Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2017. gada ziņojums par konkurences politiku””

(COM(2018) 482 final)

(2019/C 110/08)

Ziņotāja:

Baiba MILTOVIČA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 5.9.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	188/1/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē lakonisko stilu un kodolīgumu, kāds raksturīgs 2017. gada ziņojumam, kuru papildina apjomīgs dienestu darba dokuments. Efektīva un īstenota konkurences politika ir ilgtspējīgas tirgus ekonomikas pamats. Tā var nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pārliecināt patērētājus, veicināt konkurenci un īstenot sociālos pamatmērķus, piemēram, patērētāju izvēles brīvību, kā arī politiskos mērķus, piemēram, sekmēt Eiropas iedzīvotāju labklājību un Eiropas tirgus integrāciju. Saistībā ar trešām valstīm tā turklāt var ievērojami palīdzēt veidot pozitīvu uzņēmējdarbības, vides un sociālo dinamiku starptautiskajā tirdzniecībā.

1.2.

2017. gada ziņojumā īpaši ir uzsvērta atbilstība un izpilde, kā arī sniegti Komisijas iedarbīgās rīcības piemēri. Lielie uzņēmumi, kas var ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū, bieži nostāda nelabvēlīgā stāvoklī patērētājus un mazos un vidējos uzņēmumus, tādēļ īpaši atbalstāmi ir pasākumi, ar kuriem novērš pret konkurenci vērstas darbības.

1.3.

Pret konkurenci vērstu darbību apjoms ES tirgos arvien pieaug, un līdz ar to pakāpeniski attīstās arī valstu konkurences iestāžu (VKI) – svarīgu konkurences tiesību aktu izpildītāju – loma. EKT+ direktīva nostiprina valstu spējas šai jomā, jo valstu konkurences iestādēm minētā direktīva dod iespēju kļūt vēl efektīvākām.

1.4.

Būtiski ir stiprināt VKI autonomiju un nodrošināt atbilstīgus resursus. Lai darbs būtu efektīvs, ir vajadzīga patiesa neatkarība, zināšanas un apmācība, un, lai to sasniegtu, EKT+ direktīva ir rūpīgi jāuzrauga. Ir jāveicina preventīva rīcība, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, un ir jāpalielina sankcijas, lai tās efektīvi darbotos kā preventīvi pasākumi.

1.5.

EESK atbalsta Komisijas nostāju par privātajām tiesībām konkurences noteikumu izpildē, un ir pārliecināta, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmās ir jāveicina kolektīvo prasību izmantošana. Komisijai būtu jāturpina uzraudzīt kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu efektivitāte konkurences tiesību aktu pārkāpumu gadījumos dažādās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā jāveic papildu pasākumi. Šajā ziņā vilšanos sagādā priekšlikumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” ietvertais Komisijas ierosinājums par pārstāvības prasībām.

1.6.

Ir jāapsver papildu priekšlikumi par franšīzi, kurus ietvert Grupu atbrīvojuma regulā (1), lai atjaunotu komerciālo un līgumisko līdzsvaru starp franšīzes ņēmējiem un tās devēju.

1.7.

Gadījumos, kad vietējās pašvaldības veic būtiskas parakomerciālas darbības, ar kurām var gūt labumu no valsts subsīdijām, radot negodīgu konkurenci, šādas darbības ir jāpēta, lai noskaidrotu, vai nav jāpielāgo valsts atbalsta noteikumi vai citi instrumenti.

1.8.

Transponējot un piemērojot Trauksmes cēlēju direktīvu, būtu jāgādā, ka valstu tiesību aktos tiek nostiprināta gan pastāvīga arodbiedrību pārstāvju pieejamība trauksmes cēlējiem, gan pilnīga trauksmes cēlēju aizsardzība jebkuros apstākļos.

1.9.

Ja tas nepieciešams konkurences tiesību aktu piemērošanai, Komisija sadarbībā ar Eiropas energoregulatoru padomi (CEER) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) varētu izstrādāt detalizētu analīzi par energoregulatoru praksi visās dalībvalstīs un tajā apzināt tās darbības, ar kurām varētu novērst aizliegtas vienošanās, kuras turpina kaitēt patērētājiem.

