52015DC0032

KOMISIJAS ATBILDES UZ EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS ĪPAŠO ZIŅOJUMU

“VAI ES ATBALSTS UGUNSGRĒKU UN DABAS KATASTROFU POSTĪJUMU NOVĒRŠANAI MEŽOS UN MEŽU ATJAUNOŠANAI TIEK LABI PĀRVALDĪTS”

Kopsavilkums

IV. Komisija uzskata, ka kopumā meža ugunsgrēku novēršanas pasākumi palīdzēja sasniegt lauku attīstības programmu mērķus. Ir sasniegti konkrēti rezultāti, un ir samazinājies ugunsgrēka izcelšanās gadījumu skaits. Turklāt ir gūta pieredze, ko izmanto saistībā ar 2014.–2020. gada periodu, jo īpaši saistībā ar pasākumu tvērumu un pilnveidotām vadlīnijām.

V. Lauku attīstības regula[1] paredz, ka preventīvām darbībām pret ugunsgrēkiem jāattiecas uz platībām, ko dalībvalstis saskaņā ar saviem mežu aizsardzības plāniem ir klasificējušas kā tādas, kurās ir liela vai vidēja mežu ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Minētie mežu aizsardzības plāni un dalībvalstu valsts vai vietējā mēroga meža programmas vai līdzvērtīgi instrumenti nodrošina atbilstīgu pamatu mērķu un prioritāšu noteikšanai atlases laikā.

Komisija situāciju meža nozarē, tostarp meža ugunsgrēku novēršanas un uzraudzības aspektus, analizējusi 2005. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kuru kā pielikumu pievienoja paziņojumam par ES Meža stratēģijas īstenošanu[2]. Lauku attīstības regulā ir paredzēta prasība, ka mežsaimniecības pasākumiem jāveicina Kopienas Meža stratēģijas īstenošana. Iepriekš minētā Meža stratēģija aptver ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas ekonomiskos, vides un sociālos aspektus.

Attiecībā uz jauno plānošanas periodu jānorāda, ka Komisija situāciju meža nozarē analizējusi 2013. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kuru kā pielikumu pievienoja Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, — “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”.[3]

VI. Īstenojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, meža ceļus (vai citus ieguldījumus), kas būvēti galvenokārt, lai novērstu ugunsgrēkus, var izmantot arī preventīvām darbībām pret citiem riskiem, kā arī atjaunošanas un labošanas darbu veikšanai un rekreācijai vai saimnieciskiem nolūkiem. Atbilstīga meža ceļu tīkla izveide ne tikai veicina meža labāku aizsardzību pret ugunsgrēkiem, bet arī nodrošina meža resursu ilgtspējīgu ekonomisko vērtējumu daudzos reģionos. Bieži vien šādas darbības jāveic, lai izvairītos no tā, ka pilnībā zūd sociāli ekonomiskā interese par meža platībām, kā rezultātā mežs tiek pamests un galu galā rodas lielāka ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

Attiecībā uz jauno plānošanas periodu ir sagatavots vadlīniju kopums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis/reģioni izmanto pasākumu pareizi. Turklāt dalībvalstīm/reģioniem būs precīzāk jānosaka savas vajadzības un iemesli, ja tie vēlēsies palielināt savu ceļu sistēmu blīvumu.

VII. Īstenojot dalītu pārvaldību, Komisija pieņem valstu vai reģionu lauku attīstības programmas (LAP), taču dalībvalstis un to vadošās iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu panākta un nodrošināta atbalsta izmaksu efektivitāte un rentabilitāte.

Attiecībā uz roku darba izmantošanu iekārtu vietā jānorāda, ka reizēm šāda izvēle var būt saistīta ar reljefa īpatnībām (orogrāfiju, vides aspektiem u. c.) un būtu jāvērtē plašākā lauku attīstības kontekstā.

VIII. Jāpanāk labs līdzsvars starp uzraudzības un novērtēšanas izmaksām un šo pasākumu iespējamajiem ieguvumiem. Jo īpaši izvērtējot preventīvās darbības, ir sarežģīti un tādēļ arī dārgi noteikt cēloņsakarību ķēdi. Turklāt konkrētu intervences pasākumu efektivitāti mežsaimniecības jomā var novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem vai pat desmitgadēm.

Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu jānorāda, ka ir ieviesti uzlabojumi. Piemēram, vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (VUNS) tiks iegūts jauns rādītājs “atbalstītā platība”. Turklāt, lai iegūtu vērtīgus novērtējuma rezultātus, 2019. gadā paredzēts sagatavot pilnveidotu ikgadēju īstenošanas ziņojumu. Sagatavojot šo ziņojumu, tiks veikts lauku attīstības programmas novērtējums un sniegti pirmie konstatējumi par lauku attīstības programmas efektivitāti.

IX.

Pirmā daļa

b) Komisija uzskata, ka Natura 2000 meža platības ir nozīmīgas vides vērtības un nodrošina būtiskus un daudzveidīgus ekosistēmas pakalpojumus. Turklāt vairāki noteikumi par Natura 2000 attiecas uz visiem mežiem Eiropas Savienībā gan Natura 2000 teritorijās, gan arī ārpus tām, un šai sakarā ļoti būtiska nozīme ir arī mežiem, kuri neatrodas Natura 2000 teritorijās.

c) Komisija uzskata, ka jaunā Lauku attīstības regula ietver pārskatītu pasākumu saistībā ar mežu aizsardzību un atjaunošanu. Jaunais pasākums var nodrošināt atbalstu darbībām, kuras saistītas ar meža ugunsgrēku, dabas katastrofu un katastrofālu notikumu radītā postījuma novēršanu un mežu atjaunošanu, kā arī atbalstu preventīvām darbībām saistībā ar kaitēkļiem un slimībām ar nosacījumu, ka attiecīgās katastrofas esamība ir pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem un to ir atzinušas zinātniskas sabiedriskās organizācijas.

e) Saistībā ar atbalstītajām darbībām jau ir pieejami vairāki vides aizsardzības pasākumi. Piemēram, Natura 2000 teritorijās aizsardzības režīms atbilstoši Dzīvotņu direktīvas[4] 6. panta 2. un 3. punktam garantē, ka ir novērsta ievērojama situācijas pasliktināšanās minētajās teritorijās. Citās teritorijās negatīvo ietekmi uz vidi palīdz novērst ietekmes uz vidi novērtējumi. Visbeidzot attiecībā uz visiem pasākumiem, ko līdzfinansē no Eiropas Savienības līdzekļiem, kā priekšnoteikumu ES līdzfinansējuma piešķiršanai no kompetentajām valsts iestādēm var pieprasīt labas vides aizsardzības prakses vai ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sertifikātu.

