Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017AR5833

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu”

COR 2017/05833

OV C 361, 5.10.2018, pp. 72–77 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
16/05/2018; Balsojuma datums
Date of vote:
16/05/2018
Date lodged:
08/11/2017
Author:
Eiropas Reģionu komiteja, Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija
Responsible body:
COR_ENVE
Rapporteur:
Mauro D'ATTIS
Form:
Atzinums
Term of office:
VI (2015-2020)
Internal reference:
ENVE-VI/026
Session:
129
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

5.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 361/72

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu”

(2018/C 361/09)

Ziņotājs:

Mauro D’ATTIS (IT/PPE), Rokafjoritas (Mesīnas province) komūnas padomes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

COM(2017) 660 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir novērst atlikušos šķēršļus, kas kavē dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, jo gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām netiek piemēroti Savienības tirgus noteikumi. Ar šo direktīvu ieviestie grozījumi nodrošinās, ka noteikumi, kas piemērojami gāzes pārvades cauruļvadiem, kuri savieno divas vai vairākas dalībvalstis, ir piemērojami arī Savienības teritorijā esošiem cauruļvadiem no trešām valstīm un uz tām. Tādējādi tiks nodrošināta tiesiskā regulējuma konsekvence Savienībā, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem iekšējā enerģijas tirgū. Tas uzlabos arī pārredzamību un sniegs juridisko noteiktību attiecībā uz tirgus dalībniekiem, jo īpaši gāzes infrastruktūras investoriem un tīkla lietotājiem piemērojamo tiesisko regulējumu.

Šīs direktīvas mērķis ir novērst iespējamos atlikušos šķēršļus, kas kavē dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, jo gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām netiek piemēroti Savienības tirgus noteikumi. Ar šo direktīvu ieviestie grozījumi nodrošinās, ka noteikumi, kas piemērojami gāzes pārvades cauruļvadiem, kuri savieno divas vai vairākas dalībvalstis, ir piemērojami arī Savienības teritorijā esošiem cauruļvadiem no trešām valstīm un uz tām , tostarp dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajām ekonomikas zonām . Tādējādi tiks nodrošināta tiesiskā regulējuma konsekvence Savienībā, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem iekšējā enerģijas tirgū. Tas uzlabos arī pārredzamību un sniegs juridisko noteiktību attiecībā uz tirgus dalībniekiem, jo īpaši gāzes infrastruktūras investoriem un tīkla lietotājiem piemērojamo tiesisko regulējumu.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata: ievērojot nepieciešamības, proporcionalitātes un subsidiaritātes principus un ņemot vērā ES vispārējo mērķi, proti, gāzes piegādes drošību, Trešās direktīvas noteikumu paplašināšana – ar attiecīgajām sekām – nebūtu jāierobežo, attiecinot tikai uz gadījumiem, kad tas uzskatāms par absolūti nepieciešamu.

2. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemt vērā to, ka iepriekš nav bijuši konkrēti Savienības noteikumi, kas piemērojami gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atkāpes no dažiem Direktīvas 2009/73/EK noteikumiem attiecībā uz cauruļvadiem, kas ir pabeigti šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā. Nošķiršanas (kas nav īpašumtiesību nošķiršana) modeļu piemērošanas datums būtu jāpielāgo attiecībā uz gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām.

Ņemt vērā to, ka iepriekš nav bijuši konkrēti Savienības noteikumi, kas piemērojami gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atkāpes no dažiem Direktīvas 2009/73/EK noteikumiem attiecībā uz cauruļvadiem, kas ir pabeigti šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā. Par visām tādām atkāpēm ziņo Komisijai. Nošķiršanas (kas nav īpašumtiesību nošķiršana) modeļu piemērošanas datums būtu jāpielāgo attiecībā uz gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām.

Pamatojums

Pašsaprotams.