1.10.

Turpmākajos konkurences politikas ziņojumos, no jauna pārlūkojot pārtikas piegādes ķēdes darbību, varētu apzināt un ierosināt aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret dominējošu mazumtirgotāju pastāvīgi īstenotu tirgus varu, ja tā izrādās nepareizi izmantota.

1.11.

Digitālajā ekonomikā pastāv un nepārtraukti vairojas dažādas pret konkurenci vērstas darbības. Komiteja pauž bažas par to, ka šīs strauji augošās un finansiāli dinamiskās nozares uzraudzībai netiek veltīti pienācīgi resursi, un mudina tam paredzēt speciālus līdzekļus daudzgadu finanšu shēmā.

1.12.

Ir vairāki faktori, kuri nav gluži konkurences politikas darbības jomā, tomēr rada bažas par tirgus kropļojumiem: lielas dalībvalstu atšķirības uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem, tādi darba attiecību piemēri, kas kopumā pazīstami kā sociālais dempings, jaunas parādības, kas vērojamas reižudarba ekonomikā (gig economy), un problemātika, kas saistīta ar aprites ekonomiku un pasaules ekonomikas ilgtspēju. Komiteja mudina Komisiju likt lietā visas savas pilnvaras un iespējas, lai garantētu, ka šīs “pelēkās zonas”, kurās ir vērojama pret konkurenci vērsta rīcība, tiek uzraudzītas, noskaidrotas un likvidētas, kur vien tas iespējams.

1.13.

Konkurences tiesības ir viena no vecākajām acquis daļām, taču tās ne vienmēr atbilst šī gadsimta problēmām. Piemēram, mākslīgajam tirgus un sociālās vides nošķīrumam par labu varētu nākt visaptveroša un sistēmiska ES konkurences tiesību pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā ekonomikas, vides un sociālie mērķi.

2.   2017. gada ziņojuma par konkurences politiku kopsavilkums

2.1.

Konkurences politika ir vienotā tirgus pamats, un tā ir bijusi spēkā kopš Romas līguma parakstīšanas un mūsdienu Eiropas Savienības dibināšanas. Tā ir izveidota saskaņā ar tādiem noteikumiem kā LESD 101. un 102. pants, kas precizē tās būtību un darbības jomu.

2.2.

2017. gadā tika īstenotas īpašas darbības patērētāju un Eiropas rūpniecības labā šādās galvenajās jomās: digitālā ekonomika, enerģētika, farmācijas un agroķīmijas nozare, tīkla nozares un finanšu tirgi. Šajā kopsavilkumā ir uzsvērti galvenie punkti ziņojumā, kurš pats par sevi ir daudzās ekonomikas nozarēs veiktā apjomīgā darba kopsavilkums.

2.3.

Politika ir jāpārveido noteikumos, un noteikumi ir jāpiemēro. Eiropas Komisija ir viena no Starptautiskā konkurences tīkla dibinātājām, un tā arī aktīvi piedalās visos starptautiskajos forumos, kas veltīti konkurencei, tostarp ESOA, UNCTAD, PTO un Pasaules Bankas ietvaros. Piemēram, Komisija cieši sadarbojas ar valstu konkurences iestādēm un ir ierosinājusi jaunus noteikumus direktīvas veidā (2), lai dalībvalstu konkurences iestādes varētu efektīvāk īstenot ES konkurences noteikumus.

2.4.

Ir svarīgi, lai privātpersonām, kuras zina par kāda karteļa pastāvēšanu, tā darbību vai citiem pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, būtu iespēja ziņot par šādu praksi. Ir izveidots jauns anonīms trauksmes cēlēju rīks, kas to veicina un tiek aktīvi izmantots.

2.5.

Ir vienkāršotas prasības mazāku un ne tik problemātisku valsts atbalsta pasākumu paziņošanai, un ir noteikti atbrīvojumi, un 24 dalībvalstis ir pievienojušās Atbalsta pārredzamības modulim, sniedzot informāciju par valsts atbalstu.

2.6.

