Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017D0864

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/864 (2017. gada 17. maijs) par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)

OJ L 131, 20.5.2017, p. 1–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/864/oj

20.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/864

(2017. gada 17. maijs)

par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas kultūras mantojumā iemiesotie ideāli, principi un vērtības Eiropai ir kopīgs atmiņas, izpratnes, identitātes, dialoga, kohēzijas un jaunrades avots. Kultūras mantojumam ir būtiska nozīme Eiropas Savienībā, un Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulā norādīts, ka līgumslēdzēji guva iedvesmu no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma.

(2)

LES 3. panta 3. punkts paredz, ka Savienībai jārespektē sava kultūras un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana un vairošana.

(3)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantā Savienībai ir dots uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus izvirzot priekšplānā kopīgo kultūras mantojumu. Savienības rīcības mērķis ir mudināt dalībvalstis sadarboties un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību tādās jomās kā, cita starpā, zināšanu par Eiropas tautu kultūru un vēsturi uzlabošana un popularizēšana un Eiropas nozīmes kultūras mantojuma saglabāšana un saudzēšana.

(4)

Kā Komisija uzsvēra 2014. gada 22. jūlija paziņojumā “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”, kultūras mantojums ir uzskatāms par kopīgu resursu un kopīgu labumu, kurš uzticēts nākamajām paaudzēm. Tāpēc visas ieinteresētās personas kopīgi ir atbildīgas par rūpēm par kultūras mantojumu.

(5)

Kultūras mantojums ir liela Eiropas sabiedrības vērtība no kultūras, vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa. Tādējādi tā ilgtspējīga apsaimniekošana ir stratēģiska izvēle 21. gadsimtam, kā uzsvērts Padomes 2014. gada 21. maija secinājumos (3). Kultūras mantojuma devums vērtības radīšanas, prasmju un nodarbinātības un dzīves kvalitātes izteiksmē ir nepietiekami novērtēts.

(6)

Kultūras mantojumam ir centrālā vieta Eiropas kultūras plānā (4), un tas sekmē šā plāna mērķu sasniegšanu, proti, veicināt kultūru daudzveidību un kultūru dialogu, veicināt kultūru kā jaunrades katalizatoru un veicināt kultūru kā būtisku Savienības starptautisko attiecību elementu. Kultūras mantojums ir arī viena no četrām prioritātēm Eiropas sadarbībā kultūras jomā no 2015. gada līdz 2018. gadam, kuras izklāstītas pašreizējā kultūras darba plānā, ko Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2014. gada 25. novembrī (5).

(7)

Padome 2014. gada 21. maija secinājumos norādīja, ka kultūras mantojums ietver daudz dažādu no pagātnes mantoto resursu visās formās un aspektos – materiālus, nemateriālus un digitālus (tos, kas ir digitāli jau no paša sākuma, un tos, kas ir digitalizēti), tostarp pieminekļus, vietas, ainavas, prasmes, paražas, zināšanas un cilvēka radošo spēju izpausmes, kā arī kolekcijas, ko saglabā un apsaimnieko tādas publiskās un privātās struktūras kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi. Kultūras mantojums ietver arī kinematogrāfisko mantojumu.

(8)

Kultūras mantojums gadsimtu gaitā ir krāts, saskaroties Eiropu apdzīvojušo dažādo civilizāciju kultūras izpausmēm. Eiropas Kultūras mantojuma gads palīdzēs rosināt un paaugstināt izpratni par to, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību. Viens no veidiem, kā panākt šādu izpratni, būtu izglītošanas un sabiedrības izpratnes veicināšanas programmas – saskaņā ar pienākumiem, kas izklāstīti UNESCO 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurā Savienība un dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses.

(9)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā Savienība un vairums dalībvalstu ir līgumslēdzējas puses, 30. pantu konvencijas līgumslēdzējas puses atzīst cilvēku ar invaliditāti tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem un veic atbilstošus pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka viņiem ir pieejamas tādas kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas kā teātri, muzeji, kinoteātri, bibliotēkas un tūrisma pakalpojumi un pēc iespējas lielākā mērā ir pieejami valsts nozīmes kultūras pieminekļi un vietas.

