EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.4.2018

COM(2018) 196 final

2018/0093(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Dinamiski augošās Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomikas, kurās ir vairāk nekā 600 miljoni patērētāju un strauji augoša vidusšķira, ir Eiropas Savienības eksportētājiem un ieguldītājiem nozīmīgi tirgi. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), kopā ņemot, ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas (pēc ASV un Ķīnas) – kopējais preču tirdzniecības apjoms ar ASEAN 2016. gadā bija EUR 208 miljardi un pakalpojumu tirdzniecības apjoms bija EUR 77 miljardi. Tajā pašā laikā ASEAN valstīs uzkrātie iekšējie ārvalstu tiešie ieguldījumi EUR 263 miljardu apmērā 2016. gadā padara ES par lielāko ārvalstu tiešo ieguldītāju ASEAN, kamēr ASEAN, kopā ņemot, ir otrais lielākais Āzijas tiešais ārvalstu ieguldītājs ES ar kopējo ārvalstu tiešo ieguldījumu apjomu EUR 116 miljardu apmērā (2016).

–Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku;

–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku;

–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses;

–priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ņemot vērā Tiesas atzinumu un plašās diskusijas par struktūru ar Padomi un Eiropas Parlamentu pēc atzinuma saņemšanas, teksts, par kuru sākotnēji bija panākta vienošanās, tika pielāgots, lai radītu divus atsevišķus nolīgumus: BTN un IAN.

Saskaņā ar atzinumu Nr. 2/15 visas jomas, ko aptver ES un Singapūras BTN, ir ES kompetencē un, jo īpaši, LESD 91. panta, 100. panta 2. punkta un 207. panta piemērošanas jomā. Visas materiālās tiesību normas attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību saskaņā ar IAN, ciktāl tās attiecas uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, aptver LESD 207. pants.

ES un Singapūras BTN ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu.

Turklāt juridiskajam pamatam ir pievienots LESD 218. panta 7. punkts, jo ir lietderīgi Padomei pilnvarot Komisiju apstiprināt Savienības nostāju attiecībā uz konkrētām BTN izmaiņām, ņemot vērā to, ka BTN ir paredzētas paātrinātas un/vai vienkāršotas procedūras šādu izmaiņu apstiprināšanai. Tādēļ Komisijai būtu jābūt pilnvarotai apstiprināt grozījumus vai labojumus, ko pieņem Tirdzniecības komiteja atbilstīgi BTN 9.18. pantam (Piemērošanas jomas grozīšana un labošana) attiecībā uz 9.-A līdz 9.-I pielikumu un atbilstīgi 10.17. pantam (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) un 10.18. pantam (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana) attiecībā uz 10.-A un 10.-B pielikumu.

ES un Singapūras IAN ir jāparaksta Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 5. punktu, un jānoslēdz Savienībai atbilstīgi Padomes lēmumam, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu, pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas un ratifikācijas dalībvalstīs saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Atzinumā Nr. 2/15 tika apstiprināts, ka ES un Singapūras BTN, kā tas iesniegts Padomei, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.

Attiecībā uz IAN Tiesa apstiprināja, ka saskaņā ar LESD 207. pantu ES ir ekskluzīva kompetence saistībā ar visām materiālajām tiesību normām attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību, ciktāl tās attiecas uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tiesa arī apstiprināja, ka ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz valstu strīdu izšķiršanas mehānismu saistībā ar ieguldījumu aizsardzību. Visbeidzot Tiesa atzina, ka ES ir dalīta kompetence attiecībā uz netiešajiem ieguldījumiem un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu (ko IAN vēlāk aizstāja ar ieguldījumu tiesu sistēmu), kur atbildētājas ir dalībvalstis 2 . Šos elementus nevar saskaņoti nošķirt no materiālajām tiesību normām vai valstu strīdu izšķiršanas mehānisma, un tādējādi tie būtu jāiekļauj ES līmeņa nolīgumos.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums ir saskaņā ar ES 2020. gada stratēģijas redzējumu un veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. pantu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautiskiem nolīgumiem. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Kad sarunas ar Singapūru lielākoties bija pabeigtas, iekšēja darba grupa, ko vadīja Tirdzniecības ĢD galvenais ekonomists, veica pētījumu par ekonomiskajiem ieguvumiem, kas sagaidāmi no nolīguma. Analīzē tika prognozēts, ka ES eksports uz Singapūru 10 gadu laikā varētu pieaugt par aptuveni EUR 1,4 miljardiem, bet Singapūras eksports uz ES varētu palielināties par EUR 3,5 miljardiem; šis rādītājs ietver sūtījumus no daudzajiem ES meitasuzņēmumiem Singapūrā atpakaļ uz ES.

Ņemot vērā abu ekonomiku izmēra milzīgo atšķirību, kā arī Singapūras ekonomikas relatīvo atvērtību, ir neizbēgami, ka ieguvumi no nolīguma abiem partneriem atšķiras. Analīzē tika prognozēts, ka ES reālais IKP 10 gadu laikā varētu palielināties par aptuveni EUR 550 miljoniem, bet Singapūras ekonomika tajā pašā laikposmā varētu pieaugt par EUR 2,7 miljardiem.

Šīs aplēses par iespējamo ekonomisko ietekmi ir uzskatāmas par konservatīvām, ņemot vērā grūtības precīzi kvantificēt, kāda ietekme būs beztarifu barjeru atcelšanai, kas ir būtisks nolīguma elements.

Ņemot vērā to, ka Singapūra ir centrs preču un pakalpojumu tirdzniecībai starp Eiropu un Dienvidaustrumāzijas valstīm, ir arī iespējams, ka ieguvumi no nolīguma vēl vairāk palielināsies, ja un kad ES noslēgs nolīgumus ar citām ASEAN dalībvalstīm.

Turklāt aplēsēs, kas pamatojas uz ekonomikas modelēšanu, netiek ņemta vērā, kāda ir ES un Singapūras BTN un IAN stratēģiskā vērtība Eiropas Savienībai – tie ir būtiski svarīgi nolīgumi plašākām ES interesēm ASEAN reģionā un Āzijā kopumā. Pēc ES un Korejas BTN ES un Singapūras BTN būs ES otrais augstas kvalitātes tirdzniecības nolīgums ar nozīmīgu Āzijas partneri, savukārt ES un Singapūras IAN būs pirmais ieguldījumu aizsardzības nolīgums, ko ES noslēdz ar kādu Āzijas partneri.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pirms divpusējo sarunu ar Singapūru sākšanas tika veikts tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums (TSIA) par BTN starp ES un ASEAN 3  – to veica ārējs darbuzņēmējs ar mērķi izpētīt iespējamo ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, ko radītu ciešāka ekonomiska partnerība starp abiem reģioniem.

Gatavojoties TSIA, šis darbuzņēmējs apspriedās ar iekšējiem un ārējiem ekspertiem, organizēja sabiedriskās apspriešanas Briselē un Bangkokā un rīkoja divpusējas sanāksmes un tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ES un ASEAN. Apspriešanās saistībā ar TSIA nodrošināja platformu galveno ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības iesaistei dialogā par tirdzniecības politiku attiecībā uz Dienvidaustrumāziju.

Gan TSIA ziņojums, gan apspriedes tā sagatavošanā sniedza Komisijai pienesumu, kam bija liela vērtība visās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu sarunās, kuras pēc tam sāktas ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm.

Turklāt pirms divpusējo sarunu ar Singapūru sākšanas Komisija rīkoja tādu sabiedrisko apspriešanu par nākotnes nolīgumu, kurā bija iekļauta aptauja, kas tika sagatavota, lai iegūtu informāciju no ieinteresētajām personām, un kas vēlāk palīdzēja Komisijai noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus visā sarunu procesā. Apspriešanās rezultātu kopsavilkums tika publiskots 4 .

Turklāt pirms sarunām un to gaitā ES dalībvalstis tika regulāri informētas, un ar tām Padomes Tirdzniecības politikas komitejā notika gan mutiska, gan rakstiska apspriešanās par dažādajiem sarunu aspektiem. Arī Eiropas Parlaments tika regulāri informēts un ar to notika apspriešanās EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) un jo īpaši tās ES un Singapūras BTN uzraudzības grupā. Sarunu gaitā iegūtais nolīguma teksts visā procesa gaitā tika sūtīts abām iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējumu BTN starp ES un ASEAN veica ārējais darbuzņēmējs “Ecorys”.

•Ietekmes novērtējums

TSIA, ko veica ārējs darbuzņēmējs un kas tika pabeigts 2009. gadā, tika secināts, ka vērienīgs ES un ASEAN BTN sniegtu ievērojamu pozitīvu ietekmi (IKP, ienākumu, tirdzniecības un nodarbinātības ziņā) gan ES un Singapūrā. Ietekme uz nacionālajiem ieņēmumiem ES pusē tika lēsta EUR 13 miljardu apmērā, bet Singapūrai – EUR 7,5 miljardu apmērā. Šie skaitļi varētu būt pārāk zems ietekmes novērtējums, jo to pamatā bija tirdzniecības tendences 2007. gadā, bet kopš tā laika tirdzniecība ir ievērojami pieaugusi (+ 32 %).

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Uz ES un Singapūras BTN un IAN neattiecas REFIT procedūras. Tomēr tajos ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecības un ieguldījumu procedūras, samazinās ar eksportu un ieguldījumiem saistītās izmaksas un tādējādi dos iespēju lielākam skaitam mazo uzņēmumu darboties abos tirgos. Daži paredzamie ieguvumi ir šādi: mazāk apgrūtinoši tehniskie noteikumi, atbilstības prasības, muitas procedūras un izcelsmes noteikumi, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un tiesvedības izmaksu samazināšanās ieguldījumu tiesu sistēmā prasītājiem, kas ir MVU.

•Pamattiesības

Priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību Savienībā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES un Singapūras BTN būs finansiāla ietekme ES budžeta ieņēmumu pusē. Tiek lēsts, ka pēc nolīguma pilnīgas īstenošanas neiegūtie nodokļi varētu sasniegt EUR 248,8 miljonus. Aplēse balstās uz paredzamo vidējo importu 2025. gadā, ja nolīguma nebūtu, un attēlo ikgadējo ieņēmumu zaudējumu, kas izriet no ES tarifu atcelšanas attiecībā uz importu no Singapūras.

Sagaidāms, ka ES un Singapūras IAN būs finansiāla ietekme ES budžeta izdevumu pusē. Nolīgums būs ES otrais nolīgums (pēc ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma), kurā ietverta ieguldījumu tiesu sistēma (ITS) strīdu izšķiršanai starp ieguldītājiem un valstīm. No 2018. gada ir paredzēti papildu izdevumi gadā EUR 200 000 apmērā (ja nolīgums stāsies spēkā), lai finansētu šo pastāvīgo struktūru, ko veido Pirmās instances tiesa un Apelācijas tiesa. Vienlaikus nolīgumā paredzēts izmantot administratīvos resursus no budžeta pozīcijas XX 01 01 01 (Izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem), ņemot vērā, ka viens administrators kā pilnslodzes ekvivalents veiks uzdevumus saistībā ar šo nolīgumu. Tas ir norādīts tiesību akta finanšu pārskatā un uz to attiecas pārskatā minētie nosacījumi.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

ES un Singapūras BTN un IAN ietver institucionālus noteikumus, kas nosaka īstenošanas iestāžu struktūru, lai varētu pastāvīgi uzraudzīt nolīgumu īstenošanu, darbību un ietekmi. Tā kā nolīgumi ir daļa no kopējām divpusējām attiecībām starp ES un Singapūru, kuras reglamentē PSN, minētās struktūras iekļausies ar PSN kopīgajā institucionālajā satvarā.

BTN nodaļā par institūcijām tiek izveidota Tirdzniecības komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Tirdzniecības komitejas sastāvā ir ES un Singapūras pārstāvji, kas tiksies reizi divos gados vai pēc kādas puses pieprasījuma. Tirdzniecības komiteja pārraudzīs visu to specializēto komiteju darbu, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumu (Preču tirdzniecības komiteja, Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja, Muitas komiteja un Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja).

Tirdzniecības komitejas uzdevums būs arī sazināties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, saistībā ar nolīguma darbību un īstenošanu. Nolīgumā abas puses atzīst to, cik svarīga ir pārredzamība un atklātība, un apņemas ievērot sabiedrības pārstāvju viedokli, lai nolīguma īstenošanā ņemtu vērā visdažādākās perspektīvas.

IAN nodaļā par institūcijām tiek izveidota komiteja, kuras galvenais uzdevums ir pārraudzīt un veicināt nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Cita starpā komiteja var, ievērojot katras puses attiecīgo juridisko prasību un procedūru izpildi, nolemt iecelt ieguldījumu tiesu sistēmas tiesu locekļus, noteikt viņu mēneša honorāru un apmaksājamos izdevumus, kā arī pieņemt saistošas nolīguma interpretācijas.

Kā uzsvērts paziņojumā “Tirdzniecība visiem”, Komisija velta arvien vairāk resursu, lai efektīvi īstenotu un izpildītu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus. Komisija 2017. gadā publicēja pirmo ikgadējo BTN īstenošanas ziņojumu. Ziņojuma galvenais mērķis ir sniegt objektīvu priekšstatu par ES BTN īstenošanu, izceļot sasniegumus un novēršamos trūkumus. Šim ziņojumam būtu jābūt par pamatu atklātām diskusijām un sadarbībai ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par BTN darbību un to īstenošanu. Ziņojums, ko publicē reizi gadā, ļaus regulāri uzraudzīt notikumu attīstību, norādot arī uz to, kā ir tikuši risināti identificētie prioritārie jautājumi. Ziņojumā ES un Singapūras BTN tiks iekļauts pēc tā stāšanās spēkā.

•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

Nepiemēro.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ar ES un Singapūras BTN tiek izveidoti apstākļi, lai ES ekonomikas dalībnieki varētu pilnībā izmantot Singapūrā – Dienvidaustrumāzijas darījumdarbības un transporta centrā – radītās iespējas.

Risinot sarunas par šo nolīgumu, Komisija centās sasniegt divus galvenos mērķus: pirmkārt, nodrošināt ES ekonomikas dalībniekiem pēc iespējas labāku piekļuvi Singapūras tirgum un, otrkārt, radīt vērtīgu atskaites punktu citām ES sarunām šajā reģionā.

Abi šie mērķi tika pilnībā sasniegti: nolīgums pārsniedz esošās PTO saistības daudzās jomās, piemēram, pakalpojumi, iepirkums, beztarifu barjeras un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzību. Visās šajās jomās Singapūra arī piekrita jaunām saistībām, kas ievērojami pārsniedz to, ko Singapūra līdz šim ir vēlējusies pieņemt, tostarp tās BTN ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Nolīgums atbilst GATT XXIV panta kritērijiem (atcelt nodokļus un citus ierobežojošus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz principā visu preču tirdzniecību starp pusēm), kā arī GATS V panta kritērijiem, kurā paredzēti līdzīgi noteikumi attiecībā uz pakalpojumiem.

Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja turpmāko:

(1)pakalpojumu un ieguldījumu tirgu visaptveroša liberalizācija, ietverot horizontālus noteikumus par licencēšanu un par diplomu savstarpēju atzīšanu, un nozaru noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem;

(2)jaunas dalības iespējas konkursos ES pretendentiem, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu tirgū, kur darbojas daudzi vadoši ES piegādātāji;

(3)tehnisko un regulatīvo šķēršļu tirdzniecībai, piemēram, atkārtotas testēšanas, novēršana preču tirdzniecībā, jo īpaši veicinot tādu tehnisko un normatīvo standartu izmantošanu, kas ir zināmi ES, tādās jomās kā mehāniskie transportlīdzekļi, elektronika, zāles un medicīnas ierīces, kā arī zaļās tehnoloģijas;

(4)pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, tirdzniecību veicinošāks režīms Eiropas gaļas eksportam uz Singapūru;

(5)Singapūras apņemšanās necelt savus tarifus (kas pašlaik pārsvarā netiek piemēroti uz brīvprātības pamata) importam no ES, kā arī Eiropas uzņēmumu un patērētāju lētāka piekļuve Singapūrā ražotiem izstrādājumiem;

(6)intelektuālā īpašuma tiesību augsta līmeņa aizsardzība, iekļaujot arī šo tiesību izpildi, tostarp uz robežas;

(7)TRIPs-plus līmenis ES ĢIN aizsardzībai pēc to reģistrācijas Singapūrā, kad Singapūra būs izveidojusi ĢIN reģistru (Singapūra ir apņēmusies to izdarīt pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas BTN);

(8)visaptveroša nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka tirdzniecība atbalsta vides aizsardzību un sociālo attīstību un veicina mežu un zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību. Šajā nodaļā ir arī izklāstīts, kā sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta tās īstenošanā un uzraudzībā;

(9)ātras strīdu izšķiršanas mehānismi vai nu ar šķīrējtiesas kolēģijas, vai ar mediatora palīdzību un

(10)visaptveroša un jauna nodaļa, lai veicinātu jaunas iespējas “zaļās izaugsmes jomā” saskaņā ar ES 2020. gada stratēģiju.

ES un Singapūras IAN nodrošinās ieguldījumu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus aizsargājot ES un Singapūras tiesības reglamentēt un sasniegt leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību, drošību un vidi.

Nolīgumā ir iekļauti visi jauninājumi no ES jaunās pieejas ieguldījumu aizsardzībai un izpildes mehānismi, kuri nav ietverti 12 spēkā esošajos divpusējos ieguldījumu nolīgumos starp Singapūru un ES dalībvalstīm. Ļoti svarīgs IAN aspekts ir tāds, ka tas aizstāj un tādējādi uzlabo 12 spēkā esošos divpusējos ieguldījumu līgumus.

Saskaņā ar sarunu norādēs izstrādātajiem mērķiem Komisija nodrošināja, lai ES ieguldītājiem un to ieguldījumiem Singapūrā tiktu nodrošināta taisnīga un vienlīdzīga attieksme un tie netiktu diskriminēti salīdzinājumā ar Singapūras ieguldījumiem līdzīgos apstākļos. Vienlaikus IAN aizsargā ES ieguldītājus un viņu ieguldījumus Singapūrā pret ekspropriāciju, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs, pienācīgā kārtā, bez diskriminācijas un pret tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju atbilstīgi ekspropriēto ieguldījumu godīgai tirgus vērtībai.

Tāpat saskaņā ar sarunu norādēm IAN, par ko Komisija risināja sarunas, nodrošinās ieguldītājiem mūsdienīga un reformēta ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas iespēju. Šī sistēma nodrošina, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi tiek ievēroti, un cenšas līdzsvarot to, ka tiek pārredzami aizsargāti ieguldītāji un nodrošinātas valsts tiesības reglamentēt, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus. Ar nolīgumu tiek izveidota pastāvīga starptautiska un pilnībā neatkarīga strīdu izšķiršanas sistēma, kas sastāv no pastāvīgās Pirmās instances tiesas un Apelācijas tiesas, kurās strīdu izšķiršanas procedūras norisināsies pārredzami un objektīvi.

Komisija apzinās līdzsvaru, kas jāpanāk starp virzību uz priekšu ar reformēto ES ieguldījumu politiku un dalībvalstu īpašajām problēmām saistībā ar dalītās kompetences iespējamo izmantošanu šajos jautājumos. Tāpēc Komisija nav nākusi klajā ar priekšlikumu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu piemērot provizoriski. Tomēr, ja dalībvalstis vēlētos priekšlikumu par ieguldījumu aizsardzības nolīguma provizorisku piemērošanu, Komisija ir gatava nākt klajā ar šādu priekšlikumu.

2018/0093 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, 100. panta 2. punktu un 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (“Singapūra”) (turpmāk – “nolīgums”) tika parakstīts [XX XXX 2018].

(2)Atbilstīgi LESD 218. panta 7. punktam ir lietderīgi Padomei pilnvarot Komisiju Savienības vārdā apstiprināt nostāju, kas jāieņem Tirdzniecības komitejā attiecībā uz konkrētām nolīguma izmaiņām, kuras jāpieņem ar vienkāršotu procedūru. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai apstiprināt grozījumus, ko pieņem Tirdzniecības komiteja atbilstīgi nolīguma 9.18. pantam (Piemērošanas jomas grozīšana un labošana) attiecībā uz tā 9.-A līdz 9.-I pielikumu un atbilstīgi 10.17. pantam (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) un 10.18. pantam (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana) attiecībā uz tā 10.-A un 10.-B pielikumu.

(3)Nolīgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Saskaņā ar nolīguma 16.16. pantu (Tiešas ietekmes neesība) tam nevajadzētu piešķirt tiesības vai uzlikt pienākumus personām, izņemot tās, kas Pušu starpā izveidotas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek noslēgts Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku.

2. pants

Nolīguma 9.18. panta (Piemērošanas jomas grozīšana un labošana) nolūkos Savienības nostāju attiecībā uz izmaiņām vai labojumiem nolīguma 9.-A līdz 9.-I pielikumā apstiprina Komisija.

3. pants

Nolīguma 10.17. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma) un 10.18. panta (Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta grozīšana) nolūkos Savienības nostāju attiecībā uz izmaiņām nolīguma 10.-A un 10.-B pielikumā apstiprina Komisija.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā nosūtīt nolīguma 16.13. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības 5 .

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

(1)     http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2013/september/tradoc_151779.pdf  

(2)    Skaidrojumu skatīt Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-600/14 Vācija pret Padomi (2017. gada 5. decembra spriedums) 69. punktā.

(3)     http://trade.ec.europa.eu/doclib/html/145989.htm

(4)     http://trade.ec.europa.eu/doclib/html/153666.htm

(5)    Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.4.2018

COM(2018) 196 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku

BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMS

STARP EIROPAS SAVIENĪBU

UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU

Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,

un

Singapūras Republika, turpmāk “Singapūra”,

ATZĪDAMAS savu ilgstošo un ciešo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļoti Partnerības un sadarbības nolīgumā, un savas svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības;

VĒLĒDAMĀS vēl vairāk stiprināt attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un pārliecībā par to, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai starp pusēm;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums papildinās un veicinās reģiona ekonomiskās integrācijas centienus;

APŅĒMUŠĀS stiprināt ciešās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā un iespējami augstā vides aizsardzības un darba aizsardzības līmenī veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, ievērojot attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus, kuru puses tās ir;

VĒLĒDAMĀS paaugstināt dzīves līmeni, veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilitāti, radīt jaunas nodarbinātības iespējas un uzlabot vispārējo labklājību un tādēļ atkārtoti apstiprinādamas apņemšanos veicināt tirdzniecību un ieguldījumu liberalizēšanu;

PĀRLIECĪBĀ PAR TO, ka šis nolīgums radīs plašu un drošu preču un pakalpojumu tirgu, tādējādi veicinot to uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS katras puses tiesības pieņemt un izpildīt pasākumus, kas nepieciešami leģitīmu politisku mērķu — sociālu, ekoloģisku, drošības, sabiedrības veselības un drošuma — sasniegšanai un kultūras daudzveidības aizsardzībai;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

ATZĪDAMAS, ka pārredzamība starptautiskajā tirdzniecībā ir nozīmīga un ka no tās iegūst visas ieinteresētās personas;

TIEKDAMĀS noteikt skaidrus un savstarpēji izdevīgus noteikumus, kas reglamentē to tirdzniecības un ieguldījumu jomu, un mazināt vai likvidēt šķēršļus savstarpējai tirdzniecībai un ieguldījumiem;

APŅĒMUŠĀS, pieņemot šo nolīgumu, veicināt harmonisku pasaules tirdzniecības attīstību un paplašināšanu, likvidējot šķēršļus tirdzniecībai, un izvairīties no tādu jaunu šķēršļu radīšanas tirdzniecībai vai ieguldījumiem pušu starpā, kuri varētu mazināt ieguvumus no šā nolīguma;

PAMATODAMĀS uz savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no PTO nolīguma un citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un režīmiem, kuru puses tās ir,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

PIRMĀ NODAĻA

MĒRĶI UN VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1.1. PANTS

Brīvās tirdzniecības zonas izveide

Atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam un GATS V pantam šā nolīguma puses ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

1.2. PANTS

Mērķi

Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem liberalizēt un atvieglot tirdzniecību un ieguldījumus pušu starpā.

1.3. PANTS

Vispārpiemērojamas definīcijas

Šajā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi:

“Lauksaimniecības nolīgums” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Nolīgums par publisko iepirkumu” ir Nolīgums par publisko iepirkumu, kas ietverts PTO nolīguma 4. pielikumā;

“Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju” ir Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Muitas vērtējuma nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“diena” ir kalendārā diena;

“DSU” ir Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, kas ietverta PTO nolīguma 2. pielikumā;

“GATS” ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverta PTO nolīguma 1.B pielikumā;

“GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“Harmonizētā sistēma” ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ieskaitot visas juridiskās piezīmes un to grozījumus (turpmāk “HS”);

“SVF” ir Starptautiskais Valūtas fonds;

“Importa licencēšanas nolīgums” ir Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“pasākums” ir tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse;

“puses fiziska persona” ir Singapūras vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

“Partnerības un sadarbības nolīgums” ir Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses, kas parakstīts […];

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

“Aizsardzības pasākumu nolīgums” ir Nolīgums par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“SCM nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“SPS nolīgums” ir Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

“TRIPS nolīgums” ir Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO nolīguma 1.C pielikumā;

“WIPO” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

“PTO nolīgums” ir 1994. gada 15. aprīļa Marrākešas Nolīgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu;

“PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija.

OTRĀ NODAĻA

VALSTS REŽĪMS UN PREČU PIEKĻUVE TIRGUM

A SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

2.1. PANTS

Mērķis

Puses saskaņā ar šo nolīgumu un atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam pakāpeniski un abpusēji liberalizē preču tirdzniecību pārejas periodā, kas sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

2.2. PANTS

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp pusēm.

2.3. PANTS

Valsts režīms

Katra puse saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras puses precēm. Tādēļ pienākumi, kas noteikti GATT 1994 III pantā, tostarp piezīmēs un papildnoteikumos, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.4. PANTS

Muitas nodoklis

Šajā nodaļā muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko uzliek, preces importējot vai eksportējot vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, ieskaitot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus, kurus piemēro minētajam importam vai eksportam.

“Muitas nodoklis” nav:

a)    maksājums, kas ir līdzvērtīgs iekšējam nodoklim, kuru uzliek atbilstoši 2.3. pantam (Valsts režīms);

b)    nodoklis, kas uzlikts atbilstoši trešajai nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c)    nodokļi, ko piemēro atbilstoši GATT 1994 VI pantam, XVI pantam, XIX pantam, Antidempinga nolīgumam, SCM nolīgumam, Lauksaimniecības nolīguma 5. pantam un DSU;

d)    maksa vai cits maksājums, kas uzlikts atbilstoši 2.10. pantam (Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes).

2.5. PANTS

Preču klasifikācija

Preču klasifikāciju pušu savstarpējā tirdzniecībā atbilstoši HS un tās grozījumiem reglamentē katras puses attiecīgā tarifu nomenklatūra.

B SADAĻA

MUITAS NODOKĻU SAMAZINĀŠANA UN/VAI ATCELŠANA

2.6. PANTS

Ievedmuitas nodokļu samazināšana un/vai atcelšana

1.    Katra puse saskaņā ar 2.-A pielikumā ietvertajiem plāniem samazina un/vai atceļ savus ievedmuitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē. Šajā nodaļā “izcelsme” nozīmē, ka tā atbilst šā nolīguma 1. protokolā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

2.    Ievedmuitas nodokļu pamatlikme, kurai saskaņā ar 1. punktu piemērojami secīgi samazinājumi, ir norādīta 2.-A pielikuma plānos.

3.    Ja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda puse samazina tās uzlikto vislielākās labvēlības (turpmāk “VL”) ievedmuitas nodokļa likmi, tad minēto likmi piemēro tad un tik ilgi, kamēr tā ir zemāka par ievedmuitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2.-A pielikuma sarakstu.

4.    Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši trīs gadi, pēc jebkuras puses lūguma puses apspriežas, lai apsvērtu ievedmuitas nodokļu samazināšanas un atcelšanas paātrināšanu un darbības jomas paplašināšanu. Preču tirdzniecības komitejā pieņemts pušu lēmums par šādu paātrināšanu un paplašināšanu aizstāj nodokļa likmi vai posmu kategoriju, kas noteikta, ievērojot plānus, kuri attiecas uz konkrēto preci.

2.7. PANTS

Izvedmuitas nodokļu atcelšana

Neviena puse preču eksportam uz otru pusi nesaglabā un nenosaka ne muitas nodokļus, ko uzliek, eksporta preces eksportējot vai pārdodot vai saistībā ar preču eksportēšanu vai pārdošanu, ne tādus iekšējus nodokļus uz otru pusi eksportētām precēm, kuri pārsniedz nodokļus, ko uzliek līdzīgām precēm, kuras paredzētas iekšējai pārdošanai.

2.8. PANTS

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Kad ir stājies spēkā šis nolīgums, neviena puse nepalielina spēkā esošu muitas nodokli un neievieš jaunus muitas nodokļus attiecībā uz tādas preces importu, kuras izcelsme ir otrā pusē. Šie noteikumi neliedz nevienai no pusēm pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to līdz līmenim, kāds noteikts tās 2.-A pielikumā iekļautajā sarakstā.

C SADAĻA

NETARIFA PASĀKUMI

2.9. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

1.    Saskaņā ar GATT 1994 XI pantu, tā piezīmēm un papildnoteikumiem neviena puse nepieņem un nesaglabā ne aizliegumus, ne ierobežojumus attiecībā uz otras puses preču importu vai preču eksportu vai eksporta pārdošanu uz otras puses teritoriju. Tādēļ GATT 1994 XI pants, tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Pušu izpratnē pirms GATT 1994 XI panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā paredzēto pasākumu veikšanas puse, kas iecerējusi pasākumus veikt, sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var vienoties par līdzekļiem, kas nepieciešami grūtību pārvarēšanai. Ja vienošanās netiek panākta 30 dienu laikā no šādas informācijas sniegšanas, eksportētāja puse, eksportējot attiecīgo preci, var piemērot pasākumus, uz kuriem attiecas šis pants. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, tad puse, kas paredzējusi pasākumus veikt, var nekavējoties piemērot piesardzības pasākumus, kuri nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru pusi.

2.10. PANTS

Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes

1.    Katra puse saskaņā ar GATT 1994 VIII pantu, tā piezīmēm un papildnoteikumiem nodrošina, lai neviena maksa un maksājums neatkarīgi no to būtības (izņemot muitas nodokļus un 2.4. panta (Muitas nodoklis) a), b) un c) punktā uzskaitītos pasākumus), kurus uzliek preču importam vai eksportam vai saistībā ar preču importu vai eksportu, nepārsniegtu sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas, kuras neaprēķina procentuāli, un lai tie netieši neaizsargātu iekšzemes preces un nenozīmētu importa vai eksporta aplikšanu ar nodokļiem fiskāliem mērķiem.

2.    Katra puse ar oficiāli norādīta saziņās līdzekļa palīdzību, ieskaitot internetu, dara zināmas maksas un maksājumus, ko tā uzlikusi saistībā ar importu vai eksportu.

3.    Neviena puse saistībā ar otras puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes 1 un ar tām saistītas maksas un maksājumus.

2.11. PANTS

Importa un eksporta licencēšanas procedūras

1.    Puses apstiprina savas pašreizējās tiesības un pienākumus, kas izriet no Importa licencēšanas nolīguma.

2.    Puses ievieš un administrē importa vai eksporta licencēšanas procedūras 2 saskaņā ar:

a)    PTO Importa licencēšanas nolīguma 1. panta 1.–9. punktu;

b)    PTO Importa licencēšanas nolīguma 2. pantu;

c)    PTO Importa licencēšanas nolīguma 3. pantu.

Tādēļ šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie noteikumi tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Minētos noteikumus puses piemēro mutatis mutandis visām eksporta licencēšanas procedūrām.

3.    Puses nodrošina, lai visas eksporta licencēšanas procedūras piemērotu neitrāli un administrētu taisnīgi, objektīvi, nediskriminējoši un pārredzami.

4.    Puses pieņem vai saglabā licencēšanas procedūras kā nosacījumu, lai importētu puses teritorijā vai eksportētu no tās otras puses teritorijā, ja administratīvā mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.

5.    Puses nepieņem un nesaglabā neautomātiskas importa vai eksporta licencēšanas procedūras, ja vien tās nav nepieciešamas, lai īstenotu ar šo nolīgumu saderīgu pasākumu. Puse, kas pieņem neautomātiskas licencēšanas procedūras, skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar šādu licencēšanas procedūru.

6.    Puse, kas ievieš eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas šajā procedūrās, sešdesmit dienas pirms šo procedūru publiskošanas paziņo par tām Preču tirdzniecības komitejai. Paziņojot par procedūrām, tiek sniegta Importa licencēšanas nolīguma 5. pantā prasītā informācija.

7.    Katra puse sešu dienu laikā atbild uz otras puses jautājumiem par licencēšanas procedūrām, ko plāno pieņemt vai ir pieņēmusi vai saglabājusi puse, kurai adresēts informācijas lūgums, kā arī par importa vai eksporta licenču piešķiršanas un/vai izsniegšanas kritērijiem.

2.12. PANTS

Valsts tirdzniecības uzņēmumi

1.    Puses apstiprina savas pašreizējās tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 XVII panta, tā piezīmēm un papildnoteikumiem un Vienošanās par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVII panta interpretāciju, kas ietverta PTO nolīguma 1.-A pielikumā un ar šo mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Puse var pieprasīt informāciju no otras puses divpusēji, kā paredzēts GATT 1994 XVII panta 4. punkta c) un d) apakšpunktā.

2.13. PANTS

Nozares netarifa pasākumu atcelšana

1.    Puses uzņemas papildu saistības attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem, kas attiecas uz precēm, kā izklāstīts 2.-B un 2.-C pielikumā (turpmāk “nozaru pielikumi”). Tādēļ, pieņemot lēmumu Preču tirdzniecības komitejā, var grozīt nozaru pielikumus.

2.    Pēc jebkuras puses lūguma puses ved sarunas, lai attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem, kurus piemēro precēm, paplašinātu savu saistību darbības jomu.

D SADAĻA

ĪPAŠI IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

2.14. PANTS

Vispārīgi izņēmumi

1.    Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz veikt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XX pantu, tā piezīmēm un papildnoteikumiem, kas mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Pušu izpratnē pirms jebkādu GATT 1994 XX panta i) un j) punktā paredzēto pasākumu veikšanas eksportētāja puse, kas plāno veikt pasākumus, sniedz otrai pusei visu attiecīgo informāciju, lai rastu pusēm pieņemamu risinājumu. Puses var vienoties par līdzekļiem, kas nepieciešami grūtību pārvarēšanai. Ja trīsdesmit dienu laikā netiek panākta vienošanās, tad eksportētāja puse, eksportējot attiecīgo preci, var piemērot pasākumus, uz kuriem attiecas šis pants. Ja ārkārtēju un kritisku apstākļu dēļ, kuros nepieciešama tūlītēja rīcība, iepriekšēja informēšana vai izskatīšana nav iespējama, tad puse, kas paredzējusi pasākumus veikt, var nekavējoties piemērot piesardzības pasākumus, kuri nepieciešami situācijas risināšanai, un tūlīt informē par tiem otru pusi.

E SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

2.15. PANTS

Preču tirdzniecības komiteja

1.    Preču tirdzniecības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), sanāk pēc kādas puses vai Tirdzniecības komitejas lūguma, lai izskatītu jautājumus, kuri radušies saistībā ar šo nodaļu, un komitejā ir pušu pārstāvji.

2.    Komitejas funkcijas ir šādas:

a)    uzraudzīt šīs nodaļas un 2.-A, 2.-B un 2.-C pielikuma īstenošanu;

b)    veicināt preču tirdzniecību starp pusēm, tostarp apspriežoties par tarifu atcelšanas paātrināšanu un tarifu atcelšanas darbības jomas paplašināšanu, un saistību paplašināšanu attiecībā uz netarifa pasākumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un par citiem attiecīgiem jautājumiem. Šādas apspriešanās rezultātā komiteja, pieņemot lēmumu, var pēc vajadzības grozīt vai paplašināt 2.-A, 2.-B un 2.-C pielikumu; un

c)    risināt ar tarifa un netarifa pasākumiem saistītus jautājumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību pušu starpā, un pēc vajadzības iesniegt šādus jautājumus izskatīšanai Tirdzniecības komitejā.

TREŠĀ NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

A SADAĻA

ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

3.1. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.    Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 VI panta, Antidempinga nolīguma un SCM nolīguma, un piemēro antidempinga un kompensācijas pasākumus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.    Puses, atzīdamas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumus iespējams izmantot ļaunprātīgi, lai ierobežotu tirdzniecību, vienojas, ka:

a)    šādi pasākumi būtu jāizmanto pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām PTO prasībām, un to pamatā vajadzētu būt taisnīgai un pārredzamai sistēmai un

b)    būtu rūpīgi jāizvērtē tās puses intereses, pret kuru šādu pasākumu nosaka.

3.    Šajā sadaļā izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.

3.2. PANTS

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.    Kad puses kompetentās iestādes ir saņēmušas pienācīgi noformētu antidempinga pieteikumu, kas attiecas uz importu no otras puses, un ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms izmeklēšanas sākšanas puse rakstiski paziņo otrai pusei, ka ir saņēmusi pieteikumu.

2.    Kad puses kompetentās iestādes ir saņēmušas pienācīgi noformētu kompensācijas maksājuma pieteikumu, kas attiecas uz importu no otras puses, un ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms izmeklēšanas sākšanas puse rakstiski paziņo otrai pusei, ka ir saņēmusi pieteikumu, un nodrošina iespēju otrai pusei apspriesties par pieteikumu ar tās kompetentajām iestādēm, lai precizētu faktus un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Pēc tam puses cenšas iespējami drīz sarīkot šādu apspriešanos.

3.    Abas puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un katrā ziņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un jēgpilnu visu to būtisko faktu un apsvērumu izpaušanu, uz kuru pamata pieņemts lēmums piemērot pasākumus. Tas neskar Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SCM nolīguma 12.4. pantu. Informāciju izpauž rakstiski, un ieinteresētajām personām piešķir pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai.

4.    Visām ieinteresētajām personām dod iespēju tikt uzklausītām, lai tās varētu paust viedokli tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmeklēšanās.

3.3. PANTS

Mazākā maksājuma noteikums

Ja puse nolemj noteikt antidempinga vai kompensācijas maksājumu, tad šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga vai kompensējamo subsīdiju starpību, un tam vajadzētu būt mazākam par minēto starpību, ja šāds mazākais maksājums ir pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3.4. PANTS

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nepiemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama izmeklēšanā, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, ņem vērā stāvokli iekšzemes ražošanas nozarē, importētājus un to pārstāvības apvienības, reprezentatīvus lietotājus un patērētāju pārstāvības organizācijas, ciktāl tie izmeklēšanas iestādēm snieguši attiecīgu informāciju.

3.5. PANTS

Divpusējās strīdu izšķiršanas un mediācijas mehānisma nepiemērošana

Uz šīs sadaļas noteikumiem neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitā nodaļa (Mediācijas mehānisms).

B SADAĻA

GLOBĀLIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

3.6. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.    Katra puse saglabā savas tiesības un pienākumus, kas izriet no GATT 1994 XIX panta, Aizsardzības pasākumu nolīguma un Lauksaimniecības nolīguma 5. panta. Ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi, šis nolīgums pusēm nepiešķir papildu tiesības un neuzliek papildu pienākumus attiecībā uz darbībām, ko veic, ievērojot GATT 1994 XIX pantu un Aizsardzības pasākumu nolīgumu.

2.    Neviena puse attiecībā uz vienu un to pašu preci vienlaicīgi nepiemēro:

a)    divpusēju aizsardzības pasākumu un

b)    pasākumu, uz kuru attiecas GATT 1994 XIX pants un Aizsardzības pasākumu nolīgums.

3.    Šajā sadaļā izcelsmi nosaka saskaņā ar pušu nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.

3.7. PANTS

Pārredzamība

1.    Neatkarīgi no 3.6. panta (Vispārīgi noteikumi), ja otra puse to pieprasa un ja tai ir būtiska interese, tad puse, kas sāk aizsardzības izmeklēšanu vai plāno veikt aizsardzības pasākumus, nekavējoties un vismaz septiņas dienas pirms pasākumu sākšanas vai noteikšanas sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kuras dēļ sākta aizsardzības izmeklēšana vai noteikti aizsardzības pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā par izmeklēšanas pagaidu konstatējumiem un galīgajiem konstatējumiem. Tas neskar Aizsardzības pasākumu nolīguma 3.2. pantu.

2.    Nosakot aizsardzības pasākumus, puses cenšas tos piemērot tā, lai vismazāk ietekmētu to divpusējo tirdzniecību.

3.    Šā panta 2. punktā, ja puse uzskata, ka ir izpildītas tiesību aktu prasības galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanai, tad puse, kas plāno piemērot šādus pasākumus, paziņo to otrai pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja trīsdesmit dienu laikā no paziņošanas nav panākts apmierinošs risinājums, tad importētāja puse var pieņemt galīgos aizsardzības pasākumus. Lai apmainītos ar uzskatiem par 1. punktā minēto informāciju, būtu jāpiedāvā otrai pusei iespēja apspriesties.

3.8. PANTS

Divpusējās strīdu izšķiršanas un mediācijas mehānisma nepiemērošana

Uz šīs sadaļas noteikumiem neattiecas četrpadsmitā nodaļa (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitā nodaļa (Mediācijas mehānisms).

C SADAĻA

DIVPUSĒJO AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU KLAUZULA

3.9. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a)    terminus “nopietns kaitējums” un “nopietna kaitējuma draudi” lieto Aizsardzības pasākumu nolīguma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē. Tādēļ Aizsardzības pasākumu nolīguma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu; un

b)    “pārejas periods” ir desmit gadu periods no šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.10. PANTS

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1.    Ja pēc tam, kad muitas nodoklis ir samazināts vai atcelts atbilstoši šim nolīgumam, kādas puses noteiktas izcelsmes preces tiek importētas otras puses teritorijā palielinātos daudzumus absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanas apjomu un ar tādiem nosacījumiem, ka izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, tad saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām un tikai pārejas periodā importētāja puse var pieņemt 2. punktā paredzētos pasākumus.

2.    Importētāja puse var veikt divpusēju aizsardzības pasākumu, ar kuru:

a)    aptur 2.-A pielikumā paredzētā attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmāku samazināšanu vai

b)    palielina muitas nodokli precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem lielumiem:

i)    vislielākās labvēlības muitas nodokļa likme precei, kura ir spēkā pasākuma veikšanas laikā; vai

ii)    muitas nodokļa bāzes likmi, kura precizēta plānos, kas, ievērojot 2.6. panta (Importa muitas nodokļu samazināšana un/vai atcelšana) 2. punktu, iekļauti 2.-A pielikumā.

3.11. PANTS

Nosacījumi un ierobežojumi

1.    Puse rakstiski informē otru pusi par 2. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu un iespējami drīz pirms divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas apspriežas ar otru pusi, lai:

a)    izskatītu informāciju, kas gūta izmeklēšanā, un to, vai šā panta nosacījumi ir izpildīti;

b)    apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un tā piemērotību, ņemot vērā šīs sadaļas mērķus, likvidēt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudus, kuru izraisījis importa pieaugums, kas minēts 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) 1. punktā; un

c)    apmainītos ar sākotnējiem viedokļiem par kompensāciju, kā izklāstīts 3.13. pantā (Kompensācija).

2.    Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai pēc tam, kad tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar Aizsardzības pasākumu nolīguma 3. pantu, 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, un šajā nolūkā Aizsardzības pasākumu nolīguma 3. pants, 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

3.    Noteikšana, kas minēta 3.10. pantā (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana), netiek veikta, ja izmeklēšana ar objektīviem pierādījumiem neatklāj, ka starp palielinātiem importa apjomiem no otras puses un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība. Šajā sakarībā pienācīgi ņem vērā citus faktorus, ieskaitot tā paša ražojuma importu no citām valstīm.

4.    Katra puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz šādu izmeklēšanu viena gada laikā no tās sākšanas dienas.

5.    Puse nevar piemērot 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) 1. punktā minētu divpusēju aizsardzības pasākumu:

a)    kas pārsniedz apjomu un laiku, kas var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un atvieglotu situācijas labošanu;

b)    laikposmā, kas ilgāks par diviem gadiem, izņemot gadījumus, kad laikposmu var pagarināt vēl līdz diviem gadiem, ja importētājas puses kompetentās iestādes saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām noteic, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un lai atvieglotu situācijas labošanu, un ja ir gūti pierādījumi, ka situācija nozarē uzlabojas, ar nosacījumu, ka kopējais aizsardzības pasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot sākotnējās piemērošanas periodu un tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus; vai

b)    pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra puse tam ir piekritusi.

6.    Pārejas periodā pasākumus atkārtoti nepiemēro tās pašas preces importam, ja vien nav beidzies laikposms, kas atbilst pusei no perioda, kurā iepriekš piemērots aizsardzības pasākums. Tādā gadījumā nepiemēro 3.13. panta (Kompensācija) 3. punktu.

7.    Kad puse izbeidz divpusēju aizsardzības pasākumu, tad piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar 2.-A pielikumā iekļauto puses sarakstu, ja pasākums nebūtu īstenots.

3.12. PANTS

Pagaidu pasākumi

1.    Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās varētu kaitēt tādā mērā, ka to būtu grūti labot, un ja ir provizoriski noteikti skaidri pierādījumi, ka otras puses izcelsmes preču imports ir palielinājies, jo samazināts vai atcelts muitas nodoklis, uz kuru attiecas šis nolīgums, un šis imports izraisa nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei vai šāda kaitējuma draudus, puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kuru laikā puse ievēro 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 2. un 3. punkta prasības. Puse nekavējoties atmaksā tarifa palielinājumu, ja 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 2. punktā aprakstītajā izmeklēšanā netiek konstatēts, ka ir izpildītas 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) prasības. Pagaidu pasākuma ilgumu ieskaita 3.11. panta (Nosacījumi un ierobežojumi) 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajā periodā.

2.    Ja puse saskaņā ar šo pantu veic pagaidu pasākumu, tā pirms šāda pasākuma veikšanas rakstiski informē otru pusi un sāk apspriešanos ar otru pusi tūlīt pēc tam, kad veikts šāds pasākums.

3.13. PANTS

Kompensācija

1.    Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, apspriežas ar otru pusi, lai ar to vienotos par atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kam pēc būtības ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību vai kas ir līdzvērtīgi gaidāmajiem nodokļiem, ko nodrošinās aizsardzības pasākuma īstenošana. Puse nodrošina iespēju veikt šādu apspriešanos ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas.

2.    Ja trīsdesmit dienu laikā no 1. punktā noteiktās apspriešanās sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, puse, uz kuras precēm attiecas aizsardzības pasākums, var apturēt pēc būtības līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu pusei, kas piemēro aizsardzības pasākumu. Vismaz trīsdesmit dienas pirms šajā punktā minēto koncesiju apturēšanas eksportētāja puse rakstiski informē otru pusi.

3.    Ja aizsardzības pasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem, divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo divdesmit četru mēnešu piemērošanas laikā 2. punktā minētās apturēšanas tiesības īstenot nevar.

CETURTĀ NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

4.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot un palielināt preču tirdzniecību pušu starpā, nodrošinot satvaru nevajadzīgu tirdzniecības šķēršļu prevencijai, identificēšanai un likvidēšanai TBT nolīguma darbības jomā.

4.2. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šī nodaļa neatkarīgi no preču izcelsmes attiecas uz TBT nolīguma 1. pielikumā definēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp pusēm.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:

a)    iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valsts institūcijas savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām; vai

b)    SPS nolīguma A pielikumā definētajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šā nolīguma piektā nodaļa.

3.    Šajā nodaļā piemēro TBT nolīguma 1. pielikuma definīcijas.

4.3. PANTS

TBT nolīguma apstiprināšana

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru, kuri izriet no TBT nolīguma, kas mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

4.4. PANTS

Sadarbība

1.    Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ar nolūku uzlabot savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un atvieglot piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem.

2.    Puses cenšas apzināt un izstrādāt iniciatīvas sadarbībai regulējuma jomā, kuras būtu piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm un kuras cita starpā var būt:

a)    informācijas un pieredzes apmaiņa par tehnisko noteikumu sagatavošanu un piemērošanu un labas regulējuma prakses izmantošanu;

b)    attiecīgos gadījumos tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru vienkāršošana;

c)    izvairīšanās no nevajadzīgi atšķirīgas pieejas tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un tiekšanās pēc iespējamas tehnisko noteikumu tuvināšanas vai pielāgošanas starptautiskajiem standartiem;

d)    attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju atbildīgo publisko vai privāto institūciju sadarbības veicināšana;

e)    efektīvas regulējuma iestāžu mijiedarbības nodrošināšana nacionālā, reģiona un starptautiskā līmenī, piemēram, pusei nododot izmeklēšanu attiecīgai regulējuma iestādei; un

f)    informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

3.    Ja tiek lūgts, puse pienācīgi izskata otras puses izteiktos tādas sadarbības piedāvājumus, uz kuru attiecas šīs nodaļas noteikumi.

4.5. PANTS

Standarti

1.    Puses apstiprina savus pienākumus, kas izriet no TBT nolīguma 4.1. punkta, nodrošināt, ka to standartizācijas institūcijas akceptē un izpilda TBT nolīguma 3. pielikumā ietverto Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksu.

2.    Lai iespējami plaši harmonizētu standartus, puses mudina savas standartizācijas institūcijas, kā arī reģionālās standartizācijas institūcijas, kurās tās vai to standartizācijas institūcijas ir locekles, sadarboties ar attiecīgajām otras puses standartizācijas institūcijām starptautiskās standartizācijas darbībās.

3.    Puses apņemas apmainīties ar informāciju par:

a)    standartu izmantošanu tehnisko noteikumu atbalstam;

b)    visiem otras puses standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie standarti vai reģionālie standarti izmantoti par pamatu valsts standartiem; un

c)    sadarbības nolīgumiem, ko katra puse īstenojusi standartizācijas jomā, ja šo informāciju var darīt atklātībā pieejamu.

4.6. PANTS

Tehniskie noteikumi

Puses apņemas izmantot labu regulējuma praksi attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kā paredzēts TBT nolīgumā, tostarp:

a)    tehnisko noteikumu izstrādē cita starpā izvērtēt paredzēto tehnisko noteikumu ietekmi un pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, ar ko var sasniegt puses leģitīmos mērķus;

b)    saderīgi ar TBT nolīguma 2.4. punktu iespējami maksimāli izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti leģitīmo mērķu sasniegšanai būtu nelietderīgs vai nepiemērots līdzeklis; ja starptautiskie standarti nav izmantoti par pamatu, pēc lūguma izskaidrot otrai pusei iemeslus, kāpēc šādi standarti uzskatīti par nepiemērotiem vai nelietderīgiem mērķa sasniegšanai; un

c)    saderīgi ar TBT nolīguma 2.8. punktu attiecīgos gadījumos precizēt tehniskos noteikumus, kuru pamatā ir ražojumam noteiktās prasības veiktspējas, nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā.

4.7. PANTS

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.    Puses atzīst, ka pastāv daudzi un dažādi mehānismi, kā atvieglot atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu akceptēšanu, tostarp:

a)    importētājas puses paļaušanās uz piegādātāja atbilstības deklarāciju;

b)    nolīgumi par atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu savstarpēju akceptēšanu attiecībā uz īpašiem tehniskajiem noteikumiem, ko īsteno otras puses teritorijā esošas institūcijas;

c)    akreditācijas procedūru izmantošana ar mērķi kvalificēt atbilstības novērtēšanas institūcijas;

d)    valdības veikta atbilstības novērtēšanas institūciju, arī otras puses teritorijā esošu, norīkošana;

e)    otras puses teritorijā veiktu atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu atzīšana;

f)    brīvprātīgas vienošanās starp atbilstības novērtēšanas institūcijām katras puses attiecīgajā teritorijā; un

g)    tādu reģionālu un starptautisku daudzpusēju atzīšanas nolīgumu un režīmu izmantošana, kuros šā nolīguma puses ir puses.

2.    Jo īpaši ņemot vērā minētos apsvērumus, puses:

a)    pastiprina informācijas apmaiņu par šiem un citiem mehānismiem, lai atvieglotu atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanu;

b)    apmainās ar informāciju par kritērijiem, kas izmantoti, lai atlasītu piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras konkrētiem ražojumiem, un atbilstoši TBT nolīguma 5.1.2. punktam nosaka, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, kā vajadzīgs, lai importētājai pusei dotu pienācīgu pārliecību par to, ka ražojumi atbilst piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, ņemot vērā riskus, ko varētu izraisīt neatbilstība;

c)    apmainās ar informāciju par akreditācijas politiku un izvērtē, kā iespējami labi izmantot starptautiskos akreditācijas standartus un starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas pušu akreditācijas institūcijas, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība un Starptautiskais Akreditācijas forums; un

d)    nodrošina, lai tad, ja atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai ražojumu laistu tirgū, puse ir pilnvarojusi veikt divas vai vairāk atbilstības novērtēšanas institūcijas, ekonomikas dalībnieki varētu izvēlēties starp tām.

3.    Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus, kas izriet no TBT nolīguma 5.2.5. punkta, kurā noteikts, ka maksa par importēto ražojumu obligāto atbilstības novērtēšanu ir līdzvērtīga maksai, kuru nosaka, veicot valsts vai citu valstu izcelsmes līdzīgu ražojumu atbilstības novērtēšanu, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas radušās tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēja ražotne un atbilstības novērtēšanas institūcija atrodas dažādās vietās.

4.    Pēc ikvienas puses lūguma puses var nolemt sākt apspriešanos ar mērķi izstrādāt nozares iniciatīvas attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru izmatošanu vai atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas atvieglošanu attiecīgās nozarēs. Pusei, kas iesniedz lūgumu, tas būtu jāpamato ar attiecīgu informāciju par to, kā šī nozares iniciatīva atvieglotu pušu savstarpējo tirdzniecību. Apspriežoties var izskatīt visus 1. punktā aprakstītos mehānismus. Ja puse noraida šādu otras puses lūgumu, tā, saņēmusi attiecīgu lūgumu, izskaidro noraidījuma iemeslus.

4.8. PANTS

Pārredzamība

Puses atkārtoti apstiprina savus pienākumus nodrošināt pārredzamību, kuri izriet no TBT nolīguma, attiecībā uz standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu un vienojas:

a)    ja daļa no tehnisko noteikumu izstrādes procesa ir atvērta sabiedriskajai apspriešanai — ņemt vērā otras puses viedokli un bez diskriminācijas nodrošināt otrai pusei un tās ieinteresētajām personām samērīgas iespējas izteikt piezīmes;

b)    veicot informēšanu saskaņā ar TBT 2.9. punktu — pēc otras puses informēšanas atvēlēt vismaz sešdesmit dienas, kurās sniegt rakstiskas piezīmes par priekšlikumu, un, ja iespējams, pienācīgi izvērtēt pamatotus lūgumus pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu;

c)    no tehnisko noteikumu publiskošanas līdz to spēkā stāšanās dienai otras puses ekonomikas dalībniekiem atvēlēt pietiekamu pielāgošanās laiku, izņemot gadījumus, kad rodas vai var rasties steidzami risināmas problēmas saistībā ar drošību, veselību, vides aizsardzību vai valsts drošību; un

d)    darīt pieejamu otrai pusei vai tās ekonomikas dalībniekiem attiecīgu informāciju (piemēram, publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ja tāda ir) par spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un attiecīgā gadījumā un ja informācija ir pieejama, saņēmusi attiecīgu lūgumu, bez nepamatotas kavēšanās — sniegt rakstiskus norādījumus par atbilstību tās tehniskajiem noteikumiem.

4.9. PANTS

Tirgus uzraudzība

Puses apņemas apmainīties ar informāciju par tirgus uzraudzību un izpildes darbībām.

4.10. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.    Puses ņem vērā, ka saskaņā ar TBT nolīguma 1. pielikuma 1. punktu tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām, un vienojas, ka tad, ja to tehniskie noteikumi paredz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu, tās nodrošina, lai šīs prasības netiktu sagatavotas ar mērķi izveidot nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai vai arī neizraisītu šādas sekas, un tām nevajadzētu tirdzniecību ierobežot vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu kādu leģitīmu mērķi, kas minēts TBT nolīguma 2.2. pantā.

2.    Puses vienojas, ka tad, ja kāda puse pieprasa ražojumus obligāti marķēt vai etiķetēt:

a)    puse cenšas noteikt tikai tādas prasības, kas ir būtiskas ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai norādīt, ka ražojums atbilst obligātajām prasībām;

b)    puse var precizēt, kāda informācija sniedzama uz etiķetes, un var prasīt atbilstību konkrētām regulējuma prasībām par etiķetes piestiprināšanu, taču kā priekšnosacījumu ražojumu pārdošanai savā tirgū neprasa etiķetes un marķējumus iepriekš apstiprināt vai sertificēt, ja vien tas netiek atzīts par nepieciešamu, ņemot vērā ar ražojumu saistīto risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai;

c)    ja puse pieprasa, lai ekonomikas dalībnieki izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā nodrošina, lai attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas tiktu piešķirti šādi numuri;

d)    ja vien turpmāk minētais nav maldinošs, pretrunīgs vai neskaidrs attiecībā uz informāciju, kas tiek pieprasīta preču importētājā pusē, puses atļauj norādīt:

i)    informāciju citās valodās papildus valodai, kas jāizmanto preču importētājā pusē;

ii)    starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus;

iii)    informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču importētājā pusē;

e)    puse akceptē, ka alternatīvi marķēšanai izcelsmes vietā, pirms ražojumu izplata un pārdod, to importētājā pusē (ja vajadzīgs, apstiprinātās telpās, piemēram, importēšanas vietas muitas noliktavā) etiķetē, etiķetē atkārtoti vai labo etiķeti, ja vien netiek prasīts šādu etiķetēšanu veikt izcelsmes vietā sabiedrības veselības vai drošuma dēļ; un

f)    ja puse uzskata, ka tādējādi netiek apdraudēti TBT nolīguma leģitīmie mērķi, tā cenšas akceptēt nepastāvīgās vai noņemamās etiķetes vai marķējumu, vai etiķetējumu, kas ietverts pavaddokumentācijā, nevis fiziski piestiprinātas ražojumam.

3.    Neskarot pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no PTO nolīguma, 2. punktu piemēro lauksaimniecības produktiem, rūpniecības ražojumiem un pārstrādātiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, ieskaitot dzērienus un alkoholiskus šķidrumus.

4.11. PANTS

Kontaktpunkti

Saskaņā ar 13.4. punktu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti) norīkoto kontaktpunktu funkcijas ir šādas:

a)    šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzība;

b)    ātra ikvienas otras puses paziņotas ar standartu, tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi saistītas problēmas izskatīšana;

c)    sadarbības veicināšana standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādes un uzlabošanas jomā;

d)    informācijas apmaiņa par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

e)    attiecīgu sadarbības pasākumu atvieglošana saskaņā ar 4.4. panta (Sadarbība) 2. punktu un

f)    ad hoc darba grupu izveides organizēšana pēc jebkuras puses lūguma ar mērķi apzināt veidus, kā atvieglot pušu savstarpējo tirdzniecību.

4.12. PANTS

Nobeiguma noteikumi

1.    Preču tirdzniecības komitejā, kura izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), var apspriest ikvienu īstenošanas pasākumu, kas saistīts ar šo nodaļu. Puses, pieņemot lēmumu minētajā komitejā, var pieņemt īstenošanas pasākumus, kas šajā sakarībā vajadzīgi.

2.    Puses ir uzņēmušās papildu saistības attiecībā uz nozarei specifiskiem netarifa pasākumiem precēm, kā izklāstīts 4-A pielikumā un tā papildinājumos.

PIEKTĀ NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

5.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)    aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību pušu attiecīgajās teritorijās, vienlaikus atvieglojot pušu savstarpējo tirdzniecību sanitāro un fitosanitāro pasākumu (turpmāk “SFS pasākumi”) jomā;

b)    sadarboties SPS nolīguma turpmākā īstenošanā un

c)    nodrošināt līdzekļus, ar kuriem uzlabot saziņu, sadarbību un ar SFS pasākumu īstenošanu saistītu jautājumu izšķiršanu, kas skar pušu savstarpējo tirdzniecību.

5.2. PANTS

Darbības joma

1.    Šī nodaļa attiecas uz visiem puses SFS pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību.

2.    Šī nodaļa attiecas arī uz pušu savstarpējo sadarbību ar dzīvnieku labturību saistītos jautājumos, kas ir savstarpēju interešu jomā.

3.    Neviens šīs nodaļas noteikums neskar pušu tiesības, kas izriet no TBT nolīguma attiecībā uz pasākumiem, kuri neietilpst šīs nodaļas darbības jomā.

5.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1.    tiek piemērotas SPS nolīguma A pielikumā ietvertās definīcijas;

2.    puses var vienoties par citām definīcijām, kas vajadzīgas šīs nodaļas piemērošanai, ņemot vērā attiecīgu starptautisku organizāciju, kā Pārtikas kodeksa komisijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk “OIE”) un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk “IPPC”) glosārijus un definīcijas.

5.4. PANTS

Tiesības un pienākumi

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no SPS nolīguma.

5.5. PANTS

Kompetentās iestādes

Pušu kompetentās iestādes, kas atbild par šīs nodaļas īstenošanu, ir uzskaitītas 5.-A pielikumā. Puses savstarpēji apmainās ar informāciju par šo kompetento iestāžu maiņu.

5.6. PANTS

Vispārīgi principi

Īstenojot šo nodaļu, puses:

a)    nodrošina SFS pasākumu saderību ar SPS nolīguma 3. pantā noteiktajiem principiem;

b)    neizmanto SFS pasākumus, lai radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai;

c)    nodrošina šajā nodaļā noteikto procedūru īstenošanu un pabeigšanu bez nepamatotas kavēšanas un to, ka šādas procedūras netiek piemērotas tādā veidā, ka tās varētu izraisīt patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otru pusi vienādos vai līdzīgos apstākļos; un

d)    neizmanto ne c) punktā minētās procedūras, ne papildu informācijas lūgumus, lai bez zinātniska un tehniska pamatojuma aizkavētu piekļuvi saviem attiecīgajiem tirgiem.

5.7. PANTS

Prasības importam

1.    Puses prasības importam attiecas uz visu otras puses teritoriju.

2.    Eksportētāja puse nodrošina, ka uz importētāju pusi eksportētie ražojumi atbilst importētājas puses sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.

3.    Importētāja puse nodrošina, lai prasības, ko tā noteikusi importam, proporcionāli un nediskriminējoši piemērotu ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses.

4.    Maksas, kas noteiktas par procedūrām attiecībā uz ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses, atbilst maksām, ko iekasē attiecībā uz līdzīgiem iekšzemes ražojumiem, un nepārsniedz pakalpojuma faktiskās izmaksas.

5.    Lai īstenotu SFS pasākumu, importētājai pusei ir tiesības veikt importa pārbaudes ražojumiem, ko importē no eksportētājas puses.

6.    Ražojumiem, kurus importē no eksportētājas puses, veikto importa pārbaužu pamatā ir sanitārais un fitosanitārais risks, kas saistīts ar šādu importēšanu. Tās veic bez nepamatotas kavēšanās un minimāli ietekmējot pušu savstarpējo tirdzniecību.

7.    Importētāja puse eksportētājai pusei pēc lūguma dara pieejamu informāciju par eksportētājas puses ražojumiem veikto importa pārbaužu biežumu. Importētāja puse attiecīgā gadījumā var mainīt fizisko pārbaužu biežumu attiecībā uz sūtījumiem, ja tā liek rīkoties: i) verifikācijas, ii) importa pārbaudes vai iii) pušu savstarpēja vienošanās (arī pēc apspriešanās, kas paredzētas šajā nodaļā).

8.    Ja importa pārbaudes atklāj, ka ražojumi neatbilst attiecīgajām importētājas puses noteiktajām prasībām importam, rīcība, kuru veic importētāja puse, ir proporcionāla sanitārajam un fitosanitārajam riskam, kas saistīts ar neatbilstoša ražojuma importu.

5.8. PANTS

Verifikācijas

1.    Lai iegūtu un saglabātu uzticību par to, ka šī nodaļa tiek īstenota efektīvi, importētājai pusei ir tiesības jebkurā laikā veikt verifikācijas, ieskaitot:

a)    verifikācijas apmeklējumus eksportētājā pusē, kuru mērķis ir pārbaudīt visu eksportētājas puses kompetento iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu vai tās daļu saskaņā ar Pārtikas kodeksa komisijas, OIE un IPPC attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un ieteikumiem; un

b)    informācijas pieprasīšanu no eksportētājas puses par tās inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu un saskaņā ar šo sistēmu veikto pārbaužu rezultātu iegūšanu.

2.    Importētāja puse eksportētājai pusei dara zināmus saskaņā ar 1. punktu veikto verifikāciju rezultātus un secinājumus. Importētāja puse šos rezultātus dara pieejamus atklātībai.

3.    Ja importētāja puse izlemj veikt verifikācijas apmeklējumu eksportētājā pusē, tad importētāja puse paziņo eksportētājai pusei par šo apmeklējumu vismaz sešdesmit kalendārās dienas pirms plānotā verifikācijas apmeklējuma, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, kad puses vienojas citādi. Puses vienojas par izmaiņām šādā apmeklējumā.

4.    Izmaksas, kas radušās, verificējot visas otras puses kompetento iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas vai to daļu vai inspicējot atsevišķus uzņēmumus, sedz importētāja puse.

5.    Importētāja puse sešdesmit kalendāro dienu laikā rakstiski sniedz informāciju par verifikāciju eksportētājā pusē. Eksportētājai pusei ir četrdesmit piecas dienas, kurās sniegt piezīmes par šo informāciju. Eksportētājas puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam rezultātu dokumentam vai attiecīgos gadījumos iekļauj tajā.

6.    Neatkarīgi no 5. punkta, ja verifikācijas gaitā ir konstatēts nozīmīgs risks cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, importētāja puse iespējami drīz un katrā ziņā desmit kalendāro dienu laikā no verifikācijas beigām informē eksportētāju pusi.

5.9. PANTS

Tirdzniecības atvieglošana

1.    Ja importētāja puse prasa verifikācijas apmeklējumu uz vietas, lai atļautu konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu no eksportētājas puses, tad piemēro šādus noteikumus:

a)    verifikācijā saskaņā ar 5.8. pants (Verifikācijas) novērtē eksportētājas puses inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu un ņem vērā visu attiecīgo rakstisko informāciju, ko pēc lūguma sniegusi eksportētāja puse; un

b)    ja inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas verifikācijā gūti apmierinoši rezultāti, tad importētāja puse rakstiski informē eksportētāju pusi, ka verifikācijas rezultāti ir pozitīvi. Šādā gadījumā sniegtajā informācijā var ietvert to, ka importētāja puse ir atļāvusi vai atļaus konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju ražojumu importu; vai

c)    ja inspicēšanas un sertificēšanas sistēmas verifikācijā nav gūti apmierinoši rezultāti, tad importētāja puse rakstiski informē eksportētāju pusi par verifikācijas rezultātu. Šādā gadījumā sniegtajā informācijā var ietvert vienu no šādiem elementiem:

i)    nosacījumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar eksportētājas puses inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu, kuri eksportētājai pusei vēl jāievieš, lai importētāja puse varētu atļaut konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu;

ii)    norādi uz faktu, ka konkrētiem dzīvnieku izcelsmes ražojumu uzņēmumiem var atļaut veikt eksportu uz importētāju pusi, ja nodrošināta atbilstība attiecīgajām 5.7. pantā (Prasības importam) importam noteiktajām prasībām; vai

iii)    paziņojumu, ka importētāja puse nav atļāvusi konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju ražojumu importu no eksportētājas puses.

2.    Ja importētāja puse atļāvusi konkrētas kategorijas vai konkrētu kategoriju dzīvnieku izcelsmes ražojumu importu, kuri minēti 1. punkta b) apakšpunktā, tad eksportētāja puse importētājai pusei dara zināmu to atsevišķo uzņēmumu sarakstu, kuri saskaņā jo īpaši ar 5.7. pantu (Prasības importam) un 5.8. pantu (Verifikācijas) atbilst importētājas puses prasībām. Turklāt:

a)    pēc eksportētājas puses lūguma importētāja puse, iepriekš neveicot atsevišķu uzņēmumu inspicēšanu, apstiprina 5.-B pielikuma 3. punktā minētos atsevišķos uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas puses teritorijā. Ja importētāja puse pieprasa apstiprinājumu, tad eksportētāja puse sniedz visu informāciju, ko prasa importētāja puse, lai garantētu atbilstību attiecīgām prasībām, ieskaitot 5.7. pantu (Prasības importam). Importētājas puses apstiprinājums ir saderīgs ar 5.-B pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un tas attiecas tikai uz tām ražojumu kategorijām, kuras atļauts importēt;

b)    apstiprinot 2. punkta a) apakšpunktā minētos atsevišķos uzņēmumus, importētāja puse saskaņā ar piemērojamajām juridiskajām un administratīvajām procedūrām veic nepieciešamos leģislatīvos vai administratīvos pasākumus, lai četrdesmit kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņemts eksportētājas puses lūgums, ko papildina importētājas puses lūgtā informācija, garantētu atbilstību attiecīgajām prasībām, ieskaitot 5.7. pantu (Prasības importam); un

c)    importētāja puse dara zināmu eksportētājai pusei, ka akceptē vai noraida 2. punkta a) apakšpunktā minētos atsevišķos uzņēmumus, un, ja vajadzīgs, pamato noraidījumu.

5.10. PANTS

Ar dzīvnieku un augu veselību saistīti pasākumi

1.    Puses atzīst šādus jēdzienus — “no kaitīgā organisma brīva teritorija”, “no slimības brīva teritorija”, “kaitīgā organisma zemas izplatības teritorija”, “slimības zemas izplatības teritorija” — saskaņā ar SPS nolīgumu, OIE un IPPC standartiem, vadlīnijām vai ieteikumiem. SFS komiteja, kas minēta 5.15. pantā (Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja), var noteikt sīkākus procedūras noteikumus par šādu teritoriju atzīšanu, ieskaitot procedūras šādu teritoriju atzīšanai uzliesmojuma gadījumā, ņemot vērā jebkurus attiecīgus SPS nolīguma, OIE un IPPC standartus, vadlīnijas vai ieteikumus.

2.    Nosakot no kaitīgā organisma vai no slimības brīvas teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritorijas, puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitāro vai fitosanitāro pārbaužu efektivitāte šādās teritorijās.

3.    No kaitīgā organisma vai no slimības brīvu teritoriju un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritoriju noteikšanā puses veido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt uzticību procedūrām, ko šādu teritoriju noteikšanai veic otra puse. Akceptējot eksportētājas puses šādi noteiktās teritorijas, importētāja puse dzīvnieku vai augu veselības statusu eksportētājā pusē vai tās daļā principā nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko eksportētāja puse sniegusi saskaņā ar SPS nolīgumu, OIE un IPPC standartiem, vadlīnijām vai ieteikumiem.

4.    Ja importētāja puse neakceptē eksportētājas puses šādi noteiktās teritorijas, tā izskaidro iemeslus un ir gatava sākt apspriešanos.

5.    Eksportētāja puse, kas apgalvo, ka tajā ietilpstošas teritorijas ir brīvas no kaitīgā organisma vai slimības vai tajās kaitīgā organisma vai slimības izplatība ir zema, sniedz attiecīgus pierādījumus, lai objektīvi demonstrētu importētājai pusei, ka šīs teritorijas varētu palikt brīvas no kaitīgā organisma vai slimības vai kaitīgā organisma vai slimības zemā izplatība tajās varētu saglabāties. Tādēļ pēc attiecīga lūguma importētājai pusei tiek nodrošināta pienācīga piekļuve inspicēšanas, testēšanas un citām attiecīgām procedūrām.

6.    Puses atzīst OIE nodalīšanas principu un IPPC no kaitīgiem organismiem brīvu ražotņu principu. SFS komiteja, kas minēta 5.15. pantā (Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja), novērtē visus nākotnē iespējamos OIE un IPPC ieteikumus par šo jautājumu un var izdot attiecīgus ieteikumus.

5.11. PANTS

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.    Puses:

a)    cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši 5.7. pantā (Prasības importam) noteiktajiem pasākumiem, ko piemēro importam no otras puses;

b)    uzlabo savstarpējo izpratni par katras puses SFS pasākumiem un to piemērošanu;

c)    lai mazinātu SFS pasākumu negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar SFS pasākumu izstrādi un piemērošanu, tostarp iegūtajiem jaunajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību;

d)    pēc puses lūguma piecpadsmit kalendāro dienu laikā paziņo konkrētu ražojumu importam piemērojamās prasības un

e)    pēc puses lūguma piecpadsmit kalendāro dienu laikā informē par konkrētiem ražojumiem piemērojamās atļaujas piešķiršanas gaitu.

2.    Puses saskaņā ar 13.4. panta 1. punktu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti) norīko kontaktpunktus, kas atbild par informāciju, uz kuru attiecas 1. punkts. Informāciju nosūta pa pastu, faksu vai e-pastu. Informāciju, ko nosūta pa e-pastu, var parakstīt elektroniski, un to var savstarpēji nosūtīt tikai kontaktpunkti.

3.    Ja informācija, uz kuru attiecas 1. punkts, tiek darīta pieejama, paziņojot to PTO saskaņā ar attiecīgiem tās noteikumiem un procedūrām, vai ja iepriekšminētā informācija ir darīta pieejama oficiālās, atklātībai bez maksas pieejamās pušu tīmekļa vietnēs, tiek uzskatīts, ka informācijas apmaiņa ir notikusi.

4.    Paziņošana, uz kuru attiecas šī nodaļa, notiek starp 2. punktā minētajiem kontaktpunktiem.

5.12. PANTS

Apspriešanās

1.    Katra puse divu kalendāro dienu laikā rakstiski informē otru pusi par nopietnu vai nozīmīgu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ieskaitot ar pārtiku saistītas ārkārtas situācijas.

2.    Ja kādai pusei rodas nopietnas bažas par tādu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, kurš saistīts ar precēm, ar ko notiek tirdzniecība, pēc attiecīga lūguma iespējami drīz notiek apspriešanās par situāciju. Tādā gadījumā katra puse cenšas sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu tirdzniecības traucējumus.

3.    Apspriešanās, kas minēta šā panta 2. punktā, var notikt pa e-pastu, videokonferencē vai telefonkonferencē. Puse, kas prasa apspriešanos, nodrošina, lai tiktu sagatavots apspriešanās protokols.

5.13. PANTS

Ārkārtas pasākumi

1    Ja rodas nopietns risks cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, importētāja puse, iepriekš to nepaziņojot, var veikt pasākumus, kas vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai. Attiecībā uz pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, kā izvairīties nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

2.    Puse, kas veic pasākumus, iespējami drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā divdesmit četras stundas pēc pasākuma pieņemšanas informē par to otru pusi. Jebkura puse var lūgt jebkuru informāciju, kas saistīta ar sanitāro un fitosanitāro situāciju un pieņemtajiem pasākumiem. Otra puse atbild, tiklīdz lūgtā informācija ir pieejama.

3.    Pēc jebkuras puses lūguma un saskaņā ar 5.12. panta (Apspriešanās) noteikumiem puses piecpadsmit kalendāro dienu laikā no paziņošanas dienas rīko apspriešanos par situāciju. Apspriešanās mērķis ir novērst nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus. Puses var apsvērt iespējas, kā atvieglot pasākumu īstenošanu vai aizstāt tos.

5.14. PANTS

Līdzvērtība

1.    Puses saskaņā ar 4. līdz 7. punktu var atzīt nozarei vai nozares daļai piemērojama atsevišķa pasākuma un/vai pasākumu grupu, un/vai sistēmu līdzvērtību. Līdzvērtības atzīšana attiecas uz pušu savstarpējo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, augiem un augu produktiem vai, attiecīgā gadījumā, uz saistītām precēm.

2.    Ja līdzvērtība nav atzīta, tirdzniecība notiek saskaņā ar nosacījumiem, ko izvirza importētāja puse, lai panāktu tai pienācīga līmeņa aizsardzību.

3.    Lai atzītu līdzvērtību, ir jānovērtē un jāakceptē:

a)    tiesību aktos, standartos un procedūrās noteiktie SFS pasākumi, ieskaitot pārbaudes, kas saistītas ar inspicēšanas un sertificēšanas sistēmām, kuras izmanto, lai nodrošinātu eksportētājas puses un importētājas puses SFS pasākumu ievērošanu;

b)    dokumentēta kompetento iestāžu struktūra, to pilnvaras, hierarhija, darbības veids un pieejamie resursi un

c)    ar kontroles programmām un nodrošināšanu saistītie kompetentās iestādes darbības rezultāti.

4.    Novērtēšanā puses ņem vērā jau gūto pieredzi.

5.    Importētāja puse akceptē eksportētājas puses sanitāro vai fitosanitāro pasākumu līdzvērtību, ja eksportētāja puse objektīvi demonstrē, ka tās pasākumi sasniedz importētājai pusei pienācīga līmeņa aizsardzību. Tālab pēc attiecīga lūguma importētājai pusei tiek piešķirta samērīga piekļuve inspicēšanai, testēšanai un citām attiecīgām procedūrām.

6.    Atzīstot līdzvērtību, puses ņem vērā Pārtikas kodeksa komisijas, OIE, IPPC un PTO SFS komitejas norādījumus.

7.    Turklāt, ja līdzvērtība ir atzīta, puses var vienoties par vienkāršotu modeli attiecībā uz oficiālajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem sertifikātiem, kas nepieciešami katram importam paredzētam dzīvnieku un dzīvnieku produktu, augu un augu produktu vai citu saistītu preču sūtījumam.

5.15. PANTS

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteja

1.    Sanitāro un fitosanitāro lietu komitejā (turpmāk “SFS komiteja”), kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), ietilpst pušu kompetento iestāžu pārstāvji.

2.    SFS komiteja sanāk gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pēc tam tā sanāk vismaz reizi gadā vai tā, kā vienojas puses. Pirmās sanāksmes laikā SFS komiteja pieņem savu reglamentu. SFS komitejas sanāksmes notiek klātienē, telefonkonferencē, videokonferencē vai izmantojot kādus citus līdzekļus, par ko puses vienojas.

3.    SFS komiteja var vienoties izveidot tehniskas darba grupas, kurās ietilpst pušu eksperti un kuras apzina un risina tehniskus un zinātniskus jautājumus, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, un atklāj iespējas tālākai sadarbībai SFS jautājumos, kuri ir savstarpēju interešu jomā. Ja vajadzīgas īpašas zināšanas, par grupas locekļiem var kļūt personas, kas nepārstāv puses.

4.    SFS komiteja var izskatīt visus jautājumus, kas saistīti ar šīs nodaļas piemērošanu. Tai jo īpaši ir šādi pienākumi un funkcijas:

a)    izstrādāt procedūras vai noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nodaļu; ieskaitot tās pielikumus;

b)    uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un

c)    nodrošināt forumu, kur apspriestu problēmas, kas saistītas ar konkrētu SFS pasākumu piemērošanu, ar nolūku panākt savstarpēji pieņemamus risinājumus. Šai sakarībā, lai veiktu apspriešanos, pēc puses lūguma SFS komiteju sasauc steidzamības kārtā. Šāda apspriešanās neskar pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no četrpadsmitās nodaļas (Strīdu izšķiršana) un piecpadsmitās nodaļas (Mediācijas mehānisms).

5.    Lai veicinātu pušu sadarbību dzīvnieku veselības jomā, SFS komiteja apmainās ar informāciju, īpašām zināšanām un pieredzi dzīvnieku labturības jomā.

6.    Ar SFS komitejas lēmumu puses var pieņemt ieteikumus un lēmumus, kuri saistīti ar importa atļaujām, informācijas apmaiņu, pārredzamību, reģionalizācijas atzīšanu, līdzvērtību un alternatīviem pasākumiem un ikvienu citu jautājumu, kas minēts 4. un 5. punktā.

5.16. PANTS

Tehniskās konsultācijas

1.    Ja puse uzskata, ka otras puses pasākums ir vai var būt pretrunā pienākumiem, kas izriet no šīs nodaļas, un izraisa vai var izraisīt nepamatotu tirdzniecības traucējumu, tā var lūgt tehniskas konsultācijas SFS komitejā. Kompetentās iestādes, kas norādītas 5.-A pielikumā, atvieglo šīs konsultācijas.

2.    Tehniskās konsultācijas SFS komitejā uzskata par pabeigtām trīsdesmit dienu laikā no attiecīga lūguma iesniegšanas dienas, ja vien iesaistītās puses nevienojas tās turpināt. Tehniskās konsultācijas var notikt telefonkonferencē, videokonferencē vai izmantojot kādu citu mehānismu, par ko puses vienojas.

SESTĀ NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

6.1. PANTS

Mērķi

1.    Puses atzīst muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumu nozīmību mainīgajā globālās tirdzniecības vidē. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, lai attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz tirdzniecības atvieglošanas mērķi, vienlaikus nodrošinot reālu muitas kontroli.

2.    Tālab puses vienojas, ka tiesību akti ir nediskriminējoši un ka muitas procedūru pamatā ir modernas metodes un reālas kontroles, kas apkaro krāpšanu un aizsargā likumīgu tirdzniecību.

3.    Puses atzīst, ka nekādi netiek apdraudēti likumīgi sabiedriskās politikas mērķi, tostarp ar drošību, drošumu un krāpšanas apkarošanu saistītie mērķi.

6.2. PANTS

Principi

1.    Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras pamatojas uz:

a)    starptautiskiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā un ko akceptējušas attiecīgās puses, ieskaitot Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk “PMO”) Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu, Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un Standartu sistēmas tirdzniecības drošībai un atvieglošanai (turpmāk “SAFE sistēma”) pamatelementus;

b)    likumīgas tirdzniecības aizsardzību, ko realizē, nodrošinot tiesību aktu prasību efektīvu izpildi un atbilstību tām,

c)    tiesību aktiem, kas izvairās no nevajadzīga vai diskriminējoša sloga ekonomikas dalībniekiem un kas paredz papildu tirdzniecības atvieglojumus ekonomikas dalībniekiem, kuri panākuši lielu atbilstību tiesību aktiem, un kas nodrošina aizsardzības līdzekļus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām; un

d)    noteikumiem, kuri nodrošina, ka ikviena sankcija, kas tiek noteikta par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīga un nediskriminējoša un to piemērošana nepamatoti neaizkavē preču izlaišanu.

2.    Lai uzlabotu darba metodes, kā arī lai attiecībā uz darbībām nodrošinātu nediskrimināciju, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un pārskatatbildību, puses:

a)    ja vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu; un

b)    cenšas panākt turpmākus vienkāršojumus un to datu un dokumentācijas standartizāciju, kuri vajadzīgi muitā un citās aģentūrās.

6.3. PANTS

Muitas sadarbība

1.    Lai nodrošinātu 6.1. punktā (Mērķi) izklāstīto mērķu sasniegšanu, pušu attiecīgās iestādes sadarbojas muitas jautājumos.

2.    Lai veicinātu sadarbību muitas jautājumos, puses cita starpā:

a)    apmainās ar informāciju par saviem attiecīgajiem muitas tiesību aktiem, to īstenošanu un muitas procedūrām, jo īpaši šādās jomās:

i)    muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii)    intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana pie robežas, ko veic muitas dienesti;

iii)    tranzīts un pārkraušana un

iv)    attiecības ar darījumu veicējiem;

b)    apsver tādu kopīgu iniciatīvu izstrādi, kuras saistītas ar importa, eksporta un citām muitas procedūrām, kā arī lai nodrošinātu reālu pakalpojumu sniegšanu darījumu veicējiem;

c)    atbilstoši SAFE sistēmai kopīgiem spēkiem risina ar muitu saistītus aspektus, kas saistīti ar starptautiskās tirdzniecības un piegādes ķēdes nodrošināšanu un atvieglošanu;

d)    attiecīgos gadījumos iedibina attiecīgo riska pārvaldības paņēmienu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot tādus aspektus kā datu pārraide un savstarpēji saskaņoti ieguvumi; un

e)    pastiprina koordināciju tādās starptautiskās organizācijās kā PTO un PMO.

6.4. PANTS

Tranzīts un pārkraušana

1.    Puses savā teritorijā nodrošina pārkraušanas darbību un tranzīta kustību atvieglošanu un reālu kontroli.

2.    Puses veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību.

3.    Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

6.5. PANTS

Iepriekšēji nolēmumi

Katra puse pirms preču importēšanas tās teritorijā saskaņā ar saviem tiesību aktiem un procedūrām ar savu muitas dienestu vai citu kompetentu iestāžu starpniecību izdod tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, rakstiskus iepriekšējus nolēmumus par tarifu klasifikāciju, izcelsmi un jebkuriem citiem jautājumiem, par ko puses var izlemt.

6.6. PANTS

Vienkāršota muitas procedūra

1.    Lai ekonomikas dalībniekiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, samazinātu izmaksas un palielinātu paredzamību, katra puse paredz vienkāršotas importa un eksporta procedūras, kas ir pārredzamas un efektīvas. Apstiprinātiem tirgotājiem atbilstoši objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem tiek nodrošināta vieglāka piekļuve vienkāršotām muitas procedūrām.

2.    Lai nokārtotu formalitātes, kas vajadzīgas, lai uz precēm attiecinātu muitas procedūru, izmanto vienotu muitas deklarācijas dokumentu vai tās elektronisku ekvivalentu.

3.    Lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu, puses izmanto modernus muitas paņēmienus, ieskaitot riska novērtēšanas un pēcmuitošanas pārbaudes metodes.

4.    Puses veicina tādu sistēmu pakāpenisku izstrādi un izmantošanu, kuru uzdevums ir atvieglot datu elektronisku apmaiņu attiecīgo tirgotāju, muitas dienestu un citu saistīto aģentūru starpā.

6.7. PANTS

Preču izlaišana

Katra puse nodrošina, lai tās muitas dienesti, robežkontroles dienesti vai citas kompetentās iestādes piemēro prasības un procedūras, kas:

a)    paredz preču izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks kā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību pušu muitas un citiem ar tirdzniecību saistītiem tiesību aktiem un formalitātēm;

b)    paredz iepriekšēju apstrādi (t. i., informācijas elektronisku iesniegšanu un galīgo apstrādi pirms faktiskās preču pienākšanas), lai preces varētu izlaist tūlīt pēc pienākšanas; un

c)    paredz preču izlaišanu bez muitas nodokļu samaksas, ar nosacījumu, ka sniegta garantija, ja saskaņā ar katras puses tiesību aktiem tā vajadzīga, lai nodrošinātu muitas nodokļu galīgo samaksu.

6.8. PANTS

Maksas un maksājumi

1.    Maksas un maksājumus uzliek tikai par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar attiecīgo importu vai eksportu vai formalitāti, kas jāievēro, veicot šādu importu vai eksportu. Tās nepārsniedz aptuvenas sniegtā pakalpojuma izmaksas, un tās neaprēķina procentuāli.

2.    Informāciju par maksām un maksājumiem publisko, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, ieskaitot internetu. Šādā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai par sniegto pakalpojumu, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu vai maksājumu un norēķinu laiku un kārtību.

3.    Jaunas vai grozītas maksas un maksājumus uzliek tikai tad, kad 2. punktā noteiktā informācija ir publiskota un ir brīvi pieejama.

6.9. PANTS

Muitas aģenti

Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot muitas aģentus. Licencējot muitas aģentus, puses piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un proporcionālus noteikumus.

6.10. PANTS

Pirmsnosūtīšanas inspekcijas

Puses vienojas, ka to attiecīgie muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas, kas definētas Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, vai kādu citu inspekcijas darbību, kuru privāti uzņēmumi veic galamērķī pirms muitošanas.

6.11. PANTS

Muitas vērtējumi

1.    Puses nosaka preču muitas vērtību saskaņā ar Nolīgumu par muitas vērtējumu.

2.    Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumiem par ražojumu muitas vērtējumu.

6.12. PANTS

Riska pārvaldība

1.    Katra puse savas pārbaudes un izlaišanas procedūras un pēcievešanas verifikācijas procedūras balsta uz riska novērtēšanas principiem un revīzijām, nevis visaptveroši pārbauda, vai katrs sūtījums atbilst importam noteiktajām prasībām.

2.    Puses vienojas attiecībā uz precēm pieņemt un piemērot savas importa, eksporta, tranzīta un pārkraušanas kontroles prasības un procedūras, pamatojoties uz riska pārvaldības principiem, kurus piemēro, koncentrējoties uz atbilstības panākšanas pasākumiem attiecībā uz operācijām, kas pelna uzmanību.

6.13. PANTS

Vienotais kontaktpunkts

Katra puse cenšas izveidot vai saglabāt vienotā kontaktpunkta sistēmas, kas atvieglo muitas un citos tiesību aktos preču eksportam, importam un tranzītam noteiktās informācijas vienotu elektronisku iesniegšanu.

6.14. PANTS

Apelācijas procedūras

1.    Katra puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības veikt apelāciju pret muitas vai citu kompetento iestāžu administratīviem aktiem, nolēmumiem, un lēmumiem, kuri ietekmē preču importu vai eksportu vai tranzīta preces.

2.    Apelācijas procedūras saskaņā ar pušu tiesību aktiem var ietvert to, ka uzraudzības iestāde veic administratīvu pārskatīšanu, un to, ka administratīvā līmenī pieņemti lēmumi tiek pārskatīti tiesā.

6.15. PANTS

Pārredzamība

1.    Katra puse publicē vai dara citādi pieejamus, arī ar elektroniskiem līdzekļiem, savus tiesību aktus, noteikumus, administratīvas procedūras un citas prasības, kuras attiecas uz muitu un tirdzniecības atvieglošanu.

2.    Katra puse norīko vai saglabā vienu vai vairākus uzziņu vai informācijas centrus, kas izskatītu ieinteresēto personu informācijas pieprasījumus, kuri attiecas uz muitu un tirdzniecības atvieglošanu.

6.16. PANTS

Attiecības ar darījumu veicējiem

Puses vienojas:

a)    ka ir svarīgi laikus apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un vispārīgām procedūrām, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem. Tādēļ muitas dienesti un darījumu veicēji pēc vajadzības apspriežas;

b)    pirms piemērošanas publicēt vai darīt pieejamus citādi (cik iespējams ar elektroniskiem līdzekļiem) jaunos tiesību aktus un vispārīgas procedūras, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, kā arī izmaiņas minētajos tiesību aktos un procedūrās un to interpretācijās. Tās arī dara pieejamus atklātībai attiecīgos administratīva rakstura paziņojumus, ieskaitot aģentūru prasības un ievešanas procedūras, darba laiku un darba procedūras muitas iestādēm ostās un robežšķērsošanas punktos un informācijas pieprasīšanas kontaktpunktiem;

c)    neskarot likumīgus sabiedriskās politikas mērķus (piemēram, izmaiņas nodokļu likmēs) — par nepieciešamību, ka no dienas, kad publisko jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu, līdz to spēkā stāšanās dienai jāpaiet samērīgam laikposmam; un

d)    nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju vajadzības un laba prakse un lai tās iespējami maz ierobežotu tirdzniecību.

6.17. PANTS

Muitas komiteja

1.    Muitas komitejā, kas izveidota ar 16.2. punktu (Specializētās komitejas), ietilpst pušu muitas un citu kompetento iestāžu pārstāvji. Muitas komiteja nodrošina, lai pienācīgi darbotos šī nodaļa, 1. protokols un visi ar muitu saistītie papildu noteikumi, par ko puses vienojušās. Muitas komitejā puses var izskatīt visus jautājumus, kas rodas šajā sakarībā, un pieņemt lēmumus par tiem.

2.    Muitas komitejā puses var pieņemt ieteikumus un lēmumus par riska pārvaldības paņēmienu, riska standartu, drošības pārbaužu un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot tādus aspektus kā datu pārraide un ieguvumi, par ko panākta savstarpēja vienošanās, un visiem citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas 1. punkts.

3.    Puses var vienoties rīkot ad hoc sanāksmes par jebkuriem muitas jautājumiem, ieskaitot izcelsmes noteikumus un visus citus ar muitu saistītus noteikumus, par kuriem puses savstarpēji vienojas. Attiecīgos gadījumos konkrētu jautājumu izskatīšanai tās var arī izveidot apakšgrupas.

SEPTĪTĀ NODAĻA

NETARIFA ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI UN IEGULDĪJUMIEM ENERĢIJAS RAŽOŠANĀ NO ATJAUNOJAMIEM RESURSIEM

7.1. PANTS

Mērķi

Atbilstīgi globālajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas pusēm ir kopīgs mērķis veicināt, attīstīt un palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, jo īpaši atvieglojot tirdzniecību un ieguldījumus. Tādēļ puses sadarbojas tarifa un netarifa šķēršļu likvidēšanā vai mazināšanā un regulējuma konverģences veicināšanā ar reģionāliem un starptautiskiem standartiem.

7.2. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)    “vietēja satura prasība” ir

i)    attiecībā uz precēm — prasība uzņēmumam pirkt vai izmantot iekšzemes izcelsmes preces vai preces no iekšzemes avota, kuras norāda kā noteiktus ražojumus, ražojumu apjomu vai vērtību, vai kā daļu no vietējās produkcijas apjoma vai vērtības;

ii)    attiecībā uz pakalpojumiem — prasība, kas ierobežo pakalpojumu sniedzēju izvēli vai sniegto pakalpojumu par sliktu otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

b)    “pasākums” ir puses pasākums, kas ir šīs nodaļas darbības jomā, tiesību akta, noteikuma, normas, procedūras, lēmuma, administratīva akta vai jebkādā citā formā;

c)    “kompensācija” ir tāds nosacījums, kas veicina vietējo attīstību, piemēram, nepamatota tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, pienākums slēgt līgumu ar konkrētu finanšu iestādi, prečmaiņa un tamlīdzīgas prasības;

d)    “personālsabiedrība” ir tāds tiesību subjekts kā korporācija, trests, personālsabiedrība, kopuzņēmums, asociācija;

e)    “pakalpojumu sniedzējs” ir definēts 8.2. panta (Definīcijas) l) punktā.

7.3. PANTS

Darbības joma

1.    Šī nodaļa attiecas uz pasākumiem, kas var ietekmēt pušu savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, kuri saistīti ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, proti, vēja, saules, aerotermālās, ģeotermālās, hidrotermālās un okeāna enerģijas, hidroenerģijas, biomasas, atkritumu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģijas, bet ne ar produktiem, no kuriem tiek ražota enerģija.

2.    Šī nodaļa neattiecas ne uz pētniecības un izstrādes projektiem, ne demonstrējumu projektiem, ko veic nekomerciālā apjomā.

3.    Šī nodaļa neskar attiecīgo citu šā nolīguma noteikumu, tostarp izņēmumu, atrunu vai ierobežojumu, piemērošanu mutatis mutandis 1. punktā minētajiem pasākumiem. Lielākai noteiktībai — ja šī nodaļa nav saderīga ar citiem šā nolīguma noteikumiem, tad pārējiem šā nolīguma noteikumiem ir augstāks spēks, ciktāl pastāv nesaderība.

7.4. PANTS

Principi

Puse:

a)    atturas pieņemt pasākumus, kas paredz vietējā satura prasības vai kādu citu kompensāciju, kas ietekmē otras puses ražojumus, pakalpojumu sniedzējus, uzņēmējus vai uzņēmumus;

b)    atturas pieņemt pasākumus, kas prasa personālsabiedrību izveidi kopā ar vietējiem uzņēmumiem, ja vien šādas personālsabiedrības netiek uzskatītas par nepieciešamām tehnisku iemeslu dēļ un ja puse pēc otras puses lūguma var parādīt šādus tehniskus iemeslus;

c)    nodrošina, lai visi noteikumi, kas attiecas uz atļauju, sertifikācijas un licencēšanas procedūrām, kuras jo īpaši tiek piemērotas iekārtām, elektrostacijām un saistītajai pārvades tīklu infrastruktūrai, ir objektīvi, pārredzami, nepatvaļīgi un nediskriminē otras puses pieteikuma iesniedzējus;

d)    nodrošina, lai administratīvajām maksām, ko uzliek:

i)    otras puses izcelsmes preču importam un izmantošanai vai saistībā ar tiem vai kas ietekmē otras puses piegādātāju veikto preču piegādi, tiktu piemērots 2.10. pants (Ar importēšanu un eksportēšanu saistītas maksas un formalitātes);

ii)    otras puses pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem vai saistībā ar tiem, tiktu piemērots 8.18. pants (Darbības joma un definīcijas), 8.19. pants (Licencēšanas un kvalificēšanas nosacījumi) un 8.20. pants (Licencēšanas un kvalificēšanas procedūras); un

e)    nodrošina, lai noteikumi, nosacījumi un procedūras, kas attiecas uz pievienošanos un piekļuvi elektroenerģijas pārvades tīkliem, būtu pārredzami un nediskriminētu otras puses piegādātājus.

7.5. PANTS

Standarti, tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana

1.    Ja attiecībā uz ražojumiem, kas paredzēti enerģijas ražošanai no atjaunojamiem un ilgtspējīgiem nefosiliem avotiem, pastāv starptautiski vai reģionāli standarti, tad puses šos standartus vai to attiecīgās daļas izmanto par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti vai to attiecīgās daļas būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis likumīgu mērķu sasniegšanai. Piemērojot šo punktu, par attiecīgām starptautiskām standartizācijas institūcijām jo īpaši uzskata Starptautisko standartizācijas organizāciju (turpmāk “ISO”) un Starptautisko elektrotehnikas komisiju (turpmāk “IEC”).

2.    Attiecīgos gadījumos puses precizē tehniskos noteikumus, kuru pamatā ir ražojumam noteiktās prasības veiktspējas (ieskaitot ekoloģiskos raksturlielumus), nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā.

3.    Attiecībā uz ražojumiem, kas uzskaitīti harmonizētās sistēmas 84. nodaļā (izņemot pozīciju 8401) un HS pozīcijās 850231 un 854140:

a)    ar mērķi laist ražojumus tirgū bez kādām papildu prasībām Savienība pieņem atbilstības deklarācijas no Singapūras piegādātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā no Savienības piegādātājiem un

b)    ar mērķi laist ražojumus tirgū bez kādām papildu prasībām Singapūra pieņem ES atbilstības deklarācijas vai testu protokolus. Singapūra var prasīt, lai atbilstoši 4.-A pielikuma 5. pantā (Aizsardzības pasākumi) izklāstītajiem nosacījumiem testēšanu vai sertifikāciju obligāti veiktu trešā puse.

Lielākai noteiktībai — šis punkts neskar iespēju pusēm piemērot prasības, kas nav saistītas ar šajā punktā minētajiem ražojumiem, piemēram, zonējuma noteikumus vai būvnormatīvus.

7.6. PANTS

Izņēmumi

1.    Uz šo nodaļu attiecas drošības un/vai vispārīgie izņēmumi, kas izklāstīti 2.14. pantā (Vispārīgi izņēmumi), 8.62. pantā (Vispārīgi izņēmumi), 9.3. pantā (Drošība un vispārīgi izņēmumi) un lielākai noteiktībai — attiecīgie noteikumi sešpadsmitajā nodaļā (Institucionāli, vispārīgi un nobeiguma noteikumi).

2.    Lielākai noteiktībai — neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas kādu pusi varētu atturēt no tādu pasākumu pieņemšanas vai izpildes, kuri nepieciešami attiecīgo enerģētikas tīklu drošai ekspluatācijai vai enerģijas piegādes drošībai, ievērojot prasību, ka minētie pasākumi netiek piemēroti tā, ka tie varētu izraisīt patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju attiecībā uz pušu ražojumiem, pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldītājiem vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus pušu starpā.

7.7. PANTS

Īstenošana un sadarbība

1.    Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju par jebkuriem jautājumiem, kas ir būtiski šīs nodaļas īstenošanai, Tirdzniecības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.1. pantu (Tirdzniecības komiteja). Ar Tirdzniecības komitejas lēmumu puses šā mērķa labad var pieņemt attiecīgus īstenošanas pasākumus un pēc vajadzības atjaunināt šo nodaļu.

2.    Sadarbība var ietvert:

a)    apmaiņu ar informāciju, pieredzi regulējuma jomā un labu praksi tādās jomās kā:

i)    tādu pasākumu izstrāde un nediskriminējoša īstenošana, kuri veicina enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem;

ii)    oglekļa uztveršana un uzglabāšana;

iii)    viedtīkli;

iv)    energoefektivitāte vai

v)    tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas attiecas uz tīkla kodeksa prasībām;

b)    iekšzemes vai reģiona tehnisko noteikumu, regulējuma koncepciju, standartu, prasību un atbilstības novērtēšanas procedūru konverģences ar starptautiskiem standartiem veicināšanu, arī attiecīgos reģiona forumos.

ASTOTĀ NODAĻA

PAKALPOJUMI, UZŅĒMĒJDARBĪBA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

A SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

8.1. PANTS

Mērķis un darbības joma

1.    Puses, atkārtoti apstiprinādamas savas attiecīgās saistības, kas izriet no PTO nolīguma, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai pakalpojumu tirdzniecības, uzņēmējdarbības un elektroniskās komercijas liberalizēšanai.

2.    Ja vien nav paredzēts citādi, šī nodaļa:

a)    neattiecas uz subsīdijām vai dotācijām, ko piešķir puse, ieskaitot valsts atbalstītus aizdevumus, garantijas un apdrošināšanu;

b)    neattiecas uz pakalpojumiem, ko sniedz, īstenojot valsts varu pušu attiecīgajās teritorijās. Šajā nodaļā pakalpojums, ko sniedz, īstenojot valsts varu, ir pakalpojums, ko nesniedz uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;

c)    neprasa publiskā sektora uzņēmumu privatizāciju un/vai

d)    neattiecas uz tiesību aktiem, noteikumiem vai prasībām, kas reglamentē valsts aģentūru realizēto pakalpojumu iepirkumu valstiskām vajadzībām, nevis tālākai komerciālai pārdošanai vai izmantošanai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai.

3.    Katra puse patur tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisku mērķu sasniegšanai veidā, kas ir saderīgs ar šo nodaļu.

4.    Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi puses darba tirgum, un uz pasākumiem, kas saistīti ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību. Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei piemērot pasākumus, kas regulē otras puses fizisko personu ieceļošanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kuri nepieciešami, lai aizsargātu fizisko personu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus 3 , kas rodas otrai pusei saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

8.2. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)    “tiešie nodokļi” ietver visus nodokļus par kopējiem ienākumiem, kopējo kapitālu vai ienākumu vai kapitāla daļām, ieskaitot nodokļus par ieguvumiem no īpašuma atsavināšanas, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus;

b)    “juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas dibināts noteiktajā kārtībā vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, ieskaitot korporācijas, trestus, personālsabiedrības, kopuzņēmumus, viena īpašnieka uzņēmumus un asociācijas;

c)    “Savienības juridiskā persona” vai “Singapūras juridiskā persona” ir:

i)    juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Savienības un/vai Savienības dalībvalsts vai Singapūras tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija 4 vai galvenā darījumu vieta ir attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā; vai

ii)    attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas atbilst 8.8. panta (Definīcijas) d) punktam, juridiska persona, kura pieder attiecīgi Savienības dalībvalstu vai Singapūras fiziskai personai vai attiecīgi Savienības vai Singapūras juridiskai personai, vai juridiska persona, kura ir attiecīgi Savienības dalībvalsts vai Singapūras fiziskas personas vai attiecīgi Savienības vai Singapūras juridiskas personas kontrolē.

Ja juridiskai personai attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā ir tikai reģistrēts birojs vai centrālā administrācija, tad tā netiek uzskatīta attiecīgi par Savienības vai Singapūras juridisko personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos 5 attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā.

