52019DC0548

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.10.2019

COM(2019) 548 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo izvērtējumu

1.IEVADS

1.1.Konteksts — Eiropas kultūras mantojums kā Eiropas resurss

Eiropas Savienība pasludināja 2018. gadu par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (turpmāk “EKMG (2018)”).

Eiropas kultūras mantojums “Eiropai ir kopīgs atmiņas, izpratnes, identitātes, dialoga, kohēzijas un jaunrades avots” 1 . Tas “ietver daudz dažādu no pagātnes mantoto resursu visās formās un aspektos — materiālus, nemateriālus un digitālus (tos, kas ir digitāli jau no paša sākuma, un tos, kas ir digitalizēti), tostarp pieminekļus, vietas, ainavas, prasmes, paražas, zināšanas un cilvēka radošo spēju izpausmes, kā arī kolekcijas, ko saglabā un apsaimnieko tādas publiskās un privātās struktūras kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi. Kultūras mantojums ietver arī kinematogrāfisko mantojumu” 2 .

Eiropas Savienība kā reģions veido vairāk nekā vienu trešdaļu UNESCO Pasaules mantojuma saraksta 3 un ceturtdaļu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvā saraksta 4 . Līdz šim 38 vietas ir saņēmušas Eiropas mantojuma zīmi 5 par savu nozīmi Eiropas vēsturē. Pastāv 33 Eiropas Padomes apstiprināti kultūras maršruti 6 . Eiropas kultūras mantojuma digitālā platforma Europeana ļauj piekļūt 3700 Eiropas kultūras iestāžu 54 miljoniem vienību. Attiecībā uz dabas mantojumu — kas ir pilntiesīga kultūras mantojuma daļa — 27 000 aizsargājamo Natura 2000 teritoriju aptver 18 % ES sauszemes platības un gandrīz 6 % tās jūras teritorijas.

Arī kultūras mantojums ir Eiropas resurss. ES kultūras mantojuma nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 300 000 cilvēku, un 7,8 miljoni darbvietu ES ir netieši saistītas ar kultūras mantojumu (piemēram, tulkošana un drošība).

Šajā ziņojumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Lēmuma (ES) 2017/864 7 10. pantu ir sniegts pārskats par Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanu un rezultātiem.

1.2.Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) mērķi

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2017/864 par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) 8 (turpmāk “lēmums par EKMG”) ir noteikti vispārējie un īpašie mērķi.

Eiropas Kultūras mantojuma gada galvenais nolūks bija veicināt dalīšanos Eiropas bagātajā un dažādajā kultūras mantojumā un tā novērtēšanu, uzlabot izpratni par mūsu kopīgo vēsturi un vērtībām un nostiprināt kopīgās Eiropas telpas piederības sajūtu.

Gada vispārējie mērķi bija veicināt un atbalstīt Savienības, dalībvalstu un reģionu un vietējo iestāžu centienus sadarbībā ar kultūras mantojuma nozari un plašāku pilsonisko sabiedrību aizsargāt, saudzēt, atkalizmantot, vairot, valorizēt un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu, un jo īpaši:

-palīdzēt “veicināt Eiropas kultūras mantojuma kā izšķirīgi svarīga kultūras daudzveidības un kultūru dialoga elementa lomu (..)”;

-vairot “Eiropas kultūras mantojuma ieguldījumu sabiedrībā un tautsaimniecībā, izmantojot tā tiešo un netiešo tautsaimniecisko potenciālu (..)”;

-palīdzēt “popularizēt kultūras mantojumu kā svarīgu elementu Savienības un trešo valstu attiecībās (..)” 9 .

1.3.Eirobarometra kultūras mantojuma apsekojums

Lai sagatavotos Eiropas gadam, 2017. gada beigās tika veikts īpašs Eirobarometra apsekojums 10 . Tā mērķis bija novērtēt Eiropas iedzīvotāju attieksmi un viedokļus par kultūras mantojumu.

