Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Finansējums pārejai uz mazoglekļa ekonomiku un finansēšanas problēmas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām”

(izpētes atzinums)

(2020/C 311/04)

Ziņotājs:	Toni VIDAN (HR/III)
Līdzziņotājs:	Dimitris DIMITRIADIS (EL/I)

Apspriešanās	Horvātijas ES prezidentūra, 10.9.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.5.2020.
Pieņemts plenārsesijā	11.6.2020.
Plenārsesija Nr.	552
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	227/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē un atbalsta nesenos Eiropadomes secinājumus, izsludināto Eiropas zaļo kursu (EZK) (1) un to kopīgo mērķi, proti, garantēt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un “līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES”.

1.2.

Ņemot vērā Covid-19 krīzi, Komiteja jau ir aicinājusi (2) izrādīt vēl nepieredzētu solidaritāti dalībvalstu vidū un izstrādāt visaptverošu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kas ļautu ES dalībvalstīm, tās iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem vislabāk stāties pretī Covid-19 pandēmijas sekām un veidot ilgtspējīgāku un noturīgāku Eiropas ekonomiku. Next Generation EU 750 miljardu euro apmērā un mērķtiecīgi ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam palielinājumi nodrošinās, ka kopējais ES budžeta finansējums sasniegs 1,85 triljonus euro. Līdztekus atveseļošanās atbalstam tā prioritātes ir Eiropas zaļais kurss un digitalizācija, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un uzlabotu mūsu sabiedrības noturību un mūsu vides veselību.

1.3.

EESK atbalsta 2020. gada 17. aprīlī ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Parlamentā pieņemto rezolūciju, kurā Eiropas zaļais kurss ir izvirzīts par ES atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopuma centrālo elementu, “lai sniegtu stimulu ekonomikai, uzlabotu tās noturību un radītu darbvietas, vienlaikus sekmējot ekoloģisko pāreju, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību” (3).

1.4.

EESK atbalsta gan Eiropas zaļā kursa investīciju plānu (EZKIP) kā pirmo no galvenajiem finanšu pīlāriem pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, gan arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu (4). EESK uzskata, ka šīs iniciatīvas ir pirmais solis pareizajā virzienā, un mudina ES iestādes izveidot pārredzamus un līdzdalību veicinošus procesus turpmāko pasākumu gatavošanai tā, lai tajos patiešām būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas un lai tie veicinātu atveseļošanu un taisnīgu pāreju uz labklājības ekonomiku (5).

1.5.

Tā kā saskaramies ar nepieredzētu krīzi, EESK aicina izstrādāt vērienīgu atjaunošanas plānu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Būtiskai tā daļai vajadzētu būt klimata politikas budžetam, kas ir vismaz līdzvērtīgs iepriekš konstatētajam ikgadējam ieguldījumu trūkumam aptuveni 300 miljardu EUR apmērā, un par augstu prioritāti jāizvirza atbalsts decentralizētiem dekarbonizācijas projektiem, kurus kopīgi izstrādājuši un kuros līdzdarbojas iedzīvotāji, MVU, energokopienas, kā arī vietējās un reģionālās publiskās iestādes.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka pārejai un ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas ir jābūt taisnīgai un tā rezultātā Eiropas Savienībai jākļūst taisnīgākai un ilgtspējīgākai, citādi tā piedzīvos neveiksmi un smagi cietīs Eiropas projekts kopumā. Mēs uzskatām, ka viens no ļoti būtiskiem taisnīgas pārejas elementiem ir politiska, sociāla un ekonomiska iedzīvotāju, darba ņēmēju, kopienu un MVU iekļaušana, jo īpaši mazāk attīstītos lauku apvidos Eiropas Savienībā, un vienlaikus ir svarīgi nepieļaut to dalībvalstu diskriminēšanu, kas pašlaik nav eurozonas dalībvalstis. Ļoti svarīga ir virkne kritēriju, kas nodrošina, ka pāreja ir taisnīga, un visos līmeņos jāiesaista ieinteresētās personas. Šajās debatēs EESK jau ir paudusi savu viedokli (6).

1.7.

EESK uzsver, ka taisnīgā pārejā un atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas ir jāparūpējas, lai patērētāji un kopienas kļūtu par aktīviem ražojošiem patērētājiem (ražotājiem un patērētājiem) ilgtspējīgu enerģētikas un transporta produktu un pakalpojumu jomā.

1.8.

EESK aicina steidzami likvidēt šķēršļus, kas liedz pārdalīt publisko un privāto finansējumu, un it sevišķi šķēršļus saistībā ar pašreizējām tiešām un netiešām subsīdijām fosilā kurināmā nozarē, kā arī likvidēt fiskālos un nodokļu šķēršļus.

1.9.

EESK atbalsta spēcīgu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Komisijai nolūkā izstrādāt jaunu ES pielāgošanās stratēģiju un aicina vienlīdz spēcīgu uzsvaru likt uz seku mazināšanas un pielāgošanās finansējumu. EESK uzskata, ka pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk iekļaujošas politiskās debates par pielāgošanās pasākumiem paredzētu inovatīvu finansējuma mehānismu izstrādi un specializētu taisnīgas pielāgošanās fondu izveidi.

1.10.

EESK aicina ievērojami palielināt pieejamos līdzekļus, sākt mērķorientētu jaunatnes programmu “Eiropas Klimata aizsardzībai paredzētais solidaritātes korpuss” un piešķirt līdzekļus vietējo pašvaldību un organizētas pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, kas ļautu izstrādāt kopienās balstītus un kopienām piederīgus mazoglekļa enerģijas un transporta projektus.

