EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2020

COM(2020) 667 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija






Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem

{SWD(2020) 225 final} - {SWD(2020) 247 final} - {SWD(2020) 248 final} - {SWD(2020) 249 final} - {SWD(2020) 250 final} - {SWD(2020) 251 final}

1.Ilgtspējīgas ķimikālijas zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmēšanai

Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija Eiropas zaļais kurss 1 ir iezīmējis ceļu, pa kuru ES vajadzētu virzīties, lai ne vēlāk kā 2050. gadā kļūtu par ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku. Tajā ir arī izvirzīts mērķis pilnīgāk aizsargāt cilvēka veselību un vidi; tā ir daļa no vērienīgas pieejas, kuras mērķis ir apkarot piesārņojumu no visiem avotiem un nodrošināt no toksikantiem brīvu vidi. Ķimikālijas ir visur mūsu ikdienas dzīvē, un tām ir būtiska nozīme lielākajā daļā mūsu aktivitāšu; tās ir faktiski visu to ierīču sastāvā, ko izmantojam, lai nodrošinātu mūsu labbūtību, aizsargātu mūsu veselību un drošību un ar inovāciju palīdzību risinātu jaunas problēmas. Ķimikālijas ir arī mazoglekļa, nulles piesārņojuma un energoefektīvu un resursefektīvu tehnoloģiju, materiālu un ražojumu pamatelements. Lai piedāvātu jaunus risinājumus un atbalstītu mūsu ekonomikas un sabiedrības zaļo un digitālo pārkārtošanos, ļoti liela nozīme būs lielākiem ieguldījumiem un ķīmiskās rūpniecības inovācijas spējām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas.

Tajā pašā laikā cilvēka veselībai un videi var kaitēt ķimikālijas ar bīstamām īpašībām. Lai gan ne visas bīstamās ķimikālijas rada vienādas bažas, dažas ķimikālijas izraisa vēzi, ietekmē imūno, elpošanas, endokrīno, reproduktīvo un sirds un asinsvadu sistēmu, vājina cilvēku izturību un spēju reaģēt uz vakcīnām 2 un palielina uzņēmību pret slimībām 3 .

Tāpēc eksponētība šīm kaitīgajām ķimikālijām apdraud cilvēka veselību. Turklāt ķīmiskais piesārņojums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud Zemi 4 un ietekmē un pastiprina planētas krīzes, piemēram, klimata pārmaiņas, ekosistēmu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu 5 . Jaunām ķimikālijām un materiāliem ir jābūt pēc būtības drošiem un ilgtspējīgiem no ražošanas līdz kalpošanas laika beigām, savukārt, lai nodrošinātu ķīmiskās rūpniecības pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, ir jāievieš jauni ražošanas procesi un tehnoloģijas.

Eiropas Savienībai jau ir viens no visaptverošākajiem un aizsargājošākajiem ķimikāliju tiesiskajiem regulējumiem, kura pamatā ir pasaulē modernākā zināšanu bāze. Šis tiesiskais regulējums visā pasaulē arvien vairāk tiek izmantots par drošības standartu paraugu 6 . ES neapšaubāmi ir izdevies izveidot efektīvi funkcionējošu ķimikāliju iekšējo tirgu, samazināt risku, ko cilvēkiem un videi rada dažas bīstamas ķimikālijas, piemēram, kancerogēnas vielas 7 un smagie metāli 8 , un nodrošināt paredzamu tiesisko regulējumu, kura satvarā var darboties uzņēmumi.

Tomēr, lai izstrādātu un ieviestu ilgtspējīgas ķimikālijas, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos, un aizsargātu vidi un cilvēka veselību, jo īpaši mazāk aizsargātu grupu 15 veselību, ir jāstimulē inovācija ar mērķi nodrošināt ķīmiskās rūpniecības un tās vērtību ķēžu zaļo pārkārtošanos, kā arī ir jāmainās pašreizējai ES rīcībpolitikai ķimikāliju jomā, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz bīstamo ķimikāliju radītajām problēmām. Tai skaitā ir jānodrošina, ka visas ķimikālijas tiek izmantotas drošāk un ilgtspējīgāk, jāveicina tas, ka ķimikālijas, kurām ir hroniska iedarbība uz cilvēka veselību un vidi, proti, vielas, kas rada bažas 16 , tiek izmantotas pēc iespējas mazāk un, kad vien iespējams, tiek aizstātas, un pakāpeniski jāatsakās no sabiedrībai nebūtiskas viskaitīgāko vielu izmantošanas, jo īpaši patēriņa precēs.

Saskaņotāks, paredzamāks un stingrāks tiesiskais regulējums apvienojumā ar neregulatīviem stimuliem veicinās nepieciešamo inovāciju, nodrošinās lielāku aizsardzību un vienlaikus uzlabos Eiropas ķīmiskās rūpniecības un tās vērtību ķēžu konkurētspēju. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu dalībniekiem, ES ir jānodrošina, ka tās noteikumi par ķimikālijām tiek pilnībā ievēroti gan iekšzemē, gan uz tās robežām, un tie visā pasaulē jāpopularizē kā zelta standarts saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām.

Covid-19 pandēmija ir ne tikai pastiprinājusi nepieciešamību aizsargāt cilvēka un planētas veselību, bet arī likusi mums apzināties, ka ražošanas un piegādes ķēdes attiecībā uz dažām kritiski svarīgām ķimikālijām, piemēram, farmaceitisko līdzekļu ražošanā izmantotām ķimikālijām, ir kļuvušas sarežģītākas un globalizētākas. ES jāstiprina sava atvērtā stratēģiskā autonomija ar noturīgām vērtības ķēdēm un jādažādo to ķimikāliju ilgtspējīga sagāde, kam ir būtiski lietojumi mūsu veselības aizsardzībā un klimatneitrālas aprites ekonomikas nodrošināšanā.

Šajā stratēģijā ir uzsvērtas jomas, kurās Komisija ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām vēlas panākt lielāku progresu, lai šos mērķus stingru ietekmes novērtējuma procesu ietvaros precizētu, pamatojoties uz daudzajiem jau savāktajiem pierādījumiem par spēkā esošo tiesību aktu sniegumu 17 . Komisija iedibinās apaļā galda augsta līmeņa diskusijas ar nozares, t. sk. MVU, zinātnes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai stratēģijas mērķus īstenotu dialogā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Paredzēts, ka apaļā galda diskusijās īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā panākt, lai tiesību akti ķimikāliju jomā darbotos efektīvāk un lietderīgāk, un tam, kā veicināt inovatīvu, drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju izstrādi un ieviešanu visās nozarēs.

2.Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem: jauns ilgtermiņa redzējums par ES rīcībpolitiku ķimikāliju jomā

Gandrīz 20 gadus pēc pirmās stratēģiskās pieejas ķimikāliju apsaimniekošanai Eiropā 18 ir pienācis laiks ieskicēt jaunu ilgtermiņa redzējumu par ES rīcībpolitiku ķimikāliju jomā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu stratēģijas mērķis ir nodrošināt no toksikantiem brīvu vidi, kur ķimikālijas tiek ražotas un izmantotas tā, lai maksimāli palielinātu to devumu sabiedrībai, tostarp panāktu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus izvairoties no kaitējuma planētai un tagadējām un nākamajām paaudzēm. Tajā paredzēts, ka ES rūpniecība būs pasaules mērogā konkurētspējīga dalībniece drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā. Stratēģijā ir ierosināts skaidrs ceļvedis un grafiks rūpniecības pārveidei ar mērķi piesaistīt ieguldījumus drošos un ilgtspējīgos produktos un ražošanas metodēs.

Attēls. No toksikantiem brīva hierarhija – jauna ķimikāliju apsaimniekošanas hierarhija

Šī stratēģija nosprauž kursu uz šī redzējuma īstenošanu, izmantojot darbības, kuru mērķis ir atbalstīt inovāciju drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju jomā, stiprināt cilvēka veselības un vides aizsardzību, vienkāršot un nostiprināt ķimikāliju jomas tiesisko regulējumu, izveidot visaptverošu zināšanu bāzi uz gūtajām atziņām balstītas rīcībpolitikas veidošanas atbalstam un rādīt piemēru pareizā ķimikāliju apsaimniekošanā pasaules mērogā.

2.1.Inovēšana ar mērķi apgādāt ES ar drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām

Pāreja uz ķimikālijām, kas ir konceptuāli drošas un ilgtspējīgas, ir ne tikai steidzami risināms sabiedrisks uzdevums, bet arī lieliska ekonomiska iespēja, kā arī būtisks elements ES atlabšanā no Covid-19 krīzes. Ņemot vērā ķimikāliju ražošanas tendences pasaulē, šī ir iespēja ES ķīmiskajai rūpniecībai atgūt konkurētspēju, turpinot izstrādāt drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas, un rast ilgtspējīgus risinājumus dažādās nozarēs, jo īpaši attiecībā uz būvmateriāliem, tekstilizstrādājumiem, mazoglekļa mobilitāti, akumulatoriem, vējturbīnām un atjaunojamiem energoresursiem. Komisijas priekšlikums par plānu Next Generation EU un tā Atveseļošanas un noturības mehānismu paredz, ka ES dalībvalstis iegulda projektos, kas veicina ES rūpniecības nozaru, arī ķimikāliju nozares, zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielina ilgtspējīgas ES rūpniecības konkurētspēju. Pārejā uz ilgtspējīgām ķimikālijām tiks ņemtas vērā arī sociālekonomiskās sekas, tostarp ietekme uz nodarbinātību konkrētos reģionos un nozarēs, un darba ņēmējiem.

2.1.1.Konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju popularizēšana

Eiropai ir vadošie uzņēmumi un zinātniskā un tehniskā spēja vadīt pāreju uz pieeju, kas paredz, ka ķimikālijām ir jābūt konceptuāli drošām un ilgtspējīgām 19 . Regulatīvās un tirgus iniciatīvas lielā mērā jau ir izveidotas, taču viskaitīgāko vielu aizstāšana nav notikusi paredzētajā tempā 20 un vadošie dalībnieki joprojām saskaras ar būtiskiem ekonomiskiem un tehniskiem šķēršļiem 21 . Šai pārejai ir vajadzīgs spēcīgāks rīcībpolitiskais un finansiālais atbalsts, kā arī ieteikumi un palīdzība, jo īpaši MVU, un visu iesaistīto pušu – iestāžu, uzņēmumu, investoru un pētnieku – saskaņoti centieni.

Lai veicinātu un atlīdzinātu drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanu un izmantošanu, ir jāizmanto regulatīvie instrumenti 22 . Īpaši svarīgi ir stimulēt rūpniecību, lai tā piešķirtu prioritāti inovācijai ar mērķi pēc iespējas aizstāt vielas, kas rada bažas 23 . Pāreja uz konceptuāli drošām un ilgtspējīgām ķimikālijām, tostarp uz ilgtspējīgām biobāzētām ķimikālijām 24 , un ieguldījumi alternatīvu rašanā vielām, kas rada bažas, ir būtiski cilvēka veselībai un videi, kā arī svarīgs priekšnoteikums tīras aprites ekonomikas sasniegšanai.

2.1.2.Drošu produktu un netoksisku materiālu aprites ciklu nodrošināšana

Tīrā aprites ekonomikā ir būtiski veicināt otrreizējo izejvielu ražošanu un izmantošanu un nodrošināt, ka gan primārie, gan sekundārie materiāli un produkti vienmēr ir droši. Nesen pieņemtais aprites ekonomikas rīcības plāns 26 ir parādījis, ka šim nolūkam ir nepieciešams kombinēt augšupējas darbības, kas nodrošinātu, ka produkti ir konceptuāli droši un ilgtspējīgi, un lejupējas darbības, kas palielinātu reciklētu materiālu un produktu drošību un uzticēšanos tiem. Tomēr labi funkcionējoša otrreizējo izejvielu tirgus izveidi un pāreju uz drošākiem materiāliem un produktiem kavē vairākas problēmas, jo īpaši nepietiekama informācija par produktu ķīmisko sastāvu 27 . Tāpēc patērētāji, vērtību ķēdes dalībnieki, kā arī atkritumu apsaimniekotāji nevar izdarīt informētu izvēli.

Lai virzītos uz netoksisku materiālu aprites cikliem un tīru reciklēšanu un panāktu, ka “reciklēts ES” kļūst par etalonu visā pasaulē, ir jānodrošina, ka produktos un reciklētos materiālos līdz minimumam tiek samazināts tādu vielu saturs, kas rada bažas. Principā uz jaunmateriāliem un reciklētiem materiāliem būtu jāattiecina vienāda bīstamo vielu robežvērtība. Tomēr var būt izņēmuma apstākļi, kuros var būt nepieciešams atkāpties no šī principa. Tas būtu jādara ar nosacījumu, ka reciklētais materiāls tiek izmantots skaidri definētiem lietojumiem, kam nav negatīvas ietekmes uz patērētāju veselību un vidi, un ja reciklētā materiāla izmantošana jaunmateriāla vietā ir pamatota, kas katrā gadījumā jāizvērtē individuāli.

Regulatīvām darbībām jāiet roku rokā ar lielākiem ieguldījumiem inovatīvās tehnoloģijās, kas risinātu problēmu, ka atkritumu plūsmās ir sastopamas novecojušas vielas, un tas ļautu reciklēt vairāk atkritumu 28 . Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz konkrētām plastmasām un tekstilizstrādājumiem. Šim nolūkam būs jāizstrādā ilgtspējīgas inovācijas un tehnoloģijas. Svarīga nozīme varētu būt arī tādām tehnoloģijām kā ķīmiskā reciklēšana, bet tikai tad, ja tās nodrošina kopumā pozitīvus vidiskos un klimatiskos rezultātus, raugoties no pilna aprites cikla perspektīvas.

2.1.3.Ķimikāliju ražošanas zaļināšana un digitalizācija

Ķimikāliju ražošana ir viena no vispiesārņojošākajām, energoietilpīgākajām un resursietilpīgākajām nozarēm un ir cieši saistīta ar citām energoietilpīgām nozarēm un procesiem. Lai gan Eiropas ķīmiskā rūpniecība jau ir ieguldījusi ražotņu uzlabošanā, zaļā un digitālā pārkārtošanās joprojām prasa veikt ievērojamus ieguldījumus šajā nozarē 31 . Jauni un tīrāki rūpnieciskie procesi un tehnoloģijas ne tikai palīdzētu mazināt ķimikāliju ražošanas vides pēdas nospiedumu, bet arī samazināt izmaksas, uzlabot tirggatavību un radīt jaunus tirgus Eiropas ilgtspējīgai ķimikāliju rūpniecībai.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa iecerēm prioritāte piešķirama energoefektivitātei, un tādām degvielām kā atjaunīgais ūdeņradis un ilgtspējīgi ražots biometāns varētu būt izšķiroša nozīme energoavotu ilgtspējībā 32 . Ražošanas procesu zaļināšanā svarīga nozīme varētu būt arī digitālajām tehnoloģijām, tādām kā lietu internets, lielie dati, mākslīgais intelekts, viedsensori un robotika. Turklāt ilgtspējīgus risinājumus, kā samazināt ražošanas procesu kopējo vides pēdas nospiedumu, dažādās nozarēs var sniegt ķīmiskās inovācijas.

Papildus tehnoloģijām svarīgs virzītājspēks, kas var veicināt zaļo pārkārtošanos nozarēs, kas ražo un izmanto ķimikālijas, ir inovācijas uzņēmējdarbības modeļos. Būtu jāizpēta un jāpopularizē iespējas pāriet no tradicionālās ķimikāliju ražošanas un izmantošanas uz ķimikālijām kā pakalpojumu 33 . Šādas inovācijas varētu optimizēt speciālo zināšanu izmantošanu un nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu visā aprites ciklā, kā arī veicināt vietējo inovāciju un MVU iesaisti. Šīs pārmaiņas atbalstīs ES ilgtspējīga finansējuma taksonomija 34 , kas palīdzēs finansējumu virzīt uz vidiski ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanu un izmantošanu.

2.1.4.ES atvērtās stratēģiskās autonomijas stiprināšana

Pēdējo desmitgažu laikā dažu kritiski svarīgu ķimikāliju (piemēram, izejvielu, starpproduktu, aktīvo farmaceitisko vielu) ražošanas un piegādes ķēdes ir kļuvušas arvien sarežģītākas un globalizētākas. Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi to, ka dažu sabiedrībai būtiskos lietojumos izmantoto ķimikāliju piegādātāju ierobežotais skaits var apdraudēt, piemēram, zāļu pieejamību un ES spēju reaģēt uz veselības krīzēm. ES noturība pret piegādes traucējumiem ir būtiska ne tikai, lai garantētu veselības aprūpē izmantoto ķimikāliju pieejamību, bet arī, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā nospraustos vispārējos ilgtspējas mērķus, ietverot tehnoloģijas, kas veicina klimatneitralitāti (piemēram, akumulatori, vējturbīnas un saules fotoelementi), tīru materiālu apritīgumu un nulles piesārņojuma mērķa sasniegšanu.

Lai ekonomika un veselības aprūpes sistēmas būtu noturīgākas, ir jāpalielina pašreizējā ķimikāliju ražošanas jauda ES, pietiekami diversificē piegādes avoti un labāk jāpārvalda traucējumu risks visos līmeņos, stratēģiskās rezerves un krājumu veidošana, kā arī ir vajadzīgi mehānismi, kas nodrošinātu, ka krīzes gadījumā piegādes ķēdes var turpināt netraucēti darboties.

2.2.Stingrāks ES tiesiskais regulējums, ar ko risināt aktuālos vides un veselības jautājumus

Lai gan ES ķimikāliju apsaimniekošanas pieeja ir palīdzējusi samazināt cilvēku un vides eksponētību dažām problemātiskām vielām, pašreizējās un jaunās veselības un vides problēmas liek stiprināt tiesisko regulējumu, lai ātri reaģētu uz zinātniskajiem atklājumiem un to padarītu saskaņotāku, vienkāršāku un paredzamāku visiem dalībniekiem. Jo īpaši būtu jāpastiprina REACH regula un CLP regula, kas ir ES ķimikāliju reglamentēšanas stūrakmeņi, un šīs regulas būtu jāpapildina ar saskaņotām ķimikāliju novērtēšanas un apsaimniekošanas pieejām spēkā esošajos nozariskajos tiesību aktos, jo īpaši tajos, kas reglamentē patēriņa preces.

2.2.1.Patērētāju, mazāk aizsargātu grupu un strādājošo aizsardzība pret viskaitīgākajām ķimikālijām

Patērētāji ir plaši eksponēti ķimikālijām, ko satur dažādi produkti, sākot no rotaļlietām un bērnu aprūpes precēm un beidzot ar materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, kosmētikas līdzekļiem, mēbelēm un tekstilizstrādājumiem, un miljoniem strādājošo visā ES katru dienu nonāk saskarē ar ķimikālijām, kas viņiem var būt kaitīgas 38 . Mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, grūtnieces vai veci cilvēki, ir īpaši jutīgi pret ķimikālijām ar noteiktām bīstamām īpašībām 39 .

Viens no lielākajiem veselības ieguvumiem, ko pēdējās desmitgadēs panākuši ES tiesību akti ķimikāliju jomā, ir samazināta iedzīvotāju eksponētība kancerogēnām vielām. Tas ir bijis iespējams, jo īpaši pateicoties tiesību aktos iestrādātajai preventīvajai pieejai – “vispārējai riska pārvaldības pieejai” 40 , kas paredz, ka lielākajā daļā patēriņa preču un lietojumos, kas eksponē mazāk aizsargātas grupas, kancerogēnas vielas parasti ir aizliegtas, taču ar tiesību aktos skaidri definētiem nosacījumiem ir pieļaujamas dažas atkāpes. Šāda preventīva pieeja ir vienkāršāka, parasti ātrāka un dod skaidrus signālus visiem dalībniekiem – izpildes panākšanas iestādēm, nozarei un pakārtotajiem lietotājiem – par to ķīmisko vielu veidiem, kuru inovācijai nozarei būtu jāpievēršas prioritāri 41 .

Tomēr lielāko daļu ķimikāliju ES patlaban reglamentē katrā gadījumā atsevišķi un attiecībā uz katru konkrēto lietojumu 42 . Daudzi pierādījumi un iedzīvotāju bažas pamato to, lai attiecībā uz viskaitīgākajām ķimikālijām, jo īpaši to izmantošanu patēriņa precēs, vispārējā riska pārvaldības pieeja kļūtu par standartpieeju . Tas notiks pakāpeniski. Pirmkārt, Komisija vispārējo riska pārvaldības pieeju paplašinās, lai nodrošinātu, ka patēriņa preces nesatur ķimikālijas, kas izraisa vēzi, gēnu mutācijas, ietekmē reproduktīvo vai endokrīno sistēmu vai ir noturīgas un bioakumulatīvas. Otrkārt, Komisija nekavējoties sāks visaptverošu ietekmes novērtējumu, lai noteiktu kārtību un laika grafiku, kādā – attiecībā uz patēriņa precēm – šī pati vispārējā pieeja būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu vēl citas ķimikālijas, arī tādas, kas ietekmē imūnsistēmu, nervu sistēmu un elpošanas sistēmu vai ir toksiskas konkrētam orgānam.

Plašāka vispārējās pieejas piemērošana nodrošinās konsekventāku patērētāju, mazāk aizsargāto grupu un dabiskās vides aizsardzību, vienlaikus ļaujot šīs viskaitīgākās ķimikālijas joprojām izmantot, ja ir pierādīts, ka to izmantošana ir būtiska sabiedrībai. Lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu ES tiesību aktos, būs pienācīgi jādefinē minēto ķimikāliju būtisko lietojumu kritēriji, kuros jo īpaši ņemtās vērā zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanas vajadzības.

Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēku un vides eksponētībai endokrīni disruptīvām ķimikālijām. Šīs vielas arvien vairāk tiek saistītas ar slimībām, kas skar hormonālo sistēmu 45 . Minētās vielas tiek izmantotas arvien plašāk, tādējādi radot nopietnu risku cilvēka veselībai un savvaļas dzīvniekiem, kā arī ekonomiskas izmaksas sabiedrībai. Tā kā hormoni kontrolē smadzeņu attīstību un augšanu, eksponētība endokrīnajiem disruptoriem augļa attīstības un pubertātes laikā var izraisīt neatgriezeniskas sekas, no kurām dažas tiek konstatētas tikai vairākus gadus vēlāk 46 . Lai gan daži tiesību akti 47 ļauj identificēt endokrīnos disruptorus, ES tiesiskā regulējuma sistēma kopumā ir sadrumstalota, ierobežota un ir jākonsolidē un jāvienkāršo, lai nodrošinātu, ka endokrīnie disruptori tiek konstatēti savlaicīgi un cilvēku un vides eksponētība tiek samazināta līdz minimumam. Lai to panāktu, tiesību aktos ir jāpieņem vispārējā preventīvā riska pārvaldības pieeja 48 , jo īpaši, lai nepieļautu endokrīno disruptoru izmantošanu patēriņa precēs.

2.2.2.Cilvēku un vides aizsardzība pret ķimikāliju kombinēto ietekmi

49 50 51 52 53 Cilvēki un citi dzīvie organismi katru dienu ir eksponēti daudzām dažādām ķimikālijām no dažādiem avotiem. Pēdējos gados ir panākts ievērojams progress, lai aizpildītu robus zināšanās par minēto ķimikāliju kombinēto ietekmi. Tomēr ķimikāliju drošums ES parasti tiek novērtēts, izvērtējot atsevišķas vielas vai – dažos gadījumos – maisījumus, kas ar nolūku pievienoti konkrētu lietojumu vajadzībām, un netiek ņemta vērā kombinētā eksponētība vairākām ķimikālijām no dažādiem avotiem un laika gaitā. Ķimikāliju kombinētā ietekme uz cilvēkiem slēgtā vidē var pastiprināties. Dažos tiesību aktos ir prasīts novērtēt kumulatīvo eksponētību vienai un tai pašai ķimikālijai no dažādiem avotiem. Skaidru prasību ņemt vērā netīšu maisījumu radīto ietekmi pārsvarā nav; šāda prasība patlaban ir strādājošo aizsardzības jomā. Tiesību aktos par pesticīdiem un biocīdiem prasīts ņemt vērā kumulatīvo un sinerģētisko ietekmi. Attiecībā uz pesticīdiem ir gūti panākumi mērķtiecīgas metodikas izstrādē, un darbs tiks paātrināts, lai varētu pilnībā īstenot spēkā esošos noteikumus.

54 Lai pienācīgi risinātu jautājumu par ķīmisko maisījumu kombinēto ietekmi, ir konsekventi jāievieš juridiskās prasības, kas nodrošinātu, ka riski, ko rada vienlaicīga eksponētība vairākām ķimikālijām, tiek efektīvi un sistemātiski ņemti vērā visās rīcībpolitikas jomās, kas saistītas ar ķimikālijām. Tā kā patlaban nav nedz reāli, nedz ekonomiski iespējams konkrēti novērtēt un reglamentēt gandrīz bezgalīgu skaitu iespējamo ķimikāliju kombināciju, veidojas zinātniska vienprātība, ka ķīmisko maisījumu ietekme ir jāņem vērā un vispārīgāk jāintegrē ķimikāliju riska novērtējumos. Vienlaikus konkrētās rīcībpolitikas jomās varētu turpināt izstrādāt un aplūkot mērķtiecīgas metodikas.

2.2.3.Ceļā uz nulles ķīmisko piesārņojumu vidē

Bīstamām ķimikālijām un to kompleksajai mijiedarbībai ar citiem vides stresoriem var būt ilgtermiņa un plaša mēroga ietekme uz sauszemes un jūras vidi. Tās var veicināt ekosistēmas izturētspējas mazināšanos, izraisot dzīvnieku populāciju strauju sarukumu un galu galā izmiršanu 56 , kā arī ietekmējot cilvēka veselību un labbūtību, jo īpaši ar kontaminantu iespējamu klātbūtni pārtikas ķēdē. Tiek lēsts, ka ES ir 2,8 miljoni potenciāli kontaminētu teritoriju (galvenokārt atkritumu apglabāšanās un apstrādes rezultātā), un tās rada būtiskas vidiskas briesmas sauszemes un ūdens ekosistēmām un ietekmē augsnes produktivitāti 57 . Pašreizējais tiesiskais regulējums un rīcībpolitikas satvars to nepietiekami ņem vērā un ir jāstiprina.

Īpaša uzmanība jāpievērš perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS), ņemot vērā daudzos augsnes un ūdens – arī dzeramā ūdens 59  – kontaminācijas gadījumus ES un pasaulē 60 , to cilvēku skaitu, kurus skārušas dažādas slimības, un saistītās sociālās un ekonomiskās izmaksas 61 . Tāpēc Komisija ierosina visaptverošu darbību kopumu, kuru mērķis ir novērst PFAS izmantošanu un kontamināciju ar tām. Konkrētāk, tās tiecas nodrošināt, ka PFAS izmantošana ES tiek pakāpeniski izbeigta, ja vien nav pierādīts, ka to izmantošana ir sabiedrībai būtiska.

2.3.Tiesiskā regulējuma vienkāršošana un konsolidācija

ES tiesiskais regulējums ķimikāliju bīstamības un riska novērtēšanas un pārvaldības jomā ir visaptverošs un sarežģīts. Kopumā ES tiesību akti ķimikāliju jomā dod plānotos rezultātus un atbilst paredzētajam nolūkam. Tomēr vairāki būtiski trūkumi neļauj pilnībā izmantot ES ķimikāliju jomas tiesību aktu potenciālu 64 . Ja trūkumi netiks novērsti, ar šo regulējumu būs grūti savlaicīgi un efektīvi risināt esošās un turpmākās ķimikāliju ražošanas un izmantošanas problēmas. Šīs stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt šī regulējuma vienkāršošanu, kā arī konsolidēt un pilnībā īstenot ES noteikumus par ķimikālijām.

2.3.1.Viena viela, viens novērtējums

Iestādēm un ieinteresētajām personām īpašas grūtības sagādā novērtēšanas procedūru sarežģītība. Tā var novest pie nekonsekvences, procedūru ieilgšanas, resursu neefektīvas izmantošanas un nevajadzīga sloga.

Lai samazinātu slogu visām ieinteresētajām personām un lēmumu pieņemšana kļūtu ātrāka, saskaņotāka un paredzamāka, Komisija centīsies minētos novērtēšanas procesus vienkāršot un padarīt pārredzamākus. Šis process arī palīdzēs pakāpeniski pāriet no atsevišķu ķimikāliju novērtēšanas un reglamentēšanas uz to reglamentēšanu grupās.

Ķīmiskās drošības novērtējumi tiek ierosināti saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem, un to dara dažādi dalībnieki dažādos laikos, bet novērtēšanu veic dažādas ES aģentūras 65 , zinātniskās komitejas 66 , ekspertu grupas vai Komisijas dienesti. Ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai ir grūti līdzsekot regulatīvajiem procesiem un to rezultātā pieņemtajiem lēmumiem. Pieeja “viena viela, viens novērtējums” nodrošinās, ka drošuma novērtējumu ierosināšana un prioritāšu noteikšana notiek koordinēti, pārredzami un pēc iespējas sinhroni, ņemot vērā katras nozares specifiku. Ja novērtējums tiek ierosināts saskaņā ar vienu tiesību aktu, tad, lai nodrošinātu koordinētu rīcību, pilnībā jāņem vērā ar citiem tiesību aktiem saistītā plānošana. To visefektīvāk varētu izdarīt, izmantojot jau esošo “Publisko darbību koordinācijas rīku” 67 , kurš ieviests saskaņā ar REACH regulu un CLP regulu. Lai izvairītos no darba dublēšanās, ļoti svarīgi būs laikus vienoties par problēmas definīciju, priekšroku dodot tādu vielu grupu novērtēšanai, kurām ir strukturālas vai funkcionālas līdzības. Pieejamo resursu un speciālo zināšanu izmantošana jāoptimizē, skaidri sadalot pienākumus, kā arī nodrošinot labu sadarbību starp visiem dalībniekiem.

Lai nodrošinātu regulējuma darbības rezultātu konsekvenci, ES ķimikāliju jomas tiesību aktos ir jāizmanto saskaņota terminoloģija, jo īpaši ķimikāliju (piemēram, nanomateriālu) definēšanā. Rīcībpolitikas izvērtējumi arī liecina, ka ieinteresētās personas ne vienmēr zina, kāda informācija ir pieejama, un ka atkalizmantošanas tiesības dažkārt ir pārāk ierobežojošas. Tajos arī norādīts uz vairākiem trūkumiem attiecībā uz ķīmisko datu savietojamību un piekļūstamību 71 . Turklāt regulatīvajos drošuma novērtējumos izmanto dažādas metodes, tādēļ rezultāti var atšķirties; savukārt akadēmiskie pētījumi netiek pietiekami izmantoti. Atšķirīgi pārredzamības noteikumi tiek piemēroti arī novērtējumu ierosināšanai un veikšanai un datu izmantošanai.

Pieejas “viena viela, viens novērtējums” mērķis ir nodrošināt, ka metodes tiek saskaņotas un pēc iespējas harmonizētas. Atbilstoši principam, ka datiem pēc noklusējuma jābūt viegli atrodamiem, savietojamiem, drošiem, koplietojamiem un atkalizmantojamiem 72 , tās mērķis ir arī novērst tehniskus vai administratīvus šķēršļus, kas kavē piekļuvi datiem. Lai nodrošinātu savietojamību, dati tiks darīti pieejami piemērotos formātos un rīkos, t. i., IUCLID 73 un IPCHEM 74 . Turpinot svarīgos pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu ES pārtikas nekaitīguma nozarē 75 , pieeja “viena viela, viens novērtējums” arī palielinās uzticēšanos zinātniskajam pamatojumam, uz kura tiek balstīts ES lēmumu pieņemšanas process ķimikāliju jomā.

2.3.2.Nulles tolerances pieeja attiecībā uz neatbilstību

Visām ķimikālijām, materiāliem un produktiem, kas ražoti ES vai laisti Eiropas tirgū, pilnībā jāatbilst ES informācijas, drošuma un vides prasībām. Neraugoties uz to, patlaban gandrīz 30 % brīdinājumu par bīstamiem produktiem tirgū ir saistīti ar ķimikāliju radītiem riskiem, un gandrīz 90 % šo produktu ES ir ievesti no trešām valstīm 81 ; šajā ziņā īpašu problēmu rada importētas preces un tiešsaistes pārdošana. Turklāt tikai trešdaļa ķīmisko vielu reģistrācijas dokumentācijas, ko nozare reģistrējusi saskaņā ar REACH, pilnībā atbilst informācijas prasībām 82 . Steidzami ir jāpastiprina ķimikāliju jomas tiesību aktu īstenošana un izpildes panākšana, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas attiecas uz ķimikāliju ražošanu un laišanu tirgū, kā arī to izlaišanu vidē un likvidēšanu.

Noteikumu izpildes panākšanu gan vienotajā tirgū, gan uz ES ārējām robežām stiprinās jaunās tirgus uzraudzības regulas 83 īstenošana, kā arī gaidāmie ES muitas savienības stiprināšanas pasākumi. Komisija apsver, kādus papildu pasākumus varētu ieviest, lai stiprinātu REACH izpildes panākšanu uz ES robežām 84 un veicinātu sadarbību ar tiešsaistes tirgus platformām 85 .

Turklāt ES ķimikāliju jomas tiesību aktu izpildes panākšana nav vienlīdz efektīva visā ES, jo valstu spējas un resursi atšķiras. Dalībvalstīm ir jāpalielina sava izpildes panākšana spēja līdz tādam līmenim, lai tās varētu darboties efektīvi un izmantot priekšrocības, ko sniedz ES ātrās ziņošanas un brīdināšanas rīki 86 , labāk izmantot digitālos rīkus ātrākai rīcībai un optimizēt resursus, tostarp tirgus uzraudzības iestāžu resursus. Eiropas Ķimikāliju aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forums 87 ir pierādījis savu efektivitāti izpildes panākšanas darbību saskaņošanas sekmēšanā un paplašinās sadarbību ar esošajiem izpildes panākšanas tīkliem 88 un iestādēm 89 , lai novērstu darbību dublēšanos un palielinātu efektivitāti.

Pašreizējo pasākumu mērķis ir uzlabot atbilstību vides tiesību aktiem, kas attiecas uz ķimikālijām 90 . Labs piemērs ir Vidiskās atbilstības un pārvaldības forums 91 , kas apvieno ķimikāliju jomā kompetentās dalībvalstu iestādes un vides tiesību aktu izpildes panākšanas tīklus 92 . Gaidāmajā nulles piesārņojuma rīcības plānā tiks ierosinātas jaunas konkrētas ķīmiskā piesārņojuma kontrolēšanas darbības.

Būtiska nozīme būs arī patērētāju un patērētāju organizāciju iespēcināšanas darbībām, jo viņu uzvedība ir spēcīgs virzītājspēks rūpniecības pārmaiņām un tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanai. To panāks, īstenojot patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus 93 .

2.4.Visaptveroša zināšanu bāze par ķimikālijām

Pareiza ķimikāliju apsaimniekošana Eiropā ir atkarīga no ES un tās dalībvalstu spējas pieņemt lēmumus, pamatojoties uz spēcīgām un relevantām jaunākajām zināšanām. Pateicoties arī tās zinātnisko struktūru veiktajam darbam, ES vairāku desmitgažu laikā ir attīstījusi pasaules līmeņa zināšanas par ķimikāliju īpašībām un riskiem, un šī zināšanu bāze tiek plaši izmantota arī citās pasaules daļās. Tomēr iestādēm vēl jāiegūst daudz zināšanu par to, kādas būtiskas īpašības piemīt lielākajai daļai ķimikāliju, arī polimēriem un ķimikālijām, kas netiek ražotas lielos apjomos. Tāpat zināšanas par lietojumiem un ekspozīciju ir sadrumstalotas, jo īpaši tāpēc, ka tās ir atkarīgas no nozares sniegtas pareizas informācijas. Tirgū ir milzīgs skaits ķimikāliju, kas prasa milzu zināšanas, un nākotnē sagaidāmais ķimikāliju ražošanas un izmantošanas pieaugums var vēl vairāk palielināt “ķīmisko risku aisberga neredzamo daļu”.

Attēls. Ķīmisko risku aisberga neredzamā daļa, EVA 96

2.4.1.Ķīmisko datu labāka pieejamība

ES joprojām nav visaptverošas informācijas bāzes par visām tirgū laistajām vielām un to kopējo vides pēdas nospiedumu, tostarp to ietekmi uz klimatu, un tas kavē ķimikāliju un produktu pienācīgu pārvaldību un neļauj veikt pilnīgu ilgtspējas novērtējumu. Piemēram, polimēri, kas ir plastmasas pamatelementi, nav jāreģistrē saskaņā ar REACH. Turklāt informācija, kas saskaņā ar REACH ir vajadzīga par vielām, kas ir mazā vai vidējā daudzumā, neļauj pilnībā identificēt vielas ar kritiski bīstamām īpašībām. Informācijas prasību pastiprināšanai attiecībā uz vielu kancerogēniskumu un citiem kritiskiem apdraudējumiem visos ražošanas līmeņos ir būtiska nozīme, lai sekmīgi apkarotu slimības, piemēram, vēzi 97 . Turklāt ir jāuzlabo REACH izvērtēšanas procedūru efektivitāte un rezultativitāte 98 .

2.4.2.Stiprināta ķīmijas zinātnes un rīcībpolitikas saskarne

Ir pieliktas ievērojamas pūles, lai uzlabotu zinātnisko izpratni par ķimikāliju ietekmi uz veselību un vidi 99 . Lai panāktu labāku izpratni par ķimikāliju ietekmi, būtiska nozīme ir ķimikāliju klātbūtnes monitoringam cilvēkos un ekosistēmās; tas būtu vēl vairāk jāpopularizē, tostarp lai izprastu saikni starp ķimikālijām un dzimumu 100 . Partnerībā ar dalībvalstīm Komisija turpinās veicināt pētniecību un bio(monitoringu), ko veic, lai izprastu un novērstu ar ķimikālijām saistītos riskus, un, izmantojot nākamo pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, sekmēs inovāciju ķīmiskā riska novērtēšanas un regulatīvās zinātnes jomā. 

Lai gan pirms 10 gadiem zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības nolūkā tika pieņemta stingra ES rīcībpolitika, kuras virsmērķis ir pilnībā aizstāt testus ar dzīvniekiem, dzīvniekus joprojām ir nepieciešams sistemātiski izmantot testēšanā ķimikāliju jomā 101 . Lai samazinātu atkarību no testiem ar dzīvniekiem un vienlaikus uzlabotu ķīmiskā apdraudējuma un riska novērtējumu kvalitāti, efektivitāti un ātrumu, ir jāievieš inovācijas drošuma testēšanā un ķīmiskā riska novērtēšanā.

2.5.Rādīt piemēru ķimikāliju pareizai globālai apsaimniekošanai

Ķimikāliju ražošana, izmantošana un tirdzniecība visos pasaules reģionos palielinās. Ķimikāliju apgrozījums pasaulē 2018. gadā tika novērtēts 3347 miljardu EUR apmērā 106 , un paredzams, ka līdz 2030. gadam ražošanas apjomi divkāršosies. Aug arī nozares, kas patērē daudz ķimikāliju, tādas kā būvniecība, autobūve un elektronikas nozare, tādējādi pieprasījums pēc ķimikālijām palielinās un rodas ne tikai jaunas iespējas, bet arī riski 107 . Lai gan ķīmiskā piesārņojuma pienesums globālajā slimību slogā joprojām tiek novērtēts par zemu 108 , ir atzīts, ka šis piesārņojums apdraud tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, jo īpaši bērniem 109 un valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem 110 .

Starptautiskā sabiedrība 2015. gadā vēlreiz apliecināja savu apņemšanos līdz 2020. gadam sasniegt mērķi – panākt, ka ķimikālijas visā pasaulē tiek apsaimniekotas pareizi 111 ; tas ir arī būtisks transversāls elements pārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Lai gan visos līmeņos ir paveikts daudz, progress joprojām ir lēns un nepietiekams un šī globālā apņemšanās nav izpildīta 112 . Ir vajadzīga steidzama rīcība. Eiropas Savienība ir spējīga uzņemties vadošo lomu augstu standartu uzturēšanā un popularizēšanā pasaulē, un tas tai arī būtu jādara.