Ir sākta stingra konkurences noteikumu izpilde koncentrētos tirgos. Farmācijas nozare bija pirmā, kurā Komisija izskatīja bažas par pārmērīgu cenu noteikšanas praksi; tika rūpīgi pārbaudītas vairākas apvienošanās agroķīmijas nozarē un aizliegta viena apvienošanās cementa ražošanas nozarē, kas samazinātu konkurenci.

2.7.

Enerģētikas nozarē tika uzsāktas izpildes darbības attiecībā uz valsts atbalstu un jaudas mehānismiem, un tika turpināta Gazprom darījumdarbības prakses izpēte Centrāleiropā un Austrumeiropā, provizoriski konstatējot, ka ir tikuši pārkāpti ES konkurences noteikumi.

2.8.

Transporta jomā tika pārbaudītas iegādes aviācijas nozarē, un Lietuvā tika konstatētas pret konkurenci vērstas darbības dzelzceļa transportā, kuru dēļ tika noteikti naudas sodi un koriģējoši pasākumi, un tika atbalstīta valsts atbalsta piešķiršana šai nozarei Grieķijā un Bulgārijā. Karteļa novēršanas pasākumi tika piemēroti uzņēmumam Scania attiecībā uz kravu autopārvadājumiem, un vairākiem uzņēmumiem automobiļu rezerves daļu nozarē tika noteikti lieli naudas sodi.

2.9.

Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā iekļaujot arī ostas un lidostas, tika sekmēta pienācīga valsts atbalsta nodrošināšana.

2.10.

Komisija pēc veiktās izpētes saistībā ar ierosināto Deutsche Börse un London Stock Exchange Group apvienošanu secināja, ka tas būtu monopolstāvoklis, tādēļ apvienošana tika aizliegta.

2.11.

Tiek norādīts, ka ES konkurences politikai būs konstruktīvi un radoši jāreaģē uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Kā noteikusi Eiropadome, visiem turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi galvenokārt konkurences un valsts atbalsta ziņā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē 2017. gada ziņojumu, kurš ietver vairākus piemērus tam, kā Komisija vērš uzmanību uz patērētāju labklājības veicināšanu un patērētājiem radītā kaitējuma novēršanu. Šādas pieejas rezultātā tiek stiprināta ne tikai vienotā tirgus integrācija, bet arī ekonomikas attīstība un ar to saistītie sociālās politikas mērķi.

3.2.

Pagājušajā gadā EESK savos atzinumos bieži ir norādījusi uz to, kāda nozīme ir efektīvai un piemērotai konkurences politikai. Patērētāju labklājības un labjutības kritēriji līdzās efektīvas konkurences struktūras uzturēšanai nodrošina pamatu tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar ekspluatāciju, ļaunprātīgu izslēgšanas praksi un aizliegtas vienošanās gadījumiem. Veicinot ekonomikas paraugpraksi, stingra konkurences politika veicina arī Eiropas uzņēmumu nostiprināšanos konkurējošos pasaules tirgos un to sociālo mērķu sasniegšanu, kuri ir tās pamatā.

3.3.   Automobiļu radītās emisijas

3.3.1.

EESK atzinumā “ES rīcība vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai” (3) tika norādīts, ka nepietiekamā to mehānismu ievērošana, kuru mērķis ir nodrošināt vides tiesību aktu īstenošanu un vides pārvaldību, diemžēl ir viens no faktoriem, kas rada negodīgu konkurenci un ekonomisku kaitējumu. Komiteja norāda, ka tiesiskuma ievērošana ir stingras konkurences politikas pamatā.

3.3.2.

Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka konkurences novēršanas darba grupa ir sākusi oficiālu izmeklēšanu, pateicoties Komisijas provizoriskajai izmeklēšanai par BMW, Daimler, Volkswagen, Audi un Porsche iespējamo karteli, ar kura palīdzību šie uzņēmumi varētu būt ierobežojuši selektīvo katalītiskās reducēšanas sistēmu un daļiņu filtru izstrādi, tādējādi, iespējams, bremzējot videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju ieviešanu.

3.4.   Kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismi

3.4.1.

