EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.3.2020

JOIN(2020) 5 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.-2024. gadam

1.Ievads

Eiropas Savienības (ES) pamatā ir stingra apņemšanās veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Minētais ir tās darbības pamatā gan iekšpolitiski, gan attiecībās ar citām valstīm un reģioniem. Saskaņā ar Eiropadomes pieņemto stratēģisko programmu 2019.–2024. gadam un Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm 2019.–2024. gadam ES ir stratēģiski ieinteresēta stiprināt savu vadošo lomu pasaulē cilvēktiesību un demokrātijas jomā, lai sniegtu taustāmus ieguvumus cilvēkiem visā pasaulē. Daudz jau ir paveikts. Kopš ES Stratēģiskā satvara par cilvēktiesībām un demokrātiju pieņemšanas 2012. gadā 1 , pirmajiem diviem ES rīcības plāniem cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2012.–2014. gads un 2015.–2019. gads) 2 , pirmā ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos (ESĪP) iecelšanas amatā 2012. gadā un Padomes 2019. gada secinājumiem par demokrātiju 3 , ES ir kļuvusi koordinētāka, aktīvāka, pamanāmāka un efektīvāka savā iesaistē trešās valstīs un ar tām un ir aktīvāk iesaistījusies daudzpusējā līmenī.

Mainīgajā ģeopolitiskajā vidē ES turpina būt stingra un spēcīga cilvēktiesību un demokrātijas aizstāve. Jaunas ģeopolitiskās sāncensības tikai uzsver ES kā uzticamas un stabilas partneres un uz noteikumiem balstītas daudzpusējas kārtības aizstāves nozīmi. Kopumā vispārējā aina attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju ir neviendabīga: lai gan ir bijuši lieli sasniegumi, ir jārisina jautājums attiecībā uz pretestību domai par cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un regresu demokrātijas jomā. Tehnoloģiju jomā pārorientējamies uz jaunu paradigmu, kurā cilvēku spējas arvien vairāk papildinās mašīnas. Jaunās tehnoloģijas (jo īpaši mākslīgais intelekts) ir priekšplānā, radot gan iespējas, gan draudus. Tajā pašā laikā cilvēktiesības arvien vairāk ir savstarpēji saistītas ar globālām vides problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām. Tāpēc ir pienācis laiks ES izstrādāt jaunu ģeopolitisku programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā.

Pamatojoties uz 2015.–2019. gada ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ir svarīgi ES ilgstošo apņemšanos cilvēktiesību un demokrātijas jomā pārvērst atjauninātā darbības programmā. Šā paziņojuma mērķis ir nākt klajā ar jaunu rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Tajā ir noteikti mērķi un prioritātes nākamajiem 5 gadiem šajā ārējo attiecību jomā, un tas palīdzēs panākt spēcīgāku Eiropu pasaulē. Rīcības plāns ir unikāls, jo tas ir vienīgais šāda veida instruments, kura mērķis ir veicināt uz vērtībām balstītu darba kārtību pasaules arēnā.

Līdztekus šim paziņojumam Komisija un Augstais pārstāvis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 22. panta 2. punktu izstrādā kopīgu priekšlikumu Padomei par ieteikuma sniegšanu Eiropadomei pieņemt lēmumu, ar ko paziņojumu un rīcības plānu pieņemtu kā Eiropadomes lēmumu par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem LES 22. panta 1. punkta nozīmē. Šāds Eiropadomes lēmums ļautu Padomei pieņemt konkrētus īstenošanas pasākumus rīcības plānam saskaņā ar LES 31. panta 2. punktu.

2.Pieaug problēmas cilvēktiesību un demokrātijas jomā: aicinājums ES uzņemties vadību

Pēdējo gadu laikā ES ir rīkojusies stratēģiskāk un izmantojusi savu politisko ietekmi un cilvēktiesību instrumentu kopumu, lai efektīvāk vērstos pret cilvēktiesību pārkāpumiem un veicinātu demokrātiskas, noturīgas un miermīlīgas sabiedrības. Valstīs un reģionos, kur cilvēktiesības ir bijušas apdraudētas, tā ir palīdzējusi panākt būtisku progresu, pateicoties inovatīvai iesaistei, tā ir palīdzējusi panākt būtisku progresu, pateicoties inovatīvai iesaistei un ieguldījumiem ekonomiskajās un sociālajās tiesībās, kā arī spēcīgam politiskajam un finansiālajam atbalstam, lai aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu dalībniekus un nodrošinātu tiem iespējas. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) cilvēktiesību forumos tai ir bijusi vadošā loma konkrētām valstīm adresētu rezolūciju un tematisko iniciatīvu virzīšanā, veidojot aktuālas, starpreģionālas koalīcijas, piemēram, ar Islāma sadarbības organizāciju. Starpreģionālā iniciatīva “Cilvēktiesību veiksmes stāsti” ir izvirzījusi ES priekšplānā centienos atgūt cilvēktiesību vēstījumu, popularizējot veiksmes stāstus.

Tomēr joprojām pastāv plašas problēmas. Cilvēktiesību un demokrātijas jomā daudzās pasaules valstīs situācija ir ļoti saspringta.. Arvien vairāk tiek apdraudētas arī pamatbrīvības, piemēram, vārda vai pulcēšanās brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība. Ietekmi, ko rada sistēmiskie centieni graut tiesiskumu, ierobežot pilsonisko un politisko telpu un vājināt daudzpusējo, uz noteikumiem balstīto kārtību, ir saasinājusi dažu ES tradicionālo partneru atteikšanās no aktīvas cilvēktiesību un demokrātisko vērtību veicināšanas un aizsardzības. Par to liecina vairākas tendences, tostarp:

·pilsoniskās sabiedrības iespēju sašaurināšanās;

·tiesiskuma vājināšanās;

·arvien lielāks apdraudējums vēlēšanu un demokrātisko procesu integritātei;

·pieaugoša žurnālistu iebiedēšana un draudi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem;

·pieaugoša vardarbība pret cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu iebiedēšana (pēdējo 3 gadu laikā ir ziņots par vairāk nekā 2600 uzbrukumiem);

·plaši izplatīta nesodāmība par cilvēktiesību pārkāpumiem un uzbrukumi Starptautiskās Krimināltiesas statusam;

·starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi bruņotos konfliktos, tostarp Sīrijā, Jemenā un Dienvidsudānā;

·pieaugoša opozīcija sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai, kā arī

·darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas, tostarp bērnu darba, noturība.

Pāreja uz digitālo laikmetu rada tūlītējas jaunas iespējas un problēmas. Digitālās tehnoloģijas var veicināt cilvēktiesības un demokratizāciju, atvieglojot sabiedrības līdzdalību, palielinot valdības pārskatatbildību, jo ir iespējams uzraudzīt un dokumentēt pārkāpumus un aizskārumus, atbalstot jauno tiešsaistes aktīvismu, informētību un piekļuvi izglītībai un informācijai, atvieglojot ekonomisko un sabiedrības iekļautību un piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tomēr tās var arī atbalstīt ļaunprātīgus, nelikumīgus pārvietošanās un runas ierobežojumus. Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas tiek izmantotas, lai publicētu mērķtiecīgu dezinformāciju un naida runu, kas bieži vien pārkāpj privātumu un apdraud demokrātiju un cilvēktiesības. Jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (AI), ļaunprātīga lietošana ir saistīta ar pastiprinātas uzraudzības, kontroles un represiju risku. Dažās valstīs iedzīvotāju masveida novērošana ir realitāte. Datus un algoritmus var izmantot, lai apzināti vai neapzināti diskriminētu indivīdus un grupas, pastiprinot sabiedrības aizspriedumus.

Otra nozīmīgā pāreja ir saistīta ar globālām vides problēmām, piemēram, vides degradāciju, piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Saikne starp šīm problēmām un cilvēktiesībām kļūst skaidrāka. Jaunieši pauž savu viedokli. Pilsoniskajai sabiedrībai un vides cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska nozīme, norādot uz cilvēktiesību pārkāpumiem un prasot rīkoties, lai aizsargātu planētu un tās klimatu. Ilgtspējīgas vides nākotnes veidošana ir būtisks mērķis, kas pārsniedz tradicionālās robežas starp ekonomiku un drošību, kā arī starp politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem. Vides degradācijas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme apdraud virkni tiesību — uz veselību, pārtiku, ūdeni, vispārējo izglītību un pat dzīvību — un var vairot izaicinājumus šīm tiesībām.

Tajā pašā laikā konflikti ir padziļinājušies, un ir parādījušies jauni apdraudējumi. Konflikti un nestabilitāte apdraud iztiku miljoniem cilvēku visā pasaulē, un pasaulē ir vērojams visaugstākais pārvietoto personu līmenis, kāds jebkad reģistrēts. Labākais veids kā novērst sabiedrību slīgšanu krīzē, ir ieguldīt cilvēktiesībās, demokrātijā un tiesiskumā. Cilvēktiesībām un demokrātijai ir jābūt ES konfliktu novēršanas un krīzes pārvarēšanas centienu priekšplānā. Krīzes situācijas rada īpašas problēmas cilvēktiesību efektīvai īstenošanai un aizsardzībai un pārbauda mūsu demokrātiju spēju darboties. Tādi piemēri kā Covid-19 pandēmijas uzliesmojums parāda to, cik ļoti nepieciešama ir saskaņota globāla rīcība un solidaritāte.

Tas nozīmē agrīnu iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā un demokrātijas atbalstīšanā, tai skaitā izmantojot mediāciju un vēlēšanu vardarbības novēršanu. No jauna pievēršoties cilvēktiesībām un demokrātijai, tiks veicināta valsts un sabiedrības izturētspēja. Drošība tiek labāk nodrošināta, ja tiek garantētas pilsoniskās un politiskās, kā arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Bez cilvēktiesībām visiem ilgtspējīga drošība nav iespējama. Šajā ziņā galvenā nozīme ir pārskatatbildības nodrošināšanai un nesodāmības apkarošanai.

ANO programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi ir lieliska iespēja nodrošināt, ka apņemšanās panākt iekļautību sekmē cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu visā pasaulē. Apņemšanās “nevienu neatstāt novārtā” ir aicinājums veicināt cilvēktiesības visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas. Laikā, kad pieaug nevienlīdzība — ekonomiskās atšķirības politiski nostiprinās un kļūst sociāli šķeļošas — izaicinājums nekad nav bijis lielāks.

3.Nākotnes perspektīva: jauns ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā

Jaunajā rīcības plānā tiks izklāstīti ES vērienīgie mērķi un apzinātas rīcības prioritātes saistībā ar pieciem savstarpēji saistītiem un savstarpēji pastiprinošiem darbības virzieniem:

I.indivīdu aizsardzību un iespēju nodrošināšanu viņiem;

II.noturīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošanu;

III.globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšanu;

IV.jaunās tehnoloģijas: iespēju izmantošanu un problēmu risināšanu, kā arī

V.rezultātu sasniegšanu, strādājot kopā.

Šie pieci darbības virzieni tiks pilnveidoti jaunajā rīcības plānā, lai nodrošinātu stratēģisku un visaptverošu virzienu. Rīcības plānā tiks izklāstīta sistēma, saskaņā ar kuru ES delegācijas un biroji kopā ar dalībvalstīm nosaka specifiskos operatīvos pasākumus valsts, reģionālā un daudzpusējā līmenī, ņemot vērā vietējos apstākļus un īpatnības.

Lai īstenotu šos jaunos piecus darbības virzienus, ES izmantos plašu rīcībpolitikas un instrumentu klāstu, kas ir tās rīcībā, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Tie ietver publisko diplomātiju un komunikācijas kampaņas, ES paziņojumus un deklarācijas, kā arī tematiskas un konkrētām valstīm paredzētas rezolūcijas daudzpusējos cilvēktiesību forumos. Tie ietver arī diskrētākus diplomātijas instrumentus, piemēram, demaršus, politiskos dialogus un regulārus cilvēktiesību dialogus, kā arī nozaru politikas dialogu. Gadu gaitā ir pierādījies, ka cilvēktiesību dialogi, kas izveidoti ar arvien lielāku skaitu valstu, ir galvenais instruments, lai virzītu uz priekšu ES cilvēktiesību programmu kā daļu no tās plašākām politiskajām attiecībām.

Šajā jaunajā pasaulē ārkārtīgi svarīga ir komunikācija par cilvēktiesībām. Lai gan joprojām sevišķi svarīgi ir nepārprotami iestāties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, ļoti svarīgs ir pozitīvs vēstījums par cilvēktiesībām. Polarizētā informācijas vidē, kurā arvien lielāka nozīme ir sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, tas ir uzdevums, kam nepieciešami konsolidēti centieni.

Jaunajā rīcības plānā tiks izmantotas iespējas, ko sniedz jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS), jo īpaši izmantojot lielāku elastību, lai nodrošinātu saskaņotību starp valstu sadarbību un atbalstu cilvēktiesībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. ES būtu jāreaģē uz pēkšņiem uzlabojumiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā vai situācijas pasliktināšanos valdības iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai sniegtā atbalsta apjomā un līdzsvarā.

Izšķiroši svarīgi ir tas, ka rīcības plāna mērķis būs uzlabot saskaņotību un novērst izolāciju starp iekšējās un ārējās politikas jomām. ES pastiprinās centienus integrēt cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību visās ārējās darbības jomās. Piemēram, tiks stiprināta sinerģija starp tirdzniecības un cilvēktiesību politiku, pamatojoties uz darbu saistībā ar ES tirdzniecības preferenču režīmu. Cilvēktiesības tiks integrētas arī iekšējās rīcībpolitikās, jo īpaši prioritārajās jomās saskaņā ar zaļo kursu, piemēram, vides, kā arī migrācijas un drošības jomās, un “uz tiesībām balstītā pieeja” attīstībai tiks attiecināta arī uz citām ārējās rīcībpolitikas jomām.