2.5.1.Starptautisko standartu stiprināšana

Jau ir ieviesti visdažādākie starptautiskie, reģionālie un valstu instrumenti un reaģēšanas pasākumi, kas saistīti ar ķimikāliju un atkritumu pareizu apsaimniekošanu. Tomēr globālā pārvaldība joprojām ir ārkārtīgi sadrumstalota, un standarti un atbilstība dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, 2018. gadā vairāk nekā 120 valstis nebija ieviesušas Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu 113 . Šī sadrumstalotība ir mazinājusi esošo organizāciju, programmu un iniciatīvu vispārējo ietekmi un efektivitāti.

Lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību un veicinātu visu attiecīgo starptautisko organizāciju 114 , valdību un ieinteresēto personu, arī nozares, saskaņotas rīcībpolitikas un rīcību, vērienīgā starptautiskā satvarā jānosprauž globāli stratēģiskie mērķi un mērķrādītāji. Atjaunotā Stratēģiskā pieeja ķīmisko vielu apsaimniekošanai starptautiskā līmenī ir būtisks daudzpusējs nolīgums, kas ļaus pilnvērtīgi risināt jautājumu par ķimikāliju pareizu apsaimniekošanu visā to aprites ciklā. Lai gan, izstrādājot ES noteikumus, ir svarīgi izmantot attiecīgos starptautiskos standartus, rokasgrāmatas un metodikas, ja vien tie nav neefektīvi vai nepiemēroti, tajā pašā laikā ir būtiski ķimikāliju un atkritumu pareizu apsaimniekošanu integrēt visu attiecīgo starptautisko organizāciju 115 darba programmās. Tas ļaus ES veicināt konsekventas rīcībpolitikas un darbības saskaņā ar ANO Programmu 2030. gadam, ievērojot ES starptautiskās saistības.

2.5.2.Drošuma un ilgtspējas standartu popularizēšana ārpus ES

Lai gan tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam ķimikāliju ražošanas apjoms pasaulē divkāršosies, paredzams, ka aplēstais ES ķīmiskās rūpniecības īpatsvars pasaulē samazināsies līdz aptuveni 10,7 % 118 . Lielu daļu no šī sagaidāmā ķimikāliju ražošanas apjoma pieauguma nodrošinās tieši jaunattīstības valstis un pārejas ekonomikas valstis. Pateicoties saviem tiesību aktiem ķimikāliju jomā, ES ir kļuvusi par paraugu ķimikāliju apsaimniekošanai piemērojamo veselības un vides standartu jomā, un šīs stratēģijas mērķis ir veicināt ES vadošo lomu ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā. ES ir jāpalielina sava ietekme pasaulē, lai globālā mērogā veicinātu pieeju “konceptuāli drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas”, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielinātu to uzņēmumu tirgus daļu, kuri ražo un izmanto drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas.

Ļoti svarīga ir arī ciešāka starptautiskā sadarbība un koordinācija. Komisija ir apņēmusies atbalstīt ES partnervalstu spēju izpildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar starptautiskajiem instrumentiem, kas attiecas uz ķimikālijām, un pieņemt augstus vides, veselības un sociālos standartus un panākt to izpildi. ES ārējā darbība kā galvenos transversālos ilgtspējīgas attīstības elementus veicinās un integrēs ķimikāliju pareizu apsaimniekošanu visā to aprites ciklā un pāreju uz aprites ekonomiku, kas brīva no toksikantiem, un vienlaikus ņems vērā rīcībpolitiku saskaņotību attīstībai.

Visbeidzot, ir svarīgi dalīties ar ES zināšanu bāzi, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kā arī lai nodrošinātu datu savstarpēju atzīšanu ESAO un citu attiecīgo valstu starpā. Tas ir būtiski, lai izvairītos no darba dublēšanās, ietaupītu resursus un atbalstītu starptautiskos standartus. ES aģentūru esošā zināšanu bāze un pieredze to pilnvaru un resursu robežās arī tiks izmantota ES starptautiskās politikas un līderības labā.

3.Secinājumi

Šī stratēģija sniedz iespēju panākt līdzsvaru starp ķimikāliju sabiedrisko vērtību un cilvēka veselības un planētas iespēju robežām, kā arī atbalstīt rūpniecību drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā. Tā dod arī iespēju atbildēt uz ES iedzīvotāju likumīgajiem centieniem panākt augsta līmeņa aizsardzību pret bīstamām ķimikālijām un popularizēt ES rūpniecību kā pasaules līderi drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju ražošanā un izmantošanā.

Šī stratēģija ir pirmais nepieciešamais solis ceļā uz Eiropas vērienīgo nulles piesārņojuma mērķi un ar to saistītajiem mērķrādītājiem, kas noteikti Biodaudzveidības stratēģijā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”, un liek pamatus gaidāmajam nulles piesārņojuma rīcības plānam un sekmē Eiropas Vēža uzveikšanas plāna izdošanos. Stratēģija papildina arī Eiropas industriālo stratēģiju 120 , Eiropas atveseļošanas plānu 121 , aprites ekonomikas rīcības plānu un citas Eiropas zaļā kursa stratēģijas un iniciatīvas, piemēram, farmaceitisko līdzekļu stratēģiju, ūdeņraža stratēģiju un akumulatoru iniciatīvu.

Šajā stratēģijā izziņoto jauno likumdošanas iniciatīvu pamatā būs Komisijas labāka regulējuma instrumenti. Tiesību aktu priekšlikumi – tostarp REACH regulas pārskatīšana pēc iespējas mērķorientētākā veidā, kas paredz vienīgi to, kas nepieciešams šīs stratēģijas mērķu sasniegšanai, – tiks sagatavoti, pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanu un visaptverošiem ietekmes novērtējumiem, tostarp analīzi par to, kā tiek ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un kā tiek veicināta vai kavēta inovācija.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo stratēģiju un palīdzēt to īstenot. Komisija koordinēti uzrunās iedzīvotājus un ieinteresētās personas, lai rosinātu viņus aktīvi piedalīties.

(1)   COM(2019) 640 .

(2) Tādas vielas kā PFOS un PFOA tiek saistītas ar samazinātu antivielu atbildes reakciju uz vakcināciju; EFSA, Zinātniskais atzinums par PFAS .  

(3)   Linking pollution and infectious disease , C&en, 2019; Environmental toxins impair immune system over multiple generations , Science Daily, 2019. gada 2. oktobris.

(4)  Rockström, J. et al., Planetary Boundaries: Exploring the Safe Operating Space for Humanity. Ecology and Society, 2009.

(5) Kā piemēru var minēt negatīvu ietekmi uz apputeksnētājiem, kukaiņiem, ūdens ekosistēmām un putnu populācijām.

(6)  A. Bradford, The Brussels effect, 2020.

(7) Tiek lēsts, ka pēdējo 20 gadu laikā ES ir novērsti 1 miljons jaunu vēža gadījumu; SWD(2019)199 .

(8) To vidū dzīvsudrabs, kadmijs un arsēns, SWD(2019)199 .

(9)  CEFIC, Facts and Figures Report , 2020.

(10)  Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (OV L 396, 30.12.2006.).

(11)  Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 353, 31.12.2008.).

(12)  European Commission, Study for the Strategy for the Non-Toxic Environment , 123. lpp.

(13)  Turpat.

(14)  Eurostat, Eurobarometer , 2020.

(15) Šajā stratēģijā ar mazāk aizsargātām grupām saprot iedzīvotāju grupas, kuras ir mazāk aizsargātas pret ķimikāliju ekspozīciju, jo dažādu iemeslu dēļ to jutība ir paaugstināta vai slieksnis attiecībā uz ietekmi uz veselību ir zemāks, tās ir vairāk eksponētas vai tām ir lielāks risks būt eksponētām, vai arī tām ir mazākas iespējas sevi pasargāt. Pie mazāk aizsargātām grupām parasti pieder grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes, nedzimušie bērni, zīdaiņi un bērni, veci cilvēki, kā arī strādājošie un iedzīvotāji, kas pakļauti augstai un/vai ilgstošai ķīmiskajai ekspozīcijai.

