Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018IE4753

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumu līdztiesības jautājumi”(pašiniciatīvas atzinums)

EESC 2018/04753

OV C 240, 16.7.2019, p. 3–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
15/05/2019; Balsojuma datums
Date of vote:
15/05/2019
Date lodged:
20/09/2018
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
EESC_SOC
Form:
Pašiniciatīvas atzinums
Internal reference:
AVIS-SECTION 2018/4753 FIN
Session:
543
Procedure number:

16.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumu līdztiesības jautājumi”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 240/02)

Ziņotāja: Indrė VAREIKYTĖ

Pilnsapulces lēmums

20.9.2018

Juridiskais pamats

Reglamenta 32. panta 2. punkts

Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā

specializētā nodaļa Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

24.4.2019.

Pieņemts plenārsesijā

15.5.2019.

Plenārsesija Nr.

543

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

200/4/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Komiteja uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums un ka ekonomiski un sociāli spēcīga var būt tikai tāda sabiedrība, kurā valda dzimumu līdztiesība. Tāpēc vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem un vienādas abu dzimumu iespējas ir ekonomiska un sociāla nepieciešamība.

1.2.

 Lai gan dzimumu līdztiesība ir viens no galvenajiem ES mērķiem, EESK pauž nožēlu, ka, saglabājot pašreizējo tempu, tā sasniegšanai būs vajadzīgi vairāk nekā 100 gadi, īpaši tad, ja progresu turpinās kavēt regress vissvarīgākajās attīstības jomās un vispārēja ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās.

1.3.

 Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 5. IAM, kurš saistīts ar dzimumu līdztiesību. Tāpēc Komiteja pieprasa integrētu un vērienīgu ES dzimumu līdztiesības stratēģiju (1) pieciem gadiem, kas aptvertu nākamo Komisijas un EP pilnvaru termiņu, un mudina Eiropas Savienības iestādes, valdības, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru apņemties visaptveroši un efektīvi risināt visas līdztiesības problēmas un to darīt vienlaikus un ar vienlīdz ietekmīgiem pasākumiem.

1.4.

 EESK aicina turpmākajās finanšu shēmās dzimumu līdztiesības jautājumu saglabāt kā atsevišķu mērķi un skaidri apņemties nodrošināt dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, kā arī visās programmās un politikas jomās ietvert dzimumu līdztiesības rādītājus, novērtēt ietekmi uz dzimumu līdztiesību un budžeta plānošanā piemērot dzimumu līdztiesības principu. Dzimumu līdztiesības aspekts būtu jāiekļauj arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

1.5.

 Komiteja aicina Eiropas Komisiju sākt aprūpes pakalpojumu paketes veidošanu ar mērķi veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un pārskatīt Barselonas mērķus bērnu aprūpes jomā.

1.6.

 EESK nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm un mudina tās dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, savu nostāju pārskatīt. EESK arī aicina Komisiju nelikumīgu naidīgu izteikumu definīcijai pievienot uzmākšanos tiešsaistē un sieviešu aizskaršanu. Būtu jāievieš ES līmeņa rādītāji, pēc kuriem iegūt salīdzināmus datus par vardarbību pret sievietēm, jo tas palīdzētu izstrādāt efektīvus politikas pasākumus.

1.7.

 Komiteja konstatē, ka diskusija par direktīvu par sieviešu pārstāvību valdēs joprojām ir ES Padomes prezidentvalsts Rumānijas darba kārtībā ar mērķi palielināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrvienībās. Komiteja aicina Padomi turpināt centienus un panākt progresu diskusijā par direktīvu par sieviešu pārstāvību valdēs. Komiteja aicina arī tautsaimniecības nozares uzņemties iniciatīvu un palielināt sieviešu līdzdalību augstākajos lēmumu pieņemšanas amatos.

1.8.

 EESK aicina veikt efektīvus pasākumus, lai sievietēm un vīriešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū – it īpaši pasākumus, ar ko likvidē vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, – un lai novērstu dzimumu horizontālu un vertikālu segregāciju dažādās profesijās.

1.9.

 Komiteja ierosina izveidot ES līmeņa ārkārtas juridisko fondu, no kura varētu sniegt atbalstu tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras apstrīd tiesā valsts vai vietējā līmeņa tiesību aktus, kas pārkāpj sieviešu tiesības.

1.10.

 Komiteja atzīst, ka dzimumu līdztiesības veicināšanu ietekmē mediji, reklāmas un sabiedrības lomu modeļi, un aicina īstenot pasākumus, kas nodrošinātu, ka reklāma dzimumu atspoguļojumu un dzimumu līdztiesības veicināšanu sabiedrībā ietekmē nevis negatīvi, bet gan pozitīvi.

1.11.

 EESK aicina publiskās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar savu politiku un ārējo darbību visā ES veicināt dzimumu līdztiesību un ieviest iekšējus paraugpasākumus, piemēram, sieviešu līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanā un dzimumu līdztiesības integrēšanu visās savas politikas jomās un procesos.

1.12.

 Atsaucoties uz LESD 300. panta 5. punktu, Komiteja aicina Padomi pārskatīt savas pamatnostādnes par EESK locekļu iecelšanu un ieteikt dalībvalstīm izvirzīt locekļus pēc dzimumu paritātes principa. Komiteja ir apņēmusies savā darbībā nodrošināt dzimumu līdztiesību, ietvert dzimumu līdztiesību savos darbības procesos un izveidot šā jautājuma pārraudzības grupu (follow-up group), lai izstrādātu atbilstīgas pamatnostādnes.

2.   Vispārēji apsvērumi

2.1.

 Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un mērķiem, tā ir nostiprināta Eiropas līgumos un Pamattiesību hartā, kā arī pavisam nesen atkārtoti apliecināta Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Papildus likumdošanas un politikas satvaram, kas vērsts uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, ES atbalsta Pekinas Rīcības platformas un Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) īstenošanu, kā arī Starptautiskās konferences “Par iedzīvotājiem un attīstību”rīcības programmu (ICDP) un to pārskatīšanas konferenču rezultātus.

2.2.

 Eiropā ir daudz pozitīvu iniciatīvu, kas vērstas pret dažādiem dzimumu nevienlīdzības aspektiem, tomēr faktori, kas reāli veicina vienlīdzību, jo īpaši dalībvalstīs un reģionos, ir sarežģīti un daudzšķautņaini. Neraugoties uz kopumā panākto progresu, EESK pauž nožēlu, ka būs vajadzīgi vairāk nekā 100 gadi, līdz Eiropas Savienībā tiks panākta dzimumu līdztiesība. EESK ir aicinājusi izstrādāt visaptverošu ilgtspējas stratēģiju ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai. Šajā kontekstā Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 5. IAM, kurš saistīts ar dzimumu līdztiesību.

2.3.

 EESK raizējas arī par to, ka turpmāku progresu dzimumu līdztiesības jomā varētu kavēt pašreizējais regress dažās dalībvalstīs tādās jomās kā ekonomisko iespēju nodrošināšana sievietēm (nodarbinātība, darba un privātās dzīves līdzsvars, sociālās tiesības, aprūpe), izglītība, seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības, vardarbība pret sievietēm, sieviešu NVO un institucionālais un politiskais satvars Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

2.4.

 Turklāt vairākās Eiropas valstīs tiek prognozēta ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, līdz ar to vēl vairāk varētu samazināties dzimumu līdztiesības jautājuma aktualitāte dalībvalstu un uzņēmumu darba kārtībā. Ir svarīgi, lai būtu pilnībā izvērtēta makroekonomikas politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību un lai tā tiktu ņemta vērā, izstrādājot arī fiskālo politiku, sociālās aizsardzības politiku un darba un privātās dzīves līdzsvara politiku, tādējādi nepieļaujot pastāvošās dzimumu nevienlīdzības tālāku saasināšanos.

2.5.

 Komiteja uzskata: lai varētu pilnveidot ES dzimumu līdztiesības politiku un nodrošināt efektīvu tās īstenošanu, ir vajadzīga jauna ES dzimumu līdztiesības stratēģija pieciem gadiem, kas aptvertu nākamo Komisijas un EP pilnvaru termiņu, un valdību, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un Eiropas iestāžu atkārtota apņemšanās dzimumu līdztiesības jomā. Tā ir nepieciešama ne tikai tāpēc, lai izveidotu taisnīgu un vienlīdzīgu sabiedrību; tā ir arī labākā kolektīvā atbilde, lai apkarotu diskriminējošās, pret sievietēm naidīgi noskaņotās populistiskās kustības, kas šobrīd ir izaicinājums demokrātiskajām sabiedrībām.

2.6.

 Sabiedriskā doma atbalsta šo EESK viedokli: vairums eiropiešu uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir izšķiroši svarīga taisnīgai un demokrātiskai sabiedrībai (91 %), ekonomikai (87 %) un viņiem personīgi (84 %). Turklāt tikai pēdējo divu gadu laikā (2016.–2018. gadā) par 10 % (no 55 % līdz 65 %) ir pieaudzis to ES iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos aktīvāku ES darbību šajā politikas jomā.

2.7.

 Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja pauž nožēlu par to, ka kopējais ES finansējums dzimumu līdztiesības pasākumiem 2014.–2020. gadā ir tikai 6,17 miljardi EUR jeb aptuveni 0,6 % no kopējiem piešķīrumiem. EESK aicina saglabāt dzimumu līdztiesības jautājumu kā atsevišķu mērķi turpmākajās finanšu shēmās, kurās arī jāapliecina skaidra apņemšanās ievērot dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, turklāt tajās jāietver dzimumu līdztiesības rādītāji, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā gan ES, gan valstu līmenī. Uzmanība dzimumu līdztiesības integrācijai un īpašu fondu nodrošināšana dzimumu līdztiesības pasākumiem būtu jāparedz ne tikai programmās, kas vērstas uz nodarbinātības un sociālās integrācijas jautājumiem vai pamattiesībām (piemēram, ESF, REC, AMIF, EaSI fondi), bet arī politikas jomās, kurām šķietami nav tiešas saistības ar dzimumu līdztiesību, taču varētu būt spēcīga ar dzimumu saistīta ietekme, piemēram, IKT, transports, pilsētu un lauku attīstība, darījumdarbība, ieguldījumu atbalsts, ilgtspējīga attīstība un vides politika. Dzimumu līdztiesības dimensijai, kas tiktu novērtēta uz dzimumu līdztiesības indeksa bāzes, būtu jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu ES pusgada procesā, tostarp ziņojumos par konkrētām valstīm un tām adresētajos ieteikumos.

2.8.

 Ņemot vērā #MeToo paziņojumu skaita neseno pieaugumu, Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ombuds iesaka visās ES iestādēs izveidot stingrāku rīcības kodeksu, un ir pārliecināta, ka tas būtu nekavējoties jāadaptē un jāpieņem arī dalībvalstu publiskajās iestādēs.

2.9.

 EESK aicina publiskās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas visā Eiropas Savienībā dzimumu līdztiesību veicināt ne tikai ar savu politiku un ārējām darbībām, bet arī ieviest iekšējus pasākumus, kas varētu kalpot par paraugu, piemēram, veicināt sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā un integrēt dzimumu līdztiesību visās savās politikas jomās un procesos, kuros pašlaik tā ir nepilnīga, taču varētu rādīt spēcīgu pozitīvu piemēru citām publiskajām iestādēm un uzņēmumiem, kā arī veicināt dialogu par dzimumu līdztiesības pasākumu īstenošanu visos Eiropas sabiedrības līmeņos.

3.   Ekonomika

3.1.

 Vienlīdzīga piekļuve ekonomiskajiem resursiem ir ne tikai sieviešu ekonomiskās neatkarības jautājums, bet arī priekšnoteikums ES mērķu sasniegšanai ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes, kvalitatīvas nodarbinātības, sociālās kohēzijas, labklājības un konkurētspējas jomā. Sieviešu līdzdalības veicināšana darba tirgū būtiski ietekmē gudru, ilgtspējīgu, integrējošu izaugsmi un IKP, turklāt vispārīgi tā nodrošina, ka ES pilnībā izmanto pieejamos talantus.

3.2.

 Darba tirgū Eiropas sievietes turpina saskarties ar pastāvīgu dzimumu nevienlīdzību, segregāciju un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, kuras pašas par sevi līdz 2030. gadam Eiropas Savienībai izmaksās aptuveni 240 miljardus EUR no IKP, turklāt tām ir gan tūlītēja ietekme uz sieviešu neto algu, gan ilgtermiņa ietekme uz viņu sociālo nodrošinājumu un pensijas tiesībām. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas rīkoto apspriešanos ar mērķi novērtēt Direktīvas 2006/54/EK noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek īstenots vienlīdzīgas samaksas princips, lai uzlabotu principa “vienāds atalgojums par līdzvērtīgu darbu”īstenošanu praksē.

3.3.

 Lai gan saīsināts darba laiks var būt paša cilvēka izvēle, vairāk nekā ceturtā daļa Eiropas iedzīvotāju nepilnu darba laiku strādā pret savu gribu. Nepilna darba laika nodarbinātībā ir nesamērīgi liels sieviešu pārsvars, un viņu izvēli nereti ietekmē aprūpes pienākumi. To cilvēku skaits, kuri ir bijuši spiesti strādāt nepilnu darba laiku, pēdējo gadu laikā ir samazinājies tikai nedaudz (0,1 %). Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ir spiesti izvēlēties nepilnu darba laiku, ir fakts, ka trūkst piemērotas aprūpes infrastruktūras un elastīgu darba nosacījumu, kas varētu nodrošināt labākas darba un privātās dzīves līdzsvara iespējas. Sievietes parasti vairāk saskaras arī ar nabadzību un ierobežotām karjeras iespējām. Turklāt visā Eiropas Savienībā sievietes savu uzņēmumu izveido gandrīz divas reizes retāk nekā vīrieši.

3.4.

 Tādēļ EESK aicina veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu dalību darba tirgū, kā arī profesijās novērstu dzimumu horizontālu un vertikālu segregāciju. Prioritāri būtu jāgādā, lai sievietēm būtu vairāk iespēju piekļūt kvalitatīvai pilna darba laika nodarbinātībai ar elastīgiem darba nosacījumiem.

3.5.

 Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi veicināt uz ģimeni un dzimumu līdztiesību orientētu darba politiku un īstenot mērķtiecīgus pārveides pasākumus, kas varētu ieviest līdzsvaru aprūpes un mājsaimniecības uzdevumu nevienlīdzīgajā sadalē starp sievietēm un vīriešiem (2), īpaši situācijā, kad ekonomiskie apstākļi palielina spiedienu uz darba ņēmējiem. Lai nodrošinātu progresīvas reformas virzībā uz atbilstoši apmaksātu atvaļinājumu un elastīgiem darba apstākļiem, kā arī novērtētu jauno pasākumu ietekmi uz to, vai tēvi izmanto vecāku un paternitātes atvaļinājumu, ļoti svarīgi būs uzraudzīt, kā tiek transponēta ES direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru.

3.6.

 Piemēroti pasākumi, piemēram, fiziski pieejami un cenas ziņā pieņemami bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, kā arī pasākumi, kas mudina vīriešus izmantot viņiem paredzētos atvaļinājumus, ir ļoti svarīgi, jo dod vecākiem un aprūpētājiem iespēju uzsākt darba gaitas, palikt darba tirgū vai atgriezties tajā. EESK aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar aprūpes pakalpojumu paketes iniciatīvu, kuras mērķis būtu veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un papildināt darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, tajā ietverot ieteikumus par politiku, finansējumu un mērķiem, kā arī pārskatīt Barselonas mērķus bērnu aprūpes jomā.

3.7.

