EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.3.2020
JOIN(2020) 7 final
KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada
Noturības stiprināšana - Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem
{SWD(2020) 56 final}
1.
Ievads
Austrumu partnerība (AP) ir Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas (“partnervalstis”) kopīga iniciatīva. Austrumu partnerība, kas tika uzsākta 2009. gadā, ir stratēģiska un vērienīga partnerība, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un noteikumi, savstarpējas intereses un saistības, kā arī kopīga atbildība un pienākumi. Tās mērķis ir stiprināt un padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības starp ES, tās dalībvalstīm un partnervalstīm, un AP palīdz tām panākt gan ekoloģisko, gan digitālo pāreju. Tā atbalsta daudzu globālu politikas mērķu sasniegšanu, tajā skaitā Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tā palīdz sasniegt vispārējo mērķi – palielināt ES kaimiņvalstu stabilitāti, labklājību un noturību, kā izklāstīts Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas globālajā stratēģijā un 2015. gada Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatā. Tā ir pilnībā saskaņota ar Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm 2019.–2024. gadam. Visbeidzot, tā atspoguļo Komisijas pieņemtās visas būtiskās pamatstratēģijas.
Gadu gaitā AP ir bijusi nozīmīga ES un partnervalstu tuvināšanā. AP samits, kas notika 2017. gada novembrī Briselē, iezīmēja jaunu pieeju, pieņemot kopīgo reformu programmu ar nosaukumu “20 mērķuzdevumi 2020. gadam”. Šis vērienīgais darba plāns bija vērsts uz to, lai gūtu taustāmus rezultātus uz vietas un uzlabotu cilvēku dzīvi četrās galvenajās politikas jomās: 1) spēcīgāka ekonomika; 2) spēcīgāka pārvaldība; 3) spēcīgāka savienojamība un 4) spēcīgāka sabiedrība, kopā ar mērķiem transversālos jautājumos par dzimumu līdztiesību, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem un stratēģisko komunikāciju.
AP mērķis arī turpmāk būs veidot demokrātijas, labklājības, stabilitātes un ciešākas sadarbības telpu, pamatojoties uz kopējām vērtībām. ES ir stratēģiska interese veicināt savu globālo vadošo lomu cilvēktiesību un demokrātijas jomā ārējā darbībā, tajā skaitā saistībā ar AP. Cilvēktiesību ievērošana ir noturīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības svarīgs elements. Tādēļ uzmanība joprojām tiks pievērsta neatrisinātajiem jautājumiem saistībā ar pašreizējiem mērķiem, jo īpaši tiesiskumam, cilvēktiesību aizsardzībai, cīņai pret korupciju un diskrimināciju, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības lomai, un dzimumu līdztiesības veicināšanai. ES uz stimuliem balstītā pieeja (“vairāk par vairāk” un “mazāk par mazāk”) arī turpmāk sniegs labumu tām partnervalstīm, kas visvairāk veic reformas. Turpmākā politikas pieeja Austrumu partnerībai jābalsta uz jau saskaņotiem uzdevumiem, centieniem, mērķiem, principiem un sadarbības jomām.
Turpmāka sadarbība ar AP valstīm joprojām būs viena no ES pamatprioritātēm. AP politikas atjaunotā dinamika pastiprinās šo sadarbību, uzsverot šīs savstarpēji izdevīgās sadarbības nozīmi. Tās rezultātā tiks turpmāk attīstītas politiskās attiecības ar visām austrumu partnervalstīm gan divpusējā, gan daudzpusējā veidā. Turklāt, ņemot vērā AP reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu starp Eiropas Savienību, Āziju un plašāku kaimiņreģionu, tas sniedz lielāku vērtību ES ārpolitikai, jo īpaši ņemot vērā atšķirīgās ekonomiskās, sociālās un stratēģiskās saiknes ar kaimiņvalstīm. Citu reģionālo un globālo lielvaru klātbūtne un intereses, kā arī kultūras un ģeogrāfiskās saiknes ar Vidusāziju dod papildu iespējas veidot savstarpēji izdevīgas saiknes ar plašāku kaimiņreģionu. ES darbības šajā reģionā tiek papildinātas ar citiem politikas virzieniem un iniciatīvām, piemēram, Ziemeļu dimensiju un Melnās jūras reģiona sinerģiju.
Eiropas Komisija 2019. gada maijā sāka apspriešanos par AP nākotni. Eiropadome šo pieeju apstiprināja 2019. gada jūnijā.
Apspriešanās notika līdz 2019. gada oktobra beigām. Tā bija plaša un iekļaujoša, un tajā tika apkopoti vairāk nekā 200 rakstisku komentāru, tajā skaitā AP strukturētās apspriešanās tīmekļa lapā. Viedokļus iesniedza gandrīz visas ES dalībvalstis un visas partnervalstis, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Citi dalībnieki bija Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un citas starptautiskas finanšu iestādes, un plašs ieinteresēto personu loks, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas (tajā skaitā Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forums), domnīcas, akadēmiskās iestādes un uzņēmēju organizācijas. Tika ņemti vērā Austrumu partnerības Jaunatnes foruma un Jauno Eiropas vēstnieku ieteikumi.
Šis kopīgais paziņojums balstās arī uz atsauksmēm, kas saņemtas apspriešanās laikā katrā no sešām partnervalstīm un daudzās ES dalībvalstīs. Tika apsvērtas arī platformās notikušās diskusijas un paneļdiskusijas par pašreizējo AP struktūru un saistītām sanāksmēm.
Kopumā pastāv plaša vienprātība par to, ka pašreizējais AP politikas satvars ir stabils un sniedz taustāmus rezultātus cilvēkiem. Kopīgajā paziņojumā izklāstīts, kā risināt kopīgas problēmas un kā ES turpmāk sadarbosies ar partnervalstīm dažādās politikas jomās. Pamatojoties uz apspriešanās rezultātiem, šajā dokumentā izklāstīti jaunie ilgtermiņa politikas mērķi Austrumu partnerībai pēc 2020. gada un aprakstīti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt noturību, veicināt ilgtspējīgu attīstību un sniegt taustāmus rezultātus sabiedrībai.
2.
Austrumu partnerības galvenie sasniegumi
ES dalībvalstis un partnervalstis 2015. gadā atzinīgi novērtēja Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu saistībā ar ES globālo stratēģiju. Tās aicināja nodrošināt lielāku diferenciāciju, lielāku līdzdalību, lielāku uzmanību un lielāku elastību. Apspriešanās parādīja, ka AP ir guvusi plašus panākumus šo mērķu sasniegšanā.
Attiecībā uz diferenciāciju partnerība ir attīstījusies atbilstoši katra partnera interesēm, mērķiem un progresam. Pastāv jauni, tālejoši politiski un ekonomiski divpusēji nolīgumi starp ES un atsevišķām partnervalstīm. Attiecības ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu nosaka asociācijas nolīgumi un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA). Lai nodrošinātu šo vērienīgo nolīgumu pilnīgu īstenošanu, šīs trīs valstis vienojās noteikt “asociācijas programmas” īstermiņa un vidēja termiņa sadarbības prioritātēm. Starp ES un šīm valstīm ir ieviesti bezvīzu režīmi, lai atvieglotu cilvēku pārvietošanos pāri robežām. Visas trīs valstis ir pilnībā ieviesušas atpakaļuzņemšanas nolīgumus.
Visaptverošs un uzlabots partnerības nolīgums veido pamatu ES attiecībām ar Armēniju, un notiek sarunas par jaunu nolīgumu ar Azerbaidžānu. Sadarbība ar šīm divām valstīm balstās uz saskaņotām partnerības prioritātēm. Nozaru dialogi veicina attiecības ar Baltkrieviju, kamēr notiek sarunas par partnerības prioritātēm. Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kas noslēgti ar Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju, ir bijuši būtiski, lai atvieglotu ceļošanu šo valstu iedzīvotājiem.
ES ir mainījusi sadarbības veidu ar partnervalstīm, lai veicinātu to lielāku līdzdalību. Lai palielinātu ietekmi, ES ir pārgājusi no finansiālās palīdzības, kas balstīta uz projektiem, uz atbalstu patiesi pārveidojošu reformu politikai. Šī jaunā pieeja ir devusi taustāmus ieguvumus cilvēkiem, piemēram, atbalstot decentralizāciju Ukrainā un augsta līmeņa energoefektivitātes iniciatīvas Armēnijā, Gruzijā un Ukrainā.
ES ir pastiprinājusi sadarbību ar partnervalstu pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par reformām. Kopā ar valstu iestādēm ES un tās dalībvalstis ir veikušas svarīgus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu kopīgu plānošanu. Tas garantē efektīvāku kolektīvu reaģēšanu uz partnervalstu vajadzībām, padarot sadarbību mazāk sadrumstalotu un tādējādi saskaņotāku un iedarbīgāku. Veiksmīgas kopīgas rīcības piemēri ir Ukraina un Moldova.
ES ir pastiprinājusi stratēģisko sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI). Izmantojot valstu, reģionālos un nozaru dialogus, ES un SFI ir sniegušas būtisku atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un “zaļās” investīcijas energoefektivitātē un pašvaldību infrastruktūrā, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu, piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un stiprinot vides un klimata noturību visā reģionā.
Sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību ir bijusi izšķiroša nozīme efektīvu reformu nodrošināšanā, jo tā ir palielinājusi sabiedrības pārskatatbildību, uzlabojusi cilvēktiesības un vietējo attīstību un nodrošinājusi pakalpojumu sniegšanu visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā neaizsargātām grupām. ES ir bijusi nozīmīga loma, atbalstot pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, kas savukārt ir virzījis sociālo inovāciju un palīdzējis veidot reformu koalīcijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Apspriešanās laikā saņemtajās atbildēs uzsvērts, cik svarīga ir lielākas uzmanības pievēršana kopējā politikā. “20 mērķuzdevumi 2020. gadam”, ko ES dalībvalstis un partnervalstis apstiprināja 2017. gada novembrī notikušajā AP samitā, nosaka kopīgu, uz rezultātiem orientētu darba kārtību, lai pievērstu vairāk uzmanības sadarbībai.
Jaunajā Eiropas kaimiņattiecību politikā uzsvērta vajadzība pēc lielākas elastības, lai ES un partnervalstis varētu reaģēt uz pastāvīgi mainīgajām vajadzībām un apstākļiem. Lai palielinātu atbalstu un ietekmi, ES ir: i) pastiprinājusi sadarbību ar SFI, izmantojot ārējo investīciju plānu un strukturālo reformu mehānismu; ii) modernizējusi un stratēģiski saskaņojusi savus tehniskās palīdzības instrumentus (TAIEX un mērķsadarbība) individuāli pielāgotam atbalstam un iii) pielāgojusi savas institucionālās struktūras reaģēšanai uz jaunām problēmām. Piemēram, “Ukrainas atbalsta grupa” ir unikāla struktūra, kas apvieno Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu zināšanas, lai risinātu valsts galvenās problēmas. “EĀDD Austrumu stratēģiskās komunikācijas darba grupa”, kas izveidota pēc Eiropadomes 2015. gada marta secinājumiem par dezinformācijas apkarošanu, arī ir palīdzējusi ES komunikāciju un zīmolradi reģionā padarīt stratēģisku un ietekmīgu.
3.
Turpmākā politikas pieeja Austrumu partnerībai
Apspriešanās liecina, ka pastāv stingra vienprātība par to, ka “20 mērķuzdevumi 2020. gadam” dod taustāmus rezultātus sabiedrībai. Tie ir radījuši pārmaiņas trijās no četrām prioritārajām jomām, proti, spēcīgāka ekonomika, spēcīgāka savienojamība un spēcīgāka sabiedrība. Attiecībā uz spēcīgāku pārvaldību sākotnējie sasniegumi ietver “vienotos kontaktpunktus”, kas nodrošina efektīvus un pieejamus sabiedriskos pakalpojumus, un e-aktīvu deklarācijas sistēmas lielākajā daļā partnervalstu.
ES dalībvalstis, lielākā daļa partnervalstu un pilsoniskā sabiedrība uzsver nepieciešamību būtiski uzlabot rezultātus pārvaldības jomā, jo īpaši tiesiskumu, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības lomu. Progress pārvaldības jomā ir tieši saistīts ar ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Juridiskā noteiktība un funkcionējošas demokrātiskas iestādes ir būtiskas, lai piesaistītu investīcijas, atbalstītu politisko stabilitāti un tiesiskuma reformas un veicinātu sociālekonomisko integrāciju. Tāpēc turpmākajā politikā tiks nostiprināta uz rezultātiem orientēta darba kārtība, ko atbalsta profesionāli neatkarīga, kvalitatīva oficiālā statistika, kas ļaus uzraudzīt progresu un atbalstīt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Uz stimuliem balstītai pieejai ir vajadzīgi skaidrāki norādījumi par konkrētām reformu prioritātēm ar objektīviem, precīziem, detalizētiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Sekmīgām reformām vajadzētu novest pie lielāka finansējuma un investīcijām. Nopietnai vai ilgstošai stagnācijai vai pat regresam reformu īstenošanā vajadzētu novest pie tā, ka tiek samazināts ES finansējums, izņemot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai.
Apspriešanās parādīja visu partnervalstu vēlmi vēl vairāk pielāgot partnerību katras partnervalsts interesēm, mērķiem un progresam. Asociētās valstis sagaida, ka varēs piedalīties kopīgās iniciatīvās par jautājumiem, uz kuriem attiecas asociācijas nolīgumi un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, lai pilnībā izmantotu to potenciālu.
Divpusēja sadarbība joprojām ir galvenais veids, kā nodrošināt individuāli pielāgotu pieeju. Divpusēju nolīgumu īstenošana tiks paātrināta un papildināta ar ciešāku nozaru sadarbību un apmaiņu starp ieinteresētajām partnervalstīm. ES turpinās sniegt atbalstu, tajā skaitā mērķorientētu nozaru palīdzību, divpusējos, reģionālos un daudzvalstu forumos saskaņā ar iekļautības un diferenciācijas principiem. Turklāt AP turpinās būt elastīga un iekļaujoša, ļaujot valstīm kopīgi risināt kopīgas un globālas problēmas dažādās jomās, veicinot reģionālo integrāciju.
Pamatojoties uz partnerības galvenajiem sasniegumiem un atzīstot, ka noturības stiprināšana ir primārs politikas satvars, kā izklāstīts Stratēģiskajā pieejā noturībai ES ārējā darbībā
, ES, tās dalībvalstis un partnervalstis sadarbosies, lai sasniegtu šādus Austrumu partnerības ilgtermiņa politikas mērķus pēc 2020. gada:
·vienoti noturīgai, ilgtspējīgai un integrētai ekonomikai;
·vienoti atbildīgām iestādēm, tiesiskumam un drošībai;
·vienoti ceļā uz noturību vides un klimata jomā;
·vienoti noturīgai digitālajai pārveidei un
·vienoti noturīgai, taisnīgai un iekļaujošai sabiedrībai.
Eiropas Komisija ir aicinājusi ES un tās partnerus, jo īpaši no visa Eiropas kontinenta, risināt kopīgas problēmas un cieši sadarboties attiecībā uz jaunām politikas prioritātēm nākotnē, lai atbalstītu ekoloģisko pārveidi, digitālo pārveidi un nodrošinātu ekonomiku, kas darbojas visu labā, jo īpaši vairāk darba iespēju jauniešiem, un veicinātu dzimumu līdztiesību. Šie jautājumi tiks iekļauti visos politikas mērķos.
4.
Turpmākās Austrumu partnerības galvenie politikas mērķi
4.1. Vienoti noturīgai, ilgtspējīgai un integrētai ekonomikai
Ekonomikas stiprināšana ir būtiska, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības, mazinātu nevienlīdzību un padarītu partnervalstis par vietu, kur cilvēki vēlas veidot savu nākotni. Labāk integrēta ekonomika, kas ir iekļaujoša, ilgtspējīga un taisnīga, dod labumu visiem. Mērķis ir radīt pienācīgas darbvietas un ekonomiskas iespējas, nodrošinot labklājību cilvēkiem, kas dzīvo partnervalstīs.
Tas nozīmēs pastiprinātu tirdzniecību un partnervalstu un ES ekonomikas turpmāku reģionālo un divpusējo integrāciju, kā arī sadarbību pakāpeniskai dekarbonizācijai virzībā uz klimata neitralitāti, izmantojot iespējas, ko sniedz gan ekoloģiskā, gan digitālā pārveide. Pamatojoties uz spēkā esošajiem asociācijas nolīgumiem, DCFTA un citiem tirdzniecības nolīgumiem, ES kopā ar partnervalstīm koncentrēsies uz atbalstu to pilnīgai īstenošanai, lai gūtu maksimālu labumu. Saskaņā ar ES jauno izaugsmes stratēģiju, Eiropas zaļo kursu un digitālo stratēģiju ES un partnervalstis turpinās atbalstīt AP valstu ekonomikas modernizāciju, padarot tās konkurētspējīgākas un inovatīvākas. Turklāt ES un partnervalstis veiks investīcijas fiziskajā savienojamībā un infrastruktūrā (transportā, enerģētikā un digitālajā jomā) kā ekonomikas attīstības pamatnosacījumos. Ekonomikas krīzes gadījumā ES ir gatava palīdzēt partnervalstīm saglabāt makroekonomisko stabilitāti un stimulēt strukturālās reformas, izmantojot ES makrofinansiālo palīdzību. Atbalstot strukturālās reformas, uzlabojot piekļuvi finansējumam un atbalstot MVU, tiks veicināta izaugsme un investīcijas. Investīcijas cilvēkos, jo īpaši jauniešos, un labāka izglītības, pētniecības un inovācijas sasaiste ar privātā sektora vajadzībām sagatavos partnervalstis nākotnes problēmu risināšanai.
4.1.1. Tirdzniecība un ekonomiskā integrācija
Pēdējās desmitgades laikā ES un AP tirdzniecība ir gandrīz divkāršojusies, tādējādi padarot partnervalstis par ES desmito lielāko tirdzniecības partneri. ES ir pirmais tirdzniecības bloks četrām partnervalstīm (Azerbaidžānai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai), bet Armēnijai un Baltkrievijai ES ir otrais lielākais tirdzniecības partneris. Šīs tirdzniecības attiecības ir novedušas arī pie partnervalstu preču eksporta diversifikācijas un to labākas integrācijas globālajās vērtības ķēdēs. Turklāt to uzņēmumu skaits, kas eksportē uz ES no Gruzijas, ir palielinājies par 46 %, no Moldovas – par 48 % un no Ukrainas – par 24 %. Tas skaidri atspoguļo AP savstarpējos ieguvumus.
ES ierosina vēl vairāk padziļināt ekonomisko integrāciju ar partnervalstīm un to starpā, jo īpaši trim asociētajām valstīm, izmantojot turpmāku atbalstu pašreizējo DCFTA pilnīgai īstenošanai. Divpusēji nolīgumi, jo īpaši DCFTA, piedāvā izaugsmes iespējas privātajam sektoram, kā arī augstāku darba aizsardzības līmeni, labākus darba apstākļus un iedzīvotāju piekļuvi atbilstīgiem un drošiem produktiem. Šie ieguvumi izpaudīsies pilnībā, ja tiks veiktas pašreizējās un turpmākās reformas, kas izriet no DCFTA saistībām. Šis process ietver tiesību aktu saskaņošanu ar ES noteikumiem, spēju veidošanu saskaņoto reformu īstenošanai un tirdzniecības atvieglošanu. ES arī veicinās ciešāku sadarbību ar valstīm, kas nav DCFTA dalībnieces. Nozaru tirdzniecības atvieglošanas pasākumiem, kas skar kopīgas intereses, būtu jāpaātrina ekonomiskā integrācija, iesaistot visas partnervalstis. Šajā sakarā, piemēram, ES iespēju robežās turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai noslēgtu nolīgumus par atzīto uzņēmēju savstarpēju atzīšanu.
ES centīsies arī sadarboties un veidot alianses ar partnervalstīm par attiecīgiem plašākiem, globāliem ekonomikas jautājumiem dažādos daudzpusējos forumos, tajā skaitā atbalstot pašreizējo trešo valstu pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai.
ES atbalstīs zaļo pāreju reģionā. Tās mērķis būs uz noteikumiem balstīta, neizkropļota un taisnīga tirdzniecība un investīcijas tīrās tehnoloģijās, zaļās precēs un pakalpojumos un saistītās stratēģiskās izejvielās. ES sadarbosies ar partnervalstīm, lai nodrošinātu resursu drošību un vienlaikus īstenotu Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Asociētajām valstīm turpinās pakāpeniska tirgus piekļuves liberalizācija. Turklāt DCFTA ietvaros ir paredzēta šo valstu selektīva un pakāpeniska ekonomiskā integrācija ES iekšējā tirgū. Tas ir atkarīgs no tā, vai šīs valstis būs panākušas regulējuma konverģenci ar ES acquis un to efektīvu īstenošanu konkrētās jomās (publiskais iepirkums, tehniskie šķēršļi tirdzniecībai, tirgus uzraudzība, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, muitas dienesti un labas nodokļu pārvaldības standarti).
4.1.2. Investīcijas un piekļuve finansējumam
Pēdējās desmitgades laikā vairāk nekā 125 000 MVU tieši saņēma ES finansējumu (galvenokārt vietējā valūtā), tādējādi radot vai uzturot vairāk nekā 250 000 darbvietu. Finansējuma apvienošanas un garantiju labāka izmantošana ir maksimāli palielinājusi ietekmi, kopš 2009. gada investīcijās piesaistot 11 miljardus euro.
Strukturālās reformas ir svarīgas, lai atbalstītu ekonomikas attīstību, uzlabotu ekonomikas pārvaldību, piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus un palielinātu ekonomikas noturību. Tirdzniecībai un investīcijām ir vajadzīgi labvēlīgi apstākļi ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Uzņēmējdarbības un investīciju videi jābūt vienkāršai, pārredzamai un uzticamai. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uzlabotu darba tirgu un samazinātu neoficiālo darbu, uzlabotu ekonomikas pārvaldību un balstītos uz tiesiskuma reformām, tajā skaitā korupcijas novēršanu. Ekonomikas dalībniekiem ir jābūt skaidrai perspektīvai par notiekošo ekoloģisko pāreju. ES turpinās stiprināt partnervalstu galvenās reformas, tajā skaitā izmantojot ārējo investīciju plānu un jo īpaši strukturālo reformu mehānismu.
MVU ir galvenie darba devēji lielākajā daļā partnervalstu un viens no galvenajiem kopīgās izaugsmes un inovācijas virzītājspēkiem. ES turpinās atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot garantiju shēmas, procentu likmju subsīdijas un investīciju stimulus. Tā arī paplašinās šo atbalstu, izmantojot ciešāku partnerību ar SFI, kā arī Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA+) ierosinātā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) un Ārējās darbības garantijas ietvaros. Ilgtspējīgs finansējums un mikrofinansējums būs ES iesaistes neatņemama sastāvdaļa, tajā skaitā lauku apvidos, kur piekļuve finansējumam ir īpaši apgrūtināta. Lai maksimāli palielinātu atbalsta efektivitāti, ES kopā ar SFI analizēs galvenās jomas, kurās investīcijām būs ietekme (tajā skaitā izstrādājot “ietekmes investīciju matricu”).
Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību palielināt ilgtspējīgas investīcijas, ES vēl vairāk stiprinās sadarbību ar partnervalstīm, lai izveidotu finanšu sistēmu, kas atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi, jo īpaši izmantojot starptautiskos forumus, piemēram, starptautisko platformu ilgtspējīga finansējuma jomā (IPSF). ES un partnervalstis var dalīties ar paraugpraksi un koordinēt centienus attiecībā uz ekoloģiski ilgtspējīgām investīcijām, piemēram, zaļo taksonomiju, vides un klimata informācijas atklāšanu un standartiem un marķējumiem zaļiem finanšu produktiem.
Ņemot vērā austrumu partnervalstu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību pastiprināšanos ar ES, euro lielāka izmantošana to ārvalstu komercdarījumos vēl vairāk stiprinātu ekonomiskās attiecības ar ES un palīdzētu nodrošināt šo valstu ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Tā vēl vairāk samazinās ārvalstu valūtas risku, ar ko saskaras partnervalstis, tajā skaitā nodrošinot, ka ārvalstu valūtu kombinācija ārējos aizņēmumos, rezervju pārvaldībā un starptautiskajos darījumos ir labāk korelēta ar to galveno tirdzniecības un investīciju partneru valūtām, vienlaikus atbalstot lielāku euro starptautisko nozīmi. ES arī turpinās atbalstīt partnervalstu centienus izpildīt kritērijus, lai pievienotos vienotajai euro maksājumu telpai (SEPA).
Lai reaģētu uz jaunuzņēmumu vajadzībām, ES kopā ar SFI izstrādās inovatīvu un viedu finansēšanas programmu (tajā skaitā pašu kapitāla, riska kapitāla, komerceņģeļu un kolektīvo finansēšanu). ES palīdzība vēl vairāk stiprinās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, atbalstīs MVU internacionalizāciju un atvieglos publiskā un privātā sektora dialogu, vienlaikus pievēršoties vajadzībai pēc zināšanām un prasmēm, lai veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, kas atbilst nākotnes tirgus vajadzībām. ES turpinās atbalstīt uzņēmējdarbību, jo īpaši sieviešu vadītas iniciatīvas, un mudinās vairāk jauniešu kļūt par uzņēmējiem.
Lai virzītos uz iekļaujošu un taisnīgu ekonomiku, kas sniedz labumu visiem, ES palīdzēs partnervalstīm atraisīt savu lauku apvidu ekonomisko potenciālu, tajā skaitā atbalstot lauksaimniekus un modernu kooperatīvu un ražotāju grupu izveidi. ES stiprinās sadarbību ārpus galvaspilsētām un veidos saiknes starp vietējiem pilsētu centriem un lauku apvidiem. Tā pamatā ir Eiropas Komisijas pārdomātas specializācijas metodika, ko piemēro Eiropas Savienībā.
4.1.3. Pastiprināta savienojamība
Spēcīgi starpsavienojumi starp ES un AP, kā arī starp partnervalstīm ir svarīgi ekonomikas attīstības, reģionālās integrācijas, tirdzniecības un mobilitātes virzītājspēki. Ilgtspējīga, uz noteikumiem balstīta un droša savienojamība ir būtiska gan ES, gan partnervalstīm.
Attiecībā uz transportu ES koncentrēsies uz ilgtermiņa prioritārajām investīcijām, kas izklāstītas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) indikatīvajā investīciju rīcības plānā. Tas ietver galvenās fiziskās infrastruktūras uzlabošanu autoceļu, dzelzceļa, ostu, iekšējo ūdensceļu un lidostu objektos un loģistikas centros, lai vēl vairāk stiprinātu savienojamību starp ES un partnervalstīm, kā arī starp pašām partnervalstīm. To atbalstīs, izmantojot apvienošanu un garantijas Kaimiņattiecību politikas investīciju platformas ietvaros. ES palielinās arī ES un starptautisko transporta standartu izmantošanu, tajā skaitā ceļu satiksmes drošības jomā, saskaņā ar 2018. gada Austrumu partnerības deklarāciju par ceļu satiksmes drošību. Tā arī pastiprinās darbu pie kopējās aviācijas telpas nolīgumiem un aviācijas drošības. Atzīstot austrumu partnervalstu nozīmi Eiropas un Āzijas savienojamībā, ES veicinās un atbalstīs partnervalstu sadarbību stratēģijas par Eiropas un Āzijas savienojamību īstenošanā.
