EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.5.2020
COM(2020) 461 final
2020/0110(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0461
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EC) N° 1257/96 of 20 June 1996 concerning Humanitarian Aid
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
COM/2020/461 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.5.2020
COM(2020) 461 final
2020/0110(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2020. gada 11. martā paziņoja, ka koronavīrusa izraisītās slimības (“Covid-19”) uzliesmojums ir pandēmija. Kopš tā laika visas pasaules valstis ir pieņēmušas ārkārtas pasākumus, lai reaģētu uz uzliesmojumu un ierobežotu tā izplatību.
Covid-19 pandēmijas krīze visā pasaulē būtiski ietekmē sabiedrību, pirmkārt, veselības aprūpes sistēmas, un tai ir smagas sociālās un ekonomiskās sekas pasaules mērogā. Tā rada nopietnas problēmas trešām valstīm, kurās ir vājas iestādes un/vai kuras saskaras ar konfliktiem vai citām krīzēm, piemēram, dabas katastrofām. Īpaši apdraudētas var būt neaizsargātās grupas, tostarp bēgļi un pārvietotās personas. Savienības reaģēšanas stratēģijai vajadzētu būt visaptverošai, saskaņotai un integrētai, risinot sabiedrības veselības un sociālekonomiskās problēmas, kā arī reaģējot uz tūlītējām humanitārajām vajadzībām, ko radījusi vai saasinājusi pandēmija.
Šai ārkārtas situācijai ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī. Tāpēc, lai rastu risinājumus Covid-19 uzliesmojuma radītajām problēmām, ir vajadzīgas ievērojamas publisko un privāto ieguldījumu summas.
Tāpēc Komisija ierosina vērienīgu pasākumu kopumu, tostarp priekšlikumu izveidot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Papildus atbalstam ekonomikai gan ES, gan trešās valstīs ar šo instrumentu būtu arī jāpastiprina ES humānā palīdzība un jāatbalsta spēju veidošana, lai nākotnē uzlabotu krīžu novēršanu un gatavību krīzēm.
Tiek ierosināts minētos pasākumus veikt saskaņā ar konkrētiem Savienības instrumentiem un programmām atbilstīgi attiecīgajiem Savienības aktiem, kuros paredzēti noteikumi par minētajiem instrumentiem un programmām.
Tāpēc ir nepieciešams ļaut šos pasākumus īstenot, izmantojot atbalsta sniegšanas mehānismus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
ES rīcība ir pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. panta 3. punktu.
•Subsidiaritāte un proporcionalitāte
Regulas, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir sīki izklāstīti subsidiaritātes un proporcionalitātes apsvērumi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ar šo regulu groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
1 2 Komisijas dienestu darba dokumenta SWD(2018) 337 final 8. pielikumā ir sniegta papildu informācija. Papildu informācija par apspriešanos ar ieinteresētajām personām par humāno palīdzību ir pieejama arī internetā.
•Izvērtējumi un ietekmes novērtējumi
3 Komisijas dienestu darba dokumenta SWD(2018) 337 final 8. pielikumā ir sniegta papildu informācija. Regulāri tiek veikta arī humānās palīdzības izvērtēšana, un tā ir pieejama internetā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Savienība darīs pieejamu finansējumu humānās palīdzības programmas īstenošanai. Summa 5 468 000 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās) būs no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta finansējuma.
Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu ir sniegta tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.
5.CITI ELEMENTI
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Tiesisko regulējumu veido mērķtiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību.
Galveno ieviesto grozījumu mērķis ir:
–nodrošināt to pasākumu īstenošanu, kas paredzēti priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, izmantojot humānās palīdzības sniegšanas mehānismus;
–nodrošināt finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;
–nodrošināt atbilstību paredzētajiem termiņiem, kas noteikti 4. pantā priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, izmantojot pienācīgas savstarpējas atsauces.
2020/0110 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 214. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Covid-19 pandēmijas krīze visā pasaulē būtiski ietekmē sabiedrību, pirmkārt, veselības aprūpes sistēmas, un tai ir smagas sociālās un ekonomiskās sekas pasaules mērogā, kā arī tā ir radījusi vai saasinājusi humanitārās vajadzības.
(2)Trešās valstis ar vājām valsts iestādēm ir īpaši neaizsargātas pret pandēmijas ietekmi. Tas izraisīs/ir novedis pie pieaugoša pieprasījuma humānās palīdzības sniedzējiem nodrošināt tūlītēju, efektīvu, lietderīgu un saskaņotu reakciju un atbalstīt trešo valstu vietējās kopienas. Savienības reaģēšanas stratēģijai vajadzētu būt visaptverošai, saskaņotai un integrētai, risinot sabiedrības veselības, sociālekonomiskās problēmas, kā arī reaģējot uz humanitārām problēmām. Jo īpaši neaizsargātās valstis un iedzīvotāji ir pakļauti riskam, un tiem ir vajadzīga palīdzība, glābšana un aizsardzība.
(3)Saskaņā ar Regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un atbilstoši tajā piešķirto resursu ierobežojumiem šīs humānās palīdzības ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā [EAI] paredzēto termiņu ievērošanu.
(4)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1257/96,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1257/96 groza šādi.
(1)Iekļauj šādu 14.a pantu:
14.a pants
Resursi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta
Regulas [EAI] 2. pantā norādītos pasākumus šīs programmas ietvaros īsteno, izmantojot summas, kas norādītas minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktā, ievērojot tās 4. panta 4. un 8. punktu.
Šīs summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.FRAMEWORK OF THE PROPOSAL/INITIATIVE
1.1.Title of the proposal/initiative
1.2.Policy area(s) concerned (Programme cluster)
1.3.The proposal/initiative relates to:
1.4.Grounds for the proposal/initiative
1.4.1.Requirement(s) to be met in the short or long term including a detailed timeline for roll-out of the implementation of the initiative
1.4.2.Added value of Union involvement (it may result from different factors, e.g. coordination gains, legal certainty, greater effectiveness or complementarities). For the purposes of this point 'added value of Union involvement' is the value resulting from Union intervention which is additional to the value that would have been otherwise created by Member States alone.
1.4.3.Lessons learned from similar experiences in the past
1.4.4.Compatibility and possible synergy with other appropriate instruments
1.5.Duration and financial impact
1.6.Management mode(s) planned
2.MANAGEMENT MEASURES
2.1.Monitoring and reporting rules
2.2.Management and control system(s)
2.3.Measures to prevent fraud and irregularities
3.ESTIMATED FINANCIAL IMPACT OF THE PROPOSAL/INITIATIVE
3.1.Headings of the multiannual financial framework and new expenditure budget line(s) proposed
3.2.Estimated impact on expenditure
3.2.1.Summary of estimated impact on expenditure
3.2.2.Summary of estimated impact on appropriations of an administrative nature
3.3.Estimated impact on revenue
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums grozījumam Regulā (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību.
1.2.Attiecīgās rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopa)
15. Ārējā darbība
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību 4
X esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību
1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Šis mērķtiecīgais grozījums Humānās palīdzības regulā ir ierosināts pārskatītās DFS (2021.–2027. gads) priekšlikuma ietvaros, ietverot Eiropas Atveseļošanas instrumentu. Ar šo jauno instrumentu programmai “Humānā palīdzība” līdz ar citām programmām uz ierobežotu laiku līdzekļi, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu, tiks nodrošināti kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta nozīmē.
Attiecīgo humānās palīdzības darbību īstenošanas mērķis ir atbalstīt trešās valstis Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes pārvarēšanā un izturētspējas veicināšanā.
1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1. Koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19), ko Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja par pandēmiju, izplatīšanās ir radījusi milzīgu slogu trešām valstīm, jo īpaši valstīm, kas saskaras ar konfliktiem vai cita veida krīzēm. Turklāt, lai ierobežotu izplatīšanos, trešās valstis ir pieņēmušas bezprecedenta pasākumu kopumu. Šie pasākumi ir radījuši būtiskus saimnieciskās darbības traucējumus, radot papildu problēmas jau tā novājinātajām sistēmām dažās valstīs. Konkrētāk, šie pasākumi ir izraisījuši piegādes ķēžu un ražošanas traucējumus un cilvēku prombūtni no darba. Plašākā kontekstā, šie pasākumi jau ir izraisījuši vai izraisīs daudzu uzņēmumu finansiālā stāvokļa krasu pasliktināšanos trešās valstīs.
2. Krīze ir strauji izpletusies Savienības teritorijā un trešās valstīs. Tagad tiek prognozēts, ka pasaulē 2020. gadā būs straujš izaugsmes kritums, un tas var ilgt līdz 2021. gadam. Tas var īpaši smagi ietekmēt trešās valstis un to iedzīvotājus vai neaizsargātās grupas (piemēram, bēgļus), jo īpaši apvienojumā ar citām problēmām, piemēram, konfliktiem, dabas katastrofām vai veselības aprūpes sistēmu sabrukumu trešās valstīs.
