—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par ES pilsonību “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā” (COM(2017)0030),

—

ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 25. pantu sagatavoto 2017. gada 24. janvāra Komisijas ziņojumu par 2013.–2016. gadā panākto virzībā uz reālu ES pilsonību (COM(2017)0032),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gadā rīkotās sabiedriskās apspriešanas par ES pilsonību rezultātus un 2015. gada Eirobarometra aptauju par vēlēšanu tiesībām un pilsonību rezultātus,

—

ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 6. un 9.–12. pantu, LESD 18.–25. pantu un ES Pamattiesību hartas 11., 21. un 39.–46. pantu,

—

ņemot vērā tiesiskuma ievērošanu, kas noteikta LES 2. pantā,

—

ņemot vērā LES 3. panta 2. punktu, kurā noteiktas personu tiesības brīvi pārvietoties,

—

ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 44. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu,

—

ņemot vērā LESD 165. pantu,

—

ņemot vērā LESD 227. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu,

—

ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

—

ņemot vērā Padomes 2016. gada 29. februāra secinājumus par vienotā tirgus stratēģiju (1) un jo īpaši dokumentu par 2015. gada 18. septembrī Lisabonā rīkotās SOLVIT centru neoficiālās sanāksmes rezultātiem (2),

—

ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par ES pilsonību: “ES pilsoņi — jūsu tiesības, jūsu nākotne” (3),

—

ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā (4),

—

ņemot vērā 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats (5),

—

ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par adopcijas pārrobežu aspektiem (6),

—

ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju (7) par programmas “Eiropa pilsoņiem” īstenošanu,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0411),

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu par tā darba grupas bērnu labklājības jautājumos darbību (8) un jo īpaši tajā paustos secinājumus,

—

ņemot vērā 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas darbību 2015. gadā (9),

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2017. gada 23. marta atzinumu (10) un Konstitucionālo jautājumu komitejas 2017. gada 1. jūnija atzinumu (11) attiecībā uz Komisijas ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2015. gadā,

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2016. un 2017. gadā rīkotās uzklausīšanas un jo īpaši 2017. gada 11. maija kopīgo atklāto uzklausīšanu “ES pilsoņu situācija un tiesības Apvienotajā Karalistē”, ko kopīgi rīkoja LIBE, PETI un EMPL komiteja, 2016. gada 11. oktobra atklāto uzklausīšanu “Šķēršļi ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū”, 2017. gada 4. maija atklāto uzklausīšanu “Diskriminācijas novēršana un minoritāšu aizsardzība” un Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta un Eiropas Parlamenta LIBE, PETI, AFCO un JURI komitejas 2016. gada 15. martā rīkoto kopīgo atklāto uzklausīšanu “Savienības pilsonība praksē”, un LIBE un PETI komitejas 2017. gada 29. jūnijā rīkoto kopīgo uzklausīšanu par bezvalstniecību,

—

ņemot vērā PETI komitejas uzklausīšanu 2016. gada 23. februārī“ES Pamattiesību hartas jomas paplašināšana (51. pants)”, uzklausīšanu 2016. gada 21. jūnijā“Pārredzamība un informācijas brīvība ES iestādēs” un uzklausīšanu 2017. gada 22. jūnijā“Atjaunot iedzīvotāju paļāvību un uzticēšanos Eiropas projektam”, kā arī šajā sasaukumā rīkotās iepriekšējās uzklausīšanas par tematiem “Tiesības iesniegt lūgumrakstu” (2015. gada 23. jūnijā) un “Eiropas pilsoņu iniciatīva” (2015. gada 26. februārī),

—

ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2016. un 2017. gadā pasūtītos pētījumus pēc Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma, proti, “Obstacles to the right of free movement and residence for EU citizens and their families” (Šķēršļi ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā), “Discrimination(s) as emerging from the petitions received” (Diskriminācijas gadījumi, kas izriet no saņemtajiem lūgumrakstiem), “The impact of Brexit in relation to the right to petition and on the competences, responsibilities and activities of the Committee on Petitions” (Brexit ietekme uz tiesībām iesniegt lūgumrakstus un uz Lūgumrakstu komitejas kompetenci, pienākumiem un darbībām) un “The protection role of the Committee on Petitions in the context of the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities” (Lūgumrakstu komitejas aizsardzības pienākumi saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0385/2017),

A.

tā kā ES pilsonība un ar to saistītās tiesības sākotnēji tika ieviestas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu un tika pastiprinātas ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, kā arī ar ES Pamattiesību hartu;

B.

tā kā pilsonības īstenošana prasa visupirms garantēt un ļaut izmantot visas cilvēktiesības un jo īpaši ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

C.

tā kā, lai varētu patiesi izmantot tiesības un brīvības, kas izriet no ES pilsonības, būtiski svarīga ir holistiska pieeja, kas izstrādāta, lai sasniegtu ES Līgumos noteiktos mērķus, piemēram, pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu;

D.

