17.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 383/84

Ziņotāja:

Ulla SIRKEINEN

Līdzziņotājs:

Pierre-Jean COULON

1.1.

ES enerģētikas politika ir bijusi diezgan sekmīga, un par to īpaši liecina tas, ka ir palielinājušās atjaunīgas enerģijas izmantošana un patērētāju izvēles iespējas. Tomēr vairumā gadījumu enerģētikas politikas jautājumi tiek risināti galvenokārt atbilstoši valstu interesēm.

1.2.

Problēmu skaits pieaug: apdraudēta ir gāzes piegādes stabilitāte, enerģijas izmaksu pieaugums kaitē patērētājiem un mazina rūpniecības konkurētspēju, lielais nevienmērīgi pieejamas atjaunīgas enerģijas īpatsvars ietekmē elektroenerģijas sistēmas stabilitāti.

1.3.

Vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi, lai nodrošinātu Eiropas energoapgādi. Ieguldītajiem ir vajadzīgs iespējami prognozējams un stabils politiskais satvars.

1.4.

Lai Eiropas iedzīvotāju vēlmes varētu piepildīt, enerģētikas jomā ir jārīkojas saskaņotāk. Nav cita risinājuma kā dalībvalstu sadarbība un pilnībā funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus.

1.5.

Priekšlikums izveidot Eiropas enerģētikas savienību ir atbalstāms, un tas steidzami jāīsteno. Ja to paveiksim, brīva enerģijas aprite varētu kļūt par piekto ES brīvību!

EESK ieteikumi

1.6.

Lai šī iniciatīva būtu sekmīga, būtu vajadzīgs skaidrāks vēstījums – stratēģisks orientieris, kas norādītu, kādi būs Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumi no Enerģētikas savienības.

1.7.

Vajadzētu noteikt, ka līdztekus energoapgādes drošībai un ilgtspējai nozīmīga prioritāte ir rīcība saistībā ar enerģijas izmaksām, kas jāsedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ja elektroenerģijas galīgās cenas pieaugumu ir izraisījusi politiska rīcība, pamatoti varam cerēt, ka tiks īstenoti korekcijas pasākumi.

1.8.

Tā kā saasinās konkurence, kas saistīta ar piekļuvi enerģijas avotiem, un jādažādo enerģijas piegādes avoti, ES ārpolitikā liela vērība būtu jāvelta enerģētikas jautājumiem.

1.9.

Sagatavojot ceļvedī ierosinātos un EESK atbalstītos priekšlikumus par dažādu enerģētikas tiesību aktu pārskatīšanu, Komisijai būtu jāizvairās no nesaskaņotības un izmaksu palielināšanas un jāmēģina vienkāršot procedūras.

1.10.

Sadarbībā ar patērētājiem būtu jāizstrādā metodes, tostarp novatoriskas IKT izmantošanas metodes, kas ļautu palielināt patērētāju aktivitāti. Tāda problēma kā enerģētiskā nabadzība būtu jārisina galvenokārt ar sociālās politikas pasākumiem.

1.11.

Lai varētu izmantot (it īpaši ēku un transporta) lielo energoefektivitātes potenciālu, vajadzīgas novatoriskas idejas, kā nodrošināt finansējumu.

1.12.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir strukturāli jāreformē, un vienlīdz svarīgi ir pasākumi nozarēs, uz kurām ETS neattiecas.

1.13.

Līdz vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai visā pasaulē oglekļa emisiju pārvirzes problēma ir jāuztver ļoti nopietni. Būtu jānodrošina tiešo un netiešo izmaksu pieauguma kompensācija tiem uzņēmumiem, kas sasniedz vislabākos rādītājus.

1.14.

Attīstība atjaunīgas enerģijas, tostarp bioenerģijas, jomā būtu jāatbalsta, taču nedrīkstētu palielināt izmaksas, kas jāsedz patērētājiem.

1.15.

Lai turpmāk varētu atrisināt enerģētikas problēmas, jāpalielina finansējums pētniecībai un izstrādei. Centieni, kas saistīti ar enerģijas kā ražošanas līdzekļa iespējami efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, paver plašas iespējas Eiropas Savienībā nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību.

1.16.

Jaunai enerģētikas politikas pārvaldībai ir jānodrošina dažādu enerģētikas politikas aspektu un virzības uz ES līmenī izvirzīto mērķu sasniegšanu saskaņotība. EESK ierosinātais Eiropas enerģētikas dialogs, kam ir atbalsta funkcijas, būtu jāsāk nekavējoties.

1.17.

Pasākumi, kas palielinātu elektroenerģijas tīklu savienojumu skaitu, ir steidzami jāīsteno, tostarp jāpaātrina apstiprināšanas procedūras. Varētu apsvērt, vai vienāds mērķis visām dalībvalstīm patiešām ir sasniedzams.

2.1.

ES enerģētikas politikai ir trīs pamatmērķi: piegādes drošība, ilgtspēja un konkurētspēja. ES tiesību akti attiecas uz enerģijas tirgiem un uz enerģētikas aspektiem, kas saistīti ar vidi un klimatu. ES finansiāli atbalsta pētniecību un izstrādi enerģētikas jomā un infrastruktūras attīstību. Enerģijas izmantošanas efektivitāte pēc būtības lielā mērā ir vietējā vai valsts līmeņa pārziņā, taču ir jāievēro iekšējā tirgus aspekti. Līgumos dalībvalstīm piešķirtas tiesības lemt par savu energoresursu izmantošanu un savu energoresursu struktūru.

2.2.

Eiropas enerģētikas politikas pasākumi ir bijuši diezgan sekmīgi. Iespējams, ka mērķi (tā dēvētie “20-20-20” mērķi līdz 2020. gadam) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un paplašināt atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanu tiks sasniegti pirms noteiktā termiņa un energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi izdosies sasniegt noteiktajā termiņā, taču tas daļēji izskaidrojams ar ekonomikas lejupslīdi. Tirgus ir atvērts, un patērētājiem ir vairāk izvēles iespēju. Tomēr enerģētikas politikas jautājumi faktiski tiek risināti galvenokārt atbilstoši valstu interesēm. ES tiesību akti tiek īstenoti lēni vai nepilnīgi, un iekšējais tirgus, kas patiešām darbojas, nav izveidots. Ar dažādiem enerģētikas aspektiem saistītie pasākumi ES un valstu līmenī ir sadrumstaloti un bieži nelīdzsvaroti.

2.3.

Lai to varētu novērst, Notre-Europe – Jacques Delors Institute 2010. gadā ierosināja izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu. EESK aktīvi atbalstīja šo iniciatīvu.

2.4.

Enerģētikas jomā pēdējā laikā ir radušās jaunas problēmas. Dažās dalībvalstīs valda lielas bažas par energoapgādes drošību. Patērētāji, it īpaši mazāk aizsargātie patērētāji, cieš no enerģijas izmaksu pieauguma, un tas notiek laikā, kad saskaramies ar ekonomikas lejupslīdi. Rūpniecības uzņēmumi velta daudz pūļu, lai nezaudētu spēju konkurēt ar reģioniem, kur enerģijas cenas ir zemākas, un, ja rūpniecības lejupslīde daudzās dalībvalstīs un oglekļa emisiju pārvirze turpināsies, apdraudēta ir ne tikai nodarbinātība un izaugsme, bet arī pati enerģētikas pārkārtošana. Neraugoties uz lielajiem panākumiem atjaunīgu energoresursu jomā, Eiropa var zaudēt savas līdera pozīcijas. Dažās valstīs, arvien pieaugot atjaunīgu energoresursu īpatsvaram, rodas elektroenerģijas sistēmas pārvaldības problēmas un tradicionālā enerģijas ražošana kļūst arvien nerentablāka. Komisija ir aplēsusi (1): lai varētu nodrošināt energoapgādi, no 2020. līdz 2030. gadam būs vajadzīgi 2  000 miljardi euro dažādiem ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem ražošanā un tīklos, un šie līdzekļi būs jāiegulda neatkarīgi no tā, vai galvenokārt tiek izmantoti tradicionālie vai alternatīvie enerģijas avoti.

3.1.

Jaunā Komisija, ko vada Jean-Claude Juncker, nolēmusi, ka enerģētikas politika ir viena no desmit Komisijas prioritārajām jomām. Eiropadome 2014. gada oktobrī izvirzīja enerģētikas un klimata politikas mērķus līdz 2030. gadam: siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt par vismaz 40 %, panākt, ka atjaunīgas enerģijas īpatsvars sasniedz vismaz 27 % un paaugstināt energoefektivitāti par vismaz 27 %.