Apsekojums parādīja, ka Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka:

-kultūras mantojums ir svarīgs viņiem personīgi (84 %), kā arī viņu kopienai (84 %), reģionam (87 %), valstij (91 %) un ES kopumā (80 %);

-publiskā sektora iestādēm būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu kultūras mantojumam (74 %), un publiskā sektora iestādēm, tostarp ES, būtu jādara viss iespējamais, lai aizsargātu kultūras mantojumu;

- viņi lepojas ar kultūras mantojumu (82 %) un piekrīt, ka tas var uzlabot dzīves kvalitāti (71 %), kā arī Eiropas piederības sajūtu (70 %).

2.EIROPAS KULTŪRAS MANTOJUMA GADA (2018) ĪSTENOŠANA

Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanā tika piemērota decentralizēta pieeja.

2.1.Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) pārvaldība

Valsts līmenī Eiropas gadu koordinēja “valstu koordinatori”, kas pārstāvēja iesaistītās valstis — visas 28 dalībvalstis, kā arī deviņas asociētās valstis (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Islandi, Melnkalni, Norvēģiju, Šveici, Gruziju un Serbiju).

Eiropas līmenī Eiropas gads tika īstenots Eiropas Komisijas (līdz 15 ĢD), Eiropas Parlamenta, ES Padomes, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas kopīgiem spēkiem. Komisija nodrošināja Eiropas gada koordināciju Savienības līmenī.

Eiropas Komisijai palīdzēja 38 pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa (“ieinteresēto personu komiteja”), ko atlasīja atklātā un pārredzamā procesā pēc atklāta uzaicinājuma piedalīties. Piedalījās arī UNESCO un Eiropas Padome.

Komisija 2017. un 2018. gadā organizēja sešas ieinteresēto personu komitejas un valstu koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi. Eiropas Parlamenta pārstāvji piedalījās šajās sanāksmēs kā novērotāji.

2.2.Resursi

Eiropas Kultūras mantojuma gadam (2018) 2017. un 2018. gadā tika piešķirts budžets 8 miljonu euro apmērā saskaņā ar iepriekš minēto Lēmumu (ES) 2017/864. Liela daļa budžeta tika izmantota, lai finansētu īpašu uzaicinājumu iesniegt sadarbības projektu pieteikumus programmas “Radošā Eiropa” ietvaros (4,8 miljoni euro). Turklāt Komisija izmantoja šo budžetu, lai atbalstītu projektus Eiropas līmenī, piemēram, darbu ar ICOMOS saistībā ar ES kvalitātes standartiem, ko piemēro pasākumiem kultūras mantojuma jomā 11 , projektu “WeAre#EuropeForCulture” 12 , projektu “Faru ceļš” kopā ar Eiropas Padomi 13 un ES un UNESCO kopīgo projektu par jauniešu iesaistīšanu mantojuma jomā 14 ; informatīvo kampaņu un Eirobarometra apsekojumu 15 (pavisam 2,8 miljoni euro). Atlikušais budžets tika piešķirts vairākiem atbalsta un koordinācijas pasākumiem.

3.GALVENĀS DARBĪBAS

3.1. Informatīvā kampaņa

Informatīvā kampaņa tika organizēta ES līmenī. Galvenā mērķauditorija bija skolēni (vecumā no 10 līdz 15 gadiem) un jaunieši (vecumā no 15 līdz 25 gadiem).

Informatīvie materiāli, kas bija pieejami visām ES dalībvalstīm to attiecīgajās valodās, ietvēra vizuālo identitāti kopā arī Eiropas gada vajadzībām īpaši izstrādātu logotipu visās 24 ES valodās, saukli “Kopīgs mantojums: no pagātnes uz nākotni”, tīmekļa vietni 16 , drukātus un audiovizuālus informatīvos materiālus visās ES valodās, kā arī rīkkopu skolotājiem 17 . Turklāt divas reizes mēnesī tika gatavots biļetens, ko saņēma vairāk nekā 8000 cilvēku (lielākais skaits abonentu bija Spānijā, Itālijā, Beļģijā, Grieķijā un Francijā).

Kampaņa sociālajos plašsaziņas līdzekļos sasniedza aptuveni 18 miljonus cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija jaunieši (vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 34 gadiem, veidojot aptuveni 31–35 % katrā grupā). Tēmturis #EuropeForCulture 2018. gadā sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika minēts 146 000 reižu.