Jaunajā plānošanas periodā atbalsta saņēmēju ekoloģiskais sniegums ir būtiskākais aspekts dažādu pasākumu īstenošanā.

f) Komisija uzskata, ka, piemērojot standartizmaksas programmu īstenošanā, dalībvalstis/reģioni nodrošinās, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstīgi un precīzi un ka tie godīgi, taisnīgi un pārbaudāmi veikti iepriekš. Būtu jāieceļ neatkarīga iestāde, kas veiktu visu standartizmaksu aprēķinus vai apstiprinātu aprēķinu atbilstību.

g) Patlaban tiek izstrādātas un ar dalībvalstīm apspriestas vadlīnijas par kontroles pasākumiem un sankcijām lauku attīstības jomā. Šā dokumenta I pielikumā pievienota dalībvalstīm paredzēta kontrollapa izmaksu pamatotības izvērtēšanai.

Otrā daļa

a) Komisija patlaban īsteno ieteikumu.

Nepieciešamība pienācīgi aprakstīt preventīvās darbības ir paredzēta LAP 2014.–2020. gadam stratēģijas nodaļā par vajadzību analīzi un dažos gadījumos arī partnerības nolīgumu līmenī.

Komisija izskata iesniegtās lauku attīstības programmas un pārbauda intervences loģiku, kā arī nepieciešamību īstenot preventīvās darbības programmas apstiprināšanas posmā un prasa, lai preventīvo darbību pamatā būtu attiecīgās teritorijas aizsardzības plāns.

b) Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Komisija vērsīsies pie valstu iestādēm, lai noskaidrotu, vai iespējams atbilstīgā līmenī rīkoties attiecībā uz kopīgajiem pamatkritērijiem nolūkā diferencēt meža platības, klasificējot tās kā teritorijas ar mazu, vidēju un lielu ugunsgrēka izcelšanās iespējamību.

c) Komisija patlaban īsteno ieteikumu.

Komisija veic atbilstības pārbaudes dalībvalstīs, lai noteiktu, vai segtie izdevumi atbilst noteikumiem. Ja pārbaužu laikā konstatē trūkumus, tiek veiktas finanšu korekcijas.

Pārbaudāmos pasākumus un maksājumu aģentūras nosaka, pamatojoties uz risku analīzi. Riska darījumu noteikšanā būtiska nozīme ir finansiālajam nozīmīgumam. Tas nozīmē, ka, ja pārbaudāmajā teritorijā ir augsti izdevumi, pastāv lielāka iespēja, ka tai pievērsīs lielāku uzmanību un pārbaudīs. 226. pasākumu pārbaudīja 2014. gadā, un to pārbaudīs arī 2015. gadā.

d) Komisija patlaban īsteno šo ieteikumu, piemērojot tiesisko regulējumu attiecībā uz lauku attīstības programmām un papildu vadlīnijas.

Jaunais pasākums aptver plašāku apdraudējumu un postījumu kopumu. Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu attiecīgā pasākuma apraksts, kas vienlaikus ir arī vadlīniju dokuments, ietver sīki izstrādātas prasības un precizējumus un kā vadlīnijas var būt arī noderīgs instruments dalībvalstīm, lai tās atbilstīgi izstrādātu pasākumu.

Dalībvalstu/reģionu uzmanība tika vērsta uz to, ka neskaidrību gadījumā saistībā ar pasākumu mērķi ir arī citi pasākumi, kas īpaši paredzēti, lai palielinātu mežu ekonomisko vērtību.

e) Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Daži pielāgojumi jau ir ieviesti, piemēram, 2014.–2020. gada VUNS tiks iegūts jauns preventīvo darbību rādītājs “atbalstītā platība”.

Lai ātrāk iegūtu vērtīgus novērtējuma rezultātus, 2019. gadā tiks ieviests pilnveidots ikgadējs īstenošanas ziņojums. Šis pilnveidotais ikgadējais īstenošanas ziņojums nodrošina programmas rezultātu novērtējumu un attiecīgos gadījumos arī ietekmes novērtējumu.

Ievads

1. Komisija uzskata, ka, tā kā mežs pilda vairākas funkcijas un kalpo ekonomiskiem, sociāliem un vides mērķiem, sniedzot būtiskus ekosistēmas pakalpojumus, tā funkcijas nav iespējams pilnībā nošķirt. Tādēļ mežsaimniecības pasākumus, kuri paredzēti galvenokārt ekonomisko mērķu sasniegšanai, var izmantot arī, lai sasniegtu sociālos vai vides mērķus. Galvenokārt aizsargājošie intervences pasākumi var nodrošināt arī sociālos, ekonomiskos un arī ekoloģiskos ieguvumus. Mežsaimniecības procesu īpašais raksturs būtu jāņem vērā mežsaimniecības pasākumu izstrādē, pārvaldībā un kontrolē.

4. Izdegušās platības samazināšanās iemesls var būt pasākuma īstenošanas laikā atbalstīto meža ugunsgrēku preventīvo sistēmu veiksmīga ieviešana.

Statistika, iespējams, rāda, ka izdegušās platības līmenis patlaban ir vairāk vai mazāk stabils, taču tas nenozīmē, ka nepastāv arvien pieaugošs meža ugunsgrēku un citu katastrofu risks.

5. Meža ugunsgrēkiem ir arī būtiskas sociāli ekonomiskās sekas — tie ietekmē to personu iztikas līdzekļus, kuras atkarīgas no mežiem, kā arī rada traucējumus koksnes tirgos, turklāt ugunsgrēkos ir cietušie.

APSVĒRUMI

21.

Pirmais ievilkums. Komisija uzskata, ka pašreizējais darbs, ko veic Eiropas Komisijas Meža ugunsgrēku ekspertu grupa un Mežsaimniecības pastāvīgā komiteja, kas ir platforma apspriedēm un informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm, nodrošina Komisijai atbilstīgu informāciju par meža ugunsgrēkiem un citām katastrofām, tostarp kaitēkļiem un slimībām. Iesniegtajās lauku attīstības programmās iekļauta nodaļa ar mežu un ekoloģiskās situācijas aprakstu, un šī informācija noder programmas priekšlikumu novērtēšanā.