3.2.

Komisija 2015. gada 25. februārī publicēja paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (2). Stratēģiju veido pieci savstarpēji papildinoši un cieši saistīti aspekti, kuri ir svarīgi enerģētiskās drošības, ilgtspējas un konkurētspējas palielināšanai:

3.3.

Stratēģija atspoguļo Komisijas vispārējos priekšstatus par Enerģētikas savienību. Īsumā aprakstījusi problēmas, kas saistītas ar pieciem aspektiem, Komisija ierosina 15 pasākumus. Paziņojuma pielikumā iekļauts ceļvedis, kurā minēti pasākumi, ko Komisija plāno īstenot galvenokārt 2015. un 2016. gadā. Lielākā daļa no tiem ir spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana.

3.4.

Tajā pašā dokumentu kopumā Komisija publicēja paziņojumu “Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana. Eiropas elektrotīkla sagatavošana 2020. gadam” (3) un paziņojumu “Parīzes protokols – plāns klimata pārmaiņu apkarošanai pēc 2020. gada” (4).

4.1.

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, jo uzskata, ka tā ir cieši saistīta ar kādreizējo ieceri izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu.

4.2.

Lai varētu nodrošināt ļoti lielo finansējumu, ieguldītājiem iespējami ātrāk vajadzīgs prognozējams un stabils tiesiskais regulējums, kas būs spēkā, sākot no 2020. gada. Komisijas ierosinātie pasākumi un ceļvedis neparedz lielas izmaiņas, bet pašlaik spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu un atjaunināšanu. Vissvarīgākais uzdevums ir īstenošana. Tagad ir ļoti svarīgi nepieļaut novirzes no grafika, kurā ir paredzēta strauja virzība. Protams, vienlīdz svarīgi, ka ne Eiropas Parlaments, ne Padome nevilcina šo jautājumu izskatīšanu.

4.3.

EESK uzskata: lai šī iniciatīva būtu sekmīga, būtu vajadzīgs skaidrāks vēstījums – pamatorientieris, kas norādītu, kādi būs Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumi no Enerģētikas savienības. Visiem iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem vienmēr būtu jāraugās uz šo orientieri.

4.4.

Daudzas ieinteresētās personas pauž bažas par nekonsekventu regulējumu un iejaukšanos pārāk daudzās enerģētikas nozares darbības jomās. Lai Eiropas iedzīvotāju – it īpaši ar jaunajām problēmām saistītās – vēlmes varētu piepildīt, enerģētikas jomā ir jārīkojas saskaņotāk. Tas attiecas gan uz dažādiem politikas mērķiem un jomām, gan arī uz valstu interesēm un ES visaptverošajām kopīgajām interesēm.

4.5.

EESK ir pārliecināta: lai varētu sasniegt enerģētikas politikas mērķus, nav cita risinājuma kā dalībvalstu sadarbība un pilnībā funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Vajadzīgs vairāk atjaunīgas enerģijas avotu, lai samazinātu gan atkarību no ārējiem enerģijas avotiem, gan emisijas. Jau tagad ir skaidrs, ka elektroenerģijas sistēma, kurā ir lielāks nepastāvīgu atjaunīgas enerģijas avotu īpatsvars, var labāk darboties tādā tirgū, kas aptver vairākas valstis. Arī rezerves jaudas, maksimālās slodzes un (gāzes) uzglabāšanas izmaksas lielākā tirgū ir zemākas.

4.6.

Vajadzētu noteikt, ka līdztekus energoapgādes drošībai un ilgtspējai nozīmīga prioritāte ir rīcība saistībā ar enerģijas izmaksām, kas jāsedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Laikā, kad iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no ES un cieš no ekonomikas lejupslīdes sekām, enerģijas izmaksas neapšaubāmi ir viņiem svarīgs jautājums. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un tajos nodarbinātajiem darba ņēmējiem, kuriem nākas konkurēt starptautiskajos tirgos.

4.7.

Ja enerģijas – it īpaši elektroenerģijas – galīgās cenas pieaugumu ir izraisījuši politiski lēmumi par nodokļiem un maksājumiem, pamatoti varam cerēt, ka tie tiks pārskatīti. Komisijai būtu jāsāk īstenot plānus, kas saistīti ar cenu pārskatīšanu un atbalsta pasākumu virzību. Komisijai būtu arī jānorāda, kā paredzētās izmaiņas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un solītā videi kaitīgo enerģijas avotu subsīdiju atcelšana (5) ietekmēs cenas.

5.1.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka galvenie piegādes drošības priekšnosacījumi ir iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un efektīvāks enerģijas patēriņš. Turklāt vairāk uzmanības būtu jāvelta ģeopolitiskajam stāvoklim pasaulē. Konkurence, kas saistīta ar piekļuvi energoresursiem, visā pasaulē saasināsies, un, īstenojot ES ārpolitikas un tirdzniecības politikas pasākumus, šim faktam un ES energoapgādes dažādošanai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.

5.2.

Enerģijas avotu dažādošana lielā mērā ir atkarīga no valstu energoresursu struktūras un piegādes avotu izvēles. ES var atbalstīt infrastruktūras attīstību, un ES tas būtu jādara. Gāzes piegādei pašlaik tiek veltīta īpaša uzmanība. Būtu rūpīgi jāanalizē turpmākais gāzes pieprasījums Eiropas Savienībā, un pēc tam attiecīgi jāpielāgo prognozes par ieguldījumiem infrastruktūrā. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš citiem, piemēram, vietējiem enerģijas avotiem.

5.3.

Dalībvalstīm būtu jāsaprot, ka ciešāka sadarbība un informācijas apmaiņa ir to interesēs, kad tās – gāzes vai citu energonesēju – tirgū sastopas ar dominējošu piegādātāju vai karteli. Sadarbība tomēr nedrīkstētu kavēt tirgus darbību. Dalībvalstu solidaritāte ir iespējama, bet tās priekšnosacījumi ir uzticēšanās un kopējo saistību un noteikumu ievērošana. Enerģētikas ziņā izolēto teritoriju problēmām, tostarp no kontinentālās daļas atšķirīgo salu īpašajām pazīmēm jāvelta īpaša uzmanība.

5.4.

Būtisks enerģētikas savienības priekšnosacījums ir elektroenerģijas un gāzes tīklu atjaunināšana. Elektroenerģijas tīklu savstarpējo savienojumu jautājums tiks iztirzāts 6. punktā, pamatojoties uz paziņojumu par šo tematu.

5.5.

Enerģijas, it īpaši elektroenerģijas tirgi cieš Hno nepilnīgas attiecīgo direktīvu īstenošanas un joprojām vājās sadarbības starp pārvades sistēmu operatoriem un valstu regulatoriem. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus šo jautājumu risināšanai, bet norāda, ka nav pieļaujams administratīvā sloga un izmaksu pieaugums.

5.6.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus saikne ir vāja vai labākajā gadījumā neskaidra, un tāpēc ir jāuzlabo cenu noteikšanas pārredzamība. Šķiet, ka svarīgākie jautājumi ir nepietiekamie cenu signāli ieguldītājiem un pieprasījuma elastības trūkums. Problēmjautājumi ir atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums, kā arī jaudas pārpalikums saistībā ar līdzsvara nepieciešamību un maksimumslodzi. Attiecīgais regulējums būtu jāpārskata, taču tā izstrādē Komisijai būtu jāizvairās no izmaksu, kas jāsedz patērētājiem, palielināšanas, vienlaikus atbalstot risinājumus, kuri veicina pārrobežu tirgus veidošanos.

5.7.

Elektroenerģijas un gāzes tirgi daudzviet faktiski jau ir attiecīgo kaimiņvalstu reģionālie tirgi. Tā ir pozitīva attīstības tendence virzībā uz ES tirgu, un lēmumu pieņēmējiem tā būtu jāatbalsta. Reģioniem un arī Eiropas Savienībai būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem un pieredzi. Arī šajā jomā jācenšas izvairīties no administratīvā sloga palielināšanas.

5.8.