Attiecībā uz energosavienojamību ES turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai stiprinātu pārrobežu un starpreģionālos starpsavienojumus. Dienvidu gāzes koridora izveide tuvojas noslēgumam, un paredzams, ka 2020. gadā pirmo gāzi no Azerbaidžānas nogādās ES. Uz pierādījumiem balstīta enerģētikas politika un datu vākšana, izmantošana un pārvaldība tiks vēl vairāk atbalstīta ar iniciatīvu “EU4Energy” un enerģētikas politikas dialogu. Pašlaik notiekošā Enerģētikas kopienas līguma grozīšana, kurā piedalās trīs partnervalstis, būs vērsta uz to, lai padarītu Enerģētikas kopienu efektīvāku un piemērotāku ilgtspējīgas enerģijas nākotnei. ES arī palīdzēs partnervalstīm palielināt energoapgādes drošību, dažādojot naftas vai gāzes importu, veicot investīcijas atjaunojamos energoresursos un uzlabojot energoefektivitāti, kā arī veicinot enerģijas tirgus integrāciju, pamatojoties uz atbilstīgiem tiesību aktiem.
Uz satelītiem balstīta savienojamība veicina viedu un drošu transportu, zaļākas pilsētas un sekmē ekonomikas digitalizāciju un modernizāciju. Šajā kontekstā sadarbība ar partnervalstīm attiecībā uz Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta seguma paplašināšanu veicinās drošāku aviāciju saskaņā ar ES tiesību aktiem, izmaksu ziņā efektīvu jūras un dzelzceļa transportu un palīdzēs sekmēt augstas precizitātes lauksaimniecību.
Spēcīgam politikas dialogam un vienota infrastruktūras projektu plānojuma izveidei ir būtiska nozīme, lai optimizētu investīciju portfeli. Pareiza makroekonomikas politika un publisko finanšu pārvaldība, fiskālo iespēju radīšana publiskajām investīcijām, vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana sadarbībai ar privāto sektoru, tajā skaitā ar publisko un privāto partnerību starpniecību, ir nepieciešami nosacījumi, lai nodrošinātu infrastruktūras ilgtspēju visās jomās.
4.1.4. Investīcijas cilvēkos
Investīcijas cilvēkos ir būtiskas, lai sagatavotos nākotnei un veicinātu sabiedrības un ekonomikas noturību. Balstoties uz sasniegumiem jauniešu labā, ES ierosina jaunu kursu jauniešu labā, kas ietvers šādus elementus: i) plaisas mazināšana starp darba tirgu un izglītības nozari; ii) atbalsta palielināšana jauniešu nodarbinātībai un jauniešu uzņēmējdarbībai; iii) aktīvi darba tirgus pasākumi, piemēram, garantija jauniešiem, kas tiks pielāgota partnervalstu darba tirgiem, un iv) balstoties uz jauno AP ierēdņu “ēnošanas” darbā izmēģinājuma shēmu, AP mobilitātes un apmaiņas programmas izveide, kas paredzēta jaunajiem profesionāļiem.
Izglītības reforma būs stratēģiska prioritāte. Tā cita starpā ietvers i) pārvaldību un spēju veidošanu; ii) modernizāciju un inovāciju visos izglītības un apmācības līmeņos; iii) tiesību aktu un politikas saskaņošanu ar Eiropas norisēm, tajā skaitā Eiropas augstākās izglītības telpu (Boloņas process) vai Turīnas procesu profesionālās izglītības un apmācības jomā; un iv) skolotāju apmācības stiprināšanu, paraugprakses apmaiņu un atbalstu modernu mācību programmu un mācīšanas un mācīšanās prakses ieviešanai. Programma “Erasmus+”, kas ir būtisks elements ES atbalstā izglītības un apmācības sistēmu modernizācijai un internacionalizācijai, nodrošinās lielākas mobilitātes un spēju veidošanas iespējas formālajā un neformālajā izglītībā. Dalība Eiropas Solidaritātes korpusā ļaus jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā. Vadošā Eiropas skola Gruzijā kļūs par pilntiesīgu vidusskolu jaunās telpās.
Pētniecībai un inovācijai ir izšķiroša nozīme pienācīgu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanā. ES turpinās atbalstīt un stiprināt partnervalstu viedu specializāciju, tehnoloģiju nodošanu un inovācijas spējas, kā arī to lielāku līdzdalību tādās ES programmās kā “Apvārsnis Eiropa” un COSME. Valstu publiskās pētniecības un inovācijas sistēmām ir jāuzlabo darbības rezultāti un konkurētspēja, tajā skaitā turpinot reformas. Jāveicina zināšanu un inovācijas kopīgās telpas izveide starp ES un tās partnervalstīm, izmantojot zinātniskus pierādījumus, lai radītu uz zināšanām balstītas darbvietas un piesaistītu investorus inovatīviem ES un kaimiņvalstu uzņēmumiem. Pētniecība, inovācija un zināšanu nodošana arī ir būtiska lauksaimniecības modernizācijā, kas lielai AP iedzīvotāju daļai ir ļoti svarīga nozare. Tā kā viena no ES galvenajām prioritātēm nākotnē ir gūt rezultātus ar Eiropas zaļo kursu, jo īpaši kļūt par pasaules pirmo klimatneitrālo kontinentu, partnervalstis tiek mudinātas noteikt pētniecības un inovācijas prioritātes, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un veidot jaunas inovatīvas un ilgtspējīgas vērtību ķēdes. Tiks veicināta kopīga apņemšanās šo prioritāšu īstenošanā, kā arī stratēģijas izstrāde, kas ļaus radīt risinājumus ātrai izvēršanai.
Turklāt ES palīdzēs valstīm maksimāli izmantot to kultūras un radošo nozaru potenciālu, jo tās ir ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēki. ES uzsvērs kultūras būtisko nozīmi atvērtības veidošanā un Eiropas vērtību popularizēšanā un starpkultūru dialoga veicināšanā miermīlīgām starpkopienu attiecībām, kā arī stiprinās sadarbību kultūras mantojuma un radošo nozaru jomā, ieskaitot audiovizuālo nozari.
4.2. Vienoti atbildīgām iestādēm, tiesiskumam un drošībai
Laba pārvaldība un demokrātiskas iestādes, tiesiskums, veiksmīga korupcijas novēršanas politika, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēktiesību ievērošana, drošība, tajā skaitā atbalsts konflikta skartiem iedzīvotājiem, ir pamats spēcīgai un noturīgai valstij un sabiedrībai. Tie ir arī būtiski priekšnosacījumi funkcionējošai tirgus ekonomikai un ilgtspējīgai izaugsmei. Jo īpaši tiesiskums ir būtisks faktors, lai nodrošinātu efektīvu uzņēmējdarbības vidi, un svarīgs apsvērums ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistē.
Raugoties nākotnē, ir jāatjauno apņemšanās ievērot partnerības pamatprincipus, lai balstītos uz līdzšinējiem sasniegumiem. Jo īpaši ES atbalsts noturīgām iestādēm, tiesiskumam un drošībai būs: i) ierosināt veidus, kā labāk izmērīt tiesu iestāžu reformu ietekmi; ii) lemjot par palīdzību, ņemt vērā tiesiskuma reformu progresu; iii) pastiprināt ES atbalstu korupcijas un ekonomisko noziegumu apkarošanā; iv) uzlabot pārrobežu sadarbību, lai labāk aizsargātu cilvēkus pret organizēto noziedzību, un v) pastiprināt atbalstu drošības dialogiem un sadarbībai.
4.2.1. Tiesu iestāžu reformas
Turpmāko reformu pamatā vajadzētu būt saskaņošanai ar Eiropas standartiem. Būtu vajadzīga holistiska pieeja, kas aptvertu prokuratūras un tiesībaizsardzības dienestus. Tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarība un pārskatatbildība ir svarīga pārbaužu un līdzsvara sistēmā, lai nodrošinātu, ka visas valsts iestādes ievēro tiesību aktus un ka iedzīvotājiem ir piekļuve tiesu iestādēm un tie var pilnībā izmantot savas tiesības.
ES veicinās starptautisko iestāžu un ekspertu aktīvu lomu reformu procesu atbalstīšanā un leģitimēšanā un izmantos savu speciālistu zināšanas tiesiskuma jautājumos. Reformām būtu jābalstās uz kvalitatīvām reformu stratēģijām, kuru pamatā ir teicama risināmo problēmu diagnostika. Ir labāk jānovērtē reformu reālie rezultāti/ietekme un jāsaprot, kā iedzīvotāji tās uztver. ES atbalstīs attiecīgo valsts iestāžu spēju palielināšanu, lai nodrošinātu tiesnešu apmācību par vērtībām un noteikumiem, kas tiesu iestāžu darbiniekiem, piemēram, tiesnešiem un prokuroriem, jāievēro savā darbā.