Komiteja norāda uz direktīvas par zaudējumu atlīdzināšanu galīgo transponēšanu (4), kas daļēji risina jautājumu par tiesiska mehānisma nodrošināšanu kolektīvai rīcībai. Tomēr 2009. gadā COMP ĢD sagatavotā direktīvas priekšlikuma atsaukšana līdzās priekšlikumam, kurš nesen iekļauts tiesību aktu kopumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, liecina par to, ka Eiropas līmenī trūkst politiskās gribas spert stingrus soļus virzienā uz patiesi efektīvas pārstāvības prasību sistēmas nodibināšanu. Tāpēc EESK mudina Komisiju turpināt uzraudzīt kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu efektivitāti konkurences tiesību aktu pārkāpumu gadījumos dažādās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

3.5.   Franšīze mazumtirdzniecībā

3.5.1.

EESK norāda, ka arvien lielāka kļūst problēma ar franšīzes līgumiem mazumtirdzniecības nozarē, kas var radīt nopietnus konkurences sarežģījumus. Piemēram, lielais strīds Nīderlandē starp franšīzes devēju HEMA un vairākiem franšīzes ņēmējiem par spēkā esošajiem līgumiem un daļu ienākumu no pārdošanas tiešsaistē ir izraisījis franšīzes ņēmēju līgumu darbības pārtraukšanu. Komiteja aicina Komisiju analizēt šo situāciju un nākt klajā ar papildu priekšlikumiem par franšīzi, ko varētu iekļaut Grupu atbrīvojuma regulā, lai atjaunotu komerciālo un līgumisko līdzsvaru starp franšīzes ņēmējiem un franšīzes devēju.

3.6.   Subsīdijas vietējo pašvaldību līmenī

3.6.1.

Daudzās dalībvalstīs vietējās pašvaldības pievēršas komercdarbības attīstībai, izmantojot valsts resursus vai iekārtas. Ja tiek izmantotas subsīdijas, tas var izraisīt negodīgu konkurenci. Piemēram, mazie un vidējie ēdināšanas un tūrisma uzņēmumi saskaras ar subsidētām sporta klubu, atpūtas centru utt. ēdnīcām. Vietējo pašvaldību rīcībā ir publiskie līdzekļi vai arī tās tos piedāvā šādiem klubiem un apvienībām, kuras nereti ir atbrīvotas no PVN maksāšanas un gūst labumu no sociālajām piemaksām, piemēram, brīvprātīgo darba. Šīs parakomerciālās darbības bieži organizē kā parasta komercuzņēmuma darbību (apgrozījuma un peļņas ziņā). Komiteja aicina Komisiju uzraudzīt šo parādību un noskaidrot, vai ES līmenī varētu izstrādāt valsts atbalsta noteikumu vai citu instrumentu pielāgojumus, lai reglamentētu šādas vietējās darbības, kuras dažkārt pat tiek subsidētas no ES fondiem!

3.7.   Informācija par valsts atbalstu

3.7.1.

Atbalsta pārredzamības moduļa (TAM) pieejamība un izmantošana ir īpaši atbalstāma, jo tas ļauj ieinteresētajām personām (Komisijai, konkurentiem un plašākai sabiedrībai) pārbaudīt valsts atbalsta atbilstību noteikumiem. Līdz šim ir publicēta informācija par apmēram 30 000 atbalsta piešķīrumiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   EKT+ direktīva

4.1.1.

EESK ir gandarīta par izpildei pievērsto uzmanību ziņojumā un izmanto šo iespēju atkārtoti paust viedokli (5) par EKT+ (6) direktīvu, kas dod iespēju VKI darboties efektīvāk.

4.1.2.

Komiteja jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka efektīvāks likumdošanas instruments šajā jomā varētu būt regula, tomēr atzīst, ka ir jānodrošina samērīgums. Turklāt konkurences politikai ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, lai VKI rīcībā būtu tiesiski pasākumi un instrumenti slepenu karteļu novēršanai.

4.1.3.

