādējādi Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi papildinātu pašreizējos pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) fondu panākumus. Tas ir svarīgs solis, it īpaši tāpēc, ka ar jauno, ciešo saikni ar obligātajiem “piemērotības novērtējumiem” saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD II) un precizētiem noteikumiem par interešu konfliktiem tiek pastiprināta ieguldītāju aizsardzība. EESK arī stingri atkārto savus vairākkārtējos aicinājumus izvērst ieguldītāju izglītošanu visā Eiropā.

1.7.

 EESK varētu atbalstīt “daļēji atvērtus”ELTIF (līdztekus “slēgtiem”ELTIF), t. i., plašus un diversificētus ELTIF, kuros atļauta izpirkšana (un parakstīšanās) pēc paziņošanas perioda, protams, ar nosacījumu, ka šīs iespējas ir skaidri izklāstītas klientiem iesniegtajos dokumentos un ka kompetentā valsts iestāde nodrošina to uzraudzību. Lai palīdzētu uzlabot šo ELTIF likviditāti, tiem būtu jādod iespēja diversificētos aktīvos ieguldīt līdz pat 50 % (un varbūt pat vairāk), ievērojot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) noteikumus. Būtiski palīdzētu arī vēl lielāks iespējamo ieguldījumu apjoms citos fondos.

1.8.

 Tā kā ELTIF ir izvirzīta prasība stingri ievērot ES regulā paredzētos noteikumus, būtu arī lietderīgi Eiropas Komisijai novērtēt, vai nevajadzētu un vai nebūtu iespējams tiem ļaut izmantot starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu “.eu”, kas uzlabotu to pieejamību un atpazīstamību starptautiskā mērogā. Līdzās aktīvam valstu regulatoru darbam atzinīgi vērtējama būtu spēcīga Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) loma regulatīvu tehnisko standartu (RTS) pieņemšanā, uzraudzības konverģences veicināšanā un uzraudzības darba koordinēšanā.

1.9.

 Ir svarīgi atvieglot ELTIF attiecināmību uzkrājumu kontiem, tirgum piesaistītiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, darbinieku uzkrājumu shēmām un, protams, pensiju mehānismiem, piemēram, Pan-Eiropas pensiju produktam. Vienlaikus gan pašreizējā priekšlikumā par direktīvas “Maksātspēja 2” pārstrādāšanu, gan Direktīvas par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību turpmākā pārskatīšanā varētu iekļaut stimulu, kas mudinātu apdrošināšanas un pensiju sabiedrības ieguldīt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos.

1.10.

 Visbeidzot, tikpat svarīgi būtu dot Eiropas ELTIF ieguldītājiem iespēju izmantot saviem uzkrājumiem “labvēlīgāko nodokļu režīmu”, ko piešķir viņu rezidences valsts. Visā Eiropā būtu jānodrošina stabili un stimulējoši nodokļu noteikumi ilgtermiņa ieguldītājiem.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

 ELTIF regula ir Eiropas regulējums alternatīviem ieguldījumu fondiem (AIF), kas līdzekļus iegulda ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, sociālās un transporta infrastruktūras projektos, nekustamajā īpašumā un mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). ELTIF regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par ELTIF atļaujas piešķiršanu, ieguldījumu politiku, darbības nosacījumiem un tirdzniecību.

2.2.

 ELTIF tiesiskā regulējuma mērķis ir atvieglot institucionālo un privāto ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumus šāda veida aktīvos un nodrošināt alternatīvu nebanku finansējuma avotu reālajai ekonomikai.

2.3.

 Šīs pārskatīšanas mērķis ir palielināt ELTIF izmantošanu Eiropas ekonomikas un ieguldītāju labā visā Eiropas Savienībā. Tas savukārt atbalstītu kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāku attīstību ar mērķi atvieglot ES uzņēmumu piekļuvi stabilākam, ilgtspējīgākam un daudzveidīgākam ilgtermiņa finansējumam.

2.4.

 Kopš 2015. gada aprīļa, kad tika pieņemts sākotnējais ELTIF tiesiskais regulējums, ir apstiprināti tikai 67 ELTIF (atbilstoši 2022. gada februāra datiem) ar salīdzinoši nelielu pārvaldīto neto aktīvu apjomu (tiek lēsts, ka 2021. gadā tie ir aptuveni 2,4 miljardi EUR). Šādi ELTIF, kuriem ir piešķirta atļauja, atrodas tikai četrās dalībvalstīs (Luksemburgā, Francijā, Itālijā un Spānijā), un pārējās dalībvalstīs nebija vietējo ELTIF.

2.5.

 Lai gan ELTIF joprojām ir salīdzinoši jauns regulējums, pieejamie tirgus dati liecina, ka tirgus attīstība nav palielinājusies, kā gaidīts.

2.6.

 Pamatojoties uz ELTIF tiesiskā regulējuma darbības novērtējumu un ieinteresēto personu atsauksmēm, var secināt, ka ierobežojošie fonda noteikumi un šķēršļi privāto ieguldītāju ienākšanai tirgū mazina ELTIF priekšrocības, un tas viss kopā mazina ELTIF tiesiskā regulējuma lietderību, efektivitāti un pievilcību pārvaldniekiem un ieguldītājiem. Šie ierobežojumi ir galvenie iemesli tam, ka ELTIF nespēj būtiski paplašināt darbību un pilnībā izmantot savu potenciālu ieguldījumu novirzīšanai uz reālo ekonomiku.

2.7.

 Tādēļ ELTIF tiesiskā regulējuma pārskatīšanas mērķis ir paātrināt ELTIF fondu pieņemšanu un palielināt to pievilcību, veicot mērķtiecīgas izmaiņas fonda noteikumos. Tas jo īpaši nozīmē paplašināt atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu tvērumu, pieļaut elastīgākus fondu noteikumus, kas ietver fondu fonda stratēģiju veicināšanu, un samazināt nepamatotus šķēršļus, kas kavē privāto ieguldītāju piekļuvi ELTIF, it īpaši prasību par sākotnējiem ieguldījumiem 10 000 EUR apmērā un prasību par maksimālo kopējo robežvērtību 10 % apmērā tiem privātajiem ieguldītājiem, kuru finanšu portfeļi ir mazāki par 500 000 EUR.

2.8.

 Turklāt priekšlikuma mērķis ir padarīt pievilcīgāku ELTIF struktūru, atvieglojot atsevišķus ELTIF fondu noteikumus, kas attiecas tikai uz profesionāliem ieguldītājiem. Ar ELTIF tiesiskā regulējuma pārskatīšanu tiek ieviests arī fakultatīvs likviditātes loga mehānisms, kas nodrošinātu papildu likviditāti ELTIF ieguldītājiem un jauniem ieguldītājiem, nepieprasot izņemt līdzekļus no ELTIF kapitāla. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt pienācīgu ieguldītāju aizsardzības pasākumu ieviešanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

 EESK stingri atbalsta ierosināto ELTIF regulas pārskatīšanu līdzsvarotā veidā, jo labi domātie mērķi ar iepriekšējo regulas redakciju nav sasniegti. Atzinumā par kapitāla tirgu savienību (1) EESK jau atzinīgi novērtēja šo vēlamo pārskatīšanu, kas ir viens no jaunā KTS rīcības plāna stūrakmeņiem.

3.2.

 Papildus Eiropas kapitāla tirgu efektivitātes un drošības palielināšanai ļoti vajadzīga ir finanšu līdzekļu un uzkrājumu novirzīšana uz ilgtermiņa investīcijām, lai atveseļošana pēc Covid-19 krīzes būtu sociāli iekļaujoša un lai īstenotu divkāršo – digitālo un klimatisko – pārkārtošanos. Šajā perspektīvā ELTIF regulas padziļinātai pārskatīšanai patiešām ir būtiska nozīme. Tāpēc EESK cer, ka pieņemšanas procesa rezultātā netiks pievienotas jaunas normatīvās prasības, kas kavētu Komisijas pamatoti ierosināto virzību uz lielāku vienkāršošanu.

3.3.

