EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.11.2015

COM(2015) 701 final

2015/0263(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013

{SWD(2015) 750 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Stabilas regulatīvās un institucionālās vides un labi funkcionējošas ekonomikas izveide ir ļoti būtiska, lai visās Savienības dalībvalstīs palielinātu konkurētspēju, sekmētu ieguldījumus, paātrinātu jaunu darbvietu radīšanu, uzlabotu dzīves līmeni un panāktu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomika daudzās Savienības valstīs ir bijusi un joprojām ir pakļauta korekciju procesiem, kuru mērķis ir novērst pagātnē izveidojušos makroekonomikas nelīdzsvarotību, un daudzās valstīs saskaras ar vājas potenciālās izaugsmes problēmu. Šīs situācijas iemesls bieži ir atliktas vai nepietiekamas strukturālās reformas attiecīgajā ekonomikā. Savienība ir noteikusi strukturālo reformu īstenošanu par vienu no savas politikas prioritātēm, lai ievirzītu ekonomikas atveseļošanos uz ilgtspējas ceļa, atraisītu izaugsmes potenciālu nolūkā pastiprināt pielāgošanās spēju un atbalstītu konverģences procesu.

Reformām jābūt labi izstrādātām, likumdevēja apstiprinātām un efektīvi īstenotām. Lai reformas būtu sekmīgas, nepietiek vien ar vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanu – tās ir efektīvi jāīsteno, kas nozīmē, ka jānovērš strukturālās problēmas publiskajā pārvaldē (piemēram, saistībā ar kompetenci, mobilitāti, stimuliem, darba procesu izmaiņām u. tml.) un problēmas ekonomikā un sociālajā jomā. Iespējams, būs vajadzīgs zināms laiks, līdz reformu sniegtie ieguvumi kļūs jūtami. Tāpēc izšķiroša ir agrīna un efektīva īstenošana neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz krīzes skartu vai strukturāli vāju ekonomiku.

Tehniskās palīdzības (TP) sniegšana ir bijusi ļoti būtiska Kipras un Grieķijas ekonomikas korekciju procesa atbalstīšanā (iesaistot Kipras atbalsta grupu (SGCY) un Grieķijas darba grupu (TFGR)). Līdzšinējā pieredze, kura gūta, sniedzot Kiprai un Grieķijai tehnisko palīdzību gandrīz vai visā sabiedriskās kārtības jomu spektrā, dod noderīgas atziņas nākotnei saistībā ar tehniskā atbalsta piešķiršanu potenciāli visām dalībvalstīm 1 .

Ņemot vērā minēto, nodoms ir Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) aizgādnībā paplašināt tehniskā atbalsta piešķiršanas tvērumu uz visām dalībvalstīm, kas to pieprasa. Proti, dalībvalstīm atbalsts varētu būt noderīgs, risinot problēmas attiecībā uz institucionālo, strukturālo un administratīvo reformu izstrādi un īstenošanu. Nozīme šeit varētu būt tādiem faktoriem kā, piemēram, ierobežota administratīvā un institucionālā spēja un Savienības tiesību aktu neatbilstīga piemērošana un īstenošana.

Turklāt viena no Komisijas prioritātēm ir Savienības acquis īstenošanas uzlabošana 2 . Šajā saistībā Komisija norādīja, ka tai ir jāsadarbojas „ar dalībvalstīm, izvērtējot labākos veidus, kā nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem valsts līmenī”.

Sadarbība ar dalībvalstīm ir vajadzīga arī attiecībā uz trūkumiem, kas konstatēti to reformu īstenošanā, kuras Eiropas pusgada ietvaros ir ieteiktas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos (saukti arī par KVAI).

Ņemot vērā minēto, ir jāizveido Strukturālo reformu atbalsta programma, kuras mērķis ir stiprināt dalībvalstu vispārējās spējas sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas institucionālas, strukturālas un administratīvas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu 3 efektīvā un lietderīgā izmantošanā, ja šīs dalībvalstis šajā nolūkā pieprasa atbalstu no Savienības.

Atbalstu saskaņā ar šo programmu Komisija sniegs pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas būs pieejams, lai atbalstītu i) reformu īstenošanu ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgada ietvaros sniegtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (KVAI), un/vai citas darbības saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, ii) reformas, kas saistītas ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu dalībvalstīs, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību, un iii) reformas, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, lai panāktu ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Reformām paredzētais atbalsts – tostarp sniedzot palīdzību, lai efektīvi un lietderīgi izmantotu Savienības fondus (t. i., Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus), kā noteikts Kopīgo noteikumu regulā 4 , Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD) 5 , kā arī fondus patvēruma, migrācijas un robežkontroles jomā 6 ) – attieksies uz konkrētām politikas jomām, jo īpaši uz šādām: publisko finanšu pārvaldība, budžeta process, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana, institucionālā reforma un efektīva un uz pakalpojumiem orientēta publiskās pārvaldes darbība, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmas reforma un krāpšanas novēršanas, korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pastiprināšana, uzņēmējdarbības vide, privātā sektora attīstība, finansējuma pieejamība, ieguldījumi, finanšu nozares politika, privatizācijas procedūras, tirdzniecība un ārvalstu tiešie ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts inovācijai, izglītībai un apmācībai, darba tirgus politika, sociālā iekļaušana, sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas, patvēruma, migrācijas un robežu politika, kā arī lauksaimniecības nozares un lauku apgabalu ilgtspējīgas attīstības politika.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Programma papildinātu esošos spēju veidošanai un tehniskajai palīdzībai paredzētos resursus, kas pieejami citu Savienības finansējuma programmu ietvaros saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā arī tehnisko palīdzību un citus pasākumus, kurus finansē no Savienības fondiem.

Proti, vairākās Savienības programmās ir paredzēta iespēja sniegt dalībvalstīm tehnisko palīdzību, lai specifiskās jomās veiktu konkrētus sabiedriskās politikas pasākumus. Atkarībā no to konkrētā mērķa un jomas šīs programmas ir paredzētas, lai veicinātu labvēlīgu apstākļu radīšanu ekonomikas izaugsmei, sociālajai un vides aizsardzībai un to uzlabošanai. Šo programmu ietvaros piešķirtajam atbalstam ir raksturīga konkrēta tematiskā ievirze, un tas palīdz sasniegt attiecīgo programmu konkrētos mērķus.

Ierosinātās programmas nolūks ir radīt pievienoto vērtību un papildināt esošo atbalsta pasākumu jau labos rezultātus, koncentrējoties uz palīdzības aspektiem, kas ir vairāk saistīti ar konsultāciju un speciālo zināšanu piedāvāšanu uz vietas, t. i., sniedzot (ja iespējams, ar iestādēs integrētu ekspertu starpniecību) šāda veida palīdzību pieprasītāju dalībvalstu valsts iestādēm visa reformu procesa laikā vai šā procesa noteiktos posmos, vai dažādās fāzēs. Pamats šādas palīdzības sniegšanai būtu valsts visneatliekamākās vajadzības, par kurām savstarpēji vienojušās Komisija un attiecīgā dalībvalsts.

Tādējādi Savienības atbalsta efektivitātes palielināšanas nolūkā būtu noderīga vispusīga pieeja, kura aptvertu plašāku, vienotas platformas ietvaros koordinētu Savienības politikas jomu klāstu un saskaņā ar kuru Komisija un valsts eksperti pēc pieprasījuma uz vietas sniegtu katram atsevišķam gadījumam pielāgotu tehnisko atbalstu. Šim papildu atbalstam būtu šādas specifiskās iezīmes: a) spēja vienotas platformas ietvaros sniegt tehnisko un finansiālo atbalstu visām dalībvalstīm saistībā ar plašu sabiedriskās kārtības reformu loku b) iespēja pastāvīgi nodrošināt fizisku klātbūtni uz vietas, ja tas ir vajadzīgs un ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt.

Šī pieeja atbilst praksei, kuru izmanto dažas starptautiskās organizācijas, piemēram, starptautiskās finanšu iestādes, kas jau daudzus gadus savu kreditēšanas un pārējo darbību ietvaros attiecīgajās valstīs integrē spējas sniegt tehnisko palīdzību.

