EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.4.2017

COM(2017) 189 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

2011.–2015. gada ziņojums par to, kā īstenota shēma ilgtermiņa valsts atbalstam lauksaimniecībai Somijas un Zviedrijas ziemeļu reģionos saskaņā ar Komisijas Lēmumiem 2009/3067 un 2010/6050

SATURS

1.    IEVADS    

2.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTĀ ATBALSTA VISPĀRĒJIE PRINCIPI    

2.1.    Atbalsta mērķi    

2.2.    Komisijas atļaujas    

2.3.    Apgabali, uz kuriem attiecas atbalsts    

2.4.    Saistība ar ražošanu    

3.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTĀ ATBALSTA SHĒMAS REFORMA    

4.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTAIS ATBALSTS SOMIJĀ 2011.–2015. GADĀ    

4.1.    Piešķirtās atļaujas    

4.2.    Izmaksātais atbalsts    

4.3.    Ražošanas apjomi ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā    

4.4.    Lauksaimniecības ekonomikas attīstība ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā    

5.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTAIS ATBALSTS ZVIEDRIJĀ 2011.–2015. GADĀ    

5.1.    Piešķirtās atļaujas    

5.2.    Izmaksātais atbalsts    

5.3.    Ražošanas apjomi atbalsta reģionā    

5.4.    Lauksaimniecības ekonomikas attīstība atbalsta reģionā    

6.    SECINĀJUMI    

6.1.    Somija    

6.2.    Zviedrija    

1.    IEVADS

Saskaņā ar 142. pantu Aktā par Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai 1 Komisija ir atļāvusi Somijai un Zviedrijai sniegt ilgtermiņa valsts atbalstu lauksaimniecībai ziemeļu apgabalos, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību. Šo atbalstu dēvē par ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu (“atbalsts”).

Šis ziņojums ir iesniegts Padomei saskaņā ar ziņošanas prasību pievienošanās akta 143. pantā, kurā noteikts, ka Komisija gadu pēc pievienošanās un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Padomei ziņojumu par piešķirtajām atļaujām un saskaņā ar šādām atļaujām piešķirta atbalsta rezultātiem. Iepriekšējie ziņojumi ir izstrādāti 1996., 2002. 2 , 2007. 3 un 2012. 4  gadā.

2.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTĀ ATBALSTA VISPĀRĒJIE PRINCIPI

2.1.    Atbalsta mērķi

Atbalstu galvenokārt piešķir tādēļ, lai saglabātu tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir dabiski pielāgota attiecīgo apgabalu klimatiskajiem apstākļiem, uzlabotu lauksaimniecības produktu ražošanas, tirdzniecības un pārstrādes struktūras, atvieglotu šo produktu realizāciju, nodrošinātu vides aizsardzību un saglabātu lauku ainavu.

2.2.    Komisijas atļaujas

Atbalsts ir atļauts ar atsevišķiem Komisijas lēmumiem 5 attiecībā uz Somiju un Zviedriju. Maksimālais maksājuma apjoms Somijai pašlaik ir EUR 382 miljoni gadā. Zviedrijai maksimālais maksājuma apjoms ir SEK 318,67 miljoni (aptuveni EUR 35 miljoni) 6 gadā.

Pamatnosacījumi ir noteikti pievienošanās akta 142. pantā; piešķirtā atbalsta kopsummai jābūt pietiekami lielai, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību ziemeļu apgabalos, bet tā nedrīkst veicināt kopējā atbalsta palielināšanos tiktāl, ka tas pārsniedz atbalsta līmeni atsauces periodā pirms pievienošanās, kas noteikts atļaujās. Atbalsts arī nedrīkst būt saistīts ar nākotnē plānotu ražošanu vai veicināt ražošanas pieaugumu salīdzinājumā ar atsauces līmeņiem, ko nosaka Komisija.

2.3.    Apgabali, uz kuriem attiecas atbalsts

Atbalsta shēmā ietvertie apgabali ir noteikti attiecīgajos lēmumos un atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles, kā arī ietver dažas blakus esošas platības uz dienvidiem no šīs paralēles, kurās ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, kas ievērojami apgrūtina lauksaimniecisko darbību. Nosakot šīs platības, tiek ņemti vērā tādi faktori kā zems iedzīvotāju blīvums (ne vairāk kā 10 iedzīvotāji/km2), izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP), kas izteikta procentos no kopējās platības (<10 %), lietošanai pārtikā paredzētu kultūraugu audzēšanai izmantotās lauksaimniecības zemes platība, kas izteikta procentos no ILZP (≤20 %), un komūnas, ko ieskauj citas tādas komūnas, kas atrodas iepriekš minētajās platībās (pat tad, ja tās neatbilst minētajām prasībām).