tā kā ES pilsonību var iegūt tikai tad, ja ir iegūta dalībvalsts valstspiederība, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti; tā kā tajā pašā laikā ar to saistītās tiesības un pienākumi izriet no ES tiesību aktos noteiktā regulējuma un nav atkarīgi no dalībvalstīm; tā kā iepriekš minētā iemesla dēļ tāpat spēkā ir tas, ka dalībvalstis, tostarp to vietējās un reģionālās iestādes, nevar nepamatoti ierobežot šīs tiesības un pienākumus; tā kā saistībā ar iespējām iegūt valsts pilsonību dalībvalstīm būtu jāvadās pēc ES tiesību principiem, piemēram, proporcionalitātes un nediskriminācijas principa, kuri abi ir sīki skatīti ES Tiesas judikatūrā; tā kā saskaņā ar Līgumiem ES iestādēm ir vienlīdzīgi jāattiecas pret ikvienu ES pilsoni;

E.

tā kā ES iedzīvotāji paļaujas, ka dalībvalstis, tostarp to vietējās un reģionālās iestādes, piemēros gan Kopienas tiesību aktus, gan valsts tiesību aktus, un tas ir priekšnoteikums viņu no ES pilsonības izrietošo tiesību efektīvai īstenošanai;

F.

tā kā centieni veicināt ES pilsonību ir saistīti ar demokrātijas kvalitātes uzlabojumiem Savienībā, pamattiesību un pamatbrīvību izmantošanu praksē un iespēju ikvienam pilsonim tiešā veidā piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

G.

tā kā jebkādas vienpusējas izmaiņas dalībvalsts robežās ir vismaz LES 2. panta, 3. panta 2. punkta un 4. panta 2. punkta pārkāpums, kā arī apdraud visu no ES pilsonības izrietošo tiesību izmantošanu;

H.

tā kā ar Lisabonas līgumu ir nostiprinātas ES pilsonības neatņemamās tiesības un garantijas, kas cita starpā ietver brīvību ceļot, strādāt un mācīties citā dalībvalstī, piedalīties Eiropas politiskajā dzīvē, veicināt vienlīdzību un cieņu pret daudzveidību un tikt aizsargātiem pret diskrimināciju, jo īpaši diskrimināciju valstspiederības dēļ; tā kā pēdējās desmitgadēs arvien vairāk izmantojot tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, ir izveidojušās jauktas ģimenes — bieži ar bērniem — ar atšķirīgu valstspiederību; tā kā, lai gan tā ir pozitīva tendence attiecībā uz ES pilsonības kā institūcijas konsolidāciju, tā arī nozīmē īpašas vajadzības un problēmas dažādās jomās, arī saistībā ar juridiskiem aspektiem;

I.

tā kā perspektīva, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES (Brexit), ir uzsvērusi ES pilsonības tiesību svarīgumu un to izšķirīgo nozīmi miljonu ES pilsoņu ikdienas dzīvē un ir palielinājusi izpratni Eiropas Savienībā par iespējamo tiesību zaudēšanu, ko Brexit izraisīs abām pusēm, īpaši attiecībā uz tiem 3 miljoniem ES pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un 1,2 miljoniem Apvienotās Karalistes pilsoņu, kas dzīvo ES;

J.

tā kā pēc notikumiem Apvienotajā Karalistē, bēgļu humanitārās krīzes, augstā bezdarba un nabadzības līmeņa un ksenofobijas un rasisma pieauguma Eiropas Savienībā ir mazinājusies uzticēšanās ES sistēmai un Eiropas projektam kopumā;

K.

tā kā tiesības uz pārvietošanās brīvību un to izmantošana ir svarīgs ES pilsonības elements un papildina citas ES iekšējā tirgus brīvības; tā kā Eiropas jaunieši sevišķi augstu vērtē pārvietošanās brīvību, kas ES pilsoņu vērtējumā atpazīstamības un popularitātes ziņā ir pozitīvākais ES sasniegums pēc miera nodrošināšanas;

L.

tā kā pārvietošanās brīvību un tās īstenošanu ir pārkāpušas vairākas dalībvalstis, kuras ir izraidījušas vai draudējušas izraidīt no savas teritorijas ES pilsoņus, kā ziņots vairākos lūgumrakstos;

M.

tā kā, kā liecina Komisijai un SOLVIT adresētie lūgumraksti un sūdzības, ES pilsoņi pamattiesību un pamatbrīvību izmantošanā saskaras ar ievērojamām grūtībām būtisku ekonomikas un nodarbinātības problēmu dēļ, ko saasinājusi dalībvalstu administratīvais slogs un birokrātija, kā arī dalībvalstu iestāžu sniegtās nepareizās informācijas un/vai sadarbības trūkuma dēļ;

N.

tā kā princips, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkādu citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 21. pantā, ir galvenā ES pilsonības izpausme; tā kā tam ir arī izšķirīga nozīme sekmīgā pārvietošanās brīvības izmantošanā, kā par to liecina lūgumraksti;

O.

tā kā pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām, kas noteikta Līgumos; tā kā aptuveni 8 % ES pilsoņu ir piederīgi kādai nacionālajai minoritātei un aptuveni 10 % runā reģionālā vai minoritātes valodā; tā kā ir jāpastiprina efektīva minoritāšu aizsardzība;