Ar ierosināto programmu attiecībā uz tehnisko atbalstu tiks ieviesta horizontālāka perspektīva. Saskaņā ar programmu sniegtais atbalsts būtu transversāls aptverto konkrēto jomu ziņā, vienlaikus koncentrējoties uz attiecīgās valsts visneatliekamākajām reformu vajadzībām, kas konstatētas makroekonomikas uzraudzības procesā vai izveidojušās Savienības acquis īstenošanas trūkumu/neefektivitātes rezultātā. Programma pievienotu vērtību dažādu Savienības sektorālo programmu sniegtajam atbalstam un Savienības fondu ietvaros veiktajām darbībām, jo tā sniegtu konkrētajai valstij pielāgotu makroperspektīvu, vienlaikus dalībvalstīs atbalstot svarīgākās strukturālās reformas atbilstoši Savienības galvenajiem politikas mērķiem. Konkrēti, saskaņā ar šo programmu veikto darbību pievienotā vērtība attiecībā pret citiem Savienības instrumentiem tiks nodrošināta, paturot prātā to, ka lēmumā par atbalsta sniegšanu pieprasītājai dalībvalstij pienācīgi tiks ņemtas vērā esošās darbības un pasākumi, kurus no Savienības fondiem vai saskaņā ar citām Savienības programmām finansē attiecīgajā dalībvalstī.

Savu attiecīgo pienākumu ietvaros Komisija un saņēmējas dalībvalstis sekmēs sinerģiju un nodrošinās efektīvu koordināciju starp šo programmu un citām Savienības programmām un instrumentiem, un jo īpaši ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem. Tās veiks atbilstīgus pasākumus, lai plānošanas un īstenošanas posmos nodrošinātu konsekvenci un novērstu dublēšanos starp šīs programmas atbalstītām darbībām un pasākumiem, kurus veic saskaņā ar citām Savienības programmām.

Komisija koordināciju jo īpaši pastiprinās iekšējās darba kārtības ietvaros, izveidojot koordinācijas mehānismu, kurā darbosies visvairāk iesaistīto dienestu pārstāvji, lai tādējādi nodrošinātu to, ka atbilstīgi Savienības programmām un fondiem sniegtais atbalsts ir saskaņots un nav pieļauta dublēšanās.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Stratēģijas „Eiropa 2020” 7 mērķis ir visās dalībvalstīs radīt nosacījumus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Ekonomikas izaugsme ir priekšnoteikums bezdarba samazināšanai, sociālās kohēzijas uzlabošanai un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Savienība ir noteikusi strukturālo reformu īstenošanu par vienu no savas politikas prioritātēm, lai ievirzītu ekonomikas atveseļošanos uz ilgtspējas ceļa, atraisītu izaugsmes potenciālu ar nolūku stiprināt pielāgošanās spējas un atbalstītu konverģences procesu.

Reformu process ir sarežģīts, bieži tas ir dārgs, tam ir vienlaikus nepieciešamas ekspertu zināšanas dažādās jomās un var būt pārrobežu ietekme. Savienības atbalsts palīdzētu uzlabot spējas veikt padziļinātas, izaugsmi veicinošas reformas dalībvalstīs, tādējādi radot ietekmi visā Savienībā kopumā.

Ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valsts iestādēm īstenojamā programma šajās dalībvalstīs aktīvi sekmētu administratīvās spējas reformēt iestādes, pārvaldi, ekonomikas un sociālo jomu, lai panāktu vienkāršākas, efektīvas un modernas struktūras, kas kalpo iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm.

Visbeidzot, programma ļautu sniegt tehnisko atbalstu, kas ir ļoti būtisks, lai sekmīgi īstenotu svarīgus jaunus vienotā tirgus (tostarp tā digitālās daļas) elementus. Piemēram, kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plānā 8 ir paredzēts tehniskais atbalsts kapitāla tirgus attīstīšanai. Programma nodrošinātu šādam atbalstam nepieciešamo regulējumu un finansējumu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. pants (trešā daļa) un 197. panta 2. punkts.

LESD 175. pantā (trešajā daļā) ir noteikts, ka, ja izrādās, ka vajadzīga īpaša rīcība, kas nav fondu kompetencē, un neskarot pasākumus, par kuriem lēmumi pieņemti saskaņā ar Savienības politiku citās jomās, Eiropas Parlaments un Padome to var paredzēt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

LESD 197. panta 2. punktā ir noteikts, ka Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, cita starpā veicinot informācijas apmaiņu un atbalstot mācību programmas. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma izmantot šādu atbalstu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka vajadzīgos pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Tādējādi 175. pants (trešā daļa) un 197. panta 2. punkts, ņemot kopā, ļauj piemērot visaptverošu pieeju un izstrādāt Savienības programmu, ar ko atbalsta dalībvalstu valsts iestāžu spēju un centienus veikt un īstenot izaugsmi veicinošas reformas (institucionālās reformas, ietverot pārvaldības aspektus, strukturālās un/vai administratīvās reformas), kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību un inovāciju un šajā kontekstā ļautu efektīvāk un lietderīgāk izmantot Savienības fondus.

Vienlaikus 121. pantā ir noteikts, ka dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

Ņemot vērā 175. un 197. pantu, šī programma var izšķiroši palīdzēt: i) stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju attiecībā uz Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstu valsts iestāžu administratīvās sadarbības rezultātā un ii) stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā papildus ESI fondu ietvaros veiktajām darbībām; visbeidzot, šī koordinētā rīcība palīdzētu iii) panākt dalībvalstu ekonomikas politikas labāku koordināciju.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ierosināto darbību finansēšana paredzētās programmas ietvaros atbilst Eiropas pievienotās vērtības un subsidiaritātes principiem. Finansējums no Savienības budžeta ir vērsts uz darbībām, kuru mērķus dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar sasniegt pietiekami labi („nepieciešamības pārbaude”) un kuru gadījumā Savienības dalība var radīt papildu vērtību salīdzinājumā ar darbību tikai dalībvalstu līmenī.

Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj apzināt, piesaistīt un koordinēt vislabākos pieejamos ekspertus (gan no Eiropas iestāžu dienestiem un citām valstīm, gan no starptautiskām organizācijām), sekmēt paraugprakses apmaiņu (kā arī nodrošināt tās konsekventu izplatīšanu visā Savienībā) un tādējādi atbalstīt mērķtiecīgu un izaugsmi veicinošu reformu īstenošanu dalībvalstīs.

Turklāt, ja ekspertus piesaistītu Savienība, tas būtu arī efektīvāk, jo nodrošinātu apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus, ko dotu Savienības mēroga platforma labas prakses nodošanai un apmaiņai.

Šajā saistībā ar īstenojamām darbībām būtu jāpapildina dalībvalstu centieni, kā arī citas programmas un politikas virzieni valsts, Savienības un starptautiskā līmenī; tas galvenokārt nozīmētu, ka tiktu atbalstītas darbības, kas uz vietas pavada (ja iespējams, ar iestādēs integrētu ekspertu palīdzību) valsts iestāžu reformu centienus dažādos reformu procesa posmos, jo īpaši pievēršoties darbībām, kurām vēl nepiemēro atbalsta pasākumus saskaņā ar citām Savienības programmām, Savienības fondiem vai valsts iniciatīvām.

Darbībām programmas ietvaros jo īpaši būtu jānodrošina iespēja izstrādāt un īstenot tādus risinājumus, kuriem – kaut arī tie vērsti uz valsts mēroga problēmām – ir potenciāla ietekme pārrobežu un Savienības līmenī un kuri sekmē labas prakses apmaiņu un palīdz veidot pieejamo speciālo zināšanu tīklu. Visbeidzot, saskaņā ar programmu atbalstāmās darbības palīdzētu vēl vairāk veicināt savstarpējo uzticēšanos starp saņēmējām dalībvalstīm un Komisiju.

