EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.5.2017

SWD(2017) 212 final

Atbilstības pakete

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM PAR VIENOTO DIGITĀLO VĀRTEJU

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par vienotas digitālās vārtejas informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012

{COM(2017) 256 final}
{SWD(2017) 211 final}
{SWD(2017) 213 final}
{SWD(2017) 214 final}

Kopsavilkuma ziņojums par apspriešanos ar ieinteresētajām
personām par vienoto digitālo vārteju

1.Apspriešanās procesa pārskats

Apspriešanās par vienoto digitālo vārteju (VDV) sākās 2015. gada novembrī un beidzās 2016. gada decembrī.

Tās ietvaros notika ieinteresēto personu seminārs, tiešsaistes sabiedriskā apspriešana, sanāksmes ar ieinteresēto personu pārstāvjiem, kā arī viedokļu apmaiņa ar dalībvalstīm. Ņemot vērā šo darbību tvērumu un saņemtās atbildes, tika pieņemts lēmums neveikt atsevišķu apspriešanos ar MVU un jaunuzņēmumiem.

Tālāk ir analizēti visu apspriešanās darbību galvenie rezultāti.

2.Apspriešanās darbību rezultāti

VDV ieinteresēto personu semināra secinājumi

VDV seminārs norisinājās 2016. gada martā Briselē. Starp dalībniekiem bija vienoto kontaktpunktu, tirdzniecības kameru un valstu iestāžu pārstāvji.

Dalībnieki norādīja, ka saistībā ar piekļuvi informācijai, e-procedūru pieejamību un piekļuvi palīdzības pakalpojumiem pastāv daudzas problēmas. Šīs problēmas izriet no tiesību aktu nepilnībām, informācijas vai palīdzības trūkuma, kā arī no valstu un vietējo iestāžu neapmierinoši veiktās īstenošanas.

2Tiešsaistē pieejamā informācija par piemērojamiem ES un valstu noteikumiem

Dalībnieki norādīja, ka uzņēmumu dibināšana, pakalpojumu sniegšana vai preču pārdošana ārvalstīs uzņēmumiem ir saistīta ar lielām izmaksām un sarežģījumiem. Pat ja tiešsaistē ir pieejama informācija, to ir grūti atrast vai saprast lielākoties tādēļ, ka tā netiek sniegta nevienā alternatīvā valodā un ka tiek plaši izmantoti specifiski termini. Turklāt, ja tiek sniegta tikai vispārīga informācija, to nevar attiecināt uz konkrēto gadījumu. Dalībnieki ieteica tiešsaistē pieejamajai informācijai piemērot augstus kvalitātes standartus. Informācijas saturs un izklāsts būtu nemitīgi jāuzlabo, balstoties uz lietotāju atsauksmēm.

3E-procedūras, kas nodrošinātu atbilstību valstu noteikumiem

Dalībnieki norādīja, ka ir ļoti grūti izmantot e-procedūras pāri robežām. Lai gan dažas dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu saistībā ar e-pārvaldes nodrošināšanu vietējā līmenī, ārvalstu e-parakstu un elektroniskās identifikācijas līdzekļu atzīšana joprojām ir ļoti ierobežota, tādēļ ārvalstu lietotāji nespēj izmantot e-procedūras.

4Personalizētas palīdzības un konsultāciju pakalpojumi

Iespējas izmantot palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus joprojām ir ierobežotas nepietiekamās informētības un valodas barjeras dēļ. Dalībnieki uzskata, ka VDV būtu jāpiedāvā personalizēti informācijas pakalpojumi un palīdzība gan valsts, gan angļu valodā, atbildi sniedzot saprātīgi īsā termiņā.

Tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas ieguldījums

Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2016. gada 28. augusta līdz 28. novembrim. Tās mērķgrupas bija uzņēmumi (ieskaitot uzņēmumus, pašnodarbinātos un organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus), pilsoņi (ieskaitot privātpersonas, organizācijas, kas pārstāv pilsoņus un patērētājus, un zinātniekus) un valstu iestādes.

1. tabula. Respondentu sadalījums

Sk. ietekmes novērtējuma 16. pielikumu, kur dota detalizēta rezultātu analīze

Apspriešanā atklājās, ka gan uzņēmumi, gan pilsoņi ir vienisprātis par vienotās digitālās vārtejas galveno pīlāru nozīmi, proti:

-nepieciešamība tiešsaistē nodrošināt informāciju par noteikumiem un procedūrām citās ES valstīs — 93 % uzņēmumu un 92 % pilsoņu to uzskata par ļoti svarīgu vai svarīgu;

-piekļuve e-procedūrām — 94 % uzņēmumu un 92 % pilsoņu to uzskata par ļoti svarīgu vai svarīgu;

-piekļuve palīdzības pakalpojumiem pēc pieprasījuma — 88 % uzņēmumu un 87 % pilsoņu to uzskata par ļoti svarīgu vai svarīgu.

2.2.1.    Tiešsaistē pieejamā informācija par piemērojamiem ES un valstu noteikumiem

Uzņēmumi un pilsoņi pauda ļoti līdzīgas bažas par tiešsaistē pieejamo informāciju par ES un valstu noteikumiem. Lielākā daļa respondentu izmanto internetu par pirmo avotu, lai atrastu informāciju par šiem jautājumiem (74 % uzņēmumu un 80 % pilsoņu). Lielākā daļa ir mēģinājuši šādu informāciju atrast tiešsaistē (attiecīgi 78 % un 70 %), bet atzīst, ka tas bijis sarežģīti (attiecīgi 80 % un 60 %). Galvenos sarežģījumus rada ierobežotā atrašanas iespēja (attiecīgi 48 % un 43 %), kvalitāte (40 % abos gadījumos) un valoda (attiecīgi 24 % un 13 %).

Tas atspoguļojas atbildēs par tiešsaistē pieejamās informācijas kvalitātes kritērijiem. Abas kategorijas norādīja uz šādiem trim galvenajiem elementiem: lai informāciju varētu atrast (attiecīgi 82 % un 72 %), lai tā būtu aktuāla, praktiska un atjaunināta (attiecīgi 77 % un 69 %) un lai tā būtu pieejama kādā citā ES valodā (attiecīgi 72 % un 64 %). Turklāt 91 % uzņēmumu un 87 % pilsoņu spēj saprast informāciju citā ES valodā, kas visbiežāk ir angļu valoda (attiecīgi 88 % un 78 %), kurai seko franču un vācu valoda.

Respondenti uzskata, ka iestādēm būtu obligāti jānodrošina minimāla informācija, kas vajadzīga, lai veiktu pārrobežu darbības (80 % abos gadījumos), un ka tā būtu jāsniedz vismaz vēl vienā citā ES valodā (attiecīgi 77 % un 72 %). Efektīvākais veids, kā novērst nepilnības, ir nodrošināt, ka valstu iestādes sniedz visu informāciju (77 % uzņēmumu un 63 % pilsoņu to uzskata par ļoti efektīvu) vai vismaz minimālu informāciju, kas vajadzīga pārrobežu lietotājiem (68 % uzņēmumu to uzskata par ļoti efektīvu), un vismaz vēl vienā citā valodā (72 % uzņēmumu un 63 % pilsoņu to uzskata par ļoti efektīvu). Lielākā daļa valsts iestāžu uzskata, ka nepieciešamā informācija jau tiek sniegta (50 %). Vairākums uzskata, ka ir sarežģīti, bet iespējami sniegt visu informāciju, kas vajadzīga pārrobežu darbībām (50 %), sniegt informāciju centralizētā ES datubāzē (48 %) un sniegt informāciju vismaz vēl vienā citā ES valodā.

Attiecībā uz noteikumiem un procedūrām saistībā ar ražojumiem un pakalpojumiem lielākā daļa uzņēmumu (81 %) atbalsta attiecīgo kontaktpunktu apvienošanu. Atbildējušās valsts iestādes to uzskata par reāli īstenojamu (70 %). Lielākā daļa valsts iestāžu uzskata, ka tas būtu vēlams vai ļoti vēlams, lai gan šādu integrēšanu uzskata par sarežģītu vai zināmā mērā sarežģītu (attiecīgi 28 % un 48 %).