1.11.

EESK ir pārliecināta, ka ar Eiropas zaļā kursa palīdzību būtu jārūpējas par ES drošību un starptautisko konkurētspēju, un tas jo īpaši attiecas uz MVU, kurus skar arvien intensīvāka jaunietekmes ekonomiku konkurence, un atbalsta priekšlikumus par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

2.   Ievads un vispārīgas piezīmes

2.1.

Šis EESK atzinums tiek izstrādāts kā atbilde uz ES Padomes prezidentvalsts Horvātijas Republikas pieprasījumu, un EESK ir gandarīta, ka prezidentvalsts ir apņēmusies, ievērojot pieaugošo nepieciešamību pāriet uz mazoglekļa ekonomiku un veikt klimata pārmaiņu noteiktos pielāgošanās pasākumus, stimulēt ES līmeņa debates par finanšu noteikumu uzlabošanu. Kad šis atzinums bija gandrīz līdz galam izstrādāts, pasauli un Eiropas Savienību satricināja Covid-19 pandēmija, un atzinumā ir mēģināts sniegt sākotnējas piezīmes, reaģējot uz šo jauno realitāti.

2.2.

Vēl nepieredzētā apmērā mēs saskaramies ar progresējošu katastrofu, kas prasa cilvēku dzīvības, kā arī ar izplatītu slimību, sociālām grūtībām un darbvietu izzušanu. Ja rīkosimies nepareizi, mums draud tikpat smagas sekas kā Lielās depresijas laikā 1929. gadā. Ja rīkosimies pareizi, ES var to pārvarēt kopīgiem spēkiem, glābt cilvēku dzīvību un sabiedrības labklājību, pārveidot mūsu sociālekonomiskos modeļus par tādiem, kas vērsti uz cilvēkiem un dabu, un veicināt globālu partnerību ilgtspējīgai attīstībai.

2.3.

EESK ļoti atzinīgi vērtē un atbalsta nesenos Eiropadomes secinājumus, izsludināto Eiropas zaļo kursu (EZK) (7) un to kopīgo mērķi, proti, garantēt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un “līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES”. EESK atbalsta arī Eiropas zaļā kursa investīciju plānu kā pirmo no galvenajiem finanšu pīlāriem tāpat kā Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kura mērķis ir atbalstīt strādājošos un iedzīvotājus tajos reģionos, kurus pārejas procesi skar visvairāk (8).

2.4.

Neapstrīdami pierādījumi liecina, ka mēs saskaramies ar ārkārtas situāciju klimata jomā, eksistenciālu bioloģiskās daudzveidības zudumu, sociāli nepieņemamu veselības apdraudējumu, ko rada ķīmiskas vielas un gaisa piesārņojumu, un ar neizmērojamu plastmasas piesārņojumu mūsu okeānos. Zinātniskie pētījumi (9) liecina, ka jaunas cilvēku slimības parādīšanās ir cieši saistīta ar tiem ekoloģiskās krīzes virzītājspēkiem, kurus likvidēt paredzēts, Eiropas zaļajā kursā par prioritāti nosakot vides aizsardzības pasākumus.

2.5.

Līdzās eksistenciālām ekoloģiskajām krīzēm mēs saskaramies ar lielu un arvien pieaugošu nevienlīdzību, demogrāfiskām krīzēm, politisku radikālismu, kā arī ar to, ka samazinās uzticēšanās valdībām, pārvaldībai un politikas veidošanai. Covid-19 krīze ir atklājusi vairākus trūkumus mūsu ekonomikas un pārvaldības sistēmās, tostarp tirgus ekonomikas ierobežojumus, un šī krīze ir ļāvusi saprast, cik liela nozīme ir efektīvām valsts iestādēm un spēcīgai sabiedrības veselības aprūpes sistēmai. Tā ir arī devusi iespēju cilvēkiem pārdomāt par to, kas ir svarīgs. Steidzami jāpārbauda, kāda ietekme ir ražošanas un patēriņa līmenim, un jāapsver taisnīgas algas par svarīgu darbu (tādi sabiedriskie pakalpojumi kā veselības aprūpe), kā arī nodokļu un atalgojuma politika un jauni instrumenti, piemēram, vispārējie pamatienākumi, kā aicināts iepriekšējos EESK atzinumos (10).

2.6.

ES uzņēmēji aizvien vairāk uzskata, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 ir izdevība attīstīties un veids, kā Eiropā atgriezt produktīvas darbvietas. ES vides un klimata ministriem nesen nosūtītajā vēstulē (11) septiņi vadošie Eiropas enerģētikas uzņēmumi aicināja Eiropas Savienību palielināt līdz 2030. gadam sasniedzamo mērķi, nosakot, ka siltumnīcefekta gāzes jāsamazina par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai to saskaņotu ar izmaksu ziņā efektīvu trajektoriju līdz 2050. gadam. Enerģētikas pārkārtošanas komisija ir aicinājusi pasaules valstu valdības saprātīgi tērēt ekonomikas veicināšanai paredzētos līdzekļus un investēt nākotnes ekonomikā (12).

3.   Klimata jomā noteikto mērķu paaugstināšana, jauni finanšu resursi taisnīgai pārejai, ekonomikas atveseļošanai un pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, kā arī līdz 2030. gadam sasniedzamo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana

3.1.