Ierosinātā programma ir vispiemērotākais veids, kā uz vietas atbalstīt tās dalībvalstis, kuras īsteno izaugsmi veicinošas reformas, jo Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj apzināt, piesaistīt un koordinēt vislabākos pieejamos ekspertus un nodrošināt koordinētu pieeju tehniskajam atbalstam dalībvalstīs, kas pieprasa palīdzību.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā ir paredzēts vienīgi tas, kas nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai Eiropas līmenī, un šim nolūkam vajadzīgie pasākumi. Lai dalībvalstij sniegtu palīdzību, tai ir pašai jāiesniedz pieprasījums atbalsta saņemšanai. Par atbalsta apmēru savstarpēji vienosies Komisija un attiecīgā dalībvalsts.

3.TFGR DARBĪBAS NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI, IEROSINĀTĀS PROGRAMMAS EX ANTE NOVĒRTĒJUMS

•Grieķijas darba grupas (TFGR) novērtējums

Neatkarīgs konsultāciju uzņēmums 2014. gada jūlijā veica novērtējumu 9 par tehnisko atbalstu, ko Komisijas dienesti (kurus koordinēja „Grieķijas darba grupa”) sniedza Grieķijai, lai sekmētu ekonomikas korekciju programmas īstenošanu. Valsts iestādēm sniegtā tehniskā palīdzība šajā novērtējumā tika izvērtēta divās būtiskās jomās (t. i., nodokļu administrācijas un centrālās pārvaldes reformas jomā), balstoties uz vairāk nekā četrdesmit intervijām, kas veiktas ar galvenajiem tehniskās palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem, tostarp politisko vadību, augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un zemāka hierarhiskā līmeņa darbiniekiem no Grieķijas, citām iesaistītajām dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām.

Kopumā šajā novērtējumā tika secināts, ka tehniskā palīdzība, ko sniedza un koordinēja TFGR, 2011.–2013. gadā bija sekmējusi reformu programmas īstenošanu Grieķijā nodokļu administrācijas un centrālās pārvaldes jomā. Šā secinājuma pamatā bija sniegtās palīdzības efektivitātes, lietderīguma, būtiskuma un ilgtspējas novērtējums, un šo secinājumu savās atbildēs pārsvarā apstiprināja lielākā daļa ieinteresēto personu, kuras norādīja, ka gadījumā, ja TFGR nebūtu sniegusi tehnisko palīdzību, reformas nebūtu tikušas īstenotas.

Attiecībā uz tehniskās palīdzības nākotni ziņojumā ir norādīts: „Tehniskā palīdzība būtu jāsniedz ne tikai tad, kad kādā ES valstī ir iestājusies krīze. Tai būtu jābūt parastai rīcībai Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija var sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu pastāvīgu struktūru ar atsevišķu budžetu, kura dotu iespēju sadarboties un apmainīties ar ekspertu zināšanām starp dalībvalstīm un koordinētu tehniskās palīdzības sniegšanu visām dalībvalstīm, lai tādējādi būtu iespējama paraugprakses apmaiņa un pārņemšana. Saņemtajās atbildēs ir uzsvērts, cik svarīga nozīme ir paraugprakses apmaiņai ne tikai ideju līmenī, bet arī šo ideju īstenošanā.”

Ņemot vērā minēto, ierosinātā programma ļautu uzlabot tehniskā atbalsta sniegšanu, un tās mērķis būtu ļaut Savienībai konkrēti sadarboties ar dalībvalstu valsts iestādēm un uz vietas sniegt tehnisko atbalstu šo iestāžu centieniem izstrādāt un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas; šāda atbalsta sniegšana neaprobežotos tikai ar valstīm, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību un kurām piemēro ekonomikas korekciju programmu.

•Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) ex ante novērtējums

Komisijas dienesti 2015. gada otrajā pusgadā veica ierosinātās programmas ex ante novērtējumu 10 .

Ex ante novērtējumā ir atbalstīts Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP). Ex ante novērtējums atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (Finanšu regula par Savienības budžeta izpildi) 30. panta 4. punkta prasībām.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Kā ārējo ekspertu ieguldījums šā priekšlikuma pamatojumam tika izmantots Grieķijas darba grupas sniegtās tehniskās palīdzības novērtējums nodokļu administrācijas un centrālās pārvaldes reformas jomā . Turklāt ir ņemtas vērā atsauksmes, kas saņemtas no dalībvalstīm, kuras līdz šim bijušas iesaistītas tehniskās palīdzības sniegšanā Grieķijai un Kiprai.

•Politikas risinājumu novērtējums

Ex ante novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam, Komisija ir izvērtējusi divus politikas risinājumus: pamatscenāriju, saskaņā ar kuru nav paredzētas izmaiņas esošajā stāvoklī, un otru risinājumu, saskaņā ar kuru tiek ieviesta īpaša finansējuma programma.

Saskaņā ar pamatscenāriju tehnisko atbalstu turpinātu sniegt: a) izmantojot vairākas Savienības finansējuma programmas (atvērtas visām dalībvalstīm) konkrētās politikas jomās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu; un b) sniedzot „plašu” tehnisko atbalstu (t. i., atbalstu, kas ir konkrēti pielāgots valsts vajadzībām, ietver vairākas sabiedriskās kārtības jomas un kuru sniedz visaptverošā veidā un ar vispārēju „redzējumu par valsti”), kas ir saistīts ar reformu īstenošanu saskaņā ar ekonomikas korekciju programmu tajās dalībvalstīs, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību (pašlaik Grieķija un Kipra).

Šāds atbalsts tiktu sniegts atbilstoši attiecīgās Savienības programmas mērķiem un – „plašā” tehniskā atbalsta gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 konkrētā noteikuma mērķiem attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir finansiālas grūtības 11 .

Saskaņā ar otro politikas risinājumu tiek ieviesta īpaša finansējuma programma (Strukturālo reformu atbalsta programma), un tehnisko atbalstu sniedz pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai palīdzētu potenciāli visām dalībvalstīm īstenot jo īpaši tādas izaugsmi veicinošas reformas ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, kuras izriet no konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem un darbībām saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot pēc savas iniciatīvas veiktas reformas, jo paši tādas, kuru mērķis ir panākt ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu. Programma ļautu arī turpināt sniegt palīdzību dalībvalstīm, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību un kurām piemēro ekonomikas korekciju programmu.

Pamatojoties uz ex ante novērtējumu, otrais scenārijs ir vēlamais politikas risinājums, jo tas ļauj organizēti un sistemātiski sniegt atbalstu visām dalībvalstīm.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums nav saistīts ar normatīvās atbilstības un vienkāršošanas procesu un nerada MVU vai citām ieinteresētajām personām izmaksas par atbilstības nodrošināšanu.

•Pamattiesības

Priekšlikumam varētu būt pozitīva ietekme uz Savienības pamattiesību ievērošanu un attīstīšanu, pieņemot, ka dalībvalstis pieprasa un saņem tehnisko palīdzību saistītajās jomās. Piemēram, tehniskās palīdzības atbalsts tādās jomās kā migrācija, darba tirgus un sociālais nodrošinājums, veselības aprūpe, izglītība, vide, īpašums, publiskā pārvalde un tiesu sistēma var veicināt Savienības pamattiesības, piemēram, cieņu, brīvību, līdztiesību, solidaritāti, pilsoņu tiesības un tiesiskumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Finansējums SRAP īstenošanai laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir līdz EUR 142 800 000 (faktiskajās cenās) 4 gadu periodam. Tiesību akta finanšu pārskatā ir iekļauti atbilstošie paskaidrojumi.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Programmas konkrēto mērķu sasniegšana tiks uzraudzīta un izvērtēta, izmantojot vairākus rādītājus, kas saistīti ar darbībām tehniskā atbalsta jomā 12 . Šie rādītāji cita starpā būs šādi: atbalstu saņēmušo valsts iestāžu skaits un veids, atbalsta sniedzēju skaits un veids, veikto darbību, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, skaits un veids (piemēram, ekspertu nodrošināšana, apmācības pasākumi, semināri u. tml.), politikas iniciatīvu (piemēram, rīcības plānu, ceļvežu, pamatnostādņu, ieteikumu, ierosināto vai pieņemto tiesību aktu) skaits. Šī kvantitatīvā informācija tiks apkopota attiecībā uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, darbībām, kuras saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, ekonomikas korekciju programmām vai dalībvalsts reformām, ko tā veic pēc savas iniciatīvas. Rādītāji par gaidāmajiem rezultātiem tiks iegūti, izvērtējot attiecīgos pasākumus, kurus saņēmējas dalībvalstis ir veic programmas ietvaros sniegto atbalsta darbību rezultātā; arī šī informācija tiks sīkāk sadalīta pa datiem, kas attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, darbībām, kuras saistītas ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, ekonomikas korekciju programmām vai reformām, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas. Papildus tam kā kvalitatīva norāde par gaidāmajiem rezultātiem kalpos arī atsauksmes no valsts iestādēm, kas saņem atbalstu, kā arī atsauksmes no citiem atbalsta sniedzējiem par atbalsta ietekmi un/vai rezultātiem katrā politikas jomā un katrā attiecīgajā dalībvalstī. Turklāt būtisks rādītājs būs arī attiecīgo ieinteresēto personu viedokļu attīstība par programmas ieguldījumu reformu īstenošanā. Novērtēšanas nolūkos tiks izmantoti arī pienācīgi kvantitatīvie vai empīriskie dati, ja tie būs pieejami.

Iepriekš minētos rādītājus varētu izmantot atbilstoši pieejamajiem datiem un informācijai, un Komisija programmas darbības laikā vajadzības gadījumā varētu tos koriģēt, balstoties uz Komisijai piešķiramām deleģētajām pilnvarām.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt iestādes, pārvaldību, pārvaldi, ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām un tiecoties jo īpaši ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā pastiprināt konkurētspēju, izaugsmi, darbvietu izveidi un ieguldījumus, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvai un lietderīgā izmantošanā (4. pants).

Programmas konkrētie mērķi būs šādi: atbalstīt valsts iestāžu iniciatīvas par reformu izstrādi atbilstoši prioritātēm, uzlabot šo iestāžu spēju formulēt, izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas un izmantot integrētu pieeju, kas nodrošina mērķu un izmantoto līdzekļu konsekvenci starp nozarēm, atbalstīt šo iestāžu centienus noteikt un īstenot piemērotus procesus un metodes un palīdzēt tām uzlabot cilvēkresursu pārvaldības efektivitāti un lietderību. Iepriekš minētais atbalsts attieksies uz konkrētām politikas jomām, piemēram, šādām: publisko finanšu pārvaldība, budžeta process, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana, institucionālā reforma un efektīva un uz pakalpojumiem orientēta publiskās pārvaldes darbība, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmas reforma un krāpšanas novēršanas, korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pastiprināšana, uzņēmējdarbības vide, privātā sektora attīstība, finansējuma pieejamība, ieguldījumi, finanšu nozares politika, privatizācijas procedūras, tirdzniecība un ārvalstu tiešie ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts inovācijai, izglītībai un apmācībai, darba tirgus politika, sociālā iekļaušana, sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas, patvēruma, migrācijas un robežu politika, kā arī lauksaimniecības nozares un lauku apgabalu ilgtspējīgas attīstības politika (5. pants).

Saskaņā ar programmu finansēto darbību veidi cita starpā būs šādi: semināri, konferences un darbsemināri, darba vizītes, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi, projektu sagatavošana, īstenošana un novērtējums, IT spēju veidošana, speciālās zināšanas, kas attiecas uz politikas atzinumiem, politikas izmaiņām, likumdošanas, institucionālām, strukturālām un/vai administratīvām reformām, (vietējo) ekspertu nodrošināšana un operatīvā atbalsta organizēšana uz vietas tādās jomās kā, piemēram, patvērums, migrācija un robežkontrole (6. pants). Šīs darbības var attiekties uz dažādiem reformu procesa posmiem.

Komisija un attiecīgās dalībvalstis nodrošinās konsekvenci, papildināmību un sinerģiju starp darbībām, ko īsteno saskaņā ar šo programmu, un darbībām, kuras attiecīgajā dalībvalstī tiek īstenotas saskaņā ar citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši Savienības fondu finansētiem pasākumiem (13. pants); netiks pieļauts divkārša vienu un to pašu izdevumu finansēšana (11. pants).

Dalībvalsts, kas vēlas saņemt atbalstu saskaņā ar šo programmu, iesniedz attiecīgu pieprasījumu. Pieprasījumu var iesniegt dialoga par Eiropas pusgadu ietvaros un jebkurā gadījumā līdz kalendārā gada 31. oktobrim. Pieprasījums atbalsta saņemšanai var attiekties uz šādām trim situācijām: a) reformu īstenošana ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši īstenojot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, vai citu darbību īstenošana saistībā ar Savienības tiesību aktiem, b) ar ekonomikas korekciju programmām saistītu reformu īstenošana dalībvalstīs, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar esošajiem instrumentiem, un c) tādu reformu īstenošana, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, jo īpaši ar mērķi panākt ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Komisija, ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, dalībvalsts iesniegto pieprasījumu atbalsta saņemšanai izvērtēs, balstoties uz konstatēto problēmu neatliekamību, apmēru un intensitāti, atbalsta nepieciešamību katrā no attiecīgajām politikas jomām, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju. Pamatojoties uz to un ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus, Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti noteiks sniedzamā atbalsta prioritārās jomas un apmēru, kā arī kopējo finansiālo ieguldījumu.

Šīs regulas īstenošanai Komisija sagatavos daudzgadu darba programmas, kurās tiks noteikti ar paredzētā atbalsta palīdzību sasniedzamie politikas mērķi un gaidāmie rezultāti, kā arī finansēšanas prioritātes konkrētajās politikas jomās. Daudzgadu darba programmas tiks precizētas gada darba programmās, kuras tiks pieņemtas ar īstenošanas lēmumiem (12. pants).

Paredzētais finansējums programmas īstenošanai ir līdz EUR 142 800 000 (9. pants). Šis finansējums tiks atskaitīts no resursiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 ir paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, un tiks attiecīgi piešķirts izmantošanai atbilstoši programmas darbības jomai un mērķim. Tāpēc tiek ierosināts grozīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 91. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punktu (17. un 18. pants).

Turklāt programmai var piešķirt papildu finanšu resursus arī brīvprātīgu piešķīrumu veidā no finanšu resursiem, kas paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas. Tāpēc tiek ierosināts grozīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 25. pantu, lai ļautu visām dalībvalstīm (un ne tikai īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušām dalībvalstīm, kā tas ir pašlaik) piedalīties programmas finansējumā, pārvietojot daļu no resursiem, kas paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalsts iniciatīvas un pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. pantu (17. pants). Šos papildu finanšu resursus var izmantot, lai vienīgi saņēmējās dalībvalstīs atbalstītu darbības, kas sekmē Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu (10. pants).

2015/0263 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 197. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantā ir paredzēts, ka, Savienības politikā ir jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību.

(2)Līguma par Eiropas Savienības darbību 120. un 121. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis īsteno ekonomikas politiku, lai saskaņā ar vispārējām pamatnostādnēm, ko izstrādā Padome, veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

(3)Vairākas dalībvalstis bija un joprojām ir pakļautas korekciju procesiem, kuru mērķis ir novērst pagātnē izveidojušos makroekonomikas nelīdzsvarotību, un daudzas dalībvalstis saskaras ar zemas potenciālās izaugsmes problēmu. Savienība ir noteikusi strukturālo reformu īstenošanu par vienu no savas politikas prioritātēm, lai ekonomikas atveseļošanos ievirzītu uz ilgtspējas ceļa, atraisītu izaugsmes potenciālu ar nolūku stiprināt pielāgošanās spējas un atbalstītu konverģences procesu.

