Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019PC0280

Ieteikums PADOMES LĒMUMS pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas, lai noslēgtu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku

COM/2019/280 final

Briselē, 18.6.2019

COM(2019) 280 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas, lai noslēgtu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku

{SWD(2019) 207 final} - {SWD(2019) 208 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.IETEIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija ierosina sarunās apspriest jaunu protokolu, kuru pievieno ar Senegālas Republiku noslēgtajam ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, kas atbilst Savienības flotes vajadzībām un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

Pašreizējais Eiropas Savienības un Senegālas Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums (IZPN) 1 ir parakstīts 2014. gada 20. novembrī 2 . Pašreizējo piecu gadu protokolu 3 , kas pievienots IZPN, sāka piemērot 2014. gada 20. novembrī 4 , un tā termiņš beigsies 2019. gada 19. novembrī. Šajā protokolā noteiktas Savienības flotei piešķirtās zvejas iespējas un atbilstošais finansiālais ieguldījums, ko maksā Savienība un kuģu īpašnieki.

Ikgadējais ES publiskais finansiālais ieguldījums, kas pienākas Senegālai, ir 1 058 000 EUR pirmajā gadā, 988 000 EUR otrajā, trešajā un ceturtajā gadā un 918 000 EUR piektajā gadā un atbilst atsauces daudzumam 14 000 tonnu gadā. Turklāt šajā piecu gadu laikposmā 750 000 EUR gadā ir paredzēti nozariskajam atbalstam.

Ar Senegālu noslēgtais IZPN paredz tunzivju un tālu migrējošo sugu zvejas iespējas dažiem divu ES dalībvalstu (Spānijas un Francijas) kuģiem un demersālo sugu zvejas iespējas diviem (Spānijas) kuģiem. Eiropas Savienībai jau ir labi attīstīts divpusēju ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu tīkls Atlantijas okeānā pie Rietumāfrikas krastiem – IZPN ir noslēgti ar Maroku, Mauritāniju, Gambiju, Gvineju-Bisavu, Libēriju un Kotdivuāru.

IZPN palīdz popularizēt KZP mērķus starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt, atbalstot nacionālo un ārvalstu flotu darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un nodrošinot finansējumu cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, lai šādi veicinātu ilgtspējīgu vietējās zvejniecības nozares attīstību, IZPN veicina zinātnisko sadarbību starp ES un tās partnervalstīm, labākas zvejas resursu pārvaldības nolūkā sekmē pārredzamību un ilgtspējību un sekmē arī pašu pārvaldību. IZPN stiprina ES pozīciju starptautiskās un reģionālās zvejniecības organizācijās: Senegālas gadījumā tā ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 5 . Visbeidzot, IZPN pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un palīdz uzlabot atbilstību starptautiskiem pasākumiem, to vidū prasībai apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām

Sarunas par jaunu protokolu ar Senegālu ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un jo īpaši ar Savienības mērķiem attiecībā uz demokrātijas principiem un cilvēktiesībām.

Kaut arī tikai vietējā mērogā, saimnieciskās darbības radīšana Senegālas zvejniecībā palīdzēs novērst cēloņus, kas izraisa nelikumīgu migrāciju no šīs valsts.

 

2.IETEIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Šā lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piektās daļas par Savienības ārējo darbību V sadaļas par starptautiskiem nolīgumiem 218. pants, kurā noteikta procedūra, kādā notiek sarunu risināšana un nolīgumu slēgšana starp ES un trešām valstīm.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas, jautājums ir ekskluzīvā kompetencē.

Proporcionalitāte

Lēmums ir samērīgs ar mērķi.

Juridiskā instrumenta izvēle

Instruments ir paredzēts LESD 218. panta 3. punktā un 218. panta 4. punktā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2019. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja pašreizējo protokolu, kas pievienots ar Senegālu noslēgtajam IZPN, un provizoriski (ex ante) – iespējamu protokola atjaunošanu. Izvērtējuma secinājumi ir izklāstīti atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā 6 .

Izvērtējumā secināts, ka ES (gan tunzivju, gan demersālo sugu) zvejas sektorā ir liela interese par zvejošanu Senegālas ūdeņos un ka protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldību. No ES skatpunkta ir svarīgi saglabāt instrumentu, kas ļauj īstenot nozarisku sadarbību ar Senegālu – subreģionālā līmenī nozīmīgu partneri. Paredzētais jaunais protokols gan ES zvejas sektoram, gan partnervalstij ir svarīgs arī tāpēc, ka Dakāra ir viena no lielākajām izkraušanas ostām. Senegālas iestāžu mērķis ir turpināt attiecības ar ES, lai stiprinātu okeāna pārvaldību, tālab izmantojot īpašu nozarisko atbalstu un tā dotās daudzgadu finansēšanas iespējas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Senegālas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