 Darba koplīguma slēgšanas sarunas var būtiski ietekmēt dzimumu nevienlīdzības novēršanu darba tirgū. Sociālajiem partneriem, dalībvalstīm un ES iestādēm savā darbā būtu jāņem vērā ieteikumi attiecībā uz pārveidojošu darba kārtību dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, ko sniegusi SDO Globālā komisija nākotnes nodarbinātības jautājumos.

4.   Izglītība un apmācība

4.1.

 Neraugoties uz daudzām cerīgām pārmaiņām sieviešu un vīriešu izglītības sasniegumos, visās dalībvalstīs ir saglabājušies stereotipiski segregācijas modeļi. Vīrieši joprojām ir izteiktā mazākumā nozarēs, kas tiek asociētas ar tradicionālajām sieviešu lomām, piemēram, veselības un labklājības nozarē, humanitārajā un mākslas jomā vai skolotāju apmācībā un izglītības zinātnē, savukārt tehnisko zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT nozarēs visās dalībvalstīs sievietes ir mazākumā. Tas rada papildu izaicinājumus sievietēm, jo STEM, IKT un MI prasmes jau tagad ir ļoti svarīgas un nākotnē kļūs neaizstājamas (3).

4.2.

 Sievietēm ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni ir nepieciešams papildu atbalsts, lai uzlabotu savu stāvokli darba tirgū, jo vislielākās dzimumu atšķirības nodarbinātības jomā ir cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju vai bez kvalifikācijas un tiem, kurus skar intersekcionālā diskriminācija. Viņu prasmju līmeni palīdzētu paaugstināt tādi politikas pasākumi, kas būtu īpaši vērsti uz neaizsargātām sieviešu grupām, sevišķi sievietēm ar invaliditāti (4) un sievietēm, kuras saskaras ar vairākiem nelabvēlīgiem faktoriem.

4.3.

 Palielinās sieviešu līdzdalība augstākajā izglītībā, un daudzās augstākās izglītības jomās sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Tomēr segregācija augstākajā izglītībā un arodizglītībā joprojām pastāv, un tas ierobežo gan karjeras izvēli netradicionālajās nozarēs, gan piekļuvi vienādām karjeras iespējām.

4.4.

 Tādēļ ir svarīgi turpināt vērsties pret stereotipiem, kas balstīti uz dzimumu, un pret segregāciju izglītībā un apmācībā, šajā nolūkā atbalstot dzimumu līdztiesības aspektu ievērošanu mācību programmās, profesionālajā orientācijā un tādās mediju kampaņās, kas mudinātu zēnus un meitenes, sievietes un vīriešus izvēlēties karjeru atbilstoši savām prasmēm un spējām; sekmēt karjeras iespējas un attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri izvēlas netradicionālas nozares; radīt sievietēm iespējas gūt labumu no saviem augstākās izglītības sasniegumiem tādā pašā līmenī kā vīriešiem, un novērst pašreizējos “stikla griestus”sievietēm akadēmiskajā vidē (5); palielināt sieviešu uzņēmēju atbalsta iespējas (6), jo īpaši netradicionālajās nozarēs. Tiek ieteikts arī palielināt gan civildienesta ierēdņu un speciālistu vispārējo izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, gan viņu prasmes šajā jomā.

5.   Sievietes un nabadzība

5.1.

 Sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam – daļēji tas saistīts ar zemāku darba samaksu par stundu, sieviešu pārsvaru minimālās darba algas saņēmēju vidū un nozarēs, kurās atalgojuma līmenis ir zemāks, un to, ka sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku, viņu līguma nosacījumi ir neelastīgi vai arī aprūpes pienākumu dēļ viņas biežāk kavē darbu. Nabadzības feminizāciju izraisa vairāki faktori, tostarp pārāk zems sieviešu darba novērtējums un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība. Sieviešu un vīriešu nodarbinātības atšķirības būtiski pieaug, tiklīdz rodas bērni, – tas liecina gan par to, ka sievietēm ir sarežģīti darbu apvienot ar bērnu audzināšanu un aprūpes pienākumiem, gan par diskriminējošu un netaisnīgu attieksmi pret grūtniecēm un tām sievietēm, kuras atgriežas darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.