ES centīsies kļūt par ātrāku un efektīvāku cilvēktiesību jomas dalībnieci valstu līmenī, kur tam ir vislielākā nozīme. Jaunā rīcības plāna nolūks būs dot iespējas dalībniekiem uz vietas. Šajā kontekstā ES delegāciju vadītājiem ir būtiska loma, darbojoties kā cilvēktiesību un demokrātijas sekmētājiem un iespēju nodrošinātājiem, un šis aspekts tiks pilnveidots turpmāk. Pilsoniskā sabiedrība joprojām ir svarīga partnere, lai panāktu ilgtspējīgas pārmaiņas un uzraudzītu un pārskatītu progresu.

Rīcības plāna efektīvai īstenošanai būs vajadzīga koordinētāka pieeja, tostarp ar dalībvalstīm, nodrošinot ES iesaistes lielāku saskaņotību un ietekmi visos līmeņos un visos instrumentos un politikas jomās. Saskaņā ar savām pilnvarām ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos joprojām būs nozīmīgs politiskais dalībnieks un tam būs galvenā loma rīcības plāna dinamiskas īstenošanas virzīšanā, lai panāktu ilgtspējīgu progresu.

(1)

  https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf  

(2)

  https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_0.pdf  

(3)

  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12836-2019-INIT/lv/pdf .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.3.2020

JOIN(2020) 5 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam

I.Indivīdu aizsardzība un iespēju nodrošināšana viņiem

Indivīdu aizsardzība un iespēju nodrošināšana viņiem nozīmē nodrošināt, ka ikviens var pilnībā izmantot pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Iespēju nodrošināšana visiem cilvēkiem (“nevienu neatstāt novārtā”) nozīmē dot viņiem iespēju pilnībā īstenot savu potenciālu kā vienlīdzīgiem un aktīviem sabiedrības locekļiem. Tiesiskums ir sociālās kohēzijas, solidaritātes un uzticēšanās stūrakmens gan starp valsti un iedzīvotājiem, gan starp iedzīvotājiem.

ØĪstenošanas līdzekļi: politiskais dialogs; cilvēktiesību dialogi; nozaru politikas dialogi, VPS+/“Viss, izņemot ieročus” (EBA) pārraudzības misijas; attiecīgo ES cilvēktiesību pamatnostādņu izmantošana ar īpašiem instrumentiem, lai sasniegtu tematiskos mērķus; rezolūcijas ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā; tematiskie un ģeogrāfiskie finanšu instrumenti (attiecīgās programmas un projekti); tiešs atbalsts cilvēktiesību aizstāvjiem; tiesas procesu uzraudzība; atbalsts attiecīgo ANO un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un fakultatīvo protokolu ratifikācijai un īstenošanai; paziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem; publiskā diplomātija un mērķtiecīgas kampaņas, konferences un citi pasākumi; dialogs ar pilsonisko sabiedrību un citiem nevalstiskajiem dalībniekiem.

A.Cilvēku aizsardzība, nevienlīdzības, diskriminācijas un atstumtības izskaušana

·Strādāt pie tā, lai visā pasaulē atceltu nāvessodu. Valstīs, kurās nāvessods joprojām pastāv, uzstāt uz minimālo standartu ievērošanu un strādāt pie tā, lai kā pirmo soli ceļā uz nāvessoda atcelšanu panāktu moratoriju nāvessoda izpildei.

·Censties izskaust spīdzināšanu visā pasaulē, izmantojot profilaksi, aizliegumu, atbildību un kompensāciju cietušajiem, tai skaitā veicinot Globālo aliansi pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai.

·Atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un viņu likumīgos pārstāvjus un ņemt vērā viņu darba ietekmi uz viņu ģimenēm. Strādāt pie tā, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju svarīgās lomas atzīšanu. Pievērst uzmanību atsevišķiem gadījumiem, kas cita starpā saistīti ar tiesībām uz zemi, darba tiesībām, dabas resursiem, vides jautājumiem, klimata pārmaiņām, kā arī gadījumiem, kas izriet no korporatīviem pārkāpumiem.

·Pastiprināt pasākumus, lai cīnītos pret visu veidu diskrimināciju, tai skaitā dzimuma, rases, etniskās vai sociālās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes dēļ, un turpināt aicināt visas valstis ievērot un aizsargāt to personu cilvēktiesības, kuras pieder pie minoritātēm, tai skaitā nacionālajām, etniskajām, reliģiskajām un lingvistiskajām minoritātēm, un nodrošināt šo tiesību īstenošanu.

·Iestāties par to, lai tiktu izskausta un novērsta seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība, tai skaitā kaitīgas normas un prakse, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, mazu meiteņu slepkavības, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības un diskriminācija, kā arī nodrošināta aizsardzība pret šādu veidu vardarbību. Rosināt Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) ātru ratifikāciju un īstenošanu.

·Strādāt pie tā, lai tiktu pilnībā un efektīvi īstenota Pekinas Rīcības platforma un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programma 2 , kā arī to pārskata konferenču rezultāti, un saglabāt apņēmību nodrošināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības šajā kontekstā.

·Pastiprināt rīcību, lai novērstu un apkarotu visu veidu diskrimināciju pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI), tostarp vardarbību un naida runu, kam pamatā ir naids pret LGBTI.

·Veicināt pasākumus, lai novērstu, apkarotu un reaģētu uz visu veidu vardarbību pret bērniem. Palīdzēt partnervalstīm veidot un stiprināt bērnu aizsardzības sistēmas. Atbalstīt kvalitatīvas alternatīvās aprūpes attīstību un pāreju no institucionālas aprūpes uz kvalitatīvu aprūpi ģimenē un kopienā bērniem bez vecāku aprūpes.

·Iestāties par īpašo aizsardzību, kas pienākas migrantiem, bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām un bezvalstniekiem. Atbalstīt pasākumus, lai uzlabotu integrāciju, sociālo kohēziju un piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem.

·Veicināt pasākumus, lai novērstu lielo risku, ka klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums varētu nopietni ietekmēt cilvēktiesību īstenošanu, piemēram, tiesības uz dzīvību, veselību, ūdeni, pārtiku, mājokli un pienācīgu dzīves līmeni, kā arī klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu smago stāvokli.

·Atbalstīt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju migrācijas pārvaldībai un stiprināt valstu, pilsoniskās sabiedrības un ANO partneru spējas īstenot šo pieeju.