Eiropas Kultūras mantojuma gadam tika pievērsta liela uzmanība arī tradicionālajos drukātajos plašsaziņas līdzekļos (26 544 raksti plašsaziņas līdzekļos sasniedza 5,3 miljonus lasītāju tiešsaistē). ARTE piedāvāja EKMG (2018) dziesmu sarakstu piecās valodās.

3.2.Notikumi un iniciatīvas dalībvalstu un ES līmenī

2018. gadā tika organizēti pavisam 23 000 notikumu, kuros piedalījās vairāk nekā 12,8 miljoni iedzīvotāju (11,7 miljoni dalībnieku dalībvalstu un ieinteresēto personu organizētajos notikumos un 1,1 miljons dalībnieku ES iestāžu organizētajos notikumos) 18 . EKMG (2018) zīme tika izmantota 13 000 notikumu (tostarp 2300 notikumu tikai Īrijā vien).

Turklāt ar Eiropas gadu asociētās trešās valstis īstenoja vairāk nekā 620 iniciatīvu un notikumu, kuros piedalījās vairāk nekā 600 000 cilvēku.

38 ieinteresēto personu komitejas dalībnieki, tostarp UNESCO un Eiropas Padome, īstenoja 475 notikumus un iniciatīvas, kuros piedalījās vairāk nekā 400 000 cilvēku. Viena no pamanāmākajām iniciatīvām bija Eiropas kultūras mantojuma samits “Kopīgs mantojums – kopīgas vērtības”, kurš norisinājās Berlīnē 2018. gada jūnijā un kura ietvaros tika pieņemts aicinājums rīkoties “Kultūras mantojums Eiropas nākotnei”, ko parakstīja vairāk nekā 2200 iedzīvotāju un organizāciju 19 .

Eiropas Parlaments organizēja īpašu augsta līmeņa konferenci un starpparlamentāro komiteju sanāksmi par Eiropas kultūras mantojumu. Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja organizēja vairākus īpašus notikumus un informatīvus pasākumus.

3.3.ES finansētie projekti un desmit Eiropas iniciatīvas

Komisija izsludināja īpašu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus programmas “Radošā Eiropa” ietvaros. Pēc tā no 77 pieteikumiem tika atlasīti 29 starpvalstu sadarbības projekti pavisam 4,8 miljonu euro apmērā 20 .

2018. gadā arī programmas “Radošā Eiropa” parastais uzaicinājums iesniegt sadarbības projektu pieteikumus bija atvērts projektiem kultūras mantojuma jomā. Tādējādi 2018. gadā programmas “Radošā Eiropa” ietvaros 35 kultūras mantoja projektiem tika piešķirti pavisam 10,3 miljoni euro, salīdzinot ar 4,9 miljoniem euro, ko piešķīra 16 projektiem 2016. gadā.

Turklāt darbības kultūras mantojuma jomā saņēma būtisku finansējumu no vairākām ES programmām, kā paredzēts Lēmuma (ES) 2017/864 8. pantā. Eiropas gads bija programmas “Erasmus+” horizontālā prioritāte 2018. gadā, un “Erasmus+” piešķīra gandrīz 92 miljonus euro 965 sadarbības un mobilitātes projektiem kultūras mantojuma jomā.

Aplēsts, ka 2014.–2020. gadā kultūras mantojumam sākotnēji bija pieejami aptuveni 6 miljardi euro no Kohēzijas fonda. Atjauninātie dati par ERAF ieguldījumiem darbībās kultūras mantojuma jomā ir pieejami kohēzijas datu platformā 21 . Programma “Apvārsnis 2020” 2018. un 2019. gadā piešķīra līdz 100 miljoniem euro pētniecības projektiem kultūras mantojuma jomā. Eiropas gadā liela nozīme bija arī ES finansējumam videi, ko piešķīra no programmas LIFE galvenokārt Natura 2000 teritorijām, kā arī programmām kultūrtūrisma jomā 22 , 23 un programmai “Eiropa pilsoņiem” pilsoniskuma jomā.

Arī kopējā lauksaimniecības politika ar savu Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) atbalstīja daudzas ar lauku kultūras mantojumu saistītas iniciatīvas.

Visbeidzot, Komisija 2018. gadā turpināja savu politisko un finansiālo atbalstu Eiropas tiešsaistes kultūras platformai Europeana.

Lai papildinātu šo finansējumu, Komisija īstenoja ilgtermiņa projektus un politikas iniciatīvas desmit tematos (“desmit Eiropas iniciatīvas”). Tās tika īstenotas sadarbībā ar Eiropas Padomi, UNESCO un citiem partneriem un ieinteresētajām organizācijām.

3.4.Starpvalstu iniciatīvas

Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) ietvaros tika izstrādātas vairākas pārrobežu Eiropas iniciatīvas, ko ierosināja ieinteresētās personas un valstu koordinatori.

Piemēram, “#Ode2JoyChallenge” 24 , ko organizēja Europa Nostra (25 valstis), “Work It Out” 25 , kuru organizēja European Route of Industrial Heritage un kuras ietvaros 3000 jauniešu dejoja vienlaikus desmit valstīs visā Eiropā, un “The Torch Initiative” 26 , ko koordinēja Future of Religious Heritage un kur tika apkopotas ar reliģisko mantojumu saistītās cilvēku personīgās atmiņas un stāsti.

Visbeidzot, divi dalībvalstu vadītu iniciatīvu piemēri, kas tika izvērsti visā Eiropā: “Rendez-vous aux Jardins” 27 , ko organizēja Francijas Kultūras ministrija (16 valstis); “Ringing the Bells” 28 , ko ierosināja Vācijas Kultūras mantojuma komiteja (800 zvanu 25 valstīs vienlaikus zvanīja Starptautiskajā miera dienā 2018. gada 21. septembrī).

3.5.Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) starptautiskā ietekme

Eiropas Kultūras mantojuma gadam (2018) bija starptautiska ietekme. Gada pasākumos iesaistījās Rietumbalkānu valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija), kā arī Gruzija, Islande, Norvēģija un Šveice.

Eiropas gads arī veicināja mantojuma nozares spēju veidošanu visā pasaulē 29 .

ES delegācijas visā pasaulē palīdzēja uzlabot gada atpazīstamību ar dažādiem pasākumiem.

4.POLITIKAS REZULTĀTI ES LĪMENĪ

Papildus dažādiem notikumiem visā Eiropā un ārpus tās Eiropas Kultūras mantojuma gads sasniedza vairākus reālus iznākumus un politikas rezultātus.

4.1.Iesaistīšana kultūras mantojuma jomā

Eiropas gada ietvaros tika ierosinātas vairākas iniciatīvas, lai gan jauno, gan veco paaudzi, kā arī speciālistus un vietējās kopienas iesaistītu kultūras mantojuma jomā un tā Eiropas dimensijā. Reālie iznākumi bija šādi:

-30 miljoni cilvēku piedalījās 60 000 notikumu īpašajās Eiropas mantojuma dienās, kas bija veltītas Eiropas gadam 30 ;

-Europeana ietvaros tika īstenoti vairāki informatīvie pasākumi, lai atbalstītu mantojuma resursu digitālo pieejamību;

-īpašs apbalvojums Eiropas Komisijas 2019. gada Pilsētas pieejamības balvas konkursa 31 ietvaros tika piešķirts Vilborgai (Dānijā) un Monteverdei (Itālijā) par personu ar invaliditāti piekļuves veicināšanu;

-Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādāja jaunus instrumentus, ar kuriem veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras mantojuma jomā: tiešsaistes platforma “Story Maps” 32 (interaktīva un ērti pieejama informācija par ES vadītām iniciatīvām kultūras mantojuma jomā Eiropā) un tīmekļa lietotne “Cultural gems” 33 (lai dalītos zināšanās par kultūras vietām Eiropas pilsētās un tās paplašinātu);

