EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.10.2016

COM(2016) 690 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Virzībā uz stabilu ES tirdzniecības politiku izaugsmei un nodarbinātībai

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei

Virzībā uz stabilu ES tirdzniecības politiku izaugsmei un nodarbinātībai

Mūsdienu globālajā ekonomikā tirdzniecība ir svarīga izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai, un ES atbalsta atvērtu tirdzniecības sistēmu, kas ir balstīta uz noteikumiem. Patlaban eksports nodrošina gandrīz katru septīto darbvietu rūpniecībā Eiropā (proti, vairāk nekā 30 milj. darbvietu — par divām trešdaļām vairāk nekā pirms 15 gadiem), savukārt imports ir galvenais ražīguma pieauguma avots, un tas ļauj patērētājiem gūt labumu no lielākas izvēles iespējām un ražojumiem, kuru izmaksas ir zemākas. Ražošana Eiropas Savienībā ir atkarīga ne tikai no energoresursu un izejvielu importa, bet arī no importa, kas ietver daļas un ražošanas līdzekļus, piemēram, iekārtas. Kopā minētie ražojumi veido 80 % ES importa.

Tomēr mēs neesam naivi. Brīvajai tirdzniecībai jābūt arī taisnīgai, un negodīga tirdzniecības prakse, piemēram, ārvalstu ražotāju dempings un ārvalstu valdību subsīdijas, var izraisīt nopietnu kaitējumu ES ražošanas nozarei un darba ņēmējiem, tādējādi vairojot neuzticību brīvajai tirdzniecībai, kas jau ir apdraudēta vairākos aspektos. Komisija uzskata, ka jautājums ir par to, kā padarīt globalizāciju taisnīgu, no kā iegūtu visi.

Trešo valstu īstenotās negodīgās tirdzniecības prakses jautājums kļūst arvien asāks. Tādi faktori kā valdības iejaukšanās, milzīgas subsīdijas un politika, kas kropļo cenas, ir izraisījuši milzīgus ražošanas jaudas pārpalikumus un galu galā sekmējuši eksportu par dempinga cenām uz ES tirgu. Šogad milzīgie jaudas pārpalikumi ir izraisījuši kaitējumu ES tērauda nozarei. Tērauda ražošanas jaudas pārpalikums Ķīnā vien tiek lēsts aptuveni 350 milj. t apmērā, kas gandrīz divreiz pārsniedz Savienībā gādā saražoto apjomu. Pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami pieaudzis Ķīnas izcelsmes tērauda importa apjoms Eiropas Savienībā. Importa apjoma pieauguma dēļ dažu tērauda izstrādājumu tirgus cenas ir samazinājušās pat par 40 %, īpaši negatīvi ietekmējot tērauda ražošanas nozari, kurā kopš finanšu krīzes sākuma zaudēti 40 000 darbvietu 1 . Jaudas pārpalikumu rādītāji ļoti strauji pieaug citās nozarēs, piemēram, alumīnija ražošanas nozarē. Ķīnas jaudas pārpalikuma rādītājs alumīnija ražošanas nozarē ir gandrīz 10 milj. t, un piecu gadu laikā tas ir dubultojies, ko sekmējušas subsidētās elektroenerģijas cenas (tās veido līdz pat 40 % alumīnija ražošanas izmaksu).

Turklāt lielāki maksājumi, ko noteikuši citi lielie Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieki, var izraisīt to, ka ražojumu par dempinga cenām tirdzniecības plūsmas tiek novirzītas uz ES tirgu, vēl vairāk saasinot pašreizējās problēmas.

ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir līdzeklis, ar ko ES aizsargāt pret negodīgu tirdzniecību. Komisija izmanto minētos instrumentus piesardzīgi, precīzi un pamatojoties uz pierādījumiem. ES izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus mazāk nekā daudzas citas jurisdikcijas, un tie skar tikai 0,21 % importa apjoma.

Reaģējot uz milzīgiem jaudas pārpalikumiem, kas pārpludina ES tirgu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi nepieredzēti lielu antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu skaitu. Eiropā ir aizsargātas aptuveni 315 000 darbvietu (galvenokārt dzelzs un tērauda, ķīmijas un saskarnozaru, keramikas un mašīnbūves nozarē). Tērauda ražošanas nozarē vien ES jau ir spēkā 39 antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi (17 no tiem attiecas uz Ķīnu), lai aizsargātu Savienības tērauda rūpniecību pret negodīgu konkurenci. Spēkā esošo ES tiesību aktu robežās Komisija ir pilnībā izmantojusi pašreizējos tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tostarp importa reģistrēšanu, lielāku pārredzamību, pasākumu raitāku noteikšanu, kā arī izņēmuma kārtā sākusi lietas, kuru pamatā ir kaitējuma draudi.

Tomēr mēs esam izsmēluši iespējamos risinājumus, kas pieejami spēkā esošajos ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos, lai risinātu jaudas pārpalikumu un dempinga jautājumu. Lai saglabātu darbvietas Eiropā un nodrošinātu godīgu konkurenci atvērtajos tirgos, ir ārkārtīgi svarīgi, lai, ņemot vērā šīs globālās problēmas, ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti būtu efektīvi. Tāpēc Komisijas 2013. gada priekšlikums modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus 2 ir jāpieņem steidzamības kārtā.

Turklāt starptautiskais tiesiskais regulējums mainās, jo drīzumā beigsies termiņš konkrētiem noteikumiem par dempinga aprēķiniem protokolos par Ķīnas, Vjetnamas un Tadžikistānas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Komisija paredz turpmākus grozījumus spēkā esošajos ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos, tostarp jaunu dempinga aprēķina metodiku, kas ļaus rīkoties saistībā ar jaunatklātām subsīdijām un nodrošināt sekmīgu pāreju jaunajā situācijā.

Komisija uzskata, ka ir svarīgi panākt, lai ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiktu atjaunināti un stiprināti un lai tie kļūtu juridiski stabilāki.

1.    Komisijas 2013. gada priekšlikums modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus

Komisija 2013. gada aprīlī pieņēma vērienīgu priekšlikumu modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tas attiecas uz lielāku pārredzamību, raitākām procedūrām un efektīvāku izpildi. Komisija īpaši ierosināja vairs nepiemērot mazākā maksājuma noteikumu dažos rūpīgi noteiktos ierobežotos apstākļos, t. i., attiecībā uz eksportu, kam nodrošinātas priekšrocības, kuras izriet no ievērojamiem izejmateriālu tirgus kropļojumiem (piemēram, dubulto cenu noteikšanas politika, eksporta nodokļi utt.). Eiropas Parlaments 2014. gadā pieņēma nostāju par šo priekšlikumu.

Komisija 2016. gada marta paziņojumā “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā” apņēmās pēc iespējas daudz izmantot spēkā esošos tirdzniecības aizsardzības instrumentus, bet arī aicināja Padomi iespējami drīz pieņemt modernizācijas priekšlikumu. Komisijai ir arī piedāvājusi Padomei progresīvas idejas juridiskām izmaiņām attiecībā uz to, kā par diviem mēnešiem saīsināt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas un kā mainīt pašreizējo metodiku mērķa peļņas aprēķināšanai.

Komisijas priekšsēdētājs 2016. gada septembra runā par stāvokli Savienībā sacīja: “.. mums ir jādara vairāk, jo pārprodukcija dažās pasaules daļās iedzen bankrotā Eiropas ražotājus. Šā iemesla dēļ es šogad divas reizes biju Ķīnā, lai risinātu pārmērīgi lielas ražošanas jaudas jautājumu. Šā iemesla dēļ arī Komisija ir ierosinājusi mainīt mazākā maksājuma noteikumu. Amerikas Savienotās Valstis Ķīnas tēraudam piemēro 265 % importa tarifu, bet šeit, Eiropā, dažas valdības ir gadiem uzstājušas uz to, lai mēs samazinātu tarifus Ķīnas tēraudam. Es aicinu visas dalībvalstis un šo Parlamentu atbalstīt Komisiju un stiprināt mūsu tirdzniecības aizsardzības instrumentus. Mums nevajadzētu būt naiviem brīviem tirgotājiem, bet gan būt spējīgiem uz dempingu reaģēt tikpat stingri kā ASV. ” 6

Tomēr, neraugoties uz vairākkārtējiem Eiropadomes aicinājumiem rīkoties nekavējoties, tostarp 2016. gada jūnija un marta aicinājumiem, Padome līdz šim nav spējusi panākt vienošanos par modernizācijas priekšlikumu, īpaši strupceļa dēļ, kurā nonākusi mazākā maksājuma noteikuma pielāgošana.

Komisija ir ierosinājusi iespējamos kompromisus, saskaņā ar kuriem mazākā maksājuma noteikumu pielāgotu dažos konkrētos rūpīgi noteiktos gadījumos, kad ir konstatēti milzīgi ražošanas jaudas pārpalikumi un/vai izejmateriālu tirgus kropļojumi (piemēram, enerģijas cenas).

Ņemot vērā problēmas, ar kurām pašreiz saskaras ES ražošanas nozare, vienošanās par šo priekšlikumu kļuvusi ārkārtīgi svarīga.

2.    Nākamais Komisijas priekšlikums — rīcība situācijās, kurās tirgus cenas nav noteicošas

Pasaulē, kurā piegādes ķēdes ir globalizētas un sarežģītas, tradicionālais dempinga aprēķins neaptver visus faktorus un kropļojumus, kuri pastāv dažās jaunietekmes un pārejas ekonomikas valstīs. ES nevar palikt neaizsargāta pret tādām parādībām kā milzīgas subsīdijas, valdības iejaukšanās, pārredzamības trūkums un finanšu nozare, kas nav neatkarīga, jo dažās valstīs tās nodrošina negodīgas priekšrocības eksportētājiem.

Reaģējot uz šīm jaunajām problēmām un pārmaiņām dažās pasaules ekonomikās, Komisija plāno ierosināt turpmākus ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu grozījumus. Priekšlikumā paredzēts, ka “tirgus ekonomikas statuss” netiks piešķirts nevienai valstij, bet tas nodrošinās, ka ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir pielāgoti, lai reaģētu uz jaunajām problēmām un juridisko un ekonomisko realitāti, saglabājot līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

Komisija ierosinās jaunu antidempinga metodiku, lai aptvertu tirgus kropļojumus, kas saistīti ar tādu valsts iejaukšanos trešās valstīs, kas slēpj dempinga prakses patieso apmēru. Nosakot kropļojumus, tiks ņemti vērā vairāki kritēriji, cita starpā, piemēram, valsts politika un ietekme, plaša valsts uzņēmumu izplatība, diskriminācija par labu vietējiem uzņēmumiem un finanšu nozares neatkarība. Šī jaunā metodika būs “valsts neitrāla”, jo to varēs vienlīdzīgi piemērot visiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniekiem. Paredzēts, ka antidempinga tiesību aktos tiks svītrots saraksts ar valstīm, kas nav tirgus ekonomikas valstis. Tas nodrošinātu, ka ES tiesību akti un prakse tiek tuvināti dažu citu starptautisko partneru (piemēram, ASV un Kanādas) tiesību aktiem.

Ja tiks konstatēti kropļojumi, dempinga aprēķinos netiks ņemtas vērā cenas un izmaksas, un Komisija izmantos citus kritērijus, tostarp izmaksas un cenas citās ekonomikās. Komisija sagatavos īpašus gada ziņojumus par valstīm vai nozarēm, kur tā noteiks kropļojumus. Tāpat kā tas tiek darīts pašlaik, sūdzības būs jāiesniedz ES ražošanas nozarei, taču tā savas lietas izklāstā varēs paļauties uz minētājiem Komisijas ziņojumiem.

Daudzās trešās valstīs trūkst pārredzamības attiecībā uz subsīdijām. Subsīdijas acīmredzami veicina traucējumus un jaudas pārpalikumus. ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti būtu jāstiprina, ļaujot Komisijai veikt pasākumus saistībā ar jaunām subsīdijām, kas tiek konstatētas vien izmeklēšanas gaitā.

Īstenojot jauno metodiku, Komisija nodrošinās pienācīgu un pārredzamu pāreju uz jauno sistēmu (tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus). Tāpēc Komisija plāno ierosināt, lai jaunā sistēma attiektos tikai uz tām izmeklēšanām, kas sāktas pēc tam, kad būs stājušās spēkā izmaiņas tiesību aktos.

3.    Secinājums

Komisijas 2013. gada priekšlikums kopā ar jauno metodiku nodrošinās, lai ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti arī turpmāk būtu ekonomiski efektīvi, juridiski stabili un politiski ilgtspējīgi un nodrošinātu brīvas un taisnīgas tirdzniecības principus, kas ir ES tirdzniecības politikas pamatā.

Komisija aicina Eiropadomi atbalstīt tās centienus, ievērojot šajā paziņojumā izklāstīto pieeju. Komisija jo īpaši aicina Eiropadomi

panākt politisku vienošanos par Komisijas 2013. gada priekšlikumu Padomes 11. novembra sanāksmē, tostarp pielāgot mazākā maksājuma noteikumu konkrētos rūpīgi noteiktos apstākļos, kad ir konstatēti ražošanas jaudas pārpalikumi un/vai izejmateriālu tirgus kropļojumi (piemēram, attiecībā uz enerģiju), un

atbalstīt šajā paziņojumā izklāstīto pieeju, lai rīkotos tādās situācijās, kurās tirgus cenas nav noteicošas, un reaģētu uz gaidāmajām pārmaiņām vairākos protokolos par pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

(1)

  https://ec.europa.eu/growth/sectors/raw-materials/industries/metals/steel_lv

(2)

COM(2013) 192 final.

(3)

OV L 272, 7.10.2016., 33. lpp.

(4)

OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp.

(5)

OV L 204, 29.7.2016., 70. lpp.

(6)

http://europa.eu/rapid/press-release_SPEECH-16-3043_lv.htm

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.10.2016

COM(2016) 690 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Virzībā uz stabilu ES tirdzniecības politiku izaugsmei un nodarbinātībai

PIELIKUMS

MAZĀKĀ MAKSĀJUMA NOTEIKUMA REFORMA VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.    Valstis, kas piemēro mazākā maksājuma noteikumu

Mazākā maksājuma noteikuma sistemātiska piemērošana Eiropas Savienībā pārsniedz pamatprasības, kas izklāstītas PTO antidempinga nolīgumā. Lielākā daļa citu PTO dalībnieku (tostarp Amerikas Savienotās Valstis) neizmanto šāda veida pašierobežojumu. No valstīm, kuras izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tikai Indija, Turcija, Brazīlija un Austrālija zināmā veidā izmanto mazākā maksājuma noteikumu.

2.    Salīdzinājums: antidempinga pasākumu skaits / īpatsvars pasaules importā

Avots: PTO 2015. gada pasaules tirdzniecības ziņojums.

3. ES un ASV salīdzinājums

Ķīnas izcelsmes importam 1 noteikto ES un ASV maksājumu salīdzinājums.

(1)

Ražojuma tvērums var nebūt pilnībā identisks