Ietekmes novērtējums

Neattiecas.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

Pamattiesības

Sarunu norādēs, kuras ierosinātas kā pielikums lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas, ir ieteikts iekļaut klauzulu par to, kādas ir cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Jaunajā protokolā būs paredzēts maksāt Senegālas Republikai finansiālu ieguldījumu, kas ir saderīgs ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, jo īpaši ar piešķīrumiem ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem paredzētajā budžeta pozīcijā. Ikgadējās saistību un maksājumu summas, to vidū rezerves pozīcija attiecībā uz priekšlikumiem, kuri nav stājušies spēkā gada sākumā 7 , tiek noteiktas ikgadējā budžeta procedūrā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Sarunas plānots sākt 2019. gada otrajā ceturksnī.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Komisija iesaka:

– Padomei pilnvarot Komisiju sākt un risināt sarunas, lai to rezultātā noslēgtu jaunu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku,

– norīkot Komisiju par šo sarunu risinātāju no ES puses,

– Komisijai sarunas risināt, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

– Padomei apstiprināt šim ieteikumam pievienotās sarunu norādes.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas, lai noslēgtu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā būtu jāuzsāk sarunas ar mērķi noslēgt jaunu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota sākt sarunas ar Senegālu, lai to rezultātā noslēgtu jaunu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku.

2. pants

Minētās sarunas risina, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukumu ieraksta Padome] un pamatojoties uz sarunu norādēm, kas pievienotas šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    OV L 304, 23.10.2014., 3. lpp.
(2)     https://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2014055&DocLanguage=en.
(3)    OV L 304, 23.10.2014., 9. lpp.
(4)     https://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2014056&DocLanguage=en.  
(5)     http://www.fao.org/fishery/rfb/iccat/en . Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem izveidota struktūra, kuras mērķis ir reģionā saglabāt un pārvaldīt tālu migrējošās sugas.
(6)    SWD(2019)208.
(7)    40. nodaļa (rezerves pozīcija 40 02 41) saskaņā ar iestāžu nolīgumu par DFS (2013/C 373/01).
Top

Briselē, 18.6.2019

COM(2019) 280 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums

Padomes lēmums pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas, lai noslēgtu protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam ar Senegālas Republiku

{SWD(2019) 207 final} - {SWD(2019) 208 final}


PIELIKUMS

Sarunu norādes

Sarunu mērķis ir noslēgt protokolu, ko pievieno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku un kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.

Lai šis jaunais protokols veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejošanu un tai pašā laikā ES un Senegālas Republikai nodrošinātu savstarpējus ieguvumus, Komisija sarunu pamatā liek šādus mērķus:

·nodrošināt piekļuvi Senegālas Republikas zvejas zonai un atļaujas, kas vajadzīgas, lai ES flotes kuģi varētu zvejot minētajā zonā, tādējādi cita starpā attīstot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu tīklu, kas pieejams Rietumāfrikā darbojošamies ES operatoriem;

·lai nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā, ņemt vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Zvejas darbībām vajadzētu būt vērstām tikai uz pieejamiem resursiem, ņemot vērā vietējās flotes zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka attiecīgie krājumi ir tālu migrējoši krājumi;

·censties iegūt pienācīgu, ES flotu interesēm pilnībā atbilstošu daļu no zvejas resursu pārpalikuma, apzinoties, ka par to interesējas arī citas ārvalstu flotes, kā arī censties panākt vienādu tehnisko nosacījumu piemērošanu visām ārvalstu flotēm;

·nodrošināt to, ka piekļuve zvejniecībām ir pamatota ar ES flotes vēsturisko un turpmāk paredzamo darbību reģionā, ņemot vērā jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos novērtējumus;

·iedibināt dialogu, kura mērķis ir stiprināt nozares politiku, lai tādējādi veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu saistībā ar valsts attīstības mērķiem, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, attiecībā uz zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību un zinātnisko ieteikumu sniegšanu, kā arī sekmēt saimniecisko darbību un nodarbinātības iespējas, tādējādi cita starpā palīdzot novērst cēloņus, kuri izraisa nelikumīgu migrāciju no Senegālas;

·nodrošināt, ka protokols palīdzēs veicināt ar jūrniecību saistītu izaugsmi un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ņemot vērā attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas;

·iekļaut klauzulu par cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām.

Protokolā būtu konkrēti jānosaka:

·zvejas iespējas, kuras katrā kategorijā piešķiramas Eiropas Savienības kuģiem;

·finansiālā kompensācija un tās izmaksāšanas nosacījumi un

·nozariskā atbalsta īstenošanas mehānismi.

Top