-“Kultūras mantojums” bija prioritārs temats 2018. gadā e-mērķsadarbībā — Eiropas skolotāju un skolu kopienā. E-mērķsadarbības grāmatā “Europe’s cultural heritage through eTwinning” 34 tika sniegti projektu un pasākumu piemēri; noslēguma konferencē piedalījās 600 cilvēku;

-rīkkopa un tiešsaistes spēle visās ES valodās palīdzēja visu priekšmetu vai disciplīnu skolotājiem klasēs pievērst uzmanību kultūras mantojumam 35 ;

-15 000 Eiropas jauniešu atklāja Eiropas kultūras mantojumu ar izmēģinājuma iniciatīvu “DiscoverEU”;

-jaunieši pieteicās brīvprātīgajā darbā mantojuma jomas projektos ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību.

4.2.Kultūras mantojuma ilgtspēja

Eiropas Komisija un partnerorganizācijas 2018. gadā veica vairākas darbības, lai integrētu kultūras mantojumu vides, arhitektūras un plānošanas politikā. Reālie iznākumi bija šādi:

-Leuvardenas deklarācija 36 par ēku mantojuma adaptīvu atkārtotu izmantošanu;

-Eiropas Reģionālā attīstība fonda, tostarp Interreg programmu, ieguldījumu izmantošanas labāko piemēru katalogs, lai labāk aizsargātu, atkārtoti izmantotu, stiprinātu un veicinātu kultūras mantojumu 37 ;

-Ziņojums 38 par saikni starp mantojumu un tīklu “Natura 2000” 39 , 40 ;

-politikas ieteikumi 41 ilgtspējīga kultūrtūrisma jomā kopā ar jaunu ilgtspējīga kultūrtūrisma definīciju;

-18 Eiropas izcilākajiem galamērķiem 42 tika piešķirta EDEN balva par īpaša tūrisma piedāvājuma izstrādi, pamatojoties uz vietējiem materiālajiem kultūras aktīviem 43 ;

-“World Heritage Journeys in the EU” sadarbībā ar UNESCO, kas sasaista 34 nozīmīgas un mazāk zināmas UNESCO pasaules mantojuma vietas 19 Eiropas valstīs 44 ;

-seši starpvalstu projekti ar 46 atbalsta saņēmējiem veicināja starpvalstu tūrisma produktus, kas saistīti ar Eiropas kultūras mantojumu, izmantojot ar kultūras un radošajām nozarēm saistītas tehnoloģijas 45 ;

-“Barselonas deklarācija” 46 ar mērķi uzlabot tūrisma sociālās un kultūras ietekmes ilgtspēju un konkurētspēju Eiropā.

4.3.Kultūras mantojuma aizsardzība

EKMG (2018) ietvaros tika uzsākta iesaistīšana plašā mērogā, lai uzlabotu to, kā kultūras mantojums tiek aizsargāts Eiropas līmenī. Reālie iznākumi bija šādi:

-“Eiropas kvalitātes principi, ko piemēro ES finansētiem pasākumiem, kuri var ietekmēt kultūras mantojumu” sadarbībā ar ICOMOS 47 ;

-pētījums par kultūras mantojuma aizsardzību pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām — pirmais stratēģiju un instrumentu kartējums ES līmenī, kas palīdz īstenot Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai un uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm 48 ;

-pētniecības un spēju veidošanas projekti, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par katastrofu radītiem kultūras mantojuma apdraudējumiem 49 un stiprināt preventīvos pasākumus;

-pētījums par kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību un pieejamo tehnoloģiju izmantošanu tās apkarošanai; labākas izpratnes veidošana par šo noziedzīgo darbību un tās apkarošanu 50 ;

-instrumentu kopums, kas izstrādāts kopā ar UNESCO Eiropas tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām cīņai pret kultūras īpašuma nelikumīgu tirdzniecību 51 ;

-iespējas izmantot ES zemes novērošanas programmu “Copernicus” kultūras mantojuma saglabāšanai, uzraudzībai un pārvaldībai novērtēšana 52 ;

-kultūras mantojuma un vēstures saglabāšanas nozares iesaistīšana rīcībā klimata politikas jomā, atbalstot Parīzes nolīgumu par klimata mantojuma izmantošanu. To sadarbībā ar ICOMOS organizēja 2018. gada Starptautiskā klimata samita vajadzībām 53 .

4.4.Inovācija

Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) ietvaros tika uzsākti liela apmēra centieni veicināt inovatīvus un progresīvus risinājumus kultūras mantojuma nozares problēmām. Reālie iznākumi bija šādi:

-publikācija “Politikas pārskats: inovācija kultūras mantojuma pētniecībā” 54 , Cordis rezultātu kopums “Apdraudēts mantojums: ES pētniecība un inovācija izturētspējīgākam kultūras mantojumam” 55 un publikācija “Inovatīvi risinājumi kultūras mantojumam” 56 ;

-“Sadarbības veicināšana Eiropas Savienībā kultūras mantojuma speciālistu prasmju, apmācības un zināšanu nodošanas jomā” — labas prakses rokasgrāmata kultūras un izglītības iestādēm 57 ;

-“Kultūras un radošo pilsētu apskata” 58 jaunā izdevuma sagatavošana — salīdzinošās novērtēšanas instruments “Kultūras un radošo pilsētu apskata” darbības rezultātu uzraudzībai Eiropā;

-ES un Eiropas Padomes kopīgs izmēģinājuma projekts “STEPS” 59 , kura mērķis ir pārbaudīt dzīvotspējīgus līdzdalīgas pārvaldības modeļus;

-ES un Eiropas Padomes kopīgs projekts “Faru ceļš”: pastiprināta līdzdalība kultūras mantojumā 60 ;

-ES ekspertu grupas ziņojums par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību 61 .

5.EIROPAS RĪCĪBAS PAMATPLĀNA KULTŪRAS MANTOJUMA JOMĀ PĒCPĀRBAUDE

Lai nodrošinātu Eiropas Kultūras mantojuma gada ilgtermiņa ietekmi uz politiku, Eiropas Komisija 2018. gada 5. decembrī publicēja Eiropas rīcības pamatplānu kultūras mantojuma jomā 62 (SWD(2018) 491), kurā ir izklāstīta ar mantojumu saistīto pasākumu kopējā virzība Eiropas līmenī, galvenokārt politikā un programmās.

Rīcības pamatplāna pamatā ir četri principi, pieci pīlāri un 65 darbības.

Eiropas rīcības pamatplāna kultūras mantojuma jomā četri principi ir uz cilvēkiem vērsta pieeja, dažādu ES politikas virzienu integrācija, pierādījumos balstīta politikas veidošana un daudzu ieinteresēto personu sadarbošanās.

Piecas darbības jomas ir šādas:

-kultūras mantojums iekļaujošai Eiropai: līdzdalība un piekļuve visiem;

-kultūras mantojums ilgtspējīgai Eiropai: viedi risinājumi saliedētai un ilgtspējīgai nākotnei;

-kultūras mantojums izturētspējīgai Eiropai: apdraudētā mantojuma saglabāšana;

-kultūras mantojums novatoriskai Eiropai: zināšanu un pētniecības mobilizēšana;

-kultūras mantojums spēcīgākām globālām partnerībām: starptautiskās sadarbības stiprināšana.

Pamatplānā ir paredzēts izveidot jaunu Komisijas daudzu ieinteresēto personu ekspertu grupu kultūras mantojuma jomā 63 , kas darbosies kā apspriešanās un paraugprakses apmaiņas platforma, lai veicinātu ilgtspējīgu un līdzdalīgu kultūras mantojuma politiku Eiropā.

6. VISPĀRĒJAIS IZVĒRTĒJUMS

Eiropas Kultūras mantojuma gads veiksmīgi stiprināja kultūras mantojuma Eiropas dimensiju.

Bukarestē 2019. gada 16. aprīlī pieņemtajā deklarācijā ES kultūras ministri atzina 64 , ka “Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) veiksmes pamatā bija atbilstošs daudzu ieinteresēto personu pārvaldības satvars, skaidra tematiskā ievirze, dažādu mūsu sabiedrības daļu iesaistīšanās un pārrobežu sadarbība” 65 .

Tie atzinīgi novērtēja Eiropas rīcības pamatplānu kultūras mantojuma jomā un pauda atbalstu turpmākajai ES rīcībai šajā jomā atbilstīgi rīcības pamatplānā norādītajiem virzieniem.

Eiropas Parlaments lielā mērā atbalstīja Eiropas gadu un mantojumam labvēlīgas turpmākās darbības ES līmenī. Apspriežot Eiropas Kultūras mantojuma gada rezultātus Kultūras lietu komitejā, tās locekļi atzina, ka tas ir viens no Komisijas nozīmīgākajiem sasniegumiem gan politisko iniciatīvu, gan īstenošanas ziņā. Tie uzslavēja integrēto pārvaldības modeli, daudzu ieinteresēto personu sadarbību un aicināja veikt vērienīgu pēcpārbaudi 66 .

7.SECINĀJUMS

Eiropas Kultūras mantojuma gads ir sekmējis izpratni par Eiropas kultūras mantojumu kā varenu Eiropas resursu. Uzsverot Eiropas kultūras mantojumu ES un valstu programmā, kā arī plašo dalībnieku iesaistīšanos, Eiropas Kultūras mantojuma gads veicināja starpkultūru sarunas par to, kas Eiropai ir kopīgs.

Pamatojoties uz Eiropas Kultūras mantojuma gada rezultātiem un ņemot vērā Eiropas rīcības pamatplānā noteiktos principus, Komisija kopā ar dalībvalstīm un kultūras mantojumā ieinteresētajām personām turpinās īstenot Eiropas kultūras mantojuma pārvaldības, aizsardzības un saglabāšanas ilgtermiņa vīziju.

(1)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32017D0864 .

(2)

Turpat.

(3)

http://whc.unesco.org/en/list/?&delisted=1 .

(4)

https://ich.unesco.org/en/lists .

(5)

https://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/actions/heritage-label_en .

(6)

Eiropas Padome, 2017. gads.

(7)

Skatīt iepriekš 1. zemsvītras piezīmi.

(8)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32017D0864 .

(9)

Lēmums (ES) 2017/864.

(10)

https://europa.eu/cultural-heritage/toolkits/special-eurobarometer-europeans-and-cultural-heritage_lv .

(11)

http://openarchive.icomos.org/2083/ .

(12)

https://www.photoconsortium.net/we-are-europeforculture/ .

(13)

https://www.coe.int/en/web/culture-and-heritage/the-faro-way .

(14)

https://en.unesco.org/news/new-network-young-cultural-heritage-professionals-emerges-unescoeu-project .

(15)

http://data.europa.eu/euodp/lv/data/dataset/S2150_88_1_466_ENG .

(16)

https://europa.eu/cultural-heritage/european-year-cultural-heritage_lv.html/

(17)

https://europa.eu/learning-corner/home_lv .

(18)

Aplēšu pamatā ir ceturkšņa uzraudzības ziņojumi, tostarp ES dalībvalstu koordinatoru, EKMG ieinteresēto personu komitejā iesaistīto organizāciju dati un no ES iestādēm saņemtā informācija.

(19)

http://www.europanostra.org/wp-content/uploads/2019/07/Berlin-Call-Action-Lat.pdf .

(20)

Uzaicinājumā lielākā uzmanība tika pievērsta diviem tematiem: Eiropas kopīgās telpas piederības sajūtas stiprināšanai (12 projekti — 41 % visa finansējuma) un kultūras mantojuma kā mūsdienu daiļrades iedvesmas avota veicināšanai (17 projekti — 59 % visa finansējuma).

(21)

https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/9gyi-w56p .

(22)

Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma https://ec.europa.eu/growth/smes/cosme_lv .

(23)

02 02 77 21 Sagatavošanas darbība “Starpvalstu ar kultūru saistīts Eiropas tūrisma produkts”.

(24)

https://www.europanostra.org/ode-joy-challenge/ .

(25)

https://www.erih.net/projects/erih-dance-event-work-it-out/ .

(26)

https://www.frh-europe.org/projects/frh-torch/more-information/ .

(27)

https://rendezvousauxjardins.culture.gouv.fr/ .

(28)

https://sharingheritage.de/en/projects/friede-sei-ihr-erst-gelaeute-ringing-the-bells/ .

(29)

- Projekti: Ilgtspējīga mantojuma nozares dalībnieku tīkla izveides veicināšana, izmantojot “Rietumbalkānu valstu kultūras mantojuma ceļu”;

- spēju veidošana, izmantojot kopīgu projektu ar UNESCO, lai cīnītos pret mantojuma nelikumīgu tirdzniecību, izlaupīšanu un iznīcināšanu Irākā, Lībijā, Sīrijā un Jemenā;

- un galveno attīstības mērķu sasniegšana Irānā, Afganistānā un Centrālāzijas valstīs, izmantojot Zīda ceļa mantojuma koridorus (finansiālais atbalsts 3,4 miljoni euro)
https://en.unesco.org/silkroad/about-silk-road .

(30)

Buklets ar 101 notikumu, kurā piedalīties 2018. gada Eiropas kultūras dienās:

https://europa.eu/cultural-heritage/toolkits/101-event-ideas-european-heritage-days_lv .

(31)

https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=lv&pubId=8208&furtherPubs=yes .

(32)

http://eu-commission.maps.arcgis.com/apps/MapJournal/index.html?appid=e3e538d4e4b743c8a6bc7a363fbc2310 .

(33)

https://culturalgems.jrc.ec.europa.eu .

(34)

https://www.etwinning.net/eun-files/Online%20–%20eTwinning%20publication%2024.09.2018.pdf .

(35)

https://europa.eu/learning-corner/sites/teachers2/files/files/eych-2018-toolkit-teachers_lv.pdf .

(36)

https://europa.eu/cultural-heritage/news/declaration-adaptive-reuse-built-heritage-adopted_lv .

(37)

E-grāmata “Connecting Cultures, Connected Citizens”:
http://www.interact-eu.net/library/e-book-connecting-cultures-connected-citizens/pageflip .

(38)

https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/links_natural_cultural_heritage_en.htm .

(39)

https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/index_en.htm .

(40)

http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/pdf/case_study_natura2000_cultural_heritage.pdf .

(41)

Darba grupas “Atvērtā koordinācijas metode ilgtspējīga kultūrtūrisma jomā” ieteikumi. Sk. https://europa.eu/cultural-heritage/toolkits/sustainable-cultural-tourism-recommendations_lv .

(42)

https://ec.europa.eu/growth/sectors/tourism/eden/about/themes_en#y2017 .

(43)

https://ec.europa.eu/growth/sectors/tourism/eden/about/themes_en#y2017 .

(44)

https://visitworldheritage.com/en/eu/ .

(45)

https://ec.europa.eu/docsroom/documents/29223 .

(46)

Ierosinājis NECSTouR sadarbībā ar Eiropas Ceļojumu komisiju, Europa Nostra, Eiropas Kultūrtūrisma tīklu ar Eiropas Mantojuma alianses 3.3 atbalstu.
Skatīt vietni http://necstour.eu/news/barcelona-declaration-“better-places-live-better-places-visit”-necstour’s-legacy-2018-european .

(47)

http://openarchive.icomos.org/2083/ .

(48)

https://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/8fe9ea60-4cea-11e8-be1d-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-71040971 .

(49)

Saskaņā ar Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai C mērķi (tiešo ekonomisko zaudējumu aplēse), https://www.unisdr.org/files/43291_sendaiframeworkfordrren.pdf .

(50)

https://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/d79a105a-a6aa-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF .

(51)

https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000266098 .

(52)

https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/220f385f-76bd-11e9-9f05-01aa75ed71a1/language-en?WT.mc_id=Selectedpublications&WT.ria_c=677&WT.ria_f=3988&WT.ria_ev=search .

(53)

https://www.globalclimateactionsummit.org/events/cultural-heritage-network-2/.

(54)

https://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/1dd62bd1-2216-11e8-ac73-01aa75ed71a1 .

(55)

https://publications.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/1dcbe60b-79ba-11e8-ac6a-01aa75ed71a1/ .