EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2018

SWD(2018) 293 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula,

ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE)

{COM(2018) 385 final}
{SEC(2018) 275 final}
{SWD(2018) 292 final}

Eiropas Savienība ir globālā līdere vides aizsardzībā un cīņā pret klimata pārmaiņām un — kā apstiprināja priekšsēdētājs Junkers runā par stāvokli Savienībā 2017. gadā 1 — vēlas pastiprināt šo lomu 2 .

Programma LIFE ir vienīgais ES fonds, kas ir pilnībā paredzēts vides un klimata mērķu sasniegšanai. Ar savu nelielo budžetu tā ir vērsta uz nišu starp ES programmām, kas atbalsta pētniecību un inovāciju, no vienas puses, un ES programmām, no kurām finansē liela mēroga ieviešanas pasākumus, no otras puses.

Lai gan programma LIFE dažas problēmas risina tieši un konkrēti, tās galvenā ietekme ir netieša: tā darbojas kā katalizators, kas palīdz uzsākt, paplašināt vai paātrināt ilgtspējīgas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa prakses, atbalstot:

­paraugprakses un zināšanu pilnveidošanu un apmaiņu;

­spēju veidošanu un vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas paātrināšanu;

­ieinteresētās personas, kas izmēģina maza mēroga tehnoloģijas un risinājumus; kā arī

­finansējuma mobilizēšanu no citiem avotiem.

Šis ietekmes novērtējums ir pavaddokuments Komisijas priekšlikumam nākamajai Vides un klimata pasākumu programmai LIFE pēc 2020. gada un atbilst Finanšu regulas prasībām attiecībā uz ex ante izvērtējuma sagatavošanu.

Programmas LIFE problēmas un iespējas, kas saistītas ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu

Nesen veiktā programmas LIFE vidusposma termiņa novērtējumā (VTN) 3 apstiprinājās, ka pašreizējās programmas iestrādes dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu 4 , efektīvu un relevantu un ka tā dod ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Turklāt lielākā daļa ieinteresēto personu uzskata programmu LIFE par ļoti svarīgu instrumentu prioritāšu īstenošanai vides un klimata jomā.

Tomēr VTN tika konstatētas arī iespējas vēl vairāk uzlabot programmas kopējo lietderību, kas nebūtu realizētas, 2021.–2027. gada periodā programmu LIFE turpinot tās pašreizējā formātā un mērogā. Tās ir, piemēram, iespējas uzlabot programmas LIFE un citu Eiropas Savienības fondu saskaņotību un palielināt programmas katalītisko ietekmi. Citas uzlabojumu iespējas tika konstatētas arī saistībā ar programmas stratēģisko fokusu, tāpat kā iespējas palielināt programmas LIFE efektivitāti un vienkāršot tās pārvaldību.

Vēlamie risinājumi

Lai risinātu konstatētās problēmas, tika apzināti vairāki risinājumi un novērtēta to lietderība, efektivitāte un saskaņotība. Tas noteica vairākus konkrētu uzlabojumu variantus, kas šeit aprakstīti.

Tika izraudzīti trīs risinājumi attiecībā uz programmas tvērumu un darbības jomu.

1.Programmas LIFE darbības jomas paplašināšana tā, lai tajā iekļautu spēju veidošanas projektus, kas saistīti ar tīru enerģiju, pievienojot apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju”, nodrošinātu saskaņotāku pieeju spēju veidošanas projektu finansēšanai tīras enerģijas jomā, vienlaikus uzlabojot piekļuvi plašākam labuma guvēju lokam.

2.Programmas LIFE atbalsta pastiprināšana dabas un bioloģiskās daudzveidības mērķu integrēšanai. Tas palielinātu dabas projektu finansēšanu un uzlabotu ES budžeta vispārējās struktūras saskaņotību, veicinot labāku integrācijas pieeju. Tomēr šim nolūkam vides iestādēm varētu būt jāveic papildu plānošanas un koordinēšanas darbs.

3.LIFE dalībtiesīguma paplašināšana, to attiecinot uz ES aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), jo īpaši dabas un bioloģiskās daudzveidības darbībām apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” ietvaros, novērstu iespējamo BEST shēmas finansējuma trūkumu 5 .

Ja budžets tiek īpaši palielināts, lai iekļautu pāreju uz tīru enerģiju un/vai apakšprogrammu “Daba”, šie varianti (1. un 2. variants) būtu jāiekļauj programmas LIFE struktūrā.

Deviņi varianti tika izraudzīti attiecībā uz programmas izpildes mehānismiem un programmas pārvaldību.

Lai uzlabotu programmas LIFE sniegumu un katalītisko ietekmi, tika analizēti divi varianti, kas attiecas uz LIFE pieejamību pieteikumu iesniedzējiem no visām ES dalībvalstīm. Pozitīvi ir novērtēts variants sniegt centralizētu atbalstu visam valsts kontaktpunktu tīklam pašreizējo nacionālo spēju veidošanas projektu vietā (pēdējie pieejami tikai dažām dalībvalstīm). Variants palielināt līdzfinansējuma likmes būtu vēl jāapsver, kad būs pieņemts lēmums par programmas LIFE vispārējo formu un budžetu, balstoties uz pieprasījumu laika gaitā.

Tika apsvērti četri citi komplementāri varianti, kas varētu palīdzēt uzlabot programmas izpildi un katalītisko ietekmi. Balstoties uz integrēto projektu pilotizmēģinājumā gūto pieredzi pašreizējā LIFE programmā, par visspēcīgāko mehānismu no tiem tiek uzskatīta stratēģisku integrēto projektu paplašināšana. Tomēr tam būtu nepieciešams papildu budžets, salīdzinot ar pašreizējo programmu.

Risinājumiem, kas paredz uzlabot atkārtojamību un palielināt programmas elastīgumu, kā arī iespēju risināt svarīgas un jaunas problēmas, vienkāršojot regulu un daudzgadu darba programmu, nav nopietnu negatīvu seku, tāpēc tie abi būtu jāievieš. Attiecībā uz finanšu instrumentiem būtu lietderīgi, ja pieejas, kas izstrādātas pašreizējos programmas LIFE pilotinstrumentos, tiktu izvērstas plašākā mērogā fondā InvestEU.

Kā tiks uzraudzīts un novērtēts sniegums?

Sniegums arī turpmāk tiks mērīts programmas un apakšprogrammu līmenī, balstoties uz pašreizējo projektos balstīto pieeju. Tomēr ir noteikti papildu snieguma kritēriji, lai pastiprinātu programmas LIFE katalītiskās ietekmes uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī tās ieguldījumu sabiedrības pārveidošanās atbalstā. Lai izvairītos no pašreizējo ziņošanas prasību palielināšanas un nodrošinātu precīzu un stabilu ziņošanu, Tās piemērošanas pienākums galvenokārt gulsies uz Komisijas pleciem.

Vidusposmā (līdz 2024. gadam) un plānošanas perioda beigās (līdz 2027. gadam) būs pabeigti divi padziļināti izvērtējumi.

(1)       https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_en .

(2)      Analīze par to, vai dažādās vides rīcībpolitikas jomās un attiecībā uz klimata pārmaiņām nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem, Parīzes klimata nolīgumam un enerģētikas savienības īstenošanu, ir sniegta 4. pielikumā.

(3)      EK (2017) Vides un klimata pasākumu programmas vidusposma novērtējuma ziņojums.   SWD(2017) 355 final . Ecorys (2017) Support for an external and independent LIFE Mid Term Evaluation Report.

(4)      Balstoties uz to galveno snieguma rādītāju analīzi, kas izmantoti projektu snieguma novērtēšanai.

(5)      Iniciatīvas BEST — brīvprātīga shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” — mērķis ir atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu ekosistēmu pakalpojumu izmantošanu, ieskaitot ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai ES tālākajos reģionos (TR) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT).