12.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/38

1.

Vairāk nekā viena trešā daļa ES iedzīvotāju dzīvo un strādā Eiropas pierobežas reģionos. Šīm robežām ir tieša un netieša ietekme uz viņu dzīvi. Ir izrādījies, ka pārrobežu sadarbība ir visefektīvākais veids, kā pārvarēt barjeras efektu un robežu sadalošo ietekmi, integrēt pierobežas reģionus un uzlabot pierobežas reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2.

Eiropas teritoriālajai sadarbībai ir liela nozīme pierobežas šķēršļu novēršanā un pārrobežu sadarbības veicināšanā. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam reģionu savstarpējā sadarbībā tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi euro, un no tiem aptuveni 6,6 miljardi nonāks pārrobežu reģionos.

3.

Pateicoties Interreg A projektiem, ir sasniegti daudzi konkrēti rezultāti, kas devuši labumu daudziem Eiropas iedzīvotājiem ļoti dažādās teritorijās visā ES. Pārrobežu sadarbības programmās (1) svarīgs un veiksmīgs instruments ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir veicināt pierobežas reģionu konverģenci un uzsākt vietēja līmeņa kontaktus starp cilvēkiem.

4.

Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (P2P) un maza mēroga projektus var definēt atkarībā no to lieluma, darbības ilguma un satura. Maza mēroga projekti parasti ir mazāki nekā standarta lieli projekti (piemēram, maksimāli 100 000 EUR apmērā (2)). Tiem var būt arī ierobežots ilgums, un to galvenais mērķis ir finansēt iniciatīvas daudzās dažādās pārrobežu sadarbības jomās, kas ietekmē vietējo līmeni, un līdz ar to atbalstīt ES programmu galvenos tematiskos mērķus (tostarp uzticēšanās veidošanu, labvēlīgu pamatnosacījumu un augšupējas pieejas izveidi, kā arī jaunu partnerību uzsākšanu). Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projekti ir maza mēroga projekti, kas galvenokārt orientēti uz to, lai veicinātu kontaktus un mijiedarbību starp cilvēkiem dažādās robežas pusēs. Tiem parasti ir mazāks budžets un arī ierobežots darbības ilgums. Projektu darbības notiek mazākās ģeogrāfiskās teritorijās (parasti eiroreģionu līmenī), un tajos izmantotās pieejas parasti ir pielāgotas konkrētām vietām.

5.

Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus īsteno daudzās un dažādās jomās, tādās kā kultūra (piemēram, kaimiņu reģiona valodas mācīšanās), sports, tūrisms, izglītība un profesionālā apmācība, ekonomika, zinātne, vides aizsardzība un ekoloģija, veselības aprūpe, transports un maza mēroga infrastruktūra (pārrobežu savienojumu trūkums), administratīvā sadarbība, reklāmas pasākumi utt.

6.

Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti ir pieejami daudziem un dažādiem labumguvējiem: piemēram, pašvaldībām, NVO (dažādu veidu apvienībām, platformām, tīkliem, fondiem, baznīcām u.c.), izglītības iestādēm (skolām, profesionālās apmācības centriem un augstskolām), pētniecības un uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām.

7.

Šos projektus ir atbalstījušas vairākas pārrobežu sadarbības programmu paaudzes. Pašreizējā periodā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus 19 pārrobežu sadarbības programmās (aptuveni vienā trešdaļā no tām) galvenokārt atbalsta, izmantojot kādu no mazo projektu fondiem (SPF) vai līdzīgu instrumentu (ko dažkārt dēvē par mikroprojektu, mērķfondu vai pamatprojektu mazo projektu/iniciatīvu atbalstam). Šie mazo projektu fondi parasti tiek veidoti kā “jumta” projekti, kuru ietvaros tiek īstenoti vairāki mazāki apakšprojekti.

8.

Finansējuma līmenis kopumā ir bijis diezgan zems – no 1,5 % līdz 20 % no programmu piešķīruma (zemāks “vecajās” ES dalībvalstīs, savukārt jaunajās dalībvalstīs un pie “vecajām” ārējām robežām pieprasījums ir bijis daudz lielāks).

9.

Neatkarīgi pētījumi par pārrobežu sadarbību un visu Interreg pasākumu līdzšinējais novērtējums (3) liecina, ka Interreg A programmās labākie kvalitatīvie rezultāti tiek sasniegti, nevis galvenokārt izmantojot paraugprojektus, bet gan dažādus uz pārrobežu sadarbību patiesi orientētus projektus, kuros ņemtas vērā reģionu vajadzības, vienlaikus tieši iesaistot iedzīvotājus, vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šo Interreg A programmu (apakšprogrammu) pārvaldība diezgan bieži ir decentralizēta. Jau no paša Interreg programmu sākuma (1990) vislabākos novērtējuma rezultātus bieži ir uzrādījušas decentralizēti pārvaldītās programmas, un daudzas no tām atbalsta iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus.

10.

Neraugoties uz šo projektu pozitīvo ietekmi, tie saskaras ar dažām nozīmīgām grūtībām. Tie nav nostiprināti regulās, un pārvaldības iestādes bieži vien dod priekšroku lielākiem projektiem, jo izmaksu ziņā tie ir efektīvāki (iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem ir augstākas administratīvās izmaksas) un rada izmērāmu ietekmi. Turklāt ir sarežģīti šādu projektu “maigo” ietekmi savienot ar rādītājiem, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kura vērsta uz nodarbinātību un izaugsmi (trūkst metodoloģijas un piemērotu novērtēšanas rādītāju).

11.

Šā atzinuma galvenais mērķis ir izstrādāt uz faktiem balstītu sarakstu, kādus ieguvumus un pievienoto vērtību sniedz šādi projekti un to decentralizēta īstenošana, kas uzticēta eiroreģioniem un līdzīgām struktūrām, piemēram, ETSG; sniegt ieteikumus par šo projektu tālāku vienkāršošanu un, visbeidzot, nākt klajā ar priekšlikumiem turpmākajām pārrobežu sadarbības programmām, tādējādi sniedzot ieguldījumu debatēs par turpmāko kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada.

12.

uzskata, ka iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektiem kopumā ir liela Eiropas pievienotā vērtība un tie ievērojami veicina pārrobežu sadarbības programmu galvenā mērķa sasniegšanu, pārvarot robežu šķēršļus un integrējot pierobežas teritorijas un to iedzīvotājus. Konkrēti būtu jāuzsver šādi minēto projektu sniegtie ieguvumi. Tie:

13.

tomēr uzskata, ka plašākas partnerības, ja atbilstīgā teritorija ir lielāka, sniedz priekšrocības, taču apzinās arī iespējamo negatīvo ietekmi: programmās ir grūtāk atspoguļot lielas teritorijas dažādo apgabalu konkrētās vajadzības. Pastāv tendence atbalstīt lielākus projektus, un šis atbalsts kļūst grūtāk pieejams vietējiem/reģionālajiem dalībniekiem;

14.

norāda, ka šādu programmu decentralizēta pārvaldība, piemēram, veicinot apakšprogrammas un nodrošinot finansējumu arī maza mēroga un iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem, ir vislabākais pret šo tendenci vērstais risinājums, kas ļauj nodrošināt programmu tuvumu iedzīvotājiem;

15.

norāda uz priekšrocībām, kas paveras, ja decentralizēti pārvalda mazo projektu fondus (vai līdzīgus instrumentus, ko izmanto iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu finansēšanai):

16.

apzinās, ka šāda pieeja var radīt salīdzinoši augstākas administratīvās izmaksas. Būtu jāuzsver, ka papildus parastajām projektu administrēšanas darbībām tiek īstenotas daudzas citas darbības (piemēram, informētības uzlabošana, ieteikumu sniegšana attiecībā uz sagatavošanu, īstenošanu un pārskatiem). Bez šādas decentralizētas rūpēšanās un augšupējas pieejas šādus projektus realizēt ir grūti;

17.

norāda, ka ieguvumus, ko sniedz iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu decentralizēta īstenošana, vislabāk var nodrošināt, iesaistot eiroreģionus un līdzīgas pārrobežu struktūras (4). Tām varētu būt arī ETSG juridiskā forma, kas ir ļoti piemērota šādam uzdevumam;

18.

iesaka: lai nodrošinātu sekmīgu īstenošanu, šīm struktūrām vajadzētu būt lielai pieredzei vietējā un reģionālā līmeņa pārrobežu sadarbībā. Tām vajadzētu:

19.

uzsver: lai saglabātu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un decentralizētu pārvaldību, šie projektiem un procedūrām ir jābūt ļoti vienkāršiem;

20.

norāda, ka RK ir paudusi savu nostāju atzinumā “ESI fondu vienkāršošana no vietējo un reģionālo pašvaldību perspektīvas” (7). Ieteikumi attiecībā uz pārrobežu sadarbību – piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) izslēgšana no valsts atbalsta noteikumu darbības jomas vai elastīgāka pieeja stratēģijas “Eiropa 2020” tematisko mērķu piemērošanā – ir vēl jo būtiskāki attiecībā uz iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektiem;

21.

norāda, ka vienkāršākas procedūras ir jānosaka proporcionāli iesaistītajām summām – tas attiecināms gan uz šo projektu pārvaldību (administrēšanu, finanšu pārvaldību, kontroles mehānismiem u. c.), gan uz mērķa grupām (administratīvā sloga samazināšanu, iepriekšēju informāciju par konkrētiem mērķiem, principa “tikai vienreiz” piemērošanu (8)). Šīs vienkāršākās procedūras ir jāpiemēro visos projekta cikla posmos;

22.

iesaka kontroles, uzraudzības un revīzijas laikā vairāk pievērsties saturam un rezultātiem, nevis tikai procesiem;

23.

aicina visos dalītas pārvaldības līmeņos nodrošināt un izmantot piemērotas vienkāršotas izmaksu iespējas, kas iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektos būtu galvenā pieeja. Neraugoties uz nepieciešamo publiskā finansējuma kontroli, RK aicina šo projektu pārskatos izmantot “tikai vienreiz” principu, vienreizējus maksājumus, vienotas likmes principu un vienkāršotus izmaksu pārskatus (piemēram, standarta vienības izmaksas) un popularizēt šo pieeju;

24.

uzskata: ņemot vērā pašreizējo situāciju ES (nacionālisma izplatību, Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, migrācijas krīzi, ekonomikas un monetārās problēmas), kļūst skaidrs, ka aizvien vairāk ir nepieciešams popularizēt ES rīcības īpašās priekšrocības un pievienoto vērtību. Pārrobežu sadarbība un jo īpaši iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti ir viens no redzamākajiem piemēriem, kas atspoguļo šādus īpašus ieguvumus un pievienoto vērtību iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Šādā veidā skaidri parādās ES fondu pozitīvā ietekme uz ES iedzīvotāju reālo dzīvi, izredzēm un uztveri;

25.

uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm būtu jācenšas popularizēt šādu projektu rezultātus un sniegtos ieguvumus – ne tik daudz pierobežas reģionos, kur tie ir acīmredzami, bet vairāk valstu (dalībvalstu) un Eiropas līmenī (ES iestādēs), kas pieņem lēmumus par kohēzijas politiku. Šā atzinuma un brošūras, kurā minēti konkrētu projektu piemēri, mērķis ir atbalstīt šos centienus. Šos rezultātus var palīdzēt popularizēt arī Eiropas Sadarbības diena;

26.

atzīst nepieciešamību ieviest īpašu metodoloģiju, ar ko novērtēt mazo projektu fondus (un līdzīgus instrumentus), ar kuriem atbalsta iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus. Ņemot vērā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektu “maigo” raksturu, ir skaidrs, ka standartizēti rezultātu rādītāji nav piemēroti šāda novērtējuma veikšanai (piemēram, uzticēšanās līmeņa vai aizspriedumu pārvarēšanas mērīšanai). Šajā saistībā tiek ierosināts uzskatīt, ka jau tikai tas vien, ka pierobežas reģionos notiek pārrobežu sadarbība starp iedzīvotājiem un iestādēm, ir pozitīvs rezultāts pats par sevi (līdzīgi kā aizvien lielākais to studentu skaits, kas mācās ārzemēs, pateicoties Erasmus programmai). Iesaistīto iedzīvotāju un sadarbības partneru skaitam jābūt pietiekamam. Maza mēroga projekti palīdz sasniegt ar attiecīgo ieguldījumu prioritāti saistītos rādītājus, taču arī šajos projektos, kas nav tikai iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projekti, sadarbības partneru aspekts un pārrobežu sadarbībā aktīvi iesaistījušos personu skaits būtu jāņem vērā, jo tas veido partneru spēju turpināt attīstīt šo sadarbību nākotnē. Tas ļauj ES pasākumu darbības jomu paplašināt ar teritoriālo pieeju, kas vērsta uz iedzīvotājiem, kuri apņemas veidot “vairāk Eiropas” uz vietas. Profesionālās un starpkultūru prasmes, ko apgūst pārrobežu projektu grupas dalībnieki, ļoti bieži ir vērtīgākas nekā paši projekta rezultāti (neliela apjoma ieguldījumi);