 ELTIF ir ilgtermiņa fondi, kurus var tirgot un uz kuriem var parakstīties pārrobežu mērogā visā Savienībā, jo tiem ir “Eiropas pase”. Tie varēs pildīt nozīmīgu lomu infrastruktūras (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūras) veidošanā, mājokļu atjaunināšanā, pētniecības un izstrādes finansēšanā un, protams, mazo un vidējo Eiropas uzņēmumu un jaunuzņēmumu finansēšanā (šādiem ieguldījumiem parasti nav tās likviditātes, ko nodrošina iekļaušana finanšu tirgos), tādējādi veicinot darbvietu radīšanu.

3.4.

 EESK arī īpaši uzsver, ka svarīgi ir finansēt būtisko pāreju uz iekļaujošu un daudz mazāk oglekļietilpīgu (un galu galā oglekļneitrālu) Eiropas ekonomiku un ka būtiska nozīme ir ES Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijai, it īpaši ierosinātajai Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai un paredzētajai sociālajai taksonomijai. Turklāt ir jāpalielina vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) un finanšu datu pieejamība, izmantojot Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) projektu un, it īpaši, vajadzīgo regulējumu un uzraudzību attiecībā uz datu pakalpojumu sniedzējiem. Būtu arī jāpaātrina VSP marķējumu izstrāde, lai sniegtu norādījumus ELTIF ieguldītājiem.

3.5.

 Rūpīgi izsvērtajā un samērīgajā Eiropas Komisijas ELTIF 2 priekšlikumā pamatoti ir ietverti mērķtiecīgi uzlabojumi attiecībā uz ieguldījumu atbilstīgumu; tas ļaus ar ELTIF starpniecību stingrāk atbalstīt izaugsmi un konkurētspēju. Tādējādi ievērojams skaits no tiem būs daudzveidīgāki, jo tiks paplašināts ELTIF ieguldījumu tvērums, tādējādi palielinot iespēju skaitu. Citi būs koncentrētāki un orientēsies uz nozīmīgākajiem ieguldījumiem. Izmaiņas ļaus Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem arī aptvert plašu Eiropas ģeogrāfisko ieguldījumu telpu.

3.6.

 EESK atbalsta pielāgošanu, kuras mērķis ir pārvarēt šķēršļus, kas agrāk kavēja privāto ieguldītāju piekļuvi ELTIF. Ņemot vērā milzīgo uzkrājumu apjomu, kas pašlaik nevar gūt peļņu no ilgtermiņa ieguldījumiem, tas būs nozīmīgs solis uz priekšu, īpaši apstākļos, kad procentu likmes ir zemas (kaut arī dažos gadījumos augošas) un kad valda inflācijas spiediens. Ieguldītāju aizsardzības jomā ļoti svarīgi ir paplašināt atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu stratēģiju klāstu, jo tas būs efektīvāk nekā kopš 2015. gada piemērotie sīki izstrādātie ierobežojumi, kas būtiski ierobežoja līdzekļu piedāvājumu gan institucionālajiem, gan privātajiem ieguldītājiem. EESK atzinīgi vērtē jauno ciešo saikni ar FITD II direktīvā paredzētajiem obligātajiem “piemērotības novērtējumiem”, kā arī precizētos noteikumus par interešu konfliktiem. EESK arī stingri atkārto savus vairākkārtējos aicinājumus izvērst ieguldītāju izglītošanu visā Eiropā.

3.7.

 Vienam ELTIF veidam ir iezīmes, kas to padara līdzīgu slēgtiem fondiem. Kā ierosināts, tradicionālais veids, kā šādi fondi var nodrošināt likviditāti ieguldītājiem, ir fakultatīvi “loga mehānismi”, kas paredz izmantot sekundāros tirdzniecības mehānismus, taču šos mehānismus nereti ir grūti vai pat neiespējami īstenot, īpaši tad, ja “tirgus uzturētāju” skaits ir neliels (uz šādu risku, kas diemžēl ir īstenojies, EESK norādīja jau 2013. gada 16. oktobra atzinumā).

3.8.