Turklāt Eiropas Mežu informācijas sistēmas (FISE) mežu traucējumu moduļa ieviešana, kā arī nesen pieņemtais paziņojums par ES Meža stratēģiju uzlabos ar mežiem saistīto dabas katastrofu uzraudzību.

Otrais ievilkums. Lauku attīstības programmas ietver SWOT analīzi, kas palīdz dalībvalstīm un reģioniem izdarīt stratēģisku izvēli attiecībā uz prioritātēm, mērķiem un pasākumiem, kas iekļaujami programmā, un šai analīzei būtu jānodrošina pamats programmas uzraudzībai un novērtēšanai.

Kopīga atbilde par 22.–24. punktu

Dalībvalstīs — no Skandināvijas valstu loka līdz pat Indijas okeānam (Reinjonas sala, Francija) — pastāv ievērojamas bioģeogrāfiskās un ar klimatu saistītas atšķirības, tādēļ meža ugunsgrēku klasifikācijai būtu jāatspoguļo ugunsgrēka riskam pakļautā reģiona raksturīgās pazīmes.

Regulā Nr. 2158/92 noteikts, ka šī klasifikācija jāierosina dalībvalstīm un jāapstiprina Komisijai.

Pašreizējā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) darbības laikā dalībvalstīm nav jāierosina Komisijai noteikt teritorijas, kuras pakļautas dažādiem ugunsgrēka riska līmeņiem. Šādu teritoriju noteikšana ir dalībvalstu kompetencē. Visas jaunās dalībvalstis ir Meža ugunsgrēku ekspertu grupā un sadarbojas, īstenojot Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) pasākumus. Tādējādi tiek nodrošināta informācijas par meža ugunsgrēkiem pieejamība. Šie noteikumi liecina par Komisijas un dalībvalstu kopīgo nodomu arī turpmāk nodrošināt, ka meža ugunsgrēku novēršanas pasākumi ir pēc iespējas mērķtiecīgāki un saskaņotāki, ņemot vērā būtiskās dalībvalstu bioģeogrāfisko apstākļu atšķirības.

Viens no EFFIS izveides mērķiem ir iegūt saskaņotu informāciju par meža ugunsgrēkiem Eiropā. Šī informācija ir būtiska savstarpējās sadarbības pasākumos saistībā ar meža ugunsgrēku novēršanu un dzēšanu.

25. Komisijas dienestiem, analizējot lauku attīstības programmas, ir zināms dalībvalsts vai reģiona vispārīgais meža ugunsgrēka risks.

Komisija ir ierosinājusi meža ugunsgrēku riska novērtēšanas metodi EFFIS darbību kontekstā. Taču jāveic papildu darbs sadarbībā ar dalībvalstīm, lai izstrādātu saskaņotu Eiropas meža ugunsgrēku riska karti.

26. Komisija savā apsvērumu vēstulē, kas nosūtīta sarunu par lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam laikā, ir aicinājusi Slovākijas iestādes rūpīgi pārskatīt ugunsgrēka riskam pakļauto meža platību klasifikācijas metodi. Komisija rūpīgi pārbaudīs, kā Slovākijas iestādes noteiks vajadzības 2014.–2020. gada periodam, ņemot vērā ilgtermiņa datus par ugunsgrēku biežumu un finansējuma samērīgumu ar ugunsgrēku novēršanas pasākumiem.

27. Komisija uzskata, ka tās rīcībā ir visaptveroša informācija par dabas katastrofu un citu katastrofālu notikumu vēsturisko un plānoto attīstību un kaitēkļu un slimību iespējamo izplatību, pateicoties FISE un pētījumiem (piemēram, pētījumam par mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām[5] un citiem pētījumiem par postījumiem[6]). Taču informācija vēl nav saskaņota dalībvalstu starpā. Komisija arī ņem vērā dalībvalstu lūgumus aktivizēt Eiropas Savienības Solidaritātes fondu pēc lielām katastrofām, kā arī to lūgumus veikt izmaiņas lauku attīstības programmās. Turklāt dalībvalstis regulāri informē Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju par nozīmīgiem ārkārtas notikumiem.

28. Komisija patlaban veic darbu saistībā ar Eiropas Meža informācijas sistēmas izveidi (FISE). Sistēmas prototips būs pieejams un tiks prezentēts Mežsaimniecības pastāvīgajai komitejai 2014. gada decembrī.

29. Komisija uzskata, ka tās zināšanu līmenis par mežus ietekmējošo dabas katastrofu veidiem, kā arī par katastrofu novēršanas vajadzībām ir atbilstīgs, lai tā varētu veikt lauku attīstības programmu analīzi, un šīs zināšanas nodrošina tieša saziņa ar dalībvalstīm un reģioniem, regulāras ES meža direktoru sanāksmes un Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas un FISE pašreizējais darbs.

30. Ņemot vērā to, ka nav “vērtīgāko meža platību” kopīgas definīcijas, Komisija atbalstītu kāda “prioritāro darbību satvara” izstrādi attiecībā uz ES līdzfinansējumu, kas būtu līdzīgs visās dalībvalstīs spēkā esošajam satvaram attiecībā uz Natura 2000 teritoriju finansēšanu no dažādiem ES fondiem. Atlasē tiktu atspoguļotas dalībvalstu prioritātes, kas noteiktas šajā satvarā.

Kopīga atbilde par 31.–33. punktu

Viens no vadošās iestādes noteiktajiem kritērijiem darbību atlasei ir atbilstība reģionālajam mežsaimniecības plānam, kā arī citiem plānošanas dokumentiem, kas attiecas uz mežiem. Tas nodrošina izvēlēto darbību noteiktu kvalitātes līmeni, un prioritāte tiek piešķirta intervences darbībām platībās ar lielāku meža ugunsgrēku risku.

Turklāt attiecībā uz meža ugunsgrēku novēršanas programmām, kas atbalstītas no Eiropas Savienības fondiem kopš 1992. gada, dalībvalstis ir ieguvušas vērā ņemamu pieredzi prioritāro projektu noteikšanā.

