—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

(1)

Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju.

(1)

Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu kosmosa nozarē strādājošiem uzņēmumiem pasaules mēroga vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

(2)

Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.

(2)

Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības un tās dalībvalstu drošībai un neatkarībai sniedz kosmoss un autonoma piekļuve tam .

(3)

Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas , tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība , drošība un aizsardzība .

(3)

Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, kā arī to ieviešana un izmantošana, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot politiskās prioritātes . Ar Programmu būtu jāveicina un jāsekmē ar kosmosu saistīti pakalpojumi , lai visas dalībvalstis un to iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus , ko sniedz Programma .

(4)

Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.

(4)

Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.

(5)

Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus , kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

(5)

Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa centru izveide , kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem vajadzētu sadarboties ar digitālo inovāciju centriem, lai sekmētu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).

(6)

Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

(6)

Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu . Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija , lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem , un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī . Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.

(7)

Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.

(7)

Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā , jo īpaši, lai rastu risinājumus attiecībā uz kosmosa atkritumu izplatīšanos, un izpētītu iespēju pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām , tajā skaitā Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (“Kosmosa līgums”) .

(8)

Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši “Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām , jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai.

(8)

Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši “Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām , jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt turpināmību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem.

(10 a)

ES kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 200 000 speciālistu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk attīstīt moderno infrastruktūru šajā nozarē un tādējādi veicināt iepriekšējā posma un nākamā posma saimniecisko darbību. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar programmu būtu jāveicina augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un jāatbalsta izglītības un apmācības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un sievietēm, lai pilnībā izmantotu visas Savienības iedzīvotāju spējas šajā nozarē.

(13a)

Ar programmu būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, aizsargātāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām.

(14)

Jebkuri ieņēmumi no Programmas būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu atbalstam . Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(14)

Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai . Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(16)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(16)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi , jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem . Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(25)

Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos.

(25)

Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos un būtu jācenšas par prioritāti noteikt esošās Eiropas infrastruktūras izmantošanu un Eiropas profesionālo un rūpniecības nozaru attīstību.

(25a)

Kosmosa programmas ir vērstas uz lietotāju vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, efektīva lietotāju pārstāvju iesaistīšana to īstenošanā un izstrādē.

(26)

Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus . Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (15).

(26)

Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietotnes . Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un to pienācīgu aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (15).

(27)

Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu , uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas , kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

(27)

Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir pārraudzīt Programmas īstenošanu , uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības , kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.

(28)

Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu . Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

(28)

Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, kiberdrošību un pakalpojumu un nākamā posma sektora veicināšanu ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām . Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē . Ņemot vērā pozitīvos rezultātus Galileo un EGNOS lietotāju piesaistē un ieviešanā tirgū, un lai popularizētu šīs programmas kā kopumu, Aģentūrai vajadzētu uzticēt arī Copernicus popularizēšanas darbību veikšanu un komerciālas izmantošanas veicināšanu. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.

(29)

Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, tāpēc , lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses , ir nepieciešams, ka nolīgumu noslēdz ar nosacījumu , ka Eiropas Kosmosa aģentūrā tiek ieviesti attiecīgi ekspluatācijas noteikumi . Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(29)

Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir svarīgi , ka šāds nolīgums ietver atbilstīgas prasības attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūras darbības noteikumiem , lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(31)

Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram , Eiropas Aizsardzības aģentūrai , Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/ Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu attiecīgi jāpārstāv civilo un militāro lietotāju grupas , un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(31)

Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) būtu jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai būtu jāpārstāv lietotāju kopiena , un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(36)

Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā.

(36)

Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā , izveidojot vairākus līmeņus piekļuvei informācijai un, netieši, drošu piekļuvi informācijai .

(36a)

Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību turpināmību, to spēju nepārtraukti veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus.

(38)

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas , nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību . Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(38)

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas . Satelītu navigācija ir svarīga arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.

(40)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu (ES) [2018/ XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

(40)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/ 1139  (1a) un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību saistībā ar aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.

(40a)

Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina.

(41)

Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

(41)

Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju , drošību, uzticamību, precizitāti un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.

(44a)

Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un nākamā posma pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas.

(45)

Ņemot vērā uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru.

(46)

Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos , ja tas ir pamatoti un noderīgi .

(46)

Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana pēc iespējas būtu jāintegrē citos Savienības politikas virzienos . Procesa nozīmīgs posms ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs .

(47)

Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.

(47)

Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, tajā skaitā lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, lauku attīstība un zvejniecība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma vietas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp infrastruktūras drošība, kā arī digitālā ekonomika.

(48)

Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (17), ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (18), ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī (19). Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT (20), kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK (21). Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

(48)

Pašreizējās spējas jāveido un jāpapildina ar jauniem aktīviem, kurus atbildīgās struktūras var attīstīt kopīgi. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgie kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (17), ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (18), ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī (19). Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT (20), kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK (21). Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.

(49a)

Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai būtu jāizmanto ne tikai tiešajiem labuma guvējiem, bet pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina rīkoties, lai datus varētu lietot arī nespeciālisti, šādi veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.

(52)

Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(52)

Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(53)

Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(53)

Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli , tajā skaitā gaisa kvalitāti ; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(54a)

Lai uz ilgtspējīgiem pamatiem sasniegtu Copernicus mērķus, varētu izveidot komiteju (Copernicus apakškomiteju), kura palīdzētu Komisijai nodrošināt, ka tiek koordinēti Savienības, lietotāju forumu, dalībvalstu un starpvaldību organizāciju, kā arī privātā sektora ieguldījumi Copernicus, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri ir jānovērš Savienības līmenī.

(55)

Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāiesaistās ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(55)

Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Aģentūrai un Copernicus pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana Eiropas iedzīvotāju interesēs . Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(56a)

Dalībvalstīm, Komisijai un atbildīgajām struktūrām sistemātiski jāorganizē Copernicus informācijas kampaņas par programmas priekšrocībām, sniedzot visiem iespējamajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un datiem.

(57a)

Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi, kas joprojām ir darbības sagatavošanas posmā, jau sniedz labus rezultātus, jo lietotāju skaits laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Visiem klimata pārmaiņu pakalpojumiem pēc iespējas drīzāk jābūt pilnībā funkcionējošiem un tādējādi jānodrošina nepārtraukta datu plūsma klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai.

(59)

Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

(59)

Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām un reģionālām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.

(59a)

Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti.

(62)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 541/2014/ES , ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST) (24). Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums.

(62)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 541/2014/ES Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST) (24). Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. SST ir paredzēts arī tam, lai atvieglotu Eiropas īstenotos Zemes orbītas attīrīšanas projektus.

(63)

SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību.

(63)

SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Kataloga izveidē varētu sekot citu kosmosa jomā attīstīto valstu paraugam un daļu tā datu darīt pieejamu nekomerciāliem un pētnieciskiem nolūkiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību , un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti .

(67)

Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem . SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(67)

Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām , kuru mērķis ir veicināt kosmisko atkritumu aktīvai savākšanai paredzēto tehnoloģisko sistēmu izstrādi un ieviešanu . SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(70)

Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(70)

Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.

(73)

GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras) un kosmosa infrastruktūras.

(73)

GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīžu pārvaldība, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras , piemēram, dambji ) un kosmosa infrastruktūras.

(78)

Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem , ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas .

(78)

Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem.

(86)

Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā . “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(86)

Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp risinājumiem, kas izstrādāti programmā “Apvārsnis Eiropa”, un Programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galvenajās Eiropas politikas jomās . “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.

(87)

Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(87)

Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību . Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.

(88)

Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(88)

Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Ja Aģentūrai tiek uzticēti uzdevumi, Komisijai būtu jānodrošina pienācīgs finansējums attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.

(2)

“kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;

(2)

“kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru ;

(5)

“kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir holistiska pieeja galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;

(5)

“kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;

(6)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(6)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(10)

“SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

(10)

“SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu , tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;

(14a)

(23 a)

“iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti;

“nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus galalietotājiem.

(a)

autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);

(a)

autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);

(c)

autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

(c)

autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus , pamatojoties uz bezmaksas un atvērtu datu politiku, un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);

(d)

kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu , nomestu palaišanas iekārtu pakāpju, kosmosa atkritumu un atkritumu fragmentu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);

(d)

kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);

(a)

nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību ;

(a)

nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām; un stiprināt Savienības un tās dalībvalstu spēju pieņemt uz pierādījumiem balstītus un neatkarīgus lēmumus ;

(b)

maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;

(b)

maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši nostiprinot Eiropas nākamā posma sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot lietotāju piesaisti Programmas komponentu sniegtajiem pakalpojumiem un datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās ;

(c)

stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu ;

(c)

palielināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, tajā skaitā kiberdrošību, un nostiprināt stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā ;

(ca)

stiprināt ES rūpniecisko un zinātnisko ekosistēmu kosmosa jomā, izveidojot saskanīgu satvaru, kas apvieno Eiropas apmācības un zinātības izcilību, augsta līmeņa projektēšanas attīstību, ražošanas spējas un stratēģisko redzējumu, kas vajadzīgs nozarē, kurā ir arvien spēcīgāka konkurence;

(d)

sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.

(d)

sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.

(da)

stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju un veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu kā cilvēces kopīgo mantojumu;

(db)

veicināt Savienības tehnoloģijas un rūpniecību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī;

(dc)

uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā.

(a)

Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

(a)

Galileo un EGNOS mērķis: sniegt ilgtermiņa un nepārtrauktus modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;

(b)

Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika ;

(b)

Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu lietotāju interešu vadītu politikas virzienu un darbību īstenošanu un uzraudzību;

(c)

kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(c)

kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskos atkritumus , novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;

(e)

ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

(e)

nodrošināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;

(f)

atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām .

(f)

veicināt spēcīgas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un palielināt iespējas visu lielumu Savienības uzņēmumiem un visiem Savienības reģioniem .

(a)

palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām ;

(a)

palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmai, tajā skaitā apvienotā palaišanas pakalpojuma sniegšanu Savienībai un citām struktūrām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu, lai uzlabotu Eiropas palaišanas iekārtu un rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgū ;

(b)

izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;

(b)

izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam , tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu ;

(c)

ja nepieciešams Programmas vajadzībām , ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu .

(c)

ja tas ir vajadzīgs Programmas mērķu sasniegšanai , nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras uzturēšanai, pielāgošanai un attīstībai, jo īpaši esošajai infrastruktūrai, raķešu palaišanas vietām un pētniecības centriem .

(a)

inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;

(a)

inovācijas darbības, kas ļauj izstrādāt un visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;

(aa)

atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, ar nolūku atbalstīt visu programmas komponentu nākamā posma sektoru attīstību;

(ab)

Eiropas kosmosa nozares stiprināšanu eksporta tirgū;

(b)

ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties;

(b)

ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam šos produktus vai pakalpojumus iegādāties programmas vajadzībām ;

(ba)

projektēšanu, testēšanu, īstenošanu un ieviešanu attiecībā uz sadarbspējīgu kosmosa risinājumu izstrādi sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, inovāciju veicināšanu un kopējas sistēmas izveidi, lai īstenotu visas iespējas, ko sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēti valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi;

(c)

uzņēmējdarbību no sākumposma līdz paplašināšanai saskaņā ar 21. pantu un citus finansējuma pieejamības noteikumus , kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;

(c)

uzņēmējdarbību , tajā skaitā no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu , kā arī balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam , kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;

(d)

uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos;

(d)

sadarbību kosmosa centru tīkla veidā, kas jo īpaši reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus, un piedāvā atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem , lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

(da)

“pirmā līguma pieejas stratēģijas” iespējamo izstrādi, iesaistot visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai atbalstītu kosmosa nozares jaunuzņēmumu attīstību.

(db)

sinerģijas ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) plašāku izmantošanu un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju;

(e)

izglītības un apmācības darbības;

(e)

izglītības un apmācības darbības , lai attīstītu augsta līmeņa prasmes kosmosa jomā ;

(f)

piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;

(f)

privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;

(c)

nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu;

(c)

nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai ;

(da)

attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju;

(b)

Copernicus mērķi: [ 5,8 ] miljardi EUR;

(b)

Copernicus mērķi: [ 6 ] miljardi EUR;

(c)

SSA/GOVSATCOM: [0,5 ] miljardi EUR.

(c)

SSA/GOVSATCOM: [1,2 ] miljardi EUR.

(a)

visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem , kā arī citiem ekonomikas dalībniekiem , tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

(a)

visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

(d)

veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;

(d)

visā vērtību ķēdē veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;

(da)

ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus;

(a)

strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru;

(a)

strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru , pamatojoties uz katras struktūras kompetenci, uzlabojot pārredzamību, efektivitāti un izmaksu efektivitāti un novēršot darbību pārklāšanos ;

(b)

stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un grafiku savās attiecīgajās kompetences jomās saskaņā ar šo regulu;

(b)

stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un tehnisko sniegumu savās attiecīgajās atbildības jomās saskaņā ar šo regulu;

(d)

tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

(d)

tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība , tajā skaitā konsultējoties ar padomdevējiem lietotāju forumiem valstu un Savienības līmenī ;

—

darbības, kas saistītas ar Programmas komponentu sniegto pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.

—

sinerģiju veidošanos starp lietotnēm;

—

minēto pakalpojumu atbilstīgu attīstību;

—

stabilas ilgtermiņa vides veicināšanu.

(ba)

veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādi, balstoties uz Programmas komponentiem;

(bb)

īstenot pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu Savienības kosmosa nozari saskaņā ar 6. pantu;

(bc)

atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar III sadaļu un InvestEU, kā arī sadarbībā ar EIB, izmantojot finanšu instrumentus, ko tā izveidojusi jo īpaši MVU atbalstam;

(c)

veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;

(c)

veikt saziņas un popularizēšanas darbības un jo īpaši ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;

(ca)

attiecībā uz Galileo un EGNOS: pārvaldīt EGNOS un Galileo, kā minēts 43. pantā;

(d)

sniegt Komisijai tehnisko zinātību.

(d)

sniegt Komisijai tehnisko zinātību , izvairoties no dublēšanās ar ESA uzdevumiem saskaņā ar 27. un 31. pantu .

(a)

pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;

(ba)

sniegt ieteikumus Komisijai par kosmosa jomas prioritātēm programmā “Apvārsnis Eiropa” un piedalīties tās īstenošanā;

(c)

īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem.

(a)

attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;

(a)

attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās un zemes infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;

(b)

attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība , zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde ;

(b)

attiecībā uz Galileo un EGNOS: atbalsts Aģentūrai tās pamatuzdevumu izpildē. Ja tas paredzēts konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, iepirkumu veikšana Aģentūras vārdā un uzdevumā par sistēmu attīstību , zemes segmenta projektēšanu un attīstīšanu un kosmosa segmenta projektēšanu un attīstīšanu ;

(c)

attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības savas kompetences jomās .

(c)

attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības attiecībā uz Programmas komponentu infrastruktūru .

(ca)

dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģences veicināšana;

—

skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

—

prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra izpildītu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;

—

paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

—

prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs, kas attiecas uz Programmu;

—

paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;

—

nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.

(a)

skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomas, pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;

(b)

skaidri nosaka Programmas komponentu koordinēšanas un kontroles instrumentus, ņemot vērā Komisijas lomu un atbildības jomas saistībā ar Programmas komponentu vispārējo koordinēšanu;

(c)

prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra ievērotu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;

(d)

paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā, kā arī par pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, piemērojamajiem pasākumiem gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;

(e)

prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs saistībā ar Programmu, ja Aģentūra veic iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā saskaņā ar 1.a punktu;

(f)

paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;

(g)

nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību (ņemot vērā tās kā publiskas struktūras izmaksu modeli), kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām, turklāt attiecīgā gadījumā var būt pamatota ar veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība;

(h)

prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošinātu Savienības interešu un tās lēmumu pilnīgu aizsardzību, kas var nozīmēt, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai jāpielāgo savu lēmumu pieņemšana, pārvaldības metodes un atbildības noteikumi.

(a)

Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;

(a)

Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu modernizāciju un ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;

(b)

Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām.

(b)

Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām , kas pārvalda arī attiecīgās trešo personu informācijas ieguvi .

(a)

ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses;

(a)

ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses un valstu tiesību aktiem ;

(aa)

ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā;

(da)

nodrošina Programmas kiberdrošību;

(a)

veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (29), un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību uz zemes , kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

(a)

veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (29), un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

(b)

uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

(b)

uz zemes esošas infrastruktūras, tajā skaitā infrastruktūras, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, taču ir vajadzīga EGNOS pilnīga pārklājuma nodrošināšanai dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;

(c)

sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem;

(c)

sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem , ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu un pušu vajadzības ;

(ca)

atbalstu būtiski svarīgu tehnoloģisko elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādei un attīstīšanai;

(cb)

atbalstu Galileo un EGNOS pakārtoto lietotņu attīstīšanai un tādu integrētu pakārtoto lietotņu attīstīšanai, kuras izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus;

(e)

Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus attīstību;

(e)

Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu sniegšanu un tirgus attīstību , jo īpaši, lai maksimāli palielinātu 4. panta 1. punktā minētos sociālekonomiskos ieguvumus ;

(c)

dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte , tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.

(c)