Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017SC0472

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu

SWD/2017/0472 final - 2017/0354 (COD)

Briselē, 19.12.2017

SWD(2017) 472 final

PREČU PAKETE

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu

{COM(2017) 796 final}
{SWD(2017) 471 final}
{SWD(2017) 475 final}
{SWD(2017) 476 final}
{SWD(2017) 477 final}


Kopsavilkuma lapa

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par preču savstarpēju atzīšanu ietekmes novērtējums

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums Risināmā problēma

Novērtējumā secināts, ka savstarpēja atzīšana nedarbojas tā, kā vajadzētu, jo trūkst informētības, pastāv juridiskā nenoteiktība un komunikācija un sadarbība starp ieinteresētajām personām ir nepietiekami efektīva. Ekonomikas dalībnieki negūst visu labumu no tiesībām, kuras tiem ir. Valsts iestādes zaudē laiku un resursus. Patērētāji saskaras ar augstākām cenām un mazāku izvēli. Bez rīcības ES līmenī problēma, paredzams, saglabāsies.

Šīs iniciatīvas mērķi

Lai gan gaidāmos ieguvumus nevar precīzi aplēst, nesens pētījums "Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū" rāda, ka tirdzniecības šķēršļu samazināšana varētu palielināt ES iekšējo tirdzniecību par vairāk nekā EUR 100 miljardiem gadā. Šajā pētījumā jēdziens "tirdzniecības šķēršļi" ir plašāks nekā tikai savstarpēja atzīšana, bet tas ļauj aplēst gaidāmos ieguvumus.

ES mēroga rīcības pievienotā vērtība 

Kopēji noteikumi garantē vienlīdzīgu attieksmi un ļauj saskaņoti piemērot savstarpēju atzīšanu. Rīcība tikai dalībvalstu līmenī sadalītu principu 28 dažādās un, iespējams, pretrunīgās valstu procedūrās.

B. Risinājumi

Apsvērtie normatīvie un nenormatīvie politikas risinājuma varianti Vēlamais variants Pamatojums 

Aplūkotie politikas risinājumi bija šādi:

·2. risinājums: ieteikuma tiesības

·3. risinājums: minimālas izmaiņas tiesību aktos

·4. risinājums: visaptverošas izmaiņas tiesību aktos

·5. risinājums: brīvprātīga iepriekšēja atļauja pirms laišanas tirgū

Ieteicamais risinājums ir 4. risinājums, kuru papildina 2. risinājums.

Atbalsts konkrētiem risinājumiem 

Visi atbalstīja 2. risinājumu, ja to papildina ar citiem instrumentiem.

3. risinājumu visi atzina par potenciāli efektīvu, bet mazāk nekā pārējie risinājumi.

Par visefektīvāko visi atzina 4. risinājumu.

Pastāvēja vienprātība pret 5. risinājumu.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvums no vēlamā risinājuma (ja tāda nav, — no galvenajiem risinājumiem) 

4. risinājuma apvienošana ar 2. risinājumu palielinātu informētību un zināšanas par savstarpēju atzīšanu, vienlaikus radot tiesisko noteiktību par principa piemērošanu un uzlabojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāda nav, — galveno risinājumu izmaksas) 

Uzņēmumiem izmaksas ir minimālas. Dalībvalstīm un Komisijai būs jāsedz konkrētas nepieciešamas izmaksas, kas aplēstas šādi: informācijas uzlabošanas un mācību pasākumu organizēšana un koordinēšana (EUR 500 000), ierēdņu apmaiņas shēma (EUR 170 000 gadā), ātra pārsūdzības procedūra (3–4 Komisijas pilnslodzes ekvivalenti, EUR 225 000–300 000 gadā), pastiprināta administratīvā sadarbība (EUR 1 200 000 gadā).

Ietekme uz uzņēmumiem, tostarp MVU un mikrouzņēmumiem

Iniciatīva pozitīvi ietekmēs mikrouzņēmumus un MVU, neradot nekādas papildu izmaksas.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldi

Produktu informācijas punkti var tikt ietekmēti, jo uzticēto uzdevumu izpildei būs nepieciešami atbilstoši resursi.

Cita nozīmīga ietekme 

Būs lielākas tirgus iespējas uzņēmumiem, jo īpaši inovatīviem uzņēmumiem.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Piecus gadus pēc jaunās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Top