B.Iespēju nodrošināšana cilvēkiem

·Atbalstīt valsts iestādes juridiskās identitātes nodrošināšanā visiem, jo īpaši nodrošinot vispārēju dzimšanas reģistrāciju.

·Nodrošināt bērnu un jauniešu jēgpilnu līdzdalību tādu lēmumu pieņemšanā, kas viņus ietekmē visos līmeņos, tostarp ES politikas veidošanā un īstenošanā.

·Aicināt partnervalstis ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Palīdzēt novērst un likvidēt attieksmes, institucionālos un vides šķēršļus. Nodrošināt infrastruktūras, transporta, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību un nodrošināt iekļaujošus pakalpojumus, piemēram, izglītību, ieskaitot tālmācību, veselības aprūpi, tiesiskumu un nodarbinātību.

·Atbalstīt pirmiedzīvotājus, iestājoties par viņu līdzdalību attiecīgos cilvēktiesību un attīstības procesos, un visos lēmumos, kas viņus skar, ievērojot brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principu.

C.Pamatbrīvību veicināšana un pilsoniskās un politiskās telpas stiprināšana

·Veicināt drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai kā patstāvīgiem dalībniekiem, tai skaitā sniegt ilgtermiņa stratēģisko atbalstu spēju veidošanai un pilsoniskās sabiedrības jēgpilnai līdzdalībai valsts, reģionālā un pasaules līmenī.

·Izstrādāt instrumentus, lai atklātu un reaģētu uz agrīnām pazīmēm, kas liecina par pilsoniskās telpas un pilsoniskās sabiedrības telpas sašaurināšanos, tai skaitā izmantot digitālās tehnoloģijas un terorisma apkarošanas pasākumus, pamatojoties uz paraugpraksi un atbalstot centienus apkarot šādu sašaurināšanos, kā arī instrumentus, lai uzraudzītu pilsoniskās telpas atvēršanas iespējas.

·Aizsargāt vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Palielināt sabiedrības informētību un veicināt publiskas debates par dezinformācijas apkarošanas pasākumiem.

·Veicināt žurnālistu drošību un aizsardzību, nosodot uzbrukumus. Nodrošināt, ka iebiedētās vai apdraudētās personas saņem palīdzību, izmantojot ES cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības mehānismus. Atbalstīt plašsaziņas līdzekļu iniciatīvas un aicināt valsts iestādes novērst un nosodīt šādu vardarbību un veikt efektīvus pasākumus, lai izbeigtu nesodāmību.

·Novērst miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumus un rīkoties pret tiem, tostarp gadījumos, kad tie skar pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī darba ņēmējus un darba devējus.

·Veicināt dialogu un politisko krīžu un masu protestu miermīlīgu atrisināšanu saskaņā ar cilvēktiesību standartiem. Veidot pilsoniskās sabiedrības un politisko dalībnieku spējas reaģēt uz sūdzībām, kas paustas spontānās pilsoniskās kustībās.

·Vērsties pie reliģiskajiem un ticības dalībniekiem un izvērtēt, kā viņus var iesaistīt miera atjaunošanā, starpkonfesiju iniciatīvās, samierināšanā un mediācijā, un rast sinerģiju ar pašreizējām ANO iniciatīvām.

·Atbalstīt rīcību, lai aizsargātu akadēmisko brīvību, izglītības iestāžu autonomiju, kā arī to spēju sniegt personām tiešsaistes apmācību un tālmācību.

D.Atbalsts tiesiskumam un taisnīgai tiesvedībai

·Veicināt tiesiskumu partnervalstīs un sekmēt tiesības uz taisnīgu tiesu, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu tiesvedībā.

·Uzlabot tiesu un tiesiskās palīdzības, tai skaitā juridiskās palīdzības, pieejamību, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas un galveno uzmanību pievēršot cilvēkiem, kas dzīvo visneaizsargātākajās situācijās.

·Atbalstīt alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izveidi, lai mazinātu juridiskos, praktiskos un citus šķēršļus tiesiskumam cilvēktiesību pārkāpumos cietušajām personām.

·Atbalstīt bērniem labvēlīgu tiesu sistēmu attīstību visiem bērniem, kuri nonāk saskarē ar tiesībaizsardzības iestādēm un kuriem ir atņemta brīvība.

·Atbalstīt ieslodzījuma apstākļu un izturēšanās pret personām, kurām ir atņemta brīvība, uzlabošanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

E.Pārskatatbildības trūkuma novēršana, nesodāmības apkarošana un atbalsts pārejas tiesiskumam

·Izstrādāt jaunu horizontālu ES globālu cilvēktiesību sankciju režīmu, lai vērstos pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē.

·Izstrādāt ES pieejas, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības, jo īpaši par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem, sasaistot valstu un starptautiskos centienus, pamatojoties uz ES rīcībpolitiku, piemēram, attiecībā uz bērniem un bruņotiem konfliktiem, personām, kas pārcietušas ar konfliktu saistītu seksuālu vardarbību, pārejas tiesiskumu, cīņu pret spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos, kā arī attiecībā uz Starptautisko Krimināltiesu.

·Atbalstīt valstu iekšējās iniciatīvas, lai apkarotu nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem, un atbalstīt pārejas tiesiskuma procesus, tostarp stiprinot saiknes ar ANO.

·Veicināt pastāvīgu politisku apņemšanos attiecībā uz pienākumu aizsargāt (R2P) un tā īstenošanu, veicinot dialogu un iesaistīšanos ANO kontekstā un piemērojot šo koncepciju kā analītisku instrumentu konkrētām valstu situācijām 3 .

·Apkarot visu cilvēku tirdzniecībā iesaistīto vainīgo nesodāmību ar mērķi to novērst un pilnībā izskaust. Palīdzēt cietušajiem un aizsargāt viņus, jo īpaši sievietes un bērnus.

F.Ekonomisko, sociālo, kultūras un darba tiesību nostiprināšana

·Stiprināt saikni starp cilvēktiesībām un vidi, tai skaitā klimata pārmaiņām, ES ārējā darbībā. Atbalstīt pasākumus, lai palielinātu informētību par klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi uz cilvēktiesībām.

·Efektīvi integrēt ekonomiskās, sociālās, kultūras un darba tiesības ES cilvēktiesību dialogos ar partnervalstīm, vienlaikus nodrošinot sinerģiju ar citām konsultācijām un VPS+/EBA pārraudzības misijām.

·Veicināt nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu un veicināt piespiedu darba izskaušanu, tai skaitā atbalstot partnerības visos līmeņos, darba tiesības ES tirdzniecības attiecībās, cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes veicināšanu globālajās piegādes ķēdēs un centienus veicināt SDO Protokola par piespiedu darbu ratifikāciju.

·Atbalstīt valsts iestāžu lomu tādu vides noteikumu pieņemšanā un to izpildes nodrošināšanā, kuru mērķis ir nodrošināt drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi, tai skaitā veicinot dabas resursu labu pārvaldību un tiesiskumu, piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu pieejamību vides un klimata jautājumos.