Atbalsta platība, uz ko attiecas šis paziņojums, ir 1 417 140 hektāri (ha) ILZP (55,5 % no kopējās ILZP) Somijā un 335 881 ha ILZP (11 % no kopējās ILZP) Zviedrijā.

1. attēls. Atbalsta apgabali Somijā (C1-C4) un Zviedrijā (1-3)

2.4.    Saistība ar ražošanu

Atbalsts ir paredzēts tikai konkrētām lauksaimniecības nozares apakšnozarēm, kā noteikts katrai dalībvalstij attiecīgajā lēmumā.

Atbalstu piešķir par ražošanas vienībām, proti, vai nu par ganāmpulka vienībām (GV), vai par hektāru, izņemot atbalstu piena ražošanai un pārvadāšanai, ko piešķir par piegādāto un pārvadāto apjomu. Somijā atbalstu ziemeļbriežu audzēšanai piešķir par dzīvnieku.

Kā norādīts iepriekš, atbalsts nedrīkst būt saistīts ar nākotnē plānotu ražošanu vai veicināt ražošanas apjoma pieaugumu salīdzinājumā ar atsauces periodu. Katrai dalībvalstij attiecīgajā lēmumā ir noteikti atsauces periodi attiecībā uz katru nozari. Atsauces apjoms piena ražošanai Somijā vairākas reizes ir saskaņots ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izmaiņām piena nozarē. Tomēr, 2009.–2010. gadā pārskatot atbalsta shēmas īstenošanu Somijā, tika pārtraukta saistība starp individuālām KLP piena kvotām un atbalsta maksājumiem. Tā vietā tika pieņemts lēmums nemaksāt atbalstu par šā reģionā piena apjomu, kam piemēro pārpalikuma nodevu, un šis ierobežojums bija spēkā, kamēr pastāvēja piena kvotu sistēma.

3.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTĀ ATBALSTA SHĒMAS REFORMA

Pēc atbalsta shēmas izvērtēšanas, kas tika pabeigta 2007. gadā, tika veikta pārskatīšana ar mērķi vienkāršot shēmas un saskaņot atļaujas ar pievienošanās akta mērķiem. Attiecībā uz vienkāršošanu 2009. un 2010. gadā pabeigtajās pārstrādātajās redakcijās tika pārgrupētas dažādas ražošanas nozares un noteikts maksimālais vidējais atbalsta apmērs visās atbalsta jomās Somijā un Zviedrijā.

Attiecībā uz atļauju saskaņošanu ar pievienošanās akta mērķiem ražošanas un maksājumu atļauju pārskatīšanas rezultātā atļautais maksimālais maksājuma apjoms gadā Somijā tika samazināts no EUR 448,59 miljoniem līdz EUR 358 miljoniem. Turklāt atbalsts cūkgaļas un mājputnu nozarei tika atsaistīts no ražošanas veida. 2009. gadā tika ieviesta kompensācija par plēsēju radītiem zaudējumiem. Šī kompensācija tika atcelta 2015. gadā.

Attiecībā uz Zviedrijas atbalsta apgabalu pārskatā tika secināts, ka ražošanas apjoms iepriekšējos gados samazinājās. Pamatojoties uz Zviedrijas iestāžu ierosinājumu, lēmuma pārskatītā redakcija, kas tika pabeigta 2010. gadā, ļauj koncentrēt atbalstu uz pārējo ražošanas nozari, lai apturētu šo samazinājumu. Papildu grozījums tika ieviests 2013. gadā, ziemeļu apgabaliem paredzētajā atbalstā iekļaujot kādreizējo valsts atbalstu kartupeļu audzētājiem, vienlaikus ievērojot vispārējo maksimālo summu.

4.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTAIS ATBALSTS SOMIJĀ 2011.–2015. GADĀ

4.1.    Piešķirtās atļaujas

Saskaņā ar Lēmumu C(2009)3067 no 2009. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim maksimālā atļautā atbalsta kopsumma gadā bija EUR 358 miljoni. Lēmumu C(2015)2790 piemēro no 2015. gada 1. janvāra, un ar to atļautā maksimālā atbalsta kopsumma gadā ir EUR 382 miljoni, kā norādīts 1. tabulā. Maksimālā atbalsta kopsumma gadā tika palielināta, jo 2014. gada februārī tika izsmelti līdzekļi EUR 24 miljonu apmērā, kas bija pieejami saskaņā ar 182. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (“veselīguma pārbaude”). Ar šo lēmumu tika palielināts arī maksimālā atbalsta apmērs par vienu vienību un kopējais atbalsta apmērs par atgremotājdzīvniekiem, lai stimulētu cīņu ar ražošanas apjoma samazināšanos.

1. tabula. Atļautais atbalsts gadā saskaņā ar Lēmumu C(2015)2790

1)    Atbalsts uz vienību var būt diferencēts pēc reģiona maksimālā vidējā atbalsta apmēra robežās.