Patērētāju aktīva dalība enerģijas tirgū atbilst vispārējām interesēm, taču patērētājus nevar piespiest to darīt. Sadarbībā ar patērētājiem ir jāizstrādā rūpīgi apsvērtas metodes, it īpaši novatoriskas IKT izmantošanas metodes, lai varētu atraisīt potenciālu, kas slēpjas pieprasījuma pārvaldības un tādējādi izmaksu samazināšanas jomā.

5.9.

Daudzās dalībvalstīs pašreizējā ekonomikas stāvokļa dēļ mazāk aizsargātie patērētāji kļuvuši vēl neaizsargātāki. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka šie patērētāji galvenokārt jāatbalsta ar piemērotiem sociālās politikas pasākumiem. Enerģētiskās nabadzības novērošanas centrs, ko Komiteja ierosinājusi izveidot, palīdzētu apzināt patiesās vajadzības.

5.10.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka energoefektivitātes jomā vairums darba jāveic valsts un vietējā līmenī. Sekmīgi ES pasākumi šajā jomā ir marķēšanas un ekodizaina noteikumi, kas ir regulāri jāpārskata.

5.11.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un pieprasījuma pārvaldība var līdztiesīgi konkurēt enerģijas tirgū, ar nosacījumu, ka šie priekšlikumi ir izstrādāti tā, ka tie atbilst patērētāju faktiskajām interesēm.

5.12.

EESK piekrīt, ka būvniecības un transporta nozarē energoefektivitātes – vai faktiski enerģijas taupīšanas – potenciāls ir liels, un tas būtu jāatraisa ar rūpīgi izstrādātiem pasākumiem. Piemēram, būtu jāpārskata energosertifikācijas un būvmateriālu marķēšanas sistēmas. Vajadzīgas novatoriskas idejas, kā nodrošināt finansējumu.

5.13.

EESK gatavo atsevišķu atzinumu par tematu “Ceļā uz Parīzi”. EESK kopumā atbalsta ES centienus šajā ļoti svarīgajā ceļā panākt, ka visas pasaules valstis uzņemas pietiekami stingras juridiskās saistības.

5.14.

Kā norādīts iepriekš pieņemtos atzinumos, EESK arī atbalsta priekšlikumus strukturāli reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Vienlīdz svarīgi ir lēmumi par turpmākajiem, galvenokārt valstu īstenotajiem pasākumiem nozarēs, kas nav iekļautas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

5.15.

Līdz vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai visā pasaulē oglekļa emisiju pārvirzes problēma Eiropas Savienībā ir jāuztver ļoti nopietni. Jānodrošina, ka energoietilpīgiem uzņēmumiem, saistībā ar kuriem pastāv oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, ņemot vērā to efektivitāti siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā, tiek kompensēts ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izraisītais tiešo un netiešo izmaksu pieaugums un pilnībā tiek kompensēti to uzņēmumu izdevumi, kas sasnieguši vislabākos rādītājus. Vajadzīga ES sistēma netiešo kompensāciju nodrošināšanai, lai Eiropas Savienībā nepieļautu konkurences izkropļojumus.

5.16.

EESK ļoti atzinīgi vērtē mērķi nodrošināt, ka ES kļūst par pasaules līderi atjaunīgas enerģijas jomā. Atbalsta pasākumi ir vajadzīgi, bet tiem ir jāatbilst konkurences un tirgus noteikumiem un jābūt tirgū balstītiem, un tie nedrīkst izraisīt enerģijas cenu, kas jāsedz galapatērētājiem, pieaugumu. Pakāpeniski jābeidz atbalstīt jau pilnībā izstrādātas un konkurētspējīgas tehnoloģijas. EESK atbalsta Komisijas pūliņus minēto jautājumu risināšanā.

5.17.

Līdztekus centieniem paplašināt atjaunīgas enerģijas izmantošanu ES mērķim jābūt izstrādāt dažādas dekarbonizācijas tehnoloģijas un risinājumus (“tīrās tehnoloģijas”).

5.18.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienībā vajadzīgi ieguldījumi bioekonomikā, kura balstās uz augu izmantošanu un kura ir svarīgs pastāvīgi pieejamas atjaunīgas enerģijas avots. Gatavojot plānus šajā jomā, jāņem vērā ietekme uz vidi, zemes izmantošanu un pārtikas ražošanu. Iespējas paver arī hidroenerģija.

5.19.