(10)

Eiropas balva Access City ir apliecinājusi, ka pilsētu kultūras mantojumu darīt pieejamu cilvēkiem ar invaliditāti, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citādiem pārejošiem traucējumiem, respektējot kultūras mantojuma raksturu un vērtības, ir gan iespējams, gan laba prakse.

(11)

Tagad, kad Eiropas sabiedrībās paplašinās kultūru daudzveidība, kultūras mantojumam ir liela loma kopienas kohēzijā. Vietām, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, piemīt spēcīga Eiropas dimensija, jo tās ir izvēlētas tādēļ, ka tām ir svarīga nozīme Eiropas vēsturē. Kopā ar Eiropas kultūras galvaspilsētām minētās vietas stiprina apziņu par piederību kopējai kultūras telpai. Tāpēc būtu jātiecas uz papildināmību ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu. Jaunas līdzdalības un kultūru mijiedarbības pieejas mantojuma politikā un izglītības iniciatīvas, kas ciena visdažādāko kultūras mantojumu, varētu uzlabot uzticēšanos, savstarpēju atzīšanu un sociālo kohēziju, kā parāda arī starptautiskā sadarbība Eiropas Padomē.

(12)

Kultūras mantojuma loma ir atzīta arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), kurā pasaules pilsoniskums, kultūru daudzveidība un kultūru dialogs uzskatīti par ilgtspējīgas attīstības virsprincipiem. Programmā 2030. gadam atzīts, ka ilgtspējīgu attīstību var veicināt visas kultūras un civilizācijas un tām šajā procesā ir izšķiroša nozīme. Kultūra ir skaidri minēta vairākos programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķos, jo īpaši 11. mērķī (pilsētu mantojums), kā arī 4. mērķī (izglītība) un attiecībā uz tūrismu – 8. mērķī (ilgtspējīga izaugsme) un 12. mērķī (patēriņa modeļi).

(13)

Starptautiskā līmenī arvien plašāk tiek atzīts, ka cilvēkam un cilvēciskajām vērtībām jābūt kultūras mantojuma plašākas daudzdisciplīnu koncepcijas centrā, tāpēc pastiprinās vajadzība sekmēt plašāku piekļuvi kultūras mantojumam, cita starpā ņemot vērā plašākas piekļuves pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Šādu plašāku piekļuvi var panākt, vēršoties pie atšķirīgām auditorijām un paplašinot vietu, ēku, ražojumu un pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā īpašas vajadzības un demogrāfisko pārmaiņu sekas.

(14)

Kultūras mantojuma uzturēšanas, restaurācijas, saglabāšanas, atkalizmantošanas, pieejamības un popularizēšanas politika un ar to saistīti pakalpojumi galvenokārt ir valsts, reģiona vai vietējā līmeņa kompetencē. Tomēr kultūras mantojumam ir skaidra Eiropas dimensija, kam papildus kultūras politikai pievēršas tādos Savienības politikas virzienos kā izglītība, lauksaimniecība un lauku attīstība, reģionu attīstība, sociālā kohēzija, jūrlietas, vide, tūrisms, digitalizācijas programma, pētniecība un inovācija un komunikācija.

(15)

2018. gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simboliski un vēsturiski nozīmīgs, jo tas iezīmē virkni svarīgu notikumu, piemēram, 100. gadadienu kopš Pirmā pasaules kara beigām un vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas, kā arī Trīsdesmit gadu kara sākuma 400. gadadienu. Eiropas Kultūras mantojuma gads tādējādi var pavērt iespējas, kā, kopīgi un plašāk vairojot izpratni par pagātni, labāk izprast tagadni.