Juridiska persona:

i)    “pieder” Savienības un/vai jebkuras Savienības dalībvalsts vai Singapūras fiziskām vai juridiskām personām, ja vairāk nekā 50 % tās kapitāla daļu faktiski pieder attiecīgi Savienības un/vai Savienības dalībvalsts vai Singapūras personām;

ii)    ir Savienības un/vai jebkuras Savienības dalībvalsts vai Singapūras fizisku vai juridisku personu “kontrolē”, ja šādām personām ir pilnvaras iecelt vairākumu savu direktoru vai kā citādi likumīgi vadīt tās darbību;

iii)    “ir saistīta” ar citu personu, ja tai ir kontrole pār šo otru personu vai ja tā ir šīs otras personas kontrolē; vai ja tā un šī otra persona ir vienas un tās pašas personas kontrolē;

d)    neatkarīgi no c) apakšpunkta šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības un kas ir Savienības dalībvalsts valstspiederīgo kontrolē, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās Savienības dalībvalsts tiesību aktiem un tiem ir Savienības dalībvalsts karogs;

e)    “pasākums” ir puses pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta vai kādā citā formā;

f)    “puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi” ir pasākumi, ko veic:

i)    centrālā, reģiona vai vietējā valdība un iestādes vai

ii)    nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģiona vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

g)    “puses pieņemti vai spēkā paturēti pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību” ietver pasākumus, kas saistīti ar:

i)    pakalpojuma pirkšanu, apmaksu vai izmantošanu;

ii)    saistībā ar pakalpojuma sniegšanu — tādu pusei vajadzīgu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu, kam jābūt piedāvātiem sabiedrībai kopumā; un

iii)    puses personu klātbūtni, ieskaitot komerciālu klātbūtni, pakalpojuma sniegšanai otras puses teritorijā;

h)    “īpašo saistību saraksts” attiecībā uz Savienību ir 8.-A pielikums un tā papildinājumi un attiecībā uz Singapūru — 8.-B pielikums un tā papildinājumi;

i)    “pakalpojuma patērētājs” ir persona, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

j)    “pakalpojuma sniegšana” ietver pakalpojuma izveidi, izplatīšanu, tirgvedību, pārdošanu un piegādi;

k)    “otras puses pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz:

i)    no otras puses teritorijas vai tās teritorijā vai jūras transporta gadījumā — ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši otras puses tiesību aktiem, vai otras puses persona, kura sniedz pakalpojumu, pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

ii)    otras puses pakalpojumu sniedzējs — ja pakalpojumu sniedz komerciālā klātbūtnē vai fizisku personu klātbūtnē;

l)    “pakalpojuma sniedzējs” ir persona, kas sniedz vai vēlas sniegt pakalpojumu, arī veicot uzņēmējdarbību;

m)    “pakalpojumu tirdzniecība” ir pakalpojuma sniegšana:

i)    no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā (“pārrobežu”);

ii)    puses teritorijā otras puses pakalpojuma patērētājam (“patēriņš ārzemēs”);

iii)    ko komerciālā klātbūtnē veic puses pakalpojumu sniedzējs otras puses teritorijā (“komerciāla klātbūtne”),

iv)    ko puses fiziskas personas klātbūtnē veic puses pakalpojumu sniedzējs otras puses teritorijā (“fizisku personu klātbūtne”).

B SADAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA

8.3. PANTS

Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās pakalpojumu nozarēs, izņemot:

a)    audiovizuālos pakalpojumus;

b)    iekšzemes jūras kabotāžu 6 un

c)    regulārus un neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)    gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirgvedība un

iii)    datorizēti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi.

8.4. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā “pakalpojumu pārrobežu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:

a)    no vienas puses teritorijas otras puses teritorijā un

b)    vienas puses teritorijā otras puses pakalpojuma patērētājam.

8.5. PANTS

Piekļuve tirgum

1.    Attiecībā uz piekļuvi tirgum pārrobežu pakalpojumu sniegšanā katra puse otras puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kāds paredzēta saskaņotajos noteikumos, ierobežojumos un nosacījumos, kas precizēti īpašo saistību sarakstā.

2.    Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionā vai visā savā teritorijā, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)    pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā 7 ;

b)    pakalpojumu operāciju vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā; un

c)    pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā 8 .

8.6. PANTS

Valsts režīms

1.    Nozarēs, kas norādītas īpašo saistību sarakstā, un saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra puse piešķir otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.    Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir oficiāli identisks režīmam, kuru tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, vai kas ir oficiāli atšķirīgs no tā.

3.    Oficiāli identisku vai oficiāli atšķirīgu režīmu uzskata par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar līdzīgiem otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.    Īpašās saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav interpretējamas tā, ka kādai pusei tiktu prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

8.7. PANTS

Īpašo saistību saraksts

1.    Nozares, ko puses liberalizē atbilstoši šai sadaļai, un tirgus pieejamības un ar valsts režīmu saistīti ierobežojumi, ko ar atrunām minētajās nozarēs piemēro otras puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir izklāstīti īpašo saistību sarakstā.

2.    Neviena puse nevar pieņemt jaunus vai diskriminējošākus pasākumus attiecībā uz otras puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar īpašajām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar 1. punktu.

C SADAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBA

8.8. PANTS

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a)    juridiskas personas “filiāle” ir darījumu vieta vai juridiska persona, kam nav atsevišķas juridiskas personas statusa un kas ir mātes subjekta atzars;

b)    “saimnieciskā darbība” ietver visas saimnieciska rakstura darbības, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, proti, darbības, ko neveic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

c)    “uzņēmējs” ir puses persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, veicot uzņēmējdarbību 9 ;

d)    “uzņēmējdarbība” ir:

i)    juridiskas personas izveide, iegāde vai saglabāšana vai

ii)    filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana

ar mērķi izveidot vai saglabāt ilgstošas ekonomiskas saiknes puses teritorijā, lai veiktu saimniecisku darbību, kas ietver pakalpojuma sniegšanu, bet neaprobežojas ar to;

e)    puses juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kas saskaņā ar savas puses iekšējiem tiesību aktiem ir citas šīs puses juridiskās personas kontrolē 10 .

8.9. PANTS

Darbības joma

Šīs sadaļa attiecas uz pasākumiem, kurus puses pieņem vai patur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbību attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)    kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi 11 ;

b)    ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu un tirdzniecību;

c)    audiovizuālos pakalpojumus;

d)    iekšzemes jūras kabotāžu 12 un

e)    regulārus un neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)    gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)    gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirgvedība un

iii)    datorizēti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi.

8.10. PANTS

Piekļuve tirgum

1.    Attiecībā uz piekļuvi tirgum uzņēmējdarbībā katra puse otras puses uzņēmējdarbībai un uzņēmējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas paredzēts saskaņotajos noteikumos, ierobežojumos un nosacījumos, kas precizēti īpašo saistību sarakstā.

2.    Nozarēs, kurās puses uzņemas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionā vai visā savā teritorijā, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)    skaitliski uzņēmējdarbības ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai citu uzņēmējdarbības prasību, piemēram, ekonomisko vajadzību pārbaudes, veidā;

b)    operāciju vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

c)    operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā 13 ;

d)    ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumi, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits;

e)    pasākumi, kas ierobežo vai prasa konkrētus tiesību subjektu vai kopuzņēmumu veidus, ar kuru starpniecību otras puses uzņēmējs var veikt saimniecisku darbību; un

f)    ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā attiecībā uz kopējo fizisko personu skaitu, kuras nav vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību 14 , kas definēti 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas), un kuras var nodarbināt konkrētā nozarē vai kuras var nodarbināt uzņēmējs un kuras ir vajadzīgas saimnieciskās darbības veikšanai, un kuras ir tieši saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu.

8.11. PANTS

Valsts režīms

1.    Nozarēs, kas norādītas īpašo saistību sarakstā, saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē uzņēmējdarbību 15 , katra puse piešķir otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā piešķir līdzīgiem saviem uzņēmumiem un uzņēmējiem.

2.    Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem režīmu, kas ir oficiāli identisks režīmam, kuru tā piešķir līdzīgiem saviem uzņēmumiem un uzņēmējiem.

3.    Oficiāli identisku vai oficiāli atšķirīgu režīmu uzskata par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus vienas puses uzņēmumu un uzņēmēju labā salīdzinājumā ar līdzīgiem otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem.

4.    Konkrētas saistības, ko puses uzņemas saskaņā ar šo pantu, nav interpretējamas tā, ka kādai pusei tiktu prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo uzņēmumu vai uzņēmēju ārvalsts statusa dēļ.

8.12. PANTS

Īpašo saistību saraksts

1.    Nozares, ko puses liberalizē atbilstoši šai sadaļai, un tirgus pieejamības un ar valsts režīmu saistīti ierobežojumi, ko ar atrunām minētajās nozarēs piemēro otras puses uzņēmumiem un uzņēmējiem, ir izklāstīti pirmās puses īpašo saistību sarakstā.

2.    Neviena puse nevar pieņemt jaunus vai diskriminējošākus pasākumus attiecībā uz otras puses uzņēmumiem vai uzņēmējiem saistībā ar īpašajām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar 1. punktu.

D SADAĻA

FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS VAJADZĪBĀM

8.13. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šī sadaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas skar vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību un darījumdarbības pakalpojumu pārdevēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar 8.1. panta (Mērķis un darbības joma) 4. punktu.

2.    Šajā sadaļā:

a)    “vadoši darbinieki” ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija, un kas atbild par uzņēmuma izveidi vai pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību.

Vadoši darbinieki ietver darījumdarbības viesdarbiniekus, kas atbild par uzņēmējdarbības izveidi, un uzņēmuma ietvaros pārceltos darbiniekus:

i)    “darījumdarbības viesdarbinieki” ir fiziskas personas, kuras strādā par vadošiem darbiniekiem un atbild par uzņēmējdarbības izveidi. Viņi neiesaistās tiešās operācijas ar plašu sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē; un

ii)    “uzņēmuma ietvaros pārceltie darbinieki” ir fiziskas personas, kuras nodarbina vienas puses fiziska persona, vai — attiecībā uz profesionāliem darījumdarbības pakalpojumu sniedzējiem — kuras vismaz vienu gadu ir bijuši partneri un kuras uz laiku pārceltas uz uzņēmumu (kas var būt uzņēmuma meitasuzņēmums, filiāle vai galvenā sabiedrība) otras puses teritorijā. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām:

(1)    administratori:

juridiskas personas atbildīgās fiziskās personas, kuras dod rīkojumus uzņēmuma vadībai, kurām ir liela brīvība lēmumu pieņemšanā un kuras vispārēji uzrauga direktoru padome, uzņēmuma akcionāri vai tamlīdzīgi, un kuras no tiem saņem rīkojumus. Administratori tieši neveic uzdevumus, kas saistīti ar juridiskās personas pakalpojuma vai pakalpojumu faktisku sniegšanu;

(2)    vadītāji:

fiziskas personas, kuras juridiskā personā strādā vadošā amatā, kuras dod rīkojumus uzņēmuma vadībai, kuras vispārēji uzrauga augsta līmeņa administratori, uzņēmuma direktoru padome, akcionāri vai tamlīdzīgi, kuras saņem rīkojumus no minētajiem un kuras:

aa)    dod rīkojumus uzņēmumam, tā departamentam vai nodaļai;

bb)    pārrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu un

cc)    ir pilnvarotas personīgi pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

(3)    speciālisti:

fiziskas personas, kuras strādā juridiskā personā un kurām ir īpašas zināšanas vai kompetence, kas ir būtiskas uzņēmuma ražošanai, pētniecības iekārtām, metodēm vai vadībai. Novērtējot šādas zināšanas, tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmējdarbībai specifiskās zināšanas, bet attiecīgā gadījumā arī tas, vai personai ir augsta kvalifikācija saistībā ar tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas profesijas;

b)    “stažieri ar augstāko izglītību”” ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinājusi puses juridiskā persona un kurām ir akadēmiskais grāds, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras puses teritorijā karjeras attīstībai vai apmācībai darījumu paņēmienos vai metodēs 16 ;

c)    “darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji” ir fiziskas personas, kuras pārstāv puses pakalpojumu sniedzēju un kuras vēlas uz laiku ieceļot otras puses teritorijā, lai konkrētā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pakalpojumu pārdošanu. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņemošajā pusē.

8.14. PANTS

Vadoši darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.    Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un uz ko attiecas īpašo saistību sarakstā uzskaitītās atrunas, katra puse ļauj otras puses uzņēmējiem viņu uzņēmumā uz laiku nodarbināt minētās otrās puses fiziskās personas, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kas definēti 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas). Pagaidu ieceļošana un uzturēšanās uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem tiek atļauta līdz trim gadiem, darījumdarbības viesdarbiniekiem — līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā un stažieriem ar augstāko izglītību — līdz vienam gadam. Uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem šo periodu atbilstoši iekšējiem tiesību aktiem var pagarināt līdz diviem papildu gadiem 17 .

2.    Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar C sadaļu (Uzņēmējdarbība), pasākumi, kurus puse nesaglabā vai nepieņem, ja vien īpašo saistību sarakstā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā un kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs konkrētā nozarē var nodarbināt kā vadošus darbiniekus vai stažierus ar augstāko izglītību.

8.15. PANTS

Darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji

Katrā nozarē, ko liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) vai C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un uz ko attiecas īpašo saistību sarakstā uzskaitītas atrunas, katra puse atļauj darījumu pakalpojumu pārdevējiem pagaidu ieceļošanu un uzturēšanos līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā 18 .

E SADAĻA

TIESISKAIS REGULĒJUMS

1. APAKŠSADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

8.16. PANTS

Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

1.    Neviens šā panta noteikums neliedz pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2.    Puses mudina attiecīgās profesionālās institūcijas to teritorijās izstrādāt kopīgus ieteikumus par savstarpēju atzīšanu un sniegt tos Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas). Šādus ieteikumus pamato ar:

a)    paredzētā profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nolīguma (turpmāk “Savstarpējās atzīšanas nolīgums”) ekonomisko vērtību un

b)    attiecīgo režīmu saderību, t. i., ciktāl ir saderīgi katras puses piemērotie uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju atļaujas, licencēšanas, darbības un sertifikācijas kritēriji.

3.    Saņemot kopīgo ieteikumu, Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja samērīgā termiņā izskata kopīgo ieteikumu, lai noteiktu, vai tas ir saderīgs ar šo nolīgumu.

4.    Ja, pamatojoties uz 2. punktā paredzēto informāciju, tiek atzīts, ka ieteikums ir saderīgs ar šo nolīgumu, puses veic visu, kas nepieciešams, lai ar savu kompetento iestāžu vai pušu iecelto personu starpniecību vestu sarunas par savstarpējas atzīšanas nolīgumu.

8.17. PANTS

Pārredzamība

Katra puse nekavējoties atbild uz visiem otras puses lūgumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par visiem tās vispārējas piemērošanas pasākumiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nodaļu vai ietekmē to. Katra puse izveido arī vienu vai vairākus uzziņu punktus saskaņā ar 13.4. pantu (Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti), kas pēc lūguma sniedz konkrētu informāciju otras puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem.

2. APAKŠSADAĻA

IEKŠĒJAIS REGULĒJUMS

8.18. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šī apakšsadaļa attiecas uz pušu pasākumiem, kas saistīti ar licencēšanas prasībām un procedūrām vai kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kuras skar:

a)    pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, kas definēta 8.4. pantā (Definīcijas);

b)    uzņēmējdarbību, ko to teritorijā veic juridiskas un fiziskas personas, kas definētas šā nolīguma 8.8. pantā (Definīcijas);

c)    fizisku personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā minēts 8.13. pantā (Darbības joma un definīcijas).

2.    Šos noteikumus piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā puse ir uzņēmusies īpašās saistības, un tikai tādā apmērā, kādā piemēro šīs īpašās saistības.

3.    Šos noteikumus nepiemēro pasākumiem, ciktāl šādi pasākumi ir ierobežojumi, kas paredzēti 8.5. pantā (Piekļuve tirgum) un 8.10. pantā (Piekļuve tirgum) un/vai 8.6. pantā (Valsts režīms) un 8.11. pantā (Valsts režīms).

4.    Šajā apakšsadaļā:

a)    “kompetentās iestādes” ir centrālā, reģiona valdība vai vietējā valdība un iestādes vai nevalstiskās organizācijas, kas īsteno pilnvaras, kuras tām deleģējusi centrālā, reģiona vai vietējā valdība vai iestādes, un kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, arī veicot uzņēmējdarbību, vai par atļauju veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kura nav pakalpojumu sniegšana;

b)    “licencēšanas procedūras” ir administratīvi vai procedurāli noteikumi, kas jāievēro fiziskām vai juridiskām personām, kuras vēlas saņemt atļauju sniegt pakalpojumu vai veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kas nav pakalpojumu sniegšana, ieskaitot licences grozīšanu vai atjaunošanu, lai demonstrētu atbilstību licencēšanas prasībām;

c)    “licencēšanas prasības” ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskām vai juridiskām personām, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju sniegt pakalpojumu vai veikt uzņēmējdarbību, veicot saimniecisko darbību, kura nav pakalpojumu sniegšana;

d)    “kvalifikācijas procedūras” ir administratīvi vai procedurāli noteikumi, kas jāievēro fiziskām personām, lai demonstrētu atbilstību kvalifikācijas prasībām ar mērķi saņemt atļauju sniegt pakalpojumu;

e)    “kvalifikācijas prasības” ir pamatprasības, kas attiecas uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un, lai saņemtu atļauju sniegt pakalpojumu, ir jādemonstrē atbilstība tām.

8.19. PANTS

Licencēšanas un kvalificēšanas nosacījumi

1.    Katra puse nodrošina, lai pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kā arī kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tiktu pamatoti ar kritērijiem, kas ir:

a)    skaidri;

b)    objektīvi un pārredzami un

c)    iepriekš noteikti un pieejami sabiedrībai un ieinteresētajām personām.

2.    Atļauju vai licenci, ja tās ir pieejamas, piešķir, tiklīdz, ņemot vērā pienācīgu pārbaudi, ir noteikts, ka nosacījumi ir izpildīti.

3.    Katra puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvas tiesas vai procedūras, kuras ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja lūguma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus attiecībā uz uzņēmumu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu uzturēšanos darījumdarbības vajadzībām un attiecīgos gadījumos sniegt pienācīgus tiesiskās aizsardzības instrumentus saistībā ar tiem. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no aģentūras, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

Šo punktu neinterpretē tā, ka pusei tiktu prasīts izveidot šādas tiesas vai procedūras, ja tas nebūtu saderīgi ar tās konstitucionālo struktūru vai tās tiesību sistēmas veidu.

8.20. PANTS

Licencēšanas un kvalificēšanas procedūras

1.    Katra puse nodrošina, lai licencēšanas un kvalificēšanas procedūras un formalitātes būtu iespējami vienkāršas un nepienācīgi neapgrūtinātu vai neaizkavētu pakalpojuma sniegšanu. Licencēšanas maksām 19 , kas pieteikuma dēļ varētu rasties pieteikuma iesniedzējam, vajadzētu būt samērīgām un pašām par sevi nevajadzētu ierobežot pakalpojuma sniegšanu.

2.    Katra puse nodrošina, lai licencēšanas vai atļaujas piešķiršanas procesā kompetento iestāžu izmantotās procedūras un lēmumi būtu taisnīgi pret visiem pieprasījuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmumi neatkarīgi, un tai nevajadzētu būt pakļautai nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram tiek prasīta licence vai atļauja.

3.    Ja ir konkrēti pieteikšanās termiņi, pieteikuma iesniedzējam atvēl samērīgu termiņu, kurā iesniegt pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma apstrādi bez nepamatotas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumi būtu jāpieņem elektroniskā formā ar tādiem pašiem autentiskuma nosacījumiem kā pieteikumi uz papīra.

4.    Katra puse nodrošina, lai pieteikuma apstrāde, tostarp galīgā lēmuma pieņemšana, tiktu pabeigta samērīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas. Katra puse cenšas noteikt normālu laika posmu, kurā apstrādāt pieteikumu.

5.    Kompetentā iestāde samērīgā termiņā pēc tam, kad tā saņēmusi pieteikumu, ko uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams norāda, kāda papildu informācija nepieciešama, lai pieteikums būtu pilnīgi aizpildīts, un nodrošina iespēju novērst trūkumus.

6.    Ja iespējams, dokumentu oriģinālu vietā būtu jāpieņem autentificētas kopijas.

7.    Ja kompetentā iestāde pieteikumu noraida, tad bez nepamatotas kavēšanās rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju. Principā pieteikuma iesniedzējs pēc lūguma būtu jāinformē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu, kurā lēmumu var pārsūdzēt. Attiecīgā gadījumā būtu jāļauj pieteikuma iesniedzējam samērīgā termiņā pieteikumu iesniegt vēlreiz.

8.    Katra puse nodrošina, lai licence vai atļauja, tiklīdz tā piešķirta, bez nepamatotas kavēšanās saskaņā ar tajā norādītajiem noteikumiem sāktu darboties.

3. APAKŠSADAĻA

DATORPAKALPOJUMI

8.21. PANTS

Datorpakalpojumi

1.    Puses piekrīt nākamajos punktos izklāstītajai izpratnei par datorpakalpojumiem, kurus liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).

2.    Pušu izpratnē CPC 20  84, Apvienoto Nāciju Organizācijas kods, ko izmanto, lai aprakstītu datorpakalpojumus un saistītos pakalpojumus, aptver visus datorpakalpojumus un saistītos pakalpojumus. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas 3. punktā uzskaitītās pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna mitināšana, datizrace un režģiskā skaitļošana ir datorpakalpojumu pamatfunkciju kombinācija.

3.    Datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, ieskaitot internetu, ir visi pakalpojumi, kas nodrošina jebkuru no turpmāk minētajiem vai jebkādu to kombināciju:

a)    ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu, adaptāciju, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, izstrādi, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)    ar programmatūru 21 saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, izstrādi, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, adaptāciju, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c)    datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus;

d)    apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; un

e)    citur neklasificētus apmācības pakalpojumus klientiem un personālam, kuri saistīti ar programmatūru, datoriem vai datorsistēmām.

4.    Pušu izpratnē daudzos gadījumos datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi nodrošina citu pakalpojumu 22 sniegšanu gan elektroniskiem, gan citiem līdzekļiem. Tomēr šādos gadījumos ir būtiska atšķirība starp datorpakalpojumiem un saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, tīmekļa mitināšanu vai lietotnes mitināšanu) un pārējiem pakalpojumiem 23 , ko nodrošina datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi. Uz pārējiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tos nodrošina datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi, neattiecas CPC 84.

4. APAKŠSADAĻA

PASTA PAKALPOJUMI

8.22. PANTS

Pret konkurenci vērstas prakses novēršana pasta nozarē 24

Katra puse ievieš vai saglabā attiecīgus pasākumus 25 , kuru mērķis ir atturēt pasta pakalpojumu sniedzējus, kas attiecīgajā tirgū vieni paši vai kopā ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji, no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē vai no šādas prakses turpināšanas.

8.23. PANTS

Regulējuma institūciju neatkarība

Regulējuma institūcijas ir šķirtas no pasta pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļautas. Regulējuma institūciju lēmumi un to izmantotās procedūras ir taisnīgas pret visiem tirgus dalībniekiem.

5. APAKŠSADAĻA

TELESAKARU PAKALPOJUMI

8.24. PANTS

Darbības joma

1.    Šo apakšsadaļu piemēro pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību ar telesakaru pakalpojumiem, un tajā noteikti to telesakaru regulējuma principi, kurus liberalizē, ievērojot B līdz D sadaļu.

2.    Šo apakšsadaļu nepiemēro pasākumiem, ko kāda puse pieņem vai saglabā un kas skar radio vai televīzijas pārraižu pārraidīšanu pa kabeļiem vai citam ierīcēm.

3.    Neviens šīs apakšsadaļas noteikums nav interpretējams tā, ka:

a)    tiktu prasīts pusei atļaut otras puses pakalpojumu sniedzējam izveidot, uzbūvēt, iegādāties, izīrēt, izmantot vai nodrošināt telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, kas nav paredzēti īpašo saistību sarakstā; vai

b)    tiktu prasīts pusei (vai lai puse kādam pakalpojumu sniedzējam liktu) izveidot, uzbūvēt, iegādāties, izīrēt, izmantot vai nodrošināt telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, ja šādi tīkli vai pakalpojumi netiek piedāvāti sabiedrībai kopumā.

4.    Katra puse veidā, kurš ir saderīgs ar tās iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām, kas regulē tās telesakaru tirgus, nosaka, saglabā, groza vai atsauc pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, kuri paredzēti 8.26. pantā (Piekļuve publiskajiem telesakaru tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošana) 8.28. pantā (Starpsavienojums), 8.29. pantā (Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem), 8.30. pantā (Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība), 8.32. pantā (Atsaistīti tīkla elementi), 8.33. pantā (Kopvietošana), 8.34. pantā (Tālākpārdošana), 8.35. pantā (Iekārtu koplietošana), 8.36. pantā (Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana) un 8.38. pantā (Zemūdens kabeļu zemes stacijas). Savienībā šādas procedūras ietver Savienības regulatoru veiktu analīzi, kura attiecas uz attiecīgā ražojuma un pakalpojuma tirgiem un kura paredzēta attiecīgos Savienības tiesību aktos, tāda pakalpojuma sniedzēja apzināšanu, kam ir ievērojama tirgus vara, un ar šādu analīzi pamatotu regulatoru lēmumu noteikt, saglabāt, grozīt vai atsaukt šādas tiesības un pienākumus.

8.25. PANTS

Definīcijas

Šajā apakšsadaļā:

a)    “apraides pakalpojums” ir nepārtraukta raidīšanas ķēde ar vadu vai bezvadu līdzekļiem (neatkarīgi no raidīšanas avota atrašanās vietas, kas vajadzīga, lai TV un radio programmu signālu uztvertu un/vai attēlotu plaša sabiedrība vai tās daļa), bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem;

b)    “galalietotājs” ir pakalpojuma patērētājs vai pakalpojuma sniedzējs, kuram tiek nodrošināts publisks telesakaru tīkls vai pakalpojums, izņemot tādu, kas izmantojams publisko telesakaru tīkla vai pakalpojuma tālākai nodrošināšanai;

c)    “būtiskās iekārtas” ir publiska telesakaru transporta tīkla vai pakalpojuma iekārtas, ko:

i)    nodrošina tikai vai galvenokārt viens piegādātājs vai ierobežots skaits piegādātāju un

ii)    nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

d)    “starpsavienojums” ir saikne ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina publiskos telesakaru transporta tīklus vai pakalpojumus, lai viena pakalpojumu sniedzēja lietotāji varētu sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem;

e)    “nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs” ir publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējs, kas, ņemot vērā cenu un sniegtos publisko telesakaru tīklus vai pakalpojumus attiecīgajā tirgū, spēj būtiski ietekmēt dalības nosacījumus tajā šādu iemeslu dēļ:

i)    tam ir kontrole pār būtiskajām iekārtām vai

ii)    tas izmanto savu stāvokli tirgū;

f)    “nediskriminācija” ir režīms, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko piemēro jebkuram citam līdzīga publisku telesakaru transporta tīklu vai pakalpojumu lietotājam līdzīgos apstākļos;

g)    “numuru pārnesamība” ir publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu galalietotāju spēja, tam pārejot pie līdzīga publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēja, vienā un tajā pašā vietā saglabāt līdzšinējos tālruņa numurus bez kvalitātes, uzticamības vai ērtuma pasliktināšanās;

h)    “publisks telesakaru tīkls” ir telesakaru tīkls, kas pusei nepieciešams, lai sniegtu publiskos telesakaru pakalpojumus starp noteiktiem tīkla pieslēguma punktiem;

i)    “publisks telesakaru pakalpojums” ir telesakaru pakalpojums, ko puse skaidri vai faktiski prasa piedāvāt sabiedrībai kopumā;

j)    “zemūdens kabeļu zemes stacija” ir telpas un ēkas, kur starptautiski zemūdens kabeļi iznāk uz zemes un beidzas, un ir savienoti ar atvilces maršrutēšanas saitēm;

k)    “telesakari” ir signālu pārraide un saņemšana ar elektromagnētiskiem līdzekļiem;

l)    “telesakaru pakalpojumi” ir visi pakalpojumi, kas ietver elektromagnētisku signālu pārraidi un saņemšanu, bet izslēdz apraides pakalpojumus un saimniecisko darbību, kas ietver satura piegādi, kuras transportam vajadzīgi telesakari; un

m)    “telesakaru regulējuma institūcija” ir valsts institūcija vai institūcijas, kas atbild par telesakaru regulēšanu.

8.26. PANTS

Piekļuve publiskajiem telesakaru tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošana

1.    Katra puse nodrošina, lai visiem otras puses pakalpojumu sniedzējiem būtu piekļuve jebkuram publiskajam telesakaru tīklam un pakalpojumam, kas tiek piedāvāts tās teritorijā vai pāri tās robežām, un tie varētu tos lietot, tostarp nomājot privātus sakaru kanālus, ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem, ieskaitot 2. un 3. punktā izklāstītos.

2.    Katra puse nodrošina, lai šādiem pakalpojumu sniedzējiem būtu atļauts:

a)    pirkt vai nomāt un pievienot termināli vai citu iekārtu, kam ir saskarne ar publisko telesakaru tīklu;

b)    veidot starpsavienojumu starp nomātiem vai īpašumā esošiem privātiem sakaru kanāliem un publiskiem telesakaru kanāliem un pakalpojumiem tās teritorijā vai pāri tās robežām, vai sakaru kanāliem, ko nomā cits pakalpojumu sniedzējs vai kas ir tā īpašumā; un

c)    pēc savas izvēles izmantot darbību protokolus, kas nav nepieciešami, lai nodrošinātu telesakaru tīklu un pakalpojumu pieejamību sabiedrībai kopumā.

3.    Katra puse nodrošina, lai otras puses pakalpojumu sniedzēji var izmantot publiskos telesakaru tīklus un pakalpojumus informācijas apritei tās teritorijā vai pāri tās robežām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu iekšējo saziņu un piekļuvi informācijai, kas atrodas datubāzēs vai citādā mašīnlasāmā formā tiek glabāta otras puses teritorijā. Par ikvienu jaunu vai grozītu puses pasākumu, kas ievērojami ietekmē šādu lietošanu, paziņo otrai pusei, un par to notiek apspriešanās.

8.27. PANTS

Informācijas konfidencialitāte

Katra puse, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību, ar jebkuru publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu palīdzību nodrošina telesakaru un saistīto datu plūsmu konfidencialitāti.

8.28. PANTS

Starpsavienojums 26

1.    Puses nodrošina, lai pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts nodrošināt publiskus telesakaru tīklus vai pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par starpsavienojumu ar citiem publiskiem telesakaru tīkliem vai pakalpojumu sniedzējiem. Par starpsavienojumu būtu jāvienojas attiecīgo pušu komerciālās sarunās.

2.    Regulējuma iestādes nodrošina, lai pakalpojumu sniedzēji, kuri sarunās par starpsavienojumu iegūst informāciju no cita uzņēmuma, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

8.29. PANTS

Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem

1.    Katra puse nodrošina, lai ikviens nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs tās teritorijā nodrošina starpsavienojumu otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēju iekārtām un aprīkojumam ikvienā nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja tīkla punktā, kur tas ir tehniski iespējams. Šādu starpsavienojumu nodrošina:

a)    saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem (ieskaitot tehniskus standartus un specifikācijas) un likmēm un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu nesaistītu sniedzēju vai tā meitasuzņēmumu vai citu saistīto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem;

b)    laikus, ar tādiem noteikumiem (ieskaitot tehniskos standartus un specifikācijas) un tādām uz izmaksām orientētām likmēm, kas ir pārredzamas, samērīgas, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami nodalītas, lai pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu maksāt par tīkla komponentiem vai iekārtām, ko viņam nevajag attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; un

c)    pēc lūguma — papildus vairumam publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem tīkla pieslēguma punktiem arī citos punktos par maksu, kura atbilst nepieciešamo papildiekārtu būvniecības izmaksām.

2.    Katra puse nodrošina, lai nozīmīgie pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā darītu pieejamus atklātībai starpsavienojuma nolīgumus vai starpsavienojuma standartpiedāvājumu.

3.    Procedūras, kas piemērojamas starpsavienojumam ar nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju, tiek darītas atklātībai pieejamas.

4.    Ja publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji nespēj atrisināt strīdus, kas skar noteikumus un likmes, ar kādiem nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs nodrošina starpsavienojumu, tie vēršas regulējuma iestādē, kura cenšas izšķirt strīdus iespējami īsā laikā un katrā ziņā 180 dienu laikā no dienas, kad tajā vērsušies, ar nosacījumu, ka sarežģītu strīdu izšķiršana var prasīt vairāk nekā 180 dienas.

8.30. PANTS

Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība

1.    Katra puse var noteikt nediskriminācijas pienākumus nozīmīgajiem pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar starpsavienojumu un/vai piekļuvi.

2.    Nediskriminācijas pienākumi jo īpaši nodrošina to, ka nozīmīgais pakalpojumu sniedzējs piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem ar līdzvērtīgiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kādā to nodrošina paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri.

8.31. PANTS

Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā

Katra puse ievieš vai saglabā attiecīgus pasākumus 27 , kuru mērķis ir atturēt publisko telesakaru tīklu nodrošinātājus vai šādu pakalpojumu sniedzējus, kas šīs puses teritorijā vieni paši vai kopā ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji, no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē vai no šādas prakses turpināšanas. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a)    pret konkurenci vērstu šķērssubsidēšanu vai spiedienu uz cenu un izmaksu starpību;

b)    no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci;

c)    liegumu citiem publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem laikus piekļūt tehniskajai informācijai par būtiskajām iekārtām un komerciāli būtiskai informācijai, kas tiem nepieciešama, lai sniegtu publiskus telesakaru pakalpojumus;

d)    tādu cenu noteikšanu par pakalpojumiem, kura varētu nesamērīgi ierobežot konkurenci, piemēram plēsonīgu cenu noteikšanu.

8.32. PANTS

Atsaistīti tīkla elementi

1.    Katra puse nosaka pienākumus nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem laikus un ar samērīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem izpildīt samērīgus lūgumus attiecībā uz atsaistītu piekļuvi konkrētiem tīkla elementiem un saistītajām iekārtām ikvienā punktā, kur tas tehniski iespējams, un to lietošanu, jo īpaši:

a)    dot piekļuvi konkrētiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, ieskaitot piekļuvi tīkla elementiem, kuri nav aktīvi, un/vai atsaistītu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, cita starpā pieļaujot abonentlīnijas tālākpārdošanas piedāvājumus;

b)    piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām svarīgajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu sadarbspējai;

c)    nodrošināt kopvietošanu un

d)    sniegt pakalpojumus, kas nepieciešami, lai lietotājiem nodrošinātu sadarbspējīgus visu posmu pakalpojumus.

2.    Apsverot 1. punktā minētos pienākumus, puse cita starpā var ņemt vērā šādus faktorus:

a)    konkurējošu iekārtu lietošanas vai uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā ar to saistīto starpsavienojuma un/vai piekļuves raksturu un veidu, ieskaitot citu augšupējās piekļuves produktu (piemēram, piekļuves vadiem) dzīvotspēju;

b)    piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamību attiecībā uz pieejamo jaudu;

c)    iekārtas īpašnieka sākotnējos ieguldījumus, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem; un

d)    nepieciešamību aizsargāt reālu un ilgtspējīgu konkurenci.

8.33. PANTS

Kopvietošana

1.    Katra puse nodrošina, lai nozīmīgie pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā laikus un ar samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošinātu otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem to iekārtu fizisku kopvietošanu, kuras nepieciešamas starpsavienojumam vai piekļuvei atsaistītiem tīkla elementiem.

2.    Katra puse saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem var noteikt vietas, kur savā teritorijā tās nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem prasa nodrošināt kopvietošanu, uz kuru attiecas 1. punkts.

8.34. PANTS

Tālākpārdošana

Katra puse nodrošina, lai nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā saskaņā ar šīs apakšsadaļas noteikumiem un jo īpaši 8.32. pantu (Atsaistīti tīkla elementi) piedāvā tālākpārdošanai otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem publisko telesakaru pakalpojumus, ko šādi pakalpojumu sniedzēji mazumtirdzniecībā piedāvā galalietotājiem.

8.35. PANTS

Iekārtu koplietošana

1.    Katra puse, ņemot vērā proporcionalitātes principu, nozīmīgam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem publiska vai privāta īpašuma, spēj noteikt, ka uz šādām iekārtām vai īpašumu attiecas koplietošana, tās ietver ēkas, ieejas ēkās, ēku elektroinstalāciju, mastus, antenas, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, stabus, vadus, izolāciju, lūkas un kameras.

2.    Katra puse saskaņā ar saviem iekšējiem tiesību aktiem var noteikt, kurām iekārtām tā savā teritorijā nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem prasa nodrošināt 1. punktā paredzēto piekļuvi, ņemot vērā, ka šādas iekārtas nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu konkurējošu pakalpojumu.

8.36. PANTS

Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana

Katra puse nodrošina, lai tās teritorijā nozīmīgie sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniedzēji laikus un ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem otras puses juridiskajām personām sniegtu sakaru kanālu nomas pakalpojumus, kuri ir publisko telesakaru pakalpojumi.

8.37. PANTS

Numuru pārnesamība

Katra puse nodrošina, lai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēji tās teritorijā laikus un ar samērīgiem noteikumiem nodrošinātu numuru pārnesamību pakalpojumiem, ko noteikusi šī puse, ciktāl tas tehniski iespējams.

8.38. PANTS

Zemūdens kabeļu zemes stacijas

Katra puse savā teritorijā ar samērīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem nodrošina piekļuvi zemūdens kabeļu sistēmām, tostarp iekārtām uz zemes, kur pakalpojumu sniedzējam ir atļauts izmantot zemūdens kabeļu sistēmu publiskam telesakaru pakalpojumam.

8.39. PANTS

Neatkarīga regulējuma iestāde

1.    Katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcija būtu šķirta no publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu, vai telesakaru iekārtu sniedzējiem un nebūtu tiem pakļauta. Tādēļ katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcijai nebūtu finansiālu interešu šādā pakalpojumu sniedzējā vai kontroles pār to.

2.    Katra puse nodrošina, lai lēmumi un procedūras, ko ievēro tās telesakaru regulējuma institūcijas, būtu taisnīgas un objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un lai tās izstrādātu un īstenotu bez nevajadzīgas kavēšanās. Tālab katra puse nodrošina, lai finansiālās intereses, kas tai ir kādā publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējā, neietekmētu tās telesakaru regulējuma institūcijas pieņemtos lēmumus un ievērotās procedūras.

3.    Regulējuma iestāžu pilnvaras izmanto pārredzamā veidā saskaņā ar piemērojamajiem iekšējiem tiesību aktiem.

4.    Regulējuma iestādes ir pilnvarotas nodrošināt, lai telesakaru transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēji to attiecīgajā teritorijā nekavējoties pēc lūguma sniegtu tām visu informāciju, ieskaitot finansiālo informāciju, kura ir nepieciešama, lai regulējuma iestādes varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo apakšsadaļu. Pieprasītā informācija ir pietiekami proporcionāla regulējuma iestāžu uzdevumu veikšanai, un to apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes prasībām.

5.    Regulējuma iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulējuma iestādes veicamos uzdevumus dara pieejamus sabiedrībai viegli pieejamā un skaidrā formā, jo īpaši, ja šie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai institūcijai.

8.40. PANTS

Universālie pakalpojumi

1.    Katrai pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.

2.    Šādus pienākumus neuzskatīs par vērstiem pret konkurenci per se, ja tos administrēs pārredzami, objektīvi, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci un ja tie nebūs apgrūtinošāki, kā nepieciešams puses definētajam universālajam pakalpojumam.

3.    Ja puse prasa, lai telesakaru pakalpojumu sniedzējs sniegtu abonentu sarakstus, tad puse nodrošina, lai pakalpojumu sniedzējs piemērotu nediskriminācijas principu attiecībā uz tās informācijas apstrādi, kuru tam snieguši citi šādu telesakaru pakalpojumu sniedzēji.

8.41. PANTS

Atļauja sniegt telesakaru pakalpojumus

1.    Katra puse nodrošina, lai licencēšanas procedūras būtu iespējami vienkāršas un nepienācīgi neapgrūtinātu vai nekavētu pakalpojuma sniegšanu.

2.    Ja puse prasa, lai publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējam būtu licence, puse dara pieejamus atklātībai:

a)    visus licencēšanas kritērijus, noteikumus un procedūras, ko tā piemēro; un

b)    samērīgu laika posmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu.

3.    Katra puse nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs pēc lūguma saņemtu rakstisku pamatojumu licences atteikumam.

4.    Licences pieteikuma iesniedzējam ir iespējams vērsties apelācijas institūcijā, ja licence atteikta nepamatoti.

5.    Licencēšanas maksām 28 , kas pieteikuma dēļ varētu rasties pieteikuma iesniedzējam, vajadzētu būt samērīgām un pašām par sevi nevajadzētu ierobežot pakalpojuma sniegšanu.

8.42. PANTS

Ierobežotu resursu piešķiršana un izmantošana

1.    Visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara pieejamus atklātībai, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2.    Pušu izpratnē lēmumi par spektra sadalīšanu un piešķiršanu un frekvenču pārvaldību per se nav nesaderīgi ar 8.5. pantu (Piekļuve tirgum) un 8.10. pantu (Piekļuve tirgum). Tādējādi katra puse saglabā tiesības īstenot savu spektra un frekvenču pārvaldības politiku, kas var ietekmēt publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēju skaitu, ja tas tiek darīts veidā, kurš ir saderīgs ar šo nodaļu. Puse patur arī tiesības sadalīt frekvenču joslas, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes vajadzības.

8.43. PANTS

Izpilde

1.    Katra puse nodrošina, lai tās telesakaru regulējuma institūcija saglabātu piemērotas procedūras un pilnvaras piemērot iekšējus pasākumus, kas skar pienākumus, uz kuriem attiecas šī apakšsadaļa. Šādas procedūras un pilnvaras ietver spēju noteikt savlaicīgas, proporcionālas un efektīvas sankcijas vai licenču grozīšanu, apturēšanu un atsaukšanu.

2.    Ja nozīmīgs pakalpojumu sniedzējs atsakās piemērot tiesības un pienākumus, kas paredzēti 8.29. pantā (Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem), 8.30. pantā (Nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju rīcība), 8.31. pantā (Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā), 8.32. pantā (Atsaistīti tīkla elementi), 8.33. pantā (Kopvietošana), 8.34. pantā (Tālākpārdošana), 8.35. pantā (Iekārtu koplietošana), 8.36. pantā (Sakaru kanālu nomas pakalpojumu sniegšana), tad pieprasītājs pakalpojumu sniedzējs var lūgt regulējuma institūcijas iejaukšanos, kura saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem un iespējami īsā laikā, katrā ziņā samērīgā laikā, pieņem saistošu lēmumu.

8.44. PANTS

Strīdu izšķiršana telesakaru jomā

1.    Katra puse nodrošina, lai otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji var laikus vērsties telesakaru regulējuma institūcijā vai citā attiecīgā institūcijā, lai atrisinātu strīdus, kas radušies saistībā ar iekšējiem pasākumiem, kuri attiecas uz kādu šajā apakšsadaļā minētu jautājumu.

2.    Katra puse nodrošina, lai visi otras puses publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzēji, ko skar tās telesakaru regulējuma institūcijas lēmums, var to pārsūdzēt tiesu vai administratīvā iestādē, kura nav atkarīga no iesaistītajām personām.

3.    Ja apelācijas institūcija nav tiesu iestāde, tad tā vienmēr rakstiski pamato savu lēmumu, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.

4.    Apelācijas institūciju pieņemtos lēmumus attiecīgās personas efektīvi īsteno saskaņā ar piemērojamajiem iekšējiem tiesību aktiem un iekšējām procedūrām. Apelācija nedod pamatu neievērot regulējošu lēmumu, ja vien attiecīga iestāde šo regulējošo lēmumu neatceļ.

8.45. PANTS

Pārredzamība

Ja regulējuma institūcijas ir iecerējušas veikt pasākumus, kas saistīti ar šīs apakšsadaļas noteikumiem, tās dod ieinteresētajām personām iespēju samērīgā termiņā saskaņā ar pušu iekšējiem tiesību aktiem izteikt piezīmes par pasākuma projektu. Regulējuma institūcijas dara atklātībai pieejamas savas apspriešanās procedūras, kas attiecas uz šādiem pasākumu projektiem. Regulējuma institūcijai būtu jādara atklātībai pieejami apspriešanās rezultāti, izņemot informāciju, kas ir konfidenciāla saskaņā ar pušu iekšējiem tiesību aktiem par darījumdarbības konfidencialitāti.

8.46. PANTS

Elastīgums tehnoloģiju izvēlē

Puse neliedz publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējiem elastīgi izvēlēties tehnoloģijas, ko tās izmanto, sniedzot pakalpojumus, ievērojot katras puses spēju veikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai dažādu tīklu galalietotāji spētu savstarpēji sazināties.

8.47. PANTS

Saistība ar citām apakšsadaļām, sadaļām un nodaļām

Ja šī apakšsadaļa nav saderīga ar citu šīs nodaļas apakšsadaļu vai sadaļu vai citu nodaļu, tad šai apakšsadaļai ir augstāks spēks, ciktāl pastāv nesaderība.

8.48. PANTS

Sadarbība

1.    Atzīdamas telesakaru un informācijas tehnoloģijas nozares straujo attīstību gan iekšējā, gan starptautiskā kontekstā, puses sadarbojas, lai veicinātu šādu pakalpojumu attīstību ar mērķi no telesakaru un informācijas tehnoloģijas izmantošanas gūt maksimālu labumu pusēm.

2.    Sadarbības jomas var cita starpā būt šādas:

a)    apmaiņa ar viedokļiem par tādiem politikas jautājumiem kā ātrdarbīgu platjoslas tīklu regulējums un starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas maksu samazināšana un

b)    telesakaru un informācijas tehnoloģijas pakalpojumu, tostarp jaunradītu pakalpojumu, lietošanas veicināšana patērētāju vidū, publiskajā un privātajā sektorā.

3.    Sadarbības formas cita starpā var būt šādas:

a)    dialoga veicināšana par politikas jautājumiem;

b)    tādas sadarbības veicināšana starptautiskos forumos, kura saistīta ar telesakaru un informācijas tehnoloģiju; un

c)    citas sadarbības formas.

6. APAKŠSADAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

8.49. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.    Šajā apakšsadaļā izklāstīti regulējuma principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, ko liberalizē saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).

2.    Šajā apakšsadaļā:

a)    “finanšu pakalpojums” ir puses finanšu pakalpojumu sniedzēja piedāvāts finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojums, kas saistīts ar finansiāla rakstura pakalpojumu, vai finansiāla rakstura pakalpojuma palīgpakalpojums. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

i)    apdrošināšanu un ar to saistītus pakalpojumus:

(1)    tiešo apdrošināšanu (ieskaitot līdzapdrošināšanu):

aa)    dzīvības apdrošināšanu,

bb)    nedzīvības apdrošināšanu;

(2)    pārapdrošināšanu un retrocesiju;

(3)    apdrošināšanas starpniecību, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi; un

(4)    apdrošināšanas palīgpakalpojumus, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumus, riska novērtēšanu un pretenziju izskatīšanas pakalpojumus;

un

ii)    banku un citus finanšu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu);

(1)    noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu no sabiedrības;

(2)    visu veidu kreditēšanu, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

(3)    finanšu nomu;

(4)    visus maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumus, ieskaitot kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čekus un bankas pārvedu vekseļus,

(5)    garantijas un saistības,

(6)    tirdzniecību savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū ar turpmāk minētajiem:

aa)    naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, vekseļus, noguldījumu apliecības);

bb)    ārvalstu valūtu;

cc)    atvasinātajiem instrumentiem, tostarp, bet ne tikai standartizētiem nākotnes līgumiem un iespēju līgumiem;

dd)    valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, tostarp tādiem instrumentiem kā mijmaiņas darījumu līgumiem un nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem;

ee)    pārvedamiem vērtspapīriem;

ff)    citiem tirgojamiem instrumentiem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus;

(7)    līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (atklātā tirgū vai privāti) un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšanu;

(8)    starpniecību naudas darījumos;

(9)    aktīvu pārvaldīšanu, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozitārija un trasta pakalpojumus,

(10)    finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu maksāšanas līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumus;

(11)    cita veida finanšu pakalpojumu sniedzēju finanšu informācijas sniegšanu un nodošanu, finanšu datu apstrādi un saistīto programmatūru un

(12)    konsultatīvus, starpniecības un citus finanšu palīgpakalpojumus, kuri saistīti ar visām 1. līdz 11. punktā minētajām darbībām, ieskaitot kredītu datubāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu pārstrukturēšanu un stratēģiju;

b)    “finanšu pakalpojumu sniedzējs” ir puses fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumu sniegšanas darījumdarbību šīs puses teritorijā. Termins “finanšu pakalpojuma sniedzējs” neietver publiskā sektora subjektu;

c)    “jauns finanšu pakalpojums” ir finansiāla rakstura pakalpojums (tostarp pakalpojumi, kas saistīti ar esošiem un jauniem produktiem vai produkta sniegšanas veidu), kuru nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs puses teritorijā, bet kuru sniedz otras puses teritorijā;

d)    “publiskā sektora subjekts” ir:

i)    puses valdības, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai puses īpašumā vai kontrolē esošs subjekts, kas galvenokārt veic valdības funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot subjektus, kuri galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu ar komerciāliem noteikumiem; vai

ii)    privāts subjekts, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tas pats pilda šīs funkcijas; un

e)    “pašregulējoša organizācija” ir nevalstiska institūcija, tostarp vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu birža vai tirgus, mijieskaita aģentūra vai kāda cita organizācija vai asociācija, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai deleģējumu no centrālās, reģiona vai vietējās valdības īsteno regulēšanas vai uzraudzības pilnvaras pār finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

8.50. PANTS

Piesardzības atkāpe

1.    Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei pieņemt vai saglabāt samērīgus pasākumus tādu piesardzības apsvērumu dēļ kā:

a)    ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzība, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi;

b)    finanšu pakalpojumu sniedzēju drošības, stabilitātes, integritātes vai finansiālās atbildības uzturēšana vai

c)    puses finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšana.

2.    Šie pasākumi nerada lielāku slogu, kā nepieciešams, lai sasniegtu to mērķi, un neizraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu.

3.    Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tiktu prasīts, lai puse izpauž informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem vai kādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kura ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

4.    Katra visiem spēkiem cenšas nodrošināt, ka tās teritorijā tiek īstenoti un piemēroti Bāzeles komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi”, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas “Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi” un starptautiski saskaņotais “Standarts pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā”, kas ietverts ESAO 2008. gada Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.

5.    Ievērojot 8.6. pantu (Valsts režīms) un neskarot citus finanšu pakalpojumu pārrobežu tirdzniecības piesardzīgas uzraudzības līdzekļus, puse var prasīt otras puses pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju un finanšu instrumentu reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu.

8.51. PANTS

Pašregulējošas organizācijas

Ja viena puse prasa būt par biedru vai darboties kādā pašregulējošā organizācijā vai piekļuvi tai, lai otras puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus pirmās puses teritorijā vai uz šo teritoriju, tad šī pirmā puse nodrošina, lai minētā pašregulējošā organizācija pildītu pienākumus, uz kuriem attiecas 8.6. pants (Valsts režīms) un 8.11. pants (Valsts režīms).

8.52. PANTS

Maksājumu un mijieskaita sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piešķir valsts režīmu, katra puse, ciktāl to ļauj katras puses piekļuves kritēriji, otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā un kas tiek regulēti vai uzraudzīti kā finanšu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem, piešķir piekļuvi publisko tiesību subjektu maksājumu un mijieskaita sistēmām un oficiāliem finansēšanas un refinansēšanas mehānismiem, kuri pieejami parastas darījumdarbības veikšanā. Šo pantu nav paredzēts izmantot, lai sniegtu piekļuvi puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

8.53. PANTS

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra puse ļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējam sniegt kādu jaunu finanšu pakalpojumu, ko pirmā puse ļautu sniegt līdzīgiem saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, pirmajai pusei nepieņemot papildu tiesību aktus. Puse var noteikt institucionālo un juridisko formu, kādā attiecīgo jauno finanšu pakalpojumu var sniegt, un prasīt, lai pakalpojumu varētu sniegt, saņemot atļauju. Ja puse jaunā finanšu pakalpojuma sniegšanai prasa saņemt atļauju, lēmums tiek pieņemts samērīgā laikā un atļauju var atteikt tikai piesardzības pasākumu dēļ, uz kuriem attiecas 8.50. pants (Piesardzības atkāpe).

8.54. PANTS

Datu apstrāde

1.    Katra puse, ievērojot attiecīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātumu un konfidencialitāti, ļauj otras puses finanšu pakalpojumu sniedzējam uz tās teritoriju un no tās teritorijas pārsūtīt informāciju elektroniskā vai citādā formā, ja šāda apstrāde nepieciešama šāda finanšu pakalpojumu sniedzēja parastajai darījumdarbībai.

2.    Katra puse pieņem vai saglabā attiecīgus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu privātumu un personas datus, ieskaitot individuālus dokumentus un kontus, ja šie aizsardzības pasākumi netiek izmantoti, lai apietu šā nolīguma noteikumus.

8.55. PANTS

Īpaši izņēmumi

1.    Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, savā teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālās drošības sistēmā, izņemot gadījumus, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās puses noteikumiem var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem vai privātām institūcijām.

2.    Neviens šā nolīguma noteikums neattiecas uz darbībām, ko veic centrālā banka vai monetārā iestāde, vai kāds cits publiskā sektora subjekts, īstenojot monetāro vai valūtas maiņas likmes politiku.

3.    Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu pusei, tostarp tās publisko tiesību subjektiem, tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus uz puses vai tās publisko tiesību subjektu rēķina, ar to garantiju vai izmantojot to finanšu resursus, izņemot gadījumus, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās puses noteikumiem var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar publisko tiesību subjektiem vai privātām institūcijām.

7. APAKŠSADAĻA

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

8.56. PANTS

Darbības joma, definīcijas un principi

1.    Šajā apakšsadaļā izklāstīti principi attiecībā uz starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu liberalizēšanu saskaņā ar B sadaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana), C sadaļu (Uzņēmējdarbība) un D sadaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības vajadzībām).

2.    Šajā apakšsadaļā “starptautiskie jūras pārvadājumi” ietver tiešos un multimodālās pārvadāšanas pakalpojumus, kuri ir preču pārvadājums, kur izmanto vairāk nekā vienu pārvadāšanas veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, kam ir vienots pārvadājuma dokuments un kas tāpēc ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu pakalpojumu sniedzējiem;

3.    Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem puses vienojas nodrošināt, lai uz komerciāla pamata tiktu efektīvi piemēroti kravu neierobežotas pieejamības principi, brīvība sniegt starptautiskus jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms šādu pakalpojumu sniegšanā.

Ievērojot pušu starpā panākto liberalizāciju attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)    tās uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai un

b)    katra puse kuģiem, kas peld ar otras puses karogu vai ko ekspluatē otras puses pakalpojumu sniedzēji, piešķir režīmu, kurš nav mazāk labvēlīgs par puses pašas kuģiem vai kādas trešās valsts kuģiem piešķirto, atkarībā no tā, kura attieksme ir labvēlīgāka, cita starpā attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un jūras palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām maksām un maksājumiem, muitas telpām un piekļuvi piestātnēm, un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4.    Piemērojot šos principus, puses:

a)    neievieš kravas dalīšanas režīmu turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču tirdzniecību un līnijpārvadājumus, un samērīgā laikā izbeidz šādu kravas dalīšanas režīmu, ja tas pastāvējis iepriekšējos nolīgumos un

b)    šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ un neievieš vienpusējus pasākumus 29 un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu būt slēpti ierobežojumi vai kas varētu diskriminējoši ietekmēt pakalpojumu brīvu sniegšanu starptautiskajos jūras pārvadājumos.

5.    Katra puse ļauj otras puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā ar uzņēmējdarbības nosacījumiem, kuri aprakstīti īpašo saistību sarakstā.

6.    Katra puse otras puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem ļauj izmantot šādus ostu pakalpojumus:

a)    loča vadību;

b)    vilkšanas un velkoņu palīdzību;

c)    apgādi;

d)    degvielas un ūdens piegādi;

e)    atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu;

f)    ostas kapteiņa pakalpojumus;

g)    navigācijas līdzekļus un

h)    krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas ir būtiski kuģu ekspluatācijai, ieskaitot sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

F SADAĻA

ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

8.57. PANTS

Mērķi

1.    Atzīdamas, ka elektroniskā komercija palielina tirdzniecības iespējas, puses vienojas par to, ka ir svarīgi veicināt tās lietošanu un attīstību un PTO noteikumu piemērojamību elektroniskajai tirdzniecībai.

2.    Puses vienojas veicināt elektroniskās komercijas attīstību to starpā, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, ko izraisa elektroniskā komercija, uz kuru attiecas šīs nodaļas noteikumi. Šajā kontekstā nevienai pusei attiecībā uz elektronisko komerciju nevajadzētu noteikt liekus noteikumus vai ierobežojumus.

3.    Puses atzīst, ka brīva informācijas plūsma internetā ir svarīga, vienlaikus būdamas vienisprātis, ka tam nevajadzētu mazināt intelektuālā īpašuma īpašnieku tiesības, ņemot vērā, cik svarīgi ir aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības internetā.

4.    Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnībā saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai elektroniskās komercijas lietotāji tai uzticētos.

8.58. PANTS

Muitas nodokļi

Puses neuzliek muitas nodokļus par elektronisku nosūtīšanu.

8.59. PANTS

Elektroniska pakalpojumu sniegšana

Lielākai noteiktībai — puses apstiprina, ka pasākumi, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, kura notiek, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ietilpst to pienākumu darbības jomā, kuri ietverti šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos, ievērojot visus izņēmumus, kas piemērojami šādiem pienākumiem.

8.60. PANTS

Elektroniskie paraksti

1.    Puses rīkojas, lai veicinātu labāku izpratni par otras puses elektronisko parakstu satvaru un lai, ievērojot attiecīgos iekšējos nosacījumus un tiesību aktus, izskatītu iespēju nākotnē noslēgt savstarpējās atzīšanas nolīgumu par elektroniskajiem parakstiem.

2.    Tiecoties sasniegt 1. punkta mērķus, puses:

a)    iespējami atvieglo otras puses pārstāvību forumos, ko par elektroniskajiem parakstiem oficiāli vai neformāli rīko pirmās puses kompetentās iestādes, ļaujot otrai pusei būt klāt pirmās puses elektronisko parakstu satvarā;

b)    iespējami veicina apmaiņu ar viedokļiem par elektroniskajiem parakstiem tematiskos semināros un ekspertu sanāksmēs tādās jomās kā drošība un sadarbspēja un

c)    darot pieejamu attiecīgu informāciju, iespējami papildina otras puses centienus pētīt un analizēt savu satvaru.

8.61. PANTS

Sadarbība elektroniskās komercijas regulējuma jomā

1.    Puses uztur dialogu par elektroniskās komercijas izraisītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)    sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu atvieglošana;

b)    starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu;

c)    nevēlamu elektroniskās komercijas paziņojumu apstrāde;

d)    patērētāju tiesību aizsardzība un

e)    citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2.    Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem pušu tiesību aktiem šajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

G SADAĻA

IZŅĒMUMI

8.62. PANTS

Vispārīgi izņēmumi

Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otru pusi, ja pastāv līdzīgi apstākļi, vai slēptus ierobežojumus uzņēmējdarbībai vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei pieņemt vai izpildīt pasākumus, kas:

a)    nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai 30 ;

b)    nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)    attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz vietējiem uzņēmējiem vai pakalpojumu sniegšanu un patēriņu iekšzemē;

d)    nepieciešami tādu nacionālo bagātību aizsardzībai, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība;

e)    nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nav nesaderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, ieskaitot tos, kuri attiecas uz:

i)    krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām,

ii)    personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un individuālu dokumentu un kontu konfidencialitātes aizsardzību;

iii)    drošību;

f)    nav saderīgi ar 8.6. pantu (Valsts režīms) un 8.11. pantu (Valsts režīms), ja citāda režīma mērķis ir nodrošināt efektīvu vai taisnīgu tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu par otras puses saimniecisko darbību, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem 31 .

8.63. PANTS

Pārskatīšana

Lai liberalizācija turpinātos, lai novērstu atlikušos ierobežojumus un nodrošinātu vispārēju tiesību un pienākumu līdzsvaru, puses pārskata šo nodaļu un savus īpašo saistību sarakstus ne vēlāk kā tad, kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši trīs gadi, un pēc tam — ar regulāriem starplaikiem. Šādas pārskatīšanas rezultātā Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komiteja, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), var nolemt grozīt attiecīgos īpašo saistību sarakstus.

DEVĪTĀ NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

9.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)    “komerciālas preces un pakalpojumi” ir tāda veida preces vai pakalpojumi, ko parasti pārdod vai piedāvā pārdošanai komerctirgū un ko tajā parasti pērk nevalstiskas personas nevalstiskiem mērķiem;

b)    “konkurences darbība” attiecībā uz Savienību ir:

i)    darbība, ko veic Savienības dalībvalsts teritorijā un kas tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota; un

ii)    Savienības kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka i) apakšpunkta piemērojamību.

Šā panta b) punkta i) apakšpunktā jautājumu par to, vai darbība ir tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām, alternatīvu preču vai pakalpojumu un cenu eksistenci un vairāk nekā viena attiecīgo preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja faktisku vai potenciālu klātbūtni;

c)    “būvniecības pakalpojums” ir pakalpojums, kura mērķis ir inženiertehnisko būvdarbu vai būvdarbu izpilde jebkādiem līdzekļiem, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālās preču klasifikācijas (“CPC”) 51. sadaļu;

d)    “korektīvs pasākums” iekšējo pārskatīšanas procedūru kontekstā ir vai nu iepirkuma veicēja nelikumīgi pieņemto lēmumu apturēšana vai apturēšanas nodrošināšana, ieskaitot diskriminējošu tehnisko, ekonomisko vai finansiālo specifikāciju atcelšanu uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, līguma dokumentos vai citos dokumentos, kas attiecas uz konkursa procedūru;

e)    “elektroniska izsole” ir pastāvīgs process, kas saistīts ar elektronisku līdzekļu izmantošanu tam, lai piegādātāji varētu iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības skaitliski izsakāmiem un ar cenu nesaistītiem konkursa elementiem, kuri saistīti ar vērtēšanas kritērijiem, kā rezultātā tiek klasificēti vai pārklasificēti konkursa piedāvājumi;

f)    “rakstveida” vai “rakstisks” nozīmē informācijas izteikšanu vārdos vai skaitļos, kuru var nolasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk. Tas var ietvert elektroniski pārraidītu un saglabātu informāciju;

g)    “juridiska persona” ir saprotama saskaņā ar 8.2. panta (Definīcijas) b) punktā ietverto definīciju;

h)    “Savienības juridiskā persona” vai “Singapūras juridiskā persona” ir saprotama tā, kā paredzēts 8.2. panta (Definīcijas) c) punktā ietvertajā definīcijā;

i)    “ierobežots konkurss” ir iepirkuma metode, kurā iepirkuma veicējs pēc savas izvēles sazinās ar piegādātāju vai piegādātājiem;

j)    “uzņēmējdarbību uz vietas” veic juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību vienā pusē un kas pieder otras puses juridiskai vai fiziskai persona vai ko kontrolē otras puses juridiska vai fiziskai persona.

Juridiska persona:

i)    “pieder” otras puses fiziskām vai juridiskām personām, ja vairāk nekā 50 % tās kapitāla daļu faktiski pieder otras puses personām; un

ii)    atrodas otras puses fizisku vai juridisku personu “kontrolē”, ja šādām personām ir pilnvaras iecelt vairākumu savu direktoru vai kā citādi likumīgi vadīt tās darbību;

k)    “pasākums” ir tiesību akts, noteikums, procedūra, administratīva norāde vai prakse vai darbība, ko veic iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu;

l)    “daudzkārt lietojams saraksts” ir to piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma veicējs atzinis par atbilstošiem iekļaušanai šādā sarakstā, ko iepirkuma veicējs plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

m)    “paziņojums par paredzēto iepirkumu” ir iepirkuma veicēja publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai abus;

n)    “kompensācija” ir nosacījums vai apņemšanās, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo puses maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, prečmaiņa un tamlīdzīgas darbības vai prasības;

o)    “atklāts konkurss” ir iepirkuma metode, kurā piedāvājumu var iesniegt visi ieinteresētie piegādātāji;

p)    “privatizēts” attiecībā uz Singapūru ir subjekts, kas ir atdalīts no iepirkuma veicēja, vai tā daļa un kļuvis par juridisku personu, kura preču iepirkumā darbojas atbilstoši komerciāliem apsvērumiem un kurai vairs nav pilnvaru īstenot valsts varu, pat ja valstij pieder tā daļas vai ja valsts ieceļ tā direktoru padomes locekļus.

Lielākai noteiktībai — ja valstij pieder privatizēta subjekta daļas vai tā ieceļ direktoru padomes locekļus, tad tiek uzskatīts, ka subjekts, iepērkot preces un pakalpojumus, darbojas atbilstoši komerciāliem apsvērumiem, piemēram, attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību, cenu un kvalitāti, ja valdība vai tādējādi ieceltā direktoru padome subjekta veiktajos preču un pakalpojumu iepirkumos tieši vai netieši neietekmē direktoru padomes lēmumus;

q)    “iepirkuma veicējs” ir subjekts, uz kuru attiecas 9.-A, 9.-B vai 9.-C pielikums;

r)    “kvalificēts piegādātājs” ir piegādātājs, kuru iepirkuma veicējs atzīst par tādu, kas atbilst dalības nosacījumiem;

s)    “pārstrādātais GPA” ir Nolīguma par publisko iepirkumu teksts, kas grozīts ar 2012. gada 30. martā pieņemto lēmumu par sarunu rezultātiem saskaņā ar GPA XXIV panta 7. punktu;

t)    “selektīvs konkurss” ir iepirkuma metode, kurā iepirkuma veicējs aicina iesniegt piedāvājumu tikai kvalificētos piegādātājus;

u)    “pakalpojumi”, ja vien nav norādīts citādi, ietver būvdarbu pakalpojumus;

v)    “standarts” ir dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija un kurā vispārējai un atkārtotai izmantošanai sniegti noteikumi, norādījumi vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumi, kuru ievērošana nav obligāta. Tajā var iekļaut vai arī tas var attiekties vienīgi uz terminoloģiju, simboliem, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi;

w)    “piegādātājs” ir attiecīgi jebkuras puses persona vai personu grupa, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus vai arī varētu to darīt;

x)    “tehniskā specifikācija” ir konkursa procedūras prasība, kura:

i)    nosaka iepērkamo preču vai sniedzamo pakalpojumu parametrus, tostarp kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus, vai to ražošanas vai sniegšanas procesus un metodes vai

ii)    aplūko terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci vai pakalpojumu.

9.2. PANTS

Darbības un piemērošanas joma

Šīs nodaļas piemērošana

1.    Šī nodaļa attiecas uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar aptverto iepirkumu, neatkarīgi no tā, vai tas pilnībā vai daļēji tiek veikts elektroniski.

2.    Šajā nodaļā “aptvertais iepirkums” ir iepirkums valstiskām vajadzībām:

a)    attiecībā uz precēm, pakalpojumiem vai jebkādu to apvienojumu:

i)    kas katrai pusei precizēti 9.-A līdz 9.-G pielikumā un

ii)    ko neiepērk komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai vai ko nav plānots izmantot komerciālai pārdošanai vai tālākpārdošanai paredzētu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

b)    ko veic, slēdzot līgumu, ieskaitot pirkšanu; nomu; īri un īres tiesību pirkšanu ar izpirkuma tiesībām vai bez tām; un publiskā un privātā sektora partnerības līgumus, kas definēti 9.-I pielikumā;

c)    kura vērtība, kas aplēsta saskaņā ar 6.–8. punktu, laikā, kad saskaņā ar 9.6. pantu (Paziņojumi) publisko paziņojumu, ir ne mazāka kā attiecīgs slieksnis, kurš precizēts 9.-A līdz 9.-G pielikumā;

d)    kuru veic iepirkuma veicējs un

e)    kurš nav citādi izslēgts no piemērošanas ar 3. punktu vai ar puses 9.-A līdz 9.-G pielikumu.

3.    Ja vien 9.-A līdz 9.-G pielikumā nav paredzēts citādi, šī nodaļa neattiecas uz:

a)    zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b)    ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem vai kāda veida palīdzību, ko sniedz puse, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un fiskāliem stimuliem;

c)    fiskālo aģentu vai depozitārija pakalpojumiem, likvidācijas un vadības pakalpojumiem regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumiem, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, ieskaitot aizņēmumus un obligācijas, parādzīmes un citus vērtspapīrus, iepirkumu vai iegādi;

d)    valsts nodarbinātības līgumiem;

e)    iepirkumu, ko veic:

i)    ar īpašu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp attīstības palīdzību;

ii)    atbilstīgi īpašai procedūrai vai nosacījumam starptautiskā nolīgumā, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz parakstītājvalstu projekta kopīgu īstenošanu; vai

iii)    atbilstīgi starptautiskas organizācijas īpašai procedūrai vai nosacījumam, vai uz iepirkumu, ko finansē starptautiskas dotācijas, aizdevumi vai citāds atbalsts, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

4.    Katra puse 9.-A līdz 9.-G pielikumā norāda šādu informāciju:

a)    9.-A pielikumā — centrālās pārvaldes iestādes, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

b)    9.-B pielikumā — subjektus zem centrālā līmeņa, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

c)    9.-C pielikumā — visus pārējos subjektus, uz kuru veikto iepirkumu attiecas šī nodaļa;

d)    9.-D pielikumā — preces, uz kurām attiecas šī nodaļa;

e)    9.-E pielikumā — pakalpojumus (izņemot būvniecības pakalpojumus), uz kuriem attiecas šī nodaļa;

f)    9.-F pielikumā — būvniecības pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa; un

g)    9.-G pielikumā — vispārējas piezīmes.

5.    Ja iepirkuma veicējs saistībā ar aptverto iepirkumu pieprasa, lai personas, kuras nav uzskaitītas 9.-A līdz 9.-C pielikumā, veiktu iepirkumu saskaņā ar konkrētām prasībām, šīm prasībām mutatis mutandis piemēro 9.4. pantu (Vispārīgi principi).

Vērtēšana

6.    Aplēšot iepirkuma vērtību ar mērķi noskaidrot, vai tas ir aptvertais iepirkums, iepirkuma veicējs:

a)    iepirkuma vērtības aplēšanai nedala iepirkumu atsevišķos iepirkumos, neizvēlas un neizmanto vērtēšanas metodi ar mērķi pilnībā vai daļēji izslēgt to no šīs nodaļas piemērošanas un

b)    ietver aplēsto iepirkuma maksimālo kopējo vērtību visā tā laikā neatkarīgi no tā, vai pasūtījums piešķirts vienam vai vairākiem piegādātājiem, ņemot vērā visas atlīdzības formas, ieskaitot:

i)    prēmijas, maksas, komisijas naudu, procentus un,

ii)    ja iepirkums paredz variantus, kopējo šādu variantu vērtību.

7.    Ja individuālu iepirkuma prasību dēļ tiek piešķirts vairāk nekā viens līgums vai līgumi tiek piešķirti atsevišķās daļās (turpmāk “atkārtoti iepirkumi”), tad aplēsto maksimālo kopējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)    vērtību, ko atkārtotiem viena un tā paša veida preču un pakalpojumu iepirkumiem, kurus piešķir iepriekšējos divpadsmit mēnešos vai iepirkuma veicēja iepriekšējā finanšu gadā, ja iespējams, koriģē, lai ņemtu vērā gaidāmās izmaiņas iepērkamo preču vai pakalpojumu kvalitātē vai vērtībā nākamajos divpadsmit mēnešos; vai

b)    aplēsto vērtību, ko atkārtotiem viena un tā paša veida preču un pakalpojumu iepirkumiem, kas tiks veikti divpadsmit mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma piešķiršanas vai iepirkuma veicēja finanšu gada.

8.    Ja iepirkums notiek, preces vai pakalpojumus nomājot, īrējot vai pērkot īres tiesības, vai ja iepirkuma kopējā cena nav precizēta, vērtēšanas pamatā ir:

a)    līgumiem uz noteiktu laiku:

i)    ja līguma termiņš nepārsniedz divpadsmit mēnešus — kopējā aplēstā maksimālā vērtība visā līguma darbības laikā; vai

ii)    ja līguma termiņš pārsniedz divpadsmit mēnešus — kopējā aplēstā maksimālā vērtība, ieskaitot aplēsto atlikušo vērtību;

b)    līgumiem uz nenoteiktu laiku — aplēsto mēneša maksājumu, kas reizināts ar četrdesmit astoņi; un,

c)    ja nav zināms, vai līgums tiks slēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, izmanto b) apakšpunktu.

9.3. PANTS

Drošība un vispārīgi izņēmumi

1.    Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā inventāra iepirkumiem vai ar iepirkumiem, kuri nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.

2.    Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pušu starpā, ja pastāv vieni un tie paši apstākļi, vai slēptus ierobežojumus starptautiskajai tirdzniecībai, neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka tas liegtu kādai pusei noteikt vai veikt pasākumus, kas:

a)    nepieciešami sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības aizsardzībai;

b)    nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)    nepieciešami intelektuālā īpašuma aizsardzībai vai

d)    attiecas uz precēm, ko ražo, vai pakalpojumiem, ko sniedz personas ar invaliditāti, filantropiskas institūcijas vai ieslodzījuma vietas.

9.4. PANTS

Vispārīgi principi

Valsts režīms un nediskriminācija

1.    Attiecībā uz ikvienu pasākumu, kas skar aptverto iepirkumu, katra puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nekavējoties un bez nosacījumiem otras puses precēm un pakalpojumiem un otras puses piegādātājiem piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko šī puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, piemēro iekšzemes precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

2.    Attiecībā uz ikvienu pasākumu, kas saistīts ar attiecīgo iepirkumu, puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus:

a)    ārvalsts piederības vai īpašuma dēļ nepiemēro otras puses piegādātājam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, mazāk labvēlīgu attieksmi kā citam piegādātājam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas; vai

b)    nediskriminē piegādātāju, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tāpēc ka šis piegādātājs konkrētajā iepirkumā piedāvā otras puses preces vai pakalpojumu.

Elektronisku līdzekļu izmantošana

3.    Ja aptvertā iepirkuma procedūru veic elektroniski, iepirkuma veicējs:

a)    nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot informācijas tehnoloģijas sistēmas un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītas sistēmas un programmatūru, kas ir vispārēji pieejamas un sadarbspējīgas ar citām informācijas tehnoloģijas sistēmām un programmatūru; un

b)    uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu integritāti, tostarp ļauj konstatēt to saņemšanas laiku un novērš nesankcionētu piekļuvi tiem.

Iepirkuma norise

4.    Iepirkuma veicējs veic aptverto iepirkumu pārredzamā un objektīvā veidā, kas:

a)    ir saderīgs ar šo nodaļu, izmantojot tādas metodes kā atklātu konkursu, selektīvu konkursu un ierobežotu konkursu;

b)    izvairās no interešu konfliktiem un

c)    nepieļauj korupciju.

Izcelsmes noteikumi

5.    Aptvertā iepirkuma vajadzībām neviena puse nevar piemērot precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no otras puses, tādus izcelsmes noteikumus, kuri atšķiras no izcelsmes noteikumiem, ko šī puse tajā pašā laikā piemēro šo pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādēm no tās pašas puses parastā tirdzniecības apritē.

Kompensācijas

6.    Attiecībā uz aptverto iepirkumu puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, necenšas noteikt, neņem vērā, nenosaka un neīsteno kompensācijas.

Pasākumi, kas nav specifiski vienīgi iepirkumam

7.    Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tādiem muitas nodokļiem un maksājumiem, ko nosaka importam vai saistībā ar to, iekasēšanas paņēmienu, piemēram, nodokļu vai maksājumu veidā, citiem importa noteikumiem vai formalitātēm un pasākumiem, kuri skar pakalpojumu tirdzniecību, izņemot pasākumus, kas reglamentē aptverto iepirkumu.

9.5. PANTS

Informācija par iepirkuma sistēmu

1.    Katra puse:

a)    oficiāli izraudzītos elektroniskos vai iespiestos saziņas līdzekļos, kuri tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, nekavējoties publisko tiesību aktus, noteikumus, tiesas nolēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus, līgumu standarta klauzulas, kas paredzētas tiesību aktos vai noteikumos un uz ko ir atsauce paziņojumos un konkursa dokumentācijā, un procedūras attiecībā uz aptverto iepirkumu, kā arī to izmaiņas; un

b)    pēc lūguma otrai pusei sniedz to skaidrojumu.

2.    Katra puse 10.-H pielikumā uzskaita:

a)    elektroniskus vai iespiestus plašsaziņas līdzekļus, kuros puses publisko 1. punktā aprakstīto informāciju;

b)    elektroniskus vai iespiestus plašsaziņas līdzekļus, kuros puses publisko paziņojumus, kas noteikti 9.6. pantā (Paziņojumi), 9.8. panta (Piegādātāju kvalificēšana) 8. punktā un 9.15. panta (Iepirkuma informācijas pārredzamība) 2. punktā.

3.    Katra puse nekavējoties paziņo Pakalpojumu tirdzniecības, ieguldījumu un publiskā iepirkuma komitejai, kas izveidota saskaņā ar 16.2. pantu (Specializētās komitejas), visus grozījumus puses informācijā, kas iekļauta sarakstā 9.-H pielikumā.

9.6. PANTS

Paziņojumi

Paziņojums par paredzēto iepirkumu

1.    Par katru aptverto iepirkumu iepirkuma veicējs publisko paziņojumu par paredzēto iepirkumu, kurš, izņemot 9.12. punktā (Ierobežots konkurss) aprakstītos apstākļus, ir tieši un bez maksas pieejams elektroniski vienotā piekļuves punktā. Vismaz līdz paziņojumā norādītā termiņa beigām paziņojums par paredzēto konkursu ir viegli pieejams sabiedrībai. Katra puse 9.-H pielikuma sarakstā norāda attiecīgo elektronisko saziņas līdzekli.

2.    Ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi, katrā paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj:

a)    iepirkuma veicēja nosaukumu, adresi un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iepirkuma veicēju un iegūtu visus attiecīgos dokumentus par iepirkumu, izmaksas un samaksas noteikumus, ja tādi paredzēti;

b)    iepirkuma aprakstu, tostarp iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu vai paredzamo daudzumu gadījumā, ja daudzums nav zināms;

c)    attiecībā uz atkārtotiem līgumiem — ja iespējams, paredzētā iepirkuma nākamo paziņojumu aptuvenu laiku;

d)    iespējamo variantu aprakstu;

e)    preču vai pakalpojumu piegādes termiņu vai līguma darbības ilgumu;

f)    iepirkuma metodi, ko izmantos, un informāciju par to, vai ir paredzamas sarunas vai elektroniska izsole;

g)    attiecīgā gadījumā — adresi un termiņu dalības pieteikumu iesniegšanai iepirkumā;

h)    piedāvājumu iesniegšanas adresi un termiņu;

i)    valodu vai valodas, kurās var iesniegt piedāvājumus vai dalības pieteikumus, ja tos var iesniegt kādā valodā, kas nav iepirkuma veicējas puses oficiālā valoda;

j)    piegādātāju dalības nosacījumu sarakstu un īsu aprakstu, ieskaitot visas prasības attiecībā uz konkrētiem dokumentiem vai apliecinājumiem, kas piegādātājiem iesniedzami šajā sakarā, ja vien šādas prasības nav jau iekļautas konkursa dokumentācijā, kura ir darīta pieejama visiem ieinteresētajiem piegādātājiem vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu;

k)    ja saskaņā ar 9.8. pantu (Piegādātāju kvalificēšana) iepirkuma veicējs iecerējis atlasīt ierobežotu skaitu kvalificēto piegādātāju, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu, — kritērijus, kas tiks lietoti atlasei, un, attiecīgā gadījumā, piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem tiks atļauts iesniegt piedāvājumu; un

l)    norādi, ka uz iepirkumu attiecas šis nolīgums.

Kopsavilkuma paziņojums

3.    Attiecībā uz katru paredzēto iepirkumu vienlaikus ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu iepirkuma veicējs vienā no PTO valodām publisko kopsavilkuma paziņojumu, kas ir viegli pieejams. Paziņojumā tiek iekļauta vismaz šāda informācija:

a)    iepirkuma priekšmets;

b)    konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš vai, attiecīgā gadījumā, pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai iepirkuma procedūrā vai iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un

c)    adrese, kurā var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu.

Paziņojums par plānoto iepirkumu

4.    Iepirkuma veicēji tiek mudināti elektroniski un ar vienotā piekļuves punkta starpniecību, kuru izmanto, lai publiskotu paziņojumus par paredzēto iepirkumu, iespējami drīz katra finanšu gada sākumā publiskot paziņojumu par gaidāmajiem iepirkuma plāniem (turpmāk “paziņojums par plānoto iepirkumu”). Paziņojumā būtu jānorāda iepirkuma priekšmets un paziņojuma par paredzamo iepirkumu plānotais publiskošanas datums.

5.    Iepirkuma veicējs, kas minēts 9.-B vai 9.-C pielikumā, var izmantot paziņojumu par plānoto iepirkumu paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, ja paziņojumā par plānoto iepirkumu ietverts tik daudz 2. punktā minētās informācijas, cik ir pieejams, un paziņojumu par to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem interese par iepirkumu būtu jāpauž iepirkuma veicējam.

9.7. PANTS

Dalības nosacījumi

1.    Iepirkuma veicējs paredz vienīgi tādus nosacījumus dalībai iepirkuma procedūrā, kuri nodrošina, ka piegādātājam ir juridiskās, komerciālās, tehniskās un finansiālās spējas uzņemties attiecīgā pasūtījuma izpildi.

2.    Nosakot dalības nosacījumus, iepirkuma veicējs:

a)    piegādātāja dalībai iepirkumā neizvirza nosacījumu, ka tam jābūt iepriekš jau saņēmušam vienu vai vairākus puses iepirkuma veicēja līgumus vai ka piegādātājam vajadzīga iepriekšēja pieredze puses teritorijā; un

b)    var pieprasīt attiecīgu iepriekšēju pieredzi, ja tā ir svarīga iepirkuma prasību izpildei.

3.    Novērtējot, vai piegādātājs atbilst dalības nosacījumiem, iepirkuma veicējs:

a)    pamatojoties uz piegādātāja darījumdarbību gan iepirkuma veicēja puses teritorijā, gan ārpus tās, izvērtē piegādātāja finansiālās, komerciālās un tehniskās spējas un

b)    balsta savu izvērtējumu uz nosacījumiem, ko tas iepriekš precizējis paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4.    Ja ir pamatojoši pierādījumi, puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var izslēgt piegādātājus, pamatojoties uz:

a)    bankrotu;

b)    nepatiesām deklarācijām;

c)    būtiskiem vai pastāvīgiem trūkumiem to pamatprasību vai pienākumu izpildē, uz kuriem attiecies(-ušies) iepriekšējs(-i) līgums(-i);

d)    galīgiem spriedumiem, kas attiecas uz nopietniem noziegumiem vai citiem nopietniem pārkāpumiem;

e)    pārkāpumiem, kas skar profesionālo darbību, rīcību vai bezdarbību un nelabvēlīgi ietekmē piegādātāja komerciālo integritāti; vai

f)    nodokļu nemaksāšanu.

9.8. PANTS

Piegādātāju kvalificēšana

Reģistrācijas sistēmas un kvalificēšanas procedūras

1.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, var uzturēt piegādātāju reģistrēšanas sistēmu, kurā ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāreģistrējas un jāsniedz konkrēta informācija.

2.    Katra puse nodrošina, lai:

a)    tās iepirkuma veicēji censtos līdz minimumam samazināt atšķirības to kvalificēšanas procedūrās; un

b)    ja tās iepirkuma veicēji uztur reģistrācijas sistēmas, tad iepirkuma veicēji cenšas līdz minimumam samazināt savu reģistrācijas sistēmu atšķirības.

3.    Puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, nepieņem un nepiemēro reģistrācijas sistēmas vai kvalificēšanas procedūru, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi otras puses piegādātāju dalībai pirmās minētās puses iepirkumā.

Selektīvs konkurss

4.    Ja iepirkuma veicējs paredzējis izmantot selektīvu konkursu, tad tas:

a)    paziņojumā par paredzēto iepirkumu ietver vismaz 2. punkta a), b), f), g), j), k) un l) apakšpunktā un 9.6. pantā (Paziņojumi) prasīto informāciju un aicina piegādātājus iesniegt dalības lūgumus; un

b)    sākoties piedāvājumu iesniegšanas periodam, kvalificētajiem piegādātājiem sniedz vismaz 2. punkta c), d), e), h) un i) apakšpunktā un 9.6. panta (Paziņojumi) prasīto informāciju, ko paziņo saskaņā ar 9.10. panta (Termiņi) 3. punkta b) apakšpunktu.

5.    Iepirkuma veicējs ļauj visiem kvalificētajiem piegādātājiem piedalīties konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma veicējs paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav norādījis to piegādātāju skaita ierobežojumus, kuriem tiks ļauts iesniegt piedāvājumus, un kritērijus ierobežota skaita piegādātāju atlasei. Katrā ziņā to piegādātāju skaits, kuriem atļauts iesniegt piedāvājumu, ir pietiekams, lai nodrošinātu konkurenci, neietekmējot iepirkuma sistēmas darbības efektivitāti.

6.    Ja konkursa dokumentācija netiek darīta publiski pieejama no 4. punktā minētā paziņojuma publiskošanas dienas, iepirkuma veicējs nodrošina, lai minētie dokumenti vienā un tajā pašā laikā būtu pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem, kas atlasīti saskaņā ar 5. punktu.

Daudzkārt lietojami saraksti

7.    Iepirkuma veicējs var uzturēt daudzkārt lietojamu sarakstu, ja paziņojums, ar ko ieinteresētie piegādātāji tiek uzaicināti pieteikties iekļaušanai sarakstā:

a)    tiek publiskots ik gadu un

b)    ja to publisko elektroniskiem līdzekļiem, ir nepārtraukti pieejams vienā no piemērotajiem saziņas līdzekļiem, kas uzskaitīti 9.-H pielikumā.

8.    Paziņojumā, kas paredzēts 7. punktā, tiek ietverts:

a)    to preču, pakalpojumu vai to kategoriju apraksts, kuriem sarakstu var izmantot;

b)    dalības nosacījumi, kuriem piegādātājiem jāatbilst, un metodes, ko iepirkuma veicējs izmantos, lai pārbaudītu, kādā mērā piegādātājs atbilst nosacījumiem;

c)    iepirkuma veicēja nosaukums un adrese un cita informācija, kura nepieciešama, lai sazinātos ar iepirkuma veicēju un iegūtu visus attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz sarakstu;

d)    saraksta derīguma termiņš un tā pagarināšanas vai izbeigšanas līdzekļi vai, ja derīguma termiņš nav paredzēts, norāde, kā tiks paziņota saraksta izmantošanas izbeigšana; un

e)    norāde, ka sarakstu var izmantot iepirkumam, uz kuru attiecas šis nolīgums.

9.    Neatkarīgi no 7. punkta, ja daudzkārt lietojams saraksts ir derīgs ne ilgāk kā trīs gadus, iepirkuma veicējs var publiskot 7. punktā minēto paziņojumu tikai vienreiz, saraksta derīguma termiņa sākumā, ja paziņojums:

a)    ir ar tā derīguma termiņa norādi un ietver informāciju, ka turpmāki paziņojumi publiskoti netiks; un

b)    tiek publiskots elektroniskiem līdzekļiem un derīguma termiņa laikā ir nepārtraukti pieejams.

10.    Iepirkuma veicējs ļauj piegādātājiem jebkurā laikā pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā un samērīgi īsā laikā iekļauj tajā visus kvalificētos piegādātājus.

11.    Ja piegādātājs, kurš nav iekļauts daudzkārt lietojamā sarakstā, iesniedz lūgumu dalībai iepirkumā, kuram izmanto daudzkārt lietojamo sarakstu, un visus tam vajadzīgos dokumentus 9.10. panta (Termiņi) 2. punktā paredzētajā termiņā, iepirkuma veicējs izskata lūgumu. Iepirkuma veicējs neizslēdz piegādātāju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz to, ka iepirkuma veicējam nav pietiekami daudz laika izskatīt lūgumu, ja vien ārkārtas apstākļos iepirkuma sarežģītības dēļ, iepirkuma veicējs piedāvājumu iesniegšanai atvēlētajā termiņā nespēj pabeigt lūguma izskatīšanu.

9.-C pielikuma iepirkuma veicēji

12.    Iepirkuma veicējs, kurš iekļauts sarakstā 9.-C pielikumā, var izmantot paziņojumu, ar ko uzaicina piegādātājus pieteikties iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, ja:

a)    paziņojums tiek publiskots saskaņā ar 7. punktu un ietver 8. punktā prasīto informāciju, tik daudz 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā prasītās informācijas, cik ir pieejams, un paziņojumu, ka tas ir paziņojums par paredzēto iepirkumu vai ka tālākus paziņojumus par iepirkumu, uz kuru attiecas daudzkārt lietojams saraksts, saņems tikai piegādātāji, kuri ir iekļauti daudzkārt lietojamā sarakstā; un

b)    iepirkuma veicējs piegādātājiem, kuri tam pauduši ieinteresētību piedalīties konkrētajā iepirkumā, nekavējoties sniedz pietiekamu informāciju, lai tie varētu izvērtēt savu ieinteresētību piedalīties iepirkumā, ieskaitot visu pārējo informāciju, kas prasīta 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā, ciktāl minētā informācija ir pieejama.

13.    Iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9.-C pielikums, var atļaut piegādātājam, kas ir pieteicies iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā saskaņā ar 10. punktu, piedalīties konkursā par attiecīgo iepirkumu, ja ir pietiekami daudz laika, lai iepirkuma veicējs varētu pārbaudīt, vai piegādātājs atbilst dalības noteikumiem.

Informācija par iepirkuma veicēja lēmumiem

14.    Piegādātājiem, kuri iesniedz dalības lūgumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā, iepirkuma veicējs nekavējoties dara zināmu lēmumu par minēto lūgumu.

15.    Ja iepirkuma veicējs noraida piegādātāja dalības lūgumu vai pieteikumu iekļaušanai daudzkārt lietojamā sarakstā vai vairs neatzīst piegādātāja kvalifikāciju, vai svītro piegādātāju no daudzkārt lietojama saraksta, tad iepirkuma veicējs nekavējoties informē piegādātāju un pēc piegādātāja lūguma nekavējoties sniedz tam rakstisku skaidrojumu par sava lēmuma iemesliem.

9.9. PANTS

Tehniskās specifikācijas un konkursa dokumentācija

Tehniskās specifikācijas

1.    Iepirkuma veicējs nesagatavo, nepieņem un nepiemēro tehniskās specifikācijas, kā arī nenosaka atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis vai ietekme ir tāda, ka tiek radīti nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajai tirdzniecībai.

2.    Nosakot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma veicējs attiecīgos gadījumos:

a)    izklāsta tehnisko specifikāciju veiktspējas un funkcionālo prasību, nevis konstrukcijas vai parametru apraksta ziņā; un

b)    balsta tehnisko specifikāciju uz starptautiskiem standartiem, ja tādi ir; ja tādu nav — uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai būvnormatīviem.

3.    Ja tehniskajās specifikācijās tiek izmantota konstrukcija vai parametru apraksts, tad iepirkuma veicējam attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, ka tā izskatīs konkursa piedāvājumus līdzvērtīgu preču vai pakalpojumu piegādei, kuri acīmredzami atbilst iepirkuma prasībām, iekļaujot konkursa dokumentācijā tādus vārdus kā "vai līdzvērtīgs".

4.    Iepirkuma veicējs tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības par konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, autortiesībām, dizainparaugu, tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju un nenorāda tos, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos konkursa dokumentācijā iestāde iekļauj vārdus “vai līdzvērtīgs”.

5.    Iepirkuma veicējs no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot vai pieņemot tehniskās specifikācijas konkrētam iepirkumam.

6.    Lielākai noteiktībai — puse, ieskaitot tās iepirkuma veicējus, saskaņā ar šo pantu var sagatavot, pieņemt vai piemērot tehniskās specifikācijas, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu vai aizsargātu vidi.

7.    Ja iepirkuma veicēji 2. punkta a) apakšpunktā minēto veiktspējas vai funkcionālo prasību veidā nosaka vides raksturlielumus, viņi var apsvērt iespēju izmantot sīki izstrādātās specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kā noteikts Savienības ekomarķējuma vai Singapūras zaļā marķējuma prasībās, ja:

a)    minētās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu raksturlielumus piegādēm vai pakalpojumiem, kas ir līguma priekšmets;

b)    marķējuma prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju; un

c)    minētās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

Konkursa dokumentācija

8.    Iepirkuma veicējs nodrošina piegādātājiem konkursa dokumentāciju, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai piegādātāji varētu sagatavot un iesniegt atbilstošus konkursa piedāvājumus. Ja vien paziņojumā par paredzēto iepirkumu nav paredzēts citādi, šādā dokumentācijā pilnībā apraksta:

a)    iepirkumu, ieskaitot iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un daudzumu, vai, ja to daudzums nav zināms, aplēsto daudzumu un prasības, kas jāizpilda, ieskaitot visas tehniskās specifikācijas, atbilstības novērtēšanas sertifikātus, plānus, rasējumus vai instrukcijas;

b)    visus piegādātāju dalības nosacījumus, ieskaitot informācijas un to dokumentu sarakstu, kas piegādātājiem jāiesniedz saistībā ar dalības nosacījumiem;

c)    visus vērtēšanas kritērijus, ko iepirkuma veicējs piemēros, piešķirot līgumu, un minēto kritēriju relatīvo nozīmīgumu, izņemot gadījumus, kad vienīgais kritērijs ir cena;

d)    ja iepirkuma veicējs veiks iepirkumu elektroniski — visas autentifikācijas un šifrēšanas prasības vai citas prasības, kas saistītas ar informācijas elektronisku iesniegšanu;

e)    ja iepirkuma veicējs veiks elektronisku izsoli — noteikumus, ar kādiem tiks veikta izsole, identificējot tos konkursa elementus, kas saistīti ar vērtēšanas kritērijiem;

f)    ja piedāvājumi tiks atvērti publiski — atvēršanas datumu, laiku un vietu un, attiecīgā gadījumā, personas, kam atļauts tur piedalīties;

g)    visus citus noteikumus, ieskaitot samaksas noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz līdzekļiem, ar kādiem var iesniegt piedāvājumus, piemēram, uz papīra vai elektroniski; un

h)    preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas datumus.

9.    Nosakot iepērkamo preču piegādes vai iepērkamo pakalpojumu sniegšanas termiņus, iepirkuma veicējs ņem vērā tādus faktorus kā iepirkuma sarežģītību, gaidāmo apakšlīgumu apjomu un laiku, kas reāli vajadzīgs preču ražošanai, izņemšanai no krājumiem un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpojumu sniegšanai.

10.    Iepirkuma veicēji var noteikt vides nosacījumus, kas saistīti ar iepirkuma veikšanu, ja tie ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem un ir norādīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu 32 vietā, vai konkursa dokumentācijā.

11.    Izvērtēšanas kritēriji, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā cita starpā var ietvert cenu un citus izmaksu faktorus, kvalitāti, tehnisko vērtību, vides raksturlielumus un piegādes noteikumus.

12.    Iepirkuma veicējs nekavējoties:

a)    dara pieejamu konkursa dokumentāciju, lai ieinteresētajiem piegādātājiem būtu pietiekami daudz laika iesniegt pieņemamus piedāvājumus;

b)    pēc lūguma sniedz konkursa dokumentāciju ikvienam ieinteresētajam piegādātājam un

c)    atbild uz pamatotiem informācijas lūgumiem, kurus iesniedzis ieinteresētais piegādātājs vai piegādātājs, kas piedalās konkursā, ja šāda informācija konkrētajam piegādātājam nedod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem.

Grozījumi

13.    Ja pirms līguma piešķiršanas iepirkuma veicējs groza kritērijus vai prasības, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā, kas sniegta piegādātājiem, kuri piedalās konkursā, vai arī groza vai izdod jaunu paziņojumu vai konkursa dokumentāciju, tā rakstveidā nosūta visas minētās izmaiņas, grozīto vai jaunizdoto paziņojumu vai konkursa dokumentāciju:

a)    visiem piegādātājiem, kas izmaiņu, grozījumu vai jauno izdevumu izdarīšanas laikā piedalās konkursā, ja šādi piegādātāji iepirkuma veicējam ir zināmi, un visos pārējos gadījumos — tādā pašā veidā, kādā tika darīta pieejama sākotnējā informācija; un

b)    pietiekamā laikā, lai attiecīgā gadījumā minētie piegādātāji varētu grozīt un no jauna iesniegt grozītos konkursa piedāvājumus.

9.10. PANTS

Termiņi

Vispārīgi noteikumi

1.    Iepirkuma veicējs atbilstīgi tā samērīgām vajadzībām nodrošina piegādātājiem pietiekamu laiku, kurā sagatavot un iesniegt dalības lūgumus un pieņemamus piedāvājumus, ņemot vērā tādus faktorus kā:

a)    iepirkuma raksturu un sarežģītību;

b)    gaidāmo apakšlīgumu apjomu un

c)    laiku, kas nepieciešams, lai nosūtītu piedāvājumus ar neelektroniskiem līdzekļiem no ārzemēm, kā arī iekšzemes vietām, kur elektroniskie līdzekļi netiek lietoti.

Šie termiņi, ieskaitot pagarinājumus, ir vienādi visiem ieinteresētajiem piegādātājiem vai piegādātājiem, kas piedalās konkursā.

Galīgie termiņi

2.    Iepirkuma veicējs, kurš izmanto selektīvu konkursu, noteic, ka dalības lūgumu iesniegšanas pēdējā diena principā nav agrāk kā divdesmit piecas dienas pēc paziņojuma par paredzēto iepirkumu publiskošanas dienas. Ja iepirkuma veicējam pienācīgi pamatotas neatliekamības dēļ šo termiņu nav iespējams piemērot, tad to var saīsināt līdz ne mazāk kā desmit dienām.

3.    Izņemot 4., 5., 7. un 8. punktā paredzētos gadījumus, iepirkuma veicējs nosaka, ka piedāvājumu iesniegšanas pēdējā diena nav agrāk kā četrdesmit dienas pēc dienas, kad:

a)    atklātos konkursos — ir publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu vai

b)    selektīvos konkursos — iepirkuma veicējs paziņo piegādātājiem, ka tie tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus, neatkarīgi no tā, vai tas izmanto daudzkārt lietojamu sarakstu.

4.    Iepirkuma veicējs 3. punktā paredzēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt līdz ne mazāk kā desmit dienām, ja:

a)    iepirkuma veicējs ir publiskojis paziņojumu par plānoto iepirkumu saskaņā ar 9.6. punkta (Paziņojumi) 4. punktu vismaz četrdesmit dienas, bet ne vairāk kā divpadsmit mēnešus pirms paziņojuma par paredzēto iepirkumu publiskošanas un paziņojumā par plānoto iepirkumu ir šāda informācija:

i)    iepirkuma apraksts;

ii)    aptuveni norādīta pēdējā diena, līdz kurai jāiesniedz piedāvājumi vai dalības lūgumi;

iii)    norāde, ka ieinteresētajiem piegādātājiem būtu jāizsaka iepirkuma veicējam interese piedalīties iepirkumā;

iv)    adrese, kurā var saņemt dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu; un

v)    tik daudz informācijas, cik noteikts 9.6. panta (Paziņojumi) 2. punktā attiecībā uz paziņojumiem par paredzētu iepirkumu, cik ir pieejams;

b)    attiecībā uz atkārtotu iepirkumu — iepirkuma veicējs sākotnējā paziņojumā par paredzēto iepirkumu norāda, ka turpmākajos paziņojums tiks norādīti piedāvājumu iesniegšanas termiņi, pamatojoties uz šo punktu; vai

c)    steidzamības dēļ, ko iepirkuma veicējs pienācīgi pamato, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas noteikts 3. punktā, nav reālistisks.

5.    Iepirkuma veicējs var saīsināt 3. punktā noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām par katru no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)    paziņojums par paredzēto iepirkumu publiskots elektroniskiem līdzekļiem;

b)    visa konkursa dokumentācija ir pieejama elektroniski no dienas, kad publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu; un

c)    iepirkuma veicējs piedāvājumus var saņemt elektroniski.

6.    Piemērojot 5. punktu kopā ar 4. punktu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kas paredzēts 3. punktā, nekādā gadījumā netiek saīsināts līdz mazāk nekā 10 dienām no dienas, kad publiskots paziņojums par paredzēto iepirkumu.

7.    Neatkarīgi no citiem šā punkta noteikumiem, ja iepirkuma veicējs iegādājas komerciālas preces vai pakalpojumus vai to apvienojumu, tas var saīsināt 3. punktā minēto piedāvājumu iesniegšanas termiņu mazākais līdz trīspadsmit dienām, ja tas vienlaikus elektroniskiem līdzekļiem publisko gan paziņojumu par paredzēto iepirkumu, gan konkursa dokumentāciju. Turklāt, ja iepirkuma veicējs komerciālu preču vai pakalpojumu piedāvājumus pieņem arī elektroniski, tas var saīsināt termiņu, kas noteikts 3. punktā, līdz mazākais 10 dienām.

8.    Ja iepirkuma veicējs, uz kuru attiecas 9.-B pielikums vai 9.-C pielikums, ir atlasījis visus vai ierobežotu skaitu kvalificētu piegādātāju, tad piedāvājumu iesniegšanas termiņu var noteikt, iepirkuma veicējam un atlasītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav, minētais termiņš nav īsāks par desmit dienām.

9.11. PANTS

Sarunas

1.    Puse var paredzēt, ka tās iepirkuma veicēji rīko sarunas:

a)    ja iepirkuma veicējs paziņojumā par paredzēto iepirkumu, kas prasīts 9.6. punkta (Paziņojumi) 2. punktā, paudis nodomu rīkot sarunas vai

b)    ja izvērtēšanā noskaidrojas, ka nav neviena acīmredzami pārāka piedāvājuma, pamatojoties uz konkrētajiem izvērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, kuru izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā.

2.    Iepirkuma veicējs:

a)    nodrošina, lai piegādātāji, kas piedalās sarunās, tiktu izslēgti saskaņā ar izvērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai citā paziņojumā, ko izmanto paziņojuma par paredzēto iepirkumu vietā, vai konkursa dokumentācijā; un

b)    ja sarunas tiek izbeigtas, nosaka vienotu termiņu pārējiem piegādātājiem, kuri piedalās sarunās, jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai.

9.12. PANTS

Ierobežots konkurss

1.    Ar noteikumu, ka iepirkuma veicējs neizmanto šo noteikumu, lai izvairītos no piegādātāju konkurences, vai tādā veidā, ka tiek diskriminēti otras puses piegādātāji vai tiek aizsargāti iekšzemes piegādātāji, iepirkuma veicējs var izmantot ierobežotu konkursu un var nepiemērot 9.6. pantu (Paziņojumi), 9.7. pantu (Dalības nosacījumi), 9.8. pantu (Piegādātāju kvalificēšana), 9.9. panta (Tehniskās specifikācijas un konkursa dokumentācija) 8. līdz 13. punktu, 9.10. pantu (Termiņi), 9.11. pantu (Sarunas), 9.13. pantu (Elektroniskas izsoles) un 9.14. pantu (Piedāvājumu izskatīšana un līgumu piešķiršana), tikai šādos apstākļos:

a)    ja:

i)    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums vai neviens piegādātājs nav pieteicies dalībai;

ii)    nav iesniegts neviens konkursa piedāvājums, kas atbilst konkursa dokumentācijas būtiskajām prasībām;

iii)    neviens piegādātājs neatbilst dalības nosacījumiem vai

iv)    iesniegtie konkursa piedāvājumi ir saistīti ar slepenu vienošanos;

ar noteikumu, ka konkursa dokumentācijas prasības nav pēc būtības grozītas;

b)    ja preces vai pakalpojumus var piegādāt vienīgi konkrēts piegādātājs un nav pieņemamas alternatīvas vai aizstājēju preču vai pakalpojumu šādu iemeslu dēļ:

i)    vajadzīgs mākslas darbs:

ii)    jāaizsargā patenti, autortiesības vai citas ekskluzīvas tiesības vai