3. Šai ārkārtas situācijai ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī, lai novērstu turpmāku ekonomikas pasliktināšanos un atbalstītu saimnieciskās darbības līdzsvarotu atveseļošanu, nodrošinot nepārtrauktību un ieguldījumu palielināšanu zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Turklāt, ņemot vērā būtisko ietekmi uz trešām valstīm vai neaizsargātām grupām, kas saskaras ar citām problēmām, piemēram, konfliktiem, nabadzību, dabas katastrofām, ir jāizveido ES Atveseļošanas instruments, lai risinātu Covid-19 pandēmijas sekas vai tūlītēju finansējuma nepieciešamību, lai izvairītos no tās atkārtotas parādīšanās.
5. Papildus atbalstam ekonomikai gan ES, gan trešās valstīs, kā arī ar veselību un klimatu saistītiem pētniecības un inovācijas pasākumiem Savienībā ar šo instrumentu būtu jāpastiprina atbalsts, ko ES var sniegt humanitāro vajadzību gadījumos.
6. Vispārējais humanitārais stāvoklis, kā arī tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm ir ļoti svarīgas Savienības ekonomikai. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Savienības lomu pasaules mērogā, atbildību, kā arī tās vērtībām ES Atveseļošanas instrumenta finanšu resursi ar NDICI starpniecību būtu jāizmanto arī, lai nodrošinātu atbalstu minēto valstu centieniem cīņā pret Covid-19 pandēmijas ietekmi un atveseļošanā no tās. Tie būtu jāizmanto arī, izmantojot programmu “Humānā palīdzība”, lai sniegtu humāno palīdzību grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem, tostarp ļoti nepieciešamo atbalstu trešo valstu veselības aprūpes pakalpojumiem.
1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Pieredze, kas gūta saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam, liecina, ka humānās palīdzības ikgadējie piešķīrumi nav bijuši pietiekami, lai segtu daudzās ieilgušās vai jaunās humanitārās krīzes pasaulē. Šā iemesla dēļ bija nepieciešams veikt ievērojamus palielinājumus, izmantojot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos un citus avotus. Šis priekšlikums ir atbilde uz neparedzētām papildu vajadzībām saistībā ar Covid-19, palielinot papildu resursu pieejamību papildus 2021.–2027. gada DFS summām.
1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Papildus sinerģijai ar NDICI pašreizējā iniciatīva pārskatītā DFS priekšlikuma kontekstā paredz spēcīgu sinerģiju starp humāno palīdzību un jauno Eiropas Atveseļošanas instrumentu, kas izklāstīts ierosinātajā Regulā (ES) XXX/XX. Minētais instruments ļaus ierobežotā laikposmā nodrošināt šīm nozaru programmām līdzekļus, kas pārsniegs DFS noteiktos maksimālos apjomus, pamatojoties uz šo instrumentu mērķu papildināmību un darbību un atbilstoši pamatojumam un pievienotajai vērtībai, kas izklāstīta iepriekš 1.4.2. iedaļā.
1.5.Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežots ilgums
–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām - no GGGG. līdz GGGG. gadam.
X Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2021. gada,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.6.Plānotie pārvaldības veidi 5
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība
–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
X Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–- X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻publisko tiesību subjektiem;
–X privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–X struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Piezīmes.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Saskaņā ar PADOMES REGULU (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību Komisija uzrauga un novērtē humānās palīdzības darbības saskaņā ar spēkā esošajām budžeta un citām procedūrām, jo īpaši tām, kas noteiktas Finanšu regulā, ko piemēro ES vispārējam budžetam. Komisija regulāri novērtē humānās palīdzības darbības, lai noteiktu, vai ir izpildīti to mērķi un izstrādātu pamatnostādnes nākamo darbību iedarbīguma uzlabošanai. Komisija ziņo komitejai, kas izveidota saskaņā ar regulas 17. pantu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-s)
Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību par to, kā tika izlietoti Eiropas palīdzības līdzekļi, Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju departaments (ECHO) katra gada beigās sagatavo gada ziņojumu. Ziņojums ir pieejams sabiedrībai, un tajā ir izklāstīts, kā budžets tika izlietots un kādas darbības tika veiktas. ECHO regulāri ik gadu tiek sīki pārskatītas procedūras un apstiprināti tā izdevumi. Revīzijas veic Eiropas Revīzijas palāta, kā arī Komisijas Iekšējās revīzijas dienests. ECHO arī veic partneru revīzijas, lai novērtētu, vai dotācijas ir izlietotas saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem, un sniegtu ieteikumus, kā uzlabot partneru finanšu pārvaldību.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
ECHO ir ieviesusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Stratēģija aptver visas galvenās jomas, piemēram, visus krāpšanas apkarošanas cikla posmus (novēršana, atklāšana, labošana); iekšējo krāpšanu un ārējo krāpšanu; visas ģenerāldirektorāta darbības, jo īpaši humānās palīdzības un civilās aizsardzības darbības; tiešās un netiešās pārvaldības veidus; un tiesību aktu aizsardzību pret krāpšanu.
