Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE3933

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013” (COM(2018) 366 final)

EESC 2018/03933

OV C 110, 22.3.2019, p. 87–93 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
12/12/2018; Balsojuma datums
Date of vote:
12/12/2018
Date lodged:
14/06/2018
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
EESC_CCMI
Rapporteur:
Emmanuelle BUTAUD-STUBBS
Co-rapporteur:
Zbigniew KOTOWSKI
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
CCMI/164, AVIS-SECTION 2018/3933 FIN
Session:
539
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

22.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 110/87

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013”

(COM(2018) 366 final)

(2019/C 110/17)

Ziņotāja:

Emmanuelle BUTAUD-STUBBS

Līdzziņotājs:

Zbigniew KOTOWSKI

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Parlaments, 14.6.2018.

Padome, 21.6.2018.

Komitejas Biroja lēmums

19.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. panta 3. punkts un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts CCMI

22.11.2018.

Pieņemts plenārsesijā

12.12.2018.

Balsojuma rezultāts

539

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

207/2/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (COM(2018) 366 final) un attiecīgos rādītājus, kas izklāstīti II pielikumā. Spēcīgas un vienotas Eiropas izveides pamatā jābūt kultūras sakņu daudzveidībai, kas ar izglītības palīdzību jāsaglabā un jāpilnveido. Šīs programmas turpināšana ir jāuzskata par ļoti vērtīgu gan Eiropas, gan katras atsevišķas dalībvalsts kultūras attīstībai, kas ir mūsu sabiedrības pamats un mūsu demokrātisko vērtību šūpulis.

1.2.

 EESK daudzus gadus ir vērsusi uzmanību uz radošo un kultūras sektoru un industriju ievērojamo ieguldījumu ES vērtību un darbvietu radīšanā, iekļautības un izaugsmes veicināšanā (1). Saskaņā ar ESAO datiem 2012. gadā industrijas ar augstu autortiesību intensitāti (2) Eiropas Savienībā veidoja 4,2 % no iekšzemes kopprodukta un tajās strādāja 3,2 % darba ņēmēju. Kā minēts ierosinātās regulas (COM(2018) 366) 2. pantā, pie šīm nozarēm pieder “arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, daiļamatniecība, audiovizuālā nozare (arī kino, televīzija, videospēles un multivide), materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, dizains (arī modes dizains), festivāli, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, grāmatas un izdevējdarbība, radio un vizuālā māksla”.

1.3.

 Paturot prātā radošā darba un procesu īpašo raksturu, kas ne vienmēr ērti iekļaujas vispārējā darba tiesību sistēmā, EESK pilnībā apzinās sociālos jautājumus, kas risināmi dažās dalībvalstīs: darba apstākļu uzlabošanu, neapmaksāto stundu likvidēšanu, dzimumu nevienlīdzības novēršanu, pienācīga darba veicināšanu, veselības un drošības nosacījumu uzlabošanu, mobilitātes sekmēšanu, cilvēku ar invaliditāti un atstumto personu iekļaušanu, seksuālās uzmākšanās izskaušanas politiku un tā tālāk.

1.4.

 EESK uzskata, ka plānotais 1,8 miljardu EUR budžets nav pietiekams, lai sasniegtu programmas “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam izvirzītos vērienīgos mērķus. Tādēļ EESK aicina palielināt budžetu. Šis ievērojamais ieguldījums Eiropas radošumā, tās māksliniekos, radošajās personībās, mūziķos, rakstniekos, fotogrāfos, arhitektos, videospēļu izgudrotājos, filmu veidotājos utt. palīdzēs Eiropas Savienībai veiksmīgi konkurēt ar lielajām valstīm, kurām ir apzinātas “maigās varas” stratēģijas (ASV, Japāna, Dienvidkoreja) valsts līmenī un starptautiskās organizācijās. ES finansējums ir jāpapildina ar valsts un reģionālo publisko finansējumu. Īpaši nodokļu atvieglojumi varētu piesaistīt arī labdarību (piemēram, kultūras mantojuma atjaunošanai) un atvieglot kolektīvo finansēšanu jaunu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai.

1.5.

 EESK arī uzskata, ka ir vajadzīgi ieguldījumi juridiskos un tehniskos līdzekļos, lai efektīvāk cīnītos pret vardarbības un diskriminācijas popularizēšanu jebkādā veidā, it īpaši bērniem un jauniešiem domātu tiešsaistes videospēļu ražošanā.

1.6.

 EESK atbalsta radošās un kultūras dimensijas iekļaušanu ES ārpolitikā (tirdzniecības politikā, starptautiskajās attiecībās utt.) (3).

1.7.

 Šie bezprecedenta centieni finanšu jomā jāīsteno trijos virzienos:

—

palielinot programmas “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gada budžetu no ierosinātajiem 1 850 000 EUR uz 1 930 000 EUR, lai piešķirtu papildu 80 miljonus EUR STARPNOZARU atzaram un tādējādi dotu iespēju īstenot papildu projektus, kuri savstarpēji bagātinātu gan kultūras un radošās industrijas kā tādas (mūziku, modi, dizainu, mākslu, kino, izdevējdarbību u. c.), gan stimulētu radošu mijiedarbību starp tām un citām nozarēm, kā arī palielinot finanšu resursus nolūkā pastiprināt plašsaziņas līdzekļu apmācības, ņemot vērā nesenos apdraudējumus ES plašsaziņas līdzekļu plurālismam,

—

piešķirot finansiālu atbalstu kultūrai un radīšanai plašā ES programmu spektrā, lai veicinātu “kultūras integrēšanu citu nozaru politikā – procesu, kurš gan kultūrai, gan attiecīgajai nozarei radītu abpusējus ieguvumus” (4) (“Apvārsnis 2020”, Eiropas Sociālais fonds, “Digitālā Eiropa”, Kohēzijas fonds, Erasmus),

—

turpinot atbalstīt finanšu garantijas mehānismu radošajām un kultūras industrijām, lai nodrošinātu garantijas un, ja vajadzīgs, arī pašu kapitāla atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

1.8.

 Atkārtoti apliecinot vērienīgo mērķi veidot kulturālāku un radošāku Eiropu, ieguvējas būs arī dažādas nozares un ES rūpniecības vērtību ķēdes, sākot no tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas, mēbeļu, keramikas, rotaļlietu, tūrisma, mākslas un amatniecības jomas un beidzot ar autobūves, būvniecības, veselības un labklājības, zaļās enerģijas un citām jomām, kas gūs labumu no radošuma, dizaina un jaunāko tehnoloģiju integrācijas. Eiropā ir daudz piemēru tam, kā sekmīga rūpniecības reģionu vai pilsētu pārvirze uz radošajām industrijām rada lielāku pievienoto vērtību (Turīna).

1.9.

 Īpaši svarīgas ir digitālās revolūcijas sniegtās iespējas šīm industrijām ar augstu autortiesību intensitāti, un ir jāgādā par pietiekamiem ieguldījumiem iekārtās un programmatūrā (piemēram, mākslīgajā intelektā, blokķēdēs, 3D drukāšanā un arhīvu digitalizācijā), kā arī jāveicina apmācība.

1.10.

 Šo industriju inovācijas potenciāls ir neierobežots, jo tās galvenokārt izmanto individuālu jaunrades spēju, prasmes un iztēli. Tāpēc kultūras un radošajām industrijām (KRI) būtu jāparedz konkrēts budžets saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” (vismaz 3 miljardi EUR, kas ir mazliet mazāk nekā to īpatsvars ES IKP (4,2 %)).

1.11.

 ASV tirgū notiek lielas apvienošanās darbības, kas ietekmēs ES KRI. Šajā saistībā EESK aicina Eiropas Komisiju uzsākt iepirkuma procedūru paredzētajam 2019. gada uzņēmējdarbības izlūkošanas ziņojumam par galvenajām ASV ekonomikas un tehnoloģiju tendencēm, kas skar plašsaziņas līdzekļu, kino un audiovizuālo nozari, un šo tendenču iespējamo ietekmi uz attiecīgo nozaru dalībniekiem Eiropas Savienībā – ražošanas, patēriņa un izplatīšanas jomā.

1.12.

 Tā kā ES-27 varētu gūt ievērojamu labumu, turpinot dialogu ar Apvienoto Karalisti, ņemot vērā tās būtisko ietekmi uz minētajām industrijām, EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt jebkādu divpusēju dialogu starp valdībām un tīkliem, kas varētu sagatavot ceļu divpusējam nolīgumam, ar kura palīdzību 2021.–2027. gadā “Radošās Eiropas” ietvaros īstenot vērienīgas divpusējas programmas. Iepriekš (no 2014. līdz 2020. gadam) līdzīgi divpusēji nolīgumi ir noslēgti ar trešām valstīm, piemēram, Gruziju, Serbiju vai Ukrainu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Jauns vēriens

2.2.

 Ierosinātās regulas (COM(2018) 366) pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību 3. pants, kurā teikts: “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un ES “respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Tomēr valda skaidra izpratne, ka risināmo problēmu loks ir plašāks, īpaši konkurence ar tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām, nozares koncentrācija ap ierobežotu skaitu lielo dalībnieku un dezinformācijas pieaugums.

2.3.

 Ar jauno programmu ES Komisija vēlas piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem iespēju izstrādāt tehnoloģiski un mākslinieciski novatoriskas Eiropas pārrobežu iniciatīvas, kas gādā par Eiropas darbu apmaiņu, kopradīšanu, kopražošanu un izplatīšanu. Mērķis ir arī stiprināt ES dalībnieku pozīcijas Eiropas Savienībā un globālajā tirgū. Paraugprakses piemērus šajā jomā var atrast Eiropas Padomes fonda Eurimages pasākumos.

2.4.   Budžets – lielāks, bet joprojām nepietiekams

2.4.1.

 Ierosinātais 1,85 miljardu EUR budžets 28 dalībvalstīm ir lielāks nekā pašreizējais, taču tā īpatsvars, salīdzinot ar 1 135 miljardus EUR lielo ES kopējo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, ir tikai viena tūkstošdaļa.

2.5.

 Eiropas Komisijas ierosinātais budžets ir sadalīts trijās daļās:

—

atzaram “KULTŪRA” piešķirti 609 miljoni EUR (33 % no kopējā budžeta; salīdzinājumam – 2014.–2020. gada programmā “Radošā Eiropa” tas bija 31 % no kopējā budžeta),

—

atzaram Media paredzēts 1 081 miljons EUR (58 % no kopējā budžeta, salīdzinājumam – 2014.–2020. gada programmā “Radošā Eiropa” tas bija 56 %),

—

STARPNOZARU atzaram paredzēti 160 miljoni (9 % no kopējā budžeta, salīdzinājumam – 2014.–2020. gada programmā “Radošā Eiropa” tas bija 13 % no kopējā budžeta).

2.5.1.

 EESK pieprasa STARPNOZARU atzaram papildus piešķirt 80 miljonus EUR, lai varētu izmantot visas iespējas, ko dod “savstarpējās bagātināšanās” projekti (5) (digitālā ekonomika, tūrisms, māksla, luksuss, kultūra, digitālā druka utt.) un apzināt vairāk praktisku atbilžu medijpratības jomā.

2.5.2.

 Mērķis prioritāri atbalstīt projektus, kas vērsti uz plašu auditoriju, ir piemērots audiovizuālajam sektoram (atzars Media), taču to nevar attiecināt uz visām kultūras jomas darbībām, it sevišķi lauku apvidos. Sociālā kohēzija un sociālā integrācija ir Eiropas projekta pamats.

2.6.   Brexit ietekme uz radošumu un kultūru

2.6.1.

 Jauno programmu īstenos 27 dalībvalstu Eiropas Savienībā pēc tam, kad būs izstājusies Apvienotā Karaliste – viena no dalībvalstīm, kurās radošajām un kultūras industrijām ir būtiska nozīme (90 miljardi GBP 2016. gadā, 2 miljoni darba ņēmēju). EESK uzskata, ka “Radošās Eiropas” dinamikai ir svarīgi uzturēt ciešas kultūras attiecības ar Apvienoto Karalisti un, kur vien iespējams un nepieciešams, mudināt uz divpusēju sadarbību. Mērķis noslēgt īpašu un pielāgotu divpusēju nolīgumu ar Apvienoto Karalisti, lai īstenotu darbības un programmas, būtu jāsasniedz, pamatojoties uz regulas priekšlikuma 8. pantu un saskaņā ar pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

2.7.   Gūtās atziņas, īstenojot programmu “Radošā Eiropa” 2014.–2020. gadam

2.7.1.

 Dažādos Eiropas Komisijas pieprasītos novērtējuma pētījumos konstatēti šādi galvenie trūkumi:

—

nepietiekams budžets, kam ir būtiska ietekme ES vai nozaru līmenī,

—

finansējums programmai Media ir pārāk sadrumstalots,

—

pārmērīgi sarežģīta administratīvā ziņošana un piekļuve ES programmām un finansējumam, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, privātpersonām un pirmreizējiem pieteikuma iesniedzējiem,

—

nevienmērīga līdzekļu sadale, par ko ziņo dalībvalstis.

2.7.2.

 Uzklausīšanā, ko 2016. gada 6. oktobrī Parīzē rīkoja Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Sylvia Costa, ieinteresētās personas norādīja uz vēl citām konkrētām problēmām:

—

atzara “KULTŪRA” konkursā atbalstīto pieteikumu īpatsvars ir pārāk zems – vien 11 %,

—

nepietiekams literatūras tulkojumu projektu maksimālais ilgums – vien divi gadi,

—

dažos projektos pārāk maz trešo valstu, ko var iesaistīt,

—

jāpopularizē un jāatbalsta jēdziens “eksperimentālas darbības”, kā arī jēdziens “inovācija”.

Lai ņemtu vērā šo kritiku, 2021.–2027. gada programmā EK ierosina dažus vienkāršojumus:

—

lielāka elastība, lai darba programmas varētu pielāgot neparedzētiem apstākļiem,

—

vairāk partnerattiecību pamatnolīgumu un kaskādveida dotāciju,

—

vairāk stimulu, ar kuriem atlīdzināt par rezultātiem, kas saistīti ar spēju sasniegt lielāku auditoriju,

—

sistemātiska e-veidlapu un e-ziņojumu lietošana un vieglākas ziņošanas prasības.

2.8.   Atzars “Kultūra”

2.8.1.

 Kopējais 609 miljonus EUR lielais budžets paredzēts, lai atbalstītu darbu pārrobežu apriti un radošo pakalpojumu sniedzēju mobilitāti, veicinātu partnerības, tīklus un platformas, kas cenšas paplašināt Eiropas kultūras un radošo industriju pārstāvju un viņu darbu auditoriju Eiropā un ārpus tās, kā arī, lai veicinātu Eiropas identitāti, popularizētu kultūras mantojumu un vērtības, vairojot kultūras izpratni, mākslas izglītību un radošumu izglītībā. Tiks atbalstīti arī īpaši ES pasākumi, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas, ES kultūras balvas un Eiropas mantojuma zīme. Vēl viena prioritāte ir veicināt Eiropas kultūras un radošo industriju starptautisko spēju veidošanu, lai tās būtu aktīvas starptautiskā mērogā.

EESK vēlas ierosinātajai regulai pievienot punktu par tautas un amatieru radošumu, jo tieši uz šā radošuma pamata ir varējis attīstīties un izplatīties patiesi cilvēcisks un māksliniecisks jūtīgums.

2.9.   Atzars Media

2.9.1.

 Šī programma attiecas uz audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kino un videospēlēm, un tās kopējais budžets ir 1 081 000 EUR. Tā ir piesaistīta dažiem konkrētiem likumdošanas instrumentiem – autortiesību sistēmas pārskatīšanai un pārskatītajai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai.

2.9.2.

 Pirmo no abiem tiesību aktiem (COM(2016) 593 final) Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma 2018. gada 12. septembrī.

Minētajam priekšlikumam ir trīs galvenie mērķi: a) uzlabot piekļuvi televīzijas un radio raidījumu saturam tiešsaistē un pāri robežām, izmantojot pieprasījumvideo platformas (video on demand – VoD); b) saskaņot un modernizēt autortiesību izņēmumus ES tiesību aktos izglītības, pētniecības un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā; c) ieviest labi funkcionējošu autortiesību tirgu preses izdevējiem, autoriem un izpildītājiem, kuri ražo tiešsaistes platformu saturu.

2.9.3.

 Otrajam minētajam tiesību aktam ir vairāki mērķi: nodrošināt papildu iespējas Eiropas darbu popularizēšanai (vismaz 30 % no ES darbiem tiešsaistes video platformās) Eiropas Savienībā un ārpus tās, veicināt sadarbību visā vērtības veidošanas ķēdē no pirmajiem ražošanas posmiem līdz izplatīšanai un demonstrēšanai, kā arī uzlabot bērnu un patērētāju aizsardzības līmeni.

2.9.4.

 Piešķirto 1 081 000 EUR budžetu Eiropas audiovizuālajai nozarei, kas ietver filmu industriju, TV un videospēles, plānots izmantot šādiem mērķiem: a) stimulēt sadarbību un inovāciju ES audiovizuālo darbu ražošanā; b) sekmēt izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē pāri robežām; c) atbalstīt ES audiovizuālo darbu starptautisko ietekmi, plašāk popularizējot un izplatot Eiropas darbus starptautiskā mērogā, arī ar novatoriskiem vēstījuma paņēmieniem, tostarp virtuālo realitāti.

2.10.   Starpnozaru atzars

2.10.1.

 Kopējais 160 miljonus EUR lielais budžets paredzēts, lai atbalstītu starpnozaru projektu veidošanu kultūras un radošajās jomās (mūzikā, plašsaziņas līdzekļos, literatūrā, mākslā u. c.), palīdzētu “Radošās Eiropas” birojiem popularizēt programmu savā valstī un sekmēt “brīvu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību” (6. panta c) punkts, COM(2018) 366 final).

2.10.2.

 EESK uzskata, ka pēdējais mērķis ir izšķiroši svarīgs, jo 2017. gadā vairākās dalībvalstīs tika satricināti preses brīvības pamati. Ņemot vērā šos īpašos apstākļus, EESK aicina palielināt finansējumu, ar ko atbalstīt vārda brīvības un daudzveidīgas un plurālistiskas plašsaziņas līdzekļu vides veicināšanu, kvalitatīvu mediju satura standartu un medijpratības programmu popularizēšanu, lai iedzīvotāji varētu gūt kritisku izpratni par plašsaziņas līdzekļiem.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Autortiesības digitālajā laikmetā

3.1.1.

 ESAO 2015. gada pētījums “Autortiesības digitālajā laikmetā” apliecina, ka notiek aktīvas juridiskas un publiskas diskusijas par veidiem un līdzekļiem, kā valstu autortiesību regulējumu pielāgot interneta revolūcijai.

Galvenie jautājumi, kas tiek apspriesti, ir a) autortiesību darbības joma, b) nezināmu autoru darbi, c) autortiesību izņēmumi un ierobežojumi, d) autortiesību reģistrācija, e) izpilde.

3.1.2.

 EESK vēlētos aizstāvēt izdevēju jaunās autortiesības attiecībā uz preses izdevumu digitālu lietošanu, kā ierosināts Direktīvas par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū 11. pantā, satura aizsardzību tiešsaistes pakalpojumos, kā ierosināts direktīvas 13. pantā, līgumu koriģēšanas mehānismu (15. pants) un strīdu izšķiršanas mehānismu (16. pants).

3.2.

 Starptautiskā mērogā valda sīva konkurence, tāpēc būtu jānonāk pie skaidras ES stratēģijas attiecībā uz KRI gan vienotā tirgus politikā, gan ārējās attiecībās (starptautiskā kultūras darba kārtība, kultūras diplomātija, tirdzniecības politika).

3.2.1.

 Vadošās pozīcijas tiešsaistes platformu jomā ieņem Amerikas uzņēmumi, piemēram, Apple ar iTunes, kas kopš 2010. gada ir lielākais tiešsaistes mūzikas veikals pasaulē, Netflix, kam 2017. gadā bija 130 miljoni abonentu, un YouTube ar 1 300 000 lietotāju mēnesī un pieciem miljardiem video skatījumu ik dienu.

3.2.2.

 Piemēram, kino industrijā “ASV ražojumi un kopražojumi šogad [2012] veidojuši 90 % no filmām ar visaugstākajiem kinoteātru apmeklējumiem”; no tā dabiski izriet secinājums, ka “pārliecinoši un gandrīz bez alternatīvām dominē angļu valoda” (6).

3.2.3.

 ASV nesen notikušas lielas apvienošanās, kas apstiprina, ka audiovizuālā satura ražošanā, izplatīšanā un patēriņā notiek būtiskas pārmaiņas. Kāda būs šo lielo ASV notiekošo pārmaiņu ietekme uz ES audiovizuālo nozari, kas joprojām ir sadrumstalota, ar mazu publisko finansējumu un pastāvīgi zemu pārrobežu izplatību ierobežotā budžeta un valodas barjeru dēļ? Ļoti noderētu neatkarīgs pētījums, kurā tiktu iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati.

Citas lielās valstis, piemēram, Ķīna, Japāna, Indija un Kanāda, ir ieviesušas efektīvu un ilgtermiņa veicināšanas politiku, lai gan iekšējā, gan ārējā politikā atbalstītu tādus instrumentus, kas ir daļa no šo valstu “maigās varas”; Eiropas Savienībai būtu jārīkojas tāpat.

3.3.   Uzņēmējdarbības modeļu dažādošana un atjaunināšana

3.3.1.

 ES industrijās ar augstu autortiesību intensitāti inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi būtu jāveicina trijos virzienos:

a)

visu digitālo rīku (mākslīgā intelekta, lielo datu, blokķēžu, 3D drukāšanas utt.) izmantošana kā iespēja bagātināt kultūras priekšmetu un pakalpojumu saturu un veidu, kādā tie ir pieejami patērētājiem;

b)

iespējas, kas saistītas ar uzlabotu satura pārnesamību pārrobežu projektos;

c)

jaunu ieņēmumu gūšanas veidu meklējumi (abonēšana, maksa par skatījumu utt.), neizslēdzot neaizsargātus patērētājus.

3.3.2.

 Vairākos pētījumos ir pierādīta savstarpēji ietekmējoša mijiedarbība starp KRI un vairākām tautsaimniecības nozarēm, kuras ietver kultūras vai radošo elementu. KRI un digitālo tehnoloģiju saskares punkts ir vieta, kur rasties gan revolucionāriem jaunatklājumiem, gan veidoties pakāpeniskai inovācijai.

3.3.3.

 Protams, noteiktas kultūras darbības, kas gūst labumu no valsts vai privāta finansējuma, nedrīkstētu būt orientētas vienīgi uz peļņas gūšanu. Jaunajai programmai būtu jāaptver arī tādas darbības, kas nav vērstas uz tirgu.

3.4.   Piekļuve finansējumam

3.4.1.

 Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fonds 2016. gada jūnijā uzsāka jaunu garantiju mehānismu, kas dotu labumu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojas KRN un kuriem pašu valstī ir grūti piekļūt aizdevumiem. Šim jaunajam mehānismam sākotnēji atvēlēja 121 miljonu EUR finansējumu, cerot, ka 600 miljonus EUR tas piesaistīs ar aizņēmumiem un citiem finanšu produktiem.

3.4.2.

 Pēc ieilguša sākumposma deviņas dalībvalstis – Spānija, Francija, Rumānija, Beļģija, Čehijas Republika, Somija, Itālija, Luksemburga un Apvienotā Karaliste – ir parakstījušas līgumus ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par iespēju aizdevumos piešķirt kopā 300 miljonus EUR. EIF 2017. gadā pieņēma lēmumu piešķirt vēl 70 miljonus EUR. Saskaņā ar EIF 2018. gada marta ziņojumu par KRI garantijas izmantošanu labumu no šī mehānisma ir guvuši 418 radošo nozaru un kultūras pārstāvji par kopējo aizdevumu summu 76 miljoni EUR, kas ir vidēji 182 000 EUR aizdevums uz vienību.

3.4.3.

 EESK stingri mudina valsts un reģionālā līmeņa kompetentās iestādes pilsētās un lauku apvidos popularizēt šo īpašo mehānismu, lai veicinātu KRI izaugsmi, kā arī piesaistītu šīm industrijām ieguldījumus un jaunus uzņēmumus. To pienākums ir nepieļaut, ka palielinās atšķirības starp “viedajām pilsētām”, kurās KRI ir ļoti koncentrētas (7), un lauku apvidiem.

3.5.   Sociālie jautājumi

3.5.1.

 Dažu dalībvalstu dati liecina par netaisnīgiem un neapmierinošiem sociālajiem darba apstākļiem: neapmaksātām stundām, regulārām virsstundām, īslaicīgiem līgumiem, neplānotu nepilna laika darbu, sliktiem veselības un drošības nosacījumiem, nepietiekamiem ieguldījumiem apmācībā, dzimumu nevienlīdzību (8), etniskās daudzveidības trūkumu, seksuālu uzmākšanos, vāju sociālo aizsardzību, dubultu nodokļu izraisītu mobilitātes nepietiekamību un vīzu iegūšanas problēmām trešo valstu pilsoņiem.

Dažas dalībvalstis ir ieviesušas sociālās prasības, kas KRI jāizpilda, lai varētu piekļūt ES finansējumam, tādējādi atbalstot Eiropas sociālo modeli saskaņā ar publiskā finansējuma potenciālo lomu.

3.5.2.

 Lai rastu piemērotus risinājumus, kā uzlabot situāciju, valstu līmenī ir jāveicina sociālais dialogs. Lai radītu ierosmi politikas atjaunināšanai, ES līmenī vajag vairāk neatkarīgu pētījumu par KRI darba apstākļiem. Viens no jaunākajiem secinājumiem, piemēram, liecina, ka kritērijs “nodarbošanās” varētu būt efektīvāks nekā kritērijs “nozare”, jo tikai 30,7 % no jaunrades darbvietām atrodas pašās KRI (9)!

3.5.3.   Kopas un tīkli

Reģionālajām kopām ir būtiska nozīme jaunu sadarbības modeļu un pārrobežu partnerību veicināšanā. Jaunajai programmai būtu jāsekmē gan jaunu KRI reģionālo kopu un tīklu izveide, gan arī auglīgas partnerības starp pastāvošajām kopām un tīkliem (Emīlija-Romanja, Hamburga, Milāna utt.), kas varētu veicināt paplašināšanos un popularizēt paraugpraksi.

Briselē, 2018. gada 12. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  OV C 13, 15.1.2016, 83. lpp., NAT/738 (OV C 440, 6.12.2018., 22. lpp.), SOC/590 (OV C 62, 15.2.2019., 148. lpp.)

(2)  Deviņas galvenās nozares ar augstu autortiesību intensitāti ir šādas: prese un literatūra, mūzika, operas un teātra iestudējumi, kinofilmas un video, fotogrāfija, programmatūra un datubāzes, vizuālā māksla un grafika, reklāma un māksla, autortiesību kolektīvās pārvaldības sabiedrības.

(3)  “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (Join (20160) 29 final).

(4)  Citāts no Bulgārijas prezidentūras diskusiju dokumenta “Turpmākā virzība: ilgtermiņa redzējums par kultūras devumu Eiropas Savienībai pēc 2020. gada”, 2018. gada 27. aprīlis.

(5)  Sk. EESK atzinumu OV C 13, 15.1.2016, 83. lpp., 4.6. punkts.

(6)  Diversity and the film industry: An analysis of the 2014 UIS Survey on Feature Film Statistics, 2016. gada marts, 31. lpp.

(7)  64 % no “radošajām” darbvietām atrodas pilsētās. J. Vlegels, W. Ysebaert Creativiet, diversiteit en werkomstandigheden: eien analyse van de drieand van culturele en creative arbeid in België, Sociologos 39, 241. lpp.

(8)  Sk. Dzimumu līdztiesības darbības plānu Audiovizuālās nozares sociālā dialoga komitejā.

(9)  J. Vlegels, W. Ysebaert, Sociologos 39, 210.–241. lpp.

Top