EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.10.2019
COM(2019) 447 final
2019/0209(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padome 2019. gada 8. jūlijā pieņēma lēmumu, ar kuru Eiropas Komisiju pilnvaro sākt sarunas par to, lai atjaunotu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp ES un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī.
Minētais pilnvarojums paredz, ka gadījumā, ja sarunas par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) un tā protokolu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku turpinātos ilgāk nekā paredzēts, un lai izvairītos no ilgstoša zvejas darbību pārtraukuma, Komisijai vajadzētu būt iespējai vienoties ar Mauritānijas Islāma Republiku par pašreizējā protokola pagarināšanu par ne vairāk kā vienu gadu, vienlaikus turpinot censties panākt vienošanos par pilnvarojumā noteiktajiem mērķiem atbilstošu jaunu IZPN un jaunu protokolu.
Pirmajā sarunu kārtā (2019. gada 2.–4. septembris) Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sarunu vedēji vienojās, ka, tā kā sarunas ir sarežģītas, sarunu noslēgšanai būs vajadzīgas vairākas sarunu kārtas. Tādēļ abas puses vienojās par pašreizējā protokola darbības termiņa pagarināšanu par ne vairāk kā vienu gadu, kā paredzēts Padomes pilnvarojumā. Šis pagarinājums ir noteikts ar nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas tika parafēts Briselē 2019. gada 4. septembrī.
Lai izvairītos no pārtraukumiem Eiropas flotes zvejas darbībās Mauritānijas ūdeņos, Padomes lēmums, ar kuru apstiprina šo nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, jāpieņem savlaicīgi, lai abas puses varētu šo nolīgumu parakstīt pirms 2019. gada 15. novembra, kad beidzas pašreizējā protokola darbības termiņš.
Tālab Komisija ierosina, ka Padomei ir jāatļauj parakstīt un provizoriski piemērot šo vēstuļu apmaiņu, kas ļaus pašreizējā protokola darbības termiņu pagarināt par ne vairāk kā vienu gadu.
Protokola mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos, ņemot vērā pieejamos zinātniskos novērtējumus, it īpaši no Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) zinātniskos atzinumus un ieteikumus, kā arī saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Mērķis turklāt ir pastiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā.
Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:
–
1. kategorija. Vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi: 5000 t un 25 kuģi;
–
2. kategorija. Melnā heka zvejas traleri (izņemot saldētājtralerus) un kuģi zvejai ar grunts āķu jedām: 6000 t un 6 kuģi;
–
2.a kategorija. Saldētājtraleri, kas zvejo melno heku: 3500 t heka, 1450 t kalmāra, 600 t sēpijas 6 kuģiem;
–
3. kategorija. Demersālo sugu (izņemot melno heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali: 3000 t un 6 kuģi;
–
4. kategorija. Tunzivju seineri: 12 500 t (atsauces daudzums) un 25 kuģi;
–
5. kategorija. Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām: 7500 t (atsauces daudzums) un 15 kuģi;
–
6. kategorija. Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri: 225 000 t un 19 kuģi;
–
7. kategorija. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi: 15 000 t (šajā kategorijā izmantoto daudzumu atvelk no 6. kategorijai paredzētā daudzuma) un 2 kuģi.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Atbilstoši zivsaimniecības politikas reformas prioritātēm zvejas iespējas Savienības kuģiem Mauritānijas ūdeņos ar protokolu tiek piešķirtas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot ICCAT ieteikumus. Protokols turklāt ļauj Eiropas Savienībai un Mauritānijas Islāma Republikai ciešāk sadarboties, lai veicinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas ūdeņos, un atbalstīt Mauritānijas Islāma Republikas centienus attīstīt savu zivsaimniecības nozari – tas ir abu pušu interesēs.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām
Sarunu risināšana ar Mauritānijas Islāma Republiku par jaunu partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē un tā īstenošanas protokolu, kur viens no posmiem ir šis priekšlikums par darbības termiņa pagarināšanu, tiek veikta saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz ĀKK valstīm un konkrēti ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.