2)    Maksimālais atļautais atbalsts: EUR 382 miljoni gadā.

3)    Maksimālais attiecināmais daudzums kalendārajā gadā un 2014./2015. kvotu gadā.

4)    Zīdītājgovis, zīdītājgovju teles, vīriešu dzimuma liellopi, kas vecāki par 6 mēnešiem, un nokautās teles, kā arī nokautie buļļi un jaunie vērši atbalsta apgabalos C3 un C4.

5)    Atsaistīts atbalsts. Atsauces apjoms, kas nepārsniedz 139 200 GV.

6)    Atbalstu audzēšanai siltumnīcās var diferencēt atkarībā no audzēšanas ilguma.

7)    Atbalstu var diferencēt pēc glabāšanas vietas tehniskā standarta.

8)    Vispārīgais atbalsts par hektāru izmantotajai lauksaimniecības zemes platībai (ILZP) atbalsta apgabalos C2–C4.

9)    Pamatojoties uz graudaugu (izņemot miežus, auzas un jauktus graudaugus) un citu kultūraugu (eļļas sēklaugu un citu eļļas kultūraugu, proteīnaugu un šķiedraugu), cukurbiešu, cietes kartupeļu un ābolu kultivēšanas platību atbalsta apgabalos C1, C2 un C2 ziemeļi. Atbalstu par atklātā laukā audzētiem dārzeņiem var maksāt apgabalos C1–C4.

10)    Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem par izmantoto lauksaimniecības zemes platību (ILZP) atbalsta apgabalos C1–C4.

11)    Atbalsta apgabalos C3 un C4.

12)    Piens: Kainū, Lapzemes lēne, Koilismā (Somijas ziemeļaustrumi). Gaļa: Lapzemes lēne.

13)    Atbalstu var maksāt par pakalpojumiem, ar kuriem tiek uzturēti darba apstākļi lopkopības apgabalos, kur attālums ir lielāks par vidējo.

14)    Atbalsta maksimālā summa: atbalsts tiek piešķirts par glabātavā esošo daudzumu jūnija beigās, un tā maksimālais apmērs ir šāds: 0,34 EUR/kg par savvaļas lācenēm, 0,10 EUR/kg par citām savvaļas ogām un 0,42 EUR/kg par savvaļas sēnēm.

15)    Skolti, dabiskie iztikas līdzekļi, ziemeļbriežu audzēšana.

4.2.    Izmaksātais atbalsts 

Ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts

Ikgadējā izmaksātā atbalsta kopsumma no 2011. līdz 2015. gadam bija no EUR 336,1 miljona līdz 310,1 miljonam (2. tabula).

2. tabula. Somijā izmaksātais ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts (milj. EUR)

Ja neskaita par EUR 0,6 miljoniem pārsniegto maksājumu 2014. gadā kategorijā “cits atbalsts”, Somijā piešķirtā ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta maksimālais apmērs atbilda lēmumos noteiktajam maksimālajam apmēram. Jāatzīmē, ka tajās nozarēs, kurās kopējais ražošanas apjoms pārsniedza atļauto attiecināmo ražošanas faktoru skaitu, tika piemērots proporcionāls maksājuma samazinājums uz ražošanas faktora vienību, lai ievērotu lēmumā atļauto maksimālo summu. Attiecībā uz pārsniegto maksājuma summu kategorijā “cits atbalsts” par iemeslu tika atzīts neparedzēts kompensāciju palielinājums par plēsēju radītiem zaudējumiem no EUR 6,83 miljoniem (2013. gadā) līdz EUR 8 miljoniem (2014. gadā). Ar 2015. gadu šāda kompensācija tika izņemta no ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta lēmuma darbības jomas.

Kopējais atbalsts ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā

Atbalsta shēmas ietvaros atbalstu lauksaimniecībai atbalsta apgabalos saņem arī no ES finansētajiem instrumentiem, jo īpaši no diviem KLP pīlāriem. No otrā pīlāra pasākumiem lauksaimniecības nozarei atbalsta apgabalos jo īpaši svarīgs ir atbalsts mazāk labvēlīgiem apgabaliem (kopš 2014. gada — apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi) un agrovides pasākumi. Ar Lēmumu C 2000/405 7 tika noteikta maksimālā kopējā atbalsta summa gadā atbalsta reģionā EUR 1118,9 miljonu apmērā (1993. gada līmenī). Kā redzams 3. tabulā, atbalsts, kas saskaņā ar izmantoto juridisko pamatu izmaksāts atbalsta reģionā 2011.–2015. gadā, iekļaujas lēmumā noteiktās maksimālās summas robežās.

