EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 5.7.2016

SWD(2016) 225 final

KOPĪGS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

{COM(2016) 447 final}
{SWD(2016) 222 final}

Ietekmes novērtējuma ziņojums – kopsavilkums

Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam

A.Rīcības nepieciešamība

Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumos uzsvērts, ka “ir svarīgi atbalstīt partnervalstis un reģionālās organizācijas, vajadzības gadījumā nodrošinot apmācību, ieteikumus, aprīkojumu un resursus, lai tās arvien vairāk pašas varētu novērst vai pārvarēt krīzes”. 1 Eiropas Komisija 2015. gada aprīlī un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos pieņēma kopīgu paziņojumu par “spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam” (CBSD). Šajā paziņojumā tika konstatētas nepilnības ES spējā atbalstīt partneru spēju veidošanu drošības nozarē un tika secināts, ka “pašlaik nav neviena ES budžeta instrumenta, kas paredzēts, lai nodrošinātu visaptverošu finansējumu spēju veidošanai drošības nozarē partnervalstīs, jo īpaši nozares militārajam elementam”. 2 Tas is problemātiski, jo “konflikti, nedrošība un nestabilitāte [..] izraisa cilvēku ciešanas, piespiedu pārvietošanu un smagu stāvokli attīstības jomā, kā atzīts [..] ANO Rezolūcijā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, tai skaitā tās16. mērķi” 3 par mieru un stabilitāti.

Stabilitāte un drošība ir būtiski svarīgas, lai centieni attīstības jomā būtu noturīgi; tik tiešām, tās ietilpst vispusīgās attīstības politikas stratēģijās, kas attiecas uz mieram un cilvēku drošībai labvēlīgu apstākļu veicināšanu. Apzinātie trūkumi CBSD atbalstā ierobežo ES spēju sasniegt savus mērķus ārējās darbības jomā, tostarp mieram, cilvēku drošībai un ilgtspējīgai attīstībai labvēlīgu apstākļu izveides veicināšanu.

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir izklāstīti LES 21. pantā un LESD 208. pantā, konkrētāk:

panākt, ka ES palīdzību attīstības jomā nestabilām valstīm neietekmē nestabilitātes un konfliktu situācijas, dodot iespēju visiem drošības jomas dalībniekiem, tostarp militārpersonām, nodrošināt stabilitāti, mieru, kā arī likumību un kārtību;

veicināt ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību jaunattīstības valstīs, par galveno mērķi izvirzot nabadzības izskaušanu, vienlaikus ievērojot saistības un ņemot vērā mērķus, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija un citas kompetentas starptautiskās organizācijas.

Konkrētie mērķi ir šādi:

palīdzēt uzlabot partnervalstu spējas patstāvīgi novērst un pārvarēt krīzes;

palīdzēt uzlabot partnervalstu drošības jomas dalībnieku, tostarp militārpersonu, rīcības iedarbīgumu, veidojot drošības un attīstības atbalstam nepieciešamās spējas; un

palīdzēt nodrošināt trešās valstīs tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī civilpersonu uzlabotu kontroli un pārraudzību pār bruņotajiem spēkiem.

ES mēroga rīcība ir nepieciešama un pamatota, ņemot vērā gan Līgumā (LES 21. pantā un LESD 208. pantā) noteiktos mērķus, gan subsidiaritātes principu. ES dalībvalstis ir aicinājušas Komisiju un Augsto pārstāvi iepazīstināt ar priekšlikumiem, kas Savienībai dotu iespēju vispusīgi iesaistīties CBSD jomā. Vispusīgam un elastīgam ES atbalstam drošības nozarei būtu tāda labvēlīga ietekme, ka ar īstermiņa un ilgāka termiņa pasākumiem būtu iespējams piesaistīt visus valsts drošības jomas dalībniekus, un tas dotu iespēju labāk koordinēt minēto atbalstu.

B.Risinājumi

Problēmas nerisināšanai būtu tāda negatīva ietekme, ka Savienības darbības kļūtu neiedarbīgas un ka vairs nebūtu iespējams veicināt stabilitāti un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, it īpaši nestabilās valstīs. Līdz ar to šis risinājums rada nepieciešamību izvirzīt priekšlikumu, kas risina nepieciešamību sniegt vispusīgu finansiālo atbalstu visiem drošības nozares dalībniekiem, tostarp militārpersonām, ja vien ir iespējams pierādīt, ka paredzēto darbību mērķis un saturs nepārprotami veicina attīstības politikas mērķu sasniegšanu.

Šie risinājuma varianti paredz apsvērt spēkā esošo finansēšanas mehānismu korekcijas Savienības vispārējā budžeta ietvaros vai ārpus tā un izstrādāt pilnvērtīgu un vispusīgu speciālo finansēšanas instrumentu. Šie risinājuma varianti nozīmē, ka nepieciešamas dažādas pakāpes izmaiņas spēkā esošajos sekundārajos tiesību aktos un tam būtu jānotiek dažādos termiņos. Ir norādīts, ka būtiski ir atbalstīt iespējamu tūlītēju risinājumu, jo tādējādi varētu veikt neatliekamos uzdevumus. Šāds tūlītēja risinājuma variants izpaustos tā, ka Komisija 2016. gadā pieņemtu priekšlikumu.