(4)Reformas pēc savas būtības ir sarežģīti procesi, kuriem ir nepieciešamas ļoti specifiskas zināšanas un prasmes visos ķēdes posmos. Strukturālu reformu veikšana dažādās sabiedriskās kārtības jomās ir grūts uzdevums, jo bieži paiet zināms laiks, līdz to ieguvumi kļūst jūtami. Tāpēc izšķiroša ir agrīna un efektīva reformu izstrāde un īstenošana neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz krīzes skartu vai strukturāli vāju ekonomiku. Šajā kontekstā atbalsts, ko Savienība sniedza tehniskās palīdzības veidā, pēdējos gados ir bijis ļoti nozīmīgs Grieķijas un Kipras ekonomikas korekciju procesa atbalstīšanā.

(5)Dalībvalstīm varētu būt noderīgs atbalsts problēmu risināšanā attiecībā uz strukturālo reformu izstrādi un īstenošanu. Šo problēmu iemesls var būt dažādi faktori, tostarp ierobežota administratīvā un institucionālā spēja vai Savienības tiesību aktu neatbilstīga piemērošana un īstenošana.

(6)Savienībai ir ilgstoši uzkrāta pieredze specifiska atbalsta sniegšanā dalībvalstu valsts pārvaldes struktūrām un citām iestādēm attiecībā uz spēju veidošanu un līdzīgām darbībām konkrētās nozarēs (piemēram, nodokļu, muitas un mazo un vidējo uzņēmumu nozarē), kā arī saistībā ar kohēzijas politikas īstenošanu. Pieredze, ko Savienība guvusi, palīdzot valsts iestādēm veikt reformas, būtu jāizmanto, lai stiprinātu Savienības spēju sniegt dalībvalstīm atbalstu. Proti, ir vajadzīga visaptveroša un integrēta rīcība, lai sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras veic izaugsmi veicinošas reformas un šajā saistībā pieprasa palīdzību no Savienības.

(7)Ņemot vērā minēto, ir jāizveido Strukturālo reformu atbalsta programma („programma”), kuras mērķis ir stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Programma ir paredzēta, lai veicinātu kopēju mērķu sasniegšanu, proti, panākt ekonomikas atveseļošanos, radīt jaunas darbvietas, uzlabot Eiropas konkurētspēju un sekmēt ieguldījumus reālajā ekonomikā.

(8)Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma atbalsts saskaņā ar programmu būtu jāsniedz tādās jomās kā, piemēram, budžets un nodokļi, sabiedriskās funkcijas, institucionālas un administratīvas reformas, tieslietu sistēma, krāpšanas novēršana, korupcijas apkarošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, uzņēmējdarbības vide, privātā sektora attīstība, ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums, privatizācijas procedūras, finansējuma pieejamība, tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība, inovācija, izglītība un apmācība, darba tirgus politika, sabiedrības veselība, patvēruma un migrācijas politika, lauksaimniecība un lauku attīstība, kā arī finanšu nozares politika.

(9)Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja Komisijai programmas ietvaros pieprasīt atbalstu reformu īstenošanai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgada ietvaros izstrādātajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, darbībām saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī saistībā ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Dalībvalstīm būtu arī jāparedz iespēja pieprasīt atbalstu saistībā ar reformām, ko tās veic pēc savas iniciatīvas, lai panāktu ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(10)Pēc dialoga ar pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti (tostarp Eiropas pusgada ietvaros) Komisijai pieprasījums būtu jāizvērtē , ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, un sniedzamais atbalsts jānosaka, balstoties uz konstatēto problēmu neatliekamību, apmēru un intensitāti, atbalsta nepieciešamību paredzētajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju. Komisijai ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti būtu arī jānosaka sniedzamā atbalsta pasākumu prioritārās jomas un apmērs, kā arī kopējais finansējums šādam atbalstam, ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus.

(11)Komisijas paziņojumos „ES budžeta pārskatīšana” 13 un „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” 14 ir uzsvērts, cik būtiski ir vērst uzmanību uz finansējumu darbībām, kurām ir skaidra Eiropas mēroga pievienotā vērtība, t. i., darbībām, ar kurām Savienības dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu līmenī. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar programmu veiktajām atbalsta darbībām būtu jānodrošina papildināmība un sinerģija ar citām programmām un politikas virzieniem valsts, Savienības un starptautiskā līmenī. Darbībām programmas ietvaros būtu jānodrošina iespēja izstrādāt un īstenot risinājumus, kuri novērš valsts mēroga problēmas, kam ir pārrobežu vai Savienības mēroga ietekme, un ar kuriem panāk Savienības tiesību aktu konsekventu un saskanīgu īstenošanu. Papildus tam šīm darbībām būtu jāpalīdz vēl vairāk veicināt uzticēšanos un sekmēt sadarbību ar Komisiju un starp dalībvalstīm. Turklāt Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt platformu labas prakses nodošanai un savstarpējai apmaiņai līdzīgu valstu vidū, kā arī piesaistīt ekspertu zināšanas.

(12)Programmai ir jāparedz finansējums, kas aptver četru gadu, periodu lai tās ilgumus būtu saskaņots ar Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 15 noteiktās daudzgadu finanšu shēmas ilgumu.

(13)Programmas finansējumam būtu jāietver finanšu resursi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 16 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 17 ir atskaitīti no piešķīrumiem tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Lai šādu atskaitījumu varētu veikt, ir jāgroza minētās regulas.

(14)Dalībvalstīm, kas pieprasa atbalstu, būtu jāparedz iespēja piedalīties programmas finansēšanā ar papildu līdzekļiem. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 iespēja pārvietot resursus, kas paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalsts iniciatīvas, pašlaik attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu jāgroza, lai atļautu visām dalībvalstīm finansiāli piedalīties programmā. Uz Savienības budžetu pārvietotie resursi būtu jāizmanto, lai atbalstītu darbības, kas attiecīgajās dalībvalstīs sekmē gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vai konkrētu fondu mērķus.

(15)Šī regula būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības gada budžetam 18 . Komisijai būtu jāpieņem daudzgadu darba programmas, kurās ir noteikti sasniedzamie politikas mērķi, atbalsta paredzamie rezultāti un finansēšanas prioritātes attiecīgajās politikas jomās. Šie elementi būtu jāprecizē gada darba programmās, kas tiek pieņemtas ar īstenošanas aktiem.

(16)Ņemot vērā to, cik būtiski ir uzturēt dalībvalstu centienus ieplānot un īstenot strukturālas, institucionālas un administratīvas reformas, ir jāatļauj līdzfinansējuma likme 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, lai sasniegtu programmas mērķus, vienlaikus nodrošinot atbilstību līdzfinansējuma un bezpeļņas principiem.

(17)Neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamības iemeslu gadījumā, kad ir nepieciešama tūlītēja reakcija, piemēram, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai dalībvalsts ekonomisko vai sociālo situāciju nopietni skar tādi būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt, Komisijai būtu jādod iespēja pēc dalībvalsts pieprasījuma pieņemt īpašus pasākumus, kas attiecas uz ierobežotu gada darba programmas daļu un atbilst programmā noteiktajiem mērķiem un atļautajām darbībām, lai tādējādi atbalstītu valsts iestādes neatliekamo vajadzību risināšanā.

(18)Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu, saskaņā ar šo programmu veicamajām darbībām būtu jāpapildina Savienības pašreizējās programmas, vienlaikus nepieļaujot vienu un to pašu izdevumu divkāršu finansēšanu. Komisijai un konkrētajai dalībvalstij savu attiecīgo pienākumu ietvaros visos procesa posmos jo īpaši būtu jānodrošina efektīva koordinācija Savienības un dalībvalstu līmenī, lai panāktu konsekvenci, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgajās dalībvalstīs tiek atbalstītas darbības, kurām ir ciešas saiknes ar šo programmu, it īpaši ar pasākumiem, kas dalībvalstīs tiek finansēti no Savienības fondiem.

(19)Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot sodus.

(20)Lai atvieglinātu programmas izvērtēšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga sistēma programmas sasniegto rezultātu uzraudzībai. Būtu jāveic starpposma izvērtējums, kurā analizē programmas mērķu sasniegšanu, tās efektivitāti un pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Noslēguma izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā programmas ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Šie izvērtējumi būtu jābalsta uz rādītājiem, ar kuriem mēra programmas ietekmi.

(21)Lai, ņemot vērā programmas īstenošanas laikā gūto pieredzi, pielāgotu to rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra programmas mērķu sasniegšanu, Komisijai attiecībā uz saraksta grozīšanu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Īpaši būtiski ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz daudzgadu darba programmu un gada darba programmu pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(23)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, sekmēt institucionālās, administratīvās un strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt iestādes, pārvaldību, pārvaldi, ekonomikas un sociālo nozari, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, jo par atbalsta apmēru tiks panākta savstarpēja vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti.

(24)Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Programmas izveide un darbības ilgums

Ar šo regulu laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (turpmāk „programma”).

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

1.„Saņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas saņem atbalstu no Savienības saskaņā ar šo programmu;

2.„Savienības fondi” ir Eiropas Strukturālie un investīciju fondi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 1. pantā, Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 19 , Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 20 , finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 21 , un finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 22 .

3. pants
Eiropas mēroga pievienotā vērtība

1.No programmas finansē darbības, kurām ir Eiropas mēroga pievienotā vērtība. Šim nolūkam Komisija pārliecinās, ka finansējumam izraudzītās darbības, visticamāk, sasniegs rezultātus ar Eiropas mēroga pievienoto vērtību, un uzrauga, vai Eiropas mēroga pievienotā vērtība faktiski ir iegūta.

2.Programmas darbības un pasākumi nodrošina Eiropas mēroga pievienoto vērtību, jo īpaši šādā veidā:

(a)tiek izstrādāti un īstenoti risinājumi, kas novērš valsts mēroga problēmas, kurām ir pārrobežu vai Savienības mēroga ietekme;

(b)šo darbību un pasākumu papildināmības un sinerģijas rezultātā ar citām Savienības programmām un politikas virzieniem valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

(c)šo darbību un pasākumu ieguldījuma rezultātā Savienības tiesību aktu konsekventā un saskanīgā īstenošanā;

(d)šo darbību un pasākumu ieguldījuma rezultātā labas prakses apmaiņā un Savienības mēroga speciālo zināšanu platformas un tīkla izveidē;

(e)tie veicina savstarpēju uzticēšanos starp saņēmējām dalībvalstīm un Komisiju, kā arī dalībvalstu sadarbību.

4. pants
Vispārīgais mērķis

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt iestādes, pārvaldību, pārvaldi, ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām un tiecoties ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā pastiprināt konkurētspēju, izaugsmi, darbvietu izveidi un ieguldījumus, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā.

5. pants
Programmas konkrētie mērķi un darbības joma

1.Lai sasniegtu 4. pantā noteikto vispārīgo mērķi, programmai ir šādi konkrētie mērķi:

(a)palīdzēt valsts iestādēm ar to iniciatīvām, lai tās spētu izstrādāt reformas atbilstoši prioritātēm, ņemot vērā sākotnējos apstākļus un paredzamo sociālekonomisko ietekmi;

(b)atbalstīt valsts iestādes, lai uzlabotu to spēju formulēt, izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas un izmantot integrētu pieeju, kas nodrošina mērķu un izmantoto līdzekļu konsekvenci starp nozarēm;

(c)atbalstīt valsts iestāžu centienus noteikt un īstenot piemērotus procesus un metodes, ņemot vērā labu praksi un pieredzi, ko guvušas citas valstis, kuras saskārušās ar līdzīgām situācijām;

(d)palīdzēt valsts iestādēm palielināt cilvēkresursu pārvaldības efektivitāti un lietderību, vajadzības gadījumā skaidri nosakot atbildības jomas un uzlabojot profesionālās zināšanas un prasmes.

Šos mērķus īsteno ciešā sadarbībā ar saņēmējām dalībvalstīm.

2.    Šā panta 1. punktā izklāstītie konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar konkurētspēju, izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, jo īpaši uz šādām:

(a)publisko finanšu pārvaldība, budžeta process, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana;

(b)institucionālā reforma un efektīva un uz pakalpojumiem orientēta publiskās pārvaldes darbība, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmas reforma un krāpšanas novēršanas, korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pastiprināšana;

(c)uzņēmējdarbības vide, privātā sektora attīstība, ieguldījumi, privatizācijas procedūras, tirdzniecība un ārvalstu tiešie ieguldījumi, konkurence un publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts inovācijai;

(d)izglītība un apmācība, darba tirgus politika, sociālā iekļaušana, sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas, patvēruma, migrācijas un robežu politika;

(e)lauksaimniecības nozares un lauku apgabalu ilgtspējīgas attīstības politika;

(f)finanšu nozares politika un finansējuma pieejamība.

6. pants
Atbalsttiesīgās darbības

Lai sasniegtu 4. un 5. pantā noteiktos mērķus, no programmas var finansēt jo īpaši šādus darbību veidus:

(a)ar politikas atzinumiem, politikas izmaiņām un likumdošanas, institucionālām, strukturālām un administratīvām reformām saistītu speciālo zināšanu nodrošināšana;

(b)tādu ekspertu (tostarp vietējo ekspertu) nodrošināšana uz īsu vai ilgu laikposmu, kuri pilda uzdevumus specifiskās jomās vai veic operatīvas darbības, vajadzības gadījumā saņemot mutiskās un rakstiskās tulkošanas un sadarbības atbalstu, kā arī administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumu;

(c)institucionālo, administratīvo vai nozaru spēju veidošana un saistītās atbalsta darbības, jo īpaši:

i)semināri, konferences un darbsemināri,

ii)darba vizītes attiecīgajās dalībvalstīs vai trešajā valstī, lai ļautu amatpersonām iegūt vai uzlabot kompetenci vai zināšanas konkrētajos jautājumos,

iii)apmācības pasākumi un tiešsaistes vai cita veida apmācības moduļu izstrāde, lai sekmētu vajadzīgās profesionālās prasmes un zināšanas attiecīgo reformu jomā,

(d)datu un statistikas datu vākšana, kopēju metožu un attiecīgā gadījumā rādītāju vai kritēriju izstrāde;

(e)vietējā operatīvā atbalsta organizēšana tādās jomās kā, piemēram, patvērums, migrācija un robežkontrole;

(f)IT spēju veidošana: attiecīgo reformu īstenošanai nepieciešamās IT infrastruktūras un lietojumprogrammu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole;

(g)pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi, rokasgrāmatu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

(h)komunikācijas projekti: mācīšanās, sadarbība, izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšanas darbības un labas prakses apmaiņa, izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņu, plašsaziņas līdzekļu kampaņu un pasākumu organizēšana, tostarp korporatīvā komunikācija;

(i)materiālu vākšana un publicēšana, lai izplatītu informāciju un programmas rezultātus: sistēmu un rīku, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izstrāde, izmantošana un uzturēšana;

(j)jebkura cita darbība, kuras nolūks ir sekmēt 4. un 5. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

7. pants
Pieprasījums atbalsta saņemšanai

1.Dalībvalsts, kura vēlas saņemt atbalstu saskaņā ar programmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu atbalsta saņemšanai, norādot politikas jomas un atbalsta prioritātes, kuras ietilpst 5. panta 2. punktā noteiktajā programmas darbības jomā. Šo pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā līdz katra kalendārā gada 31. oktobrim.

2.Komisija pēc dialoga ar dalībvalsti (tostarp Eiropas pusgada ietvaros), ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, izvērtē 1. punktā minēto pieprasījumu atbalsta saņemšanai, balstoties uz konstatēto problēmu neatliekamību, apmēru un intensitāti, atbalsta nepieciešamību attiecīgajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju. Ņemot vērā Savienības fondu vai citu Savienības programmu finansētās esošās darbības un pasākumus, Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti nosaka atbalsta prioritārās jomas, sniedzamo atbalsta pasākumu apmēru, kā arī kopējo finansējumu šim atbalstam.