27.

iesaka iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus kā pārrobežu sadarbības programmu leģitīmu instrumentu nostiprināt regulās par ES atbalstu pārrobežu sadarbībai un aicina Komisiju iekļaut nepieciešamos noteikumus priekšlikumā par regulu nākamo paaudzi;

28.

iesaka Komisijai rosināt iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus uzskatīt par pārrobežu sadarbības programmu daļu, jo īpaši gadījumos, kad vietējā un reģionālajā līmenī ir pieprasījums pēc šādiem projektiem. Lai apmierinātu šo augšupējo pieprasījumu, būtu jānodrošina pietiekams finansējums. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš robežu apgabaliem, kurus ietekmēs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (9) un kur būtu jārod risinājumi, kas ļautu turpināt sadarbību ar Apvienotās Karalistes vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citiem partneriem;

29.

norāda, ka pilnīgus ieguvumus no šādiem projektiem var nodrošināt, piemērojot decentralizētas pārvaldības principu – izmantojot vai nu mazo projektu fondus vai citus līdzīgus instrumentus, vai koordinācijas komitejas tieši uz vietas. Ir svarīgi, lai katrs pierobežas reģions varētu brīvi izmantot savus esošos instrumentus un procedūras, kas daudzus gadus ir izrādījušies efektīvi, vienlaikus nodrošinot šāda finansējuma nepārtrauktību ar vispārējo mērķi saglabāt programmas tuvumu iedzīvotājiem;

30.

iesaka veidot sistēmu, kurā ietilptu eiroreģioni vai līdzīgas struktūras un ETSG, lai garantētu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu decentralizētu īstenošanu, nodrošinot to nepārtrauktību un ņemot vērā šādu struktūru jau esošās funkcijas (piemēram, “jumta projektu” saņēmēji), kuras ir izrādījušās lietderīgas. Pierobežas zonās, kur šādu struktūru nav, būtu jāveicina to izveide vai jārod citi piemēroti risinājumi, pēc iespējas ievērojot iepriekš minētos principus;

31.

uzsver: lai saglabātu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un sniegtos ieguvumus, tiem un to pārvaldībai jābūt pēc iespējas vienkāršākai. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz saturu, nevis uz procedūrām, un priekšroka būtu dodama vienkāršotām izmaksu iespējām;

32.

norāda, ka iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektos bieži iesaistās partneri no publiskiem vai daļēji publiskiem dienestiem, un tie mazina sekas, ko rada regulējuma un finansēšanas atšķirības starp organizācijām dažādās dalībvalstīs. Tomēr veiksmīgi iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projekti būtu jāturpina finansēt arī pēc projekta finansēšanas termiņa beigām, izmantojot strukturālo finansējumu. Nākamajā plānošanas periodā būtu jāiegulda lielāks darbs, lai pierobežu reģionos gūto pieredzi darītu zināmu valstu likumdevējiem. Dalībvalstīm būtu jāvienojas par robežu paktu, lai mazinātu ietekmi, kādu pierobežas reģionos rada valstu regulējums un finansējums;

33.

aicina dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Parlamentu ņemt vērā šos konkrētos ieteikumus un, gatavojot tiesību aktu priekšlikumus par pārrobežu sadarbības programmu nākamo paaudzi un izstrādājot šīs programmas, ietvert visus nepieciešamos noteikumus to īstenošanai un šos ieteikumus ņemt vērā programmu sekmīgā īstenošanā. Tas nodrošinās, ka Eiropas pierobežas reģionu iedzīvotāji spēcīgi sajutīs Eiropas integrācijas sniegtās priekšrocības.