3. grozījums

1. pants

1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

direktīvas 2. panta 17. punktu aizstāj ar šādu:

“(17)

“starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso vai aptver robežu starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un trešām valstīm līdz Savienības jurisdikcijas robežai ;”

(1)

direktīvas 2. panta 17. punktu aizstāj ar šādu:

“(17)

“starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso vai aptver robežu starp dalībvalstīm vai – vienīgi tad, ja tehniskā konstantā ikdienas jauda esošajam infrastruktūras kopumam, kas savieno Eiropas Savienību ar trešo valsti, no kuras sākas attiecīgā infrastruktūra (kas pabeigta pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas), kā to apliecina Aģentūra, jau šobrīd (vai kopā ar attiecīgo jauno infrastruktūru) pārsniedz 40 % no kopējās tehniskās konstantās ikdienas jaudas infrastruktūrai (iekļaujot sašķidrinātas dabasgāzes termināļus Eiropas Savienībā), kas savieno Eiropas Savienību vai attiecīgo riska grupu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1938 I pielikumā, ar trešām valstīm, kā to apliecina Aģentūra – starp dalībvalstīm un trešo valsti ;”

Pamatojums

Attiecībā uz 3. apsvērumu: 40 % ir slieksnis, ko parasti piemēro saskaņā ar Komisijas praksi, kā to apstiprina Eiropas Tiesa, lai noteiktu dominējošu stāvokli (šāda prezumpcija ir atspēkojama). Turklāt šī pieeja arī vairāk atbilst LESD 194. panta 2. punkta otrajai daļai un 3. panta 2. punktam attiecībā uz dažādām Eiropas Komisijas un dalībvalstu kompetencēm enerģētikas jomā, kā arī subsidiaritātes principam. Riska grupas, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/1938 I pielikumā, joprojām ir ES gāzes piegādes sistēmas drošības pamatā, jo tās ir paredzētas, lai risinātu būtiskus transnacionālus riskus. Projekts Nord Stream jo īpaši var ietekmēt divas riska grupas (Ukrainu un Baltkrieviju).

4. grozījums

1. pants

4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

direktīvas 36. pantu groza šādi: a) 3. punktā pievieno šādu otro teikumu: “Ja attiecīgā infrastruktūra ir dalībvalsts un vienas (vai vairāku) trešās valsts jurisdikcijā, valsts regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm.”; b) 4. punkta otrajā daļā pievieno šādu otro teikumu: “Ja attiecīgā infrastruktūra ir arī vienas vai vairāku trešo valstu jurisdikcijā, dalībvalstu regulatīvās iestādes pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai attiecībā uz konkrēto infrastruktūru nodrošinātu, ka šīs direktīvas noteikumi tiek konsekventi piemēroti līdz Savienības jurisdikcijas robežai.”;

(4)

direktīvas 36. pantu groza šādi: a) 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) ieguldījumiem jāveicina konkurence gāzes piegādes jomā un jāuzlabo piegādes drošība, attiecībā uz infrastruktūrām uz un no trešām valstīm ņemot vērā arī attiecīgā piedāvājuma struktūru un eksporta/importa cauruļvadu pieejamību šādās trešās valstīs;”; b) 3. punktā pievieno šādu otro teikumu: “Ja attiecīgā infrastruktūra ir dalībvalsts un vienas (vai vairāku) trešās valsts jurisdikcijā, valsts regulatīvā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm.”; c) 4. punkta otrajā daļā pievieno šādu otro teikumu: “Ja attiecīgā infrastruktūra ir arī vienas vai vairāku trešo valstu jurisdikcijā, dalībvalstu regulatīvās iestādes pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, lai attiecībā uz konkrēto infrastruktūru nodrošinātu, ka šīs direktīvas noteikumi tiek konsekventi piemēroti līdz Savienības jurisdikcijas robežai.”;

Pamatojums

Šis grozījums paredz atbrīvojuma iespējamās ietekmes labākā un detalizētākā novērtēšanā arī vairāk ņemt vērā ārvalstīs pastāvošos (preces/jaudas) faktorus, kuri ir būtiski 36. pantā paredzētajā importa/eksporta infrastruktūru izvērtēšanā, proti, saistībā ar dominējošā stāvokļa esamību piegādes/transporta līmenī.