Reģionu/dalībvalstu līmenī mežu aizsardzības plānos iekļauta informācija par to, kā rīkoties meža ugunsgrēka un citu postījumu gadījumā. Informācija par meža ugunsgrēka vietu, apmēru un iemeslu pieejama arī NUTS-3 līmeņa teritoriālo vienību administratīvajā līmenī. Komisija pieprasīja, lai jaunajā plānošanas periodā lauku attīstības programmās novēršanas un aizsardzības vajadzības tiktu apstiprinātas ar mežu aizsardzības plānu.

34. Austrija izveidoja sistēmu projektu atlasei, ko Uzraudzības komiteja apstiprināja 2014. gada 19. jūnijā. Sistēmu veido 3 soļu pieeja, kuras pamatā ir atbilstības nosacījumi, kas paredzēti pasākumos, papildu valsts tiesību normās un attiecīgā gadījumā arī sīkāk izstrādātos kritērijos. Jaunajai sistēmai būtu jānodrošina augsts kvalitātes līmenis darbībām, kuras atlasītas 2014.–2020. gada plānošanas periodam.

35. Dalībvalstis kopš 2012. gada pieņem prioritāro darbību satvaru (PDS) to Natura 2000 tīklu finansēšanai. Jaunajā finansēšanas periodā šie prioritāro darbību satvari būs noderīgākais instruments prioritāro darbību noteikšanai Natura 2000 teritorijās. Komisija uzraudzīs, lai attiecībā uz Natura 2000 teritorijām ierosinātās darbības atbilstu attiecīgo dalībvalstu prioritāro darbību satvaram, taču atbilstīga prioritāte tiks piešķirta arī darbībām citās ekoloģiski vērtīgās teritorijās, piemēram, nacionālajos parkos.

Komisija uzskata, ka mežs pilda vairākas funkcijas un ka vides vērtības būtu skatāmas atbilstīgā kontekstā. Tādēļ programmās paredzētajos atlases kritērijos būtu jāņem vērā arī citi ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas aspekti.

Turklāt vairāki Natura 2000 noteikumi attiecas uz visiem mežiem Eiropas Savienībā gan Natura 2000 teritorijās, gan arī ārpus tām.

1. izcēlums. Prioritāšu noteikšana vajadzībām vides jomā dalībvalstu līmenī

Slovākijas iestādes ir ierosinājušas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam 8.3. un 8.4. apakšpasākuma (mežiem nodarītā postījuma novēršana un mežu atjaunošana) atlases kritērijos iekļaut arī vides kritēriju.

Attiecībā uz īpašajiem intervences pasākumiem Francijā jānorāda, ka to atlase būtu jāveic atbilstīgi vietējiem apstākļiem. Ja augsnes virskārta ir sausa un smilšaina ar ļoti ierobežotu organiskā materiāla saturu, buldozeru izmantošana uzskatāma par piemērotu risinājumu un var būt ātri veicams pasākums izpostīto platību atjaunošanai. Atsevišķās teritorijās atkarībā no to īpašajiem bioģeogrāfiskajiem apstākļiem nepieciešama ātra rīcība, lai novērstu kaitēkļu un slimību izplatību (tai var būt negatīva ietekme uz neizpostītiem vai aizsargātiem mežiem), turklāt meža ugunsgrēku riska mazināšanai un pārtuksnešošanās novēršanai jāpiešķir augsta prioritāte.

37. Meža ceļus, kuri paredzēti ugunsgrēku novēršanai, var izmantot arī citiem mērķiem. Tiem ir būtiska nozīme meža atjaunošanā un postījumu negatīvo seku mazināšanā. Turklāt divu veidu ceļu būvniecība, proti, ceļu, kas paredzēti meža ugunsgrēku novēršanai, un citiem mērķiem paredzētu ceļu izbūve, būtu neefektīvs un augstu izmaksu ieguldījums.

Slovākijā meža ceļus, ko, īstenojot lauku attīstības programmas, izbūvēja meža ugunsgrēku novēršanai, efektīvi izmantoja ātru atjaunošanas pasākumu īstenošanai pēc vētrām un vējgāzēm. Uzlabotā piekļuve palīdzēja mazināt turpmāku postījumu risku (ugunsgrēki vai kaitēkļu izplatība), turklāt, pateicoties atbilstīgai piekļuvei, tika mazināts kaitējums augsnei, ļaujot saglabāt organiskās vielas augsnē un nodrošinot pozitīvu ietekmi uz floru un augsnes faunu.

Nav efektīvu mehānismu meža aizsardzībai no vēja vai sniega radītajiem postījumiem. Tādēļ pasākumi galvenokārt vērsti uz meža ugunsgrēku novēršanu. Preventīvie pasākumi nekad nav piesaistīti nodarītajiem abiotiskajiem postījumiem, bet gan to novēršanai. Tādēļ publiskā atbalsta daļa pret ugunsgrēkiem vērstajās preventīvajās darbībās nevar būt tieši saistīta ar ugunsgrēku radīto kaitējumu.

Sk. arī atbildi par 50. punktu.

38. Meža apdraudējumu novērtējumus finansē no Eiropas Savienības un dalībvalstu līdzekļiem. Austrija dažādiem reģioniem piešķir konkrētas summas no Eiropas Savienības līdzekļiem (kvotas). Pārējo finansējuma daļu piešķir no valsts līdzekļiem.

Kopīga atbilde par 39.–41. punktu

Finansējums, kas paredzēts 226. pasākumam, ir pieejams visiem mežu veidiem — gan privātajiem, gan arī valsts. Lai gan programmas īstenošanas laikā valsts mežiem tika piešķirts lielāks finansiālais atbalsts, atšķirības izlīdzinās atbalstīto hektāru ziņā. Saskaņā ar Andalūzijas 2013. gada progresa ziņojumu 78 % no atbalstītajām meža platībām bija privātie meži.

Komisija uzskata, ka dalībvalstu un vadošo iestāžu ziņā ir atlasīt labākos projektus, ņemot vērā to sociāli ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī pamatot segto izmaksu aprēķinu atbilstību.

Atbalsts darbietilpīgiem pasākumiem var būt saistīts ar reljefa īpatnībām (orogrāfiju, vides aspektiem u. c.) un būtu jāvērtē plašākā lauku attīstības kontekstā.