Šajā svarīgajā jomā ES veicinās tiesiskuma kultūru, cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību un uzņēmēju aprindas, kā arī pastiprinot sadarbību ar ES ieinteresētajām personām.
4.2.2. Korupcijas un ekonomisko noziegumu apkarošana
Korupcija apdraud tiesiskumu un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Jauni pretkorupcijas digitālie rīki palīdz labāk novērst un atklāt pārkāpumus, un pēdējos gados ir izveidotas vairākas specializētas struktūras korupcijas apkarošanai
. Neraugoties uz to, ir vajadzīgs jauns stingrības līmenis, lai uzlabotu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, apsūdzību tajos un sankcijas par tiem, tādējādi pierādot, ka korupcijas apkarošanas un tiesībaizsardzības struktūras ir neatkarīgas un sniedz rezultātus. ES atbalstīs uz rezultātiem orientētu tiesisko un institucionālo sistēmu, koncentrējoties uz augsta līmeņa korupciju, un īpašu uzmanību pievērsīs publiskā iepirkuma jomai. Šajā sakarā tiks pilnībā izpētīts digitālo risinājumu potenciāls publiskā iepirkuma sistēmu izsekojamības un pārredzamības uzlabošanā. ES arī palīdzēs partnervalstīm iestrādāt godprātību un pārskatatbildību visos valsts pārvaldes līmeņos.
Korupcija ir viens no daudziem plašākas noziedzīgas parādības, proti, ekonomisko noziegumu izpausmes veidiem. Partnervalstīm ir jāpastiprina centieni izveidot stabilu un efektīvu sistēmu cīņai pret ekonomiskajiem noziegumiem. Šajā sakarā cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu būtiska nozīme ir faktisko īpašumtiesību reģistriem. Ir svarīgi, lai austrumu partneri ieviestu stabilas līdzekļu atguves sistēmas, tajā skaitā izveidojot funkcionējošus līdzekļu atguves dienestus, kas spēj izsekot un identificēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tas ir būtiski, lai iesaldētu un konfiscētu nelikumīgus līdzekļus un atgūtu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kas ir svarīgs instruments cīņā pret organizēto noziedzību.
4.2.3. Cīņa pret organizēto noziedzību un drošības stiprināšana
Viena no kopīgajām problēmām plašajā drošības jomā ir organizētā noziedzība. Šajā sakarā ES turpinās atbalstīt: i) pastiprinātu sadarbību ar ES tieslietu un iekšlietu aģentūrām; ii) drošības sektora reformu; iii) cīņu pret cilvēku un nelikumīgu preču (jo īpaši narkotiku un šaujamieroču) tirdzniecību un iv) integrētu robežu pārvaldību, lai uzlabotu partnervalstu spēju izturēt spiedienu, ar ko tās saskaras, un palielināt to noturību. ES turpinās sadarbību ar partnervalstīm kibernoturības jomā. Turklāt būtisks ir funkcionāls un izpildāms regulējums cīņai pret kibernoziedzību, par pamatu ņemot Eiropas Padomes Budapeštas konvenciju.
Pastāvīga sadarbība starp partnervalstīm un ES civilās aizsardzības mehānismu, kā arī starp partnervalstīm būs svarīga, lai uzlabotu dabas un cilvēku izraisītu katastrofu novēršanu, gatavību tām un reaģēšanu uz tām. Reģiona attīstību turpina kavēt arī neatrisinātie konflikti. Saskaņoto sarunu formātu un procesu ietvaros ES ir apņēmusies veicināt šo konfliktu miermīlīgu noregulējumu. Apzinoties, kā tas var ietekmēt ekonomikas un sociālo attīstību, sieviešu un jauniešu loma miera veidošanā tiks stiprināta ar kopīgiem pasākumiem, lai veicinātu ES politisko apņemšanos īstenot programmu sieviešu, miera un drošības jomā reģionālā un starptautiskā līmenī. Jo īpaši ES turpinās centienus, lai atbalstītu konfliktu novēršanu, uzticības veidošanu un veicinātu konfliktu miermīlīgu noregulējumu sarunu ceļā. ES arī turpinās sniegt palīdzību konfliktu skartajiem iedzīvotājiem, lai uzlabotu viņu noturību. Tiks stiprināti arī drošības dialogi un praktiskā sadarbība kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā, lai atbalstītu partnervalstu ieguldījumu Eiropas civilajās un militārajās misijās un operācijās. ES apsvērs domu nodrošināt partnervalstīm apmācības iespējas un spēju veidošanu, tajā skaitā par hibrīddraudu novēršanu, ja nepieciešams.
4.3. Vienoti ceļā uz noturību vides un klimata jomā
Eiropas zaļais kurss skaidri norāda, ka vides un klimata problēmas prasa ES un partnervalstu steidzamu rīcību. Ekonomikas un tirdzniecības modeļu modernizācija palīdzēs samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku. Tas ir nepieciešams arī tāpēc, ka ES un AP valstīs ir gūti panākumi ekonomikas integrācijā un mainījušās patērētāju vēlmes. Pārveidojot savu ekonomiku, ES turpinās iesaistīt partnervalstis arvien sarežģītākās un progresīvākās ekonomikas vērtības ķēdēs. ES palīdzēs partnervalstīm veikt valsts līmenī noteiktos ieguldījumus Parīzes nolīguma īstenošanā un modernizēt ekonomiku, samazinot to oglekļa pēdu un virzoties uz klimatneitralitāti, vienlaikus ņemot vērā investīciju piesaistes problēmas. Šajā sakarā partnervalstis dažādos forumos ir paudušas atbalstu visaptverošai pieejai pārmaiņām, kas izklāstīta Eiropas zaļajā kursā. Tikpat svarīgi ir īstenot Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un pastiprināt centienus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
ES sadarbosies ar partnervalstīm, lai pārveidotu reģionu par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar modernu, resursu ziņā efektīvu, tīru, aprites un konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus palielinot to vides un klimata noturību, tajā skaitā ilgtspējīgāk izmantojot dabas resursus. Vides un klimata programmas nozīme reģionā palielinās. Sabiedrības prasības pieaug, un tās ir šādas: i) uzlabot gaisa un ūdens kvalitāti; ii) efektīvi apsaimniekot atkritumus, zemi un ūdens resursus un iii) reaģēt uz ekstremāliem laikapstākļiem un nelikumīgu mežizstrādi un atmežošanu. Tā ir arī nozīmīga iespēja stimulēt darbību inovatīvās nozarēs. Vairākas partnervalstis ir pieņēmušas zaļās ekonomikas rīcības plānus un ilgtermiņa stratēģijas, kuru īstenošanu tās vēlas paātrināt. Tāpat arī privātā sektora partneri arvien vairāk apsver iespējas, ko sniedz zaļāka aprites ekonomika, un vēlas novērst klimata pārmaiņu radītos riskus. Partnervalstis jau tagad var izmantot Copernicus datus un pakalpojumus, kas ir brīvi un atklāti pieejami, lai atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu reģionā.
Tādēļ AP būs: i) jāpastiprina rīcība jomās, kas ir būtiskas cilvēku veselībai un labklājībai; ii) jāpalielina ekonomikas resursu izmantošanas efektivitāte; iii) jārada jaunas zaļās darbvietas un ekonomiskās iespējas, kas saistītas ar zaļo pāreju; iv) jāattīsta vietējie un atjaunojamie energoresursi un v) jāpārvalda dabas resursi, lai maksimāli palielinātu ilgtspēju. ES atbalstīs šo pāreju, pienācīgi ņemot vērā globālās problēmas un vides un klimata realitāti partnervalstīs, vispirms koncentrējoties uz vieglāk sasniedzamiem rezultātiem.
4.3.1. Ieguvumi cilvēku veselībai un labklājībai
Attiecībā uz dzīves kvalitāti, kas saistīta ar vidi, ir jāpieliek lielākas pūles, lai pilsētu attīstību padarītu ilgtspējīgāku un vēl vairāk uzlabotu vides pakalpojumu sniegšanu, piemēram, ūdensapgādi un sanitāriju, atkritumu apsaimniekošanu, zaļās zonas un mobilitāti pilsētās. ES atbalstīs tādas darbības un politikas izstrādi, kuru mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu un tādējādi mazināt negatīvo ietekmi uz veselību, ko jo īpaši rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un toksiskas ķīmiskas vielas, par pamatnostādni izmantojot ES nulles piesārņojuma stratēģiju. ES pastiprinās atbalstu ēku energoefektivitātes palielināšanai, kas ir būtiski, lai novērstu enerģētisko nabadzību un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai panāktu augstākus ēku renovācijas rādītājus, piesaistot privāto finansējumu, varētu izmantot inovatīvus finansēšanas instrumentus (piemēram, energoefektivitātes līgumus, finansēšanu ar nodokļu un rēķinu starpniecību). ES atbalstīs atjaunojamo energoresursu attīstību, jo īpaši, lai paātrinātu ogļu izmantošanas samazināšanu, kas ir būtiski gaisa piesārņojuma samazināšanai. ES kopā ar SFI turpinās ieviest instrumentus un īstenot augsta līmeņa energoefektivitātes iniciatīvu, lai modernizētu tiesību aktus enerģētikas jomā un ieviestu pārdomātu tiesisko regulējumu, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamos energoresursus, izmantojot zaļā finansējuma shēmas un iesaistot privāto sektoru. Tiks noteikti pasākumi to pilsētu vai reģionu pārveidošanai, kuri visvairāk cieš no piesārņojuma.