Lai gan EKT+ direktīvai būtu jānodrošina neatkarība, resursi un efektīvs instrumentu kopums izpildes nodrošināšanai, joprojām neatbildēti ir jautājumi par VKI autonomiju un spējām. Efektīvam darbam ir vajadzīga patiesa neatkarība, zināšanas un apmācība. Ir jāveicina preventīva rīcība, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, un jāpalielina sankcijas, lai tās būtu efektīvi preventīvi pasākumi. VKI ir jāpiešķir arī pilnvaras sākt tiesvedību.

4.2.   Trauksmes cēlēju aizsardzība

4.2.1.

Ir jāturpina izglītojošais darbs, informējot sabiedrību par konkurences noteikumiem. Tas uzlabos to jauno instrumentu efektivitāti, kas ir pieejami, lai ziņotu par pārkāpumiem, piemēram, trauksmes cēlēju rīks. Lai gan EESK ir gandarīta, ka šis rīks tiek regulāri izmantots, Komiteja pauž zināmas bažas par ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir pastiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību (7).

4.2.2.

EESK vērš Komisijas uzmanību uz savu atzinumu par šo direktīvu (8), kurā Komiteja iesaka direktīvas darbības jomā ietvert ne tikai atbilstību ES tiesību aktiem, bet gan to paplašināt, iekļaujot arī atbilstību valstu tiesību aktiem.

4.2.3.

Ir svarīgi arī ietvert atsauci uz darba ņēmēju tiesību iekļaušanu un kā juridisko personu piemērus minēt arodbiedrību pārstāvjus un nevalstiskas organizācijas. Arodbiedrību pārstāvjiem ir jābūt pieejamiem trauksmes cēlējiem jebkurā procedūras posmā.

4.3.   Digitālā ekonomika

4.3.1.

EESK norāda, ka 2017. gada beigās tika pieņemta jaunā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (9), kurai būtu jānodrošina patērētāju tīklu koordinācijas uzlabošana, lai varētu īstenot pasākumus tādu pārrobežu darbību apkarošanai, kas vērstas pret konkurenci. Piemēram, e-komercijas nozarē regula identificē ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi, kas savā būtībā ir pārrobežu problēma. Daudzus gadus Eiropas patērētāju centri ir risinājuši šo problēmu, apkopojot pārrobežu piemērus un praksi. Sadarbībā ar Eiropas Konkurences tīklu un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu ir paredzēts labāk koordinēt izpildes pasākumus.

4.3.2.

Strauji augošajā digitālās ekonomikas jomā pastāvīgi tiek radītas arī dažādas cita veida darbības, kas vērstas pret konkurenci. Piemēram, izmantojot sarežģītus algoritmus un pamatojoties uz personas datiem, kas savākti no dažādiem tiešsaistes avotiem, var koriģēt cenas, un tas palīdz uzņēmumiem arī slēgt slepenas vienošanās tiešsaistē. Komisijas rīcībā ir jābūt pienācīgiem budžeta līdzekļiem, lai uzraudzītu šādu praksi un cīnītos pret to.

4.4.

EESK uzskata, ka labāka sadarbība starp VKI un patērētāju organizācijām būtu izdevīga abām pusēm, jo īpaši tāpēc, ka valstu patērētāju organizācijām ir ļoti labas iespējas informēt VKI par iespējamiem pārkāpumiem. Patiesībā tās var nodrošināt iestādēm vērtīgus datus no izskatītajām sūdzībām.

4.5.

Enerģētikas savienība var veicināt nepārtrauktu godīgas konkurences īstenošanu ES enerģētikas nozarē, kas joprojām ir joma, kurā ir plašs patēriņa un nozares cenu spektrs un kur var ierobežot tirgus izvēli. EESK uzskata, ka sīki izstrādāta analīze par regulējuma praksi, kas dalībvalstīs būtiski atšķiras, radīs pamatu konstruktīvam dialogam, lai atrisinātu neatbilstības, un to kopīgi vajadzētu veikt VKI, valstu energoregulatoriem un Komisijai. Tas varētu izgaismot izvēles trūkumu un aizliegtas vienošanās, piemēram, centralizētajās siltumapgādes shēmās.

4.6.