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
6. izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule |
Dif./Nedif. 6 |
no EBTA valstīm 7 |
no kandidātvalstīm 8 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē |
|
|
6. |
15 01 02 Atbalsta izdevumi programmai “Humānā palīdzība” |
Nedif. |
JĀ |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
|
6. |
15 03 01. Humānā palīdzība |
Dif. |
JĀ |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Papildus finansējumam, kas darīts pieejams saskaņā ar DFS izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, [5 468 000 000 EUR](pašreizējās cenās) kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē būs pieejami kā finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta. No šīs summas līdz 42 000 000 EUR var atvēlēt administratīviem izdevumiem, t. sk. izmaksām par ārštata darbiniekiem.
No ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem nodrošināto izdevumu indikatīvais sadalījums ir šāds:
|
[– Humānā palīdzība] |
2021. |
2022. |
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
KOPĀ |
||
|
Darbības izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem |
Saistības |
1. |
1 316,170 |
1 341,170 |
1 368,170 |
1 400,490 |
- |
- |
- |
5 426,000 |
|
Maksājumi |
2. |
864,621 |
1 214,845 |
1 356,504 |
1.383,504 |
477,110 |
129,416 |
- |
5 426,000 |
|
|
Administratīvā atbalsta izdevumi no ESAI ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem |
Saistības = Maksājumi |
3. |
5,830 |
7,830 |
7,830 |
7,830 |
5,830 |
4,230 |
2,620 |
42,000 |
|
Kopā ārējie piešķirtie ieņēmumi |
Saistības |
=1+3 |
1 322,000 |
1 349,000 |
1 376,000 |
1 408,320 |
5,830 |
4,230 |
2,620 |
5 468,000 |
|
Maksājumi |
=2+3 |
870,451 |
1 222,675 |
1 364,334 |
1 391,334 |
482,940 |
133,646 |
2,620 |
5 468,000 |
|
|
7. |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021. |
2022. |
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
KOPĀ |
||
|
Cilvēkresursi |
|||||||||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
|||||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–X Priekšlikumam/iniciatīvai paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gadi |
2021. |
2022. |
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
- |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
9
|
||||||||
|
Cilvēkresursi – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) |
4,000 |
6,000 |
6,000 |
6,000 |
4,000 |
2,400 |
0,800 |
29,200 |
|
Citi
|
1,830 |
1,830 |
1,830 |
1,830 |
1,830 |
1,830 |
1,820 |
12 800. |
|
Starpsumma – ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) |
5,830 |
7,830 |
7,830 |
7,830 |
5,830 |
4,230 |
2,620 |
42,000 |
|
Starpsumma –
|
5,830 |
7,830 |
7,830 |
7,830 |
5,830 |
4,230 |
2,620 |
42,000 |
|
KOPĀ |
5,830 |
7,830 |
7,830 |
7,830 |
5,830 |
4,230 |
2,620 |
42,000 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu darbinieki būs tikai ārštata darbinieki, kas tiks finansēti tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.
3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.
–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gadi |
2021. |
2022. |
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
|
|
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības |
||||||||
|
Delegācijas |
||||||||
|
Pētniecība |
||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) – AC, AL, END, INT un JED 10 7. izdevumu kategorija |
||||||||
|
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
– galvenajā mītnē |
|||||||
|
– delegācijās |
||||||||
|
Finansēts no programmas piešķīruma 11 |
– galvenajā mītnē |
|||||||
|
– delegācijās |
||||||||
|
Citādi: ārējie piešķirtie ieņēmumi (pētniecība) |
||||||||
|
Citādi: ārējie piešķirtie ieņēmumi (ar pētniecību nesaistīti) |
50 |
75 |
75 |
75 |
50 |
30 |
10 |
|
|
KOPĀ |
50 |
75 |
75 |
75 |
50 |
30 |
10 |
|
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu darbinieki būs tikai ārštata darbinieki, kas tiks finansēti tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ārštata darbinieki |
Ārštata darbinieki palīdzēs ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem piedalīties to pasākumu īstenošanā, kas minēti EAI regulā un kas jāīsteno saskaņā ar Humānās palīdzības regulu. |
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–X Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ citus ieņēmumus
Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme |
||||||
|
2021. |
2022. |
2023. |
2024. |
2025. |
2026. |
2027. |
|
|
…………. pants |
|||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).