(16)  Šīs stratēģijas un saistīto darbību (galvenokārt ar aprites ekonomiku saistīto darbību) kontekstā tās ir ne tikai vielas, kurām ir hroniska iedarbība uz cilvēka veselību un vidi (REACH regulā un CLP regulas VI pielikumā dotais kandidātvielu saraksts), bet arī vielas, kas kavē reciklēšanu drošu un kvalitatīvu otrreizējo izejvielu iegūšanai.

(17) Tas ietver nesen veiktas ES ķimikāliju tiesību aktu atbilstības pārbaudes un izvērtējumus.

(18)   COM(2001) 88 .

(19) Šajā posmā pieeju “konceptuāli drošas un ilgtspējīgas ķimikālijas” var definēt kā ķimikāliju pirmskomercializācijas pieeju, kurā galvenā uzmanība pievērsta funkcijas (vai pakalpojuma) nodrošināšanai, vienlaikus izvairoties no cilvēka veselībai vai videi potenciāli kaitīgiem daudzumiem un ķīmiskajām īpašībām, jo īpaši tādu ķimikāliju grupām, kas var būt (eko)toksiskas, noturīgas, bioakumulatīvas vai mobilas. Vispārējā ilgtspēja būtu jānodrošina, aprites cikla griezumā līdz minimumam samazinot ķimikāliju vides pēdas nospiedumu, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību.

(20)  Eurostat, Chemicals production and consumption statistics , 2020.

(21) Uzņēmuma Wood un Louelas Ilgtspējīgas ražošanas centra ziņojums Eiropas Komisijai “ Chemicals innovation action agenda ” , 2019.

(22)  REACH regulā saskaņā ar REACH pārskatīšanu ( COM(2018)0116 , 5. darbība ) un citos tiesību aktos, tādos kā Ekomarķējuma regula, Ekodizaina direktīva un Rūpniecisko emisiju direktīva.

(23) Sk. 16. zemsvītras piezīmi.

(24) Saskaņā ar Bioekonomikas stratēģiju, COM(2018) 673; biobāzēto ķimikāliju vidiskā ilgtspēja būtu jāpierāda, raugoties no pilna aprites cikla perspektīvas.

(25) Ievērojot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

(26)   COM(2020) 98 .

(27)   COM(2018) 32 .

(28)  Turpat .

(29) Jo īpaši, pamatojoties uz ECHA SCIP datubāzi, notiekošo darbu pie REACH pārskatīšanas (3. darbība), COM(2018)0116 , un produktu pasu izstrādi.

(30)  Ņemot vērā attiecīgos valsts atbalsta noteikumus.

(31) EVA, Industrial pollution in Europe ; State of the environment and outlook report , 2020.

(32) Ūdeņraža stratēģijā klimatneitrālai Eiropai uzsvērts, ka ir vajadzīgi pieprasījuma puses atbalsta pasākumi un ka atjaunīgais ūdeņradis ir plašāk jāapgūst specifiskos tiešā lietojuma sektoros, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā. Šādas kvotas vai minimālo īpatsvaru varētu apsvērt arī attiecībā uz citām atjaunīgajām degvielām, piemēram, biometānu. COM(2020) 301 .

(33) Koncepts “ķimikālijas kā pakalpojums” ietver ķimikāliju nomu, kā arī tādu pakalpojumu nomu kā loģistika, īpašu ķīmisko procesu un lietojumu izstrāde un atkritumu apsaimniekošana.

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088. Komisija pieņems deleģētos aktus, kuros būs izklāstīti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz to, kā un kad saimnieciskās darbības var kvalificēt par vidiski ilgtspējīgām.

(35) Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, InvestEU, Stratēģisko investīciju mehānisms, React-EU, programma “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa”.

(36) ES kohēzijas politikā pārdomāta specializācija ir vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja.

(37) Piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, Eiropas Stratēģisko investīciju fondus, ReactEU, programmu “Apvārsnis Eiropa”, ar noteikumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja tie ir piemērojami.

(38) Attiecībā uz ķimikālijām, par kurām noteikts, ka to galvenais radītais risks ir arodekspozīcija, īpaši relevantas ir darba aizsardzības direktīvas.

(39)   SWD(2019) 199 .

(40) ES ķimikāliju jomas tiesiskajā regulējumā “vispārēja riska pārvaldības pieeja” ir iepriekš noteiktu riska pārvaldības pasākumu (piemēram, iepakošanas prasību, ierobežojumu, aizliegumu utt.) automātiska iedarbināšana, pamatojoties uz ķimikāliju bīstamajām īpašībām un vispārējiem apsvērumiem par to ekspozīciju (piemēram, plaši izplatīti lietojumi, izmantošana bērniem paredzētos produktos, grūti kontrolējama ekspozīcija). To piemēro vairākos tiesību aktos, pamatojoties uz īpašiem apsvērumiem (piemēram, apdraudējuma raksturojums, dažu iedzīvotāju grupu neaizsargātība, nekontrolējama vai plaši izplatīta ekspozīcija). SWD(2019) 199 .

(41)   SWD(2019) 199 .

(42) “Specifiskajos riska novērtējumos” tiek ņemta vērā bīstamība, vielu lietojums un ar to saistītie specifiskie cilvēku un vides eksponētības scenāriji un, pamatojoties uz minēto novērtējumu rezultātiem, tiek iedarbināti riska pārvaldības pasākumi. SWD(2019) 199 .

(43) Bērnu tiesības uz veselību tiks aplūkotas arī gaidāmajā ES stratēģijā par bērnu tiesībām.

(44) Ņemot vērā Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām doto “būtisko lietojumu” definīciju , kura tika ieviesta , lai varētu novērtēt to, vai konkrētu ķimikāliju izmantošana patiešām ir nepieciešama, un vienlaikus atzīstot, ka ES ķimikāliju tiesiskais regulējums aptver daudz vairāk ķimikāliju nekā Monreālas protokols, kurš aptver specifiskas ķimikālijas.

(45) Ar endokrīno sistēmu saistīti traucējumi jo īpaši ietekmē vairogdziedzera darbību, imūnsistēmu, reproduktīvo sistēmu un vispārējo cilvēka vielmaiņu. SWD(2020) 249.

(46)  C. Ganzleben, A. Kazmierczak, Leaving no one behind – understanding environmental inequality in Europe , 2020.

(47)  REACH regula, Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu.

(48) SWD(2020) 249.

(49) SWD(2020) 248.

(50)  Piemēram, materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku, un tiesību akti vides jomā; SWD(2020) 248.

(51) Prasība novērtēt un pārvaldīt risku, ko rada ķimikāliju kombinācija, ir noteikta Padomes Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 131, 5.5.1998.).

(52) SWD(2020) 248.

(53) To sākotnēji darīs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus, un otrajā posmā – saskaņā ar Regulu par augu aizsardzības līdzekļiem.

(54)  SWD(2020) 248.

(55) Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 127, 29.4.2014.). 

(56)   COM(2019) 264 .  

(57) Eiropas Komisija, Status of local soil contamination in Europe , 2018.

(58) Un stratēģiskās pieejas attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē ( COM(2019) 128 ) turpinājumā.

(59) PVO, Keeping our water clean: the case of water contamination in the Veneto Region , Itālija, 2017.

(60) Ziemeļvalstu Ministru padomes finansēts pētījums “ The Costs of Inaction. A socioeconomic analysis of environmental and health impacts linked to exposure to PFAS ”, 2019.

(61) Aplēstās ikgadējās izmaksas, ko rada eksponētība PFAS Eiropā, ir 52 līdz 84 miljardi EUR; Turpat.

(62) Sīkāka informācija atrodama SWD(2020) 247.

(63) Stokholmas, Roterdamas un Bāzeles konvencijas un ESAO.

(64)   COM (2019)264.

(65) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Vides aģentūra (EVA).

(66) Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja ( SCHEER ), Patērētāju drošības zinātniskā komiteja ( SCCS ).

(67)  ECHA, Publisko darbību koordinācijas rīks .

(68)  EFSA, ECHA, EMA un EVA.

(69) Veselības, vides un jaunā riska zinātniskā komiteja un Patērētāju drošības zinātniskā komiteja.

(70)  REACH pārskatīšana, COM(2018) 0116 .

(71)   COM(2019) 264 .