(16)

Lai kultūras mantojuma potenciālu pilnīgi realizētu Eiropas sabiedrības un tautsaimniecības labā, kultūras mantojuma saudzēšanai, vairošanai un apsaimniekošanai ir vajadzīga efektīva un līdzdalīga pārvaldība (t. i., tāda, kuru veido daudzi līmeņi un kurā tiek iesaistītas daudzas ieinteresētās personas) un uzlabota nozaru sadarbība, kā minēts Padomes 2014. gada 25. novembra secinājumos (6). Šādā pārvaldībā un sadarbībā iesaistāmas visas ieinteresētās personas, tostarp publiskās iestādes, kultūras mantojuma nozare, privātie dalībnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, NVO un organizācijas brīvprātīgā darba nozarē.

(17)

Turklāt Padome 2014. gada 25. novembra secinājumos aicināja Komisiju apsvērt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu Eiropas Kultūras mantojuma gadam.

(18)

Eiropas Parlaments 2015. gada 8. septembra rezolūcijā ieteica izsludināt Eiropas Kultūras mantojuma gadu un deva priekšroku 2018. gadam.

(19)

Reģionu komiteja 2015. gada 16. aprīļa atzinumā (7) atzinīgi vērtēja Padomes aicinājumu apsvērt iespēju izsludināt Eiropas Kultūras mantojuma gadu, uzsverot tā ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā visā Eiropā.

(20)

Eiropas Kultūras mantojuma gada izsludināšana ir efektīvs līdzeklis, ar ko uzlabot sabiedrības informētību, izplatīt informāciju par labu praksi, veicināt politiskas diskusijas, pētniecību un inovāciju un uzlabot to, kā tiek vāktas un analizētas kvalitatīvas liecības un kvantitatīvi dati, tostarp statistikas dati, par kultūras mantojuma sociālo un ekonomisko ietekmi. Radot apstākļus minēto mērķu vienlaicīgai popularizēšanai Savienības, valstu, reģionu un vietējā līmenī, tiktu panākta lielāka sinerģija un labāka resursu izmantošana. Minētajā sakarībā Komisijai būtu savlaicīgi jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm, Reģionu komitejai un struktūrām un asociācijām, kas darbojas kultūras mantojuma jomā Savienības līmenī, un cieši jāsadarbojas ar tām. Lai Eiropas Kultūras mantojuma gadā īstenojamajiem pasākumiem nodrošinātu Eiropas dimensiju, dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties savā starpā.

(21)

Kultūras mantojumam ir sava vieta vairākās ārējo attiecību programmās, galvenokārt Tuvajos Austrumos, bet arī citviet. Kultūras mantojuma vērtības popularizēšana ir arī pretdarbība tīšai kultūras bagātību iznīcināšanai konfliktu zonās, kā tas uzsvērts Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2016. gada 8. jūnija kopīgajā paziņojumā “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”. Ir svarīgi nodrošināt Eiropas Kultūras mantojuma gada un visu attiecīgā satvarā izvirzīto ārējo attiecību iniciatīvu savstarpēju papildināmību. Pasākumiem, kas aizsargā un popularizē kultūras mantojumu ar attiecīgajiem ārējo attiecību instrumentiem, cita starpā būtu jāatspoguļo savstarpējā interese, kas saistīta ar pieredzes un vērtību apmaiņu ar trešām valstīm. Eiropas Kultūras mantojuma gadam būtu jāvairo zināšanas vienam par otru, cieņu pret attiecīgo kultūru un tās izpratni.

(22)

Eiropas Kultūras mantojuma gada pasākumos būtu cieši jāiesaista kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis. Būtu jāmeklē iespējas piemērotiem līdzekļiem iesaistīt valstis, kuras iekļautas Eiropas kaimiņattiecību politikas darbības jomā, un citas partnervalstis. Šādu iesaistīšanu var veikt attiecīgajos sadarbības un dialoga satvaros, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības dialogā starp Savienību un minētajām valstīm.