EESK atbalsta ierosināto jauno pētniecības un inovācijas stratēģiju, bet vēlreiz atkārto iepriekšējos atzinumos pausto viedokli, ka vajadzīgs vairāk līdzekļu, lai varētu atrisināt turpmākās problēmas enerģētikas jomā. Komiteja īpaši uzsver, ka vajadzīgi ES pasākumi, kas stimulētu privāto līdzekļu ieguldīšanu, un ka vairāk jāiesaistās starptautiskajā sadarbībā pētniecības un izstrādes jomā.

5.20.

Taču, lai nodrošinātu ES konkurētspēju, ar vislabākajiem sasniegumiem enerģētikas un klimata aizsardzības tehnoloģiju jomā vien nepietiek. Vismaz vienlīdz svarīgs uzdevums ir enerģijas kā ražošanas līdzekļa iespējami efektīva un ilgtspējīga izmantošana, šajā jomā pārspējot konkurentus. Tas ir plašāks un stabilāks risinājums, lai Eiropā nodrošinātu izaugsmi un vairāk darba vietu.

5.21.

Pārmaiņas ir skārušas visas ekonomikas nozares. EESK stingri uzsver, ka pārmaiņām ir jāatbilst taisnīguma un godīguma principiem. Apmācība un mūžizglītība ir ļoti svarīgi pasākumi, lai gūtu panākumus. Šajā virzībā būtiska nozīme ir sociālajam dialogam ES un valstu līmenī.

5.22.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas centienus nodrošināt dažādu enerģētikas politikas aspektu saskaņotību un koordinēt dalībvalstu rīcību. Ar jauno pārvaldības sistēmu arī jācenšas nodrošināt ES līmenī izvirzīto mērķu sasniegšana līdz 2030. gadam. Tomēr nevajadzētu dalībvalstīm uzlikt vēl vairāk plānošanas un ziņošanas pienākumu, bet būtu jāpielāgo pašlaik spēkā esošās prasības.

5.23.

EESK pauž gandarījumu par Komisijas vēlmi atbalstīt Komitejas ierosmi, ka būtu jāveido enerģētikas dialogs ar ieinteresētajām personām. Komiteja pauž cerību, ka tiks izstrādāts konkrēts rīcības plāns šā dialoga veidošanai.

6.1.

Tā kā palielinās nepastāvīgi ražotas atjaunīgas enerģijas īpatsvars un lai varētu sasniegt mērķi samazināt ar maksimālās slodzes un rezerves jaudas nodrošināšanu saistītās izmaksas, ir jāpalielina tīkla jauda. Nepieciešamība palielināt starpsavienojumu skaitu daudzos gadījumos ir nepārprotama, pat neatliekama. Pārsteidz tas, ka tik daudzos gadījumos līdz 10 % mērķa sasniegšanai vēl tik tāls ceļš ejams. Paziņojumā ierosinātie pasākumi ir vērtējami atzinīgi. EESK jau paudusi viedokli par šo jautājumu, tostarp nesen pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Eiropas sadarbība energotīklu jomā”.

6.2.

Tāds risinājums kā kopīgu interešu projekti ir piemērots. Tas ir arī efektīvs, jo prioritāri tiks finansēti tādi projekti, kas var ļoti būtiski palielināt starpsavienojumu skaitu salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, kas ir zem 10 %. Tomēr būtu jāņem vērā arī attiecīgo valstu ekonomikas stāvoklis.

6.3.

Steidzami jāpanāk, ka pilnībā tiek īstenota TEN-E regula. Lielas pūles jāvelta, lai saīsinātu apstiprināšanas procedūras. Turklāt tā ir joma, kurā būtu jāapsver visas iespējas, kā procedūras varētu atvieglot un paātrināt, laikus iesaistot vietējās ieinteresētās personas. Arī tādēļ EESK ierosināja izveidot Eiropas Enerģētikas dialogu. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot priekšlikumu par enerģētikas infrastruktūras forumu.

6.4.

Varētu tomēr apsvērt, vai visām dalībvalstīm vienāds mērķis, kas izvirzīts, neraugoties uz to lielumu, energoresursu struktūru, kaimiņvalstīm utt., patiešām ir sasniedzams. Elektroenerģijas cenu izlīdzināšanās varētu būt rādītājs, kas liecina, ka starpsavienojumu skaits ir pietiekams.