42. Komisija uzskata, ka izdedzināšana kā platību tīrīšanas metode ir ļoti riskanta darbība. To veicot, jāievēro ļoti stingri administratīvie noteikumi, turklāt izdedzināšana nav sociāli pieņemama.

44. Komisija uzskata, ka biežāku un spēcīgāku karstuma viļņu, kā arī ieilgušā sausuma dēļ (“primārais iemesls”), kas, pastāvot konkrētiem nosacījumiem, arī var tikt uzskatīti par dabas katastrofām, dažu programmu īstenošanas laikā tika ieviesti pasākumi pret “sekundārajiem postījumiem” (kaitēkļiem un slimībām), novēršot postījumu plašāku izplatību, kas rada nopietnas ekoloģiskās un sociāli ekonomiskās sekas. Tādēļ var uzskatīt, ka intervences pasākumi, ko atbalstīja, īstenojot lauku attīstības pasākumus, palīdzēja veiksmīgi sasniegt pasākuma un attiecīgo programmu mērķus.

45. Komisija konstatēja, ka plānošanas periodā Austrija saskārās ar problēmām, īstenojot 224. un 225. pasākumu. Neskatoties uz pastāvīgu iedrošinājumu, šie pasākumi netika veiksmīgi īstenoti. Tādēļ Austrija 226. pasākumam apstiprināja arī projektus, kuru mērķis bija mežsaimniecības potenciāla palielināšana.

46. Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz pieejamajām zināšanām par meža un klimata savstarpējo mijiedarbību, meža diversifikācija un dažādu koku sugu ieviešana var uzlabot meža spēju pretoties daudzām slimībām un ugunsgrēkiem, kā arī var uzlabot spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Saskaņā ar ekspertu atzinumiem mežu aizsardzības plāniem un ilgtermiņa mežu apsaimniekošanas stratēģijām vai stratēģijām par pielāgošanos klimata pārmaiņām diversifikācija būtu jāveic, pirms notiek katastrofas.

47. Tā kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā[7] ir paredzēta ekstrēmu meteoroloģisko apstākļu biežuma vai intensitātes palielināšanās, Komisija uzskata, ka šis pasākums ir atbilstīgs, lai nodrošinātu savlaicīgu rīcību attiecībā uz iespējamajiem postījumiem nākotnē.

Attiecībā uz dižskābarža koksni jānorāda, ka koksni var bojāt ne tikai insekti, bet arī dažādas sēnes, radot ievērojamus vērtības zudumus un palielinot kaitēkļu un slimību izplatības risku neskartos mežos un tādējādi kaitējot ekosistēmām, kas iepriekš bijušas veselas.

Komisija pārbaudīs Revīzijas palātas minēto konkrēto gadījumu.

3. izcēlums. Piemēri nepilnīgai informācijai vai dokumentācijai saistībā ar atbalsta piešķiršanu 226. pasākuma ietvaros

Situācija ir atrisināta. Akvitānijā cietušo platību identifikācijai tagad izmanto satelīta attēlus. Ikvienu cietušo platību pārbauda eksperts, kurš nosaka postījumu apmēru, pirms tiek pieprasīta kompensācija. Pēc tam valsts dienesti izskata pieteikumus un izlases veidā veic pārbaudes uz vietas, un tikai pēc tam tiek piešķirta kompensācija.

Slovākijas iestādes atzina, ka pieļauta administratīva kļūda, un informēja Komisiju, ka attiecīgās iekšējās procedūras jau ir atjauninātas.

50. Meža ceļus var izmantot dažādiem mērķiem, proti, lai uzlabotu piekļuvi meža ugunsgrēku gadījumā, nodrošinātu piekļuvi preventīvu darbību veikšanai ugunsgrēku novēršanai, kā arī lai izvestu koksni un meža nekoksnes produktus.

Komisija uzskata, ka meža ceļus, ko izbūvē ugunsgrēku novēršanai, var izmantot arī citiem mērķiem ar nosacījumu, ka to sākotnējās funkcijas īstenošanai netraucē alternatīvā izmantojuma risinājumi.

Sk. arī atbildi par 51. punktu.

51. Meža ceļu izmantošana saimnieciskiem nolūkiem netraucē īstenot to funkciju meža ugunsgrēku novēršanā. Biomasas retināšana un izvešana ir meža ugunsgrēku novēršanas pasākumu būtiska daļa. Ceļus izmanto arī, lai pārvadātu koksni nepieciešamo preventīvo pasākumu īstenošanas laikā. Kopumā šo ceļu daudzveidīgais izmantojums palielina ieguldījumu izmaksu efektivitāti.

52. Meža ceļu izmantošana saimnieciskiem mērķiem nedrīkst traucēt īstenot to funkciju meža ugunsgrēku novēršanas nolūkā.

53. Komisija uzskata, ka, tā kā vietējie meži, bioģeogrāfiskie, ģeoloģiskie un ekoloģiskie apstākļi Eiropas Savienībā būtiski atšķiras, Eiropas Savienības līmeņa kritēriju noteikšana attiecībā uz minimālajām prasībām varētu būt problemātiska. Šādas minimālās prasības būtu jānosaka piemērotākajā līmenī.

Turklāt atbilstīga meža ceļu tīkla izveide ne tikai veicina meža labāku aizsardzību pret ugunsgrēkiem, bet arī nodrošina meža resursu ilgtspējīgu ekonomisko vērtējumu daudzos reģionos. Bieži vien tas nepieciešams, lai izvairītos no tā, ka pilnībā zūd sociāli ekonomiskā interese par meža platībām, kā rezultātā meži tiek pamesti un galu galā rodas lielāka ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

54. Komisija uzskata, ka meža ceļu blīvums varētu būt lielāks vai mazāks atkarībā no vietējiem bioģeogrāfiskajiem vai ģeoloģiskajiem apstākļiem. Turklāt meža ceļus var izmantot vairāku teritoriju un īpašumu vajadzībām un var rasties situācija, ka daži meža ceļu posmi atrodas teritorijās, kurās ceļu tīkla blīvums ir atbilstīgā līmenī. Komisija aicināja Slovākijas iestādes lauku attīstības programmās 2014.–2020. gadam kā vienu no atlases kritērijiem iekļaut ceļu blīvumu teritorijā.

5. izcēlums. Standartizmaksu nepietiekama pamatojuma piemēri

Pēdējā plānošanas periodā netika izslēgta iespēja piemērot mainīgās atbalsta likmes. Taču jaunajā plānošanas periodā mainīgās likmes nav atļautas.

2. piemērs

Sk. atbildi par 57. punktu.

57. Atbalsts darbietilpīgiem pasākumiem var būt saistīts ar reljefa īpatnībām (orogrāfiju, vides aspektiem u. c.) un būtu jāvērtē plašākā lauku attīstības kontekstā. Roku darba izmantošana varētu ietvert videi draudzīgākas metodes un nodrošināt būtiskus sociāli ekonomiskos ieguvumus, kas arī ir viens no lauku attīstības politikas mērķiem.

6. izcēlums. Piemērs dārgam pasākumam, jo tajā izmantots roku darbs

Izmaksu līmeņi var atšķirties dažādu ekoģeogrāfisko un ģeoloģisko apstākļu, kā arī citu aspektu dēļ. Var būt arī iemesli tam, kādēļ vispār nav iespējams izmantot iekārtas vai izmantot dārgākas iekārtas, piemēram, nogāzes, apgrūtināta piekļuve, vides noteikumi un citi.

58. Komisija ir aicinājusi Slovākijas iestādes lauku attīstības programmās 2014.–2020. gadam iekļaut izmaksu pamatotības pārbaudes.

60. Dažās teritorijās ir ierobežots skaits pakalpojumu sniedzēju, kas var veikt kādus īpašus uzdevumus.

61. Komisija uzskata, ka vadošās iestādes ir atbildīgas par atbalsta efektivitātes nodrošināšanu projektu līmenī.

Liekā atbalsta sniegšana kā tāda būtu jānovērš, nodrošinot, ka ieguldījumi tiek veikti tikai pēc tam, kad iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai vai atbalsts piešķirts. Pretējā gadījumā liekā atbalsta novērtējums var kļūt samērā subjektīvs un radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem.

62. Saskaņā ar Regulas 1305/2013 60. panta 2. punktu 2014.–2020. gada periodā, īstenojot ieguldījumu projektus, atbilstīgi var būt tikai tie izdevumi, kas radušies pēc tam, kad atbalsta saņēmējs iesniedzis pieteikumu. Dalībvalstis var noteikt pat vēlāku termiņu, piemēram, dienu, kad noslēgts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

63. Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmēja atbilde būtu jāizvērtē padziļināti, lai noskaidrotu, kādos apstākļos un cik efektīvi šāds ieguldījums būtu veikts un vai vispār būtu iespējams sasniegt sākotnējo mērķi bez šajā pasākumā paredzētā atbalsta.

64. Ievērojot atsevišķus ierobežojumus, “attiecināmajos hektāros” nolūkā aktivizēt maksājumtiesības var būt daži koki, krūmāji vai krūmi.

Šādu koku, krūmāju vai krūmu pārmērīgas izplatības ierobežošana var mazināt meža ugunsgrēku risku tuvīnajās meža zonās.

Kopīga atbilde par 65.–67. punktu

Komisija uzskata — tā iemesla dēļ, ka dabiskie procesi mežos ir sarežģīti un atsevišķu intervences pasākumu izmērāmas sekas var rasties tikai pēc vairākiem gadiem un desmitgadēm, meža ugunsgrēku novēršanas pasākumi būtu skatāmi lauku attīstības plašākā kontekstā un ilgtermiņa perspektīvā. Dalībvalstu mežu inventarizācija, ko, iespējams, varētu atkārtot reizi 10–20 gados, kā arī citas meža uzraudzības programmas var nodrošināt informāciju par izmaiņām. Mežsaimniecības pasākumus izstrādā un īsteno, pamatojoties uz informāciju un pieredzi, kas iegūta, ilgstoši, t. i., 100–150 gadu garumā, izmantojot mežu apsaimniekošanas paraugpraksi, un šīs zināšanas pārvalda dalībvalstu mežsaimniecības institūti un universitātes.

68. Proporcionalitātes nodrošināšanas labad 2007.–2013. gada VUNS tika iekļauts kopīgu iznākumu rādītāju kopums, kas nodrošina lauku attīstības programmās iekļautās informācijas apkopošanu un salīdzināšanu un kas izstrādāts, lai to piemērotu lielākajā daļā gadījumu. Lai atspoguļotu īpatnības, dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izmantot papildu rādītājus.

Rādītājs “atbalstītās platības” attiecībā uz preventīvām darbībām tiks apkopots 2014.–2020. gada VUNS. Tādējādi tiks novērsts 2007.–2013. gada VUNS konstatētais trūkums.

69. Novērojumi rāda, ka dažādo darbību sarežģītības un esošās krusteniskās saites dēļ daudzos gadījumos nav nozīmes sadalīt iznākumu rādītājus līdz pārāk detalizētam līmenim. Tādēļ Komisija ir nolēmusi uzraudzības un novērtēšanas satvarā 2014.–2020. gadam novērtēt rezultātus attiecīgās platības līmenī.

70. Šis rādītājs ir viens no novērtēšanas sistēmas elementiem. Jaunā novērtēšanas sistēma būtu jāvērtē vispārēji.

71. Komisija ir atzinusi, ka saistībā ar lauku attīstības programmām starpposma novērtējumam bija ierobežota pievienotā vērtība. Tādēļ prasība veikt starpposma novērtējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir atcelta.

72. Sk. atbildes par 69. un 71. punktu.

73. Lai gan vidējā izdegusī platība Eiropas Savienībā nepalielinās, nereti gada laikā radītie ugunsgrēku postījumi koncentrējas tikai dažās valstīs. Šīs valstis katru gadu atšķiras (piemēram, Portugāle un Spānija 2003. gadā, Portugāle 2005. gadā, Itālija un Grieķija 2007. gadā, Spānija 2012. gadā utt.). Atsevišķos reģionos karstā un sausā laika un spēcīgo vēju dēļ ārkārtīgi augsts ugunsgrēku risks var rasties katru gadu. Tādēļ dažas valstis Vidusjūras baseinā vai citur Eiropā tuvākajos gados var saskarties ar ārkārtīgi augstu ugunsgrēku aktivitāti, ko nosaka dominējošie meteoroloģiskie ugunsgrēka risku veicinošie apstākļi.