Sabiedrības veselības jomā ES atbalstīs partnervalstu medicīnas iestāžu modernizāciju, e-veselību, medicīnas darbinieku apmācību un pieejamas medicīniskās aprūpes nodrošināšanu plašiem sabiedrības slāņiem. Tas ietvers atbalstu tādu pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību labākai pārvaldībai kā, piemēram, koronavīrusa infekcija (Covid-19).
4.3.2. Aprites ekonomika
Galvenais rīcības mērķis būs atvieglot pāreju uz resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku. Izšķērdīgas ražošanas samazināšana ir svarīgs sākumpunkts konkurētspējas palielināšanai ar salīdzinoši zemām izmaksām. Attiecībā uz jaunām ekonomikas iespējām un konkurētspēju ES veicinās zaļo aprites ekonomiku, pamatojoties uz nesenā politikas dialoga rezultātiem. ES atbalstīs uzņēmumus un uzņēmumu savstarpējos kontaktus šajā jomā. Pēc valstu pieprasījuma notiks apmeklējumi uz vietas saistībā ar aprites ekonomiku. Turpināsies darbs pie ilgtspējīgas produktu politikas veicināšanas, ekoinovācijas, paplašinātas ražotāja atbildības, citiem atkritumu rašanās novēršanas un samazināšanas veidiem, atkritumu apsaimniekošanas, zaļā publiskā iepirkuma un labākas patērētāju informēšanas. ES sadarbosies ar partnervalstīm, lai reformētu vairākas resursietilpīgas nozares, piemēram, plastmasas, tekstilizstrādājumu vai būvniecības nozari. Tiks rūpīgi apzinātas zaļo darbvietu iespējas. Galvenās nozares gūs labumu no iespējamo pasākumu analīzes par nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanu, izmantojot zaļo aprites ekonomiku.
4.3.3. Ekonomikas dabas resursu bāze
Viens no sadarbības galvenajiem mērķiem būs bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana. Tas ietver atmežošanas un pārtuksnešošanās novēršanu, konkrētu sugu aizsardzības pasākumu ieviešanu un aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un efektīvu pārvaldību. Te jāmin arī sadarbība ar citām nozarēm, lai samazinātu cilvēka darbības negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Lai saglabātu dabas resursus, kas ir ekonomikas pamats, ES turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai risinātu ūdens kvalitātes un pieejamības jautājumus un uzlabotu zvejas darbību kontroli un pārraudzību nolūkā novērst pārmērīgu izmantošanu. Upju baseinu apsaimniekošanas plānošana tiks attiecināta uz visiem upju baseiniem. Mēs turpināsim sadarbību pie izejvielu sektora potenciāla atraisīšanas, lai veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, atmežošanas novēršanas un mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas uzlabošanas, tajā skaitā oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanas un fosilo aizstājēju jomā. Tiks pieliktas pūles, lai samazinātu nelikumīgu mežizstrādi un nodrošinātu kokmateriālu izsekojamību. ES atbalstīs ilgtspējīgu lauksaimniecību, zveju un pārtikas nekaitīgumu, izmantojot zināšanu nodošanu un inovāciju, jo īpaši nozarēs ar lielu ieguvumu. Tā arī turpinās stiprināt lauksaimnieku un zvejnieku pozīciju vērtību ķēdē, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti lauku un jūras piekrastes teritorijās.
4.3.4. Politika un pārvaldība zaļākas izaugsmes atbalstam
Lai gūtu panākumus, partnervalstīm būs jāveic papildu investīcijas: i) vides pārvaldībā; ii) politikas un investīciju pārdomātā plānošanā; iii) administratīvās spējās īstenot un piemērot tiesību aktus; iv) uzlabotā sabiedrības piekļuvē informācijai, informētībā un līdzdalībā un v) pielāgotākos un efektīvākos finansēšanas mehānismos. Tam būs vajadzīgs spēcīgs politikas dialogs un labāka sadarbība ar visām ieinteresētajām personām, tajā skaitā attiecīgajām parlamentārajām komitejām. Svarīga būs arī informētības palielināšana, tajā skaitā sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību. ES labāk atbalstīs dalībvalstu un partnervalstu konkrētās vadošās lomas konkrētās jomās, lai veicinātu modernas politikas un prakses ātrāku īstenošanu un palielinātu valstu atbildību. Kopīgā jūrlietu programma Melnās jūras reģionam dos ieguldījumu kā reģionāls pārvaldības regulējums.
4.3.5. Energoapgādes drošības un kodoldrošības stiprināšana
Lai stiprinātu energoapgādes drošību, ir nepieciešams dažādot energoresursu struktūru, jo īpaši izmantojot atjaunojamos energoresursus. Partnervalstis ir kompetentas lemt par savu energoresursu struktūru, lai sasniegtu savus attiecīgos mērķus klimata jomā. Dažas valstis, iespējams, izvēlēsies kodolenerģiju kā enerģijas avotu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas ļaus sasniegt šos mērķus. Šajā sakarā ES turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskās kodoldrošības stiprināšanā. ES priekšgājēja loma saistošu kodolenerģijas jomas tiesību aktu izstrādē būs pamats turpmākai divpusējai apmaiņai. Mēs turpināsim organizēt kodolnoturības testu salīdzinošo izvērtēšanu un turpmākos pasākumus. ES arī dalīsies pieredzē par ekspluatācijas pārtraukšanu, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un aizsardzību pret radiāciju. Būtiska nozīme ir arī partnervalstu līdzdalībai ES pasākumos par vides monitoringu – EURDEP – un informācijas apmaiņu radiācijas vai kodolavārijas gadījumā – ECURIE.
4.3.6. Pārejas uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti paātrināšana
Transportam ir jākļūst ilgtspējīgākam, un AP valstu transporta politika būtu jāpārveido, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tāpēc ES arvien vairāk sadarbosies ar partnervalstīm, lai rastu zaļā transporta risinājumus, palīdzot veidot uz nākotni orientētas viedās pilsētas, izstrādājot pilsētu mobilitātes plānus transporta veidu integrēšanai pilsētu teritorijās. Attiecībā uz tālajiem reisiem tas ietvers transporta optimizāciju, tajā skaitā ar digitalizācijas palīdzību.
4.4. Vienoti noturīgai digitālajai pārveidei
Kā norādīts Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģijā, spēcīga digitālā klātbūtne ES kaimiņvalstīs veicinās izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Šajā sakarā ES turpinās ieguldīt partnervalstu digitālajā pārveidē saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi. Darbs šajā jomā pēc 2020. gada būs vērsts uz to, lai paplašinātu digitālā vienotā tirgus sniegtās priekšrocības partnervalstīm un atbalstītu to saistību pilnīgu īstenošanu, ko partnervalstis uzņēmušās asociācijas nolīgumos un citos divpusējos nolīgumos. Darbs balstīsies uz panākumiem, kas gūti, īstenojot AP digitālo tirgu saskaņošanas politikas iniciatīvu un darbības programmas, kas uzsāktas saistībā ar zīmolu “EU4Digital”.
4.4.1. Digitālā infrastruktūra
Mūsdienīgu ekonomiku, kuras pamatā ir dati, var pilnībā īstenot tikai tad, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir piekļuve kvalitatīvai elektronisko sakaru infrastruktūrai un pakalpojumiem par pieņemamām cenām. ES turpinās atbalstīt regulatīvo iestāžu neatkarības stiprināšanu, kur nepieciešams, un vajadzīgo regulatīvo pilnvaru izveidi, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tirgu pienācīgu darbību partnervalstīs. ES arī turpinās atbalstīt, jo īpaši ar tehnisko palīdzību un paraugprakses apmaiņu, drošas un ļoti augstas veiktspējas gigabitu platjoslas infrastruktūras paplašināšanu partnervalstīs, jo īpaši attālos vai mazāk blīvi apdzīvotos apgabalos, un veicināt tās izmantošanu. Lai maksimāli palielinātu ietekmi uz AP valstu iedzīvotājiem, būs svarīgi nodrošināt, ka pakalpojumi ir pieejami par pieņemamām cenām. Šajā sakarā ES atbalstīs viesabonēšanas un spektra nolīgumu īstenošanu starp partnervalstīm un attiecīgos gadījumos ar ES.
4.4.2. E-pārvaldība
ES turpinās atbalstīt e-pārvaldības stiprināšanu AP reģionā, lai palielinātu valsts pārvaldes iestāžu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību un veicinātu reformas. Šajā sakarā ES atbalstīs tiesiskā regulējuma pieņemšanu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem AP ietvaros saskaņā ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi, lai pavērtu ceļu savstarpējas atzīšanas nolīgumiem starp partnervalstīm un ar ES. Tiks atbalstītas standartizētas sadarbspējīgas e-pakalpojumu platformas.