3. tabula. Kopsavilkums par kopējo Somijā izmaksāto atbalstu gadā, ieskaitot ES atbalstu (milj. EUR)

4.3.    Ražošanas apjomi ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā

Piena nozare

Gandrīz 80 % Somijā iegūtā piena tiek saražoti atbalsta reģionā (2014. gada dati). Ražošana ir koncentrēta apgabalā C2.

Piecu gadu periodā piena ražošanas apjoms ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā palielinājās par 4 %. Citos Somijas apgabalos ražošanas apjoms samazinājās par 1,5 %. Vislielākais ražošanas apjoms tika reģistrēts 2014./2015. tirdzniecības gadā un vismazākais — 2012./2013. tirdzniecības gadā (attiecīgi 1874,2 un 1774,5 tūkstoši tonnu). Ražošanas apjoms pārsniedza noteikto atsauces apjomu visos tirdzniecības gados, izņemot 2012./2013. gadu. Pārsniegums 2014./2015. gadā bija aptuveni 5,5 %.

Atgremotājdzīvnieki

Pārskatītajā 2009. gada lēmumā, ar ko tika atļauts atbalsts, tika kopā sagrupēti ražošanas faktori liellopiem, aitām, kazām reproduktīvajā vecumā un zirgiem.

Liellopu gaļas ražošanas apjoms samazinājās 2012. un 2013. gadā visos ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionos un turpināja kristies 2014. gadā tālākajos ziemeļu apgabalos, bet nedaudz palielinājās 2014. gadā apgabalos C1 un C2 un 2015. gadā visos apgabalos. Ražošanas apjoms 2015. gadā bija lielāks nekā 2011. gadā visās valsts daļās. No valstī kopumā 85,8 miljoniem kilogramu saražotās liellopu gaļas (2015. gadā) 68,5 miljoni kilogramu tika saražoti atbalsta reģionā, lielākoties apgabalā C2 ciešas piena un liellopu gaļas ražošanas saiknes dēļ. Kopējais atgremotājdzīvnieku audzēšanas apjoms visā pārskata periodā joprojām bija mazāks par atļauto atbilstošo ražošanas faktoru (ganāmpulka vienību) skaitu.

Cūkas un mājputni

Cūkgaļas ražošanas apjoms no 2011. līdz 2014. gadam samazinājās no 93,6 miljoniem līdz 87,7 miljoniem kilogramu un bija zemāks par 2005. gada līmeni. Pārējā valsts daļā ražošanas apjoma samazinājums bija nedaudz lielāks. Aptuveni 70 % cūkgaļas tiek ražoti graudaugu ražošanas apgabalos tajos atbalsta apakšreģionos (C1), kas atrodas vistālāk uz dienvidiem, kur ir koncentrēta arī mājputnu gaļas ražošana. Mājputnu gaļas ražošanas apjoms no 2011. līdz 2014. gadam pastāvīgi palielinājās no 34,9 miljoniem līdz 43,9 miljoniem kilogramu. Ārpus atbalsta reģiona palielinājums bija mazāks. Atbalsts šai grupai tika atsaistīts no ražošanas 2009. gadā, nosakot atsauces apjomu 139 200 GV. Periodā no 2011. līdz 2015. gadam šis rādītājs netika sasniegts.

Dārzkopība

Atbalsts par dārzkopību tiek piešķirts par audzēšanu zemstikla platībās un dārzkopības produktu glabāšanu. Ražošana ir koncentrēta apgabalā C1 (aptuveni 74 % no kopējā ražošanas apjoma). Periodā no 2011. līdz 2015. gadam atbalsta platība samazinājās no aptuveni 202 ha līdz 194 ha. Ārpus atbalsta reģiona ražošanas apjoms saruka nedaudz straujāk. Gada dārzkopības produktu ražošanas atsauces platība atbalsta reģionā netika pārsniegta.

Augkopība

Ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts augkopībai ietver “vispārīgo atbalstu par hektāru”, “atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem” un “atbalstu par noteiktiem kultūraugiem”, kā noteikts lēmumā. Attiecībā uz “vispārīgo atbalstu par hektāru” atbalsta reģionā atbalstītā ILZP šajā piecu gadu periodā ir saglabājusies stabila (630 000–640 000 ha), lai gan ILZP samazinājums salīdzinājumā ar atsauces platību pirms pievienošanās bija ievērojams (30 %). Attiecībā uz “atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem” lēmumā nav noteikts maksimālais atbilstošo ražošanas faktoru skaits, tāpēc salīdzināšana nav iespējama. Jomā “atbalsts par noteiktiem kultūraugiem” periodā no 2011. līdz 2015. gadam maksimālais atļauto hektāru skaits tika pārsniegts par aptuveni 15–45 %. Ražošanas pārsniegums lielā mērā bija saistīts ar izmaiņām tirgū, jo īpaši lielāku pieprasījumu pēc proteīnaugiem, kā arī izteikti labo kviešu ražu 2011., 2014. un 2015. gadā.