3.Pieprasījumu atbalsta saņemšanai var iesniegt šādās jomās:

(a)reformu īstenošana ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši īstenojot attiecīgos konkrētajai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, vai attiecīgas darbības saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu;

(b)ekonomikas korekciju programmu īstenošana dalībvalstīs, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar esošajiem instrumentiem, jo īpaši atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 472/2013 23 attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm un Padomes Regulai (EK) Nr. 332/2002 24 attiecībā uz eurozonā neietilpstošajām dalībvalstīm;

(c)to reformu īstenošana, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, jo īpaši, lai panāktu ilgtspējīgus ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

8. pants
Atbalsta organizēšana

1.Atbalstu, kas paredzēts saņēmējām dalībvalstīm, Komisija var noteikt sadarbībā ar citām dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām.

2.Saņēmēja dalībvalsts, koordinējot savu rīcību ar Komisiju, var noslēgt partnerības nolīgumu ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm, kas konkrētās reformu jomās darbojas kā reformu partneri. Reformu partneris, koordinējot savu rīcību ar Komisiju, palīdz formulēt stratēģiju un reformas ceļvežus, izstrādāt augstas kvalitātes palīdzību vai uzraudzīt stratēģijas un projektu īstenošanu.

9. pants
Finansējums

1.Finansējums programmas īstenošanai ir līdz EUR 142 800 000.

2.No programmai paredzētā finanšu piešķīruma var segt arī izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, izmaksas par IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un visas pārējās izmaksas par tehnisko un administratīvo palīdzību, kuras Komisijai rodas programmas pārvaldības rezultātā.

3.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 noteiktās daudzgadu finanšu shēmas ierobežojumus.

10. pants
Citas finanšu iemaksas programmas budžetā

1.Papildus 9. pantā noteiktajam finansējumam programmu var finansēt ar papildu iemaksām no dalībvalstīm.

2.Šā panta 1. punktā minētās papildu iemaksas var ietvert iemaksas no līdzekļiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. pantu ir paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas un tiek pārvietoti saskaņā ar minētās regulas 25. pantu.

3.Šīs 1. punktā minētās papildu iemaksas izmanto, lai atbalstītu darbības, kas sekmē Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu. Iemaksu, ko saņēmēja dalībvalsts veikusi saskaņā ar 2. punktu, izmanto vienīgi minētajā dalībvalstī.

11. pants
Divkāršas finansēšanas nepieļaušana

Saskaņā ar šo regulu finansētās darbības var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām, instrumentiem vai fondiem Savienības budžeta ietvaros, ja vien atbalsts nesedz vienus un tos pašus izmaksu posteņus.

12. pants
Programmas īstenošana

1.Komisija programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.Programmas pasākumus var īstenot tieši Komisija vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. pantu. Savienības finansiālo atbalstu darbībām, kas noteiktas šīs regulas 6. pantā, jo īpaši piešķir šādā veidā:

(d)dotācijas (tostarp dalībvalstu valsts iestādēm paredzētas dotācijas);

(e)publiskā iepirkuma līgumi;

(f)ārējiem ekspertiem radušos izmaksu atlīdzināšana;

(g)trasta fondos veiktas iemaksas;

(h)darbības, ko veic netiešās pārvaldības ietvaros.

3.Dotācijas var piešķirt dalībvalstu valsts iestādēm, Eiropas Investīciju bankas grupai, starptautiskām organizācijām, publiskām un/vai privātām struktūrām un personām, kas likumīgi reģistrētas:

(a) dalībvalstīs un/vai;

(b)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saskaņā ar EEZ līgumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma un bezpeļņas principus.

4.Atbalstu var sniegt arī individuāli eksperti, kurus var uzaicināt dot ieguldījumu atsevišķās, saskaņā ar programmu organizētās darbības, kad vien tas ir nepieciešams 5. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.

5.Lai īstenotu programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem daudzgadu darba programmas. Daudzgadu darba programmās nosaka ar paredzētā atbalsta palīdzību sasniedzamos politikas mērķus un gaidāmos rezultātus, kā arī finansēšanas prioritātes konkrētajās politikas jomās. Daudzgadu darba programmas precizē gada darba programmās, kuras tiek pieņemtas ar īstenošanas aktiem un kurās ir norādīti to īstenošanai vajadzīgie pasākumi, kā arī visi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nepieciešamie elementi.

6.Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, gada darba programmā var norādīt, ka neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamības iemeslu gadījumā, kad ir nepieciešama tūlītēja reakcija, tostarp tad, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai dalībvalsts ekonomisko vai sociālo situāciju nopietni skar tādi būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var pieņemt īpašus pasākumus atbilstoši šajā regulā noteiktajiem mērķiem un darbībām, lai atbalstītu valsts iestādes neatliekamo vajadzību risināšanā. Šādi īpaši pasākumi drīkst aptvert tikai ierobežotu gada darba programmas daļu, un uz tiem neattiecas 7. pantā izklāstītie nosacījumi.

13. pants
Koordinācija un papildināmība

Savu attiecīgo pienākumu ietvaros Komisija un saņēmējas dalībvalstis sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp programmu un citām Savienības programmām un instrumentiem un jo īpaši ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem. Šajā nolūkā tās:

a)gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību un sinerģiju starp dažādiem instrumentiem Savienības un valsts līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

b)pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās;

c)nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības un valsts līmenī, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Attiecīgās daudzgadu un gada darba programmas var kalpot kā koordinācijas satvars, ja atbalsts ir paredzēts kādā no 5. panta 2. punktā minētajām jomām.

14. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar programmu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt kontrolpārbaudes uz vietas un inspekcijas attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 25 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar starptautiskām organizācijām, dotāciju līgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

15. pants
Uzraudzība un izvērtējums

1.Komisija uzrauga no programmas finansēto darbību īstenošanu un novērtē 5. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu atbilstoši pielikumā noteiktajiem rādītājiem.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pielikumā iekļautā rādītāju saraksta grozījumiem.

2.Komisija ne vēlāk kā līdz 2019. gada vidum iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma izvērtējuma ziņojumu un līdz 2021. gada decembra beigām – ex post izvērtējuma ziņojumu.

3.Starpposma izvērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par programmas mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas radīto Eiropas mēroga pievienoto vērtību, kā arī novērtējumu par to, vai pēc 2020. gada ir jāpielāgo vai jāpagarina finansējums programmas aptvertajās jomās. Šajā ziņojumā izskata arī jautājumu par to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir atbilstīgi. Ex post izvērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par programmas ietekmi ilgākā termiņā.

16. pants
Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 15. panta 1. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem no 2017. gada 1. janvāra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 1. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 15. panta 1. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

1.    regulas 25. pantu groza šādi:

a) nosaukumu aizstāj ar šādu:

„Tehniskās palīdzības pārvaldība dalībvalstīm”;

b) 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/XXX(*) 10. pantam daļu no līdzekļiem, kas ir paredzēti saskaņā ar šīs regulas 59. pantu un ir ieplānoti saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, vienojoties ar Komisiju, var pārvietot uz tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, lai saskaņā ar šīs regulas 58. panta 1. punkta trešās daļas l) apakšpunktu un tiešu vai netiešu pārvaldību īstenotu pasākumus saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.”;

(*) OV […].”

c) 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Dalībvalsts 1. punktā minēto pārvietojumu konkrētam kalendārajam gadam pieprasa līdz tā gada 31. janvārim, kurā jāveic pārvietojums. Pieprasījumam pievieno priekšlikumu grozīt programmu vai programmas, no kurām pārvietojums tiks veikts. Partnerības nolīgumā saskaņā ar 30. panta 2. punktu veic atbilstošus grozījumus un norāda kopējo summu, kas katru gadu pārvietota Komisijai.”;

d) pievieno šādu 4. punktu:

„4. Uz līdzekļiem, kurus dalībvalsts pārvieto saskaņā ar 1. punktu, attiecas 136. pantā izklāstītais saistību atcelšanas noteikums.”.

2.    Regulas 58. panta 1. punkta trešās daļas l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„l)    darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2015/XXX, lai sekmētu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu.”.