4.4.3. Digitālā ekonomika un inovācija
ES atbalstīs AP valstu valdības digitālo inovāciju programmu izstrādē un atbalstīs augsti inovatīvu digitālo jaunuzņēmumu izvēršanu AP reģionā, paplašinot digitālās inovācijas un izvēršanas iniciatīvu uz partnervalstīm. Jo īpaši tā palīdzēs digitālajiem jaunuzņēmumiem un MVU uzlabot to piekļuvi finansējumam, labāk sasniegt ES tirgus un stiprināt saiknes ar ES inovācijas ekosistēmām. ES pamatprogrammu Copernicus un Galileo uz kosmosu balstīti dati un pakalpojumi jau ir brīvi un atklāti pieejami. ES sadarbosies ar Austrumu partnerības valstīm, lai veicinātu to apguvi un tādējādi radītu iespējas inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU un atvieglotu uzņēmumu pārrobežu sadarbību.
ES turpinās atbalstīt partnervalstis, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un sociālajai iekļautībai.
4.4.4. Kibernoturība
ES turpinās atbalstīt partnervalstu kibernoturību. Turpināsies atbalsts stabilu tiesisko, politikas un operatīvo kiberdrošības regulējumu izstrādei partnervalstīs, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un paraugpraksi, tajā skaitā ES kiberdrošības sertifikācijas regulējumu.
4.5. Vienoti noturīgai, taisnīgai un iekļaujošai sabiedrībai
Pārredzama, uz iedzīvotājiem orientēta un atbildīga valsts pārvalde, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas neatņemama iezīme. Kopā ar iesaistītu pilsonisko sabiedrību, brīviem, plurāliem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un pilsoņu tiesību aizsardzību tie ir noturīgas, taisnīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības galvenie elementi.
Sadarbība ar partnervalstīm šajās jomās būs viena no ES galvenajām prioritātēm. Piekļuve uz pierādījumiem balstītai informācijai atbalsta demokrātiskas sistēmas un dod cilvēkiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli. Tā kā kopīga prioritāte ir arī migrācijas problēmu risināšana, ES turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai nodrošinātu mobilitāti un tiešus personiskus kontaktus drošā un labi pārvaldītā vidē, kā arī lai nodrošinātu atbalstu neaizsargātiem migrantiem un bēgļiem.
4.5.1. Valsts pārvaldes reforma un pilsoniskā līdzdalība
Lai nodrošinātu, ka iestādes iesaista iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā attiecībā uz valsts pārvaldes reformu, izšķiroša nozīme ir partnervalstu pastāvīgai politiskajai gribai. ES atbalstīs iekļaujošas un uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi, kā arī publisko finanšu pareizu pārvaldību ar mērķi uzlabot pakalpojumus cilvēkiem un uzņēmumiem. Partnervalstīm ir jāprofesionalizē civildienests un jāpalielina pārskatatbildība visos pārvaldes līmeņos. Valsts pārvaldes reforma, tajā skaitā ar pārredzamību saistīti jautājumi, ir arī svarīgs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks un var samazināt korupcijas riskus, piemēram, izmantojot e-pārvaldes risinājumus. Turklāt ES un partnervalstis apsvērs iespēju pastiprināt mācīšanos no līdzbiedriem, tajā skaitā izmantojot AP publiskās pārvaldes skolu. Reformu īstenošanas uzraudzība joprojām ir būtiska, un pilsoniskajai sabiedrībai šajā procesā būtu jāuzņemas lielāka loma.
4.5.2. Pilsoniskā sabiedrība un jauniešu līdzdalība
Balstoties uz inovatīvām darbībām un sadarbību līdz šim, ES turpinās atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jo īpaši vietējā līmeņa organizāciju, spējas jēgpilni iesaistīties politikas veidošanas procesos un politikas dialogā un veicināt reformas un publisko pārskatatbildību. Tā attīstīs turpmākas stratēģiskās partnerības ar galvenajām organizācijām, lai stiprinātu sadarbību, uzlabos pilsoniskās sabiedrības aktīvistu vadības prasmes un sadarbosies ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām un darba devēju organizācijām). Tiks atbalstīta arī sociālā inovācija un sociālā uzņēmējdarbība. Būtiska nozīme būs sadarbībai ar partnervalstīm, lai veicinātu pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi. AP pilsoniskās sabiedrības forums arī turpmāk būs svarīgs partneris pilsoniskās sabiedrības lomas veicināšanā politikas dialogā.
ES arī arvien vairāk pievērsīsies jauniešu līdzdalībai un vadībai. Programma “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss radīs iespējas jaunajai paaudzei, sniedzot ieguldījumu iekļaujošas un uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas izveidē, prasmju attīstīšanā, brīvprātīgā darba un sadarbības projektu atbalstīšanā. Tiks stiprināta pilsoniskās sabiedrības stipendiju shēma un Jauno Eiropas vēstnieku iniciatīva, lai labāk palīdzētu jauniešiem attīstīt pamata kompetences un prasmes, tajā skaitā izpratni par nepieciešamību risināt dzimumu nevienlīdzības problēmu un aktīvi piedalīties demokrātiskajā dzīvē, un veicināt pilsonisko līdzdalību. AP Jaunatnes forumam būs vēl lielāka nozīme, un tas tiks labāk integrēts strukturētā jaunatnes politikas dialogā, kura pamatā ir ES iekšējais strukturētais dialogs par jaunatni, AP jaunatnes padomju tīkla ietvaros.
4.5.3. Neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un uz faktiem balstīta informācija
Labi funkcionējošā plašsaziņas līdzekļu vidē neatkarīgi žurnālisti, pilsoniskā sabiedrība un privātpersonas var nodrošināt pārbaudes un līdzsvaru un saukt valdības pie atbildības. Nodrošinot visiem piekļuvi precīzai un uz faktiem balstītai informācijai, cilvēkiem tiek dota iespēja pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un aktīvi piedalīties demokrātiskajā procesā. ES atbalstīs neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kas ražo kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu. 2018. gada decembrī pieņemot rīcības plānu pret dezinformāciju, ES ieviesa stingru regulējumu, lai novērstu dezinformācijas draudus ES un ārpus tās. Raugoties nākotnē, visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tajā skaitā ES iestādēm, ES dalībvalstīm, partnervalstīm, nozarei un pilsoniskajai sabiedrībai, arī turpmāk būtu jāpiedalās neatkarīgu faktu pārbaudes pakalpojumu izvēršanā un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanā. Izšķiroša nozīme būs arī sadarbības stiprināšanai ar pilsonisko sabiedrību, lai apkarotu dezinformāciju.
4.5.4. Cilvēktiesību aizsardzība
ES turpinās atbalstīt partnervalstis cilvēktiesību veicināšanā, tajā skaitā nodrošinot, ka ikviens var pilnībā izmantot pilsoniskās un politiskās, kā arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. ES pastiprinās pasākumus, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju, tajā skaitā diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. ES atbalstīs partnervalstis ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanā, kā arī tām pieejamu produktu un pakalpojumu izstrādē. ES arī turpinās atbalstīt partnervalstis, lai nodrošinātu minoritāšu pārstāvju un konfliktu skarto iedzīvotāju tiesību ievērošanu un veicinātu dzimumu līdztiesību.
Lai nodrošinātu pamattiesību uz privātumu augstu aizsardzības līmeni un datu aizsardzību, ES turpinās sadarboties ar austrumu partnervalstīm, lai veicinātu turpmāku konverģenci ar ES un starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem nolūkā veicināt komerciālu apmaiņu un sadarbību tiesībaizsardzības jomā.
4.5.5. Mobilitāte
Lai nodrošinātu mobilitāti un tiešus personiskus kontaktus drošā un labi pārvaldītā vidē, ir būtiski sekmīgi īstenot spēkā esošos nolīgumus par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī pastāvīgi izpildīt attiecīgos vīzu režīma liberalizācijas kritērijus. Tiks apsvērta iespēja sākt jaunus dialogus par vīzu režīma liberalizāciju ar pārējām valstīm, kuru iedzīvotājiem ieceļošanai ES ir vajadzīgas vīzas, ar nosacījumu, ka ir ieviesti labi pārvaldītas un drošas mobilitātes priekšnoteikumi, tajā skaitā apmierinoši īstenoti vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi. ilgtspējīgu sadarbību nodrošinās arī līdzsvarotas un savstarpēji izdevīgas mobilitātes partnerības. Tiks apsvērtas darbaspēka migrācijas iniciatīvas starp partnervalstīm, kā arī starp AP un ES valstīm, kuru mērķis ir izveidot partnerības, lai veicinātu legālo migrāciju un mobilitāti, uzlabotu sadarbību un prasmju un kompetenču savstarpēju papildināšanu, vienlaikus ņemot vērā intelektuālā darbaspēka emigrācijas ietekmi uz partnervalstu cilvēkkapitālu. Lai palīdzētu cilvēkiem un precēm pārvietoties pāri robežām, tiks stiprināta tehniskā un administratīvā sadarbība integrētā robežu pārvaldībā.
5.Stratēģiskā komunikācija, pārvaldība un īstenošana
5.1. Stratēģiskā komunikācija
Stratēģiskajai komunikācijai ir izšķiroša nozīme noturības veidošanā, un tā ir politikas veidotāju pamatpienākums iedzīvotāju labā. AP ietvaros aicinājums īstenot spēcīgāku un stratēģiskāku pieeju komunikācijai pēdējos gados ir ieguvis lielu politisko uzmanību, arī ņemot vērā pret ES vērtībām vērsto pieaugošo dezinformāciju. Tāpēc Eiropas Komisijas dienestu un Eiropas Ārējās darbības dienesta kopīgā darba mērķis ir stiprināt ES komunikāciju partnervalstīs, izmantojot skaidru, uz stāstījumiem balstītu, individuāli pielāgotu ziņu plūsmu un palielinot informētību par ES politikas un darbību pozitīvo ietekmi uz cilvēkiem visā reģionā, ar visaptverošu vēstījumu “Spēcīgāka kopīga rīcība”. ES ir arī veikusi nozīmīgus pasākumus, lai veicinātu labāku ES pamanāmību, pārejot no komunikācijas, kuras pamatā ir projekti, uz valsts līmeņa un tematiskāku, uz kampaņu balstītu komunikāciju, lai izvairītos no zīmolrades fragmentācijas. ES darbībām tiek sistemātiski radīts zīmols ar tekstu “EU4” (piemēram, EU4Energy, EU4Business, EU4Digital un EU4Georgia). Zīmola izveide ir arī elastīgi ļāvusi veikt valstij specifisku pozicionēšanu (piemēram, turpmāka kopīga virzība (“Moving Forward Together”) Ukrainā). Galvenā uzmanība ir pievērsta galveno viedokļa izplatītāju, piemēram, jauniešu, informēšanai, lai palīdzētu popularizēt ES vērtības un darbības partnervalstīs. Piemēram, iniciatīvā “Jaunie Eiropas vēstnieki” ir iesaistīti 740 jaunieši, kuri savās vietējās kopienās izplata pozitīvus vēstījumus par ES. Šī pastiprinātā un koordinētā pieeja ir veicinājusi labāku izpratni par ES un lielāku uzticamību tai iedzīvotāju vidū visās Austrumu partnerības valstīs.
Strukturētā apspriešanās par AP nākotni parādīja ieinteresēto personu un iedzīvotāju plašo vienprātību un cerības turpināt darbu pie sekmīgām iniciatīvām un stiprināt tās, lai padarītu ES komunikāciju stratēģiskāku un iedarbīgāku, ņemot vērā pret ES vērtībām vērsto pieaugošo dezinformāciju.
Komunikācija par Eiropas Savienību un tās attiecībām ar partnervalstīm būtu jāveic, uzņemoties līdzatbildību un kopīgu atbildību gan ES dalībvalstu, gan partnervalstu iedzīvotāju priekšā. Šajā sakarā ES valstīm, partnervalstu valdībām, vietējām pārvaldes iestādēm, ES finansēto projektu īstenošanas partneriem un ES iestādēm (tajā skaitā ES delegācijām) būtu jāsadarbojas, lai informētu par sadarbības priekšrocībām, pamatojoties uz kopīgām politikas prioritātēm un kopumā popularizējot ES reģionā. Šai komunikācijai vajadzētu notikt kopīga Eiropas vēstījuma ietvaros, kura pamatā ir kopīgas vērtības un sadarbības ieguvumi cilvēku dzīvē.
Lai uzlabotu izpratni par ES vērtībām, politiskajām prioritātēm un darbībām, būtu jāpalielina sadarbība ar cilvēkiem vietējā līmenī un valsts un minoritāšu valodās, kā arī krievu valodā. Tiks uzrunāti galvenie viedokļa izplatītāji un līderi (tajā skaitā, bet ne tikai, vietējās pašvaldības, reliģiskie līderi un skolotāji, izmantojot mācību apmeklējumus, vietējus diskusiju forumus un apmācību), lai ES vēstījumu sadzirdētu reģionos.
Jauniešu informētība palielināsies, piemēram, dažādos izglītības līmeņos veicinot mācīšanu un mācīšanos par Eiropas Savienību. Tiks atbalstīta ar ES saistītas informācijas iekļaušana skolu izglītības programmās.
5.2. Pārvaldība un īstenošana
Pārskatītā daudzpusējā AP struktūra, ko pieņēma 2017. gada samitā, ir noderīgs satvars apmaiņai un sadarbībai, izmantojot regulāras sanāksmes un apmaiņu. Kā apspriešanās laikā apstiprināja lielākā daļa ieinteresēto personu, pašreizējais regulējums ir noderīgs un būtu jāturpina, veicot nepieciešamos pielāgojumus, lai to saskaņotu ar galvenajiem politikas mērķiem pēc 2020. gada, kas izklāstīti šajā kopīgajā paziņojumā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai esošās struktūras padarītu efektīvākas. Viens no pirmajiem platformu un paneļu uzdevumiem AP struktūrā būs noteikt turpmākos mērķuzdevumus, pamatojoties uz šajā kopīgajā paziņojumā noteiktajām prioritātēm.
Šajā kopīgajā paziņojumā izklāstītās prioritātes būs pamatā arī ES palīdzības turpmākai plānošanai 2021.–2027. gadam, kā arī ES un partnervalstu kopīgiem dokumentiem, kuros izklāstītas kopīgas prioritātes (piemēram, partnerības prioritātes un asociācijas programmas). Saskaņā ar atjaunoto politiku ES un partnervalstis turpinās strādāt pie kopīgiem centieniem un darbībām un vajadzības gadījumā saņems atbalstu, palīdzību spēju veidošanā un zināšanas par konkrētiem mērķiem un politikas virzieniem. Uz vietas tiks īstenotas reģionālas programmas ar SFI finansiālu un loģistikas atbalstu. Būtu jānodrošina visu ES iniciatīvu saskaņotība un papildināmība, kā arī skaidra saikne starp politiku un plānošanu, tajā skaitā nākotnes Interreg NEXT un citām teritoriālās sadarbības programmām.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme, lai izplatītu ES pozitīvus vēstījumus ārpus galvaspilsētām un nodrošinātu noturīgus rezultātus un labākus pakalpojumus cilvēkiem uz vietas. Īstenojot jauno pieeju partnervalstu pilsoniskajai sabiedrībai, ES ir izveidojusi partnerattiecību pamatnolīgumus ar galvenajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai labāk virzītu atbalstu un palielinātu ietekmi. Pastiprinātai tālākai dotāciju piešķiršanai ar šo galveno partneru starpniecību būtu vēl vairāk jāpalielina informētība austrumos, tajā skaitā caur mazākām vietējām organizācijām, kas darbojas vietējās valodās.
ES sistemātiskāk sadarbosies ar domnīcām AP ietvaros. Tādējādi tiks atbalstītas šo valstu izglītības un informētības veicināšanas iniciatīvas un tiks nodrošināts, ka cilvēki ir labāk informēti un tādēļ, visticamāk, atbalstīs attīstības reformas.
ES plāno vēl vairāk pastiprināt partnerību ar SFI, labāk izmantojot iespējas, ko sniedz EFIA garantijas, lai stiprinātu mūsu partnervalstu noturību un stimulētu privāto sektoru, vienlaikus ievērojot saistības, kas izriet no asociācijas nolīgumiem un citiem divpusējiem nolīgumiem.
ES arī stiprinās kopīgu atbildību un partnerību starp ES valstīm, lai labāk atbalstītu vērienīgo reformu programmu. Tādējādi partnervalstis var gūt labumu no ES zināšanām un pieredzes.
6.Secinājumi un turpmākā rīcība
Nesenās strukturētās apspriešanās laikā tika skaidri uzsvērts, ka Austrumu partnerības turpmākie panākumi būs atkarīgi no kopīgas atbildības stiprināšanas, vērienīgas reformu programmas stiprināšanas un kopīgu problēmu risināšanas. ES dalībvalstīm, partnervalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai ir kopīgs pienākums nodrošināt stabilu un atbilstīgu partnerību, kas sniedz labumu visai sabiedrībai. Kopīgā apņemšanās īstenot šo jauno pieeju nāks par labu visu partnervalstu iedzīvotājiem un palīdzēs veidot spēcīgāku Eiropu pasaulē.
Šajā kopīgajā paziņojumā kā galvenais mērķis ierosināts stiprināt noturību, ES, tās dalībvalstīm un partnervalstīm sadarbojoties, lai sasniegtu šādus AP ilgtermiņa politikas mērķus laikposmam pēc 2020. gada:
·vienoti noturīgai, ilgtspējīgai un integrētai ekonomikai;
·vienoti atbildīgām iestādēm, tiesiskumam un drošībai;
·vienoti ceļā uz noturību vides un klimata jomā;
·vienoti noturīgai digitālajai pārveidei;
·vienoti noturīgai, taisnīgai un iekļaujošai sabiedrībai.
Eiropadome, Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti apstiprināt šo kopīgo paziņojumu, ko iesniegs arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. To apspriedīs arī ar partnervalstīm, gatavojoties AP samitam 2020. gada jūnijā.
AP samits pilnvaros izstrādāt taustāmu rezultātu jaunu kopumu, pamatojoties uz pašreizējo darba kārtību, lai praksē īstenotu šajā dokumentā izklāstītos ieteikumus. Tāpēc 2020. gada otrajā pusē viens no galvenajiem uzdevumiem būs turpmāko rezultātu izstrāde laikposmam pēc 2020. gada.