Cits atbalsts

Ziemeļbriežu audzēšanas apjoms bija aptuveni 156 000 dzīvnieku 2011. gadā un pēc būtiska apjoma krituma 2013. un 2014. gadā gandrīz 157 000 dzīvnieku 2015. gadā. Lēmumā noteiktais maksimālais atbilstošo ražošanas faktoru skaits netika pārsniegts. Pārējā cita atbalsta daļa nav tieši saistīta ar ražošanu.

Secinājumi saistībā ar ražošanas apjomiem

Noslēgumā jāatzīmē, ka atbalstāmo nozaru ražošanas kopapjoms atbalsta reģionā pārskata periodā palielinājās un pārsniedza maksimālo atbilstošo ražošanas faktoru skaitu piena ražošanai un “noteiktiem kultūraugiem”. Ražošanas apjoma pārsniegums pārskata periodā piena ražošanai nebija ne būtisks, ne sistemātisks, savukārt “noteiktiem kultūraugiem” tas bija ievērojams un pastāvīgs. Somija īstenoja pasākumus, kuru mērķis bija mazināt motivāciju kultivēt noteiktus kultūraugus, samazinot atbalstāmo platību no 58 575 ha 2011. gadā līdz aptuveni 45 641 ha 2013. gadā.

4.4.    Lauksaimniecības ekonomikas attīstība ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā

Somijā 2014. gadā bija 52 775 saimniecības, no kurām 57 % bija atbalsta reģionā, kas salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājums par 11 % valstī kopumā. ILZP saglabājās aptuveni tāda pati, lai arī palielinājās hektāru skaits uz saimniecību, kas liecina par strukturālu pielāgošanos. Strukturālā attīstība visās valsts daļās bija līdzīga, taču apgabalos vistālāk uz ziemeļiem saimniecību skaits proporcionāli samazinājās mazāk nekā citos apgabalos.

Dārzkopības saimniecību skaits Somijā periodā no 2010. līdz 2014. gadam proporcionāli samazinājās vismazāk (–35 %), tām sekoja cūkgaļas saimniecības (–31 %) un piena saimniecības (–25 %) visos apgabalos, izņemot ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta apakšreģionus C2 un C4, kur saimniecību skaits samazinājās par 18 %. Liellopu gaļas saimniecību un graudaugu saimniecību skaits bija diezgan stabils īpaši ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā, un mājputnu saimniecību skaits palielinājās par 13 %, jo īpaši C apgabalā.

Dati par ražošanu un saimniecību skaitu liecina, ka ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā, tostarp apgabalos vistālāk uz ziemeļiem, ražošana ir saglabāta. PTT pētniecības centra (Somija) ekonometriskajā analīzē par piena ražošanu ir secināts, ka ar ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu ir izdevies veiksmīgi saglabāt piena ražošanu ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā.

Ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta nozīme attiecībā uz kopējiem saimniecību ieņēmumiem atšķiras atkarībā no ražošanas nozares: visaugstākā tā ir piena ražošanas nozarē (no 13 % līdz 28 %) un viszemākā — graudaugu ražošanas nozarē (no 3 % līdz 7 %). Atbalsta nozīme palielinās virzienā uz ziemeļiem visās nozarēs.

Ekonomiskā situācija ir bijusi ļoti sarežģīta visā valstī. Nodarbinātības līmenis lauksaimniecībā ir samazinājies par 7,7 %, taču mazāk nekā saimniecību skaits (–11 %). Nodarbinātība lauksaimniecībā proporcionāli ir daudz svarīgāka ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā nekā pārējā Somijas daļā. Piemēram, apgabalā C2 lauksaimniecības nozare attiecībā pret kopējo nodarbinātības līmeni veido 10,2 %, savukārt ārpus ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģiona attiecīgais rādītājs ir 1,1–2,8 %. Darbavietu skaits pārtikas ražošanas nozarē ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā ir palielinājies.

Turpinot lauksaimniecisko ražošanu ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā, ir saglabāti daudzi vides pakalpojumi un atklāta lauksaimniecības ainava, kas reģionā ir retums. Šāda attīstība būtiski samazina eroziju un barības vielu zudumu, kā arī pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Lai arī kopējā zālāju platība ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā ir samazinājusies, zālājiem izmantotā platība vairāk nekā piecus gadus pēc kārtas ir palielinājusies par 20 %. Tā ir salīdzināta ar Somijas dienvidiem, kur šī platība tādā pašā laika periodā ir samazinājusies par 40 %.

