52018DC0422

(4)Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par minētā noteikuma izmantošanu Komisija ir sniegusi Norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 6 .

(5)Uz Rumāniju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2018. gada konverģences programmā plāno panākt nominālo deficītu 2,95 % apmērā no IKP 2018. gadā un pēc tam tā pakāpenisku samazinājumu līdz 1,45 % no IKP 2021. gadā. Nav paredzams, ka līdz programmas darbības beigām, proti, līdz 2021. gadam, tiks sasniegts vidējā termiņa budžeta mērķis, proti, strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP. Paredzams, ka pārrēķinātā strukturālā bilance 2021. gadā sasniegs -2,1 %. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2021. gadam joprojām nepārsniegs 40 %. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir labvēlīgs. Turklāt pasākumi, kas vajadzīgi plānoto deficīta mērķu atbalstam, nav pietiekami konkretizēti.

(6)Padome 2017. gada 16. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. panta 4. punktu atzina, ka 2016. gadā tika novērota ievērojama novirze no vidēja termiņa mērķa. Ņemot vērā konstatēto būtisko novirzi, Padome 2017. gada 16. jūnijā ieteica Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālā pieauguma temps 7 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Padome 2017. gada 5. decembrī konstatēja, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2017. gada 16. jūnija ieteikumu, un izdeva jaunu ieteikumu. Jaunajā ieteikumā Padome aicināja Rumāniju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālā pieauguma temps 2018. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP. Padome 2018. gada XX. jūnijā konstatēja, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes 2017. gada 5. decembra ieteikumu. Turklāt, pamatojoties uz 2017. gada datiem, tika konstatēts, ka Rumānija ir ievērojami novirzījusies no ieteiktās korekcijas. Saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punktu Komisija 2018. gada 23. maijā brīdināja Rumāniju, ka 2017. gadā tika novērota ievērojama novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Padome 2018. gada XX. jūnijā pieņēma secīgu ieteikumu, kurā ir apstiprināts, ka Rumānijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālā pieauguma temps 2018. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018. gadā notiks novirze no minētā ieteikuma.

(7)Attiecībā uz 2019. gadu Padome 2018. gada XX. jūnijā ieteica Rumānijai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniedz 5,1 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,8 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2019. gadā notiks novirze no minētās prasības. Turklāt, pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2018. un 2019. gadā sasniegs attiecīgi 3,4 % un 3,8 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP. Kopumā Padome uzskata, ka no 2018. gada būs nepieciešami turpmāki būtiski pasākumi, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, ņemot vērā to, ka fiskālās perspektīvas aizvien pasliktinās, saskaņā ar Rumānijai 2018. gada XX. jūnijā adresēto ieteikumu ar mērķi koriģēt būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(8)Rumānijas budžeta plānošanā regulāri tiek ignorētas tās fiskālās sistēmas prasības, neraugoties uz nepieciešamību nodrošināt atbildīgu fiskālās politikas veidošanu. Ar Rumānijas fiskālās atbildības likumu fiskālais pakts tiek transponēts valsts tiesību aktos. Tā noteikumi ir labi izstrādāti, bet praksē tie tiek atkārtoti ignorēti. 2016. gadā strukturālais deficīts pārsniedza vidēja termiņa mērķi, tādējādi pārkāpjot deficīta noteikumu. Gan 2017. gada, gan 2018. gada budžeta mērķis bija panākt nominālo deficītu tuvu 3 % no IKP, kas norāda uz strukturālās bilances pasliktināšanos attiecībā pret šo noteikumu. 2017. gadā veiktie divi budžeta grozījumi neatbilda noteikumiem, kas aizliedz attiecīgi nominālā un primārā deficīta robežvērtību paaugstināšanu un darbinieku skaita un kopējo valdības izdevumu palielināšanu kārtējā fiskālajā gadā. Turklāt tāpat kā iepriekšējos gados 2017. gadā atjauninātā fiskālā stratēģija tika iesniegta parlamentam ilgi pēc noteiktā termiņa, tādējādi nenodrošinot ilgāka termiņa perspektīvu budžeta plānošanai.

(9)Nodokļu saistību izpilde joprojām ir zemā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Pagājušajā gadā Rumānija panāca ierobežotu progresu, īstenojot tai adresēto atkārtoto ieteikumu uzlabot nodokļu saistību izpildi un nodokļu iekasēšanu. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli starpība starp teorētiski sagaidāmajiem un faktiski iekasētajiem ieņēmumiem joprojām ir ļoti liela. Lai uzlabotu saistību izpildi, iestādes ieviesa maksājumus pa daļām. Tas nav obligāts noteikums, izņemot attiecībā uz maksātnespējīgiem uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem, kuriem ir ievērojamas nenokārtotas pievienotās vērtības nodokļa saistības. Tomēr šis pasākums vēl nesniedz nozīmīgus rezultātus. Vēl nav īstenota ar nodokļu administrācijas informācijas tehnoloģiju sistēmu sasaistītu elektronisko kases aparātu ieviešana.

(10)Finanšu nozares stāvoklis ir uzlabojies, tomēr dažas norises ir nepieciešams uzraudzīt. Banku nozare ir labi kapitalizēta, un aktīvu kvalitāte ir uzlabojusies. Tomēr būtu ciešāk jāuzrauga vairākas pašreizējās likumdošanas iniciatīvas, kas var negatīvi ietekmēt atbrīvošanos no ienākumus nenesošiem aizdevumiem, kā arī kredītus un investīcijas. Nesenais samazinājums attiecībā uz iemaksām priekšfinansētos otrā līmeņa pensiju fondos mazināja bažas par īstermiņa fiskālām problēmām, tomēr tas varētu negatīvi ietekmēt kapitāla tirgu attīstību.

(11)Pieprasījums darba tirgū ir pieaudzis, pateicoties nodarbinātības izaugsmei un darbaspēka samazinājumam sabiedrības novecošanas un emigrācijas dēļ. Tajā pašā laikā Rumānijai ir ievērojams neizmantotais darbaspēka potenciāls, un vairākām grupām, piemēram, jauniešiem, romiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtības piekļūt darba tirgum. Pagājušajā gadā Rumānija panāca minimālu progresu, īstenojot tai adresēto ieteikumu stiprināt mērķtiecīgu aktivizācijas politiku un integrētus sabiedriskos pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas atrodas vistālāk no darba tirgus. Neraugoties uz pastiprinātiem finanšu stimuliem attiecībā uz mobilitātes shēmām, līdzdalība aktīvā darba tirgus politikā saglabājās ļoti zemā līmenī, un administratīvais slogs bija liels. Vietējās nozīmes sabiedrisko darbu programmas nav bijušas pietiekamas, lai nodrošinātu attiecīgās prasmes un atbalstītu pāreju uz standarta nodarbinātību. Attiecībā uz ilgtermiņa bezdarbniekiem un sociālās palīdzības saņēmējiem nav ieviesta lietu pārvaldība. Sadarbība attiecīgi starp valsts nodarbinātības dienestiem, sociālo un izglītības pakalpojumu sniedzējiem un ārējiem pakalpojumu sniedzējiem ir bijusi ierobežota.

(12)Nabadzības un sociālās atstumtības risks ir ļoti augsts. Jo īpaši ietekmētas ir ģimenes ar bērniem, personas ar invaliditāti, romi un lauku iedzīvotāji. Joprojām pastāv liela ienākumu nevienlīdzība, ko izraisa arī nodokļu un pabalstu sistēmas mazā ietekme uz tirgus ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Sociālais atsauces indekss, kas nodrošina pamatu vissvarīgāko sociālo pabalstu aprēķināšanai, nav atjaunināts kopš 2008. gada. Likums par minimālajiem iekļaušanas ienākumiem, kura stāšanās spēkā plānota 2018. gadā, būtu ļāvis palielināt sociālās palīdzības tvērumu un adekvātumu. Tomēr tā stāšanās spēkā tika atlikta par vairāk nekā gadu. Mazāka pensionēšanās vecuma dēļ sievietēm ir zemāks pensijas apmērs, kā arī palielinās vecuma nabadzība un dzimumu nodarbinātības atšķirība.

(13)Sociālo partneru iesaiste ekonomikas un sociālo reformu izstrādē un īstenošanā ir bijusi ļoti ierobežota. Sociālo partneru viedokļi bieži vien netiek ņemti vērā pat tad, ja tie sakrīt. Rumānijas darba koplīgumu slēgšanas sistēma neveicina sociālo partneru attiecību sistēmas efektīvu funkcionēšanu. Sociālajam dialogam ir raksturīgas neaktīvas darba koplīgumu slēgšanas sarunas, jo īpaši nozaru līmenī, kā arī arodbiedrību un darba devēju organizāciju nepietiekama līdzdalība. Augsti pārstāvības sliekšņi un neskaidrās nozaru definīcijas ir vieni no galvenajiem šķēršļiem efektīvākam sociālajam dialogam. Līdz šim ir panākts minimāls progress attiecībā uz tiesību aktu grozījumiem regulējuma uzlabošanai.

(14)Dažu pēdējo gadu laikā minimālā alga ir vairākkārt palielināta diskrecionārā veidā. Kopš 2015. gada neto minimālā alga ir palielinājusies par vairāk nekā 60 %. 2017. gadā aptuveni 30 % darba ņēmēju saņēma minimālo algu, kas nozīmē ciešu sablīvējumu algu sadalījumā. Sociālie partneri ir atbalstījuši priekšlikumu par objektīvu mehānismu minimālās algas palielināšanai, tomēr valdība to nav piemērojusi.

(15)Prasmju piedāvājums neatbilst ekonomikas vajadzībām. Zems pamatprasmju un digitālo prasmju līmenis nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju, nodarbinātību un konverģenci. Dalība pieaugušo izglītībā ir ļoti zema. Vēl nav ieviests mehānisms aktīvās darba tirgus politikas pielāgošanai prasmju pieprasījumam, un spēja prognozēt nākotnē vajadzīgās prasmes un aplēst jauno tehnoloģiju paredzamo ietekmi ir vāja. Profesionālā izglītība un apmācība joprojām ir tikai otrā izvēle un nav pietiekami saskaņota ar darba tirgus vajadzībām un reģionālās vai nozaru specializācijas stratēģijām.

(16)Izglītības sistēmas vājie rezultāti veicina augstu iespēju nevienlīdzību un ietekmē Rumānijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas. Problēma ir kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšana un piekļuve tai, jo īpaši attiecībā uz romiem un bērniem lauku apgabalos. Vēl ir jāizstrādā uzraudzības metodoloģija, lai novērstu segregāciju skolās. Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušo īpatsvars samazinās, tomēr šis rādītājs joprojām ir augsts. Ir izstrādāts agrīnās brīdināšanas mehānisms, lai apzinātu bērnus, kuri ir pakļauti izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas riskam, tomēr nepietiekams uzsvars ir likts uz izglītības kvalitāti. Neraugoties uz dažiem veiktajiem pasākumiem, kvalitātes nodrošināšana skolās un augstākajā izglītībā ir problemātiska. Terciārās izglītības ieguves līmenis ir ļoti zems. Ieguldījumi izglītībā ir salīdzinoši mazi, un nelabvēlīgākā situācijā esošajām skolām jo īpaši trūkst pienācīga atbalsta.

(17)Iedzīvotāju veselības stāvoklis ir uzlabojies, bet joprojām atpaliek no ES standartiem. Joprojām problēmas rada piekļuve veselības aprūpei, kas negatīvi ietekmē bērnu attīstību, darbaspēka nodarbināmību un veselīgas vecumdienas. Mazs finansējums un neefektīva resursu izmantošana ierobežo veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, ņemot vērā to, ka ļoti trūkst ārstu un medmāsu. Piekļuvi veselības aprūpei ierobežo neoficiālo maksājumu izplatība un attālums līdz veselības infrastruktūrai. Rumānija panāca nelielu progresu, īstenojot tai adresēto ieteikumu ierobežot neoficiālos maksājumus, un tiek īstenots uzraudzības mehānisms, lai gan vēl ir jāizvērtē tā faktiskā ietekme. Līdz šim ir sasniegts ierobežots progress, īstenojot šai valstij adresēto ieteikumu pāriet uz ambulatoro aprūpi. Valsts veselības aizsardzības stratēģijas pašreizējo īstenošanu aizēno prioritāšu maiņa un vājā ieguldījumu plānošana.

(18)Politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā stratēģiskā plānošana, sabiedriskās apspriešanas process un regulējuma ietekmes novērtējums joprojām ir vāji. Tas mazina regulējuma kvalitāti un paredzamību. Turklāt biežās izmaiņas tiesību aktos, piemēram, grozījumi fiskālajā kodeksā, negatīvi ietekmē darījumdarbības vidi. Ieinteresēto personu iesaiste reformu izstrādē un īstenošanā ir vāja, un patiess dialogs tiek izmantots reti, lai gan ir pieejamas attiecīgās institucionālās struktūras. Mehānisms ieinteresēto personu viedokļu izskatīšanai sabiedriskajās apspriešanās nenodrošina to pienācīgu ņemšanu vērā. Konkrēts nesens piemērs ir tāds, ka tika ignorēts sociālo partneru atbalstīts priekšlikums par objektīvu mehānismu minimālās algas palielināšanai, kas būtu ļāvis īstenot šai valstij adresēto ieteikumu. Valsts pārvaldes reformu jomā netika sasniegti konkrēti rezultāti. Ir aizkavējusies attiecīgo tiesību aktu pieņemšana attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību valsts pārvaldē. Valdības ģenerālsekretariātam ir ierobežota loma politikas izstrādes kvalitātes kontrolē.

(19)Infrastruktūras sliktā kvalitāte, tostarp transporta, atkritumu un notekūdeņu nozarēs, ierobežo Rumānijas izaugsmes izredzes. Publiskajām investīcijām ir raksturīga maza efektivitāte, jo īpaši projektu sagatavošanā un prioritāšu noteikšanā. Autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļu infrastruktūras vispārējais stāvoklis un uzticamība joprojām ir zemā līmenī, un transporta nozares reforma virzās uz priekšu ļoti lēnām. Arī atkritumu apsaimniekošanas reformas progress ir lēns, un cieto atkritumu un notekūdeņu nozares saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Paredzēts, ka transporta ģenerālplāns un valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns nodrošinās stabilu ceļvedi ieguldījumiem un pastiprinās administratīvās spējas šajās nozarēs, tomēr projektu sagatavošanas saskaņošana ar stratēģisko plānošanu līdz šim ir bijusi ierobežota. Rumānija sasniedza ierobežotu progresu, īstenojot tai adresēto ieteikumu stiprināt prioritātes piešķiršanu projektiem un to sagatavošanu publisko investīciju jomā.

(20)Efektīvs un pārredzams publiskais iepirkums joprojām ir ļoti svarīgs elements, lai Rumānijā risinātu galvenās politikas problēmas, tostarp saistībā ar publisko izdevumu efektivitāti, cīņu pret korupciju, kā arī inovācijas un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes sekmēšanu. Rumānija panāca nelielu progresu attiecībā uz tai adresēto ieteikumu ieviest publiskā iepirkuma stratēģiju, taču šis plāns vēl nav pilnībā īstenots. Tajā pašā laikā joprojām pastāv problēmas saistībā ar publiskā iepirkuma efektivitātes uzlabošanu un stratēģisku izmantošanu, efektīvu revīziju un krāpšanas novēršanu. Ir jāturpina uzraudzīt veikto pasākumu ilgtspēju un reformu neatgriezeniskumu. Ar publisko iepirkumu saistītās efektivitātes un pārredzamības problēmas jo īpaši attiecas uz lieliem veselības aprūpes infrastruktūras ieguldījumiem reģionālajās slimnīcās Jasi, Klužā un Krajovā.

(21)Valsts uzņēmumiem ir svarīga nozīme kritiskās infrastruktūras nozarēs, piemēram, enerģētikas un dzelzceļa transporta nozarē. Tomēr to darbības un finanšu rezultāti ir vājāki nekā privātā sektora pārstāvjiem. Valsts uzņēmumu korporatīvā pārvaldība pēdējā laikā ir būtiski pavājināta, likvidējot 2015. un 2016. gadā panākto progresu saistībā ar valstij adresētajiem ieteikumiem. Jauno tiesību aktu īstenošana ir vilcināta, turklāt tiek veikti mēģinājumi vairākus uzņēmumus izslēgt no to darbības jomas. Turklāt ir aizkavējusies finanšu datu par valsts uzņēmumiem publicēšana. Tā rezultātā ir apdraudēti galvenie nosacījumi publisko līdzekļu lietderīgas izmantošanas veicināšanai, un tiek pieļauti sagrozīti investīciju lēmumi. Konstitucionālā tiesa 2018. gada februārī aicināja parlamentu pārskatīt iepriekš minētos izņēmumus.

(22)Pagājušā gada notikumi liek lielā mērā apšaubīt Rumānijas ievērojamā progresa, kas panākts valsts tiesu sistēmas reformas jomā un cīņā pret augsta līmeņa korupciju, neatgriezeniskumu un ilgtspēju. Ir apdraudēta tiesu varas neatkarība un izdarīts spiediens uz tiesu iestādēm un tiesisko regulējumu cīņai pret korupciju, savukārt progress atlikušo problēmu risināšanā tiek vēl vairāk kavēts. Tehniskā līmenī turpinās 2016.–2020. gada valsts pretkorupcijas stratēģijas īstenošana, izstrādājot turpmākus pasākumus korupcijas novēršanai un apkarošanai, tomēr ir nepieciešams konkrētāks politiskais atbalsts, jo korupcija un pārvaldības problēmas saglabājas visos publiskā sektora līmeņos, kas ir viens no galvenajiem izaicinājumiem darījumdarbības videi.

(23)Sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros Komisija turpina uzraudzīt tiesu sistēmas reformu un cīņu pret korupciju Rumānijā. Tādējādi šīs jomas nav iekļautas Rumānijai adresētajos ieteikumos, bet tām ir būtiska nozīme pozitīvas sociālekonomiskās vides izveidei valstī.