1.

Epidemioloģiskie kritēriji, kas pierāda, ka slimības izplatīšanās ir ievērojami samazinājusies un stabilizējusies ilgstošā laikposmā. Par to var liecināt, piemēram, jaunu inficēšanās gadījumu, hospitalizācijas gadījumu un intensīvās terapijas pacientu skaita noturīga samazināšanās.

2.

Pietiekama veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, piemēram, intensīvās terapijas nodaļu aizpildītības līmenis, pietiekams slimnīcas gultu skaits, pieeja zālēm, kas nepieciešamas intensīvās terapijas nodaļās, aprīkojuma krājumu atjaunošana, aprūpes pieejamība it īpaši neaizsargātām grupām, primārās aprūpes struktūru pieejamība, kā arī pietiekams personāls ar atbilstošām prasmēm to pacientu aprūpei, kuri izrakstīti no slimnīcas vai kuri tiek uzturēti mājās, un iesaistei pasākumos ierobežojumu atcelšanai (piemēram, testēšanā). Šis kritērijs ir būtisks, jo tas norāda, ka dažādās valstu veselības aprūpes sistēmas spēj tikt galā ar saslimstības gadījumu skaita turpmāku pieaugumu pēc pasākumu atcelšanas. Tajā pašā laikā slimnīcām, visticamāk, arvien vairāk nāksies saskarties ar tādu plānveida manipulāciju skaita pieaugumu, kas pandēmijas kulminācijas laikā uz laiku tika atliktas, tāpēc dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām jābūt atguvušām pietiekamu kapacitāti kopumā, nevis tikai attiecībā uz Covid-19 pārvaldību.

3.

Pienācīga uzraudzības kapacitāte, tostarp liela mēroga testēšanas kapacitāte, lai atklātu un uzraudzītu vīrusa izplatīšanos, apvienojumā ar kontaktu izsekošanu un iespējām izolēt personas, ja inficēšanās atkārtojas un izplatās tālāk. Antivielu noteikšanas spējas, ja tās apstiprinās īpaši attiecībā uz Covid-19, sniegs papildu datus par to iedzīvotāju daļu, kuri ir veiksmīgi pārvarējuši slimību, un ar laiku varēs noteikt iegūto imunitāti.

1.

Rīcības pamatā vajadzētu būt zinātnes atziņām ar galveno uzsvaru uz sabiedrības veselību: lēmums izbeigt ierobežojošos pasākumus ir daudzdimensiju politikas lēmums, kas ietver sabiedrības veselības ieguvumu līdzsvarošanu attiecībā pret citām sociālajām un ekonomiskajām sekām. Vienlaikus dalībvalstu lēmumu galvenajam mērķim arī turpmāk vajadzētu būt sabiedrības veselības aizsardzībai īstermiņā un ilgtermiņā. Pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem cik vien iespējams jābūt dalībvalstu lēmumu pamatā, un dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām pārskatīt savas pieejas, ja parādītos vairāk zinātnisku pierādījumu.

2.

Dalībvalstīm būtu jākoordinē rīcība: koordinācijas trūkums ierobežojošo pasākumu atcelšanā var negatīvi ietekmēt visas dalībvalstis un radīt politisku nesaskaņu. Lai gan nav vienas pieejas, kas derētu visiem, dalībvalstīm, pirms tās paziņo par atcelšanas pasākumiem, būtu vismaz savlaicīgi ar Veselības drošības komitejas starpniecību jāinformē vienai otra un Komisija un jāņem vērā to viedokļi. Saziņai un diskusijām būtu jānotiek Integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu kontekstā.

3.

Būtiska nozīme joprojām ir cieņai un solidaritātei starp dalībvalstīm: galvenais panākumu faktors šajā posmā ir savstarpēji izmantot savas stiprās puses. Ne visas veselības aprūpes sistēmas ir pakļautas vienādam spiedienam; ir pieejamas plašas zināšanas, ar kurām jāapmainās speciālistiem un dalībvalstīm, un krīzes laikā būtiska nozīme ir savstarpējai paldzībai. Lai gan pandēmijas sākumā koordinācija un solidaritāte starp dalībvalstīm tika apšaubīta, pēdējo nedēļu laikā visā ES parādās arvien vairāk piemēru, kas liecina par solidaritāti, piemēram, intensīvās aprūpes pacientu ārstēšana citās dalībvalstīs, ārstu un medmāsu nosūtīšana, aizsargtērpu un masku, kā arī plaušu ventilatoru piegāde citām valstīm. Līdz šim 17 dalībvalstis ir organizējušas lidojumus (no tiem daudzi tika atviegloti un finansēti,izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu), lai nogādātu mājās tos visu tautību Eiropas pilsoņus, kuri bija palikuši ārzemēs. Ārsti, izmantojot īpašu tiešsaistes ES platformu, dalās pieredzē Covid-19 pacientu ārstēšanā. Tā ir pareizā pieeja un būtu jāturpina. (5) Tā kalpos par pamatu turpmākiem solidaritātes pasākumiem ES līmenī nolūkā atbalstīt dažas dalībvalstis un reģionus, kuriem tas būs vajadzīgs, lai tiktu galā ar pandēmiju, vai kurus sekojošā ekonomikas krīze skars vēl smagāk nekā citus. (6)

1.

Vākt datus un izstrādāt stabilu ziņošanas sistēmu: lai labāk pārvaldītu pasākumu atcelšanu, ir svarīgi, lai sabiedrības veselības iestādes valsts un zemākā līmenī saskaņoti vāktu datus par vīrusa izplatību, inficēto un atveseļojušos personu pazīmēm un šo personu iespējamajiem tiešajiem kontaktiem un ar šiem datiem dalītos. Tajā pašā laikā, pieaugot pierādījumiem tam, ka liels skaits cilvēku var būt asimptomātiski Covid-19 nesēji vai ka tiem var būt tikai ierobežoti simptomi, informācija par gadījumiem, par kuriem ziņots veselības iestādēm, var būt tikai aisberga redzamā daļa. Joprojām saglabājas būtiski nezināmie. Tāpēc tiek izmantoti matemātiski modeļi, lai izprastu Covid-19 izplatību un prognozētu un novērtētu dalībvalstu ieviesto dažādo izplatības ierobežošanas pasākumu iespējamo ietekmi. Sociālo plašsaziņas līdzekļu un mobilo tīklu operatori var piedāvāt plašus datus par mobilitāti, sociālo mijiedarbību, kā arī brīvprātīgus ziņojumus par viegliem slimības gadījumiem (piemēram, izmantojot līdzdalīgu uzraudzību) un/vai slimības izplatīšanās netiešus agrīnus signālus (piemēram, meklējumus/ziņas par neparastiem simptomiem). Šādi dati, ja tos apkopo un izmanto anonimizētā, apkopotā formātā saskaņā ar ES datu aizsardzības un privātuma noteikumiem, varētu palīdzēt uzlabot pandēmijas modelēšanas un prognozēšanas kvalitāti ES līmenī. Kopīgais pētniecības centrs (KPC) un ECDC var centralizēt šo datu vākšanas un modelēšanas darbu.

2.

Izveidot regulējumu kontaktu izsekošanai un brīdināšanai, izmantojot mobilās lietotnes un ievērojot datu privātumu: mobilās lietotnes, kas brīdina iedzīvotājus par paaugstinātu risku, kontaktējoties ar personu, kuras Covid-19 tests ir pozitīvs, ir īpaši svarīgas izplatības ierobežošanas pasākumu atcelšanas posmā, kad pieaug inficēšanās risks, jo kontaktējas arvien vairāk cilvēku. Kā pieredzējušas citas valstis, kas cīnās ar Covid-19 pandēmiju, šīs lietotnes var palīdzēt pārtraukt infekcijas ķēdes un samazināt turpmākas vīrusa pārnešanas risku. Tādējādi tām vajadzētu būt svarīgam elementam dalībvalstu ieviestajās stratēģijās, papildinot citus pasākumus, piemēram, lielāku testēšanas kapacitāti. Indivīdiem šādu mobilo lietotņu izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai, pamatojoties uz lietotāju piekrišanu un pilnībā ievērojot Eiropas privātuma un personas datu aizsardzības noteikumus. Ja tiek izmantotas izsekošanas lietotnes, lietotājiem būtu jāsaglabā kontrole pār saviem datiem. Sistēmas izstrādē būtu jāiesaista valstu veselības iestādes. Tiešā tuvuma starp mobilajām ierīcēm izsekošana būtu jāatļauj tikai anonīmi un apkopotā veidā, nesekojot iedzīvotājiem, un potenciāli inficēto personu vārdi nebūtu jāizpauž citiem lietotājiem. Mobilajām izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm būtu jāpiemēro stingras pārredzamības prasības, tās būtu jādeaktivizē, tiklīdz būs beigusies Covid-19 krīze un visi atlikušie dati būs dzēsti. Ņemot vērā tīkla ietekmi, plaša ES mēroga atsauces lietotnes ieviešana vai vismaz sadarbspēja un rezultātu apmaiņa starp šādām lietotnēm ļautu efektīvāk brīdināt attiecīgos cilvēkus un veikt lietderīgākus turpmākos pasākumus sabiedrības veselības politikas jomā. Komisija 2020. gada 8. aprīlī pieņēma ieteikumu (7), kurā paredzēts process kopā ar dalībvalstīm, lai izstrādātu kopēju Eiropas pieeju (“rīkkopa”) digitālo līdzekļu izmantošanai, kas ļauj iedzīvotājiem veikt efektīvus un mērķtiecīgus sociālās distancēšanās pasākumus (8). Šo kopējo pieeju papildinās Komisijas norādījumi, kuros būs precizēti attiecīgie privātuma un datu aizsardzības principi. Uzticēšanās šīm lietotnēm un privātuma un datu aizsardzības ievērošana tajās ir ārkārtīgi svarīga, lai tās būtu veiksmīgas un efektīvas.