Lai nodrošinātu pietiekamu jaunu finanšu resursu piesaisti neatliekamai rīcībai klimata politikas jomā un uzlabotu pašreizējo resursu izmantošanu, ir absolūti nepieciešama tālejoša politiska programma ar stingrākiem mērķiem 2030. un 2050. gadam. Tāpēc EESK atbalsta aicinājumu Eiropas Savienībai apņemties vēlākais līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti un attiecīgi pielāgot līdz 2030. gadam sasniedzamo mērķi, nosakot, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

3.2.

EESK ir pārliecināta, ka pārejai un ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas ir jābūt taisnīgai un tā rezultātā Eiropas Savienībai jākļūst taisnīgākai, citādi tā piedzīvos neveiksmi un smagi cietīs Eiropas projekts kopumā. Mēs uzskatām, ka viens no ļoti būtiskiem taisnīgas pārejas elementiem ir politiska, sociāla un ekonomiska iedzīvotāju, darba ņēmēju, kopienu un MVU iekļaušana, jo īpaši mazāk attīstītos ES lauku apvidos, un vienlaikus ir svarīgi nepieļaut to dalībvalstu diskriminēšanu, kas pašlaik nav eurozonas dalībvalstis. Lai nodrošinātu šo iekļautību, ir svarīgi nodrošināt, ka klimata politikas pasākumiem paredzētā jaunā budžeta finanšu resursi tiek sadalīti taisnīgi, un proaktīvi jānovērš lielas resursu daļas novirzīšana spēcīgām ieinteresētajām personām, kurām ir gan resursi, gan spēja izveidot ienesīgus projektus.

3.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju nodrošināt visu ieinteresēto personu – vietējo kopienu, pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru, rūpniecības, zināšanu institūtu u. c. dalībnieku – aktīvu līdzdalību turpmākajā Eiropas zaļā kursa un pēc Covid-19 pandēmijas paredzētā atveseļošanas un atjaunošanas plāna izstrādē un īstenošanā.

3.4.

Pēc pirmajiem Eiropas zaļā kursa un Eiropas zaļā kursa investīciju plāna pasākumiem un ņemot vērā vēl nebijušo krīzi, ar ko saskaramies, EESK atzinīgi vērtē pietiekami vērienīga atveseļošanas fonda izveidi un aicina izstrādāt vērienīgu atjaunošanas plānu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Būtiskai tā daļai vajadzētu būt klimata politikas budžetam, kas ir vismaz līdzvērtīgs iepriekš konstatētajam ikgadējam ieguldījumu trūkumam aptuveni 300 miljardu EUR apmērā, un par augstu prioritāti jāizvirza atbalsts decentralizētiem dekarbonizācijas projektiem, kurus kopīgi izstrādājuši iedzīvotāji, MVU, energokopienas, kā arī vietējās un reģionālās publiskās iestādes. EESK ir aicinājusi izstrādāt paktu par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu un jau ir sagatavojusi priekšlikumus šai finanšu mobilizācijai (13), un šajā atzinumā tie tiks papildināti ar citiem.

3.5.

Lai līdztekus tam izveidotu optimālu mehānismu kopumu turpmākai klimata finansējuma mobilizēšanai, EESK uzskata, ka 2030. gadam noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams rūpīgs un pārredzams vajadzīgo finanšu resursu novērtējums. Būtu jāveicina arī iekļaujošas politiskās debates par ilgtspēju un taisnīgu pāreju demogrāfiskās, tehnoloģiskās un fiskālās/publiskās politikas ietvaros, citstarp pamatojoties uz gaidāmo Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu (14).

3.6.

EESK jau ir paudusi aicinājumu izstrādāt Eiropas paktu par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu, kura uzdevums būtu “pārvirzīt uz klimata pārmaiņu apkarošanu un reālās ekonomikas attīstību kapitālu, kas varētu radīt jaunu spekulatīvu cenu burbuli. Paktam ir vajadzīgi arī jauni finansējuma avoti, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem”. Ierosinātie finansēšanas avoti: — finansējuma pārvirzīšana uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, izmantojot “zaļo novirzīšanu” un veicinot Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumus ar zaļo marķējumu, — Eiropas Centrālās bankas (ECB) kvantitatīvās mīkstināšanas kā finansējuma avota izmantošana, — ilgtspējīga ieguldījuma kritēriju noteikšana. Piemēram, Klimata finansējuma pakts ir iespēja vienlaikus pievērsties tādām problēmām kā klimata krīze, kvalitatīvu darbvietu trūkums un šaubas par Eiropas projektu. Tas ietver divus instrumentus – Eiropas Klimata un bioloģiskās daudzveidības banku un Eiropas Klimata un bioloģiskās daudzveidības fondu. Kopā tie varētu kļūt par Eiropas Klimata banku.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē un atbalsta EIB paziņojumu, ka tā gatavojas laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam ar vienu triljonu euro atbalstīt ieguldījumus klimata pasākumos un vides ilgtspējā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējos noteikumus, EIB var nodrošināt lielāku gada aizdevumu portfeli. Ja ES vai ECB nodrošinātu vairāk budžeta garantiju EIB vajadzībām, gada portfeli būtu iespējams palielināt vēl vairāk.

3.8.

EESK aicina dalībvalstis un ES iestādes reformēt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus tā, lai līdzsvarota budžeta norma palīdzētu nodrošināt vairāk valsts līmeņa investīciju ar klimatu saistītiem pasākumiem, kuri tiktu izslēgti no budžeta deficīta aprēķiniem kā daļa no ES klimata pasākumu budžeta, un aicina nodrošināt vajadzīgos aizsardzības pasākumus pret ļaunprātīgu izmantošanu (15). Sākotnējās iespējas jau ir minētas Eiropas Fiskālās padomes 2019. gada ziņojumā (16), un tās tagad būtu jāizvērš un jāpadara operacionālas. Laikā, kamēr Covid-19 krīzes dēļ ir apturēta Stabilitātes un izaugsmes pakta darbība, EESK aicina ES dalībvalstis izmantot pieejamos budžeta līdzekļus, lai maksimāli palielinātu ieguldījumus klimata politikas jomā.

3.9.

EESK aicina ECB uzņemties svarīgu lomu gan tiešā, gan netiešā klimata politikas pasākumu finansēšanā. Papildus ietekmei, ko nodrošina aktīvu iegādes programma, pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma un ECB, pieņemdama attiecīgu regulējumu un īstenodama regulatīvās pilnvaras, kā arī ar Eiropas Centrālo banku sistēmas palīdzību veikdama koordināciju ar centrālajām bankām ārpus eurozonas, var mudināt centrālās bankas sekot tai un tādējādi pozitīvi ietekmēt klimata politikas pasākumu finansēšanu. Kapitāla rādītājus arī būtu iespējams izmantot proaktīvāk, ja tiktu piemēroti tiem aizdevumiem un ieguldījumiem labvēlīgi režīmi, kuri ES taksonomijas ietvaros tiek uzskatīti par zaļiem. Eiropas Centrālajai bankai “būtu jāspēj nodrošināt (..) likviditāti, īstenojot turpmākus netradicionālus monetārās politikas pasākumus” (17), un šai nepieciešamā likviditātes apjoma nodrošināšanai vajadzētu pozitīvi ietekmēt rīcību klimata politikas jomā.

3.10.

Viens no klimata rīcības finansējuma palielināšanas veidiem ir publiskā un privātā sektora emitētas zaļās obligācijas – tā pamats ir spēcīgs regulatīvais satvars, kas balstīts uz ES ilgtspējīgu ieguldījumu taksonomiju. Steidzami ir nepieciešamas tā veicināšanas shēmas. EIB savu lomu varētu palielināt divos veidos: aizdevumus piešķirot projektiem, kas ar tiešām saistībām veicina rīcību klimata politikas jomā, un palielinot zaļo obligāciju emisiju. Pēc tam ECB, izmantojot aktīvu pirkšanas programmu, šīs obligācijas varētu iegādāties daudz lielākā apjomā nekā iepriekš.

3.11.

Tā kā galarezultātā lielāko daļu ieguldījumu veiks pilsoņi un privātais sektors, EESK uzsver, ka liela nozīme ir fiskāliem pasākumiem vides jomā un visiem oglekļa cenas noteikšanas aspektiem, jo tie ir galvenais instruments, kas ļauj panākt ilgtspējīgu ieguldījumu rentabilitāti. Mēs vēlētos arī uzsvērt, ka “oglekļa cenas noteikšana kopā ar zaļajām obligācijām uzlabo ietekmi uz vidi, kapitāla uzkrāšanu un parāda saglabāšana atmaksājamā līmenī (..) un liecina par lielāku taisnīgumu paaudžu starpā” (18).

3.12.

Vēl viens potenciālais finansēšanas avots varētu būt vērtspapīrošana, kas būtu balstīta uz nodrošinājuma portfeli, kurš ietvertu aizdevumu aktīvus – nodrošinājuma portfeli –, kas varētu ietvert zaļos un, iespējams, brūnos aktīvus. Vērtspapīrošana tiks uzskatīta par “zaļu”, ja ar tās palīdzību tiks finansēti videi draudzīgi projekti.

3.13.

EESK uzskata: lai praktiski īstenotu Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir izveidot ES stratēģiskajiem mērķiem piemērotu investīciju projektu sarakstu. Šādi investīciju projekt vēl nav pieejami atbilstīgi pieprasījumam. Tehniska palīdzība un konsultatīvs atbalsts visos publiskās pārvaldes līmeņos palīdzēs apzināt un sagatavot ilgtspējīgus projektus un nodrošinās projektu virzītāju spēju veidošanu. Kā pamats šādu projektu apzināšanai un izstrādei būtu jāizmanto nesen ieviestā ES mēroga klasifikācijas sistēma ilgtspējīgiem ieguldījumiem (taksonomija) (19).

3.14.

Piešķirot finansējumu taisnīgai pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, ir jānodrošina, lai jaunu tehnoloģiju un jaunu uzņēmumu attīstības iespējas tiktu aktīvi atbalstītas tādā veidā, kas ļautu pašlaik no konkrētā ražošanas procesa izslēgtiem patērētājiem un kopienām apgūt pēc iespējas lielāku jaunu ražošanas jaudu un pārtapt par aktīviem ilgtspējīgu preču un pakalpojumu “ražojošiem patērētājiem” (ražotājiem un patērētājiem) enerģētikas un transporta nozarē.

3.15.

Tā kā atjaunojamo energoresursu izmantošana pašlaik nozīmē vērtīgu dabas resursu privatizēšanu, projektos, kuri tiek atbalstīti no publiskā finansējuma, būtu jāatzīst, ka tie ir vietējās kopienas īpašums un ka tai pienākas noteikta daļa no projektu radītajiem ienākumiem vai īpašumtiesībām.