·Palīdzēt valsts iestādēm izstrādāt un ieviest tiesību aktus, noteikumus un rīcībpolitiku pārtikas, zemes, dabas resursu, mājokļu un īpašuma jomā, ievērojot cilvēktiesības.

·Atbalstīt vispārēju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim un sanitārijai un uzsvērt cilvēktiesību dimensiju šajās jomās.

·Mazināt nevienlīdzību, veicinot nediskriminējošu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, tostarp kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai veselības aprūpei un izglītībai (arī tiešsaistē), un veidot praktiķu spējas reaģēt uz sieviešu, vīriešu, LGBTI personu, bērnu, personu ar invaliditāti, migrantu, bēgļu un neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām.

·Veicināt vienlīdzīgu piekļuvi profilaktiskajai veselības aprūpei un tiesības saņemt medicīnisko aprūpi jebkurā laikā un jo īpaši krīzes laikā.

·Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uz cilvēku orientētu nodarbinātības nākotni, izmantojot atjauninātu ES pieeju, kas nodrošina, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības darbā, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem un darba pasauli bez vardarbības un uzmākšanās. Veicināt sociālo dialogu, kā arī attiecīgo SDO konvenciju un protokolu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu. Stiprināt atbildīgu pārvaldību globālajās piegādes ķēdēs un piekļuvi sociālajai aizsardzībai.

·Uzlabot migrējošo darba ņēmēju darba apstākļus, tai skaitā izskaužot visu veidu piespiedu darbu un ekspluatāciju. Dot iespēju migrējošiem darba ņēmējiem, jo īpaši sievietēm, un viņu kopienām aizstāvēt savas tiesības, ziņot, meklēt taisnīgumu un organizēt aizstāvību.

II.Noturīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošana

Cilvēktiesību ievērošana ir būtisks noturīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības elements. Šāda sabiedrība ir veidota, balstoties uz neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, pārskatatbildīgām iestādēm, reprezentatīviem parlamentiem un iesaistītiem pilsoņiem, un nodrošina drošu un labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, lai tie paustu bažas, ietekmētu rīcībpolitiku, uzraudzītu lēmumu pieņēmējus un sauktu viņus pie atbildības.

ØĪstenošanas līdzekļi: politiskais dialogs; cilvēktiesību dialogi; vēlēšanu novērošanas misijas un turpmākie pasākumi; kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) civilās un militārās misijas; mērķtiecīga apmācība ES personālam delegācijās; attiecīgo ES cilvēktiesību pamatnostādņu izmantošana ar īpašiem instrumentiem, lai sasniegtu tematiskos mērķus; tematiskās rezolūcijas ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā; tematiskie un ģeogrāfiskie finanšu instrumenti (attiecīgās programmas un projekti); atbalsts attiecīgo ANO konvenciju un fakultatīvo protokolu ratifikācijai un īstenošanai; paziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem; publiskā diplomātija un mērķtiecīgas kampaņas, konferences un citi pasākumi; dialogs ar pilsonisko sabiedrību un citiem nevalstiskajiem dalībniekiem.

A.Demokrātisku, pārskatatbildīgu un pārredzamu iestāžu stiprināšana

·Atbalstīt varas dalīšanu, tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, tiesu sistēmas efektivitāti, kvalitāti un pārskatatbildību un konstitucionālās garantijas partnervalstīs.

·Uzlabot vēlēšanu procesu integritāti, atbalstot neatkarīgu vietējo vēlēšanu novērošanu un to reģionālos un starptautiskos tīklus, kā arī stiprinot vēlēšanu pārvaldības struktūru un valsts pārvaldes iestāžu spējas.

·Veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ES un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem, izmantojot gan politiskos, gan sadarbības instrumentus. Sekmēt vienotu pieeju turpmākiem pasākumiem starptautiskajā novērotāju kopienā, jo īpaši sadarbībā ar Āfrikas Savienību un ANO.

·Izstrādāt un pilnveidot vēlēšanu novērošanas metodiku, saskaņā ar ko uzraudzīt un novērtēt sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu kampaņu laikā, ņemot vērā starptautiskos standartus, lai sagatavotos un novērstu mēģinājumus izkropļot vēlēšanas.

·Atbalstīt tādu politikas satvaru izstrādi, kas tiešsaistes kontekstā piemēro bezsaistes noteikumus par vēlēšanām un demokrātiskajiem procesiem, un palīdzēt veidot spējas šos noteikumus īstenot. Pilnveidot pašas ES centienus šajā jomā, tostarp rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai 4 , Komisijas izstrādāto pasākumu kopumu attiecībā uz vēlēšanām 5 , prakses kodeksu dezinformācijas jomā 6 un gaidāmo Eiropas demokrātijas rīcības plānu.

·Sniegt visaptverošu palīdzību korupcijas novēršanā un apkarošanā, atbalstot valsts pārvaldes reformu, efektīvas pretkorupcijas stratēģijas un tiesisko regulējumu, tostarp trauksmes cēlēju aizsardzību, specializētas struktūras, parlamentus, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību, un izstrādājot pretkorupcijas pamatnostādnes. Atbalstīt ANO Pretkorupcijas konvencijas ratifikāciju un īstenošanu.

·Atbalstīt parlamentārās iestādes, lai palielinātu to spēju pildīt savas uzraudzības, likumdošanas un budžeta funkcijas, tostarp izmantojot vienādranga apmaiņu.

·Atbalstīt e-pārvaldības iniciatīvas, lai padarītu publisko sektoru pārredzamāku un atbildīgāku, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos valdībām.

B.Reaģētspējīgas, iekļaujošas, līdzdalīgas un reprezentatīvas lēmumu pieņemšanas veicināšana

·Palielināt sieviešu un jauniešu jēgpilnu līdzdalību visā viņu daudzveidībā visās sabiedriskās dzīves jomās, tai skaitā iestājoties par viņu iekļaušanu politisko partiju sarakstos attiecībā uz iegūstamajām vietām un veidojot kandidātu spējas.

·Palielināt politisko partiju un pārraudzības aģentūru spējas, jo īpaši konfliktu skartās un pārejas situācijās. Atbalstīt partiju alianses un daudzpartiju dialogu par rīcībpolitikas jautājumiem, kas rūp visiem.

·Neatkarīgā veidā attīstīt plurālistiskas partiju sistēmas un politisko partiju spējas, palīdzot piemērot starptautiskus standartus par pārredzamu partiju finansēšanu, iekšējo demokrātiju un iekļautību kandidātu un amatpersonu atlasē. Atbalstīt partiju rīcības kodeksu izstrādi, kuru mērķis ir novērst ar vēlēšanām saistītu vardarbību, un parlamentu spēju aizstāvēt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības.

·Veicināt pilsoniskās sabiedrības lomu uzraudzības un pārskatatbildības nodrošināšanā gan publiskajā, gan privātajā sektorā, sekmējot tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu.

·Sekmēt aktīvu pilsoniskumu un līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Pilsoniskās izglītības, t. sk. ar tālmācības palīdzību, un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā vajadzētu īpaši pievērsties sievietēm, bērniem, jauniešiem, personām ar invaliditāti, pie minoritātēm piederošām personām, pirmiedzīvotājiem un citām neaizsargātām personām.

C.Atbalsts neatkarīgiem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem, piekļuvei informācijai un cīņai pret dezinformāciju

·Atbalstīt likumdošanas iniciatīvas par piekļuvi informācijai, tiesībām uz privātumu un persondatu aizsardzību saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem un šo iniciatīvu efektīvu īstenošanu.

·Aizsargāt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, atbalstot neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un sekmējot piekļuvi uzticamai informācijai. Atbalstīt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, pētniecisko žurnālistiku un pilsonisko sabiedrību, uzraugot valdību veikumu pārvaldības jomā un cilvēktiesību saistību ievērošanā.

·Sekmēt centienus apkarot dezinformāciju, naidīgus izteikumus, ekstrēmistu un teroristisku saturu, kā arī sekmēt tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes. Atbalstīt neatkarīgu faktu pārbaudi un pētniecību, pētniecisku un kvalitatīvu žurnālistiku, arī vietējā līmenī.

·Veicināt principu par atvērtu, drošu, cenas ziņā un citādi pieejamu un nediskriminējošu piekļuvi internetam visiem. Apkarot interneta slēgšanu, jo īpaši saistībā ar vēlēšanām un cilvēktiesību pārkāpumiem.

D.Cilvēktiesību un līdzdalības pieejas stiprināšana konfliktu novēršanai un krīžu atrisināšanai

·Atbalstīt jauniešu (jo īpaši jaunu sieviešu) iekļaušanu un viņu līdzdalību visos centienos novērst konfliktus un veidot un uzturēt mieru.

·Veidot vietēja līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pilsonisko kustību spējas regulāri uzraudzīt un dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus un aizskārumus, tai skaitā konfliktu situācijās.

·Turpināt stiprināt saikni starp cilvēktiesībām, drošību un klimata pārmaiņām (kas ir nozīmīgas apdraudējuma vairotājas) politikas dialogos, konfliktu novēršanā, attīstības un humānās palīdzības pasākumos, kā arī katastrofu riska mazināšanas stratēģijās.

·Efektīvi īstenot ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību.

·Turpināt integrēt cilvēktiesību, bērnu un bruņotu konfliktu jautājumus visos ES reakcijas uz konfliktiem un krīzēm aspektos, jo īpaši KDAP misijās un operācijās, mediācijā, drošības sektora reformās un konfliktu novēršanā.

·Pastiprināt centienus novērst un izbeigt smagus pārkāpumus pret bērniem, kurus skāris bruņots konflikts, un atbalstīt demobilizāciju, ilgtermiņa rehabilitāciju un reintegrāciju, par pamatu izmantojot arī esošos ANO mehānismus.

·Vēl vairāk stiprināt politikas saskaņotību starp ES cilvēktiesību un krīzes reaģēšanas rīcībpolitiku un tādām darbībām kā KDAP misijas un operācijas, drošības sektora reformas, ES cilvēktiesību un demokrātijas stratēģijām attiecībā uz valstīm.

·Izstrādāt ES cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes rīcībpolitiku, lai nodrošinātu, ka ES drošības sektora atbalsts, t. sk. saistībā ar KDAP misijām un operācijām, attiecīgā gadījumā atbilst cilvēktiesību normām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

·Turpināt nodrošināt īpašus starptautisko humanitāro tiesību moduļus trešo valstu bruņoto spēku apmācībā, izmantojot ES militārās apmācības misijas.

III.Globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšana

Globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšana ir pamatā ES apņēmībai stiprināt multilaterālismu. ES stratēģiskā reakcija uz mainīgo starptautisko vidi ir stiprināt tās saskaņotību un vienotību daudzpusējos forumos, paplašināt un padziļināt divpusējās partnerības un veidot jaunas starpreģionālās koalīcijas.

ØĪstenošanas līdzekļi: politiskais dialogs; cilvēktiesību dialogi; nozaru politikas dialogi, VPS+/EBA pārraudzības misijas; tematiskās un ģeogrāfiskās rezolūcijas ANO Cilvēktiesību padomē un ANO ĢA Trešajā komitejā; tematiskie un ģeogrāfiskie finanšu instrumenti (attiecīgās programmas un projekti); atbalsts attiecīgo ANO un SDO konvenciju un fakultatīvo protokolu ratifikācijai un īstenošanai; iestāšanās par lielākas uzmanības pievēršanu vides degradācijas un klimata pārmaiņu radītajai ietekmei uz cilvēktiesībām; mērķtiecīga apmācība ES personālam delegācijās; instrumentu kopums: tiesībās balstīta pieeja, ar ko aptver visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā; paziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem; demarši; publiskā diplomātija un mērķtiecīgas kampaņas, konferences un citi pasākumi; dialogs ar pilsonisko sabiedrību, citiem nevalstiskajiem dalībniekiem un uzņēmējdarbības sektoru.

A.Daudzpusējā sadarbība

·Izveidot elastīgāku partneru tīklu, tai skaitā izmantojot selektīvu uz jautājumiem balstītu iesaisti. Vērsties pie jauniem partneriem, piešķirt prioritāti koalīcijas veidošanai ar reģionālajām grupām attiecībā uz atsevišķām rezolūcijām un stiprināt saiknes ar līdzīgi domājošām valstīm.

·Agrīnā posmā sadarboties ar jaunām ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstīm, kas neatbalsta konkrētas valsts vai tematiskas rezolūcijas.

·Uzlabot stratēģisko sadarbību ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroju gan centrālā līmenī, gan ar vietējiem birojiem.

·Atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomes efektivitāti un rezultativitāti un nodrošināt labāku saikni ar ANO ĢA Trešās komitejas darbu un sinerģiju ar citiem daudzpusējiem cilvēktiesību forumiem.

·Atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību daudzpusējos cilvēktiesību forumos.

B.Reģionālas partnerības

·Stiprināt stratēģisko partnerību ar Eiropas Padomi (ieskaitot Venēcijas komisiju) un EDSO, lai uzlabotu saskaņotību un papildināmību, izmantojot atlasītu un diversificētu sadarbību.

·Stiprināt reģionālo sadarbību ar Āfrikas Savienību, Amerikas valstu organizāciju, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju, Āzijas un Eiropas sanāksmi, Arābu valstu līgu un Islāma sadarbības organizāciju.

·Atbalstīt un veicināt mācīšanos no līdzbiedriem attiecībā uz reģionālajām cilvēktiesību iestādēm, tostarp cilvēktiesību tiesām un neatkarīgiem cilvēktiesību iestāžu tīkliem.

C.Divpusējā sadarbība

·Nodrošināt saikni un sinerģiju starp ES divpusējām attiecībām (tostarp politiskiem, cilvēktiesību un nozaru politikas dialogiem, cilvēktiesību un darba tiesību uzraudzību saskaņā ar VPS un darbu pie darba tiesībām saskaņā ar BTN) un tās daudzpusējām attiecībām. Turpināt koncentrēties uz turpmākiem pasākumiem.

·Apzināt un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar konkrētiem rīcības punktiem katrai cilvēktiesību dialoga kārtai un konsultācijām ar partnervalstīm, jo īpaši ņemot vērā VPS+/EBA pārraudzības mērķus dialogos ar VPS saņēmējvalstīm.

·Stiprināt cilvēktiesību noteikumu īstenošanu ES tirdzniecības politikā, tai skaitā izmantojot VPS un veicinot darba tiesības BTN kontekstā. Pilnībā izmantot pārraudzības mehānismu potenciālu un turpināt veicināt pārredzamību, informētību un sadarbību ar ieinteresētajām personām.

·Pilnībā izmantot sinerģiju starp politiskajiem un nozaru politikas dialogiem, tostarp par budžeta atbalstu, lai partnervalstīs veicinātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

·Sistemātiski iekļaut cilvēktiesību principus un standartus ES divpusējā un reģionālā sadarbībā, stiprinot un atjauninot metodiku instrumentu kopumā: tiesībās balstīta pieeja, ar ko aptver visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā 7 .

D.Pilsoniskā sabiedrība un valsts cilvēktiesību iestādes

·Padziļināt sadarbību ar plurālistisku pilsonisko sabiedrību, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, sociālajiem partneriem, neatkarīgām plašsaziņas līdzekļu apvienībām un žurnālistiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, juristiem un humānās palīdzības organizācijām, un palielināt tai sniegto atbalstu, lai aizstāvētu viņu tiesības pildīt savus pienākumus bez jebkāda veida iebiedēšanas, diskriminācijas vai vardarbības.

·Atbalstīt neatkarīgas valsts cilvēktiesību iestādes un komisijas, ombudus un līdztiesības iestādes saskaņā ar Parīzes un Venēcijas principiem un sadarboties ar tām cilvēktiesību dialogos.

·Veicināt strukturētus un regulārus dialogus starp valsts dalībniekiem, pilsonisko sabiedrību (t. sk. sociālajiem partneriem) un starptautisko sabiedrību.

·Atbalstīt un stiprināt ilgtermiņa partnerības ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un cilvēktiesību/sociālajām kustībām, arī pilnībā izmantojot iespējas finansēt vietējās organizācijas.

E.Uzņēmējdarbības nozare

·Sadarboties ar uzņēmējdarbības nozari, lai atbalstītu un veicinātu cilvēktiesības, korupcijas apkarošanas pasākumus un paraugpraksi attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, uzticamības pārbaudi, pārskatatbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību līdzdalīgā veidā (piemēram, piegādes ķēdes, nulles tolerance pret bērnu darbu).

·Stiprināt sadarbību, t. sk. pastiprinātu koordināciju starp attiecīgajiem Komisijas dienestiem, Eiropas Ārējās darbības dienestu, ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos un dalībvalstīm, lai aktīvi veicinātu un atbalstītu partnervalstu centienus īstenot ANO vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp izmantojot valstu rīcības plānus un attiecīgas uzticamības pārbaudes pamatnostādnes.

·Atbalstīt daudzpusējus procesus, lai izstrādātu, īstenotu un stiprinātu uzņēmējdarbības, cilvēktiesību un uzticamības pārbaudes standartus, un sadarboties ar attīstības bankām un starptautiskajām finanšu iestādēm. Veicināt reģionālus projektus, mācīšanos no līdzbiedriem un labas prakses apmaiņu.

·Veicināt uzņēmumu iesaistīšanos pienācīgu darbvietu radīšanā, ilgtspējīgā attīstībā un ar to saistītā atbalsta darbā visā piegādes ķēdē.

·Izstrādāt rīkus un mācību materiālus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, privātā/publiskā sektora dialogu un pienācīgu rūpību cilvēktiesību jomā, lai ES delegācijas varētu pastiprināt savu sadarbību uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā.

F.Starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošana

·Stiprināt ANO cilvēktiesību līgumu struktūras sistēmas un SDO standarta uzraudzības mehānisma efektivitāti. 

·Turpināt iestāties par iniciatīvām un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām un aizsargāt humanitāro telpu.

·Atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu kā stūrakmeni cīņā pret nesodāmību un veidot tīklus, lai veicinātu Romas Statūtu un to papildināmības principa universālumu un integritāti.

IV.Jaunās tehnoloģijas: iespēju izmantošana un problēmu risināšana

Digitālajām tehnoloģijām jābūt vērstām uz cilvēku. Jaunās tehnoloģijas var sniegt būtisku ieguldījumu cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā un veicināšanā, padarot sabiedrības līdzdalību vieglāku un efektīvāku, palielinot piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, atvieglojot pārkāpumu un ļaunprātīgas izmantošanas dokumentēšanu un atbalstot tiešsaistes aktīvismu. Taču šīm tehnoloģijām var būt arī negatīva ietekme, piemēram, tās atvieglo piekļuvi konkrētam nelikumīgam saturam, kas ir jāapkaro.

ØĪstenošanas līdzekļi: politiskais dialogs; cilvēktiesību dialogi; tematiskie un ģeogrāfiskie finanšu instrumenti (attiecīgās programmas un projekti); daudzpusēja un reģionāla sadarbība; mērķtiecīga apmācība ES personālam delegācijās; publiskā diplomātija un mērķtiecīgas kampaņas, konferences un citi pasākumi; dialogs ar pilsonisko sabiedrību, citiem nevalstiskajiem dalībniekiem un uzņēmējdarbības sektoru.

A.Spēju veidošana un efektīva uzraudzība

·Sadarboties ar valdībām, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumiem un ANO aģentūrām, lai apsvērtu, kā digitālajā laikmetā nodrošināt cilvēktiesību regulējumu ievērošanu.

·Starptautiskā un valstu līmenī pārraudzīt jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (AI), iespējamās veicinātāju funkcijas un problēmas, ko tās var radīt cilvēktiesībām un demokrātijai.

·Pastiprināt apmaiņu un izstrādāt apmācību ES personālam par digitālo tehnoloģiju un AI izmantošanu un to ietekmi uz cilvēktiesībām un demokrātiskajiem procesiem.

·Apmainīties ar paraugpraksi cīņā pret dezinformāciju, naidīgiem izteikumiem, ekstrēmistu un teroristisku saturu, arī izmantojot tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes.

·Izskatīt reglamentējošas un nereglamentējošas pieejas informācijas un komunikācijas tehnoloģijām attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu. Veicināt starptautiskās paraugprakses apmaiņu par cilvēktiesībām atbilstošu tehnoloģiju regulējumu.

B.Cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana digitālo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, lietošanā

·Atbalstīt tādu attiecīgo regulējumu un starptautisko standartu izstrādi, novērtēšanu un īstenošanu, kas aizsargā cilvēktiesības un demokrātiju digitālajā vidē, un veikt plašas apspriedes, arī ar platformu nodrošinātājiem un pilsonisko sabiedrību. Veicināt pienācīgu pārbaudi (t. sk. seku mazināšanas plāniem) un efektīvu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu.

·Iesaistīties daudzpusējos procesos, kas vērsti uz cilvēktiesību regulējumiem tiešsaistē.

·Nodrošināt spēju veidošanas un citu atbalstu, lai valstu iestādes varētu efektīvi izstrādāt un īstenot attiecīgos starptautiskos standartus tiešsaistes telpā (piemēram, bērnu aizsardzība). Šajā nolūkā iesaistīt datu zinātniekus un citus attiecīgus ekspertus. Lai novērstu nepilnības aizsardzībā, valstu tiesību aktos un noteikumos par digitālajiem jautājumiem būtu jāatspoguļo starptautisko cilvēktiesību normas.

·Aizsargāt personas tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, tostarp saistībā ar digitālo telpu un attiecībā uz nesamērīgu valdības piekļuvi un kontroli. Veicināt konverģenci virzībā uz augsta līmeņa aizsardzību, ņemot vērā pozitīvus piemērus, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Veicināt pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par datu aizsardzību.

·Veicināt ES darbības un atbalstīt globālus un reģionālus centienus nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu mākslīgā intelekta attīstībā, pamatojoties uz ES izstrādāto pieeju ētiskam mākslīgajam intelektam 8 .

·Pastiprināt centienus izmantot priekšrocības, ko pilsoniskajai sabiedrībai sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes izglītība un tālmācība, kā arī īpašu uzmanību pievēršot riska mazināšanai cilvēktiesību aizstāvjiem.

·Atbalstīt centienus aizsargāt vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu tiešsaistes vidē.

·Veicināt tehnoloģiju pieejamību ikvienam, tostarp personām ar invaliditāti, jau jaunu tehnoloģiju izstrādes posmā, aptverot visas nozares, ieskaitot izglītību.

·Nodrošināt pārskatatbildību par tehnoloģijas izmantošanu, tai skaitā izmantojot likumīgu piekļuvi elektroniskajiem materiāliem, kas veido pierādījumus.

V.Rezultātu sasniegšana, strādājot kopā

Šis rīcības plāns ļauj ES reaģēt uz jaunām problēmām, izmantojot mērķtiecīgu rīcību un koordinētus centienus, un tā īstenošana un uzraudzība būtu jāapspriež plašā ieinteresēto personu dialogā. ES iestādes un dalībvalstis sadarbosies, lai to īstenotu, izmantojot koordinētu pieeju saskaņā ar savām kompetencēm, kas noteiktas Līgumos, un apmainoties ar paraugpraksi un zināšanām. ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos ir nozīmīgs politiskais dalībnieks un tam būs galvenā loma rīcības plāna īstenošanas virzīšanā, lai panāktu ilgtspējīgu progresu. Eiropas Parlamentam ir īpaša loma un nozīme cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā. ES delegācijām un birojiem, kā arī dalībvalstu vēstniecībām būs vadošā loma cilvēktiesību aizsardzībā un rīcības plāna īstenošanā valsts līmenī. Svarīgi partneri ir arī pasaules, ES un valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

A.Īstenošana un novērtēšana

·Sekot līdzi progresam šā rīcības plāna mērķu sasniegšanā, pilnībā ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši izmantojot tematisko daļu ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē. Pielāgot ziņojuma struktūru, lai atspoguļotu prioritāro darbību īstenošanu.

·Veikt rīcības plāna īstenošanas vidusposma novērtējumu.

·Organizēt regulāru viedokļu apmaiņu Padomē par paraugpraksi un ES iestāžu un dalībvalstu progresu rīcības plāna īstenošanā, cita starpā saistībā ar diskusijām par ES cilvēktiesību pamatnostādņu īstenošanu.

·Nodrošināt, ka valstu stratēģijas cilvēktiesību un demokrātijas jomā atspoguļo rīcības plāna prioritārās darbības, ņemot vērā katrai valstij raksturīgo kontekstu.

·Veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta rezolūcijām un debatēm, kas attiecas uz rīcības plāna īstenošanu.

·Regulāri sadarboties ar pilsonisko sabiedrību par rīcības plāna vispārējo īstenošanu un organizēt īpašu ikgadēju apspriešanos.

·Paplašināt atjauninātā instrumentu kopuma tvērumu: tiesībās balstīta pieeja, kas aptver visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā, piemērojot to visām ES ārējās darbības programmām un turpinot attīstīt kopīgas, tiesībās balstītas pieejas iniciatīvas ar dalībvalstīm, tai skaitā izmantojot kopīgu plānošanu.

B.Publiskā diplomātija un stratēģiska komunikācija

·Veidot efektīvus sociālo plašsaziņas līdzekļu tīklus dziļākai iesaistei, ietekmes veidotāju satura koplietošanai un viņu sniegtajam atbalstam, lai palielinātu informētību un veicinātu viedokļu maiņu.

·Izmantojot kampaņas veida tematisko pieeju, informēt par attiecīgajām rīcībpolitikām un iniciatīvām, ņemot vērā sabiedrības uztveri un vietējās valodas.

·Apzināt līdzekļus, ar ko mērīt publiskās diplomātijas un kampaņu efektivitāti, un izstrādāt veiksmīgāko saturu un kanālus mijiedarbībai ar sabiedrību.

·Apzināt un vairāk veicināt labus cilvēktiesību stāstus un izmantot to potenciālu, lai sekmētu turpmākas pozitīvas izmaiņas cilvēktiesību jomā uz vietas.

(1)

  https://eeas.europa.eu/generic-warning-system-taxonomy/404_en/8441/Human%20Rights%20Guidelines .

(2)

https://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/globalcompact/A_CONF.177_20.pdf .

(3)

  https://www.un.org/en/genocideprevention/about-responsibility-to-protect.shtml .

(4)

  https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/action_plan_against_disinformation.pdf .

(5)

  https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/eu-citizenship/electoral-rights_en#electionsnetwork .

(6)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/code-practice-disinformation .

(7)

  http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%209489%202014%20INIT .

(8)

Skatīt Komisijas Balto grāmatu par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās, COM(2020) 65 final, 19.2.2020.