 Tāpēc līdzās šiem “slēgtajiem ELTIF” EESK atbalstītu arī “daļēji atvērtus ELTIF (2)”, kas būtu plaši, daudzveidīgi un atļautu periodisku (piemēram, divreiz gadā) izpirkšanu (un arī parakstīšanos) pēc paziņošanas perioda beigām (piemēram, 90 dienām), protams, ar nosacījumu, ka ELTIF pārvaldnieks šīs iespējas skaidri norāda klientiem izsniegtajos dokumentos un ka kompetentā valsts iestāde tos uzrauga. Komisijas priekšlikums sīkāk skaidrot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz izņemamo atpakaļpirkšanas procentuālo daļu ir pozitīvs pirmais solis pareizajā virzienā, un šis darbs būtu jāturpina. Lai nodrošinātu lielāku likviditāti, daļēji atvērtajiem ELTIF būtu jādod iespēja diversificētos aktīvos ieguldīt līdz pat 50 % (un varbūt pat vairāk), ievērojot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) noteikumus. Būtiski palīdzētu arī vēl lielāks iespējamo ieguldījumu apjoms citos fondos.

3.9.

 Ņemot vērā sīvo globālo konkurenci un nepieciešamību finansēt divējādo pārkārtošanos, EESK vēlas, lai ar ELTIF starpniecību piesaistītie līdzekļi tiktu galvenokārt ieguldīti ES ekonomikā. Šobrīd diemžēl nav pieejamas pietiekami precīzas aplēses par ilgtermiņa finansējuma trūkumu. Tāpēc Eiropas līmenī joprojām ir jāstrādā pie aplēšu uzlabošanas, taču finansējuma nepieciešamība neapšaubāmi ir liela – tā sasniedz vairākus triljonus euro (tikai viencipara procents no ES iekšzemes kopprodukta (IKP)), ja tiek pieskaitītas arī vajadzības, kas saistītas ar klimatu un ilgtspēju, kapitālu un inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem, transporta infrastruktūru un, kas svarīgi, sociālo infrastruktūru.

3.10.

 Tā kā ELTIF ir izvirzīta prasība stingri ievērot ES regulā paredzētos noteikumus, būtu arī lietderīgi, ka Eiropas Komisija novērtē, vai vajadzētu un vai būtu iespējams tiem ļaut izmantot ISIN kodu “.eu”, kas uzlabotu to pieejamību un atpazīstamību starptautiskā mērogā. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē ELTIF reģistra nostiprināšanu, ko ierosinājusi Komisija. EESK aicina izstrādāt un piemērot skaidrus ES mēroga noteikumus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) efektīvā vadībā un pienācīgi sadarbojoties ar pašreizējiem valstu regulatoriem. Ar noteikumiem ir jānodrošina, ka ELTIF pārvaldnieki savos fondos iekļauj pienācīgus likviditātes pārvaldības instrumentus un sniedz arī skaidru un precīzu informāciju par maksām un riskiem, kā paredzēts gan Regulā par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, gan FITD tiesību aktos.

3.11.

 Ir svarīgi atvieglot ELTIF attiecināmību uzkrājumu kontiem, tirgum piesaistītiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, darbinieku uzkrājumu shēmām un, protams, pensiju mehānismiem, piemēram, Pan-Eiropas pensiju produktam. Vienlaikus gan pašreizējā priekšlikumā par direktīvas “Maksātspēja 2” pārstrādāšanu, gan AKUI direktīvas turpmākā pārskatīšanā varētu iekļaut stimulu apdrošināšanas un pensiju sabiedrībām ieguldīt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos.

3.12.

 Visbeidzot, tikpat svarīgi būtu dot iespēju Eiropas ELTIF ieguldītājiem izmantot saviem uzkrājumiem “labvēlīgāko nodokļu režīmu”, ko piešķir viņu rezidences valsts. Diemžēl pašlaik daudzās Eiropas valstīs likvīdo aktīvu īstermiņa uzkrājumiem nereti tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, un tas ieguldītājiem rada maldīgu priekšstatu par to, ka labāk ir “izvēlēties likvīdus aktīvus”, pat ja tie nav īsti orientēti uz ilgtermiņu. Katrā ziņā ilgtermiņa ieguldītājiem būtu jāgūst labums no stabiliem un stimulējošiem nodokļu noteikumiem.

Briselē, 2022. gada 23. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(2)  Kā tas pašlaik paredzēts gaidāmajā ilgtermiņa aktīvu fonda (LTAF) shēmā Apvienotajā Karalistē. Tādu viedokli izteica arī vairākums Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojuma respondentu (sk. 73. lpp.).

Top