(72) Saskaņā ar Eiropas datu stratēģiju .

(73)   ECHA , IUCLID .

(74) Eiropas Komisija, IPCHEM .

(75) Te īpaši minama obligātā prasība paziņot par pasūtītajiem pētījumiem un visu zinātnisko datu un informācijas piekļūstamība, kā definēts attiecībā uz ES riska novērtēšanas pārredzamību pārtikas aprites ķēdē. Sk. Regulu (ES) 2019/1381 par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē (OV L 231, 6.9.2019.).

(76) Jo īpaši iekļaujot endokrīnos disruptorus un PBT/vPvB, novērtējot vajadzību pēc īpašiem kritērijiem attiecībā uz imūntoksicitāti un neirotoksicitāti, kas patlaban ir bīstamības beigupunkti “toksiska ietekme uz specifisku mērķorgānu” un “reproduktīvā toksicitāte”, un vajadzības gadījumā tos grozīt.

(77) Tā dota Ieteikumā 2011/696/ES par nanomateriālu definīciju (OV L 275, 20.10.2011.).

(78) Tā būs daļa no Eiropas zaļā kursa datu telpas, par ko paziņots ES datu stratēģijā .

(79) Piemēram, PNEC, DNEL, uz veselību balstītas arodekspozīcijas robežvērtības, ūdens kvalitātes standarti, maksimālā kopējā diennakts deva u. c.

(80) Pamatojoties uz līdzšinējo praksi, piemēram, REACH vielu novērtēšanu, kontrolsarakstiem saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu un Gruntsūdeņu direktīvu, Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu, HBM4EU un ierosināto Eiropas partnerību riska novērtēšanai.

(81) Dati izgūti no Safety Gate/Rapex .

(82) Eiropas Komisija REACH pārskatīšanā secināja, ka reģistrācijas dokumentācijas neatbilstība ir galvenā problēma, kas kavē progresu. ECHA un Komisija tikmēr ir izstrādājušas kopīgu rīcības plānu , lai pastiprinātu visas reģistrācijas dokumentācijas atbilstības pārbaudes.

(83) Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību (OV L 169, 25.6.2019.). Regulu sāks piemērot 2021. gada jūlijā.

(84) Patlaban tiek veikts pētījums par to, kā REACH prasības integrēt muitas procesos. Pēc tam tiks veikts ietekmes novērtējums, lai noteiktu turpmākās iespējas.

(85) Vairākas tiešsaistes platformas ir parakstījušas apņemšanos sekmēt preču drošumu un no sava sortimenta izņemt preces, par kurām ziņots sistēmā Safety Gate/RAPEX.

(86)  RAPEX un RASFF ir rīki, kas informē patērētājus un dalībvalstu iestādes par produktiem, kas rada risku; Safety gate for consumers .

(87) Ieviešanas informācijas apmaiņas forums (Forums) ir to iestāžu tīkls, kuras atbild par REACH, CLP, PIC, NOP un Biocīdu regulas noteikumu izpildes panākšanu.

(88) Piemēram, SLIC (darba aizsardzība), PARCS (muita), IMPEL (atkritumi un rūpnieciskās emisijas). 

(89)  T. i. tirgus uzraudzības iestādes, kas strādā ar ķimikāliju jomas tiesību aktiem, kuri attiecas uz REACH, kosmētikas līdzekļiem, biocīdiem, muitas dienestiem, patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm un aģentūrām, tādām kā ECHA.

(90) Piemēram, tiesību akti par atkritumiem un rūpnieciskajām emisijām.

(91) Eiropas Komisija, Vidiskās atbilstības un pārvaldības forums .

(92) IMPEL (inspektori), EnviCrimeNet (policija), ENPE (prokurori) un EUFJE (tiesneši).

(93) Lai kolektīvi vērstos pret ES tiesību aktu pārkāpumiem, varētu izmantot pārstāvības prasību mehānismu, COM(2018) 0184 final.

(94) Iedvesmojoties no noteikumiem par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

(95) Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību. 

(96) EVA, The European Environment – State and outlook report , 2020.

(97)  REACH pārskatīšana, COM(2018) 0116

(98) Turpat.

(99) Kopš 2000. gada Eiropas Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 800 miljonu EUR lielu finansējumu pētniecības projektiem, kas pievēršas ķīmiskiem apdraudējumiem un riskiem.

(100) Kaut arī rīcībpolitikas veidotāji sāk izprast ķimikāliju pareizas apsaimniekošanas nozīmi ekonomikas un sociālajā attīstībā, būtiskas saiknes pastāv arī starp dzimumu un ķimikālijām, taču ar dzimumu saistītu datu joprojām lielā mērā trūkst. UNDP, Chemicals and Gender, 2015.

(101) Direktīva 2010/63/ES. Lai izpildītu ķimikāliju jomas tiesību aktu prasības, 2017. gadā ES tika veikti vairāk nekā 230 000 testi ar dzīvniekiem; SWD (2020)10 .

(102) Piemēram, prediktīvā toksikoloģija vai virtuālas cilvēku platformas.

(103) Piemēram, monitoringa iniciatīvas, kas tiek īstenotas saskaņā ar ES vides tiesību aktiem, un monitoringa shēmas, tādas kā LUCAS , EMBAL, gaidāmā ES Augsnes observatorija un ES apputeksnētāju monitorings.

(104)  Saistībā ar pašreizējām iniciatīvām, tādām kā RAPEX Safety Gate.

(105) Šīs sistēmas pamatā būs pašreizējās iniciatīvas un rādītāji, un tā būs daļa no plašākas nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas sistēmas gaidāmās 8. Vides rīcības programmas kontekstā, kā arī lieti noderēs vides rīcībpolitikas īstenošanas pārskata sagatavošanai.

(106)  CEFIC, Facts and Figures Report , 2020

(107)  UNEP, Global Chemicals Outlook II , 2019.

(108)   The Lancet Commission on health and pollution , 2017.

(109) Cilvēktiesību komitejas vispārīgais komentārs Nr. 36 par tiesībām uz dzīvību, 2018.

(110)  UNEP, Global Chemicals Outlook II , 2019.

(111) Pamatojoties uz SAICM 2006. gada mērķi, ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 12. mērķa 4. apakšmērķis paredz: “Līdz 2020. gadam panākt, ka ķimikālijas un visi atkritumi visā to aprites ciklā tiek apsaimniekoti videi drošā veidā saskaņā ar starptautisko regulējumu, par ko panākta vienošanās, un ievērojami samazināt to nonākšanu gaisā, ūdenī un augsnē, lai līdz minimumam samazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.”

(112)  UNEP, Global Chemicals Outlook II , 2019.

(113) Turpat.

(114) Piemēram, UNEP, PVO, SDO, UNIDO, Pasaules Banka, ESAO, SAICM, MEA.

(115) Jo īpaši organizācijas, kas piedalās Starporganizāciju pareizas ķimikāliju apsaimniekošanas programmā (IOMC).

(116) Jo īpaši Stokholmas, Roterdamas un Minamatas konvencijas.

(117) Ieviest jaunus kritērijus / bīstamības klases attiecībā uz PBT/vPvB, sauszemes toksicitāti, endokrīnajiem disruptoriem, noturīgumu un mobilitāti; pielāgot spēkā esošos kritērijus, pamatojoties uz zinātnes atziņām un progresu, inter alia, lai ņemtu vērā alternatīvas metodes, un precizēt kritērijus attiecībā uz mutagenitāti dīgļšūnām.

(118)  CEFIC, Facts and Figures Report , 2020.

(119) Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku, JOIN(2020)4.

(120)   COM(2020) 102

(121)   COM(2020) 456

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2020

COM(2020) 667 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija
Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem

{SWD(2020) 225 final} - {SWD(2020) 247 final} - {SWD(2020) 248 final} - {SWD(2020) 249 final} - {SWD(2020) 250 final} - {SWD(2020) 251 final}

RĪCĪBAS PLĀNS

Visi šajā rīcības plānā izklāstītie pasākumi, tostarp tiesību aktu priekšlikumi un mērķtiecīgi grozījumi REACH, būs jāīsteno saskaņā ar labāka regulējuma principiem, un vajadzības gadījumā būs jāveic to izvērtējumi un ietekmes novērtējumi.