P.

tā kā pilsoņu tiesību un demokrātisku iestāžu pastiprināšana ietver diskriminācijas un dzimumu nevienlīdzības apkarošanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

Q.

tā kā sieviešu nepietiekama pārstāvība ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, jo īpaši politikas jomā un uzņēmumu valdes līmenī, kavē spēju attīstību un vājina sieviešu līdzdalību ES demokrātiskajā dzīvē;

R.

tā kā sieviešu līdzdalību un vadību politisko lēmumu pieņemšanā vēl joprojām ietekmē dažādi šķēršļi, piemēram, joprojām pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi, kā arī nesenās ekonomikas krīzes sekas kopā ar tās negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesības problēmām;

S.

tā kā visā ES joprojām pastāv būtiskas nepilnības ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē upuru aizsardzībā pārrobežu ģimenes strīdu gadījumos;

T.

tā kā diskriminācija, ar kuru saskaras sievietes visā ES, ir šķērslis līdztiesības panākšanai; tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas kā vēlētājas, kā arī vadošajās pozīcijās neatkarīgi no tā, vai tas būtu vēlētos amatos, civildienestā, akadēmiskajās aprindās, plašsaziņas līdzekļos vai privātajā sektorā; tā kā plaši izplatītā multiplā diskriminācija, ar kuru saskaras sievietes, un proporcionāli lielais to sieviešu skaits, kuras cieš no nabadzības un sociālās atstumtības, ir šķēršļi viņu pilsoņu tiesību pilnīgai īstenošanai;

U.

tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, kas noteiktas LESD 20. un 227. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantā, ir viens no ES pilsonības pīlāriem, tās ir otras pazīstamākās ES pilsonības tiesības un tām jāveido saikne starp pilsoņiem un Eiropas iestādēm atklātā, demokrātiskā un pārredzamā procesā;

V.

tā kā ES pilsoņu pamattiesības varētu nodrošināt ar jaunu pieeju attiecībā uz ES Pamattiesību hartas 51. panta interpretāciju;

W.

tā kā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un viņiem ir demokrātiskas tiesības kandidēt un balsot Eiropas vēlēšanās, arī tad, ja viņi dzīvo citā dalībvalstī; tā kā pārvietošanās brīvību izmantojušo Eiropas pilsoņu tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās netiek vienādi veicinātas un sekmētas visās dalībvalstīs; tā kā vairākos lūgumrakstos ir norādīts uz administratīviem šķēršļiem un administratīvām vai cita rakstura nepilnībām attiecībā uz citā dalībvalstī dzīvojošu personu tiesībām balsot savas izcelsmes valsts nacionālajās vai reģionālajās vēlēšanās; tā kā daži pilsoņi tiek ierobežoti šo demokrātisko tiesību īstenošanā, piemēram, personas ar invaliditāti dalībvalstīs, kas ir ratificējušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, bet nav izpildījušas pienākumu reformēt savus vēlēšanu likumus, lai personas ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības balsot;

X.

tā kā iedzīvotājiem ir tiesības kopā ar citiem ES pilsoņiem no visām dalībvalstīm organizēt vai atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kam būtu jādod viņiem iespēja palīdzēt ES likumdošanas darba kārtības noteikšanā; tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir svarīgs tiešās demokrātijas instruments, kas ļauj iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā; tā kā šai iniciatīvai vajadzētu būt pārredzamai un efektīvai; tā kā šīs tiesības līdz šim nav pietiekami izmantotas;

Y.

tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES regulējumā ir būtiski veicinājusi pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā un ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem; tā kā Eiropas Savienības Padome savos 2011. gada 9. jūnija secinājumos Nr. 9166/3/11 un 9167/3/11 apstiprināja novērtēšanas procesa sekmīgo noslēgumu un Bulgārijas un Rumānijas tehnisko gatavību pievienoties Šengenas zonai;

Z.

tā kā drošība ir viens no jautājumiem, par ko ES pilsoņiem ir vislielākās bažas; tā kā ES būtu saviem pilsoņiem jārada sajūta, ka viņu brīvība tiek aizsargāta un drošība garantēta visā tās teritorijā, vienlaikus nodrošinot, ka tiek līdzvērtīgi ievērotas un aizsargātas viņu brīvības un tiesības; tā kā terorisms ir globāls drauds, kas ir efektīvi jārisina vietējā, valsts un ES līmenī, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu drošību;

AA.

tā kā saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu (SEC(2011)1556), kas pievienots priekšlikumam, kura rezultātā ir pieņemta Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīva (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs (12), gandrīz septiņi miljoni ES pilsoņu ceļo uz valstīm ārpus ES, kurās viņu pašu valstij nav savas vēstniecības vai konsulāta, vai dzīvo šādās valstīs; tā kā ir sagaidāms, ka nepārstāvēto ES pilsoņu skaits līdz 2020. gadam būs pieaudzis vismaz līdz desmit miljoniem; tā kā ES pilsoņiem, kuri dzīvo valstī ārpus ES, kurā viņu izcelsmes dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.