EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.2.2016

COM(2016) 61 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Zviedrijas pieteikums – EGF/2015/009 SE/Volvo Trucks)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) finansiālā ieguldījuma piemērošanas noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 (turpmāk “EGF regula”).

2.Zviedrija 2015. gada 16. septembrī iesniedza pieteikumu EGF/2015/009 SE/Volvo Trucks par EGF finansiālo ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas 2 uzņēmumā Volvo Group Truck Operation, EMEA un četros piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos Zviedrijā.

3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

PIETEIKUMA IZVĒRTĒJUMS

Procedūra

4.Pieteikumu EGF/2015/009 SE/Volvo Trucks Zviedrija iesniedza 2015. gada 16. septembrī — 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji. Komisija apliecināja, ka ir saņēmusi pieteikumu 2015. gada 16. septembrī, un 2015. gada 30. septembrī, t.i., divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, pieprasīja papildu informāciju no Zviedrijas. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, līdz kura beigām Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2016. gada 3. februārī.

5.Komisija izņēmuma kārtā nevarēja ievērot šo termiņu. Tas, ievērojot Regulas Nr. 1309/2013 8. panta 4. punktu, skaidrojams ar to, ka laikposmā, kurā Komisijai bija jāsagatavo minētais priekšlikums, ārkārtīgi trūka attiecīgo ekspertu.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

6.Pieteikums attiecas uz 470 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Volvo Trucks, un uz 177 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba 4 piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos. Galvenais uzņēmums darbojas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 29. nodaļā (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana). Atlaišana, ko veicis galvenais uzņēmums, galvenokārt notikusi NUTS 2. līmeņa SE33 reģionā (Augšnorlandē).

Intervences kritēriji

7.Zviedrija iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

8.Pieteikums attiecas uz četru mēnešu pārskata periodu – no 2015. gada 24. februāra līdz 24. jūnijam.

9.Pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir šāds:

–470 darba ņēmēji, kuri tika atlaisti uzņēmumā Volvo Trucks, un

–177 darba ņēmēji, kuri tika atlaisti 4 uzņēmuma Volvo Trucks piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

10.Pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir aprēķināts šādi:

–647 darba ņēmēji, sākot no darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datuma.

Atbalsttiesīgie saņēmēji

11.Tāpēc kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 647.

Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos

12.Lai noteiktu saikni starp atlaišanas gadījumiem un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas ietekmē, Zviedrija apgalvo, ka kravas transportlīdzekļu ražošanā, kas ir salīdzinoši neliels segments plašajā autobūves nozarē, vairs nedominē galvenokārt Eiropas un Ziemeļamerikas ražotāji. Kaut arī ražotāji, kas atrodas triādes tirgos (Ziemeļamerikā, izņemot Meksiku, Eiropā un Japānā) ir neapšaubāmi tehnoloģiju līderi, jaunajiem Āzijas kravas transportlīdzekļu ražotājiem Ķīnā un Indijā ir pieejama jauna tehnoloģija no kopuzņēmumiem ar iedibinātiem tirgus līderiem rietumos.

13.Ķīna ir kļuvusi par pasaulē vadošo valsti komerciālo transportlīdzekļu ražošanā, un tās daļa ir 34,1 %. 2014. gadā ASV bija otrā lielākā komerciālo transportlīdzekļu ražotāja (2,8 miljoni vienību), kas veido 15 % no pasaulē saražotā kopapjoma. Eiropas Savienība (ES) ES ieņem trešo vietu ar gandrīz 2,2 miljoniem vienību jeb 12,1 % no pasaulē saražotā apjoma. ASV, ES un Ķīna kopā veido vairāk nekā 60 % no kopējā pasaules komerciālo transportlīdzekļu ražošanas apjoma. Komerciālo transportlīdzekļu ražošanas apjoms pasaulē 2014. gadā saglabājās stabils (–1 %), tika saražoti vairāk nekā 18 miljoni vienību un triādes tirgos bija vērojams pieaugums. Komerciālo transportlīdzekļu ražošanas apjoms ES pieauga, pateicoties vieglo komerciālo transportlīdzekļu segmentam, kurā tika reģistrēti 1,8 miljoni vienību jeb gandrīz 82 % no komerciālo transportlīdzekļu ražošanas kopapjoma. Smago kravas transportlīdzekļu ražošanas tirgus segmentā komerciālo transportlīdzekļu tirgū tomēr reģistrēta negatīva tendence salīdzinājumā ar 2013. gadu 6 .

14. 2014. gadā ES tirdzniecībā tika reģistrētas nopietnas pārmaiņas – saruka ES ražotāju eksports un pieauga transportlīdzekļu imports. 2014. gadā ES komerciālo transportlīdzekļu eksporta apjoms samazinājās par EUR 3,9 miljardiem attiecībā uz vieglajiem kravas transportlīdzekļiem (–12,5 %) un par EUR 6,3 miljardiem attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem (–10 %) 7 . Tā rezultātā ES eksporta apjoms kopumā samazinājās (–11 %). Kopējais komerciālo transportlīdzekļu imports Eiropas Savienībā pieauga (+10,7 %)7. Vairāk nekā puse no ES komerciālo transportlīdzekļu importa bija no Turcijas (+2,4 %), kam otrajā vietā sekoja Ķīna (+2,4 %). Ievērojami pieaudzis imports no ASV (+9,3 %) un, vēl jo vairāk, no Taizemes (+51,7 %)7. Iepriekšminēto skaitļu ilustrētās tendences rezultātā ES tirdzniecības bilance attiecībā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem, lai arī joprojām pozitīva, ir par 25 % zemāka nekā iepriekšējā gadā.

15.Vairāki Āzijas ražotāji ir kļuvuši par spēcīgiem nozares dalībniekiem un, kamēr tie apgādā galvenokārt vietējos tirgus, tie vienlaikus attīsta tehnoloģiju, lai konkurētu pasaules mērogā. Lai varētu konkurēt kravas transportlīdzekļu nozarē, Eiropas ražotājiem būs jāpalielina ražotņu efektivitāte līdzsvarotos tirgos. Volvo stratēģija 8 skaidri atspoguļo atbildes reakciju uz šīm tendencēm, uzņēmumam sākot optimizāciju un izmaksu ietaupījumu pasākumus, vienlaikus agresīvi ieguldot Āzijā, kā redzams 2013. gada nolīgumā ar Ķīnas ražotāju Dongfeng Motor Group Company Limited (DFG), kā rezultātā Volvo iegādājās 45 % no DFG meitasuzņēmuma Dongfeng Commercial Vehicles8.

16.Saskaņā ar jaunākajiem datiem komerciālo transportlīdzekļu ražotāji ārpus ES dalībvalstīm un oriģinālo iekārtu ražotāju (OEM) piegādātāji kļūst arvien daudzslāņaināki un ir spējīgi orientēt savu eksportu uz Eiropas tirgu.

17.Konsultāciju uzņēmums Deloitte uzskata 9 , ka kravas autotransporta zemo cenu tirgus segmenti tagad pakāpeniski veido spējas un ienāk augstākas kvalitātes segmentos, daudzos gadījumos veidojot kopuzņēmumus ar triādes tirgus ražotājiem un/vai galvenajiem piegādātājiem. Lai saglabātu rentabilitāti Eiropas kravas transportlīdzekļu tirgū, ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas.

18.Pēdējos gados ir pieredzēta nozares konsolidācija un tās ražošanas ietekmes pielāgošana pasaules mērogā, lai panāktu lielāku atbilstību esošajai situācijai visā pasaulē, kur vērojams pieprasījuma kritums. Uzņēmuma Scania nonākšana MAN un Volkswagen Commercial Vehicles pārvaldībā ir viens no pēdējiem piemēriem, kas atspoguļo centienus izveidot vadošu komerciālo transportlīdzekļu grupu. Kā norāda IBM Institute for Business Values 10 : “Mūsdienās kravas transportlīdzekļu nozarē, kas saskaras ar fundamentālu pāreju uz uzņēmējdarbības modeļiem, strukturālas pārmaiņas ir realitāte”.

19.Kravas automobiļu ražošanā, uz kuru attiecas stingrs regulējums un kuru raksturo stingri cikliski tirgi, ir grūti reaģēt uz vērienīgu pārveidošanos un nepieciešamību pielāgoties. Tādējādi globalizācija ir viens no galvenajiem ārējiem spēkiem, kas mūsdienās ietekmē automobiļu ražošanas nozari. Saskaņā ar ACEA ziņojumu6 kravas transportlīdzekļu ražošanas nozare pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi arvien “globālāka”, jo dažādi pavērsieni šajā nozarē ir saistīti ar globalizāciju un atradušies tās ietekmē. Šī attīstība palielinās konkurenci, jo gaidāms, ka līdz 2030. gadam no jaunietekmes tirgiem nākošie oriģinālo iekārtu ražotāji (OEM) ienāks rietumu tirgos, kā rezultātā radīsies lielāks cenu spiediens. Rietumu OEM varēs kompensēt stagnāciju savos tirgos, ciešāk sadarbojoties, lai samazinātu ieguldījumu izmaksas, attīstītos un novērstu jaunu konkurentu risku.

20.Price Waterhouse Cooper (PWC) ziņojums 11 liecina, ka mazbudžeta kravas transportlīdzekļu izstrādē būs jāmaina darbības modeļi. Šīs pārejas rezultātā ražošana varētu tikt nodota ārpakalpojumā augošiem jaunietekmes tirgiem. Globālā konkurence pēdējās desmitgadēs ir izraisījusi nemitīgu konsolidāciju un sadarbības vai partnerību skaita pieaugumu. Sagaidāms, ka šī tendence turpināsies, jo īpaši starp rietumu OEM un jaunietekmes tirgu OEM. Šādi rīkojoties, tā seko vieglo transportlīdzekļu nozares pēdās, kurā līdzīga pārveide noritēja 1990. gadu beigās. Ir paredzams, ka līdz 2030. gadam jaunietekmes tirgus ražotāji būs ienākuši rietumu tirgos, radot lielāku cenu spiedienu.

21.Pastāv dažas galvenās tendences, kas turpmākajos gados ietekmēs un palielinās globālo konkurenci komerciālo transportlīdzekļu nozarē. Demogrāfiskās pārmaiņas un arvien pieaugošā urbanizācija, normatīvie jautājumi, piemēram, ceļu nodevas, nodokļi, tirdzniecības šķēršļi, ko rada valsts tiesību akti, vides prasības, degvielas efektivitāte, drošums un drošība, utt. – visi šie faktori paaugstinās izmaksas, jo īpaši pētniecības un attīstības izmaksas, un palielinās konkurenci. ES ražotājiem jābūt gataviem šādam notikumu pavērsienam.

22.Jau tagad globalizācija, kuras ietvaros tiek pārvietota daļa no starptautiskās piegādes ķēdes un triādes tirgu ražotāju veiktā ražošana, ietekmē nodarbinātības modeļus un atalgojumu. Visos jaunākajos KPMG 12 , PWC11 un Tillväxtverket 13 veiktajos apsekojumos uzsvērts, ka augstas ražošanas izmaksas globālās konkurences apstākļos vairs nebūs ilgtspējīgas.

23.Tādēļ Zviedrijas iestādes uzskata, ka Volvo Ūmeo departamenta daļēju pārvietošanu izraisīja nepieciešamība palielināt efektivitāti un samazināt izmaksas, lai apmierinātu esošo un gaidāmo globālo konkurenci8.

24.Līdz šim saistībā ar automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanu, ieskaitot šeit minēto pieteikumu, ir iesniegti 22 EGF pieteikumi, 12 no tiem ir pamatoti ar tirdzniecības globalizāciju, bet 10 — ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi.

Notikumi, kas izraisīja darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu

25.Volvo Group ir viens no pasaules vadošajiem kravas transportlīdzekļu, autobusu, būvniecības iekārtu un kuģu un rūpniecisko dzinēju ražotājiem. Grupa nodrošina arī pilnīgus finansējuma un apkopes risinājumus. Tās galvenajā mītnē, kas atrodas Gēteborgā, ir nodarbināti aptuveni 100 000 cilvēku, uzņēmumam ir ražotnes 19 valstīs, un tas pārdod savus ražojumus vairāk nekā 190 tirgos.

26.Kopš 1999. gada Volvo Car Corporation vairs nav daļa no Volvo Group, bet Volvo Group un Volvo Cars joprojām ir kopīgs zīmols. Lai risinātu abu uzņēmumu zīmolvedības jautājumus, 1999. gadā tika izveidots jauns uzņēmums Volvo Trademark Holding AB. Volvo Cars un Volvo Group ir atsevišķas vienības, bet tās sadarbojas pētniecības un attīstības jomā, kā arī ieguldījumu jautājumos, kas saistīti ar zīmolu, piemēram, Volvo Ocean Race.

27.Volvo Group Truck Operations (GTO) aptver visu grupas dzinēju un transmisiju ražošanu, kā arī visu Volvo, Renault, Mack un UD kravas automobiļu ražošanu. GTO ietver arī rezerves daļu piegādi grupas klientiem un loģistiku. Pēdējā desmitgadē Volvo Group iegādes veicinātā paplašināšanās, tostarp tādu uzņēmumu kā Renault Trucks, Mack, UD Trucks un SDLG iegāde, ir nodrošinājusi uzņēmumam jaunu tirgu un jaunu zīmolu pieejamību. Viens no soļiem šajā stratēģijā bija 45 % Ķīnas uzņēmuma Dongfeng Commercial Vehicles iegāde, kas tika pabeigta 2015. gada janvārī.

28.GTO tagad nepieciešams palielināt ražošanas ķēdes efektivitāti. Tas ietekmē Ūmeo ražotnes darbību. Volvo Group ir samazinājusi nodarbināto skaitu savos uzņēmumos visā pasaulē par aptuveni 10 % – no 110 000 līdz 100 000 darbiniekiem. Zviedrijā pēdējos četros gados darbinieku skaits tika samazināts no 25 000 līdz 21 000, ieskaitot šajā gadā Ūmeo ražotnē atlaistos darba ņēmējus.

29.Ūmeo ražotne ir daļa no GTO, kurā nodarbināti aptuveni 33 000 darbinieku visā pasaulē. Darba ņēmēju atlaišana Ūmeo ražotnē skāra darbiniekus uzņēmumā Volvo Logistics and Parts, kas ietilpst GTO.

30.Volvo Group globālās rūpniecības sistēmā ietilpstoša Ūmeo ražotne ražo Volvo zīmola smagdarba kravas automobiļu kabīnes Eiropas tirgum, atsevišķas kabīnes montāžas rūpnīcām ārvalstīs un visas Volvo kabīņu apdares daļas citiem pasaules reģioniem (Brazīlija, Āzija). Turpretī kabīņu apdare tiek veikta Tuves ražotnē netālu no Gēteborgas.

31.2015. gadā tika īstenota Volvo Group Eiropas mēroga optimizācijas programma. Šīs programmas rezultātā Ūmeo ražotnes struktūrvienība, kas specializējās smagdarba kabīņu štancēšanā, metināšanā, krāsošanā un apdarē, ir pārcelta uz Tuves ražotni, lai atrastos tuvu kravas automobiļu nobeiguma montāžas rūpnīcai.

32.Volvo arī paziņoja par darba ņēmēju atlaišanu Gēteborgā un Eskilstunā. Lai gan Ūmeo atlaistie darbinieki veido lielāko daļu no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, iekļauti ir arī Gēteborgā un Eskilstunā atlaistie darbinieki. Volvo efektivitātes programma papildus ietekmēja apakšuzņēmējus, jo īpaši Ūmeo.

33.Diskusijas par iespējām saņemt EGF atbalstu Ūmeo sākās 2014. gada martā. Līdz tam laikam atbildīgais pārvaldnieks un arodbiedrību pārstāvis bija informējuši katru darba ņēmēju personīgi par plānoto atlaišanu. Pirmajā sanāksmē 2014. gada 18. martā reģiona ieinteresētās personas un sociālie partneri bija vienisprātis, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Volvo ievērojami negatīvi ietekmētu visu reģionu un skartu arī citus uzņēmumus, un tāpēc ir nepieciešama rīcība.

34.Pirmie paziņojumi par atlaišanu tika sniegti 2014. gada 14. aprīli Gēteborgā GTO un vēl vairāk darba ņēmēju šādus paziņojumus saņēma 19. maijā. 2014. gada 16. jūnijā paziņojumus par atlaišanu saņēma darba ņēmēji Eskilstunā.

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī

35.Vesterbotenas apgabalā (kura galvaspilsēta ir Ūmeo) 2014. gada sākumā dzīvoja apmēram 262 360, t.i., aptuveni 2,7 % no visiem valsts iedzīvotājiem, un šī daļa samazinās. Kopumā Arktikas reģiona darba tirgi līdzīgi kā citi darba tirgi mazapdzīvotos apgabalos ir nestabili, jo ģeogrāfiskā izolācija un skarbais klimats sadārdzina jaunu darbvietu izveidi un nodarbinātību salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

36.2014. gada novembra beigās kopējais bezdarba līmenis šajā apgabalā bija 9400 cilvēku (7,2 % no reģistrētā darbaspēka), tas ir par aptuveni 1000 cilvēkiem mazāk salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo periodu. Valsts bezdarba līmenis tajā pašā laikā bija 7,9 %.

37.Nesen Vesterbotenas reģiona publicētajā ziņojumā ar nosaukumu “Līdz 2025. gadam Vesterbotenā būs vajadzīgi 40 000 jaunu darba ņēmēju” apzinātas tādas problēmas kā darbaspēka samazināšanās apvienojumā ar zemiem ieguldījumiem mazos un vidējos uzņēmumos. Ziņojumu pausts, ka ik gadu apmēram 3000 cilvēku pamet darba tirgu pensionēšanās dēļ. Reģiona brīvās darbvietas galvenokārt ir veselības aprūpes nozarē un augsti kvalificētās jomās. Ir vajadzīgi inženieri, darbības un organizācijas vadītāji un tehniskie speciālisti. Pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka palielinās, un pastāv izteikta speciālistu nepietiekamība daudzās profesiju grupās, galvenokārt tajās, kur nepieciešama ļoti specializēta izglītība un augsta līmeņa kompetence.

38.Sekas, ko radīja darbvietu zudums Volvo grupā, būs jūtamas nozarē un reģionā. 647 darbinieku atlaišana rada problēmu, jo īpaši mērķgrupai – vecāka gadagājuma darba ņēmēji. Ļoti iespējams, ka atlaistajiem darbiniekiem būs grūti atrast darbu, jo viņiem nav reģiona darba tirgū vajadzīgo kompetenču. Lielākajai daļai atlaisto darbinieku, kuriem paredzēts atbalsts, ir tikai vidusskolas izglītība, turpretī prognozētajām brīvajām darbvietām būs vajadzīgs augsti kvalificēts personāls un inženieri ar augstāko izglītību. Tādējādi projekta ietvaros būs cieši jāsadarbojas izglītības un nodarbinātības organizācijām. Tas var veicināt uzņēmumu izveidi un pilnveidot darba meklētāju prasmes un kompetences, kas atbilstu turpmāko darba devēju vajadzībām. Tā kā reģions ir ļoti plašs, atbalsta saņēmējiem var nākties pārvietoties lielos attālumos.

Mazāks skaits attiecīgo atbalsta saņēmēju atrodas Sērmlandē (Austrumzviedrijā) un Vestergotlandē (Rietumzviedrijā). Šajos apgabalos darba tirgus ir spēcīgāks nekā Vesterbotenā, bet pat Gēteborgā varētu rasties vajadzība pēc papildu izglītības vai prasmju apguves citās nozarēs. Eskilstunas gadījumā varētu būt iespēja meklēt darbu plašākā ģeogrāfiskā apgabalā, kas varētu ietvert Stokholmu.

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

39.Aplēstais atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos, ir 500. Potenciālos dalībniekus pēc dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi:

Ierosināto darbību attiecināmība

40.Individualizētie pakalpojumi, ko Arbetsförmedlingen (Zviedrijas Valsts nodarbinātības dienests) sniegs atlaistajiem darba ņēmējiem, sastāv no šādām darbībām, kuras katra pārsniedz to, kas parasti būtu pieejams bez EGF atbalsta.

–Padziļināts novērtējums un individuāla plānošana. Šis reģistrācijas process ietver pārskatu par iepriekšējo pieredzi un apmācību, un tas tiek paātrināts EGF atbalsta saņēmējiem. Tas var ietvert vairākas atsevišķas un individuālas sanāksmes, no kurām dažas var būt ar pārcelšanas (citā darbā) uzņēmumiem.

–Dažādas darba meklēšanas darbības un koučings. Standarta darbības, ko piedāvā Arbetsförmedlingen, tiks apvienotas ar EGF pasākumiem, piemēram, individuālu atbalstu, kas ir tiešā saskarē ar potenciālajiem darba devējiem, motivācijas sanāksmēm un konferencēm, kurās notiks iepazīstināšana ar reģiona darba tirgu. Tas būs jo īpaši svarīgi tiem darba ņēmējiem, kuriem paredzēta palīdzība un kuri savu izglītības līmeni uzskata par nepietiekamu, lai pretendētu uz reģionā apzinātajām brīvajām darbvietām. Tiks piedāvātas gan individuālās, gan grupas darbības, dažas no tām būs pieejamas tiešsaistē.

–Motivācijas un veselības pasākumi. EGF atbalsta saņēmējiem būs pieejami terapeiti, psihologi un kognitīvo spēju noteikšanas eksperti, lai stiprinātu viņu motivāciju un sniegtu palīdzību tiem, kuriem pēc ilgstošas nodarbinātības vienā un tajā pašā uzņēmumā atlaišanas dēļ tika sabojāta veselība.

–Uzņēmējdarbība un uzņēmumu veidošana. Tiem, kuri plāno dibināt uzņēmumu, ārējie eksperti organizēs sagatavošanas kursus un sniegs padomus nākamajiem uzņēmējiem.

–Pēc tam, kad viņu uzņēmējdarbības ideja būs pārbaudīta un apstiprināta, atbalsta saņēmējiem būs pieejama uzņēmējdarbības sākšanas dotācija. Tā tiks izmaksāta 6 mēnešu laikā un pēc apspriešanās ar padomdevēju šo laikposmu varēs pagarināt līdz 12 mēnešiem. Ja atbalsta saņēmējs pārņem uzņēmumu, kura īpašnieki ir pirmspensijas vecumā, nodošanas periodā EGF dotācija ļaus viņiem vadīt uzņēmumu kopā ar minētajiem īpašniekiem.

–Izglītība un apmācība. EGF atbalsta saņēmējiem būs pieejama izglītība un apmācība, kas citādi viņiem nebūtu pieejama. Daļa no šīs izglītības tiks pielāgota individuāli sadarbībā ar Ūmeo Universitāti, augstskolām un uzņēmumiem reģionā. Mērķgrupas dalībniekus aicinās izvēlēties nodarbinātību, neņemot vērā dzimumu stereotipus, piemēram, veselības aprūpes nozarē.

–Apmācībā var iekļaut stažēšanos un mācekļa praksi (visu vecumu grupām), kas var būt pieejamas arī tiem, kuri gatavojas izveidot vai pārņemt uzņēmumu.

–Kompetenču validēšana. Dalībniekiem tiks piedāvāta kompetenču validēšana. Tā kā tādi pakalpojumi var nebūt pieejami uz vietas, atbalsta saņēmēji varēs doties uz attiecīgajiem centriem.

–Palīdzība darba meklēšanā, ko sniedz privātie pakalpojumu sniedzēji. Arbetsförmedlingen nodrošināti privātie pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt mērķgrupai nozīmīgu palīdzību atrast darbu un validēt kompetences.

–Ceļa izdevumi un ar tiem saistītās izmaksas. Vesterbotenas reģions aptver plašu teritoriju, tādēļ piekļuve pakalpojumiem tajā prasa mobilitāti un saistītās izmaksas. Ar pārcelšanu uz jaunu darbu citā valsts daļā saistītās pārvietošanas un pārvākšanās izmaksas var segt tāpat kā tālus braucienus uz intervijām. Par šādiem izdevumiem būs jāvienojas iepriekš, tiem būs jābūt pamatotiem ar rēķiniem un pārbaudāmiem.

–Darba meklēšanas pabalsts. To sniedz atbalsta saņēmējiem, kas piedalās iepriekš aprakstītajos aktīvajos pasākumos. Šī pabalsta apmērs ir atkarīgs no atsevišķiem faktoriem, ar Parlamenta lēmumu tā maksimālais apjoms ir noteikts SEK 910 apmērā (apt. EUR 97) / dienā, un pēc pirmajām 100 dienām tas samazinās līdz SEK 760 (apt. EUR 81) /dienā. Tādējādi budžetā paredzētie vidēji EUR 12 000 vienam darbiniekam varētu nodrošināt pabalstu apmēram 128 dienas maksimālās likmes apmērā.

41.Šeit aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi atbilstīgi EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

42.Zviedrija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tā ir apliecinājusi, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Aplēstais budžets

Aplēstās kopējās izmaksas ir EUR 2 989 518, kas ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem EUR 2 869 938 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem EUR 119 580 apmērā.

43.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 793 710 (60 % no kopējām izmaksām).

44.To darbību izmaksas, kuras iepriekš minētajā tabulā noteiktas kā EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās darbības, nepārsniedz 35 % no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes kopējām izmaksām. Zviedrija apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos.

45.Zviedrija apstiprināja, ka ieguldījumu izmaksas pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai nepārsniegs EUR 15 000 vienam atbalsta saņēmējam.

Izdevumu atbilstības periods

46.Zviedrija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2015. gada 30. janvārī. Tāpēc par izdevumiem par darbībām būs tiesības saņemt EGF finansiālo ieguldījumu no 2015. gada 30. janvāra līdz 2017. gada 16. septembrim, izņemot trešā līmeņa izglītību, kas būs attiecināmi līdz 2018. gada 16. martam.

47.Zviedrijai 2015. gada 30. janvārī radās pirmie administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu. Tāpēc izdevumi par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem ir atbilstoši EGF finansiālajam ieguldījumam no 2015. gada 30. janvāra līdz 2018. gada 16. martam.

Līdzfinansējums un papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem

48.Zviedrijas valdība līdzfinansē EGF pasākumus ar Arbetsförmedlingen budžeta starpniecību.

49.Zviedrija ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem EGF finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

50.Saskaņotā individualizēto pakalpojumu pakete ir izstrādāta, apspriežoties ar paredzētā atbalsta saņēmējiem un to pārstāvjiem, kā arī ar vietējiem dalībniekiem. Attiecīgo vietējo dalībnieku sanāksmes notiek reizi mēnesī, un pirmo reizi uzņēmuma Volvo atlaišanas gadījumi tika apspriesti 2014. gada jūlijā. Uzņēmuma Volvo personāla daļa ir sadarbojusies, sekmējot datu vākšanu un šo pasākumu plānošanu.

51.Ieinteresētās personas, kas iesaistītas plānošanā un īstenošanā, ir Ūmeo pašvaldība, apgabala administratīvā pārvalde, Vesterbotenas reģions, arodbiedrības, uzņēmējdarbības tehnoloģiju centrs, tirdzniecības kamera, uzņēmējdarbības organizācija "Företagarna", Ūmeo Universitāte, Arbetsförmedlingen un pats uzņēmums Volvo. Ir veikti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka mērķgrupa (kā arī cilvēkresursi un arodbiedrību pārstāvji) apzinās EGF sniegtās iespējas.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

52.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Zviedrija ir paziņojusi Komisijai, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs Arbetsförmedlingen, kas ir oficiāli iecelta par pārvaldības un maksātāju iestādi. Projekta grāmatvedības dokumentus pārbaudīs iekšējās revīzijas nodaļa, kas ir atsevišķa Arbetsförmedlingen valdes pakļautībā esoša iestāde. Tās uzdevums ir pārbaudīt iekšējās kontroles un verifikācijas procesu Valsts nodarbinātības dienestā un ieteikt uzlabojumus, kā arī sniegt padomu un atbalstu valdei un ģenerāldirektoram. Projektu revīzijas notiks regulāri.

Saistības, ko uzņemas attiecīgā dalībvalsts

53.Zviedrija ir sniegusi visas nepieciešamās garantijas tam, ka:

–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,

–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu,

–uzņēmums Volvo Trucks, kurš pēc atlaišanas turpināja darbību, ir ievērojis juridiskos pienākumus attiecībā uz darba ņēmēju atlaišanu un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību,

–par ierosinātajām darbībām netiks saņemts finansiāls atbalsts no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem un tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,

–ar ierosinātajām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,

–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

54.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 14 .

55.Pēc pieteikuma izskatīšanas attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un aplēstās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus EUR 1 793 710 apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu.

56.Ierosināto lēmumu izmantot EGF kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts 13. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 15 .

Saistītie tiesību akti

57.Vienlaikus ar šo priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju EUR 1 793 710 apmērā.

58.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņems šo priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stāsies spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto lēmumu par EGF izmantošanu.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Zviedrijas pieteikums – EGF/2015/009 SE/Volvo Trucks)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 16 , un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17 un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir izbeigta tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo gada apjomu EUR 150 miljoni (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 18 12. pantā.

(3)Zviedrija 2015. gada 16. septembrī iesniedza pieteikumu EGF/2015/009 SE/Volvo Trucks par EGF finansiālo ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā Volvo Truck (Volvo Group Truck Operation, EMEA) un četros piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos Zviedrijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. panta prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 793 710 apmērā saistībā ar Zviedrijas iesniegto pieteikumu.

(5)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 1 793 710 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [the date of its adoption] 19*.

Briselē,

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) EGF regulas 3. panta nozīmē.

(3) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(4) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(5) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

(6) Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) ekonomiskais un tirgus progresīvais ziņojums, ACEA (2015. gada marts).

(7) Jaunākie pieejamie Eurostat dati, ACEA progresīvais ziņojums, ACEA (2015. gada marts).

(8) Volvo 2014. gada pārskats, 2. lpp., www.volvogroup.com (2014).

(9) "Truck market 2024, Sustainable Growth in Global Market" Deloitte (2014).

(10) “Truck 2020 transcending turbulence”, IBM Global Business Service (2015. gada maijs).

(11) "The truck industry in 2020", PwC (2014).

(12) "Competing in the global truck Industry", KPMG (2014).

(13) "Den globala fordonsindustrin 2010 ur ett svenskt perspektiv", Tillväxtverket.

(14) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(15) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(16) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(17) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(18) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(19)  Datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.