Savukārt vietējā mērogā ekonomiskā aktivitāte Mauritānijas zivsaimniecības nozarē palīdzēs risināt neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Izvēlētais juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību, kura 43. panta 2. punkts izveido kopējo zivsaimniecības politiku, bet 218. panta 5. punktā ir izklāstīta procedūra sarunu risināšanai un nolīgumu noslēgšanai starp Savienību un trešām valstīm.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī tiem, kas saistīti ar tās pašas regulas 32. pantā paredzēto finansiālo atbalstu trešai valstij.
Protokolā, kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī, noteiktā satvara darbības termiņa pagarināšana par vienu gadu ir lietderīga sarunu procesā, lai nodrošinātu Mauritānijas ūdeņos darbojošās Eiropas flotes zvejas darbību nepārtrauktību.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Vērtējot 2015.–2019. gada protokolu, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka zivsaimniecības protokolu ar Mauritānijas Islāma Republiku ir lietderīgi atjaunot. Šis priekšlikums par protokola darbības termiņa pagarināšanu ir solis protokola atjaunošanas sarunu procesā.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Mauritānijas Islāma Republikas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante vērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Eiropas Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 61 625 000 EUR, un tas pamatojas uz:
a) summu, kura attiecībā uz protokolā paredzētajām kategorijām maksājama par piekļuvi zvejas resursiem un kuras apjoms visā protokola darbības termiņa pagarināšanas laikā ir 57 500 000 EUR/gadā;
b) atbalstu Mauritānijas zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas attīstībai uz visu protokola darbības termiņa pagarināšanas laiku: 4 125 000 EUR/gadā. Šis atbalsts visā protokola piemērošanas laikā ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem par ilgtspējīgu kontinentālā šelfa un jūras zvejas resursu pārvaldību.
Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā.
Ar vēstuļu apmaiņu termiņa pagarināšanai arī nosaka proporcionāla samazinājuma klauzulu gadījumam, ja, sarunām par partnerattiecību nolīguma un tā protokola atjaunošanu noslēdzoties, tie tiktu parakstīti un kļūtu piemērojami pirms vēstuļu apmaiņā noteiktā gada termiņa pagarinājuma beigām.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Uzraudzības kārtība ir paredzēta protokolā, kura darbības termiņa pagarinājums ir vēstuļu apmaiņas priekšmets.
2019/0209 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)
2008. gada 8. augustā stājās spēkā Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (turpmāk “nolīgums”), kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1801/2006.Tā protokols, ar kuru nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu (turpmāk “protokols”) un kurš stājā spēkā tajā pašā dienā uz divu gadu periodu, vairākkārt ir ticis aizstāts.
(2)
2019. gada 15. novembrī beidzas nolīguma līdzšinējā protokola darbības termiņš.
(3)
2019. gada 8. jūlijā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku, lai noslēgtu jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu.
(3)
Gaidot, kamēr noslēgsies sarunas par nolīguma un tā protokola atjaunošanu, Komisija Eiropas Savienības vārdā sarunu ceļā ir panākusi nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par to, lai protokola, ar kuru nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, darbības termiņš tiktu pagarināts par ne vairāk kā vienu gadu. Sarunas noslēdzās sekmīgi un 2019. gada 4. septembrī tika parafēta vēstuļu apmaiņa.
(4)
Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai un Mauritānijas Islāma Republikai turpināt sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas ūdeņos, kā arī ļaut Savienības kuģiem minētajos ūdeņos veikt zvejas darbības.
(5)
Tādēļ nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā, ka tas ir vēl noslēdzams.
(6)
Lai nodrošinātu Savienības kuģu zvejas darbību nepārtrauktību Mauritānijas ūdeņos, nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāpiemēro provizoriski,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā apstiprina, ka tiek parakstīts nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī (turpmāk “nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā”), ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.
Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts izstrādā pilnvaru instrumentu, ar ko personu vai personas, ko izraudzījies nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā sarunvedējs, pilnvaro parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Kamēr nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā nav stājies spēkā, to saskaņā ar tā 6. punktu piemēro provizoriski no 2019. gada 16. novembra vai no jebkuras citas vēlākas dienas pēc tā parakstīšanas dienas.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par to, lai tiktu pagarināts darbības termiņš protokolam, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2019. gada 15. novembrī.
1.2.
Attiecīgā rīcībpolitikas joma (jomas)
11 – Jūrlietas un zivsaimniecība
11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)
11.03.01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība:
◻ jauna darbība
◻ jauna darbība, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
X esošas darbības pagarināšana
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošana vai pārorientēšana uz citu / jaunu darbību
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Vispārīgie mērķi
Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt ES zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un veidot partnerību ar minētajām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.
IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikas jomām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība).
1.4.2.
Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis
Sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu ārpus Savienības ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, sarunās apspriežot un noslēdzot IZPN ar piekrastes valstīm saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikām.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
Jūrlietas un zivsaimniecība: pārvaldības satvara izveidošana Eiropas Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.03.01).
1.4.3.
Paredzamais rezultāts (rezultāti) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Pašreizējā ZPN protokola darbības termiņa pagarināšana ļauj izvairīties no Savienības kuģu zvejas darbību pārtraukšanas 2019. gada 15. novembrī, kad beigsies protokola darbības termiņš. Termiņu paredzēts pagarināt par ne vairāk kā vienu gadu, kamēr nav pabeigtas sarunas par ZPN atjaunošanu.
Protokols ļauj izveidot stratēģisku partnerību zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku. Protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozariskais atbalsts) tādu programmu īstenošanai, kuras partnervalsts līmenī pieņemtas konkrēti uzraudzības, nelegālas zvejas apkarošanas un mazapjoma zvejas atbalstīšanas jomā.
1.4.4.
Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).
Nozvejas dati (paredzēta datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.
Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).
Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti, mazapjoma zvejas sektora, attīstību.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Lai izvairītos no pārtraukuma zvejas darbībās, kas notiek saskaņā ar pašreizējo protokolu, paredzēts, ka vēstuļu apmaiņa, ar ko pagarina protokola darbības termiņu, ir piemērojama provizoriski no parakstīšanas dienas no 2019. gada 16. novembra vai no vēlākas parakstīšanas dienas.
1.5.2.
Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Ja Savienība protokolu nenoslēgs no jauna, Savienības kuģi vairs nedrīkstēs veikt zvejas darbības, jo nolīgumā ir ietverta klauzula, kas izslēdz zvejas darbības, kuras netiek veiktas nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc Savienības tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Turklāt protokols piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbībai.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Izanalizējušas Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā agrāk gūto nozveju un to, kas gūta nesen līdzīgu šajā reģionā spēkā esošu protokolu satvarā, kā arī pieejamos izvērtējumus un zinātniskos ieteikumus, puses ir nolēmušas paskaidrojuma rakstā minētajām kategorijām noteikt zvejas iespējas, kas izteiktas kā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) vai atsauces daudzums. Attiecībā uz nozarisko atbalstu ņemta vērā vajadzība nostiprināt Mauritānijas Islāma Republikas zvejas iestāžu spējas un nacionālās zivsaimniecības stratēģijas prioritātes, proti, zinātnisko pētniecību un zvejas darbību kontroles un monitoringa darbības.
1.5.4.
Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par ZPN doto piekļuvi, veido aizvietojamus ieņēmumus Mauritānijas Islāma Republikas valsts budžetā. Tomēr nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti – ar ikgadējā finanšu likuma starpniecību) piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai – tāds ir ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.
1.5.5.
Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
X Ierobežots ilgums
◻
Spēkā no 2019. līdz 2024. gadam.
X
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – 2020. gadā, uz maksājumu apropriācijām – no 2019. līdz 2021. gadam.
◻ Beztermiņa
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
pēc kura turpinās normāla darbība.
Paredzētie pārvaldības veidi
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
X ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;
◻
ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
◻ publisko tiesību subjektiem;
◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju attiecīgajā valstī (Nuakšota)) nodrošinās protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozvejas dati un nozares atbalsta nosacījumu izpilde.
ZPN turklāt paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija tiekas ar Mauritānijas Islāma Republiku, lai apspriestos par nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgotu programmu un/vai finansiālo ieguldījumu.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no ES kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Mauritānijas Islāma Republikas puses.
2.2.2.
Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Paredzēts izvērsts dialogs par sektorpolitikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Šo kontroles metožu daļa ir arī rezultātu kopīga analīze.
Turklāt nolīgumā un protokolā ir iekļautas īpašas klauzulas nolīguma un protokola apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.
2.2.3.
Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Komisija apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un regulāru sadarbību ar Mauritānijas Islāma Republiku, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma un protokola īstenošanu un stiprināt Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar ZPN, attiecas tās parastie budžeta un finanšu noteikumi un procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēts trešo valstu bankas konts, kurā iemaksā finansiālo ieguldījumu. Protokolā noteikts, ka finansiālo ieguldījumu ieskaita Valsts kases kontā, kas atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu veids
|
Iemaksas
|
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
|
|
11.03.01
Pārvaldības satvara (IZN) izveidošana Eiropas Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos
|
Dif.
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
No jauna veidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu veids
|
Iemaksas
|
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
3.2.
Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
◻
Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
X
Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
Nr.
2
|
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi
|
|
MARE ĢD
|
|
|
2019.
gads
|
2020.
gads
|
2021.
gads
|
KOPĀ
|
|
• Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija11.0301
|
Saistības
|
(1a)
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
|
KOPĀ MARE ĢD
apropriācijas
|
Saistības
|
=1a+1b+3
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b
+3
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
• KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
2. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
=4+6
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
=5+6
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:
|
•KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
Saistības
|
(4)
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
|
|
|
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
(6)
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
(atsauces summa)
|
Saistības
|
=4+6
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
=5+6
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
5
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē
tiesību akta finanšu pārskata pielikumā
(iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
|
2019.
gads
|
2020.
gads
|
2021.
gads
|
KOPĀ
|
|
MARE ĢD
|
|
• Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
• Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
KOPĀ MARE ĢD
|
Apropriācijas
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
|
|
|
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
|
2019.
gads
|
2020.
gads
|
2021.
gads
|
KOPĀ
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
61,625
|
|
|
61,625
|
|
|
Maksājumi
|
57,500
|
|
4,125
|
61,625
|
3.2.2.
Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus
⇩
|
|
|
2019.
gads
|
2020.
gads
|
2021.
gads
|
KOPĀ
|
|
|
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Kopējais daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Piekļuve
|
Ikgad.
|
|
|
57,5
|
|
|
|
|
|
|
57,5
4,125
61,625
|
|
– Nozariskais atbalsts
|
Ikgad.
|
|
|
4,125
|
|
|
|
|
|
|
4,125
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
61,625
|
|
|
|
|
|
|
61,625
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPSUMMAS
|
|
61,625
|
|
|
|
|
|
|
61,625
|
3.2.3.
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
X
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
◻
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
starpsumma
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma ārpus
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.
Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
X
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
◻
Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 01 02 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 05 01/11/21 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10 01 05 01/11 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)
|
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 04 yy
|
– galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 05 02/12/22 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10 01 05 02/12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
|
|
|
|
|
|
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
Protokola īstenošana (maksājumi, ES kuģu piekļuve Mauritānijas ūdeņiem, zvejas atļauju apstrāde), apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un turpmākie pasākumi, sagatavošanās protokola atjaunošanai, neatkarīgs izvērtējums, likumdošanas procedūras un sarunu risināšana.
|
|
Ārštata darbinieki
|
Protokola īstenošana: saziņa ar Mauritānijas iestādēm par Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas ūdeņiem, zvejas atļauju apstrāde, apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un turpmākie pasākumi, jo īpaši nozariskā atbalsta īstenošana.
|
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
X
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Attiecas uz rezerves pozīcijas izmantošanu (40. nodaļa).
◻
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
◻
jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
X
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
◻
paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
|
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
X
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
◻
pašu resursus
◻
dažādus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
|
... pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