3.

Palielināt testēšanas kapacitāti un saskaņot testēšanas metodiku: ja vakcīnas nav, iedzīvotāji cik vien iespējams jāaizsargā no infekcijas. Tāpēc, lai novērstu pandēmiju, ir būtiska tādu testēšanas iespēju pieejamība lielā apmērā, kas var sniegt ātrus un uzticamus rezultātus, turklāt tā ir arī priekšnosacījums sociālās distancēšanās pasākumu atcelšanai nākotnē (un svarīga arī kontaktu izsekošanas lietotņu efektivitātei, kā izklāstīts iepriekš).

Lai uzlabotu testēšanu dalībvalstīs, ir vajadzīga trīs virzienu pieeja.

Testēšanas metožu saskaņošana ir būtisks šīs pieejas elements, un ir vajadzīga pieredzes apmaiņa, lai sasniegtu salīdzināmus rezultātus visā ES un dalībvalstu reģionos. Komisija nāk klajā ar pamatnostādnēm par dažādiem Covid-19 testiem un to rezultātiem, pamatojoties uz apspriešanos ar ECDC, kas testēšanu ir aplūkojis tā regulāri atjauninātajā riska novērtējumā. Tiks turpināts darbs, lai saskaņotu pieejas rezultātus testēšanai ES līmenī. Komisija atvieglos visu attiecīgo zinātnisko pētījumu apkopošanu un darbosies kā vienots kontaktpunkts, lai jaunos datus un rezultātus darītu pieejamus dalībvalstīm un pētniekiem. Sadarbībā ar dalībvalstīm un apspriežoties ar ECDC, tā kopā ar atbalsta platformu izveidos Covid-19 references laboratoriju tīklu visā Savienībā.

4.

Palielināt veselības aprūpes sistēmu spējas un noturību: pakāpeniski atceļot noteiktus ierobežošanas pasākumus, nenovēršami notiks jaunas inficēšanās. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai veselības aprūpes sistēmas un jo īpaši vajadzības gadījumā slimnīcas varētu pienācīgi aprūpēt jaunos Covid-19 pacientus. Izšķiroši faktori, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmu noturību pārejas posmā, būs pietiekama slimnīcu kapacitāte un efektīva primārā veselības aprūpe, veselības aprūpes sistēmas finansēšanas spēju aizsardzība, labi apmācīti un spēkus atguvuši veselības aprūpes darbinieki un visiem garantēta piekļuve veselības aprūpei. Komisija ir mobilizējusi ES budžeta instrumentus, lai nodrošinātu papildu resursus – tostarp personālu – veselības aprūpes sistēmu atbalstam cīņā ar Covid-19 krīzi un tādējādi glābtu dzīvības (9).

5.