5.2.

 Ir svarīgi atzīt, ka sievietes nav viendabīga kategorija un ka īpaši pasākumi ir vajadzīgi sievietēm, kuras saskaras ar diskrimināciju vai grūtībām, kas saistītas ne tikai ar dzimuma faktoru, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm, kuras skar rasisms, LGBTIQ+, lauku sievietēm, imigrantēm, bēglēm un patvēruma meklētājām, gados jaunām un vecākām sievietēm.

5.3.

 Tāpēc Komiteja iesaka pastiprināt pasākumus, kas veicina dzimumu līdztiesību saimnieciskajā darbībā:

—

integrēt dzimumu līdztiesību ekonomiskās attīstības iniciatīvās,

—

veicināt līdztiesību nodarbinātības jomā ar mērķi panākt vienlīdzīgu ekonomisko neatkarību un finansiālo drošību,

—

atbalstīt tādas iniciatīvas, kas palielina izpratni par sieviešu ekonomiskās neatkarības ietekmi uz nabadzības samazināšanu,

—

pievērsties sekām, ko rada pārtraukta karjera un dažādi darba modeļi, kas sievietēm visā viņu dzīves laikā draud ar nabadzību,

—

izstrādāt tādus politikas pasākumus, kas vērsti uz konkrētām neaizsargātām sieviešu grupām, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam,

—

turpināt valsts pensiju sistēmu reformas, pensiju tiesībās iekļaujot dzimumu aspektu (piemēram, pensiju aprēķinos ņemot vērā maternitātes/paternitātes un citus ar aprūpi saistītus atvaļinājuma posmus),

—

risināt bērnu nabadzības jautājumu, iekļaujot dzimumu perspektīvu un holistisku pieeju, kas veido sinerģiju starp sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un citām politikas jomām un ar citiem politikas un finanšu instrumentiem,

—

pārskatīt, pieņemt un uzturēt tādas makroekonomikas politikas un attīstības stratēģijas, kas vērstas uz nabadzībā esošu sieviešu vajadzībām un darbību.

6.   Cilvēktiesības

6.1.

 Dzimumu līdztiesība ir pamatprincips, kas ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa un priekšnoteikums, lai cilvēktiesības tiktu piemērotas ikvienam cilvēkam un lai ikviens varētu tās izmantot.

6.2.

 EESK nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm un mudina tās dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, apsvērt tās ratifikāciju bez kavēšanās. Būtu jāievieš ES līmeņa rādītāji, pēc kuriem iegūt salīdzināmus datus par vardarbību pret sievietēm, jo tas palīdzētu izstrādāt efektīvus politikas pasākumus. Šajā sakarā dažās ES valstīs gūtā pieredze varētu sniegt ievirzi attiecībā uz to, kādu pieeju izmantot. EESK arī aicina Komisiju atjaunināt Ieteikumu par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, par ko EK vienojusies ar starptautiskiem IT uzņēmumiem, nelikumīgu naidīgu izteikumu definīcijai pievienojot uzmākšanos tiešsaistē un sieviešu aizskaršanu.

6.3.

 Komiteja pauž dziļu nožēlu par pašreizējo regresu sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā Eiropā, kas nopietni ietekmē sieviešu cilvēktiesības un rada vispārēju apdraudējumu cilvēktiesību universālumam. Turklāt, lai gan regresīvās tiesību aktu izmaiņas bija konkrēti vērstas uz sieviešu piekļuvi likumīgiem abortu pakalpojumiem dažos Eiropas kontekstos (pat tad, ja pierādījumi liecina, ka visaptveroša dzimumizglītība var samazināt nevēlamu grūtniecību skaitu par 50 %), tās ir ietekmējušas arī citus sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību aspektus, piemēram, juridiskās prasības medicīnisko recepšu saņemšanai avārijas kontracepcijas vajadzībām. Bez tam ir stājusies spēkā un ir īstenota virkne regresīvu tiesību aktu un politikas pasākumu ar plašu negatīvu ietekmi uz sieviešu tiesībām, tostarp tiesību akti, kas apgrūtina seksuālo izglītību, novērš informācijas izplatīšanu par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti, tostarp izglītošanas nolūkos, vai dekriminalizē atsevišķus vardarbības veidus ģimenē.