Joprojām problēma ir nepareizs tirgus varas izmantojums pārtikas mazumtirdzniecības nozarē. Komisija izvirza jautājumu par to, vai lielās mazumtirdzniecības ķēdes nav ieguvušas pārāk lielu spēju aizstāvēt savas intereses (divpusējās sarunās ar piegādātājiem) un pircēja varu (tirgū kopumā), pateicoties to divējādajai lomai, proti, darbojoties gan kā savu piegādātāju klientam, gan kā to konkurentam (ar privātu zīmolu palīdzību). (10) Komiteja mudina rīkoties saskaņā ar savu neseno atzinumu par šo tematu (11) un atkārto ieteikumu Komisijai turpmākajos konkurences politikas ziņojumos iekļaut pārtikas apgādes ķēdes darbības uzraudzību.

4.7.   Konkurences tiesības un sabiedrības intereses

4.7.1.

Tirgus kropļojumus var izraisīt vairāki faktori, kas, stingri ņemot, nav konkurences politikas darbības jomā. To vidū ir lielās dalībvalstu atšķirības uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem, tādi darba attiecību prakses piemēri, kas kopumā pazīstami kā sociālais dempings, jaunas parādības, kas vērojamas reižudarba ekonomikā (gig economy), un problemātika, kas saistīta ar aprites ekonomiku un pasaules ekonomikas ilgtspēju.

4.7.2.

Konkurences tiesībām, kuru pirmsākumi balstās 20. gadsimta vidus ekonomiskajās perspektīvās, tagad ir jāpilnveidojas, lai atbilstu 21. gadsimta problēmām. Lai pārvarētu mākslīgo tirgus un sociālās vides nošķīrumu, būtu jāuzsāk visaptveroša un sistēmiska ES konkurences tiesību pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā ekonomikas, vides un sociālie mērķi.

4.7.3.

EESK uzskata, ka, piemērojot konkurences tiesības, līdzās patērētāju interesēm un papildus jau esošajām Līgumu saistībām kā sabiedrības interešu mērķi būtu jāņem vērā arī saistības, ko ES uzņēmusies attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

4.7.4.

Ir jāatzīst tirgus koncentrācijas ietekme uz nākamajām patērētāju un ražotāju paaudzēm. Ir jāizvērtē dažādi kaitīgas ilgtermiņa ietekmes aprēķina modeļi, kā tas jau izdarīts, piemēram, publiskā iepirkuma jomā, izmantojot aprites cikla izmaksas.

4.8.

Vairākos nesen pieņemtos atzinumos (12) EESK ir aicinājusi stiprināt Eiropas Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar godīgu nodokļu uzlikšanu (attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un privātpersonām), jo daudzi līdzšinējie jautājumi joprojām nav atrisināti. Tie ietver cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm, agresīvu nodokļu plānošanu un negodīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm.

4.9.

Īpaši jānorāda uz pastāvīgiem un būtiskiem tirgus izkropļojumiem, kurus rada ļoti atšķirīgie dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmi, kuros uzņēmumiem uzlikto nodokļu apmērs svārstās no 9 % līdz 35 %, un dažās valstīs tādās kategorijās kā intelektuālā īpašuma tiesības ir pieejamas pat zemākas likmes. Tā kā nodokļu politika ir valstu kompetence, ES konkurences politikai vienmēr būs grūtības mazināt izkropļojumus.

4.10.

Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD), kas jāievieš ar dalībvalstu tiesību aktiem līdz 2019. gada 1. janvārim, paredz noteikumus pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību, un tajā ir ietverti elementi, kam ir jāpalīdz novērst dažas atšķirības valstu pieejās; tas vērtējams atzinīgi.

---

(1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (OV L 102, 23.4.2010., 1. lpp.). https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32010R0330

(2)  http://ec.europa.eu/competition/antitrust/proposed_directive_lv.pdf

(3)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.).

(5)  OV C 345, 13.10.2017., 70. lpp.

(6)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017) 142 final).

(7)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018) 218 final).

(8)  EESK atzinums par tematu “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī”. Ziņotāja: Franca Salis-Madinier (OV C 62, 15.2.2019., 155. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(10)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2018) 349 final.

(11)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp.

(12)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.; OV C 197, 8.6.2018., 29. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 29. lpp.