EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.4.2018
COM(2018) 176 final
2018/0085(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Ar 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 610/2013 (turpmāk “Šengenas Robežu kodeksa grozījumi”) tika grozīta Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (CISA), Regula (EK) Nr. 562/2006 (Šengenas Robežu kodekss [ŠRK]) un Regula (EK) Nr. 810/2009 (Vīzu kodekss) un – cita starpā – tika pārformulēts “īstermiņa uzturēšanās” jēdziens attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem Šengenas zonā. No 2013. gada 18. oktobra trešo valstu valstspiederīgie (neatkarīgi no tā, vai viņiem ir nepieciešama vīza vai nav), kuri plāno ieceļot Šengenas zonā saskaņā ar īstermiņa uzturēšanās režīmu, drīkst uzturēties Šengenas zonā uz laiku, kas nav ilgāks par “90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā”. Pretēji definīcijai, kas bija spēkā līdz 2013. gada 18. oktobrim (trīs mēneši sešu mēnešu laikposmā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas), jaunā pieeja ir precīzāka, jo nosaka ilgumu dienās, nevis mēnešos. Turklāt no definīcijas ir izņemts termins “skaitot no pirmās ieceļošanas dienas”, kas bija radījis neskaidrības un jautājumus.
Ar ŠRK grozījumiem ES vīzu un robežu tiesību aktos, t. i. CISA, ŠRK, Vīzu kodeksā un Regulā (EK) Nr. 539/2001 tika ieviestas visas nepieciešamās izmaiņas. Tomēr jēdziens “īstermiņa uzturēšanās” ir nostiprināts arī Eiropas Savienības noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos. Ar Antigvu un Barbudu, Bahamu Salām, Barbadosu, Brazīliju, Maurīciju, Sentkitsu un Nevisu un Seišelām noslēgtajos nolīgumos par vīzu režīma atcelšanu, definējot bezvīzu īstermiņa uzturēšanās ilgumu, joprojām minēta vecā definīcija (“trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā pēc dienas, kad pirmo reizi ieceļots valsts teritorijā”).
Komisija 2014. gada 16. jūlijā pieņēma ieteikumu Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par grozījumiem nolīgumos par īstermiņa vīzu atcelšanu, kuri noslēgti starp Eiropas Savienību un iepriekšminētajām valstīm, Padome lēmumu pieņēma 2014. gada 9. oktobrī. Mērķis ir attiecībā uz šīm septiņām valstīm īstenot jauno “īstermiņa uzturēšanās” definīciju, kas noteikta ŠRK grozījumos. Turklāt “īstermiņa uzturēšanās” definīcija dienās, nevis mēnešos vīzu režīma atcelšanas nolīgumos ir vieglāk pārbaudāma un aprēķināma ar elektroniskiem/IT līdzekļiem un tādējādi tā ir piemērotāka centralizētajām robežu pārvaldības sistēmām, piemēram, ierosinātajai Ieceļošanas/izceļošanas sistēmai (IIS).
Pēc Padomes pilnvarojuma saņemšanas Komisija sāka sarunas par to, lai grozītu nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu ar septiņām valstīm (Antigvu un Barbudu, Bahamu Salām, Barbadosu, Brazīliju, Maurīciju, Sentkitsu un Nevisu un Seišelām).
Sarunas ar Brazīliju tika sekmīgi pabeigtas 2017. gada 31. oktobrī, parafējot nolīgumus, ar ko groza divus nolīgumus starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem un parasto pasu turētājiem. Abas puses ir vienojušās papildus dažu tehnisku aspektu izmaiņām (skat. turpmāk) pieņemt jauno “īstermiņa uzturēšanās” definīciju, bet ceļotājiem visi nolīguma grozījumi ir maznozīmīgi.
Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota nolīgumu preambulā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Atbilstoši Nolīguma starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem (turpmāk “Nolīgums”), prasībām nepieciešams abu līgumslēdzēju pušu apstiprinājums, ko pauž saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Savienības gadījumā ir nepieciešams Padomes lēmums par Nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu.
Šis priekšlikums iesniegts Padomei, lai pilnvarotu parakstīt Nolīgumu.
Nolīgums nodrošina juridisko saskaņotību, kā arī harmonizāciju starp dalībvalstīm, piemērojot jauno ŠRK grozījumos noteikto “īstermiņa uzturēšanās” definīciju, kas piedāvā skaidru “īstermiņa uzturēšanās” interpretāciju.
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts saistībā ar tā 218. pantu.
Savienībai nav pilnvaru, lai grozītu nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu, kas būtu saistoši četrām valstīm, kuras ir asociētās valstis Šengenas acquis, tostarp kopējās vīzu politikas īstenošanā. Lai attiecībā uz noteikumiem par atļautās uzturēšanās ilgumu Šengenas zonā nodrošinātu saskaņotu pieeju un tos īstenotu, Nolīgumam ir pievienota kopīga deklarācija, kurā norādīts, ka būtu vēlams, ka Brazīlija, no vienas puses, un Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, no otras puses, attiecīgi groza savus spēkā esošos divpusējos nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu sarunu vešana par vīzu režīma atcelšanu ir Savienības ekskluzīva kompetence.
Turklāt, ja viena no starptautiska nolīguma līgumslēdzējām pusēm ir Eiropas Savienība, dalībvalstis pašas nevar juridiski īstenot šāda nolīguma grozījumus. Tādēļ ir nepieciešama rīcība Savienības līmenī.
•Proporcionalitāte (samērīgums)
Šis priekšlikums paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, grozīt spēkā esošo Nolīgumu starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Savienību par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem.
3.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums nerada papildu izmaksas ES budžetā.
4. EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma sarunu norādes, ar ko pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Brazīliju, lai grozītu abu pušu Nolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem. Dalībvalstis Vīzu jautājumu darba grupas sanāksmēs tika informētas par sarunu norisi.
5.CITI ELEMENTI
•Sarunu iznākums
Komisija uzskata, ka mērķi, ko Padome bija izvirzījusi sarunu norādēs, tika sasniegti un ka Nolīguma projekts ir Savienībai pieņemams.
Nolīguma projekta galīgo saturu var apkopot šādi.
a. Uzturēšanās ilgums
Nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem, kas ir derīgu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji, un Brazīlijas pilsoņiem, kas ir derīgu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji, un kuri ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju uz laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā (nevis uz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā pēc dienas, kad pirmo reizi ieceļots attiecīgajā teritorijā). Jauno definīciju piemēro visā Nolīgumā.
b. Nobeiguma noteikumi – Nolīguma apturēšana (8. panta 4. punkts)
Ar Nolīgumu 8. panta 4. punkta pēdējo teikumu groza šādi: “Līgumslēdzēja puse, kas apturējusi šā Nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja minētās apturēšanas iemesli vairs nepastāv, un minēto apturēšanu atceļ”. Pievienojot esošajam tekstam vārdus “minēto apturēšanu atceļ”, Nolīgumā precizē, ka bezvīzu režīma apturēšanu faktiski atceļ, ja zūd minētās apturēšanas iemesli. Ar šo grozījumu Nolīguma ar Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem redakcija tiek saskaņota ar visiem pārējiem vīzu režīma atcelšanas nolīgumiem, kurus Savienība parakstīja 2015. un 2016. gadā. Vīzu jautājumu darba grupa 2016. gada 14. jūnijā apspriedās par šo grozījumu, un neviena dalībvalsts nav cēlusi iebildumus.
d. Kopīgās deklarācijas
Nolīgumam ir pievienotas divas kopīgās deklarācijas:
- par to, kā interpretēt “90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā”, un
- par Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu.
e. Stāšanās spēkā
Nolīgums stāsies spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad pēdējā līgumslēdzēja puse paziņo otrai, ka ratifikācijas procedūras ir pabeigtas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ļautu ceļotājiem saprast un ievērot tiesību aktus, ir vajadzīgs pietiekami ilgs pārejas periods. Kad tiks pabeigta Nolīguma ratifikācija, sešu mēnešu laikposms ļaus ceļotājiem pabeigt saskaņā ar veco definīciju aprēķināto īstermiņa uzturēšanos, pirms stājas spēkā jaunā īstermiņa uzturēšanās definīcija un tās 180 dienu retrospektīvais atsauces periods.
Nolīgums neskar visus citus noteikumus esošajā Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, tostarp par to teritoriālo piemērošanas jomu.
6.SECINĀJUMS
Ņemot vērā iepriekš minētos rezultātus, Komisija ierosina Padomei lemt par Nolīguma parakstīšanu Savienības vārdā un atļaut Padomes priekšsēdētājam iecelt attiecīgi pilnvarotu(-as) personu(-as) tā parakstīšanai Savienības vārdā.
2018/0085 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 610/2013 Savienības vīzu un robežu tiesību aktos tika ieviestas horizontālas izmaiņas un īstermiņa uzturēšanās ilgums noteikts ne ilgāks par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.
(2)Nolīgumā starp Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem ir nepieciešams iekļaut šo jauno definīciju, lai pilnībā harmonizētu Savienības īstermiņa uzturēšanās režīmu.
(3)Padome 2014. gada 9. oktobrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem (turpmāk “Nolīgums”). Sarunas ar Brazīliju par Nolīgumu tika sekmīgi pabeigtas, to parafējot 2017. gada 31. oktobrī.
(4)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(5)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK; tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(6)Grozošais Nolīgums būtu jāparaksta un tam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā apstiprina Nolīguma starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem (turpmāk “Nolīgums”), parakstīšanu, ņemot vērā minētā Nolīguma noslēgšanu.
Parakstāmā Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Savienības vārdā tiek apstiprinātas šim lēmumam pievienotās deklarācijas.
3. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, ar ko Nolīguma sarunu vadītāja norādītajai(-ām) personai(-ām) piešķir visas pilnvaras parakstīt Nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs