This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0802
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union at meetings of the Parties to the Port State Measures Agreement to Prevent, Deter and Eliminate Illegal, Unreported and Unregulated Fishing
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
COM/2020/802 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.12.2020
COM(2020) 802 final
2020/0354(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“nolīgums”), ir pirmais saistošais starptautiskais nolīgums, kurš iecerēts, lai vērstos konkrēti pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.
Tā galvenais mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, neļaujot NNN zvejā iesaistītiem kuģiem izmantot ostas un laist tirgū savas nozvejas. Tādējādi nolīgums padara šādu kuģu darbības turpināšanu mazāk pievilcīgu un vienlaikus bloķē NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nonākšanu valstu un starptautiskajos tirgos. Nolīguma patiesas īstenošanas galīgajā iznākumā tiks veicināta dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanās un ilgtspējīga izmantošana. Nolīguma noteikumus piemēro zvejas kuģiem, kas vēlas ienākt tādas valsts ostā, kura nav to karoga valsts.
Sarunas par nolīgumu tika risinātas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO), kuras locekle ir arī Eiropas Savienība. Nolīgumu apstiprināja saskaņā ar FAO statūtu XIV panta 1. punktu, 2009. gada 22. novembrī FAO konferences trīsdesmit sestajā sesijā pieņemot Rezolūciju Nr. 12/2009. Tas stājās spēkā 2016. gada 5. jūnijā, un patlaban 1 tajā ir 67 Puses.
Eiropas Savienība viena no pirmajām 2011. gadā kļuva par nolīguma Pusi 2 .
2.2.Pušu sanāksme
Saskaņā ar nolīgumu Pušu sanāksme ir lēmējstruktūra, kas sanāk reizi divos gados vai biežāk, ja tā šādi nolemj 3 .
Nolīguma 24. panta 2. punktā turklāt noteikts, ka četrus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā FAO sasauc Pušu sanāksmi, lai tajā pārskatītu un novērtētu to, cik rezultatīvi nolīgums sasniedz savus mērķus 4 . Vajadzības gadījumā Puses pieņem lēmumu par turpmākām šādām sanāksmēm.
Pušu īpašās sanāksmes var rīkot arī citā laikā, kādu Puses uzskata par vajadzīgu, vai pēc kādas Puses rakstiska pieprasījuma 5 .
2.3.Pušu sanāksmes lēmumi
Pušu sanāksme ir pilnvarota pieņemt līgumslēdzējām pusēm saistošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
Principā Puses lēmumus pēc būtības pieņem vienprātīgi, bet, ja priekšsēdētājs konstatē, ka visas iespējas panākt vienprātību ir izsmeltas, lēmumu pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu 6 .
Pušu sanāksmju reglamenta grozījumus var pieņemt vienprātīgi, vai, ja vienprātību panākt nevar, lēmumu pieņem ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu un ar noteikumu, ka šāds balsu vairākums atbilst vairāk nekā pusei no visām Pusēm 7 . Savienībai ir līdzdalības tiesības un balsstiesības.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
Nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs, ierosināts noteikt saskaņā ar divpakāpju pieeju. Padomes lēmumā tiks izklāstīti Savienības nostājas vadošie principi un orientējošie norādījumi vairākiem gadiem, un pēc tam šī nostāja neoficiālos Komisijas dokumentos, kuri jāapspriež Padomes darba grupā, tiek pielāgota katrai sanāksmei.
Šī pieeja patlaban tiek ievērota arī reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un nostājā, kas Savienības vārdā jāieņem minētajās sanāksmēs.
Šajā lēmumā iestrādāti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) principi un virzieni, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 8 , un pārņemta ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 izveidotā Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Ņemta vērā Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 9 , Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību 10 , Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem 11 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 12 .
Šajā lēmumā ņemtas vērā arī ES starptautiskās saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO Zivju krājumu nolīgums), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (FAO atbilstības nolīgums) un citiem relevantiem daudzpusējiem nolīgumiem.
Lēmums atspoguļo mērķus, kas izvirzīti Komisijas paziņojumā par KZP ārējo dimensiju 13 un saistītajos Padomes secinājumos, Padomes secinājumos par okeāniem un jūrām 14 , Padomes secinājumos 15 par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība –– okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” 16 , arī saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm nolīguma īstenošanā. Tajā ņemti vērā arī ES Jūras drošības stratēģijas 17 un atbilstošā pārskatītā īstenošanas rīcības plāna 18 NNN zvejas aspekti.
Visbeidzot, iedvesmojoties no Komisijas zaļā kursa 19 , lēmums paredz nulles tolerances pieeju attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju –– šis mērķis ir atkārtoti apstiprināts Komisijas paziņojumos “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” 20 un “No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” 21 .
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 22 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu sanāksme ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, konkrēti, ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
Akti, ko Pušu sanāksme tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie Pušu sanāksmes akti būs saistoši atbilstoši starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti:
·Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 23 ;
·Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 24 ;
·Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību 25 ;
·Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem; 26
·Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 27 .
Paredzētie akti tomēr nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz zivsaimniecību. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 2. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2020/0354 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aizgādībā apspriesto Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“nolīgums”), Savienība, būdama viena no nolīguma dalībniecēm, apstiprināja ar Padomes Lēmumu (ES) 2011/443 28 . Nolīgums stājās spēkā 2016. gada 5. jūnijā.
(2)Saskaņā ar nolīgumu Pušu sanāksme ir lēmējstruktūra, un tā ir pilnvarota pieņemt Pusēm saistošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Pušu sanāksme notiek reizi divos gados vai biežāk, ja tā šādi nolemj.
(3)Nolīguma 24. panta 2. punktā turklāt noteikts, ka četrus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā FAO sasauc Pušu sanāksmi, lai tajā pārskatītu un novērtētu to, cik rezultatīvi nolīgums sasniedz savus mērķus. Vajadzības gadījumā Puses pieņem lēmumu par turpmākām šādām sanāksmēm. Pušu īpašās sanāksmes var rīkot arī citā laikā, kādu Puses uzskata par vajadzīgu, vai pēc kādas Puses rakstiska pieprasījuma.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem nolīguma Pušu sanāksmēs, proti, nolīguma 24. panta 2. punktā paredzētajā pirmajā pārskata sanāksmē 29 un trijās turpmākajās Pušu divgadu sanāksmēs un ar tām saistītajās starpsesiju sanāksmēs pēc minētās nostājas pieņemšanas, jo uz nolīguma pamata pieņemtie pasākumi būs Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt tādu Savienības tiesību aktu saturu kā Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 30 un (EK) Nr. 1224/2009 31 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 32 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 33 .
(5)Ņemot vērā vajadzību Savienības nostājā aptvert jaunākās izmaiņas, kuru pamatā ir relevanta informācija, kas iesniegta pirms Pušu sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu būtu jānosaka kārtība, kas jāievēro, kad no gada uz gadu laikposmā, kas aptver nolīguma 24. panta 2. punktā paredzēto pirmo pārskata sanāksmi un trīs turpmākās Pušu divgadu sanāksmes un ar tām saistītās starpsesiju sanāksmes, tiek precizēta Savienības nostāja.
(6)Nolīguma galvenais mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, neļaujot NNN zvejā iesaistītiem kuģiem izmantot ostas un laist tirgū savas nozvejas. Tādējādi nolīgums padara šādu kuģu darbības turpināšanu mazāk pievilcīgu un vienlaikus bloķē NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nonākšanu valstu un starptautiskajos tirgos.
(7)NNN zveja ir viens no nopietnākajiem draudiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pašos pamatos apdraud Savienības kopējās zivsaimniecības politikas un starptautiskos centienus veicināt okeānu labāku pārvaldību.
(8)Nolīguma Pušu sanāksme atbild par tādu pasākumu pieņemšanu, kas paredzēti, lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu un tādējādi arī dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanos un ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu nolīguma īstenošanu un veicinātu starptautisko sadarbību NNN zvejas jomā, Savienībai šajās sanāksmēs būtu jāuzņemas aktīva, iedarbīga un konstruktīva loma,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ir izklāstīta I pielikumā.
Minētā nostāja ir noteikta uz laikposmu, kas aptver nolīguma 24. panta 2. punktā paredzēto pirmo pārskata sanāksmi un trīs turpmākās Pušu divgadu sanāksmes un ar tām saistītās starpsesiju sanāksmes.
2. pants
Savienības nostāju, kas jāieņem 1. panta otrajā daļā minētajās nolīguma Pušu sanāksmēs, no gada uz gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.
3. pants
I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma novērtē un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz nolīguma Pušu sanāksmei, kas ir nākamā pēc trešās divgadu sanāksmes, kas minēta 1. panta otrajā daļā.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā ––
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.12.2020
COM(2020) 802 final
PIELIKUMI
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
I PIELIKUMS
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
1. PRINCIPI
Saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“nolīgums”), Savienība cita starpā ievēro šādus principus:
(a)nodrošina, ka uz nolīguma pamata pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar pašu nolīgumu, kā arī ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar starptautiskajām saistībām, kuras Savienība uzņēmusies saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) 1 , 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA) 2 un 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā 3 ;
(b)rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus Savienība tiecas īstenot Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteiktajā kopējā zivsaimniecības politikā, un saskaņā ar tās Savienības sistēmas noteikumiem, kas ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 izveidota, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
(c)rīkojas saskaņā ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju 4 un ārējā dimensijā tiecas ievērot tos pašus principus un veicināt tos pašus zvejniecības pārvaldības un kontroles standartus, ko piemēro Savienības ūdeņos; veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, cita starpā tādēļ, lai atbalstītu pārredzamu tirdzniecību ar zvejas produktiem un uz tiem attiecinātu stingri ievērojamus standartus, kuru izpilde savukārt tiek stingri kontrolēta; veicina iniciatīvas, kas palielina ostas valsts un karoga valsts nozīmi nelegālas, neregulētas un nereģistrētas (NNN) zvejas apkarošanā;
(d)rīkojas saskaņā ar Padomes secinājumiem par okeāniem un jūrām 5 , Padomes secinājumiem 6 par Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība –– okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība 7 ” un veicina pasākumus, kas atbalsta un stiprina rezultatīvu nolīguma īstenošanu, tādējādi dodot ieguldījumu visās okeānu ilgtspējīgas pārvaldības dimensijās;
(e)ievēro nulles tolerances pieeju attiecībā uz NNN zveju, jo īpaši ņemot vērā to, ka no Covid-19 izrietošie politiskie un sociālekonomiskie apstākļi var būt radījuši vidi, kas negodīgiem dalībniekiem atvieglo NNN zvejas īstenošanu vai tirdzniecību ar NNN nozvejām, un tāpēc vēl jo vairāk ir nepieciešams veikt radikālus pasākumus saskaņā ar nolīgumu.
2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI
Savienība cenšas izvērst tālāk uzskaitītās darbības un ievirzes un veicināt to pieņemšanu, lai nodrošinātu vispārēju dalību nolīgumā un rezultatīvu nolīguma īstenošanu, un tādēļ:
(a)nodrošina saskaņotību ar citām Savienības rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, vide, tirdzniecība, nodarbinātība, attīstība, pētniecība un inovācija un tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitikām, kuras Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm;
(b)veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) un reģionālo zivsaimniecības struktūru (RFB) paraugpraksi, un veicina šo organizāciju un nolīguma darbības koordinēšanu;
(c)atbalsta globālu spēju attīstīšanas programmu pieņemšanu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sagatavoties nolīguma īstenošanai vai īstenot to, vienlaikus vajadzības gadījumā nodrošinot minēto programmu papildināmību ar palīdzību trešām valstīm, ko Savienība sniedz saistībā ar NNN zvejas apkarošanu;
(d)veicina pasākumus, kas pēc vajadzības stiprina nolīguma un citu pasaules un reģionālo organizāciju sadarbību attiecīgo pilnvaru robežās, kā arī –– ja tas ir vēlams un piemērojams –– sadarbību ar valstīm, kas nav nolīguma Puses;
(e)atbalsta pasākumus, ar kuriem veicina to, ka nolīgumu ratificē valstis, kas nav nolīguma Puses: tas darāms arī ar pasaules mēroga informētības palielināšanas un spēju veidošanas palīdzību, lai nodrošinātu, ka valstis saprot gan nolīguma priekšrocības, gan tā īstenošanas prasības gadījumā, ja tās kļūtu par nolīguma Pusēm;
(f)atbalsta pasākumus, ar kuriem izstrādā un veicina tādu instrumentu (tehnoloģiju, informācijas apmaiņas sistēmu, reģistru u. c.) izmantošanu, kas atbalsta un atvieglo nolīguma īstenošanu, un nodrošina, ka tie ir saderīgi ar instrumentiem, kas Savienībā izstrādāti līdzīgiem mērķiem;
(g)atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nolīguma īstenošanas labad stiprināt pārredzamību, dialogu un sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuru vidū ir arī, bet ne tikai zvejnieki, zvejniecības nozare, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, zinātnieki un akadēmiskās aprindas, kā arī attiecīgā gadījumā atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir minēto personu iesaistīšanos un līdzdalību nolīguma īstenošanas darbā uzlabot saskaņā ar citos daudzpusējos nolīgumos pieņemto parasto praksi.
II PIELIKUMS
Kārtība, kādā no gada uz gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Pušu sanāksmēs saistībā ar Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
Pirms katras nolīguma Pušu sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras nolīguma Pušu sanāksmes Padomei, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.
Ja nolīguma Pušu sanāksmes gaitā, arī uz vietas, panākt vienošanos par jauno elementu iekļaušanu Savienības nostājā nav iespējams, jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.