6.4.

 EESK aicina ES iestādes un pilsonisko sabiedrību sadarboties, lai nekavējoties un stingri vērstos pret šādiem tiesību aktiem. Komiteja arī ierosina izveidot ES līmeņa ārkārtas juridisko fondu, kas sniegtu atbalstu tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras tiesā apstrīd tādus tiesību aktus, kuri pārkāpj sieviešu tiesības.

6.5.

 EESK arī uzsver, ka ir svarīgi gan novērst šķēršļus, ar kuriem sievietes un it īpaši vardarbības upuri saskaras, pieprasot kompensāciju savu tiesību pārkāpuma gadījumā, gan, likvidējot ekonomiskos, kultūras un [ar dzimumu saistītos] institucionālos šķēršļus, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vērsties tiesā visām sievietēm, jo tas ir sieviešu cilvēktiesību priekšnoteikums. Turklāt Komiteja pauž nožēlu, ka joprojām trūkst rādītāju, ar ko novērtēt dalībvalstu progresu sieviešu cilvēktiesību jomā, un ka vīrieši parasti biežāk saskaras ar neobjektīvu spriedumu un viņiem tiek liegtas vecāku un apmeklējuma tiesības.

7.   Sievietes varas pozīcijās un lēmumu pieņemšanā

7.1.

 Neraugoties uz pēdējo gadu laikā notikušo progresu, ES un tās dalībvalstu problēma joprojām ir sieviešu nepietiekama pārstāvība politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Visos valdības līmeņos sievietes ieņem tikai trešo daļu no politisko lēmumu pieņemšanas amatiem un tikai ceturto daļu no augstākā un zemākā ranga ministriju amatiem. Publiskajās un privātajās ekonomikas un finanšu iestādēs joprojām gandrīz pilnībā dominē vīrieši.

7.2.

 EESK pauž nožēlu, ka pat pēc pastāvīgajiem aicinājumiem, kas pausti gan viscaur Eiropas Savienībā, gan pašā Komitejā (7), līdz 2020. gadam neizdosies panākt, lai sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs sasniegtu 40 %. Komiteja konstatē, ka diskusija par direktīvu par sieviešu pārstāvību valdēs joprojām ir ES Padomes prezidentvalsts Rumānijas darba kārtībā ar mērķi palielināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrvienībās. Komiteja aicina Padomi turpināt centienus un panākt progresu diskusijās par direktīvu par sieviešu pārstāvību valdēs. Komiteja aicina arī tautsaimniecības nozares uzņemties iniciatīvu un ievērojami palielināt sieviešu līdzdalību augstākajos lēmumu pieņemšanas amatos.

7.3.

 Komiteja atkārtoti iesaka (8) apsvērt efektīvas stratēģijas un instrumentus (piemēram, juridiskos, budžeta un brīvprātīgos pasākumus, dzimumu kvotas), lai likvidētu “stikla griestus”un panāktu dzimumu līdzsvaru tajos galveno politisko struktūru amatos, kuros cilvēki tiek ievēlēti un iecelti. Šobrīd svarīgāk nekā jebkad agrāk ir grozīt un novērst ar dzimumu saistītas normas, attieksmi un stereotipus, kas ir šķērslis sieviešu vienlīdzīgai pārstāvībai lēmumu pieņemšanas amatos politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā.

7.4.

 EESK iesaka Komisijai virzīt iniciatīvu ar mērķi sievietes ieinteresēt piedalīties politikā un balsot par kvalificētām kandidātēm, veicot pasākumus, lai ieguldītu viņu prasmēs, resursu bāzē un mentorēšanas tīklos.

7.5.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja izvirzīto mērķi nodrošināt, lai līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām vismaz 40 % vidējā un augstākā līmeņa vadības darbinieku būtu sievietes, un šajā saistībā EESK atzīst, ka tai kā ES organizācijai, kas pārstāv ES pilsonisko sabiedrību un darbojas kā tilts starp sabiedrību un ES iestādēm, nav pieņemams, ka tikai 30 % tās locekļu ir sievietes. Tāpēc Komiteja aicina Padomi pārskatīt pamatnostādnes par EESK locekļu iecelšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās norises Savienībā, kā norādīts LESD 300. panta 5. punktā. Komiteja centīsies savā darbībā nodrošināt dzimumu līdztiesību.

7.6.

 Savā jaunpieņemtajā Reglamentā EESK ir apņēmusies nodrošināt dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas principa ievērošanu visās politikas jomās. Šai nolūkā EESK pieņems uzmākšanās novēršanas politiku un izveidos pārraudzības grupu (follow-up group), lai izstrādātu pamatnostādnes dzimumu līdztiesības principa integrēšanai visā savā darbā un konkrēti arī atzinumu izstrādē.

8.   Plašsaziņas līdzekļi

8.1.

 Plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme sabiedrības viedokļa, attieksmes un aizspriedumu veidošanā. Sievietes ir plašsaziņas līdzekļu satura gatavotājas un patērētājas, kā arī daļa no šī satura, tomēr plašsaziņas līdzekļu saturā ne vienmēr tiek ievēroti dzimumu līdztiesības aspekti, tajā sievietes var tikt attēlotas pazemojošā veidā un var tikt uzturētas dzimumu lomas, stereotipi un normas. Digitālo tehnoloģiju un jaunu saziņas veidu pieaugums ir vēl vairāk sarežģījis saikni starp sieviešu lomu plašsaziņas līdzekļos un veidu, kā satura veidotāji, patērētāji un saturs pret viņām attiecas.

8.2.

 Lai gan sieviešu nodarbinātības īpatsvars plašsaziņas līdzekļu nozarē ES ir palielinājies līdz gandrīz pusei (44 %) no strādājošajiem un sievietes ir lielākā grupa (68 %) no žurnālistikas un informācijas studiju absolventiem, sievietes plašsaziņas līdzekļu organizācijās pārsvarā ieņem tikai amatus ar ierobežotu ietekmi uz saturu un stratēģiju.

8.3.

 Lai uzlabotu dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu nozarē, ir svarīgi vērsties pret “stikla griestiem”, palielināt sieviešu līdzdalību augstākajos lēmumu pieņemšanas amatos un papildināt plašsaziņas līdzekļu organizāciju pieņemtos brīvprātīgos pasākumus ar politikas pasākumiem, kas veicina plašsaziņas līdzekļu nozares un tās satura pārveidi. Ir ārkārtīgi svarīgi sākt atzīt plašsaziņas līdzekļu satura radīto dzimumu stereotipu sekas, kā arī novērtēt, kā vīrieši un sievietes tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos.

8.4.

 Reklāmas nozarē joprojām ir grūtības veidot samērīgus un reālistiskus sieviešu un vīriešu portretus. Sabiedrība joprojām redz sievietes un vīriešus attēlotus mūsdienām neatbilstošā un nepieņemamā veidā, lai arī dzimumu stereotipi tagad bieži tiek rādīti neuzkrītošāk. EESK ir pārliecināta, ka ir pienācis laiks atmest visus aizgājušo laiku uzskatus un pašai nozarei uzņemties vadošo lomu, un panākt, lai reklāmas ietekme uz dzimumu līdztiesības attēlošanu un veicināšanu sabiedrībā būtu pozitīva, nevis negatīva. Jo īpaši tas attiecas uz bērniem paredzētu reklāmu, kurā tiek izmantoti stereotipi.

Briselē, 2019. gada 15. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp.

(2)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.

(3)  OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

(4)  OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.

(5)  OV C 12, 15.1.2015., 10. lpp.

(6)  OV C 299, 4.10.2012., 24. lpp.

(7)  OV C 133, 9.5.2013., 68. lpp.

(8)  OV C 262, 25.7.2018. 101. lpp,.

Top