(23)

Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana, saglabāšana un vairošana ietilpst esošo Savienības programmu mērķos. Tādēļ Eiropas Kultūras mantojuma gadu var īstenot, izmantojot minētās programmas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, nosakot finansēšanai gada vai daudzgadu prioritātes. Programmas un politika tādās jomās kā kultūra, izglītība, lauksaimniecība un lauku attīstība, reģionu attīstība, sociālā kohēzija, jūrlietas, vide, tūrisms, digitālā vienotā tirgus stratēģija, pētniecība un inovācija, komunikācija tieši un netieši veicina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību, vairošanu, novatorisku atkalizmantošanu un popularizēšanu un var atbalstīt Eiropas Kultūras mantojuma gadu saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu. Lai atbalstītu Eiropas Kultūras mantojuma gada mērķus, papildus līdzfinansējumam Savienības līmenī var apsvērt valstu iemaksas, tostarp ar tādiem elastīgiem finansējuma mehānismiem kā publiskā un privātā sektora partnerība vai kolektīvā finansēšana.

(24)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas.

(25)

Ar šo lēmumu paredz finansējumu visam Eiropas Kultūras mantojuma gada laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(26)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, veicināt dalīšanos ar Eiropas kultūras mantojumu un tā novērtēšanu, uzlabot izpratni par kopējo vēsturi un vērtībām un nostiprināt piederības sajūtu kopīgai Eiropas telpai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs valstu savstarpējas informācijas apmaiņas un labas prakses izplatīšanas visā Savienībā vajadzības dēļ, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   2018. gads tiek pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (“Eiropas gads”).

2.   Eiropas gada nolūks ir veicināt dalīšanos ar Eiropas kultūras mantojumu kā kopīgu resursu un tā novērtēšanu, uzlabot izpratni par kopējo vēsturi un vērtībām un nostiprināt piederības sajūtu kopīgai Eiropas telpai.

2. pants

Mērķi

1.   Eiropas gada vispārējie mērķi ir veicināt un atbalstīt Savienības, dalībvalstu un reģionu un vietējo iestāžu centienus sadarbībā ar kultūras mantojuma nozari un plašāku pilsonisko sabiedrību aizsargāt, saudzēt, atkalizmantot, vairot, valorizēt un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu. Jo īpaši Eiropas gads:

a)

palīdz veicināt Eiropas kultūras mantojuma kā izšķirīgi svarīga kultūras daudzveidības un kultūru dialoga elementa lomu. Pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci, tas parāda, kā vislabāk nodrošināt Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu un saudzēšanu, kā arī tā baudīšanu plašākā un dažādākā auditorijā, kas ietver auditorijas paplašināšanas pasākumus un izglītošanu par kultūras mantojumu, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu un integrāciju.

b)

vairo Eiropas kultūras mantojuma ieguldījumu sabiedrībā un tautsaimniecībā, izmantojot tā tiešo un netiešo tautsaimniecisko potenciālu, kas ietver spēju balstīt kultūras un radošās nozares, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, un rosināt jaunradi un inovāciju, veicināt ilgtspējīgu attīstību un tūrismu, stiprināt sociālo kohēziju un radīt ilgtermiņa nodarbinātību;

c)

palīdz popularizēt kultūras mantojumu kā svarīgu elementu Savienības un trešo valstu attiecībās, pamatojoties uz partnervalstu interesi un vajadzībām un Eiropas zinātību kultūras mantojuma jomā.

2.   Eiropas gada īpašie mērķi ir:

a)

veicināt tādas pieejas kultūras mantojumam, kas ir vērstas uz cilvēkiem, iekļaujošas, tālredzīgas, labāk integrētas, ilgtspējīgas un aptver dažādas nozares;

b)

popularizēt novatoriskus kultūras mantojuma līdzdalīgas pārvaldības un apsaimniekošanas modeļus, iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp publiskās iestādes, kultūras mantojuma nozari, privātos dalībniekus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

c)

veicināt diskusijas, pētniecību un labas prakses apmaiņu attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanas, saudzēšanas, novatoriskas atkalizmantošanas un vairošanas kvalitāti un par mūsdienu iejaukšanos vēstures vidē;

d)

veicināt risinājumus, ar kuriem nodrošina kultūras mantojuma pieejamību visiem, tostarp izmantojot digitālus līdzekļus, novēršot sociālus, kultūras un fiziskus šķēršļus un ņemot vērā cilvēkus ar īpašām vajadzībām;

e)

ar pētniecību un inovāciju izcelt un vairot kultūras mantojuma pozitīvo ietekmi sabiedrībā un tautsaimniecībā, tostarp stiprinot šādas ietekmes pierādījumu bāzi Savienības līmenī;

f)

sekmēt sinerģijas starp kultūras mantojuma un vides politiku, kultūras mantojumu integrējot vides, arhitektūras un plānošanas politikā un veicinot energoefektivitāti;

g)

rosināt reģionu un vietējās attīstības stratēģijas, kas izmanto kultūras mantojuma potenciālu, tostarp sekmējot arī ilgtspējīgu tūrismu;

h)

atbalstīt specializētu prasmju attīstīšanu un uzlabot zināšanu pārvaldību un zināšanu pārnesi kultūras mantojuma jomā, ņemot vērā ietekmi, ko rada pāreja uz digitalizāciju;

i)

popularizēt kultūras mantojumu kā iedvesmas avotu mūsdienu jaunradei un inovācijai un akcentēt potenciālu attiecībā uz savstarpēju bagātināšanos un ciešāku mijiedarbību starp kultūras mantojuma nozari un citām kultūras un radošajām nozarēm;

j)

ar izglītības un mūžizglītības palīdzību uzlabot izpratni par Eiropas kultūras mantojuma nozīmi, īpaši pievēršoties bērniem, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem, vietējām kopienām un grūti sasniedzamām grupām;

k)

akcentēt sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jautājumos, lai attīstītu ciešākas saiknes Savienībā un ar valstīm ārpus Savienības un rosinātu uz kultūru dialogu, samierināšanu pēc konfliktiem un konfliktu novēršanu;

l)

veicināt kultūras mantojuma pētniecību un inovāciju, darīt pētījumu rezultātu izmantošanu vieglāku visām ieinteresētajām personām, jo īpaši publiskajām iestādēm un privātajam sektoram, un veicināt pētījumu rezultātu izplatīšanu plašākā auditorijā;

m)

veicināt sinerģijas starp Savienību un dalībvalstīm, tostarp stiprināt iniciatīvas, kas novērš kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību; un

n)

2018. gadā akcentēt svarīgus notikumus, kam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē un kultūras mantojumā.

3. pants

Pasākumu saturs

1.   Pasākumi, kas jāīsteno 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai, ietver šādas Savienības, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa darbības, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

a)

iniciatīvas un notikumi, kas veicina diskusijas un uzlabo izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un vērtību un atvieglina saskarsmi ar pilsoņiem un ieinteresētajām personām;

b)

informēšana, izstādes, izglītošanas un izpratnes uzlabošanas kampaņas, kas izplata tādas vērtības kā daudzveidība un kultūru dialogs, izmantojot Eiropas bagātā kultūras mantojuma liecības, un sekmē plašas sabiedrības ieguldījumu kultūras mantojuma aizsardzībā un apsaimniekošanā un – plašākā nozīmē – Eiropas gada mērķu sasniegšanā;

c)

valstu, reģionu un vietējās pārvaldes iestāžu un citu organizāciju dalīšanās pieredzē un labā praksē un informācijas izplatīšana par kultūras mantojumu, tostarp ar Europeana starpniecību;

d)

pētījumu un pētniecības un inovācijas pasākumu veikšana un to rezultātu izplatīšana Eiropas vai valstu mērogā; un

e)

tādu projektu un tīklu veicināšana, kas ir saistīti ar Eiropas gadu, tostarp izmantojot plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus.

2.   Komisija un dalībvalstis attiecīgi Savienības un valstu līmenī var apzināt citas darbības, kas nav minētas 1. punktā, ar noteikumu, ka tās palīdz sasniegt 2. pantā izklāstītos Eiropas gada mērķus.

3.   Savienības iestādes un struktūras, kā arī dalībvalstis attiecīgi Savienības un valstu līmenī var atsaukties uz Eiropas gadu un izmantot tā logotipu, popularizējot 1. un 2. punktā minētās darbības.

4. pants

Koordinēšana dalībvalsts līmenī

Katra dalībvalsts ir atbildīga par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu valsts līmenī. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru. Valsts koordinators nodrošina attiecīgo darbību koordinēšanu valsts līmenī.

5. pants

Koordinēšana Savienības līmenī

1.   Komisija regulāri rīko valsts koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi. Minētās sanāksmes sniedz arī iespēju dalīties informācijā par Eiropas gada īstenošanu valstu un Savienības līmenī; Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties minētajās sanāksmēs kā novērotāji.

2.   Koordinējot Eiropas gadu Savienības līmenī, izmanto transversālu pieeju, lai izveidotu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un iniciatīvām, ar kurām finansē projektus kultūras mantojuma jomā.

3.   Komisija regulāri rīko sanāksmes, kurās piedalās ieinteresētās personas un pārstāvji no organizācijām vai struktūrām, kuras darbojas kultūras mantojuma jomā, tostarp jau pastāvošiem transnacionāliem kultūras tīkliem un atbilstīgām NVO, kā arī jaunatnes organizācijām, lai gūtu atbalstu Eiropas gada īstenošanai Savienības līmenī.

6. pants

Starptautiskā sadarbība

Eiropas gada nolūkā Komisija sadarbojas ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO, vienlaikus nodrošinot Savienības dalības pamanāmību.

7. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un apskatēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas un finansiālas sankcijas.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes un apskates uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo lēmumu.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo lēmumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

8. pants

Finansēšana

Eiropas gada īstenošanas pasākumu līdzfinansēšana Savienības mērogā notiek saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pašreizējām programmām, piemēram, programmai “Radošā Eiropa”, un ņemot vērā pastāvošās iespējas noteikt gada vai daudzgadu prioritātes. Attiecīgos gadījumos Eiropas gadu var atbalstīt citas programmas un politikas virzieni pastāvošo juridisko un finansiālo noteikumu robežās.

9. pants

Budžets

Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim ir EUR 8 miljoni.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

10. pants

Pārraudzība un novērtēšana

Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo izvērtējumu. Ziņojumā iekļauj idejas par turpmākiem kopīgiem centieniem kultūras mantojuma jomā.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2017. gada 17. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA


(1)  OV C 88, 21.3.2017., 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 11. maija lēmums.

(3)  Padomes 2014. gada 21. maija secinājumi par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.).

(4)  Padomes Rezolūcija (2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu (OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.).

(5)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam (OV C 463, 23.12.2014., 4. lpp.).

(6)  Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību (OV C 463, 23.12.2014., 1. lpp.).

(7)  Reģionu komitejas atzinums “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” (OV C 195, 12.6.2015., 22. lpp.).

(8)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGS PAZIŅOJUMS

Saskaņā ar lēmuma 9. pantu Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) īstenošanai piešķirtais finansējums ir EUR 8 miljoni. Lai finansētu gatavošanos Eiropas Kultūras mantojuma gadam, EUR 1 miljons tiks finansēts no jau esošajiem līdzekļiem 2017. gada budžetā. 2018. gada budžetā Eiropas Kultūras mantojuma gadam tiks rezervēti un atsevišķā budžeta postenī nodalīti EUR 7 miljoni. EUR 3 miljoni no minētās summas tiks iegūti no līdzekļiem, kas pašlaik piešķirti programmai “Radošā Eiropa”, un EUR 4 miljoni, pārvērtējot prioritātes, tiks pārdalīti no citiem jau piešķirtiem līdzekļiem, neizmantojot pastāvošās rezerves un neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisija ņem vērā likumdevēju vienošanos paredzēt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) 9. pantā finansējumu EUR 8 miljonu apmērā. Komisija atgādina, ka noteikt apropriāciju apmēru gada budžetā saskaņā ar LESD 314. pantu ir budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīva.


Top