Dalībvalstu līmenī novērotās tendenču atšķirības nereti rodas ārkārtīgi augstā ugunsgrēka riska veicinošo apstākļu dēļ, kas radušies konkrētos gados pārbaudītās laika rindas ietvaros, un tas kļūst acīm redzams, analizējot datus pa gadiem salīdzinājumā ar meteoroloģiskajiem ugunsgrēka riska rādītājiem.[8]

74. Komisija uzskata, ka iegūta vērā ņemama pieredze saistībā ar preventīvo darbību būtību, tostarp zināšanas par to efektivitāti un lietderīgumu katrā programmas īstenošanas teritorijā. No Eiropas Savienības fondiem atbalstīti daudzi meža ugunsgrēku novēršanas projekti un programmas, un pēdējo 20 gadu laikā veikti vairāki pētījumi un īstenoti pētniecības projekti.

Secinājumi un ieteikumi

76. Komisija uzskata, ka kopumā meža ugunsgrēku novēršanas pasākumi palīdzēja sasniegt lauku attīstības programmu mērķus. Ir sasniegti konkrēti rezultāti, un ir samazinājies ugunsgrēka izcelšanās gadījumu skaits. Turklāt ir gūta pieredze, ko izmanto saistībā ar 2014.–2020. gada periodu, jo īpaši saistībā ar pasākumu tvērumu un pilnveidotām vadlīnijām.

78. Lauku attīstības regula[9] paredz, ka preventīvām darbībām pret ugunsgrēkiem jāattiecas uz teritorijām, ko dalībvalstis saskaņā ar saviem mežu aizsardzības plāniem ir klasificējušas kā tādas, kurās ir liela vai vidēja mežu ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Minētie mežu aizsardzības plāni un dalībvalstu valsts vai vietējā mēroga meža programmas vai līdzvērtīgi instrumenti nodrošina atbilstīgu pamatu mērķu un prioritāšu noteikšanai atlases laikā.

Komisija situāciju meža nozarē, tostarp meža ugunsgrēku novēršanas un uzraudzības aspektus, analizējusi 2005. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kuru kā pielikumu pievienoja paziņojumam par ES Meža stratēģijas īstenošanu. Lauku attīstības regulā bija paredzēta prasība, ka mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Kopienas Meža stratēģijas īstenošanu. Iepriekš minētā Meža stratēģija aptver ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas ekonomiskos, vides un sociālos aspektus.

Attiecībā uz jauno plānošanas periodu jānorāda, ka Komisija situāciju meža nozarē analizējusi 2013. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kuru kā pielikumu pievienoja Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, — “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”.[10]

1. ieteikums

Dalībvalstīm

Otrais ievilkums. Komisija uzskata, ka Natura 2000 meži ir nozīmīgas vides vērtības un nodrošina būtiskus un daudzveidīgus ekosistēmas pakalpojumus. Turklāt vairāki noteikumi par Natura 2000 attiecas uz visiem mežiem Eiropas Savienībā gan Natura 2000 teritorijās, gan arī ārpus tām, un šai sakarā ļoti būtiska nozīme ir arī mežiem, kuri neatrodas Natura 2000 teritorijās.

Komisijai

Pirmais ievilkums. Komisija patlaban īsteno ieteikumu.

Nepieciešamība pienācīgi aprakstīt preventīvās darbības ir paredzēta LAP 2014.–2020. gadam stratēģijas nodaļā par vajadzību analīzi un dažos gadījumos arī partnerības nolīgumu līmenī.

Komisija izskata iesniegtās lauku attīstības programmas un pārbauda intervences loģiku, kā arī nepieciešamību īstenot preventīvās darbības programmas apstiprināšanas posmā un prasa, lai preventīvo darbību pamatā būtu attiecīgās teritorijas aizsardzības plāns.

Otrais ievilkums. Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Komisija vērsīsies pie valstu kompetentajām iestādēm, lai noskaidrotu, vai iespējams atbilstīgā līmenī rīkoties attiecībā uz kopīgajiem pamatkritērijiem, lai diferencētu meža platības, klasificējot tās kā teritorijas ar mazu, vidēju un lielu ugunsgrēka izcelšanās iespējamību.

79. Īstenojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, meža ceļus (vai citus ieguldījumus), kas būvēti galvenokārt, lai novērstu ugunsgrēkus, var izmantot arī preventīvām darbībām pret citiem riskiem, kā arī atjaunošanas un labošanas darbu veikšanai un rekreācijai vai saimnieciskiem nolūkiem. Atbilstīga meža ceļu tīkla izveide ne tikai veicina mežu labāku aizsardzību pret ugunsgrēkiem, bet arī nodrošina meža resursu ilgtspējīgu ekonomisko vērtējumu daudzos reģionos. Bieži vien šādas darbības jāveic, lai izvairītos no tā, ka pilnībā zūd sociāli ekonomiskā interese par meža platībām, kā rezultātā mežs tiek pamests un galu galā rodas lielāka ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

Attiecībā uz jauno plānošanas periodu ir sagatavots vadlīniju kopums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis/reģioni izmanto pasākumu pareizi. Turklāt dalībvalstīm/reģioniem būs precīzāk jānosaka savas vajadzības un iemesli, ja tie vēlēsies palielināt savu ceļu sistēmu blīvumu.

2. ieteikums

Dalībvalstīm

Pirmais ievilkums. Komisija uzskata, ka jaunā Lauku attīstības regula ietver pārskatītu pasākumu saistībā ar mežu aizsardzību un atjaunošanu. Jaunais pasākums var nodrošināt atbalstu darbībām, kuras saistītas ar meža ugunsgrēku, dabas katastrofu un katastrofālu notikumu radītā postījuma novēršanu un mežu atjaunošanu, kā arī atbalstu preventīvām darbībām saistībā ar kaitēkļiem un slimībām ar nosacījumu, ka attiecīgās katastrofas iespējamība ir pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem un to ir atzinušas zinātniskas sabiedriskās organizācijas.

Trešais ievilkums. Komisija uzskata, ka saistībā ar atbalstītajiem pasākumiem jau ir pieejami vairāki vides aizsardzības pasākumi. Piemēram, Natura 2000 teritorijās aizsardzības režīms atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. un 3. punktam garantē, ka ir novērsta ievērojama situācijas pasliktināšanās minētajās teritorijās. Citās teritorijās negatīvo ietekmi uz vidi palīdz novērst ietekmes uz vidi novērtējumi. Visbeidzot attiecībā uz visiem pasākumiem, ko līdzfinansē no Eiropas Savienības līdzekļiem, kā priekšnoteikumu ES līdzfinansējuma piešķiršanai no kompetentajām valsts iestādēm var pieprasīt labas vides aizsardzības prakses vai ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sertifikātu.