2.2.2.    E-procedūras, kas nodrošinātu atbilstību valstu noteikumiem

Aptuveni puse uzņēmumu un pilsoņu ir mēģinājuši izpildīt kādu e-procedūru kādā citā ES/EEZ valstī. Galvenās problēmas, ar ko saskaras uzņēmumi, ir plašs specifisku terminu lietojums, nepilnīgas darījumu veikšanas iespējas un nepieciešamība tulkot vai apliecināt dokumentus. Pilsoņiem galvenās problēmas rada nepilnīgas darījumu veikšanas iespējas, ierobežotas atrašanas iespējas un valodas problēmas. Abas respondentu grupas par steidzamākajām atzina problēmas saistībā ar valodu un dokumentu uzrādīšanu.

Svarīgākie e-procedūru kvalitātes elementi ir procedūru īstenošanas iespēja tiešsaistē (69 % uzņēmumu un 72 % pilsoņu), viegla navigācija un pakāpeniski norādījumi (attiecīgi 80 % un 72 %), tulkojums kādā citā ES valodā (attiecīgi 65 % un 67 %) un palīdzības dienests (attiecīgi 51 % un 63 %).

Uzņēmumiem trīs prioritārās procedūras, kas būtu jādara pieejamas tiešsaistē, ir 1) uzņēmējdarbības reģistrēšana; 2) reģistrācija PVN reģistrā; 3) PVN atmaksa. Pilsoņiem tās ir 1) personas apliecības pieprasīšana vai atjaunošana; 2) profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pieprasīšana; 3) adreses maiņas reģistrēšana.

Respondenti ir vienisprātis, ka būtu jānosaka obligāts pienākums darīt procedūras pieejamas vismaz vēl vienā citā ES valodā (78 % uzņēmumu, 73 % pilsoņu un 55 % valstu iestāžu). Būtu jānosaka par obligātu, lai svarīgākās procedūras (attiecīgi 67 %, 69 % un 70 %) vai jebkura būtiska procedūra, kas tiks prasīta ar turpmākiem ES tiesību aktiem (attiecīgi 69 %, 67 % un 48 %), būtu pilnībā izpildāmas tiešsaistē.

Šīs darbības tika atzītas par efektīvākajiem pasākumiem, kas sekmētu pāreju uz e-procedūrām. Puse valstu iestāžu uzskata, ka šīs darbības ir sarežģītas, bet iespējamas. Otra puse dalās iestādēs, kas tās uzskata par jau ieviestām, un tādās, kuras tās uzskata par neiespējamām vai nevajadzīgām.

Lielākā daļa valstu iestāžu uzskata, ka pāreja uz e-pārvaldi ir neitrāla (50 %) vai pozitīva (30 %) virzība. Pārvaldes iestādes dalās tādās, kas nākamo divu gadu laikā plāno darīt tiešsaistē pieejamas papildu procedūras (kuras 83 % no šiem gadījumiem būtu pilnībā īstenojamas), un tādās, kuras to neplāno.

2.2.3.    Personalizētas palīdzības un konsultāciju pakalpojumi

Respondenti norādīja, ka personalizētiem palīdzības pakalpojumiem ir šādi svarīgākie kvalitātes kritēriji: atbildēm jābūt ātrām (70 % uzņēmumu un 63 % pilsoņu), jāatbild uz konkrēto jautājumu/pieprasījumu (attiecīgi 75 % un 79 %), jābūt uzticamām un likumīgām (attiecīgi 69 % un 60 %), jābūt skaidrām, vienkāršām un bez juridiskas terminoloģijas (64 % uzņēmumu), pakalpojumiem jābūt pieejamiem kādā svešvalodā (attiecīgi 68 % un 58 %) un pa dažādiem kanāliem (35 % pilsoņu).

2.2.4.    Atsauksmju mehānisms

Lielākā daļa respondentu ir labprāt sniegtu atsauksmes par savu vienotā tirgus pieredzi, lai politikas veidotāji varētu pēc tām vadīties.

2.3Sanāksmes un viedokļu apmaiņa ar ieinteresētajām personām no uzņēmumu un pilsoņu vidus

Galveno ieguldījumu nodrošināja:

-uzklausīšana „ES pilsonība praksē”, kas norisinājās 2016. gada martā;

-diskusijas ikgadējās MVU asamblejas laikā Luksemburgā 2015. gada novembrī; diskusijas ar MVU sūtņiem 2016. gada jūnijā un oktobrī;

-divpusējās sanāksmes ar uzņēmumu un patērētāju pārstāvju organizācijām 2016. gadā (Eurochambres, Eurocommerce, BUSINESSEUROPE, valstu tirdzniecības kameras, CEA-PME, Startup City Alliance Europe, Eiropas rūpnieku apaļais galds utt.), kā arī ar uzņēmumiem, kuri darbojas vairākumā ES valstu;

-diskusijas Komisijas ekspertu grupās, arī grupās, kas risina jautājumus par e-pārvaldi, Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, personu tiesībām uz brīvu pārvietošanos un nepārstāvētu personu tiesībām uz konsulāro aizsardzību ārvalstīs, kā arī ES Pilsonības starpdienestu grupā;

-diskusijas Komisijas tīklos, piemēram, Pārvaldības komitejā horizontāliem jautājumiem, kuri saistīti ar pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, REFIT platformā, vienotā tirgus forumā un Mazās uzņēmējdarbības akta sanāksmēs;

-uzņēmumu un patērētāju apvienību nostāju dokumenti, kas tika iesniegti tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas ietvaros;

-uzstāšanās un diskusijas ekspertu grupās par esošajiem instrumentiem, tostarp "Tavas Eiropas" redakcijā, "Tavas Eiropas" konsultāciju nodaļā, SOLVIT tīklā, EU-GO tīklā (vienotie kontaktpunkti), Europe Direct kontaktcentros utt.

2.3.1.    Tiešsaistē pieejamā informācija par piemērojamiem ES un valstu noteikumiem

Ieinteresēto personu sanāksmēs tika apstiprināts, ka informācija par noteikumiem ES valstīs ir vajadzīga, bet to grūti atrast.

Viens no Eiropas patērētāju centriem iesaka dalībvalstīm sniegt vismaz vienā svešvalodā visu informāciju, kas vajadzīga, lai iesaistītos pārrobežu uzņēmējdarbībā vai privātās darbībās.

Ieinteresētās personas no uzņēmumu vidus norādīja, ka informācijai jābūt kvalitatīvai, pilnīgai, uzticamai, atjauninātai un drošai, lai lietotāji varētu uz to paļauties. Tai būtu jāietver detalizētas tehniskās un regulatīvās prasības par testēšanu un ziņošanu, kā arī informācija par nodokļiem, sociālo nodrošinājumu utt.

Eurochambres iekšējā apsekojumā tika apzināti galvenie vienotā tirgus šķēršļi. Tie ietver informācijas nepieejamību par noteikumiem un prasībām (81 %) un atšķirīgos valstu noteikumus attiecībā uz ražojumiem/pakalpojumiem (81 %).

Kāds liels uzņēmums, kas darbojas gandrīz visās dalībvalstīs, norādīja, ka pirms darbību sākšanas ir vajadzīgi vismaz 2 gadi, lai izpētītu juridiskās prasības, kuras attiecas uz uzņēmuma ražojumiem jaunā valstī. Uzņēmums šajā procesā iegulda ievērojamus resursus.

Dažādas uzņēmumu organizācijas savos nostājas dokumentos norādīja, ka būtu lietderīgi integrēt visus tiešsaistes informācijas rīkus vienā kopējā. Dažas ierosināja kopīgu arhitektūru informācijas sniegšanai dalībvalstīs. Tas palīdzēs informācijas sniedzējiem noteikt, kāda informācija viņiem ir jādara pieejama, un atvieglos meklēšanas procesu lietotājiem.

2.3.2    E-procedūras, kas nodrošinātu atbilstību valstu noteikumiem

Lielākā daļa ieinteresēto personu no uzņēmumiem argumentē, ka visām procedūrām jābūt pilnībā pieejamām tiešsaistē, izvairoties no laika un naudas nelietderīgas izmantošanas. Dažas ir gatavas pieņemt izņēmumus tikai tad, ja ir apdraudēta drošība.

Dažas uzņēmumu apvienības pauda nožēlu, ka pašreizējiem vienotajiem kontaktpunktiem tiešsaistē ir pieejamas tikai dažas procedūras un tikai konkrētās nozarēs. Šīs apvienības atbalsta kontaktpunktu apvienošanu, lai uzlabotu to lietderību un efektivitāti. Dažas ieinteresētās personas ierosina Komisijai koordinēt un piemērot kvalitātes kritērijus un uzlabot valstu portālu sadarbspēju, ietverot pārrobežu e-parakstus un uz lietotājiem orientētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus.

Dažas ieinteresētās personas uzsvēra, ka sistēmu neatbilstības dēļ ir grūti elektroniski saņemt vietējo iestāžu atļaujas.

Daži uzņēmumi uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot glosāriju, kas viņiem palīdzētu atrast par konkrēto procedūru atbildīgo iestādi citā valstī, jo kompetences jomas nereti ir sadalītas dažādi.

Lielākā daļa uzņēmumu pārstāvju atbalsta kopīgas pieejas un plašāku saskaņošanu dalībvalstīs saistībā ar e-procedūrām un noteikumiem.

BusinessEurope norādīja šādas prioritāras procedūras saistībā ar pārrobežu darījumiem: uzņēmuma dibināšana, reģistrēšanās par nodokļu maksātāju, nodokļu veidlapu iesniegšana un e-iepirkums.

2.3.3.    Personalizētas palīdzības un konsultāciju pakalpojumi

MVU apvienības ir uzsvērušas, ka ir vajadzīgi kvalitatīvi palīdzības pakalpojumi, it sevišķi, lai atrastu un izprastu valstu prasības. Lielāki uzņēmumi iesaka par mērenu samaksu sniegt palīdzības pakalpojumus, kas lietotājiem dotu pakāpeniskus norādījumus par attiecīgo pārrobežu darbību, lai nodrošinātu atbilstību vietējām prasībām. Mazāku nozaru pārstāvji argumentē, ka tiem nav valsts apvienību, kas varētu palīdzēt ieiet jaunos tirgos.

Vairākums apspriešanā iesaistīto ieinteresēto personu uzsvēra, ka palīdzības pakalpojumiem jābūt pieejamiem vismaz vienā valodā, ko dalībvalstīs daudzi saprot, piemēram, angļu valodā; dažas pat ierosināja, ka tai vajadzētu būt pieejamai visās valodās.

2.4.    Apspriešanās ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm

Apspriešanās ar dalībvalstīm notika ekspertu grupā, kas risina jautājumus par Pakalpojumu direktīvu, Savstarpējās atzīšanas komitejā, kā arī divpusējās sanāksmēs ar valstu iestādēm un to pārstāvniecībām Briselē. Dažas dalībvalstis tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas ietvaros arī iesniedza nostājas dokumentus.

Turklāt 17 dalībvalstis ir izdevušas nostājas dokumentu, aicinot izveidot vienotu digitālo vārteju (pilnībā funkcionējošu e-pārvaldes portālu) tīklu, lai palīdzētu uzņēmumu izveides, izvēršanas un tirdzniecības darījumu veikšanas procesā ārvalstīs, sniedzot visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai darbotos citā dalībvalstī. Dalībvalstis arī piekrīt, ka uzņēmumiem izveides un darbības nolūkā jebkurā vietā ES būtu jāīsteno tikai viens digitālais process.

2.4.1.    Vienotās digitālās vārtejas pārvaldība

Lielākā daļa dalībvalstu argumentē, ka ir skaidri jāsadala atbildības jomas starp valsts un ES līmeni. Visi respondenti uzskata, ka tiesībām un pārvaldībai attiecībā uz saturu vajadzētu būt valstu atbildībā. Lielākā daļa respondentu vēlētos, lai Eiropas Komisija uzņemas izteiktas koordinācijas funkcijas, nosakot mērķus attiecībā uz atjauninājumiem, saturu, lietderību utt. Daži atbalsta spēcīgākas koordinācijas struktūras izveidi (piemēram, salīdzinājumā ar EUGO tīklu). Daudzi atbalsta piespiedu izpildes pasākumus, ja netiek ievēroti pieņemtie kvalitātes standarti. Dalībvalstis arī uzsvēra, ka ir jāsaglabā to autonomija valsts līmeņa iniciatīvās.

Dalībvalstis arī norādīja, ka ir vajadzīga iniciatīvu un portālu dziļāka integrēšana ES līmenī.

Vairums ieinteresēto personu no šīs kategorijas atbalsta datu un lietotāju atsauksmju apkopošanu, kas pilnveidotu pakalpojumus.

2.4.2.    Tiešsaistē pieejamā informācija par piemērojamiem ES un valstu noteikumiem

Lielākā daļa dalībvalstu atbalsta pamatinformācijas sniegšanu par pārrobežu darbībām un piekrīt apvienot vai sasaistīt esošos kontaktpunktus, kā arī atļaut informāciju sniegt vēl kādā citā plaši izmantotā ES valodā.

2.4.3.    E-procedūras, kas nodrošinātu atbilstību valstu noteikumiem

Liecības rāda, ka procedūru nodrošināšana tiešsaistē prasa lielus ieguldījumus, kas dažreiz palēnina to pieņemšanu. Tomēr dažas dalībvalstis ir norādījušas, ka līdz ar VDV varētu panākt efektīvāku saziņu un datu kopīgošanu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Tā palīdzēs noteikt un turpināt racionalizēt dalībvalstīs visbiežāk izmantotās procedūras. Dažas dalībvalstis attiecībā uz turpmākiem ES tiesību aktiem un to īstenošanu valstu līmenī atbalsta principu "digitalizācija pēc noklusējuma".

Vairums dalībvalstu uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt sadarbspēju un ņemt vērā sarežģījumus, ko rada identificēšana, autentificēšana un elektroniskais paraksts.

2.4.4.    Personalizētas palīdzības un konsultāciju pakalpojumi

Dažas dalībvalstis pauda bažas par VDV izveides iespējamo ietekmi uz ieguldījumiem, kas ir veikti vienoto un citu kontaktpunktu vai tirdzniecības kameru portālu izveidē. Vairākums atbalsta VDV izveidi uz esošo sistēmu bāzes.

2.5.    Secinājumi

Galvenie no apspriešanās secināmie elementi ir nepieciešamība pievērsties ar vienoto tirgu saistītās informācijas apjomam un kvalitātei, e-procedūrām un pieejamajiem palīdzības pakalpojumiem. Iniciatīvas mērķi ir saņēmuši plašu atbalstu, un ieinteresētās personas ir paudušas lielu ieinteresētību to konkrētā īstenošanā.

Uzņēmumi un pilsoņi uzskata, ka piekļuve visai attiecīgajai informācijai būtu lietderīga, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Dalībvalstis uzskata, ka obligāti nepieciešamā informācija jau tiek nodrošināta un ka būtu sarežģīti tiešsaistē piedāvāt visu informāciju.

Lielākā daļa respondentu vēlētos pārrobežu procedūras īstenot tiešsaistē. Dalībvalstis pauž bažas par to, vai tas ir iespējams, it sevišķi saistībā ar e-parakstu autentificēšanu un savstarpējo atzīšanu, kā arī saistībā ar izmaksām, kuras rastos, visas procedūras darot pieejamas tiešsaistē. Vairums dalībvalstu vēlētos, lai VDV tiktu bāzēta uz esošajām sistēmām.

Ierosinātajā izraudzīto variantu kopumā, kas ir izklāstīts ietekmes novērtējumā, šie rezultāti ir pilnībā ņemti vērā.