5.    ZIEMEĻU APGABALIEM PAREDZĒTAIS ATBALSTS ZVIEDRIJĀ 2011.–2015. GADĀ

5.1.    Piešķirtās atļaujas

Pēc iepriekšējā piecu gadu perioda Zviedrijā bija atļauts izmaksāt SEK 318,67 miljonus (EUR 35,41 miljonu) gadā. No 2010. gada 1. jūlija ar Lēmumu C(2010)6050 Zviedrijai ir ļauts izmaksāt atbalstu saskaņā ar 4. tabulu turpmāk.

4. tabula. Atļautais atbalsts gadā saskaņā ar Lēmumu C(2010)6050 un maksimālais atbalsts 2011.–2015. gadā

1)    Atbalsts uz vienību var būt diferencēts pēc reģiona maksimālā vidējā atbalsta apmēra robežās.

2)    Maksimālais atļautais atbalsts: SEK 318,67 miljoni.

3)    Tikai kazas, kuras izmanto piena ražošanai. Aplēstais piena ražošanas apjoms ir 800 kg piena uz kazu gadā.

4)    No saimniecības uz savākšanas centru vai pirmās pārstrādes centru.

5)    Kur viena dējējvista ir 0,01 GV, viena sivēnmāte ir 0,33 GV un viena kaujamā cūka ir 0,10 GV.

6)    Izņemot kartupeļus.

5.2.    Izmaksātais atbalsts

Ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts

Kopējā atbalsta veidā izmaksātā summa gadā pārskata periodā bija SEK 282,2–285,75 miljoni (EUR 29,25–32,21 miljons) (5. tabula). Tādējādi izmaksātais atbalsts bija ļoti līdzsvarots visā periodā ar nelielām atšķirībām dažādos gados.

5. tabula. Ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts pa nozarēm (milj. SEK)

1    Ieskaitot atbalstu attiecībā uz kazas pienu un pārvadāšanu.

Tādējādi var secināt, ka Zviedrijā piešķirtais atbalsts gadā iekļāvās ar lēmumiem atļautajā maksimālajā atbalsta summā.

Kopējais atbalsts ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā

Atbalsta shēmas apgabalos atbalstu lauksaimniecībai saņem arī no ES finansētajiem instrumentiem, jo īpaši diviem KLP pīlāriem (6. tabula). No otrā pīlāra pasākumiem jo īpaši svarīgs ir atbalsts mazāk labvēlīgiem apgabaliem un agrovides pasākumi. Lēmumā C(2010)6050 nav noteikta maksimālā atbalsta kopsumma gadā atbalsta reģionam. Saskaņā ar lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam atbalstu papuvēm var piešķirt tikai ārpus apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi (iepriekš — mazāk labvēlīgi apgabali). Tāpēc maksājumus, ar kuriem tiek sniegts atbalsts papuvēm apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, turpinās samazināt, līdz 2018. gadā tie tiks pārtraukti. Kopš 2003. gada tiek veikta ES atbalsta apjoma ex post pārbaude.

6. tabula. Kopsavilkums par Zviedrijā izmaksāto atbalstu, ieskaitot Kopienas atbalstu (milj. SEK)

*    Prognoze balstīta uz daļējiem maksājumiem, kas jau ir veikti.

Kopējais atbalsts visās jomās dažādos gados atšķiras, taču nav novērojama konsekventa tendence, un kopš 1997. gada tas ir saglabājies tādās pašās robežās.

5.3.    Ražošanas apjomi atbalsta reģionā

Piena nozare

Periodā no 2011. līdz 2015. gadam vidējā izmaksātā atbalsta summa par govs piena ražošanu bija SEK 267 miljoni gadā. Piena ražošanas apjoms atbalsta reģionā atbilst 13 % no kopējā ražošanas apjoma Zviedrijā. Piena saimniecību skaits reģionā 2015. gadā (795) bija mazāks nekā 2011. gadā (999), taču govju skaits saglabājās stabils, piecu gada laikā atšķiroties tikai minimāli.

Piena ražošana ir vienīgā ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta darbības jomā iekļautā ražošanas nozare, kurā piecu gadu periodā bija vērojams ražošanas apjoma pieaugums par 2,7 %. Pēc zemākā līmeņa sasniegšanas 2011. gadā ražošanas apjoms līdz 2014. gadam palielinājās, bet 2015. gadā atkal samazinājās. Atbalsts pārvadāšanai tika izmaksāts 7–9 piena saimniecībām par vidēji 386 202 tonnām gadā.

Cūkas un mājputni

Cūkgaļas ražošanas apjoms saglabājās stabils, bet ievērojami zem maksimālā attiecināmo ražošanas faktoru skaita. No 2011. līdz 2013. gadam bija vērojams straujš kritums kaujamo cūku skaita ziņā, taču kopš 2013. gada to skaits palielinājās, tomēr joprojām nesasniedzot 2011. gada līmeni. Apgrūtinošs faktors cūkgaļas ražotājiem Zviedrijas ziemeļos ir mazais kautuvju skaits. Tas nozīmē, ka kautuve atrodas tālu no saimniecības, un tādējādi mazinās lauksaimnieku iespējas izvēlēties, kurp nogādāt dzīvniekus, un apspriest kaušanas cenas. Attiecībā uz sivēnmātēm sivēnu radīšanai saimniecību un sivēnmāšu skaits samazinās, lai arī 2015. gadā rādītāji pieauga. Maksājumu summā ir redzamas nelielas atšķirības piecu gadu periodā, un tā bija mazāka par maksimālo atļauto summu.

Attiecībā uz olu dēšanas apjomu piecu gadu periodā ir vērojama lejupejoša tendence atbalstīto saimniecību un vistu skaita ziņā, kā arī gadu gaitā veikto maksājumu apmēra ziņā.

Mīkstie augļi un dārzeņi

Katru gadu tika atbalstītas 94–103 saimniecības, kas audzē mīkstos augļus un dārzeņus, aptverot vidēji 360 ha platību. Pēdējo piecu gadu laikā platība ir svārstījusies šajās robežās, un tā ir aptuveni puse no maksimālā atbilstošo ražošanas faktoru skaita.

Secinājumi saistībā ar ražošanas apjomiem

Attiecībā uz pienu ražošanas apjomi piecu gadu periodā nedaudz palielinājās. Arī citās nozarēs vērojama diezgan liela stabilitāte, lai arī ražošanas apjoms katru gadu atšķiras. Visās nozarēs atbilstošo ražošanas faktoru skaits ir daudz mazāks par maksimālo.

5.4.    Lauksaimniecības ekonomikas attīstība atbalsta reģionā

Zviedrijas atbalsta reģionā iedzīvotāju blīvums ir mazs un turpina samazināties, ekonomikas attīstības iespējas ir ierobežotas, un apstākļi lauksaimniecībai ir slikti. Saimniecību struktūru raksturo mazāki, izkaisītāki un nelīdzenāki lauki nekā vidēji Zviedrijā. Tas palielina izmaksas, tostarp par pārvadāšanu saimniecību robežās, kas saistīts ar attālumu starp laukiem. Ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēmā ietilpstošajās lēnēs, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem, vietējās ražošanas apjoms (reģiona kopprodukts) kopš 1995. gada turpina samazināties.

Galvenais lauksaimniecības produkts šajā reģionā ir piens, kura ražošanas daļa ir 13 % no kopējā piena ražošanas apjoma Zviedrijā. No 2011. līdz 2015. gadam ražotāju skaits samazinājās, savukārt govju skaits saglabājās stabils, taču atbalsta reģionā bija vērojama nevienlīdzīga attīstība. Piena ražošana ir vienīgā atbalsta shēmā iekļautā ražošanas nozare, kurā bija vērojams pieaugums. Piena ražošanas apjoms 2015. gadā bija par 10 000 tonnu lielāks nekā 2011. gadā. Piensaimnieku saimniecību ienākumi šajā periodā samazinājās.

Atbalsta reģionā, kurā pārsvarā ir meži, lauksaimniecībā izmantojamā zeme palīdz saglabāt atklātu ainavu, kas veicina bioloģisko daudzveidību. Lauksaimniecības praksi atbalsta apgabalos raksturo mazāk intensīva ražošana, jo galvenās apstrādātās platības ir pļavas un ganības. Tajās parasti izmanto maz pesticīdu un mēslojuma. Šā iemesla dēļ ietekme uz vidi ir mazāka nekā uz lauksaimniecības darbībām citās valsts daļās.

Kopš 1990. gada atbalsta reģiona iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3 %, turpretim pārējā Zviedrijas daļā iedzīvotāju skaits ir palielinājies (+18 %).

6.    SECINĀJUMI

Šajā ziņojumā ir analizētas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta atļaujas, kas piešķirtas Somijai un Zviedrijai 2011.–2015. gada laikposmā, un sasniegtie rezultāti. Ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstu iestādes iesniegušas saskaņā ar pievienošanās akta 143. panta 2. punktu.

6.1.    Somija

Attiecībā uz Somijas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēmu Komisija atzīmē turpmāk izklāstīto.

1.    Atbilstība maksimālajam atbalstam saskaņā ar Komisijas atļaujām: izmaksātā atbalsta kopsummas un kopējais atbalsts ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā 2011.–2015. gadā iekļāvās atļautajā maksimālā pieļaujamā atbalsta summā, kas noteikta grozītajā Lēmumā C(2009)3067, ja neņem vērā vienu nelielu un neparedzētu izņēmumu 2014. gadā.

2.    Atbilstība maksimālajam attiecināmo ražošanas faktoru skaitam: kopējais ražošanas apjoms atbalsta reģionā pārsniedza maksimālo attiecināmo ražošanas faktoru skaitu piena ražošanai un “noteiktiem kultūraugiem”. Lai nepārsniegtu attiecīgās atļauto maksājumu kopsummas, Somija piemēroja proporcionālu maksājuma samazinājumu uz ražošanas faktora vienību un attiecībā uz atbalstu “noteiktiem kultūraugiem” samazināja atbilstošo platību. Šī sistēma nodrošināja, ka vienmēr tika ievērotas valsts saistības attiecībā uz izmaksātām maksimālajām kopsummām, taču proporcionāli maksājumu samazinājumi nenovērsa atbalsta attiecināšanu — lai gan samazinātā apjomā — uz visu ražošanu.

3.    Atbalsta shēmas mērķu sasniegšana: kopumā ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts Somijā palīdzēja saglabāt ražošanas apjomus atbalsta reģionā un nodarbinātību lauksaimniecībā. Lai arī ražošanas nosacījumi nebija tik labvēlīgi, dažās nozarēs bija vērojama labāka attīstība nekā ārpus Somijas atbalsta reģiona. Tomēr atbalsta reģionā turpinājās ražošanas novirze dienvidu virzienā, lai arī piena un liellopu gaļas saimniecību skaits proporcionāli samazinājās mazāk nekā apgabalos, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Nākamajā pārskata periodā ir rūpīgi jāuzrauga shēmas īstenošana un piemērotie kritēriji atbalsta diferencēšanai, lai varētu apsvērt atbalsta pielāgošanu.

6.2.    Zviedrija

Attiecībā uz Zviedrijas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēmu Komisija atzīmē turpmāk izklāstīto.

1.    Atbilstība maksimālajam atbalstam saskaņā ar Komisijas atļaujām: ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta izmaksātā kopsumma 2011.–2015. gadā iekļāvās maksimālā pieļaujamā atbalsta summā, kas noteikta Lēmumā 96/228/EK un Lēmumā C(2010)6050.

2.    Atbilstība maksimālajam attiecināmo ražošanas faktoru skaitam: attiecināmo ražošanas faktoru maksimālais skaits, par ko piešķir atbalstu, bija ievērots visās nozarēs, kas saņem ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu.

3.    Atbalsta shēmas mērķu sasniegšana: pēc shēmas pārskatīšanas 2010. gadā Zviedrijā izmaksātais atbalsts galvenajā — piena ražošanas — nozarē 2011.–2015. gadā ļāva saglabāt ražošanas apjomu. Citās atbalstītajās nozarēs ražošanas apjoms saglabājās stabils vai nedaudz samazinājās. Pārskatītais Lēmums C(2010)6050 ir nodrošinājis lielāku elastību atbalsta shēmas īstenošanai, kas ļāvis labāk izpildīt tās mērķus, lai gan atbalsts var tikai daļēji mazināt ierobežojumus lauksaimniecības ražošanai atbalsta reģionā.

Abās valstīs lauksaimniecības ražošanas turpināšana palīdz saglabāt atklātu, labi apsaimniekotu lauksaimniecības ainavu ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā, kurā pārsvarā ir meži. Atklātas ainavas saglabāšana veicina bioloģisko daudzveidību un ainavas pievilcību. Pamatojoties uz valstu iestāžu iesniegto informāciju, Komisija uzskata, ka iestādes kopumā ir pareizi piemērojušas Lēmumu 2002/404/EK un Lēmumu C(2009)3067 attiecībā uz Somiju un Lēmumu 96/228/EK un Lēmumu C(2010)6050 attiecībā uz Zviedriju par atbalstu ziemeļu apgabaliem.

(1) OV C 241, 29.8.1994.

(2) Somija COM(2002) 102, 25.2.2002., Zviedrija COM(2002) 105, 1.3.2002.

(3) Somija COM(2007) 459, 31.7.2007., Zviedrija COM(2007) 416, 31.7.2007.

(4) COM (2012) 358 final, 29.6.2012.

(5) Pirmo lēmumu attiecībā uz Somiju pieņēma 1995. gadā (95/196/EK), pārstrādāto redakciju — ar Lēmumu 2002/404/EK un Lēmumu C(2009)3067. Jaunākie grozījumi tajā izdarīti ar Lēmumu C(2015)2790. Pirmo lēmumu attiecībā uz Zviedriju pieņēma 1996. gadā (96/228/EK), pārstrādāto redakciju — ar Lēmumu C(2010)6050, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2015. gadā ar Lēmumu C(2015)6592. Tas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, tāpēc izmaiņas tajā neietekmē piecu gadu periodu, uz ko attiecas šis paziņojums.

(6) Šajā ziņojumā izmantotais valūtas maiņas kurss ir 9,0 SEK / 1 EUR.

(7) OV L 154, 27.6.2000., 23. lpp.

(8) Atsauces apjoms: SEK 318,67 miljoni