3.16.

EESK vēlas uzsvērt, ka steidzami jāsniedz būtisks finansiāls atbalsts iestādēm, kuras varētu aktīvi veicināt mazus, decentralizētus individuālus iedzīvotāju, kopienu vai MVU īstenotus projektus un tos ietvert lielākos un rentablākos projektos. Tā kā pilsoniskā sabiedrība tiešām īsteno daudzas šādas iniciatīvas, EESK ir ieinteresēta piedalīties institucionāla satvara veidošanā un tādu pamatnostādņu izstrādē, kas būtu paredzētas ES līmeņa atbalstam un aktīvai sadarbībai šādu iniciatīvu ietvaros.

4.   Pastāvošie finansēšanas mehānismi un ar investīcijām saistīti šķēršļi publiskā un privātā sektora finansējumam un valsts atbalstam

4.1.

Parīzes nolīguma īstenošanai ir nepieciešams gādāt par to, lai finanšu plūsmas nebūtu pretrunā nepieciešamajam emisiju samazinājumam un klimatnoturības pasākumiem. Ņemot to vērā un ievērojot Eiropas zaļā kursa mērķus, EESK aicina panākt, lai visi pašreizējie ES finanšu mehānismi atbilstu Parīzes nolīgumam vai būtu klimatnoturīgi, kā arī atbilstu Eiropas zaļā kursa un Programmas 2030. gadam mērķiem.

4.2.

Ņemot vērā pastāvošos finanšu mehānismus, EESK jau ir pieņēmusi (20) šādus ieteikumus: — līdz 40 % palielināt cīņai pret klimata pārmaiņām paredzēto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda daļu, — ES ar savu rīcību ir jāapliecina, ka tā ir spējīga sasniegt klimata pārmaiņu apkarošanas jomā noteiktos mērķus, — šim mērķim ir jāatvēl vidēji 40 % no tās kopējā budžeta (daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam), un tādējādi Eiropas Kohēzijas fonda atbilstošā daļa ir jāpaceļ augstāk par pašreizējiem 20 %.

4.3.

Pastāv vairāki būtiski šķēršļi, kas ES un dalībvalstu līmenī neļauj nodrošināt pienācīga apjoma publisko un privāto finansējumu rīcībai klimata politikas jomā, tāpēc gan pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās finansējums ir samērā zems un nepietiekams (21). Mēs vēlamies izcelt trīs šādus šķēršļus.

4.4.

Pirmkārt, joprojām pastāv lielas tiešas un netiešas fosilā kurināmā subsīdijas, kuru apjoms ES 2015. gadā saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda nesen veiktiem aprēķiniem (22) ir bijis 289 miljardi ASV dolāru. Tās pastāv valstu un ES līmenī, radot milzīgas vidiskas, sociālas un saimnieciskas (ar iespējām saistītas) izmaksas, kas nomāc klimata politikā sasniegto progresu. Tā kā šādas subsīdijas arī pazemina oglekļa cenu, EESK uzskata, ka tās ir steidzami jālikvidē un dalībvalstu nacionālajos un klimata plānos tam ir jāparedz skaidrs grafiks.

4.5.

Otrkārt, tā kā ES dalībvalstu fiskālo politiku parasti ierobežo Stabilitātes un izaugsmes pakts un valsts atbalsta noteikumi, kas neļauj pastiprināt valsts lomu pārkārtošanas politikā, klimata politikas finansējums joprojām ir ierobežots. Pašreizējā vispārējās izņēmuma klauzulas (23) un valsts atbalsta noteikumu pagaidu regulējuma (24) izmantošana ir izņēmumi, un Komiteja cer, ka tos lietos, lai maksimāli finansētu rīcību klimata politikas jomā.

4.6.

Treškārt, pastāv šķēršļi privātā sektora finansējumam, it īpaši runājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un investīcijām pētniecībā un inovācijā. EESK uzskata, ka paralēli Eiropas zaļajam kursam būtu jāpabeidz banku savienības un kapitāla tirgu savienība izveide, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu universālai un vienkāršai piekļuvei daudzveidīgākam un lielākam finansējumam pārejai uz klimatneitrālām tehnoloģijām.

4.7.

Turklāt dalība galveno ES programmu vadībā bieži vien ir ierobežota un tāpēc izpaliek tas pozitīvais pienesums, ko varētu sniegt reāla ieinteresēto personu dalība: demokrātiska iesaiste un pārraudzība, kā arī publisko līdzekļu virzīšana sociāli visvēlamākajam izmantojumam. Tāpēc ir jānodrošina plašāka valdību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru, akadēmisko aprindu un uzņēmumu pārstāvju iesaiste.

4.8.

Ekonomiskās darbības pārtraukšana, ko izraisīja Covid-19 krīze, liek strauji samazināties ES oglekļa tirgus cenām, tādēļ sistēma jāstiprina, lai tā labāk izturētu līdzīgus satricinājumus. Tieši pirms krīzes ES ETS cena bija 25 EUR par tonnu, un tas veicināja pakāpenisku atteikšanos no ogļu izmantošanas. Pašreizējo cenu krituma dēļ lignīta ražotņu rentabilitāte diemžēl jau ir uzlabojusies. Cenu kritums nozīmē arī dalībvalstīm mazākus ieņēmumus no emisijas kvotu izsolēm. Zemākas oglekļa cenas nozīmē, ka oglekļa cenas signāls mazāk veicinās emisiju samazināšanu. Tas ir īpaši svarīgi lielās piesārņojošās rūpniecības nozarēs (tērauds, ķīmiskās vielas, cements) un aviācijas nozarē. ES ETS tirgus stabilitātes rezerve kopš 2019. gada sākuma ir absorbējusi tirgus kvotu pārpalikumu, un galvenokārt tādēļ cena ir 25 EUR. Minētais mehānisms arī turpmāk ļaus izņemt no apgrozības pārpalikumu un vēlāk atcels šīs atļaujas. Tomēr tirgus stabilitātes rezerve bija paredzēta, lai novērstu iepriekšējos gados uzkrāto pārmērīgo piedāvājumu. Tā nav piemērota, lai risinātu pašreizējā vai turpmākā pārpalikuma jautājumu. Tirgus stabilitātes rezerves loma būs jāstiprina (25), saistībā ar Eiropas klimata akta īstenošanu un ES oglekļa tirgus noteikumu pārskatīšanu, kas ir paredzēta.

4.9.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru jaunajam ES budžetam, kas būs spēkā no 2021. gada līdz 2027. gadam, būtu jāpiedāvā augstu kapitāla izmaksu valstīm Eiropā iespēja ar ES budžeta garantijas mehānisma finansiālu atbalstu izstrādāt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus. Samazinot kapitāla izmaksas, Grieķijas sauszemes vējparku enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas (26) tiktu samazinātas par 20 % salīdzinājumā ar scenāriju bez riska mazināšanas pasākumiem (no 5,7 centiem/kWh līdz 4,6 centiem/kWh).

4.10.

EESK uzskata, ka saprotamāki un pārredzamāki valsts atbalsta noteikumi gan valstiskajiem, gan nevalstiskajiem dalībniekiem uzlabotu skaidrību par to, kāda politika un jomas ir jāfinansē un kā. Turklāt EESK aicina stingrāk novērtēt valsts atbalsta shēmas gadījumos, kad runa ir par līdzsvaru starp ar piesārņotāju finansēšanu un ieguldījumiem pārejā uz mazoglekļa ekonomiku.

4.11.

EESK uzsver: lai pilnībā izmantotu to potenciālu enerģētikas pārkārtošanas veidošanā, pārskatītā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula un Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai (27) ir jāformulē skaidri, un tajās kā piemēri jāmin projekti vai operatori (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas), kādus dalībvalstis varētu atbalstīt. EESK arī uzsver, ka vides aizsardzības jomā aktīvajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāiegūst tā sauktās ieinteresētās personas statuss atbilstoši Procedūras regulas 1. panta h) punktam (28) (29).

5.   Finansēšanas problēmas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām

5.1.

Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām izskan aicinājums rīkoties gan saistībā ar klimata pārmaiņu cēloņiem, gan sekām. Klimata pārmaiņu cēloņi ir jārisina, krasi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas (pārmaiņu mazināšana), un pārmaiņu sekas jānovērš, tādu pašu uzsvaru liekot uz ieguldījumiem klimatnoturībā (pielāgošanās).

5.2.

Nesen veikts pētījums liecina, ka ieguvumu un izmaksu attiecība pielāgošanās programmu gadījumā (agrīnās brīdināšanas sistēmas, infrastruktūras noturības paaugstināšana, sauso zonu lauksaimniecības uzlabošana un ūdens resursu apsaimniekošana) svārstās no 5:1 līdz 10:1 (30). Tas pats pētījums liek secināt, ka pielāgošanās varētu radīt trīskāršu dividendi, ko veidotu izvairīšanās no zaudējumiem klimata pārmaiņu dēļ, ekonomiski ieguvumi no investīciju programmām un sociāli un vidiski ieguvumi.

5.3.

Jaunas ES pielāgošanās stratēģijas izstrādes nolūkā EESK atbalsta spēcīgu pilnvarojumu un uzsver, ka ir steidzami jāizstrādā kompetentu un uzticamu lēmumu pieņemšanas process ES un dalībvalstu līmenī, lai “vienāds uzsvars” uz pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās finansējumu izpaustos kā pašlaik un vēlāk pieejamo līdzekļu optimāls sadalījums starp šīm divām prioritātēm. Vienlīdz svarīgas ir arī debates par inovatīva un pielāgošanās pasākumiem paredzēta finanšu resursu piesaistes risinājuma izstrādi.

5.4.

EESK uzskata, ka pielāgošanās pasākumi varētu lielā mērā veicināt to, ka pāreja un pēc Covid-19 krīzes paredzētā atjaunošana tiek īstenota taisnīgākā veidā. Kopienām un reģioniem, kuros klimata pārmaiņu izraisītā negatīvā ietekme pārsniedz vidējo līmeni, ir jāsaņem atbalsts šīs ietekmes un pašvērtēto risku mazināšanai. Tas jo īpaši attiecas uz kopienām un reģioniem, kuru pašreizējās un vēsturiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir zemākas par vidējo rādītāju.

5.5.

Lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pielāgošanās pasākumiem piesaistītajiem finanšu resursiem, EESK aicina sniegt tehnisku un organizatorisku palīdzību skartajiem reģioniem un, iespējams, ES, dalībvalstu un reģionālā līmenī sākt veidot specializētu Taisnīgas pielāgošanās fondu.

5.6.

Klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir skaidri (piem., nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos par vairāk kā 1,5 oC pasaulē vai salīdzinājumā ar bāzes gadu noteiktā apmērā samazināt emisijas), savukārt pielāgošanās mērķus ir sarežģīti noteikt. Tomēr tie ir nepieciešami pielāgošanās procesa efektivitātes nodrošināšanai. EESK atbalsta neaizsargātības indeksu ieviešanu. Šie indeksi noteiks pielāgošanās stratēģijas virzību un pielāgošanās mērķu noteikšanu. Neaizsargātības indeksi būtu jāattīsta trijās dimensijās: ģeogrāfiskā vai reģionālā neaizsargātība; nozares vai ekonomiskā neaizsargātība; sociālā neaizsargātība.

6.   Jauns finansējums nevalstisko dalībnieku rīcībai klimata politikas jomā

6.1.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir vajadzīga piekļuve finanšu instrumentiem; tām ir arī aktīvi jāpiedalās tādu projektu, iniciatīvu un pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas veicina emisiju samazināšanu un kopienu klimatnoturību (31).

6.2.

EESK atbalsta programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kurā “[ir] pulcēti jaunieši ar nolūku veidot iekļaujošāku sabiedrību, sniegt palīdzību neaizsargātākajiem un risināt sabiedrības problēmjautājumus” (32). Ņemot vērā ārkārtas situāciju klimata jomā un visu ES jauniešu skaidro motivāciju, EESK ierosina ievērojami palielināt pieejamos līdzekļus un sākt mērķorientētu apakšprogrammu “Eiropas Klimata aizsardzībai paredzētais solidaritātes korpuss”, kas ļautu visiem ieinteresētajiem jauniešiem un uzņēmējorganizācijām visā ES atbalstīt kopienu iniciatīvas, kas vērstas uz neatliekamu rīcību klimata politikas jomā.

6.3.

EESK aicina ievērojami palielināt pieejamos ES un dalībvalstu finanšu līdzekļus, īpaši vietējo pašvaldību un organizētas pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, lai izstrādātu kopienās balstītus un kopienām piederīgus mazoglekļa enerģijas un transporta projektus. EESK atzīmē, ka klimata aizsardzībai paredzētais finansējums atveseļošanās no Covid-19 laikā var būt vēl problemātiskāks, jo publisko un privāto avotu pieejamība, visticamāk, samazināsies, bet pieprasījums pēc finansējuma turpinās palielināties.

6.4.

EESK kopumā uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāsāk ieguldīt, lai mūsu sociālekonomiskā sistēma kļūtu noturīga pret krīzēm un radītu zaļu aprites ekonomiku, kuras pamatā ir dabā balstīti risinājumi un kas orientēta uz sabiedrības labklājību. Tagad ir laiks sākt sistēmiskas pārmaiņas ekonomikā, un labā ziņa ir tāda, ka mums ir plāns, ko veido ANO Programma 2030. gadam (17 ilgtspējīgas attīstības mērķi) un Eiropas Komisijas izstrādāts Eiropas zaļais kurss.

7.   Globālais un ģeopolitiskais aspekts

7.1.

Covid-19 krīze ir likusi saprast, cik svarīga nozīme mūsu dzīvē ir elektroenerģijai un cik ārkārtīgi vērtīga ir elektroenerģijas infrastruktūra un zinātība. Krīze sniedz priekšstatu par to, kā šī loma nākotnē paplašināsies un attīstīsies. Kā pāreja uz tīru enerģiju var palīdzēt ekonomikas veicināšanā? Pāreja ļauj izvirzīt tālejošus mērķus darbvietu radīšanas un klimata pārmaiņu apkarošanas ziņā, piemēram, enerģētikas sistēmu modernizēšana var sekmēt darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi, kā arī klimata aizsardzību. Valdības tieši vai netieši veicina vairāk nekā 70 % no globālajiem ieguldījumiem enerģētikā. Šajā krīzes laikā to rīcība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Politikas tendences var aktīvi virzīt ar enerģētiku saistītus ieguldījumus ilgtspējīgākā veidā. Par prioritāti būtu jānosaka stimulēšanas programmas enerģētikas nozarē, lai atbalstītu pašreizējo darbaspēku, radītu jaunas darbvietas un veicinātu emisiju samazināšanu.

7.2.

Globālajos naftas tirgos valda vēl nebijusi situācija. Vai pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem paātrināsies vai tomēr palēnināsies? Kopumā zemās (negatīvās) naftas cenas mazina zaļās enerģijas konkurētspēju, bet izdevīgāka cena nozīmē, ka naftas eksportētājiem rodas lielāki ekonomiskie stimuli ieguldīt atjaunojamos energoresursos, savukārt investori šādu rīcību varētu interpretēt kā zīmi tam, ka peļņa naftas jomā būs zema, un tādējādi lielāku sava kapitāla daļu novirzīt zaļajos resursos.

7.3.

EESK ir pārliecināta, ka ar Eiropas zaļā kursa palīdzību būtu jārūpējas par ES starptautisko konkurētspēju un tas jo īpaši attiecas uz MVU, kurus skar arvien intensīvāka jaunietekmes ekonomiku konkurence, jo politika, kas vērsta uz paredzētā oglekļneitralitātes mērķa sasniegšanu ir saistīta ar pārejas riskiem, un tie var izraisīt nevēlamu blakusietekmi starptautiskās konkurētspējas jomā.

7.4.