Turpināt palielināt medicīnisko un individuālās aizsardzības līdzekļu kapacitāti: Covid-19 krīze ir izraisījusi ievērojamu pieprasījuma pieaugumu pēc medicīniskajiem un individuālās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, plaušu ventilatoriem, testēšanas komplektiem un maskām. Tomēr šim pieprasījumam ne vienmēr atbilst pietiekams piedāvājums. Tādējādi krīzes pirmajās nedēļās bija vērojama konkurence starp atsevišķu valstu, reģionu un ES līmeņa kopīgajiem iepirkumiem, piegādes ķēžu traucējumi, tostarp eksporta ierobežojumi, un informācijas trūkums par dažādu dalībvalstu vajadzībām. Vitāli svarīgi produkti nenonāk galamērķos vai sasniedz tos ar ievērojamu kavēšanos. Konkurence starp dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem ir izraisījusi ievērojamu cenu pieaugumu. Tas norāda, cik svarīga ir koordinācija, lai nodrošinātu pietiekamas piegādes visā ES. Komisija attiecīgi rīkojas sadarbībā ar dalībvalstīm. (10) Pieejamo individuālās aizsardzības līdzekļu iespējami efektīvai izmantošanai būtu jābalstās uz jaunākajām zināšanām un ieteikumiem (11).

Medicīnisko aprīkojumu, piemēram, plaušu ventilatorus, parasti novērtē un sertificē paziņotā struktūra valsts līmenī, izmantojot atbilstības novērtējumu vai pašsertificēšanu. Šis process var ilgt vairākus mēnešus. Komisija aicina paziņotās struktūras piešķirt prioritāti cīņā pret Covid-19 svarīgākajam medicīniskajam aprīkojumam, pamatojoties uz sarakstu, par kuru vēl jāvienojas ar dalībvalstīm.

Valstu iestādēm būtu jāapmainās ar paraugpraksi attiecībā uz medicīnisko ierīču un individuālās aizsardzības līdzekļu drošuma un veiktspējas novērtēšanu un jācenšas panākt vienprātību par kopīgām pieejām, vajadzības gadījumā izmantojot paziņoto struktūru palīdzību. Lai veicinātu kontroles iestāžu un attiecīgo tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizveido vienots kontaktpunkts visiem jautājumiem saistībā ar individuālās aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm.

Lai nodrošinātu pietiekamu apgādi ar aprīkojumu un zālēm, kas ļautu atcelt ierobežošanas pasākumus, dažās ekonomikas sistēmās var būt nepieciešams intensīvāks sadarbības līmenis starp uzņēmumiem (tostarp konkurējošiem) nekā parasti atļautais. Komisija vajadzības gadījumā sniedz un arī turpinās sniegt pretmonopola norādījumus un apstiprinājumu, ka uzņēmumu sadarbība ekonomikas sistēmu ietvaros, kas tiek īstenota, lai novērstu preču un pakalpojumu deficītu un ļautu pakāpeniski atcelt koronavīrusa ierobežošanas pasākumus, atbilst konkurences noteikumiem. Komisija un valstu konkurences iestādes ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību arī nodrošinās šo norādījumu saskaņotu piemērošanu, veicot attiecīgus izpildes panākšanas pasākumus.

6.

Lai palīdzētu likvidēt Covid-19 pandēmiju, ārkārtīgi svarīga ir drošas un efektīvas vakcīnas izstrāde. Tādēļ būtiska nozīme ir tās izstrādei un operatīvai ieviešanai. Komisija mobilizē papildu finansējumu, lai veicinātu pētniecību šajā nolūkā. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju un iepriekšējo pieredzi saistībā ar vakcīnu izstrādes termiņiem, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) lēš, ka varētu paiet gads, pirms vakcīna pret Covid-19 būs gatava apstiprināšanai un pieejama pietiekamā daudzumā, lai to varētu plaši un droši izmantot. Lai nodrošinātu procesa paātrināšanu un vienlaikus arī drošumu, Komisija sadarbībā ar EMA racionalizē nepieciešamos regulatīvos pasākumus, sākot ar klīniskajiem izmēģinājumiem un beidzot ar tirdzniecības atļaujām. Tā sniegs virzību pētnieku aprindu un nozares spēku apvienošanai lielos klīniskos izmēģinājumos un pētīs, kā atbalstīt vakcīnu ražošanas intensificēšanu vidējā termiņā. Komisija savā darbībā vadīsies pēc mērķa veikt kopīgo iepirkumu un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vakcīnām, tiklīdz tās būs pieejamas. Tiks sekmēta starptautiska līmeņa sadarbība, jo īpaši, lai veicinātu vakcīnu pieejamību.

7.

Tajā pašā laikā drošu un efektīvu ārstēšanas metožu un zāļu izstrāde, tostarp jo īpaši tādu jau esošu zāļu, kuras šobrīd ir atļauts izmantot saistībā ar citām slimībām vai stāvokļiem, pārprofilēšana varētu ierobežot vīrusa ietekmi uz iedzīvotāju veselību turpmākajos mēnešos un ļaut ekonomikai un sabiedrībai ātrāk atgūties. ES finansē piekļuvi superdatoriem un mākslīgā intelekta zinātībai, lai paātrinātu potenciālo aktīvo molekulu identificēšanu jau esošajās zālēs un medicīniskajās vielās. Šo terapiju klīniskie izmēģinājumi ir sākti un, līdzīgi kā attiecībā uz vakcīnām, Komisija un EMA gatavojas paātrināt regulatīvos soļus no klīniskā izmēģinājuma līdz pat tirdzniecības atļaujai. Priekšroka dodama lieliem (ciktāl iespējams, Eiropas līmeņa) klīniskajiem pētījumiem, jo tie dos iespēju iegūt pārliecinošus nepieciešamos datus. Potenciālo Covid-19 terapeitisko līdzekļu kopīga liela apjoma iepirkuma sagatavošana jau ir gandrīz pabeigta.

1.

Rīcība būs pakāpeniska tāpēc, ka pasākumi tiks atcelti dažādos posmos un starp posmiem būtu jāatvēl pietiekams laiks (piemēram, viens mēnesis), jo to atcelšanas ietekmi varēs noteikt tikai laika gaitā.

2.

Vispārēji pasākumi būtu pakāpeniski jāaizstāj ar mērķtiecīgiem pasākumiem. Tas ļautu situāciju pakāpeniski normalizēt, vienlaikus turpinot aizsargāt ES iedzīvotājus no vīrusa. Piemērs:

3.

Pasākumu atcelšana būtu jāsāk ar pasākumiem ar vietēju ietekmi, un tajā būtu pakāpeniski jāietver arī pasākumi ar plašāku ģeogrāfisko pārklājumu, ņemot vērā valstu īpatnības. Tas ļautu veikt efektīvākus pasākums, kas attiecīgā gadījumā būtu pielāgoti vietējiem apstākļiem, un atkārtoti noteikt ierobežojumus, kur tas nepieciešams, ja rastos liels skaits jaunu saslimstības gadījumu (piemēram, ieviešot sanitāro kordonu). Šāda pieeja ļautu vispirms atvieglot pasākumus, kas tiešākā veidā ietekmē cilvēku dzīvi. Tas galu galā ļautu dalībvalstīm labāk ņemt vērā reģionālās atšķirības saistībā ar Covid-19 izplatību to teritorijā.

4.

Ir vajadzīga pakāpeniska pieeja mūsu iekšējo un ārējo robežu atvēršanai, ar laiku atjaunojot Šengenas zonas normālu darbību.

5.

Saimnieciskās darbības atsākšanai būtu jānotiek pakāpeniski, tādējādi nodrošinot, ka iestādes un uzņēmumi var drošā veidā pienācīgi pielāgoties darbību pieaugumam. Pastāv vairāki modeļi (darbvietas ar zemu savstarpējās saskares līmeni, tāldarbam piemērotas darbvietas, saimnieciskā nozīmība, darbinieku maiņas utt.), bet ne visiem iedzīvotājiem vienlaikus būtu jāatgriežas darba vietās, sākotnēji orientējoties uz mazāk apdraudētām grupām un nozarēm, kas ir būtiskas saimnieciskās darbības veicināšanai (piemēram, transports). Tā kā lielā mērā būtu jāturpina sociālā distancēšanās, arī turpmāk būtu jāveicina tāldarbs. Darba vietā būtu jāievēro pandēmijas rezultātā ieviestie arodveselības un drošības noteikumi.

Komisija izveidos ātrās brīdināšanas funkciju, lai apzinātu piegādes un vērtības ķēžu traucējumus, cita starpā izmantojot esošos tīklus, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN), kopas, tirdzniecības kameras un tirdzniecības asociācijas, MVU sūtņus, kā arī citus dalībniekus, piemēram, Eiropas līmeņa sociālos partnerus. Tiks meklēti labākie pieejamie risinājumi, lai novērstu minētos traucējumus, kuru cēlonis var būt asimetriska ierobežošanas pasākumu atcelšana (Eiropas Savienībā vai ārpus tās), uzņēmumu bankrots vai trešo valstu dalībnieku iejaukšanās.

6.

Pakāpeniski būtu jāatļauj cilvēku pulcēšanās. Apsverot vispiemērotāko secību, dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz dažādu darbību kategoriju specifiku. Zemāk sniegti daži piemēri.

Transporta pakalpojumu pakāpeniska atjaunošana būtu jāpielāgo ceļošanas ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai un konkrētu darbību veidu pakāpeniskai ieviešanai, vienlaikus ņemot vērā riska līmeni attiecīgajās teritorijās. Iespējami drīz būtu jāatļauj mazāk riskanti un individualizēti transporta veidi (piemēram, privātie automobiļi), savukārt kolektīvā transporta veidi būtu jāievieš pakāpeniski, veicot nepieciešamos uz veselību orientētos pasākumus (piemēram, pasažieru blīvuma samazināšana transportlīdzekļos, lielāks kustības biežums, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana transporta personālam un/vai pasažieriem, aizsargbarjeru izmantošana, dezinficējoša gēla pieejamības nodrošināšana transporta mezglos un transportlīdzekļos utt.).

7.

Būtu jāturpina centieni novērst vīrusa izplatīšanos. Izpratnes veicināšanas kampaņām arī turpmāk būtu jāmudina iedzīvotāji aktīvi turpināt ievērot apgūto stingras higiēnas praksi (dezinfekcijas līdzekļu lietošana, roku mazgāšana, klepošanas/šķaudīšanas etiķete, bieža kontakta virsmu tīrīšana utt.). Būtu jāturpina piemērot norādes par sociālo distancēšanos. Iedzīvotājiem būtu jāsaņem pilnīga informācija par situāciju, lai ar individuāliem pasākumiem un atbildību palīdzētu apturēt vīrusa izplatīšanos. Jaunākajos ECDC norādījumos (16) sniegts ieteikums par to, ka var būt lietderīgi publiski izmantot nemedicīniskas sejas maskas. Varētu apsvērt sejas masku izmantošanu sabiedrībā, jo īpaši, apmeklējot noslogotas, slēgtas telpas, piemēram, pārtikas veikalus, iepirkšanās centrus, vai izmantojot sabiedrisko transportu. Varētu apsvērt iespēju izmantot nemedicīniskas sejas maskas, kas izgatavotas no dažādiem tekstilmateriāliem, jo īpaši, ja piegādes problēmu un prioritāra izmantojuma veselības aprūpes darbiniekiem dēļ sabiedrībai nav pieejamas medicīniskās sejas maskas. Tomēr sejas masku izmantošana sabiedrībā būtu jāuzskata tikai par papildinošu pasākumu, nevis par tādu vispāratzītu preventīvu pasākumu aizstājēju kā fiziska distancēšanās, respiratorā etiķete, rūpīga roku higiēna un izvairīšanās no pieskaršanās sejai, degunam, acīm un mutei. Medicīnisko sejas masku izmantošanā priekšroka vienmēr ir jādod veselības aprūpes darbiniekiem, nevis sabiedrībai. Ieteikumos par sejas masku izmantošanu sabiedrībā būtu rūpīgi jāņem vērā pierādījumu trūkums, piegādes situācija un iespējamās negatīvās blakusparādības.

8.

Rīcība būtu pastāvīgi jāuzrauga, un būtu jāizstrādā gatavība vajadzības gadījumā atgriezties pie stingrākiem ierobežošanas pasākumiem, ja pārmērīgi pieaug inficēšanās līmenis, tai skaitā slimības izplatīšanās attīstās starptautiskā mērogā. Lēmumi par to, vai un kad atjaunot stingrākus pasākumus, būtu jāpieņem, pamatojoties uz oficiālu plānu, izmantojot skaidrus kritērijus. Gatavībai būtu jāietver veselības aprūpes sistēmu pastiprināšana, lai būtu iespējams tikt galā ar iespējamiem vīrusa uzliesmojumiem nākotnē. Pieņemot zināšanai līdz šim gūto pieredzi, Komisija uzdos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) izstrādāt ieteikumus par vienotu ES pieeju attiecībā uz turpmākiem karantīnas pasākumiem, ņemot vērā iespējamus slimības atkārtotus uzliesmojumus.