Jaunajā plānošanas periodā atbalsta saņēmēju ekoloģiskais sniegums ir būtiskākais aspekts dažādu pasākumu īstenošanā.

Komisijai

Pirmais ievilkums. Komisija patlaban īsteno ieteikumu.

Komisija veic atbilstības pārbaudes dalībvalstīs, lai noteiktu, vai segtie izdevumi atbilst noteikumiem. Ja pārbaužu laikā konstatē trūkumus, tiek veiktas finanšu korekcijas.

Pārbaudāmos pasākumus un maksājumu aģentūras nosaka, pamatojoties uz risku analīzi. Riska darījumu noteikšanā būtiska nozīme ir finansiālajam nozīmīgumam. Tas nozīmē, ka, ja pārbaudāmajā teritorijā ir augsti izdevumi, pastāv lielāka iespēja, ka tai pievērsīs lielāku uzmanību un pārbaudīs. 226. pasākumu pārbaudīja 2014. gadā, un to pārbaudīs arī 2015. gadā.

Otrais ievilkums. Komisija patlaban īsteno šo ieteikumu, piemērojot tiesisko regulējumu attiecībā uz lauku attīstības programmām un papildu vadlīnijas.

Jaunais pasākums aptver plašāku apdraudējumu un postījumu kopumu. Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu attiecīgā pasākuma apraksts, kas vienlaikus ir arī vadlīnijas, ietver sīki izstrādātas prasības un precizējumus un kā vadlīnijas var būt arī noderīgs instruments dalībvalstīm, lai tās atbilstīgi izstrādātu pasākumu.

Dalībvalstu/reģionu uzmanība tika vērsta uz to, ka neskaidrību gadījumā saistībā ar pasākumu mērķi ir arī citi pasākumi, kas īpaši paredzēti, lai palielinātu mežu ekonomisko vērtību.

80. Īstenojot dalītu pārvaldību, Komisija pieņem valstu vai reģionu lauku attīstības programmas (LAP), taču par atbalsta izmaksu efektivitātes un rentabilitātes panākšanu un nodrošināšanu ir atbildīgas dalībvalstis un to vadošās iestādes.

Attiecībā uz roku darba izmantošanu iekārtu vietā jānorāda, ka reizēm šāda izvēle var būt saistīta ar reljefa īpatnībām (orogrāfiju, vides aspektiem u. c.) un būtu jāvērtē plašākā lauku attīstības kontekstā.

3. ieteikums

Dalībvalstīm

Pirmais ievilkums. Komisija uzskata, ka, programmās piemērojot standartizmaksas, dalībvalstis/reģioni nodrošinās, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstīgi un precīzi un ka tie godīgi, taisnīgi un pārbaudāmi veikti iepriekš. Būtu jāieceļ neatkarīga iestāde, kas veiktu visu standartizmaksu aprēķinus vai apstiprinātu aprēķinu atbilstību.

Otrais ievilkums. Patlaban tiek izstrādātas un ar dalībvalstīm apspriestas vadlīnijas par kontroles pasākumiem un sankcijām lauku attīstības jomā. Šā dokumenta I pielikumā pievienota dalībvalstīm paredzēta kontrollapa izmaksu pamatotības izvērtēšanai.

81. Jāpanāk labs līdzsvars starp uzraudzības un novērtēšanas izmaksām un šo pasākumu iespējamajiem ieguvumiem. Jo īpaši izvērtējot preventīvos pasākumus, ir sarežģīti noteikt cēloņsakarību ķēdi. Turklāt konkrētu intervences pasākumu efektivitāti mežsaimniecības jomā var novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem vai pat desmitgadēm.

Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu jānorāda, ka ir ieviesti uzlabojumi. Piemēram, vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (VUNS) tiks iegūts jauns preventīvo darbību rādītājs “atbalstītā platība”. Turklāt, lai iegūtu vērtīgus novērtējuma rezultātus, 2019. gadā paredzēts sagatavot pilnveidotu ikgadēju īstenošanas ziņojumu. Sagatavojot šo ziņojumu, tiks veikts lauku attīstības programmas novērtējums un sniegti pirmie konstatējumi par lauku attīstības programmas efektivitāti.

4. ieteikums

Komisijai

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Daži pielāgojumi jau ir ieviesti, piemēram, 2014.–2020. gadā VUNS tiks iegūts jauns preventīvo darbību rādītājs “atbalstītā platība”. Tādējādi tiks novērsts 2007.–2013. gada VUNS konstatētais trūkums.

Lai ātrāk iegūtu vērtīgus novērtējuma rezultātus, 2019. gadā tiks ieviests pilnveidots ikgadējs īstenošanas ziņojums. Šis pilnveidotais ikgadējais īstenošanas ziņojums nodrošina programmas rezultātu novērtējumu un attiecīgos gadījumos arī ietekmes novērtējumu.

[1]          Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005.

[2]         Komisijas dienestu darba dokuments – Pielikums paziņojumam par ES Meža stratēģijas īstenošanu {COM(2005) 84 final} /* SEC/2005/0333 */ http://ec.europa.eu/agriculture/forest/1998-strategy-2006-action-plan/sec-2005-333_en.pdf.

[3]          COM(2013) 659 final: http://ec.europa.eu/agriculture/forest/strategy/index_en.htm.

[4]         Padomes Direktīva 92/43/EEK.

[5]         Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas mežiem un pielāgošanās iespējas http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/euro_forests/index_en.htm.

[6]         http://ec.europa.eu/environment/forests/studies.htm.

[7]         https://www.ipcc.ch/pdf/special-reports/srex/SREX_FD_SPM_final.pdf.

[8]         San-Miguel-Ayanz, J., Moreno, J.M., Camia, A., “Analysis of large fires in European Mediterranean landscapes: Lessons learned and perspectives”, Forest Ecology and Management, Nr. 294, 2013, 11.–22. lpp.

[9]         Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005.

[10]       COM(2013) 659 final: http://ec.europa.eu/agriculture/forest/strategy/index_en.htm.