Ir skaidrs, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana gan uzņēmumu, gan valsts līmenī būs pretrunā interesēm, kādas ir fosilā kurināmā importētājiem uz Eiropas Savienību. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir steidzami jāveido spēja izturēt ārpus Eiropas Savienības esošo dalībnieku interešu vadīto vēlmi bremzēt Eiropas zaļā kursa īstenošanu, un jāveido spēcīgāki mehānismi to identificēšanai un atbildes pasākumu veikšanai.

7.5.

EESK aicina visos nākamajos ES tirdzniecības līgumos iekļaut Parīzes nolīgumu kā vienu no būtiskākajā klauzulām un, pamatojoties uz aktīvu ES klimata diplomātiju, kopā ar ES dalībvalstīm rūpēties par klimata pārmaiņu un to seku apkarošanu globālā līmenī, kā arī par pielāgošanos to sekām. Eiropas Savienībai būtu jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar apdrošināšanas izmaksu pieaugumu klimata pārmaiņu izraisīta fiziskā apdraudējuma palielināšanās dēļ, gan ar Parīzes nolīguma 6. panta īstenošanu un globālās oglekļa cenas noteikšanu, kas notiktu, pateicoties oglekļa dioksīda emisiju tirgus tīkla izveidei pasaulē.

7.6.

EESK atbalsta priekšlikumus par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un aicina strādāt pie šķēršļu novēršanas energoefektīviem un mazemisiju produktiem un ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijā.

---

(1)  hhttps://ec.europa.eu/info/sites/info/files/european-green-deal-communication_lv.pdf.

(2)  https://www.eesc.europa.eu/lv/news-media/presentations/eus-response-covid-19-outbreak-and-need-unprecedented-solidarity-amongst-member-states

(3)  https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0054_LV.pdf

(4)  Skaidrojums par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu un Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, Brisele, 2020. gada 14. janvāris.

(5)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/sustainable-economy-we-need-own-initiative-opinion

(6)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/leaving-no-one-behind-when-implementing-2030-sustainable-development-agenda-own-initiative-opinion

(7)  hhttps://ec.europa.eu/info/sites/info/files/european-green-deal-communication_lv.pdf.

(8)  Skaidrojums par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu un Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, Brisele, 2020. gada 14. janvāris.

(9)  https://www.nature.com/articles/s41893-019-0293-3#ref-CR101

(10)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/european-framework-directive-minimum-income-own-initiative-opinion

(11)  https://www.statkraft.com/media/news/2019/energy-companies-call-for-more-ambitious-EU-2030-climate-target/

(12)  http://www.energy-transitions.org/sites/default/files/COVID-Recovery-CoverLetter.pdf

(13)  https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/european-finance-climate-pact-own-initiative-opinion

(14)  EEA ziņojums “Pāreja uz ilgtspēju Eiropā demogrāfisko un tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā”.

(15)  https://www.bruegel.org/2019/12/the-european-green-deal-needs-a-reformed-fiscal-framework/

(16)  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2019-efb-annual-report_en.pdf

(17)  https://www.eesc.europa.eu/lv/news-media/presentations/eus-response-covid-19-outbreak-and-need-unprecedented-solidarity-amongst-member-states

(18)  http://documents.worldbank.org/curated/en/808771566321852359/pdf/Financing-Low-Carbon-Transitions-through-Carbon-Pricing-and-Green-Bonds.pdf

(19)  https://ec.europa.eu/info/publications/sustainable-finance-teg-taxonomy_lv

(20)  https://www.eesc.europa.eu/en/our-work/opinions-information-reports/opinions/european-finance-climate-pact-own-initiative-opinion

(21)  EESK atzinums “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam” (OV C 110, 22.3.2019., 14. lpp.).

(22)  https://www.imf.org/en/Publications/WP/Issues/2019/05/02/Global-Fossil-Fuel-Subsidies-Remain-Large-An-Update-Based-on-Country-Level-Estimates-46509

(23)  https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/03/23/statement-of-eu-ministers-of-finance-on-the-stability-and-growth-pact-in-light-of-the-covid-19-crisis/

(24)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_496

(25)  https://carbonmarketwatch.org/publications/avoiding-a-carbon-crash-how-to-phase-out-coal-and-strengthen-the-eu-ets/

(26)  https://www.agora-energiewende.de/fileadmin2/Projekte/2019/De-risking_SEE/161_Unlocking_SEE_EN_WEB.pdf

(27)  Skatīt arī ClientEarth ieguldījumu sabiedriskajā apspriedē par to, cik atbilstīgas ir Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, 2019. gada jūlijā: https://www.documents.clientearth.org/library/download-info/clientearths-response-to-the-targeted-consultation-for-the-evaluation-of-the-guidelines-on-state-aid-for-environmental-protection-and-energy-2014-2020/.

(28)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(29)  Sk. EESK atzinuma “Konstruktīvāka pilsoniskās sabiedrības loma vides tiesību īstenošanā” (OV C 47, 11.2.2020., 50. lpp.) 2.1.13. punktu un EESK atzinuma “Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai” (OV C 283, 10.8.2018., 83. lpp.) 3.5.8. un 3.5.9. punktu.

(30)  Global Commission on Adaptation, World Resources Institute, 2019. gada septembris.

(31)  EESK atzinums “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam” (OV C 110, 22.3.2019., 14. lpp.), un pētījums Toolbox for multi-stakeholder climate partnerships. A policy framework to stimulate bottom-up climate actions (Instrumentu kopums daudzpusējām ieinteresēto personu klimata partnerībām. Politikas satvars augšupējas klimata rīcības stimulēšanai).

(32)  https://europa.eu/youth/solidarity_lv