5. grozījums

1. pants

7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

direktīvas 49. pantam pievieno šādu 9. punktu: “Attiecībā uz gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām, kas pabeigti pirms [PB: šīs direktīvas spēkā stāšanās datums], dalībvalstis var pieņemt lēmumu atkāpties no 9., 10., 11., 32. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta attiecībā uz šādu cauruļvadu posmiem starp Savienības jurisdikcijas robežu un pirmo starpsavienojuma punktu ar nosacījumu, ka atkāpe neradīs kaitējumu konkurencei dabasgāzes iekšējā tirgū vai tā efektīvai darbībai Savienībā, vai piegādes drošībai Savienībā. Atkāpe ir ierobežota laika ziņā un var paredzēt nosacījumus, kas palīdz izpildīt iepriekš minētos nosacījumus. Ja attiecīgais gāzes cauruļvads atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, lēmumu par atkāpi attiecībā uz šo cauruļvadu pieņem dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts. Dalībvalstis viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā publicē visus lēmumus par atkāpi, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.”

(7)

direktīvas 49. pantam pievieno šādu 9. punktu: “Attiecībā uz gāzes cauruļvadiem uz trešām valstīm un no tām, kas pabeigti pirms [PB: šīs direktīvas spēkā stāšanās datums], dalībvalstis var pieņemt lēmumu atkāpties no 9., 10., 11., 32. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta attiecībā uz šādu cauruļvadu posmiem starp Savienības jurisdikcijas robežu un pirmo starpsavienojuma punktu ar nosacījumu, ka atkāpe neradīs kaitējumu konkurencei dabasgāzes iekšējā tirgū vai tā efektīvai darbībai Savienībā, vai piegādes drošībai Savienībā. Atkāpe ir ierobežota laika ziņā , to beidz piemērot vēlākais … [3 gadus pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] un uz to attiecas nosacījumi, kas palīdz izpildīt iepriekš minētos nosacījumus. Ja attiecīgais gāzes cauruļvads atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, lēmumu par atkāpi attiecībā uz šo cauruļvadu pieņem dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts. Kompetentā iestāde lēmumu tūlīt dara zināmu Komisijai, un iesniedz tai visu attiecīgo informāciju par lēmumu. Divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas Komisija var nolemt pieprasīt dalībvalstij grozīt vai atcelt lēmumu par atkāpes piešķiršanu . Dalībvalstis viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā publicē visus lēmumus par atkāpi, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.”

Pamatojums

Juridiskās drošības labad ir svarīgi noteikt skaidru termiņu atkāpēm.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

 atgādina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām daudzos gadījumos ir galvenā atbildība enerģijas nodrošināšanā un/vai sadalē, plānošanā un vides aizsardzībā, energoapgādes drošības stiprināšanā, kā arī tās ir iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts iestāžu sarunu partneres attiecībā uz energoapgādi;

2.

 atzīmē, ka dabasgāzes pieejamība pienācīgos daudzumos par saprātīgām cenām no uzticamiem piegādātājiem, izmantojot mūsdienīgu, drošu un noturīgu importa infrastruktūru, veido ilgtspējīga dzīves līmeņa pamatu vietējās un reģionālajās kopienās, kā arī ir būtisks resurss uzņēmējdarbībai, kas palīdz nodrošināt darbu un cieņu cilvēkiem, kuri dzīvo šajās kopienās, un ka Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (1);

3.

 norāda, ka turpmākajos gados ir sagaidāms ES dabasgāzes importa vajadzības pieaugums, ņemot vērā paredzamo iekšzemes pieprasījuma palielināšanos, no vienas puses, un ražošanas apjoma samazināšanos ES, no otras puses; uzsver, ka infrastruktūras projekti, kas nodrošina viena piegādātāja piekļuvi vairāk nekā 40 % ES vai attiecīgās riska grupas, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1938 I pielikumā, importa jaudai – piemēram, Nord Stream 2 –, apdraud energoapgādes drošību un iekšējā tirgus attīstību. Lai mazinātu riskus, pilnībā jāievēro Gāzes direktīvā noteiktās prasības, jo īpaši attiecībā uz trešo personu piekļuvi, nošķiršanu un pārredzamiem, nediskriminējošiem un izmaksas atspoguļojošiem tarifiem;

4.

 uzsver, ka dabasgāzes iekšējā tirgus attīstības process Eiropas Savienībā turpinās un ir atkarīgs no izvēles iespējām, kam vajadzētu uzlabot preces tirgus likviditāti un piegādes avotu dažādošanu, kā arī importa jaudas attīstību, lai tādējādi arī samazinātu dabasgāzes cenas vietējo un reģionālo kopienu iedzīvotājiem;

5.

 norāda, ka dabasgāzes tirgum ir raksturīgs augsts savstarpējās atkarības līmenis starp preces tirgu un ar to saistītās kapacitātes tirgu: abos šajos tirgos darbojas viens un tas pats pieprasījums, proti, to piegādātāju pieprasījums, kuri nodrošina saikni starp izejvielas avotiem (gāzes ieguves vietām ES iekšienē vai ārpus tās un termināļiem sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) šķidrināšanai) un ar to saistīto ES vietējo pieprasījumu;

6.

 tādēļ norāda, ka jaunie noteikumi (ņemot vērā tirgus īpatnības saistībā ar attiecīgās infrastruktūras attīstību ES enerģētikas savienībā, kuras mērķis ir droša, konkurētspējīga un ilgtspējīga enerģētika (mazoglekļa Eiropas izveide līdz 2050. gadam) un kas ir balstīta uz brīvā tirgus un solidaritātes principu) ir rūpīgi jāapsver ne tikai tūlītējā, bet arī ilgtermiņa perspektīvā;

7.

 norāda, ka tas ir jo īpaši nepieciešams, ņemot vērā ietekmi uz ieguldījumiem un rūpniecības iniciatīvām vietējās un reģionālajās kopienās, kurās cauruļvadi no trešām valstīm tiek izvietoti ES teritorijā;

8.

 norāda, ka vietējās un reģionālās kopienas var skart ietekme uz vidi, lai arī uz gāzes zemūdens cauruļvadiem attiecas stingri ES un starptautiski noteikumi vides jomā, tostarp Espo konvencija, un negadījumu īpatsvars dabasgāzes infrastruktūrās – salīdzinājumā ar citām enerģētikas infrastruktūrām – ir īpaši zems;

Īpašie ieteikumi

9.

 norāda, ka šādos apstākļos, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, Eiropas Savienībai ir nepieciešama: i) gāze no trešām valstīm (gan no pašreizējiem, gan potenciālajiem piegādātājiem, ar kuriem būtu jāveicina attiecīgā saikne) un ii) neatkarība no konkrētiem ražotājiem/valstīm, ņemot vērā, ka jebkurā likumdošanas iniciatīvā tai ir jāņem vērā abi minētie nosacījumi;

10.

 atkārtoti pauž viedokli (2), ka jaunie Eiropas energoprojekti jāorientē uz enerģijas piegādes dažādošanu un tie nedrīkst apdraudēt tranzītvalstu – tostarp Eiropas kaimiņattiecību politikas valstu – stāvokli;

11.

 atzīst, ka dažas nesenās infrastruktūras iniciatīvas, kas saistītas ar dabasgāzes importu, jo īpaši Nord Stream 2, lai arī palīdzot palielināt piegādes maršrutu apjomus, varētu būt problēma saistībā ar piegādes drošību dažās citās dalībvalstīs un jo īpaši dažām vietējām un reģionālajām kopienām, un norāda, ka šādas problēmas ir jārisina, pamatojoties uz solidaritātes un iekšējā tirgus principiem ES un reģionālajā līmenī, kā arī riska izvērtēšanu attiecīgo ES tiesību aktu skatījumā gan no apgādes drošības, gan no pašu iekārtu drošības viedokļa;

12.

 norāda, ka šajā sakarā jo īpaši ir bijušas bažas par dažu trešo valstu dabasgāzes piegādātāju dominējošā stāvokļa nostiprināšanos, kas rada cenu izkropļojumus, un iespējamiem draudiem, ko tādas iniciatīvas kā Nord Stream 2 varētu izraisīt attiecībā uz trešās valstīs esošu ES enerģijas avotu nepieciešamo dažādošanu;

13.

 tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē šo Komisijas likumdošanas iniciatīvu, vienlaikus uzsverot, cik liela nozīme ir saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (3) nepieciešamajam ietekmes novērtējumam;

14.

 norāda, ka šī jautājuma risināšanā vienmēr būtu jāņem vērā ES globālās intereses un enerģētikas savienības izveide kā visu dalībvalstu prioritāte, kā arī nepieciešamība ievērot ne tikai solidaritātes principu, bet arī proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, no kuriem pēdējo vienas ES dalībvalsts Senāts uzskata par apdraudētu;

15.

 norāda, ka šādā perspektīvā un ņemot vērā iepriekš minēto saikni starp jaudu (importa infrastruktūru) un preci (dabasgāzi), priekšroka būtu jādod tādiem risinājumiem, kas novērš atturēšanos no ieguldījumiem jaunās importa infrastruktūrās (piemēram, atklātā jūrā izveidota infrastruktūra no Tuvajiem Austrumiem uz Grieķiju, kas varētu palīdzēt dažādot piegādes avotus Eiropas dienvidaustrumos esošajās dalībvalstīs) un vai kas sarežģī esošās infrastruktūras pārvaldību, jo minētais varētu radīt paradoksālas sekas – samazinot importa iespējas, palielināt ES atkarību no pašreizējiem piegādātājiem;

16.

 norāda, ka, pieņemot iepriekš aprakstīto pieeju, kas nekavē jaunus ieguldījumus un neuzliek pārmērīgu papildu slogu ekspluatācijā jau esošas importa infrastruktūras pārvaldībai, varētu mazināt bažas par ierosinātās direktīvas iespējamu negatīvu un neparedzētu ietekmi uz tirgu un uz tirgus dalībniekiem, kā tas bija minēts Komisijas uzsāktās apspriešanās gaitā;

17.

 jo īpaši atgādina, ka saistībā ar minēto jautājumu tāda ieinteresētā organizācija kā apvienība Eurogas ir sūdzējusies par šādiem aspektiem: i) priekšlikuma atpakaļejošā spēka ietekme uz esošajā infrastruktūrā jau veikto ieguldījumu drošību (ņemot vērā, ka tiesiskais regulējums un laika grafiks tiktu grozīti ex post) un ieguldītāju tiesisko paļāvību; ii) politiskās un juridiskās grūtības (saskaņā ar starptautiskajām tiesībām) pārskatīt attiecīgos spēkā esošos starpvaldību nolīgumus ar trešām valstīm bez to piekrišanas; un iii) draudi, ko iepriekš minētie jautājumi un problēmas, kas rodas arī attiecībā uz jauniem gāzes cauruļvadiem, nākotnē varētu radīt piegādes drošībai ES;

18.

 ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principiem kā nedalāma veseluma, ierosina grozījumus, kas: i) dod iespēju ES iestādēm nepieļaut vai atrisināt problēmas, ar kurām dažas dalībvalstis varētu saskarties tādu citu dalībvalstu infrastruktūras iniciatīvu rezultātā, kuru dēļ var nostiprināties dominējošs stāvoklis vai mazināties ES no trešo valstu avotiem piegādājamās enerģijas dažādošana, kā minēts iepriekš 10. punktā; ii) novērš draudus ES energoapgādes drošībai kopumā; un iii) nodrošina atbilstību ES spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un starptautiskajām saistībām;

19.

 šajā sakarā aicina Komisiju saistībā ar ierosinātās direktīvas teritoriālās darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz ūdeņiem pārbaudīt, vai ir nodrošināta vajadzīgā atbilstība (un attiecīgi pielāgot šādu paplašinājumu) ANO Montegobejas Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS);

20.

 uzsver, ka iepriekš minētā pieeja ļauj vajadzīgos politiskos risinājumus saskaņotā veidā apvienot ar nepieciešamību ievērot attiecīgās juridiskās saistības, kas izriet no ES iekšējiem tiesību aktiem par kapitāla apriti un starptautiskajiem tiesību aktiem (UNCLOS, PTO, noteikumiem ieguldījumu aizsardzības jomā);

21.

 uzsver centienus, ko RK – pildot savus uzdevumus šajā jomā – ir iecerējusi, lai rastu ES risinājumus šeit izklāstītajām problēmām, un pauž cerību, ka tādus pašus centienus īstenos arī citas ES iestādes, kas tiek aicinātas pieņemt grozījumu.

Briselē, 2018. gada 16. maijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1)  Enerģētikas ceļvedis 2050, COM(2011) 885 final.

(2)  CIVEX-VI/011.

(3)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

Top