3.    Regulas 91. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. 0,35 % no kopējiem resursiem, no kuriem atskaitīts EISI atbalsts, kas minēts 92. panta 6. punktā, un atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 92. panta 7. punktā, ir atvēlēti tehniskajai palīdzībai, ko piešķir pēc Komisijas iniciatīvas, no kā līdz EUR 112 233 000 piešķir Strukturālo reformu atbalsta programmai izmantošanai atbilstoši minētās programmas darbības jomai un mērķim.”.

18. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 1305/2013

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantu ELFLA pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā līdz 0,25 % no sava gada piešķīruma var izmantot, lai finansētu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantā minētos uzdevumus, ietverot šīs regulas 52. pantā minētā Eiropas tīkla Lauku attīstībai un šīs regulas 53. pantā minētā EIP tīkla izveidošanas un darbības izmaksas, no kā līdz EUR 30 567 000 piešķir Strukturālo reformu atbalsta programmai izmantošanai atbilstoši minētās programmas darbības jomai un mērķim.”.

19. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 26

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

⌧Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 27 28

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.3.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

⌧Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–⌧    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2017.–31.12.2020.

–⌧    Finansiālā ietekme: 01.01.2017.–31.12.2020. un turpmāk.

◻Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 29

⌧Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–⌧ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–⌧EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–⌧publisko tiesību subjektiem;

–⌧ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–⌧ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–⌧    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir „piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)

   Formulējums „dalībvalsts” ietver valsts iestādes.

(2)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma”, Strasbūrā, 19.5.2015., COM(2015) 215 final.

   Šajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tai ir jāsadarbojas „ar dalībvalstīm, izvērtējot labākos veidus, kā nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem valsts līmenī [..]”, un jāturpina „rūpīgi pārraudzīt, vai ES direktīvas ir transponētas skaidri, pareizi un savlaicīgi un vai ES noteikumi tiek atbilstoši īstenoti un piemēroti visās dalībvalstīs, radot tiesisko noteiktību un ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām iespējām.”.

(3) Formulējums „Savienības fondi” attiecas uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Iekšējās drošības fondu (ISF).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.

(6) Regula (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Regula (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, un Regula (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

(7) Komisijas paziņojums „EIROPA 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, Briselē, 3.3.2010., COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, Briselē, 30.9.2015., COM(2015) 468 final.

(9) Nobeiguma ziņojums, 2014. gada jūlijs: VC/2014/0002, „2011.–2013. gadā Grieķijai sniegtās tehniskās palīdzības sākotnējais novērtējums nodokļu administrācijas un centrālās pārvaldes reformas jomā” (Preliminary Evaluation of the Technical Assistance provided to Greece in 2011–2013 in the areas of Tax Administration and Central Administration Reform), Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādājuši Alvarez & Marsal Taxand un Adam Smith International.
http://ec.europa.eu/about/taskforce-greece/pdf/tfgr/evaluation_report_alvarez_july_2014_en.pdf.

(10) Komisijas dienestu darba dokuments „Ex ante novērtējums, kas pievienots dokumentam „Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. XXX/XXX, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013””, Briselē, XXX, COM(2015) XXX final.

(11) Skatīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. panta 1. punkta l) apakšpunktu.

(12) Skatīt leģislatīvā akta priekšlikuma pielikumu.

(13) COM(2010) 700, 2010. gada 19. oktobris.

(14) COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

(15) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(24) Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(25) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(26) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(27) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(28) Sagatavošanas darbība, kas pieņemta 2016. gada budžeta projekta ietvaros 01 02 77 01. budžeta pozīcijā un „paredzēta, lai finansētu atbalsta sniegšanu dalībvalstīm svarīgu reformu īstenošanā tādās jomās kā fiskālā atbildība, izaugsmi veicinoša valsts pārvalde un konkurētspēja. Šā atbalsta mērķis būs uzlabot dalībvalstu spējas īstenot reformas un stiprināt to publiskās iestādes. Tā būtu jo īpaši jākoncentrē uz fiskālajām, strukturālajām un institucionālajām reformām, kas ir noteiktas kā prioritātes ES veiktās makroekonomiskās uzraudzības regulārā cikla ietvaros; ekonomikas korekciju programmas ietvaros; pastiprinātas uzraudzības vai pēcprogrammas uzraudzības ietvaros. Atbalstu nodrošinās Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, un tas ir pieejams visām dalībvalstīm”.

(29) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(30) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(31) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(32) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(33) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(34) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(37) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

(38) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.11.2015

COM(2015) 701 final

PIELIKUMS

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013

{SWD(2015) 750 final}

PIELIKUMS

Rādītāji

Regulas 5. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu mēra, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

(a)valsts iestāžu, administratīvo dienestu un citu publisku struktūru, piemēram, valsts ministriju vai regulatīvo iestāžu, skaits un veids pa saņēmējām dalībvalstīm, kurām tika sniegts atbalsts saskaņā ar programmu;

(b)atbalsta sniedzēju, piemēram, valsts struktūru, publisko tiesību subjektu, privāttiesību subjektu, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, un starptautisku organizāciju, skaits un veids pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm;

(c)veikto darbību, par kurām saskaņā ar 6. pantu ir tiesības saņemt atbalstu, skaits un veids (piemēram, ekspertu nodrošināšana, apmācības pasākumi, semināri u. tml.) šādā dalījumā:

(a)konkrētajai valstij adresētie ieteikumi vai attiecīgas darbības saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, ekonomikas korekciju programmām un reformām, ko dalībvalsts veic pēc savas iniciatīvas,

(b)konkrētais mērķis, politikas joma un saņēmēja dalībvalsts,

(c)atbalsta sniedzēji, piemēram, valsts struktūras, publisko tiesību subjekti, privāttiesību subjekti, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, un starptautiskas organizācijas,

(d)atbalsta saņēmēji saņēmējā dalībvalstī, piemēram, valsts iestādes;

(d)politisku un juridisku vienošanos, piemēram, politisku saprašanās memorandu, nodomu protokolu, nolīgumu, līgumu, kas starp Komisiju, reformu partneriem (ja tādi ir) un atbalsta sniedzējiem ir noslēgti par darbībām programmas ietvaros, skaits un veids pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm;

(e)tādu politikas iniciatīvu (piemēram, rīcības plānu, ceļvežu, pamatnostādņu, ieteikumu, ierosināto tiesību aktu) skaits pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm, kuras pieņemtas pēc attiecīgajām, programmas atbalstītajām darbībām;

(f)to pa politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm īstenoto pasākumu skaits, kuri īstenoti programmas sniegtā atbalsta rezultātā, šādā dalījumā: konkrētajai valstij adresētie ieteikumi vai attiecīgas darbības saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, ekonomikas korekciju programmas un reformas, ko dalībvalsts veic pēc savas iniciatīvas;

(g)atsauksmes no valsts iestādēm, administratīvajiem dienestiem un citām publiskām struktūrām, kas saņēmušas atbalstu saskaņā ar programmu, kā arī atsauksmes (ja pieejamas) no citām ieinteresētajām personām/dalībniekiem par programmas darbību rezultātiem un/vai ietekmi pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm, papildinot šo informāciju ar kvantitatīviem vai empīriskiem datiem, ja tādi ir pieejami;

(h)atsauksmes no atbalsta sniedzējiem par programmas ietvaros to sniegtā atbalsta rezultātiem un/vai ietekmi pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām, kurās tie darbojušies, un pa saņēmējām dalībvalstīm, papildinot šo informāciju ar kvantitatīviem vai empīriskiem datiem, ja tādi ir pieejami;

(i)attiecīgo ieinteresēto personu viedokļu izmaiņas par programmas ieguldījumu reformu īstenošanā, pa konkrētajiem mērķiem, politikas jomām un saņēmējām dalībvalstīm, papildinot šo informāciju ar pienācīgiem kvantitatīviem vai empīriskiem datiem, ja tādi ir pieejami.

Šos rādītājus izmantos atkarībā no pieejamajiem datiem un informācijas (tostarp pienācīgiem kvantitatīviem vai empīriskiem datiem).