Ietekmes novērtējumā ir secināts, ka Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta 4 (IcSP) pārstrādāšana būtu visatbilstošākais un visedarbīgākais īstermiņa risinājuma variants. Ietekmes novērtējumā ir arī norādīts, ka, lai ilgtermiņā pilnīgi visaptveroši īstenotu CBSD iniciatīvu (t. i., ieskaitot atbalstu militārpersonām ar aizsardzību saistītām vajadzībām), attīstības uzdevumiem paredzētais budžeta instruments būtu jāapvieno ar citu, iespējams, ārpusbudžeta mehānismu.

Papildus 2015. gadā notikušajai apjomīgajai apspriešanai ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, laikā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 27. maijam internetā tika rīkota sabiedriskā apspriešana, lai sabiedrībai dotu iespēju iesniegt savas atsauksmes. 94 % no respondentiem piekrīt tam, ka iedarbīga, pamatota un pārskatatbildīga drošības nozare partnervalstīs varētu veicināt mieru, cilvēku drošību un ilgtspējīgu attīstību. Līdzīgi tam 85 % no respondentiem piekrīt, ka stiprinot militāro dalībnieku pārvaldību, it īpaši nestabilās valstīs, varētu panākt stabilitāti un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tādējādi, lai gan sabiedriskā apspriešana nebija pietiekami reprezentatīva, tā liecina, ka apspriešanas dalībnieki piekrīt tam, ka ir nepieciešams rīkoties. Desmit ES dalībvalstu tikšanās laikā 2016. gada 15. aprīlī neformāli tika uzsvērts, ka īstermiņā IcSP ir uzskatāms par visatbilstošāko instrumentu CBSD jomā.

C.Vēlamā risinājuma varianta ietekme

Ņemot vērā termiņus, ģeogrāfisko pārklājumu un elastību Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) kā krīzes instrumenta īstenošanā, vēlamais risinājuma variants ir tā pārstrādāšana. IcSP ir pielāgots, lai varētu reaģēt steidzamības, krīžu un potenciālu krīžu situācijās un tādējādi novērstu konfliktus, bet arī lai sniegtu ilgāka termiņa atbalstu konfliktu novēršanai, miera nodrošināšanai un gatavībai pārvarēt krīzes, kā arī pasaules mēroga, pārreģionāla un potenciāla apdraudējuma novēršanai. Ģeogrāfiskā ziņā IcSP ir piemērojams visā pasaulē, bet galvenā uzmanība tajā ir pievērsta reakcijai uz krīzēm trešās valstīs. Tādējādi eventuālas IcSP pārskatīšanas ietvaros tiktu veikta tikai tādas papildu iezīmes iestrādāšana, kas dotu iespēju novērst šā instrumenta pašreizējās nepilnības saistībā ar atbalsta sniegšanu visiem drošības jomas dalībniekiem (tostarp militārpersonām), konkrētāk, dotu iespēju nodrošināt apmācības un aprīkojumu steidzamo īstermiņa un vidēja termiņa vajadzību risināšanai ilgtspējīgas attīstības sasniegšanas kontekstā.

ES instrumentu atbalsts trešo valstu militārpersonām, kura tiesiskais pamats būtu LESD 209. pants, joprojām būtu ārkārtas gadījums. Tas būtu piemērojama vienīgi konkrētās partnervalstīs un skaidri noteiktās situācijās, kad militārā personāla spēju veidošana ir vērsta uz attīstības mērķi.

Atbilstošs budžeta līdzekļu piešķīrums laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam būtu 100 miljonu euro. Iniciatīva tiktu finansēta, pārgrupējot Savienības vispārējā budžeta IV izdevumu kategoriju (“Globālā Eiropa”). Papildu līdzekļi nebūtu nepieciešami. Īstenošanai būtu piemērojama Regula (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai.

Nav paredzēts, ka papildus tiks ietekmēti ES dalībvalstu budžeti; nav piemērojama to valsts pārvaldei ES dalībvalstīs, un transponēšanas pasākumi nav nepieciešami. ir sagaidāms, ka valsts pārvaldi trešās valstīs labvēlīgi ietekmēs saskaņotības palielinājums, ko izraisīs ierosinātā iniciatīva.

Attiecīgajām valstīm šīs iniciatīvas ilgtermiņa ietekme uz ekonomiku un attīstību būtu ievērojama; ņemot vērā to, ka būtu iesaistītas nelielas summas, un to, ka ir sarežģīti konstatēt cēloņsakarību, ietekmes ex ante aplēses netiek veiktas. Atsevišķas darbības ir jāvērtē, salīdzinot ar projekta specifiskajiem rādītājiem. Stabilāka un drošāka sabiedrība ir priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un lielākai labklājībai, tādējādi samazinot nestabilitātes un konfliktu radīto spiedienu.

D.Turpmākie pasākumi

Pārstrādātā IcSP regula būtu piemērojama līdz 2020. gada 31. decembrim. Šīs iniciatīvas sekojumpasākumi tiktu apsvērti saistībā ar diskusijām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam pēc 2020. gada.

(1)

https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/en/ec/140245.pdf

(2)

JOIN(2015) 17 final, 2015. gada 28. aprīlis.

(3)

JOIN(2016) 31.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu