22.1.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/4

1.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.1.3.

2.2.

2.3.

3.

3.1.

3.2.

3.2.1.

3.2.2.

3.3.

3.3.1.

a)

b)

c)

d)

e)

3.3.2.

a)

b)

c)

d)

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

a)

b)

c)

3.4.3.

3.4.4.

3.5.

3.6.

3.6.1.

3.6.2.

3.6.3.

3.7.

3.8.

3.9.

4.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

5.4.

5.5.

1.

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu, kas paredzēts, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kurš ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajās pamatnostādnēs izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka riska finansējuma tirgus attīstība un mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), nelielu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu uzlabota piekļuve riska finansējumam ir ļoti būtiska Savienības ekonomikai kopumā.

2.

Jaunu – jo īpaši inovatīvu un spēcīgas izaugsmes – uzņēmumu attīstības un paplašināšanās veicināšanai var būt liels potenciāls radīt darbvietas. Tāpēc efektīvs MVU riska finansējuma tirgus ir būtisks uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt vajadzīgajam finansējumam katrā savas attīstības posmā.

3.

Neraugoties uz to izaugsmes perspektīvām, MVU – jo īpaši to agrīnajos attīstības posmos – var saskarties ar grūtībām piekļūt finansējumam. Šo grūtību pamatā ir asimetriskas informācijas problēma – MVU, īpaši jauni MVU, bieži nespēj uzskatāmi parādīt ieguldītājiem savu kredītspēju vai savu uzņēmējdarbības plānu stabilitāti. Šādos apstākļos aktīvā pārbaude, ko ieguldītāji veic, lai sniegtu finansējumu lielākiem uzņēmumiem, var nebūt ieguldījuma vērta attiecībā uz darījumiem, kuros iesaistīti šie MVU, jo pārbaudes izmaksas ir pārāk augstas salīdzinājumā ar ieguldījuma vērtību. Tāpēc šie MVU neatkarīgi no to projekta kvalitātes un izaugsmes potenciāla varētu nebūt spējīgi piekļūt vajadzīgajam finansējumam pierādāmu sasniegumu trūkuma un nepietiekama nodrošinājuma dēļ. Šīs asimetriskās informācijas dēļ uzņēmējdarbības finanšu tirgi var nesniegt vajadzīgo pašu kapitāla vai aizņēmuma finansējumu jaunizveidotiem MVU un MVU ar spēcīgas izaugsmes potenciālu, kā rezultātā saglabājas kapitāla tirgus nepilnība, kas neļauj piedāvājumam apmierināt pieprasījumu par abām pusēm pieņemamu cenu, un tas nelabvēlīgi ietekmē MVU izaugsmes perspektīvas. Konkrētos apstākļos arī nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu saskaras ar tādu pašu tirgus nepilnību.

4.

Tas, ka uzņēmums nesaņem finansējumu, var ietekmēt ne tikai šo atsevišķo struktūru, jo īpaši izaugsmes papildu seku dēļ. Daudzās veiksmīgās nozarēs produktivitāte ir novērojama nevis tāpēc, ka pieaug tirgū esošo uzņēmumu produktivitāte, bet tāpēc, ka efektīvāki un tehnoloģiski attīstītāki uzņēmumi izaug uz mazāk efektīvāko uzņēmumu (vai uzņēmumu, kas darbojas ar novecojušiem produktiem) rēķina. Tā kā šo procesu traucē tas, ka potenciāli veiksmīgi uzņēmumi nespēj iegūt finansējumu, ietekme uz produktivitātes izaugsmi plašākā mērā varētu būt negatīva. Tādējādi, ļaujot lielākam skaitam uzņēmumu iekļūt tirgū, var tikt veicināta izaugsme.

5.

Tāpēc finansējuma nepietiekamība, kas ietekmē MVU, nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, var būt pamatojums valsts atbalsta pasākumiem, tostarp valsts atbalsta piešķiršanai konkrētos īpašos apstākļos. Pareizi tēmēts valsts atbalsts, kas atbalsta riska finansējuma sniegšanu šiem uzņēmumiem, var būt efektīvs līdzeklis, lai mazinātu apzinātās tirgus nepilnības un palielinātu privātā kapitāla saistību īpatsvaru.

6.

MVU piekļuve finansējumam ir stratēģijā “Eiropa 2020” ietverts kopīgo interešu mērķis (1). Konkrēti, pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” (2) mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus un piekļuvi finansējumam pētniecības un inovācijas jomā, lai nodrošinātu, ka inovatīvas idejas var pārvērst produktos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību. Turklāt pamatiniciatīva “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” (3) ir izveidota, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un atbalstītu stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, kas var konkurēt pasaules mērogā. Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (4) aicina izveidot pamatnosacījumus, lai vairotu ieguldītāju paļāvību un uzlabotu to uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kuri veic par riskantākiem uzskatītos ekoloģiskos ieguldījumus vai tādus ieguldījumus, no kuriem atdeve jāgaida ilgāk. Turklāt Mazās uzņēmējdarbības aktā (5) noteikti vairāki pamatprincipi visaptverošam politikas ietvaram, lai atbalstītu MVU attīstību. Viens no šiem principiem ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam. Šis princips ir atspoguļots arī Aktā par vienoto tirgu (6).

7.

Šajā politikas kontekstā 2011. gada Rīcības plānā, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam (7) un apspriedēs, kas 2013. gadā tika uzsāktas ar zaļo grāmatu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (8), atzīts, ka, Savienības panākumi lielā mērā ir atkarīgi no MVU izaugsmes, taču tiem bieži ir ievērojamas grūtības iegūt finansējumu. Lai risinātu šo problēmu, ir uzsāktas vai ierosinātas dažādas politikas iniciatīvas, lai MVU padarītu redzamākus ieguldītājiem un finanšu tirgus padarītu pievilcīgākus un pieejamākus MVU.

8.

Nesen attiecībā uz ieguldījumu fondiem tika uzsāktas divas iniciatīvas: regula par Eiropas riska kapitāla fondiem (9), kas tika pieņemta 2013. gadā un kas ļauj riska kapitāla fondiem Savienībā tirgot savus fondus un piesaistīt kapitālu visā iekšējā tirgū, un regula par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (10), kuras mērķis ir ieviest pamatnosacījumus, lai atvieglotu tādu privātu ieguldījumu fondu darbību, kam ar ieguldītājiem ir ilgtermiņa saistības.

9.

Papildus šīm īpašajām regulām direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (“AIFPD”) (11) ir paredzēti reglamentējošie noteikumi par riska finansējuma jomā aktīvu ieguldījumu fondu – piemēram, privātā kapitāla fondu – pārvaldību un darbību.

10.

Saskaņā ar šīm politikas iniciatīvām Komisija plāno izmantot Savienības budžetu, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam, ar mērķi novērst strukturālas tirgus nepilnības, kas ierobežo MVU izaugsmi. Šajā nolūkā ir sniegti priekšlikumi ar mērķi pastiprināt jaunu finanšu instrumentu izmantošanu (12) saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam. Konkrēti, Savienības finansējuma programmas COSME  (13) un “Apvārsnis 2020” (14) centīsies uzlabot valsts līdzekļu izmantošanu ar riska dalīšanas finanšu mehānismiem, lai dotu ieguvumu MVU to sākuma, izaugsmes un pārejas posmos, kā arī nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, īpašu uzmanību pievēršot darbībām, kas izveidotas, lai sniegtu tirgum vienmērīgu atbalstu no inovācijas, tostarp pētniecības un izstrādes rezultātu komerciālai izmantošanai (15).

11.

Kohēzijas politikas jomā Kopīgo noteikumu regulas (16) mērķis ir veicināt pasākumus finanšu instrumentu, ko dalībvalstis finansē no to Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu piešķīrumiem, izmantošanai, paplašinot pašu kapitāla un parāda instrumentu izmantošanu un padarot to īstenošanu vienkāršāku, elastīgāku un efektīvāku (17).

12.

Komisija 2012. gadā uzsāka sabiedrisko apspriešanu (18), lai apkopotu informāciju par tirgus nepilnību, kas ietekmē MVU piekļuvi aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumam, un par 2006. gada Riska kapitāla pamatnostādņu atbilstīgumu (19). Sabiedriskās apspriešanas rezultāti atklāja, ka minēto pamatnostādņu pamatprincipi ir bijuši stabils pamats, lai virzītu dalībvalstu līdzekļus uz plānotajiem mērķa MVU, vienlaicīgi ierobežojot riskus, kas saistīti ar izstumšanu no tirgus. Tomēr sabiedriskajā apspriešanā arī tika konstatēts, ka Riska kapitāla pamatnostādnes bieži tikušas uzskatītas par pārāk ierobežojošām attiecībā uz atbilstīgiem MVU, finansējuma veidiem, atbalsta instrumentiem un finansējuma struktūru.

13.

Komisija paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (20) izklāstīja vērienīgu valsts atbalsta modernizācijas programmu, kuras pamatā bija trīs galvenie mērķi:

14.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi būtiski pārskatīt valsts atbalsta režīmu, kas attiecas uz riska kapitāla pasākumiem, tostarp tiem, uz kuriem attiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (21), lai veicinātu efektīvāku un lietderīgāku dažādu riska finansējuma veidu nodrošināšanu lielākai atbilstīgu uzņēmumu kategorijai. Par šiem pasākumiem, kam piemērots grupu atbrīvojums, nav jāziņo, jo tiek uzskatīts, ka tie risina tirgus nepilnību ar atbilstošiem un samērīgiem līdzekļiem, tiem piemīt stimulējoša ietekme un tie līdz minimumam ierobežo jebkādus traucējumus.

15.

Komisija piemēro šajās pamatnostādnēs noteiktos principus tiem riska finansējuma pasākumiem, kas neatbilst visiem Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem. Attiecīgajai dalībvalstij jāpaziņo par šiem pasākumiem saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, un Komisija veic visaptverošu saderības novērtējumu atbilstīgi šo pamatnostādņu 3. iedaļai.

16.

Tomēr dalībvalstis var arī izvēlēties izstrādāt riska finansējuma pasākumus tādā veidā, ka tie neietver valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu, piemēram, tāpēc, ka tie atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes prasībām, vai tāpēc, ka tie atbilst de minimis regulas nosacījumiem (22). Par šādiem gadījumiem nav jāziņo Komisijai.

17.

Šajās pamatnostādnēs minētie norādījumi nevar būt par pamatu, lai apšaubītu to valsts atbalsta pasākumu saderību, kas atbilst jebkādās citās pamatnostādnēs, pamatprogrammās vai regulās noteiktiem kritērijiem. Komisija īpašu uzmanību velta nepieciešamībai novērst to, ka šīs pamatnostādnes izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, uz kuriem pamatā attiecas citas pamatprogrammas, pamatnostādnes un regulas.

18.

Šīs pamatnostādnes neskar cita veida finanšu instrumentus, kas nav minēti šeit, piemēram, instrumentus, kas nodrošina esošo kredītu vērtspapīrošanu, kuru novērtējumu veic saskaņā ar attiecīgo valsts atbalsta juridisko pamatu.

19.

Komisija šajās pamatnostādnēs noteiktos principus piemēro tikai riska finansējuma shēmām. Tos nepiemēro attiecībā uz ad hoc pasākumiem, kas nodrošina riska finansējuma atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt konkrētu alternatīvu tirdzniecības platformu.

20.

Ir būtiski atgādināt, ka riska finansējuma atbalsta pasākumi ir jāizvērš, izmantojot finanšu starpniekus vai alternatīvas tirdzniecības platformas, izņemot gadījumos, kad fiskālos stimulus piemēro tiešiem ieguldījumiem atbilstīgos uzņēmumos. Tāpēc uz pasākumiem, ar ko dalībvalsts vai publiska struktūra veic tiešus ieguldījumus uzņēmumos, neiesaistot šādus starpniecības instrumentus, neattiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas un šo pamatnostādņu riska finansējuma valsts atbalsta noteikumu tvērums.

21.

Ņemot vērā vispāratzītus sasniegumus un augstāku nodrošinājumu, Komisija neuzskata, ka pastāv vispārēja tirgus nepilnība saistībā ar lielo uzņēmumu piekļuvi finansējumam. Izņēmuma kārtā riska finansējuma pasākums saskaņā ar 3.3.1. iedaļas a) punktu var būt vērsts uz nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un saskaņā ar 3.3.1. iedaļas b) punktu – uz tādiem inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas veic pētniecības un izstrādes, un inovāciju projektus.

22.

Oficiālā biržas sarakstā vai regulētā tirgū iekļautus uzņēmumus nevar atbalstīt, izmantojot riska finansējuma atbalstu, jo tas, ka tie ir iekļauti biržas sarakstā, pierāda to spēju piesaistīt privāto finansējumu.

23.

Riska finansējuma atbalsta pasākumi, kuros vispār netiek iesaistīti privātie ieguldītāji, netiek atzīti par saderīgiem. Šādos gadījumos dalībvalstij jāapsver alternatīvi politikas risinājumi, kas var būt atbilstošāki, lai sasniegtu tos pašus mērķus un rezultātus, piemēram, reģionālais ieguldījumu atbalsts vai darbības sākšanas atbalsts, kurš paredzēts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā.

24.

Riska finansējuma atbalsta pasākumi, kuros privātie ieguldītāji neuzņemas jūtamu risku un/vai kuros ieguvums rodas tikai privātajiem ieguldītājiem, netiek atzīti par saderīgiem. Risku un ieguvumu dalīšana ir nosacījums, kas nepieciešams, lai ierobežotu finanšu riska darījumu valstij un nodrošinātu tai godīgu peļņu.

25.

Neskarot riska finansējuma atbalstu aizstāšanas kapitāla veidā, kā noteikts Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, riska finansējuma atbalstu nevar izmantot, lai atbalstītu uzņēmumu pārpirkšanu.

26.

Riska finansējuma atbalsts netiek uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja to piešķir:

27.

Komisija šīs pamatnostādnes neattiecina uz atbalstu, kas paredzēts darbībām, kuras saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportēto apjomu, izplatīšanas tīkla izveidi un uzturēšanu vai jebkādiem citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbību, kā arī atbalstu, kas atkarīgs no tā, vai izmantotas vietējā ražojuma, nevis importētas preces.

28.

Komisija šīs pamatnostādnes nepiemēro pasākumiem, kas savā būtībā, ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu (24), jo īpaši:

29.

Riska finansējuma pasākumiem bieži ir sarežģīts plāns, kas rada stimulus vienai ekonomikas dalībnieku (ieguldītāju) daļai sniegt riska finansējumu citai ekonomikas dalībnieku (atbilstīgu uzņēmumu) daļai. Atkarībā no pasākuma plāna un arī tad, ja valsts iestāžu nolūks ir dot ieguvumu tikai otrajai grupai, uzņēmumi vienā vai abos līmeņos var gūt labumu no valsts atbalsta. Turklāt riska finansējuma pasākumi vienmēr ir saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu starpniekiem, kuru statuss var būt atdalīts no statusa, kāds ir ieguldītājiem un galīgajiem saņēmējiem, kuros tiek veikti ieguldījumi. Šādos gadījumos ir arī nepieciešams izvērtēt, vai var uzskatīt, ka finanšu starpnieks saņem valsts atbalstu.

30.

Parasti valsts intervence nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tā, piemēram, atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudei. Saskaņā ar šo pārbaudi saimnieciski darījumi, ko veic publiskas iestādes vai uzņēmumi atbilstīgi parastiem tirgus nosacījumiem un kas nerada priekšrocību to darījuma partneriem, nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Neskarot galīgo prerogatīvu, ka Eiropas Savienības Tiesa lemj par atbalsta pastāvēšanu, šajā iedaļā sniegti papildu norādījumi par tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes piemērošanu riska finansējuma jomā.

31.

Kopumā Komisija uzskata, ka ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudei un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas ir veikts līdzvērtīgi (pari passu) starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem (25). Ieguldījumu uzskata par līdzvērtīgu, ja publiskie un privātie ieguldītāji tos veikuši saskaņā ar vienādiem noteikumiem, ja abu kategoriju dalībnieki iesaistās vienlaicīgi un ja privātā ieguldītāja intervencei ir reāla ekonomiska nozīme.

32.

Tiek pieņemts, ka darījums ir veikts saskaņā ar vienādiem noteikumiem, ja publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir tādi paši riski un ieguvumi, kā arī vienāds subordinācijas līmenis attiecībā uz to pašu riska kategoriju. Ja publiskais ieguldītājs ir labākā pozīcijā nekā privātais ieguldītājs, piemēram, tāpēc, ka tas salīdzinājumā ar privātajiem ieguldītājiem ātrāk iegūst peļņu, pasākumu var arī uzskatīt par normāliem tirgus apstākļiem atbilstošu, ja vien privātie ieguldītāji nesaņem nekādu priekšrocību.

33.

Riska finansējuma jomā publisko un privāto ieguldītāju darījumus uzskata par vienlaicīgiem, ja privātie un publiskie ieguldītāji līdziegulda galīgajos saņēmējos ar vienu un to pašu ieguldījuma darījumu. Ja ieguldījumus veic, izmantojot publiskos un privātos finanšu starpniekus, publisko un privāto ieguldītāju ieguldījumus uzskata par vienlaicīgiem.

34.

Papildu nosacījums ir tāds, ka tādu privāto ieguldītāju sniegtais finansējums, kas ir neatkarīgi no uzņēmumiem, kuros tie iegulda, ir ekonomiski nozīmīgs (26), ņemot vērā kopējo ieguldījuma apjomu. Komisija uzskata, ka riska finansējuma pasākumu gadījumā 30 % neatkarīgu privātu ieguldījumu var uzskatīt par ekonomiski nozīmīgiem.

35.

Ja ieguldījums ir saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudi, Komisija uzskata, ka ieguldījumu saņēmēji uzņēmumi nav valsts atbalsta saņēmēji, jo tiek uzskatīts, ka to saņemtie ieguldījumi ir veikti, pamatojoties uz tirgus noteikumiem.

36.

Ja pasākums privātajiem ieguldītājiem ļauj veikt riska finansējuma ieguldījumus uzņēmumā vai uzņēmumu kopumā ar izdevīgākiem noteikumiem nekā publiskajiem ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tajos pašos uzņēmumos, šie privātie ieguldītāji var gūt priekšrocību (nelīdzvērtīgi (non pari passu) ieguldījumi). Šādai priekšrocībai var būt dažādi veidi, piemēram, prioritāra peļņa (stimuls gūt prioritāru peļņu – upside incentive) vai samazināts zaudējumu risks salīdzinājumā ar publiskajiem ieguldītājiem pamatā esošā darījuma neizdošanās gadījumā (aizsardzība pret zaudējumu riskiem – downside protection).

37.

Kopumā Komisija uzskata, ka finanšu starpnieks ir starpniecības instruments atbalsta pārvešanai uz ieguldītājiem un/vai uzņēmumiem, kuros tiek veikts ieguldījums, nevis pats atbalsta saņēmējs – neatkarīgi no tā, vai finanšu starpnieks ir juridiska persona vai vienkārši aktīvu kopums, ko pārvalda neatkarīga pārvaldības sabiedrība.

38.

Tomēr pasākumi, kas ietver tiešus pārvedumus uz finanšu starpniekiem vai finanšu starpnieku līdzieguldījumu, var būt valsts atbalsts, ja vien šādi pārvedumi vai līdzieguldījumi nav veikti saskaņā ar noteikumiem, kas būtu pieņemami parastam ekonomikas dalībniekam tirgus ekonomikā.

39.

Ja riska finansējuma pasākumu pārvalda pilnvarota struktūra, kas ar dalībvalsti neveic līdzieguldījumus, šo pilnvaroto struktūru – ja vien tā netiek pārlieku atalgota – uzskata par instrumentu finansējuma novirzīšanai, bet ne par atbalsta saņēmēju. Tomēr, ja pilnvarotā struktūra finansē pasākumu vai ar dalībvalsti veic līdzieguldījumus līdzīgi kā finanšu starpnieki, Komisija izvērtē, vai pilnvarotā struktūra saņem valsts atbalstu.

40.

Ja finanšu starpnieka pārvaldnieks vai pārvaldības sabiedrība (turpmāk – “pārvaldnieks”) ir izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā vai ja pārvaldnieka saņemtā atlīdzība pilnībā atspoguļo pašreizējos tirgus līmeņus salīdzināmās situācijās, tiek uzskatīts, ka šis pārvaldnieks nesaņem valsts atbalstu.

41.

Ja finanšu starpnieks un tā pārvaldnieks ir publiskas struktūras un nav tikuši izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, tos neuzskata par atbalsta saņēmējiem, ja to pārvaldības maksai ir noteikta maksimālā robežvērtība un to atalgojums atspoguļo parastus tirgus apstākļus un ir piesaistīts darbībai. Turklāt publiskie finanšu starpnieki ir jāpārvalda komerciāli, un to pārvaldnieki pieņem lēmumus par ieguldījumiem uz peļņu orientētā veidā, godīgas konkurences apstākļos attiecībā uz valsti. Turklāt privātajiem ieguldītājiem ir jābūt atlasītiem atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un objektīvā atlases procedūrā, pamatojoties uz katru darījumu atsevišķi. Jāpastāv piemērotiem mehānismiem, lai izslēgtu jebkādu valsts iespējamo iejaukšanos publiskā fonda ikdienas pārvaldībā.

42.

Ja valsts ieguldījums ir veikts, izmantojot finanšu starpnieku, un tas ir aizdevumu vai garantiju – tostarp pretgarantiju – veidā, un ir ievēroti paziņojumā par atsauces likmi (27) un paziņojumā par garantijām (28) minētie nosacījumi, finanšu starpnieku neuzskata par valsts atbalsta saņēmēju.

43.

Tas, ka finanšu starpnieki var palielināt savus aktīvus un to pārvaldnieki var iegūt lielāku apgrozījumu no komisijas maksām, tiek uzskatīts tikai par atbalsta pasākuma sekundāru ekonomisku ietekmi, nevis par atbalstu finanšu starpniekiem un/vai to pārvaldniekiem. Tomēr, ja riska finansējuma pasākums ir izveidots tā, lai tas savu sekundāro ietekmi novirzītu atsevišķiem iepriekš apzinātiem finanšu starpniekiem, tiek uzskatīts, ka šie finanšu starpnieki saņem netiešu atbalstu.

44.

Ja atbalsts pastāv ieguldītāju, finanšu starpnieka vai tā pārvaldnieku līmenī, Komisija kopumā uzskata, ka tas vismaz daļēji tiek nodots mērķa uzņēmumam. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad lēmumus par ieguldījumu pieņem finanšu starpnieka pārvaldnieki, balstoties vienīgi uz komerciāliem apsvērumiem.

45.

Ja riska finansējuma pasākuma ietvaros mērķa uzņēmumiem sniegti aizdevumu vai garantiju ieguldījumi atbilst paziņojumā par atsauces likmi vai paziņojumā par garantijām minētajiem noteikumiem, šos uzņēmumus neuzskata par valsts atbalsta saņēmējiem.

46.

Dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu jāziņo par riska finansējuma pasākumiem, kas uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (jo īpaši, ja tie neatbilst tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudes prasībām) vai neietilpst de minimis regulas tvērumā un neizpilda visus Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumus attiecībā uz riska finansējumu. Komisija novērtē šo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajās pamatnostādnēs uzmanība pievērsta tiem riska finansējuma pasākumiem, kas, visticamāk, ir saderīgi ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir ievēroti vairāki nosacījumi, kas sīkāk aprakstīti šo pamatnostādņu 3. iedaļā. Šos pasākumus iedala šādās trīs kategorijās.

47.

Pirmā kategorija ietver riska finansējuma pasākumus, kuru mērķa uzņēmumi neizpilda visas atbilstības prasības, kas riska finansējumam paredzētas Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā. Komisija pieprasa dalībvalstij veikt šiem pasākumiem visaptverošu ex ante novērtējumu, jo vairs nevar pieņemt, ka pastāv tirgus nepilnība, kas ietekmē atbilstīgus uzņēmumus, uz kuriem attiecas Vispārējā grupu atbrīvojuma regula. Šajā kategorijā jo īpaši ietverti pasākumi, kas vērsti uz šādiem uzņēmumiem:

48.

Otrajā kategorijā ietilpst tādi pasākumi, kuru plāna parametri ir atšķirīgi no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktajiem, bet kuri tomēr vērsti uz tiem pašiem regulā definētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz šiem pasākumiem tirgus nepilnības pastāvēšana ir jāpierāda tikai tādā mērā, lai pamatotu parametru, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, izmantošanu. Šajā kategorijā ietilpst šādi gadījumi:

49.

Trešā kategorija ietver lielas shēmas, uz kurām Vispārējā grupu atbrīvojuma regula neattiecas to lielā budžeta apmēra dēļ, kā definēts minētajā regulā. Komisija, veicot šo novērtējumu, pārbauda, vai ir ievēroti Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas nosacījumi un, ja tā ir, novērtē, vai pasākuma plāns ir atbilstošs, ņemot vērā paziņojuma pamatā esošo ex ante novērtējumu. Ja liela shēma neatbilst visiem iepriekš minētajos noteikumos norādītajiem atbilstības un saderības nosacījumiem, Komisija pienācīgi izvērtē saistībā ar ex ante novērtējumu sniegtos pierādījumus gan attiecībā uz tirgus nepilnības pastāvēšanu, gan pasākuma plāna piemērotību. Turklāt tā veic visaptverošu novērtējumu par potenciālo nelabvēlīgo ietekmi, kas šādām shēmām varētu būt uz attiecīgajiem tirgiem.

50.

Ja ir atbilstošs pamatojums, kas balstīts uz visaptverošu tirgus nepilnības analīzi, svarīgākās iezīmes, kas aprakstītas 47. līdz 49. punktā, var apvienot vienā riska finansējuma pasākumā.

51.

Izņemot atkāpes, kas īpaši atļautas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, visi citi Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā riska finansējuma atbalstam paredzētie saderīguma nosacījumi kalpo par vadlīniju, lai novērtētu iepriekš minētās paziņojamo pasākumu kategorijas.

52.

Šajās pamatnostādnēs:

53.

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija parasti analizē, vai atbalsta pasākuma plāns nodrošina to, ka pozitīva atbalsta ietekme uz kopīgo interešu mērķi pārsniedz tā potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci.

54.

Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumā par valsts atbalstu tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot visu Komisijas īstenoto atbalsta pasākumu saderību. Šajā nolūkā Komisija atbalsta pasākumu uzskata par saderīgu ar Līgumu tikai tad, ja tas atbilst katram no šiem kritērijiem:

55.

Konkrētu shēmu kategoriju kopējam samēram var piemērot arī ex ante novērtējuma prasības, kā turpmāk aprakstīts 4. iedaļā. Šādos gadījumos Komisija var ierobežot šo shēmu termiņus ar iespēju paziņot par to pagarināšanu.

56.

Komisija, novērtējot jebkāda atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, ņem vērā tādu tiesvedību saistībā ar Līguma 101. un 102. panta pārkāpumiem, kas var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kas var būt būtiska atbalsta saņēmēja novērtēšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu (32).

57.

Valsts atbalstam ir jāpalīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgu interešu mērķus Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē. Attiecībā uz riska finansējuma atbalstu vispārīgs politikas mērķis ir uzlabot finansējuma sniegšanu dzīvotspējīgiem MVU no to agrīnās attīstības līdz izaugsmes posmam un konkrētos apstākļos arī nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; lai Savienībā ilgtermiņā izstrādātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības finanšu tirgu, kam būtu jāveicina Savienības kopējā ekonomiskā izaugsme.

58.

Pasākumam jādefinē konkrēti politikas mērķi, ņemot vērā vispārīgos politikas mērķus, kas iepriekš norādīti 57. punktā. Šajā nolūkā dalībvalstij jāveic ex ante novērtējums, lai noteiktu politikas mērķus un definētu attiecīgos darbības rādītājus. Pasākuma apmēram un ilgumam vajadzētu būt atbilstīgam politikas mērķiem. Principā darbības rādītāji var ietvert:

59.

Rādītāji, kas minēti 58. punktā, ir būtiski, lai izvērtētu pasākuma efektivitāti un novērtētu finanšu starpnieka atlases procedūras kontekstā sagatavotās ieguldījumu stratēģijas derīgumu.

60.

Lai nodrošinātu, ka riska finansējuma pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki sasniedz attiecīgos politikas mērķus, tiem jāatbilst turpmāk 61. un 62. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

61.

Finanšu starpnieka ieguldījumu stratēģijai jābūt saskaņotai ar pasākuma politikas mērķiem. Atlases procedūrā finanšu starpniekiem uzskatāmi jāparāda, kā to ierosinātā ieguldījumu stratēģija var palīdzēt sasniegt politikas mērķus.

62.

Dalībvalstij ir jānodrošina, ka starpnieku ieguldījumu stratēģija vienmēr paliek saskaņota ar apstiprinātajiem politikas mērķiem, piemēram, izmantojot piemērotus uzraudzības un ziņošanas mehānismus un publisko ieguldītāju pārstāvju līdzdalību finanšu starpnieka pārstāvības struktūrās, piemēram, uzraudzības padomē vai konsultatīvajā padomē. Piemērotai vadības struktūrai ir jānodrošina, ka, lai veiktu būtiskas izmaiņas ieguldījumu stratēģijā, ir vajadzīga dalībvalsts iepriekšēja piekrišana. Lai novērstu šaubas, dalībvalsts nevar tieši piedalīties individuālā ieguldījumā un lēmumu pieņemšanā par tiesību atņemšanu.

63.

Valsts atbalsts var būt pamatots vienīgi tad, ja tas ir vērsts uz konkrētām tirgus nepilnībām, kas ietekmē kopīgā mērķa sasniegšanu. Komisija uzskata, ka attiecībā uz MVU piekļuvi finansējumam nepastāv vispārēja tirgus nepilnība, bet vienīgi nepilnība, kas saistīta ar konkrētām MVU grupām un kas atkarīga no attiecīgās dalībvalsts konkrētās ekonomiskās situācijas. Tas jo īpaši (bet ne tikai) attiecas uz tiem MVU sākotnējā posmā, kas, neraugoties uz to izaugsmes perspektīvām, nespēj ieguldītājiem pierādīt savu kredītspēju vai uzņēmējdarbības plānu stabilitāti. Šādu tirgus nepilnības apmērs gan ietekmēto uzņēmumu, gan to kapitāla prasību ziņā var būt atšķirīgs atkarībā no nozares, kurā tie darbojas. Informācijas asimetriskuma dēļ tirgum ir grūti novērtēt šādu MVU riska/peļņas profilu un to spēju radīt riskam pielāgotus ieņēmumus. Grūtības, kādas šiem MVU ir dalīties ar informāciju par sava projekta kvalitāti, to potenciālais risks un zemā kredītspēja rada lielas darījuma un starpniecības izmaksas un var saasināt ieguldītāju nevēlēšanos uzņemties risku. Konkrētos apstākļos nelieli uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un inovatīvi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu var saskarties ar līdzīgām problēmām, un tādēļ tos var ietekmēt tā pati tirgus nepilnība.

64.

Tāpēc riska finansējuma pasākums jānosaka, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kas liecina par finansējuma nepietiekamību, kura ietekmē atbilstīgos uzņēmumus mērķa attīstības posmā, ģeogrāfiskajā apgabalā un, ja attiecināms, tautsaimniecības nozarē. Riska finansējuma pasākumam jābūt izstrādātam tā, lai risinātu tirgus nepilnības, kas pierādītas ex ante novērtējumā.

65.

Jāanalizē gan strukturālās un cikliskās (t. i., ar krīzi saistītas) problēmas, kuru ietekmē privātais finansējums ir zemāks par optimālo līmeni. Jo īpaši novērtējumā jāsniedz vispusīga analīze par atbilstīgajiem uzņēmumiem pieejamā finansējuma avotiem, ņemot vērā mērķa ģeogrāfiskajā apgabalā pastāvošo finanšu starpnieku skaitu, to publisko vai privāto raksturu, uz attiecīgo tirgus segmentu virzīto ieguldījumu apmēru, potenciāli atbilstīgo uzņēmumu skaitu un atsevišķu darījumu vidējās vērtības. Šī analīze jāveic, balstoties uz datiem par iepriekšējiem pieciem gadiem pirms riska finanšu pasākuma paziņošanas, un, pamatojoties uz tiem, būtu jāaplēš finansējuma nepietiekamības veids un apmērs, proti, līmenis, kādā netiek apmierināts atbilstīgo uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma.

66.

Būtu vēlams, ka ex ante novērtējumu veic neatkarīga struktūra, balstoties uz objektīviem un aktuāliem pierādījumiem. Dalībvalstis var iesniegt pastāvošos novērtējumus, ja tie ir veikti ne senāk kā trīs gadus pirms riska finansējuma pasākuma paziņošanas. Ja riska kapitāla finansējuma pasākumu daļēji finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, dalībvalstis var iesniegt ex ante novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas (33) 37. panta 2. punktu un kas tiks uzskatīts par šo pamatnostādņu prasībām atbilstošu. Izskatot ex ante novērtējuma secinājumus, Komisija patur tiesības apšaubīt datu derīgumu, ņemot vērā pieejamos pierādījumus.

67.

Lai nodrošinātu, ka pasākumā iesaistītie finanšu starpnieki pievēršas konstatētajām tirgus nepilnībām, veic uzticamības pārbaudi ar mērķi nodrošināt ekonomiski stabilu ieguldījumu stratēģiju, pievēršoties identificētajam politikas mērķim un ievērojot noteiktās atbilstības prasības un finansējuma ierobežojumus. Dalībvalstīm jo īpaši jāizvēlas finanšu starpnieki, kas var pierādīt, ka to ierosinātā ieguldījumu stratēģija ir ekonomiski stabila un ietver atbilstīgu riska dažādošanas politiku, kuras mērķis ir panākt ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni ieguldījumu apmēra un teritoriālās darbības jomas ziņā.

68.

Turklāt ex ante novērtējumā jāņem vērā konkrētas tirgus nepilnības, ar kurām saskaras atbilstīgie mērķa uzņēmumi, pamatojoties uz papildu vadlīnijām, kas noteiktas 69. līdz 88. punktā.

69.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērums attiecas tikai uz atbilstīgajiem MVU. Tomēr daži uzņēmumi, kas neatbilst cilvēku skaita un/vai finanšu robežvērtībām, kuras raksturīgas MVU jēdzienam, var saskarties ar līdzīgiem finansējuma ierobežojumiem.

70.

Riska finansējuma pasākumam atbilstīgu uzņēmumu tvēruma paplašināšana, lai ietvertu nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, var būt pamatota, ciktāl tas privātajiem ieguldītājiem rada stimulu ieguldīt dažādotākā portfelī ar labākām ienākšanas un iziešanas iespējām. Ietverot portfelī nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, varētu samazināt risku portfeļa līmenī un tādējādi palielināt peļņu no ieguldījumiem. Tāpēc tas var būt īpaši efektīvs veids, kādā institucionālos ieguldītājus piesaistīt uzņēmumiem, kas ir riskantāki un atrodas sākotnējā posmā.

71.

Ņemot vērā iepriekš minēto un ar noteikumu, ka ex ante novērtējums ietver atbilstošus ekonomiskos pierādījumus, šajā nolūkā var būt pamatoti sniegt atbalstu nelieliem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Komisija savā novērtējumā ņem vērā mērķa uzņēmumu darba un kapitāla intensitāti, kā arī citus kritērijus, kas atspoguļo konkrētus finansējuma ierobežojumus, kuri ietekmē nelielus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu (piemēram, pietiekams nodrošinājums lielam aizdevumam).

72.

Konkrētos apstākļos uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu arī varētu saskarties ar finansējuma ierobežojumiem, kas ir salīdzināmi ar tiem, kuri skar MVU. Tas var būt attiecināms uz tādiem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas papildus pētniecības un izstrādes, un inovāciju darbībām veic sākotnējos ieguldījumus ražošanas iekārtās, tostarp tirgus reprodukcijas projektos, un kā sasniegumi potenciālajiem ieguldītājiem neļauj izdarīt atbilstīgus pieņēmumus attiecībā uz to, kādas būs šādu pasākumu rezultātu izredzes tirgū. Šādā gadījumā riska finansējuma valsts atbalsts var būt nepieciešams inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, lai tie savu ražošanas jaudu varētu palielināt līdz ilgtspējīgam mērogam, kas tiem ļautu piesaistīt privāto finansējumu saviem spēkiem. Kā minēts 3.3.1. punkta a) apakšpunktā, šādu inovatīvu uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu iekļaušana ieguldījumu portfelī var būt efektīvs veids, kādā finanšu starpnieks var piedāvāt dažādotāku kopumu ar ieguldījumu iespējām, kas būtu pievilcīgākas plašākam potenciālo ieguldītāju lokam.

73.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regula attiecas uz MVU, kas saņem sākotnējo ieguldījumu riska finansējuma pasākuma ietvaros pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma tirgū vai septiņu gadu laikā pēc to pirmā komerciālā pārdošanas darījuma. Pēc šā septiņu gadu perioda grupu atbrīvojums attiecas tikai uz turpmākiem ieguldījumiem. Tomēr noteiktu veidu uzņēmumus var uzskatīt par tādiem, kas joprojām atrodas paplašināšanās/agrīnās izaugsmes posmā, ja pat pēc šā septiņu gadu perioda tie nav pietiekami pierādījušas savu potenciālu gūt peļņu un/vai tiem nav pietiekami spēcīgi sasniegumi un nodrošinājums. Tas var attiekties uz augsta riska nozarēm, piemēram, biotehnoloģiju, kultūras un radošo nozari, un kopumā uz inovatīviem MVU (34). Turklāt uzņēmumiem, kam ir pietiekams pašu kapitāls, lai finansētu sākotnējo darbību, ārējais finansējums var būt nepieciešams tikai vēlākā posmā, piemēram, lai palielinātu jaudu no neliela mēroga uzņēmējdarbības uz lielāka mēroga uzņēmējdarbību. Tam var būt nepieciešams lielāks ieguldījumu apmērs, nekā tie var nodrošināt no pašu līdzekļiem.

74.

Tāpēc var pieļaut pasākumus, kuros sākotnējo ieguldījumu veic vairāk nekā septiņus gadus pēc mērķa uzņēmuma pirmā komerciālas pārdošanas darījuma. Šādos apstākļos Komisija var pieprasīt, lai pasākums skaidri definētu atbilstīgos uzņēmumus, ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos pierādījumus attiecībā uz tādas konkrētas tirgus nepilnības pastāvēšanu, kas ietekmē šos uzņēmumus.

75.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir noteikta riska finansējuma kopējā maksimālā summa katram atbilstīgajam uzņēmumam, iekļaujot turpmākos ieguldījumus. Tomēr dažās nozarēs, kur sākotnējās pētniecības vai ieguldījumu izmaksas ir salīdzinoši augstas, piemēram, dzīvības zinātnē vai videi nekaitīgas tehnoloģijas vai enerģijas jomā, šī summa var nebūt pietiekama, lai veiktu visus vajadzīgos ieguldījumu posmus un lai uzņēmums virzītos uz ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc konkrētos apstākļos var būt pamatoti atļaut piešķirt lielāku kopējā ieguldījuma apmēru atbilstīgiem uzņēmumiem.

76.

Tādējādi riska finansējuma pasākumi var sniegt atbalstu virs šīs maksimālās kopējās summas, ja paredzētā finansējuma summa atspoguļo ex ante novērtējumā attiecībā uz mērķa nozarēm un/vai teritorijām identificēto finansējuma nepietiekamības apmēru un veidu. Šādos gadījumos Komisija ņem vērā mērķa nozaru kapitāla intensitāti un/vai lielākās izmaksas par ieguldījumiem konkrētos ģeogrāfiskajos apgabalos.

77.

Komisija atzīst, ka alternatīvas tirdzniecības platformas ir svarīga MVU finansēšanas tirgus daļa, jo tās piesaista jaunu kapitālu MVU un atvieglo agrāko ieguldītāju iziešanu. (35) Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir atzīta to nozīme, atvieglojot to darbību vai nu ar fiskāliem stimuliem, kas vērsti uz fiziskām personām, kuras iegulda šajās platformās iekļautos uzņēmumos, vai arī platformas operatoram sniedzot atbalstu darbības sākšanai ar nosacījumu, ka platformas operators ir uzskatāms par mazu uzņēmumu un nepārsniedz noteiktas robežvērtības.

78.

Tomēr alternatīvu tirdzniecības platformu operatori nodibināšanas brīdī var arī nebūt mazi uzņēmumi. Tāpat atbalsta maksimālā summa, kas saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu pieļaujama kā atbalsts darbības sākšanai, var būt nepietiekama, lai atbalstītu platformas izveidi. Turklāt, lai piesaistītu pietiekamus resursus jaunu platformu izveidei un izvēršanai, var būt vajadzīgs radīt fiskālus stimulus korporatīvajiem ieguldītājiem. Visbeidzot platformā var būt iekļauti ne tikai MVU, bet arī uzņēmumi, kas pārsniedz MVU definīcijā noteiktās robežvērtības.

79.

Tādēļ konkrētos apstākļos var būt pamatoti atļaut fiskālus stimulus korporatīviem ieguldītājiem, lai atbalstītu platformu operatorus, kas nav mazie uzņēmumi, vai atļaut ieguldījumus tādu alternatīvu tirdzniecības platformu izveidē, kuru apmērs pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā darbības sākšanas atbalstam noteiktos ierobežojumus, vai atļaut atbalstu alternatīvām tirdzniecības platformām, kurās lielākā daļa tirgot atļauto finanšu instrumentu emitē MVU. Tas atbilst politikas mērķim atbalstīt MVU piekļuvi finansējumam, izmantojot vienmērīgu finansējuma ķēdi. Tāpēc ex ante novērtējumā ir jāpierāda, ka pastāv īpaša tirgus nepilnība, kas ietekmē šādas platformas attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū.

80.

Tirgus nepilnības, kas ietekmē uzņēmumus konkrētos reģionos vai dalībvalstīs, var būt izteiktākas, jo MVU finansējuma tirgu attīstība šajos apgabalos salīdzinājumā ar citiem reģioniem tajā pašā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs ir relatīvi nepietiekama. Tas var jo īpaši attiekties uz dalībvalstīm, kurās nav labi izveidoti oficiālie riska kapitāla ieguldītāji vai komerceņģeļi. Tāpēc mērķis mudināt šajos reģionos izstrādāt efektīvu MVU finanšu tirgu un novērst strukturālos šķēršļus, kas varētu kavēt efektīvu MVU piekļuvi riska finansējumam, var attaisnot labvēlīgāku Komisijas nostāju pret pasākumiem, kas atļauj privāto ieguldītāju līdzdalību ar īpatsvaru, kas ir mazāks par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzēto.

81.

Turklāt Komisija ieņem pozitīvu nostāju attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem ar privāto ieguldītāju līdzdalību, kas ir mazāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto īpatsvaru, jo īpaši, ja tie ir konkrēti vērsti uz MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā, proti, vērsti uz uzņēmumiem, ko skar daudz izteiktāka tirgus nepilnība, ja daļu no ieguldījuma riska faktiski uzņemas iesaistītie privātie ieguldītāji.

82.

Vispārējā grupu atbrīvojuma regula sniedz labumu pasākumiem, kuros nelīdzvērtīgs zaudējumu sadalījums starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir izveidots tā, lai ierobežotu pirmās kārtas zaudējumus, ko uzņemas publiskais ieguldītājs. Tāpat garantiju gadījumā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz garantijas likmi un kopējiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs.

83.

Tomēr konkrētos apstākļos, ieņemot riskantāku finanšu pozīciju, publiskais finansējums var ļaut privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem sniegt papildu finansējumu. Novērtējot pasākumus ar finanšu plāna parametriem, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos griestus, Komisija, kā norādīts šo pamatnostādņu 3.4.2. iedaļā, ņem vērā vairākus faktorus.

84.

Saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu finanšu starpnieku, kā arī ieguldītāju vai fondu pārvaldnieku atlases pamatā ir jābūt atklātam, pārredzamam un nediskriminējošam konkursam, kurā saistībā ar pasākumu ir skaidri noteikti politikas mērķi un finanšu rādītāji, kas paredzēti šo mērķu sasniegšanai. Tas nozīmē, ka finanšu starpnieki vai to pārvaldnieki ir jāizvēlas procedūrā, kas atbilst Direktīvai 2004/18/EK (36) vai jebkuram turpmākam tiesību aktam, ar kuru šo direktīvu aizstāj. Ja šī direktīva nav piemērojama, atlases procedūrai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu visplašāko iespējamo iespēju izvēlēties kvalificētus finanšu starpniekus vai fondu pārvaldniekus. Jo īpaši šāda procedūra ļauj attiecīgajai dalībvalstij salīdzināt starp finanšu starpniekiem vai fondu pārvaldniekiem un potenciālajiem privātajiem ieguldītājiem saskaņotos noteikumus, lai nodrošinātu, ka riska finansējuma pasākums piesaista privātos ieguldītājus ar pēc iespējas minimālāku valsts atbalstu vai ar minimālām novirzēm no līdzvērtības nosacījumiem, ņemot vērā reālistisku ieguldījumu stratēģiju.

85.

Saskaņā ar Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu piemērojamajiem pārvaldnieku atlases kritērijiem jāietver prasība, ka attiecībā uz instrumentiem, kas nav garantijas, “asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem”, lai ierobežotu pārvaldnieku, kas atlasa uzņēmumus, kuros tiek ieguldīts, aizspriedumus saistībā ar pārmērīgu riska uzņemšanos. Šādi ir paredzēts nodrošināt, ja neatkarīgi no pasākuma paredzētā finanšu instrumenta jebkāds preferenciālais režīms, kas piešķirts privātajiem ieguldītājiem vai aizdevējiem, ir jāizvērtē saistībā ar sabiedrības interesēm, kuras veido ieguldītā publiskā kapitāla apgrozāmības un pasākuma ilgtermiņa finansiālās ilgtspējas nodrošināšana.

86.

Tomēr atsevišķos gadījumos var izrādīties lietderīgi dot priekšroku aizsardzībai pret zaudējumu riskiem, proti, gadījumos, kad pasākums ir vērsts uz konkrētām nozarēm, kurās ir augsta MVU saistību neizpildes likme. Tas attiecas uz pasākumiem, kas vērsti uz MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā, nozarēm, kuras saskaras ar nozīmīgiem tehnoloģiju šķēršļiem, vai nozarēm, kurās uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no atsevišķiem projektiem, kuriem nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi un kuri bieži ir saistīti ar riska darījumiem, piemēram, kultūras un radošās nozares. Priekšrokas došanu mehānismiem, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem, var pamatot arī attiecībā uz pasākumiem, kuri darbojas, izmantojot fondu fondu, un kuru mērķis ir piesaistīt privātos ieguldītājus šajā līmenī.

87.

Lai gan Vispārējā grupu atbrīvojuma regula attiecas uz fiskālajiem stimuliem, kas piešķirti neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas, kas tieši vai netieši sniedz riska finansējumu atbilstīgajiem MVU, dalībvalstis var uzskatīt par lietderīgu ieviest pasākumus, kuri piemēro līdzīgus stimulus korporatīvajiem ieguldītājiem. Atšķirība ir tāda, ka korporatīvie ieguldītāji ir uzņēmumi Līguma 107. pants nozīmē. Tādēļ pasākumam ir jāpiemēro īpaši ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka atbalsts korporatīvo ieguldītāju līmenī saglabājas samērīgs un tam ir patiesi stimulējoša ietekme.

88.

Finanšu starpnieki un to pārvaldnieki var gūt labumu no fiskālā stimula tikai tad, ja tie darbojas kā līdzieguldītāji vai līdzaizdevēji. Fiskālos stimulus nevar piešķirt attiecībā uz finanšu starpnieka vai tā pārvaldnieka pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar pasākuma īstenošanu.

89.

Lai risinātu konstatētās tirgus nepilnības un palīdzētu sasniegt pasākuma politikas mērķus, ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jābūt piemērotam instrumentam, un vienlaikus tam jābūt tādam, kas vismazāk kropļo konkurenci. Konkrētas riska finansējuma pasākuma formas izvēlei ir jābūt skaidri pamatotai ex ante novērtējumā.

90.

Vispirms Komisija apsver, vai un kādā mērā riska finansējuma pasākums ir uzskatāms par piemērotu instrumentu salīdzinājumā ar citiem politikas instrumentiem, kuru mērķis ir veicināt riska finansējuma ieguldījumus atbilstīgos uzņēmumos. Valsts atbalsts nav vienīgais dalībvalstīm pieejamais politikas instruments, lai veicinātu riska finansējuma sniegšanu atbilstīgiem uzņēmumiem. Dalībvalstis var izmantot citus politikas papildu instrumentus gan piedāvājuma, gan pieprasījuma jomā, piemēram, reglamentējošus pasākumus finanšu tirgu darbības sekmēšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus un konsultāciju pakalpojumus par gatavību ieguldīt līdzekļus vai par publiskajiem ieguldījumiem saskaņā ar tirgus ekonomikas dalībnieka pārbaudi.

91.

Ex ante novērtējumā jāanalizē esošās un, ja iespējams, paredzamās valsts un Eiropas politikas darbības, kas vērstas uz tām pašām konstatētajām tirgus nepilnībām, ņemot vērā citu politikas instrumentu efektivitāti un iedarbīgumu. Ex ante novērtējuma rezultātiem ir jāpierāda, ka konstatētās tirgus nepilnības nevar pienācīgi atrisināt ar citiem politikas instrumentiem, kas neietver valsts atbalstu. Turklāt ierosinātajam riska finansējuma pasākumam ir jābūt saderīgam ar attiecīgās dalībvalsts vispārējo politiku attiecībā uz MVU piekļuvi finansējumam un jāpapildina citi politikas instrumenti, kas skar tās pašas tirgus vajadzības.

92.

Otrkārt, Komisija novērtē, vai ierosinātais pasākums ir atbilstošāks nekā alternatīvi valsts atbalsta instrumenti, kas pievēršas tai pašai tirgus nepilnībai. Šajā saistībā pastāv vispārējs pieņēmums, ka finanšu instrumenti ir mazāk kropļojoši nekā tiešas dotācijas un tāpēc tie ir atbilstošāki instrumenti. Tomēr valsts atbalstu, kas atvieglo riska finansējuma sniegšanu, var piešķirt dažādos veidos, piemēram, kā selektīvus fiskālos instrumentus vai subkomerciālus finanšu instrumentus, tostarp virkni kapitāla, parāda vai garantiju instrumentu ar dažādām riska un peļņas iezīmēm, kā arī dažādiem piegādes veidiem un finansējuma struktūrām, kuru atbilstība ir atkarīga no mērķa uzņēmumu un līdzekļu nepietiekamības veida. Tāpēc Komisija izvērtē, vai, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju, pasākuma plānā paredzēta efektīva finansējuma struktūra, lai nodrošinātu ilgtspējīgus darījumus.

93.

Šajā sakarā Komisija pozitīvi vērtē pasākumus, kas saistīti ar pietiekami lieliem fondiem portfeļa izmēra, ģeogrāfiskā seguma – jo īpaši, ja fondi darbojas vairākās dalībvalstīs – un portfeļa diversifikācijas ziņā, jo šie fondi salīdzinājumā ar mazākiem fondiem var būt efektīvāki un tāpēc pievilcīgāki privātiem ieguldītājiem. Atsevišķi fondu fondi var atbilst šiem nosacījumiem, ja vispārējās pārvaldības izmaksas, kas izriet no dažāda līmeņa starpniecības, tiek kompensētas ar ievērojamu efektivitātes pieaugumu.

94.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neietilpst Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērumā, Komisija apsver 95. līdz 119. punktā izklāstītos elementus.

95.

Pirmkārt, pasākumam ir jāpiesaista papildu finansējums no tirgus dalībniekiem. Minimāls privāto ieguldījumu īpatsvars, kas ir mazāks par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto, ir pamatojams tikai ņemot vērā izteiktākas tirgus nepilnības, kas konstatētas ex ante novērtējumā. Šajā sakarā ex ante novērtējumā jābūt pamatotām tādām aplēsēm par privāto ieguldījumu līmeni, kas veiktas, ņemot vērā tirgus nepilnību, kura ietekmē konkrēto tādu atbilstīgo uzņēmumu virkni, uz kuriem ir vērsts pasākums, proti, aplēstajam potenciālam piesaistīt papildu privātos ieguldījumus portfelim vai katram atsevišķam darījumam. Turklāt ir jāpierāda, ka pasākums palielina papildu privātā finansējuma īpatsvaru, kas citādi netiktu sniegts vai tiktu sniegts citā veidā vai apmērā, vai saskaņā ar citiem nosacījumiem.

96.

Komisija attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kas konkrēti pievēršas MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, var piekrist, ka privātā līdzdalība ir mazāka par nepieciešamo īpatsvaru. Alternatīvā gadījumā Komisija attiecībā uz šādiem ieguldījumu mērķiem var piekrist, ka privātā līdzdalība nav neatkarīga, tas ir, ja to, piemēram, sniedz saņēmēja uzņēmuma īpašnieks. Ņemot vērā ex ante novērtējumā sniegtos ekonomikas pierādījumus par attiecīgo tirgus nepilnību, pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija arī attiecībā uz atbilstīgiem uzņēmumiem, kas tirgū ir darbojušies mazāk nekā septiņus gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, var piekrist, ka privātā līdzdalība ir zemāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto līmeni.

97.

Riska finansējuma pasākumam, kas vērsts uz atbilstīgiem uzņēmumiem, kuri pirmā riska finansējuma ieguldījuma brīdī darbojas tirgū vairāk nekā septiņus gadus pēc to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, ir jāietver pienācīgi ierobežojumi vai nu termiņu ziņā (piemēram, desmit gadi septiņu gadu vietā) vai citu tādu objektīvu kvalitatīvo kritēriju ziņā, kas attiecas uz mērķa uzņēmumu attīstības posmu. Saistībā ar šādiem ieguldījumu mērķiem Komisija parasti pieprasītu, lai minimālā privātās līdzdalības proporcija būtu 60 %.

98.

Otrkārt, Komisija papildus ierosinātajam privātās līdzdalības līmenim ņem vērā arī risku un ieguvumu līdzsvaru starp publiskajiem un privātiem ieguldītājiem. Šajā sakarā Komisija pozitīvi vērtē pasākumus, kuros ieguldītāji līdzvērtīgi dala zaudējumus, un privātie ieguldītāji saņem tikai stimulus gūt prioritāru peļņu. Principā – jo tuvāk riska un ieguvuma dalīšana ir faktiskajai komercpraksei, jo vairāk iespēju, ka Komisija piekrīt zemākam privātās līdzdalības līmenim.

99.

Treškārt, liela nozīme ir finansējuma struktūras līmenim, kurā pasākuma mērķis ir stimulēt privātos ieguldījumus. Fondu fonda līmenī spēja piesaistīt privāto finansējumu var būt atkarīga no plašākas mehānismu, kas sniedz aizsardzību pret zaudējumu riskiem, izmantošanas. Pretstatā tam pārmērīga paļaušanās uz šādiem mehānismiem var izkropļot atbilstīgu uzņēmumu atlasi un radīt neefektīvus rezultātus, ja privātie ieguldītāji ieguldījumu līmenī iesaistās uzņēmumos un uz katra atsevišķa darījuma pamata.

100.

Izvērtējot īpaša pasākuma plāna nepieciešamību, Komisija var ņemt vērā to, cik atlasīto privāto ieguldītāju atlikušais risks ir būtisks attiecībā pret paredzamajiem un neparedzamajiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, kā arī paredzamās peļņas līdzsvaru starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Tādējādi varētu piekrist atšķirīgam riska un ieguvuma profilam, ja tas palielina privāto ieguldījumu apmēru, nemazinot ieguldījumu lēmumu patiesi uz peļņu vērsto raksturu.

101.

Ceturtkārt, konkrētās stimulu iezīmes ir jānosaka atklātā un nediskriminējošā finanšu starpnieku, kā arī fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā. Tāpat no fondu fonda pārvaldniekiem būtu jāpieprasa, lai tie ieguldījumu pilnvarojuma ietvaros uzņemtos juridiskas saistības uz konkurences principiem balstītā atbilstīgu finanšu starpnieku, fondu pārvaldnieku vai ieguldītāju atlases procesā noteikt preferenciālus noteikumus, kurus varētu piemērot apakšfondu līmenī.

102.

Lai pierādītu pasākuma plāna pamatā esošo īpašo finansiālo nosacījumu nepieciešamību, dalībvalstīm var būt nepieciešams sniegt pierādījumus par to, ka privāto ieguldītāju atlases procesā visi procesa dalībnieki ir pieprasījuši nosacījumus, uz kuriem nav attiekusies Vispārējā grupu atbrīvojuma regula, vai ka konkurss ir bijis nepārliecinošs.

103.

Piektkārt, finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var līdzieguldīt paralēli dalībvalstij, ciktāl tas nerada iespējamu interešu konfliktu. Finanšu starpniekam jāuzņemas vismaz 10 % no pirmās kārtas zaudējumu laidiena. Šādi līdzieguldījumi varētu palīdzēt nodrošināt, ka ieguldījumu lēmumi ir saskaņoti ar attiecīgajiem politikas mērķiem. Pārvaldnieka spēja sniegt ieguldījumu no pašu līdzekļiem var būt viens no atlases kritērijiem.

104.

Visbeidzot, riska finansējuma pasākumiem, kuros tiek izmantoti parāda instrumenti, ir jāparedz mehānisms, kas nodrošinātu, ka finanšu starpnieks galīgajiem saņēmējiem uzņēmumiem nodod no valsts saņemto priekšrocību, piemēram, zemāku procentu likmju vai samazinātu nodrošinājuma prasību veidā vai kā abu kombināciju. Finanšu starpnieki priekšrocību var arī nodot, ieguldot uzņēmumos, kas, lai gan ir potenciāli dzīvotspējīgi, atbilstoši finanšu starpnieka iekšējiem reitinga kritērijiem būtu riska kategorijā, kurā starpnieks neieguldītu, ja nebūtu riska finansējuma pasākuma. Nodošanas mehānismam ir jāietver atbilstīgi uzraudzības pasākumi un atgūšanas mehānisms.

105.

Dalībvalstis var izmantot virkni finanšu instrumentu kā daļu no riska finansējuma pasākuma, piemēram, pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu instrumentus, aizdevumu instrumentus vai garantijas uz nelīdzvērtīga pamata. Turpmāk 106. līdz 119. punktā ir izklāstīti aspekti, ko Komisija ņem vērā, izvērtējot šādus īpašus finanšu instrumentus.

106.

Kapitālieguldījumu instrumenti var būt tādi pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumā, ar kuriem ieguldītājs pērk (daļu) šā uzņēmuma īpašumtiesību.

107.

Kapitāla instrumentiem var būt dažādas asimetriskas īpašības un tie var radīt atšķirīgu attieksmi pret ieguldītājiem, jo daži no tiem var būt iesaistīti lielākā riska un ieguvumu daļā nekā citi. Lai mazinātu privāto ieguldītāju riskus, pasākums var sniegt stimulu gūt prioritāru peļņu (publiskais ieguldītājs atsakās no daļas peļņas) vai aizsardzību pret daļu zaudējumu (privātā ieguldītāja zaudējumu ierobežošana), vai abu apvienojumu.

108.

Tomēr Komisija uzskata, ka stimuli gūt prioritāru peļņu rada labāku interešu saskaņotību starp publiskiem un privātiem ieguldītājiem. Savukārt aizsardzība pret zaudējumu riskiem, ar kuru valsts ieguldītājs var tikt pakļauts vājas darbības riskam, var radīt interešu nesaskaņošanu un nelabvēlīgi ietekmēt finanšu starpnieku vai ieguldītāju veikto atlasi.

109.

Komisija uzskata, ka pašu kapitāla instrumenti ar peļņu, kam noteikta maksimālā robežvērtība (37), pirkšanas iespēju (38) un asimetrisku ienākumu un ieguldāmo līdzekļu sadalījumu (39) sniedz labus stimulus, jo īpaši situācijās, kurām raksturīga mazāk nopietna tirgus nepilnība.

110.

Pašu kapitāla instrumenti ar nelīdzvērtīgām zaudējumu sadales iezīmēm, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, var būt pamatoti tikai pasākumiem, kuri pievēršas nopietnām tirgus nepilnībām, kas konstatētas ex ante novērtējumā, piemēram, pasākumiem, kas pievēršas galvenokārt MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma vai koncepcijas pierādīšanas posmā. Lai novērstu plašu aizsardzību pret zaudējumu riskiem, pirmās kārtas zaudējumu laidienam, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, jābūt noteiktai maksimālajai robežvērtībai.

111.

Riska finansējuma pasākums var attiekties uz aizdevumu piešķiršanu finanšu starpnieku vai galīgo atbalsta saņēmēju līmenī.

112.

Finansēti parāda instrumenti var būt dažādu veidu, tostarp pakārtoti aizdevumi un portfeļa riska dalīšanas aizdevumi. Pakārtotus aizdevumus var piešķirt finanšu starpniekiem, lai stiprinātu to kapitāla struktūru ar mērķi sniegt papildu finansējumu atbilstīgiem uzņēmumiem. Portfeļa riska dalīšanas aizdevumi ir paredzēti, lai sniegtu aizdevumus finanšu starpniekiem, kuri līdz noteiktai līdzfinansējuma likmei apvienojumā ar portfeļa kredītriska dalīšanu attiecībā uz katru aizdevumu (vai – katru nomu) apņemas līdzfinansēt jaunu aizdevumu vai nomu portfeli atbilstīgiem uzņēmumiem. Abos gadījumos finanšu starpnieks rīkojas kā līdzieguldītājs atbilstīgos uzņēmumos, bet salīdzinājumā ar publisko ieguldītāju/aizdevēju tam piemēro preferenciālu režīmu, jo instruments mazina tā pakļautību kredītriskiem, kas rodas saistībā ar pamatā esošo aizdevumu portfeli.

113.

Parasti gadījumos, kad instrumenta riska mazināšanas iezīmes liek publiskajam ieguldītājam/aizdevējam attiecībā uz pamatā esošo aizdevumu portfeli uzņemties pirmās kārtas zaudējumu pozīciju, kas pārsniedz Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo robežvērtību, pasākums var būt pamatots tikai tad, ja pastāv nopietna tirgus nepilnība, kurai ir jābūt skaidri identificētai ex ante novērtējumā. Komisija pozitīvi vērtē pasākumus, kuros attiecībā uz pirmajiem zaudējumiem, ko uzņemas publiskais ieguldītājs, skaidri noteikta maksimālā robežvērtība, jo īpaši gadījumos, kad šāda maksimālā robežvērtība nepārsniedz 35 %.

114.

Portfeļa riska dalīšanas aizdevumu instrumentiem būtu jānodrošina būtiska izraudzīto finanšu starpnieku līdzfinansējuma likme. Tas ir gadījumos, kad šī likme nav zemāka par 30 % no attiecīgā aizdevumu portfeļa vērtības.

115.

Ja finansētus parāda instrumentus izmanto, lai refinansētu esošos aizdevumus, tos nevar uzskatīt par tādiem, kas rada stimulējošu ietekmi, un nevienu atbalsta elementu šādos instrumentos nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

116.

Riska finansējuma pasākums var attiekties uz garantiju vai pretgarantiju sniegšanu finanšu starpniekiem un/vai garantiju sniegšanu galīgajiem saņēmējiem. Atbilstīgi darījumi, ko sedz garantija, ir nesen veikti atbilstīgi riska finansējuma aizdevuma darījumi, tostarp nomas instrumenti, kā arī kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti, izņemot pašu kapitāla instrumentus.

117.

Garantijas jāsniedz uz portfeļa pamata. Finanšu starpnieki var izvēlēties darījumus, ko tie vēlas iekļaut garantijas segtajā portfelī, ja vien iekļautie darījumi izpilda riska finansējuma pasākuma atbilstības kritērijus. Garantijas būtu jāpiedāvā ar likmi, kas nodrošina piemērotu riska un ieguvuma dalīšanu ar finanšu starpniekiem. Konkrēti, attiecīgi pamatotos gadījumos un ievērojot ex ante novērtējuma rezultātus, garantijas likme var būt lielāka par Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteikto maksimālo likmi, taču tā nedrīkst pārsniegt 90 %. Tas tā var būt attiecībā uz garantijām aizdevumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem MVU pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

118.

Attiecībā uz garantijām, kam noteikta maksimālā robežvērtība, nepārsniedzamajai likmei principā būtu jāattiecas tikai uz paredzamajiem zaudējumiem. Ja tā attiecas arī uz neparedzamajiem zaudējumiem, to cenai vajadzētu būt noteiktai tādā līmenī, kas atspoguļo papildu riska segumu. Kopumā nepārsniedzamajai likmei nevajadzētu pārsniegt 35 %. Garantijas, kurām nav noteikta nepārsniedzamā likme (garantijas ar garantijas likmi, bet bez nepārsniedzamās likmes), var sniegt pienācīgi pamatotos gadījumos, un to noteiktajai cenai jāatspoguļo garantijas sniegtais papildu riska segums.

119.

Garantijas ilgums būtu jāierobežo – parasti ar maksimālo termiņu 10 gadi –, neskarot atsevišķu garantijas segtu parāda instrumentu termiņu, kas var būt garāks. Garantiju samazina, ja finanšu starpnieks konkrētā laika posmā portfelī neietver minimālu ieguldījumu summu. Par neizmantotām summām tiek pieprasītas saistību maksas. Tādas metodes kā saistību maksas, izraisītājnotikumi vai starpposma mērķi var izmantot, lai stimulētu starpniekus sasniegt saskaņoto apjomu.

120.

Kā norādīts 3.3.2. iedaļas d) punktā, Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas tvērums attiecas tikai uz fiskāliem stimuliem, kas vērsti uz ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas. Tādēļ par pasākumiem, kuros izmanto nodokļu stimulus, lai mudinātu korporatīvos ieguldītājus atbilstīgiem uzņēmumiem piešķirt finansējumu – vai nu tieši, vai arī netieši, iegādājoties akcijas šīm vajadzībām paredzētā fondā vai cita veida ieguldījumu instrumentos, kas veic ieguldījumus šādos uzņēmumos –, ir jāziņo Komisijai.

121.

Parasti dalībvalstīm fiskālo pasākumu pamatā ir jāizmanto ex ante novērtējuma konstatējumi par tirgus nepilnību un tāpēc jāvirza to instrumenti uz noteiktu atbilstīgo uzņēmumu kategoriju.

122.

Nodokļu stimuli korporatīvajiem ieguldītājiem var būt ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā un/vai kā nodokļu atvieglojumi attiecībā uz kapitāla pieaugumu un dividendēm, tostarp nodokļu atlaides un atlikti nodokļu maksājumi. Saistībā ar tās īstenošanas praksi Komisija parasti par saderīgiem uzskata ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas ir izstrādāti tā, lai tie ietvertu īpašus ierobežojumus attiecībā uz ieguldītās summas maksimālo procentuālo attiecību, ko ieguldītājs var pieprasīt nodokļu atvieglojuma nolūkos, kā arī maksimālo nodokļa atlaides summu, ko var atskaitīt no ieguldītāja nodokļu saistībām. Turklāt kapitāla pieauguma nodokļa saistības, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atlikt, ja noteiktā laikposmā kapitāla pieaugums tiek atkārtoti ieguldīts atbilstīgos ieguldījumos, savukārt zaudējumus, kuri rodas no šādas akciju atsavināšanas, var atskaitīt no peļņas, ko dod citas akcijas, kurām piemēro to pašu nodokli.

123.

Kopumā Komisija uzskata, ka šāda veida nodokļu pasākumi ir piemēroti un tādēļ tiem ir stimulējoša ietekme, ja dalībvalsts var sniegt pierādījumus tam, ka atbilstīgo uzņēmumu atlases pamatā ir labi strukturēts ieguldījumu prasību kopums, kurš publicēts ar atbilstošu publicitāti un kurā izklāstītas to atbilstīgo uzņēmumu īpašības, uz ko attiecas norādītā tirgus nepilnība.

124.

Neskarot iespēju pagarināt pasākumu, finanšu shēmas maksimālais ilgums ir 10 gadi. Ja pēc 10 gadiem shēma tiek pagarināta, dalībvalstij ir jāveic jauns ex ante novērtējums, kā arī shēmas efektivitātes novērtējums tās īstenošanas laikposmā.

125.

Veicot analīzi, Komisija ņem vērā attiecīgo valsts fiskālo sistēmu un fiskālos stimulus, kas jau pastāv dalībvalstī, kā arī mijiedarbību starp šiem stimuliem saistībā ar mērķiem, kas izvirzīti dokumentā “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (40) un divos Komisijas ieteikumos par agresīvu nodokļu plānošanu (41) un par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (42). Būtu arī jānodrošina, ka nolūkā novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tiek pienācīgi piemēroti noteikumi par informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām.

126.

Fiskālajai priekšrocībai jābūt pieejamai visiem ieguldītājiem, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas un ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts atbilst obligātajiem standartiem attiecībā uz labu pārvaldību nodokļu jautājumos. Tāpēc dalībvalstīm jānodrošina atbilstoša publicitāte attiecībā uz pasākuma darbības jomu un tehniskajiem parametriem. Tiem būtu jāietver nepieciešamie griesti un maksimālās robežvērtības, kas nosaka maksimālās priekšrocības, ko katrs atsevišķs ieguldītājs var gūt no pasākuma, kā arī maksimālo ieguldījumu summu, ko var ieguldīt atsevišķos atbilstīgajos uzņēmumos.

127.

Attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas atbalsta alternatīvas tirdzniecības platformas, pārsniedzot Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā noteiktos ierobežojumus, platformas operatoram ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā pierādīts, ka atbalstītā platforma var kļūt pašpietiekama mazāk nekā 10 gadu laikā. Turklāt paziņojumā ir jāsniedz ticami hipotētiski scenāriji, kuros salīdzinātas situācijas, ar ko nepieciešamā finansējuma pieejamības ziņā saskartos tirgojamie uzņēmumi, ja nebūtu platformas.

128.

Komisija labvēlīgi vērtē alternatīvās tirdzniecības platformas, ko izveidojušas vairākās dalībvalstis un kas darbojas vairākās dalībvalstīs, jo šādas platformas var būt īpaši efektīvas un piesaistīt privātos – un jo īpaši institucionālos – ieguldītājus.

129.

Attiecībā uz pastāvošajām platformām ierosinātajai uzņēmējdarbības stratēģijai ir jāparāda, ka pastāvīga biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu trūkuma un tādēļ likviditātes deficīta dēļ attiecīgajai platformai – neraugoties uz tās ilgtermiņa dzīvotspēju – ir nepieciešams īstermiņa atbalsts. Komisija pozitīvi vērtē atbalstu alternatīvu tirdzniecības platformu izveidei dalībvalstīs, kurās nepastāv šādas platformas. Ja atbalstāmā alternatīvā tirdzniecības platforma ir jau pastāvošas biržas apakšplatforma vai meitasuzņēmums, Komisija pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu novērtēts līdzekļu trūkums, ar ko saskartos šāda apakšplatforma.

130.

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme, kas mudina atbalsta saņēmēju mainīt tā rīcību, veicot darbības, kuras tas neveiktu bez atbalsta vai veiktu ierobežotākā veidā tāpēc, ka pastāv tirgus nepilnība. Atbilstīgu uzņēmumu līmenī stimulējoša ietekme pastāv tad, ja galīgais saņēmējs var piesaistīt finansējumu, kas citādi nebūtu pieejams formas, apmēra vai laika ziņā.

131.

Riska finansējuma pasākumiem ir jāstimulē tirgus ieguldītāji potenciāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem sniegt finansējumu virs pašreizējiem līmeņiem un/vai uzņemties papildu risku. Uzskata, ka riska finansējuma pasākumam ir stimulējoša ietekme, ja tas piesaista ieguldījumus no tirgus avotiem tā, ka kopējais atbilstīgajiem uzņēmumiem piešķirtais finansējums pārsniedz pasākuma budžetu. Tādējādi galvenajam aspektam saistībā ar finanšu starpnieku un fondu pārvaldnieku atlasi vajadzētu būt to spējai piesaistīt papildu privātos ieguldījumus.

132.

Stimulējošās ietekmes novērtējums ir cieši saistīts ar 3.3. iedaļā minēto tirgus nepilnības novērtējumu. Turklāt pasākuma piemērotība, lai sasniegtu sviras efektu, visbeidzot ir atkarīga no pasākuma plāna attiecībā uz risku un ieguvumu līdzsvaru starp publiskajiem un privātajiem finansējuma nodrošinātājiem, kas ir arī cieši saistīts ar jautājumu par to, vai riska finansējuma valsts atbalsta pasākuma plāns ir piemērots (sk. 3.4. iedaļu). Tāpēc var uzskatīt, ka pastāv stimulējoša ietekme, kad ir pienācīgi apzināta tirgus nepilnība un pasākumam ir atbilstošs plāns.

133.

Lai sasniegtu attiecīgos politikas mērķus, valsts atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā uz risināmo tirgus nepilnību. Tam jābūt veidotam izmaksu ziņā efektīvā veidā saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Lai atbalsta pasākumu uzskatītu par samērīgu, atbalstam jābūt stingri ierobežotam līdz vajadzīgajam minimumam, lai no tirgus piesaistītu finansējumu apzinātās finansējuma nepietiekamības novēršanai, neradot nepamatotas priekšrocības.

134.

Parasti gala saņēmēju līmenī riska finansējuma atbalsts tiek uzskatīts par samērīgu, ja sindicētā finansējuma (publiskā un privātā) kopējā summa, kas sniegta riska finansējuma pasākuma ietvaros, ir ierobežota atbilstīgi ex ante novērtējumā konstatētajai finansējuma nepietiekamībai. Ieguldītāju līmenī atbalstam jābūt ierobežotam līdz vajadzīgajam minimumam, lai piesaistītu privāto kapitālu minimālā sviras efekta sasniegšanai un finansējuma nepietiekamības novēršanai.

135.

Pasākumam jābūt tādam, kas nodrošina līdzsvaru starp preferenciālajiem nosacījumiem, ko piedāvā finanšu instruments, lai maksimāli palielinātu sviras efektu, vienlaikus risinot konstatēto tirgus nepilnību, un vajadzību, ka instruments rada pietiekamu finansiālu ieguvumu, lai saglabātu operacionālu dzīvotspēju.

136.

Konkrētas stimulu iezīmes un vērtība ir jānosaka atklātā un nediskriminējošā atlases procedūrā, kuras ietvaros finanšu starpniekiem, kā arī fondu pārvaldniekiem vai ieguldītājiem ir jāiesniedz piedāvājumi konkursam. Komisija uzskata, ka, ja šādā procedūrā tiek konstatēta asimetriska, riskam pielāgota peļņa vai zaudējumu sadale, tad finanšu instruments ir uzskatāms par samērīgu un tādu, kas atspoguļo godīgu peļņas normu (GPN). Ja fondu pārvaldnieki ir atlasīti atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, kurā pieteikuma iesniedzējiem atlases procedūrā ir jāuzrāda informācija par savu ieguldītāju loku, tiek uzskatīts, ka privātie ieguldītāji ir pienācīgi atlasīti.

137.

Attiecībā uz līdzieguldījumu, kurā publisks fonds un privāti ieguldītāji piedalās katrā atsevišķā darījumā, privātie ieguldītāji būtu jāatlasa, katram darījumam izmantojot atsevišķu uz konkurences principiem balstītu procesu, kas ir vislabākais veids, kā noteikt GPN.

138.

Ja privātie ieguldītāji nav atlasīti šādā procesā (piemēram, tāpēc, ka atlases procedūra ir izrādījusies neefektīva vai nepārliecinoša), GPN nosaka neatkarīgs eksperts, pamatojoties uz tirgus standartu un tirgus risku analīzi un izmantojot diskontētas naudas plūsmas novērtēšanas metodi, lai nepieļautu pārmērīgu ieguldītāju atalgošanu. Pamatojoties uz to, neatkarīgajam ekspertam jāaprēķina minimālais GPN līmenis un tam jāpieskaita piemērota marža, lai atspoguļotu riskus.

139.

Šādā gadījumā ir jāpastāv piemērotiem noteikumiem attiecībā uz neatkarīgā eksperta iecelšanu. Minimālās prasības ir tādas, ka ekspertam ir jābūt licencētam sniegt šādu konsultāciju, reģistrētam attiecīgās profesionālajās asociācijās, jāievēro šo apvienību izdotie ētikas un profesionālie noteikumi, jābūt neatkarīgam un jāuzņemas atbildība par sava eksperta atzinuma pareizību. Principā neatkarīgie eksperti jāatlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā. Viena un tā paša neatkarīgā eksperta pakalpojumus nevar izmantot divas reizes trīs gadu laikā.

140.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākuma plāns var ietvert dažādus asimetriskus peļņas sadales vai asimetriski laikiestatītus publiskos un privātos ieguldījumus, ja vien paredzamā privāto ieguldītāju riskam pielāgotā peļņa ir ierobežota līdz GPN līmenim.

141.

Kopumā Komisija uzskata, ka ekonomiska interešu saskaņošana starp dalībvalsti un finanšu starpniekiem vai – attiecīgā gadījumā – to pārvaldniekiem var līdz minimumam samazināt atbalstu. Intereses ir jāsaskaņo gan attiecībā uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, gan attiecībā uz finanšu rezultātiem, ko sniedz publiskie ieguldījumi instrumentā.

142.

Finanšu starpnieks vai fonda pārvaldnieks var līdzieguldīt paralēli dalībvalstij, ciktāl šāda līdzieguldījuma noteikumi izslēdz jebkādu iespējamo interešu konfliktu. Šāds līdzieguldījums varētu stimulēt pārvaldnieku saskaņot savus ieguldījumu lēmumus ar noteiktajiem politikas mērķiem. Pārvaldnieka spēja sniegt ieguldījumu no pašu līdzekļiem var būt viens no atlases kritērijiem.

143.

Finanšu starpnieku vai fondu pārvaldnieku atalgojumā atkarībā no riska finansējuma veida jāietver ikgadēja pārvaldības maksa, kā arī ar darbības rezultātiem saistīti stimuli, piemēram, peļņas procentuālā daļa.

144.

Ar darbības rezultātiem saistīto stimulu daļai atalgojumā ir jābūt nozīmīgai un izveidotai tā, lai atalgotu finanšu darbības rezultātus, kā arī iepriekš noteiktu, konkrētu politikas mērķu sasniegšanu. Ar politiku saistītajiem stimuliem jābūt līdzsvarotiem ar finanšu darbības stimuliem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to atbilstīgo uzņēmumu efektīvu atlasi, kuros tiks veikti ieguldījumi. Turklāt Komisija ņem vērā iespējamās sankcijas, kas paredzētas finansēšanas nolīgumā starp dalībvalsti un finanšu starpnieku un kas piemērojamas, ja noteiktie politikas mērķi netiek sasniegti.

145.

Ar darbības rezultātiem saistītā atalgojuma līmenim vajadzētu būt pamatotam ar attiecīgo tirgus praksi. Pārvaldnieki ir jāatalgo ne tikai par veiksmīgu izmaksu un piesaistīto privātā kapitāla apjomu, bet arī par peļņu no ieguldījumiem, piemēram, ieņēmumiem un kapitāla ieņēmumiem, kas pārsniedz noteiktu minimālo peļņas normu vai rentabilitātes likmi.

146.

Kopējās pārvaldības maksas nedrīkst pārsniegt darbības un pārvaldības izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai īstenotu attiecīgo finanšu instrumentu, pieskaitot saprātīgu peļņu, kas atbilst tirgus praksei. Maksās nedrīkst ietvert ieguldījumu izmaksas.

147.

Tā kā finanšu starpnieki vai – attiecīgā gadījumā – to pārvaldnieki ir jāizvēlas saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursu, kopējo maksu struktūru var vērtēt kā daļu no minētās atlases procedūras vērtēšanas, un šādas atlases rezultātā var noteikt maksimālo atlīdzību.

148.

Ja pilnvaroto struktūru ieceļ tieši, Komisija uzskata, ka gada pārvaldības maksai principā nevajadzētu pārsniegt 3 % no struktūras iemaksājamā kapitāla, izņemot ar darbības rezultātiem saistītos stimulus.

149.

Kopējais ieguldījums katram uzņēmumam, kas saņem atbalstu, nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kura noteikta Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas noteikumā par riska finansējumu.

150.

Neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma veida atbilstīgajām akcijām jābūt pilna riska parastām akcijām, ko nesen emitējis atbilstīgs uzņēmums, kā noteikts ex ante novērtējumā, un tās jātur vismaz trīs gadus. Atvieglojums nevar būt pieejams ieguldītājiem, kas nav neatkarīgi no uzņēmuma, kurā veikts ieguldījums.

151.

Attiecībā uz ienākumu nodokļa atvieglojumu ieguldītāji, kas finansē atbilstīgus uzņēmumus, var saņemt atvieglojumu līdz pat saprātīgai procentuālai attiecībai no atbilstīgajos uzņēmumos ieguldītās summas ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas ieguldītāja maksimālās ienākuma nodokļa saistības, kas noteiktas pirms fiskālā pasākuma. Komisijas pieredze liecina, ka ir saprātīgi nodokļa atvieglojumam noteikt maksimālo robežvērtību 30 % apmērā no ieguldītās summas. Zaudējumus, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atrēķināt no ienākuma nodokļa.

152.

Gadījumā, ja nodokļu atvieglojumu piemēro attiecībā uz dividendēm, visas dividendes, kas saņemtas saistībā ar kvalificētām akcijām, var tikt pilnībā atbrīvotas no ienākumu nodokļa. Līdzīgi kapitāla pieauguma nodokļu atvieglojuma gadījumā visa peļņa no kvalificētu akciju pārdošanas var tikt pilnībā atbrīvota no kapitāla pieauguma nodokļa. Turklāt kapitāla pieauguma nodokļa saistības, kas rodas no akciju atsavināšanas, var atlikt, ja viena gada laikā kapitāla pieaugums tiek atkārtoti ieguldīts atbilstīgās akcijās.

153.

Ar mērķi veikt pienācīgu analīzi par alternatīvās tirdzniecības platformas operatora atbalsta samērīgumu valsts atbalstu var piešķirt, lai segtu līdz pat 50 % no ieguldījumu izmaksām, kas radušās no šādas platformas izveidošanas.

154.

Saistībā ar fiskālo stimulu radīšanu korporatīvajiem ieguldītājiem Komisija pasākumu novērtē attiecībā pret šajās pamatnostādnēs fiskālajiem instrumentiem noteiktajiem nosacījumiem.

155.

Valsts atbalsta pasākumam ir jābūt veidotam tā, lai tas ierobežotu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Nelabvēlīgā ietekme ir jālīdzsvaro ar pasākuma vispārējo labvēlīgo ietekmi. Riska finansējuma pasākumu gadījumā potenciālā nelabvēlīgā ietekme ir jānovērtē katrā līmenī, kurā atbalsts ir klātesošs – ieguldītāju, finanšu starpnieku un to pārvaldnieku, un gala saņēmēju līmenī.

156.

Lai Komisija varētu novērtēt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, dalībvalsts kā daļu no ex ante novērtējuma var iesniegt jebkādu pētījumu, kas ir tās rīcībā, kā arī ex post novērtējumus, kuri veikti par līdzīgām shēmām attiecībā uz atbilstīgajiem uzņēmumiem, finansējuma struktūrām, plāna parametriem un ģeogrāfisko apgabalu.

157.

Pirmkārt, riska finansējuma piedāvājuma tirgus līmenī pastāv iespēja, ka valsts atbalsts “izstumj” privātos ieguldītājus. Tas var samazināt privāto ieguldītāju stimulus sniegt finansējumu atbilstīgiem uzņēmumiem un mudināt tos gaidīt, līdz valsts sniedz atbalstu šādiem ieguldījumiem. Šāds risks kļūst būtiskāks proporcionāli kopējā galīgajiem saņēmējiem sniegtā finansējuma apmēram, šo saņēmēju uzņēmumu apjomam un uzņēmumu attīstības līmenim, jo privātais finansējums šādos apstākļos ir arvien vairāk pieejams. Turklāt valsts atbalstam nevajadzētu aizstāt to ieguldījumu parasto uzņēmējdarbības risku, ko ieguldītāji būtu veikuši arī bez valsts atbalsta. Tomēr, ja tirgus nepilnība ir atbilstoši apzināta, ir mazāk ticams, ka riska finansējuma pasākuma rezultātā radīsies šāda izstumšana no tirgus.

158.

Otrkārt, finanšu starpnieku līmenī atbalstam var būt kropļojoša ietekme saistībā ar starpnieka tirgus ietekmes palielināšanu vai saglabāšanu, piemēram, konkrēta reģiona tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina finanšu starpnieka ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, nemotivējot esošos konkurentus paplašināt darbību, veicinot to iziešanu no tirgus vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

159.

Riska finansējuma pasākumiem jābūt vērstiem uz uzņēmumiem, kas orientēti uz izaugsmi un kas nespēj piesaistīt pietiekamu finansējumu no privātiem līdzekļiem, bet var kļūt dzīvotspējīgi ar riska finansējuma valsts atbalstu. Tomēr pasākums, ar ko paredzēts izveidot publisku fondu, kura ieguldījumu stratēģija pietiekami neliecina par atbilstīgo uzņēmumu potenciālo dzīvotspēju, visticamāk neatbilst samēra pārbaudei, jo šādā gadījumā riska finansējuma ieguldījums var izrādīties dotācija.

160.

Tā kā komerciālās pārvaldības un uz peļņu orientētas lēmumu pieņemšanas nosacījumi, kas paredzēti Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas riska finansējuma noteikumos, ir būtiski, lai nodrošinātu, ka galīgo saņēmēju uzņēmumu atlase tiek veikta, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem; no šiem nosacījumiem nevar atkāpties šajās pamatnostādnēs pat tad, ja pasākums ietver publiskus finanšu starpniekus.

161.

Maza mēroga ieguldījumu fondus ar ierobežotu reģionālo pieeju un bez atbilstošiem pārvaldības pasākumiem analizē, lai izvairītos no neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanas. Reģionālām riska finansējuma shēmām var nebūt pietiekams apmērs un tvērums tādēļ, ka trūkst dažādošanas, kas saistīta ar to, ka trūkst pietiekama skaita atbilstīgu uzņēmumu, kuros ieguldīt, un tas varētu samazināt šādu fondu efektivitāti, kā rezultātā atbalsts tiktu piešķirts mazāk dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Šādi ieguldījumi varētu radīt konkurences izkropļojumus un sniegtu nepamatotas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem. Turklāt šādi fondi var būt mazāk pievilcīgi privātiem – un jo īpaši institucionāliem – ieguldītājiem, jo minētie fondi var tikt uzskatīti drīzāk par instrumentiem, kas kalpo reģionu politikas mērķiem, nevis par dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības iespēju, kura sniedz pieņemamu peļņu no ieguldījumiem.

162.

Treškārt, galīgo saņēmēju līmenī Komisija novērtē, vai pasākumam ir kropļojoša ietekme uz produktu tirgiem, kuros šie uzņēmumi konkurē. Piemēram, pasākums var izkropļot konkurenci, ja tas pievēršas uzņēmumiem nozarēs, kuru darbība nav efektīva. Jo īpaši valsts atbalsta stimulēta būtiska kapacitātes palielināšanās tirgū, kura darbība nav efektīva, varētu pārmērīgi izkropļot konkurenci, jo pārmērīgas kapacitātes radīšana vai saglabāšana varētu samazināt peļņas daļu un konkurentu ieguldījumus vai pat veicināt to iziešanu no tirgus. Tas var arī atturēt uzņēmumus no ienākšanas tirgū. Tas rada neefektīvas tirgus struktūras, kuras ilgtermiņā ir arī nelabvēlīgas patērētājiem. Ja mērķa nozares tirgus aktivitāte palielinās, parasti ir mazāk iemeslu raizēties par atbalsta negatīvu ietekmi uz dinamiskiem stimuliem, vai ka tas radīs pārmērīgus šķēršļus iziešanai no tirgus vai ienākšanai tirgū. Tāpēc Komisija analizē ražošanas jaudas līmeni attiecīgajā nozarē, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu. Lai Komisija varētu veikt šādu novērtējumu, dalībvalstij ir jānorāda, vai riska finansējuma pasākums ir paredzēts konkrētai nozarei vai konkrētām nozarēm dod priekšroku pār citām.

163.

Valsts atbalsts var neļaut tirgus mehānismiem sniegt efektīvus rezultātus, piešķirot atlīdzību efektīvākajiem ražotājiem un izdarot spiedienu uz mazāk efektīvajiem ražotājiem uzlabot un pārstrukturēt savu darbību vai iziet no tirgus. Ja neefektīvi uzņēmumi saņem atbalstu, tas var traucēt pārējiem uzņēmumiem ienākt vai paplašināties tirgū un var mazināt konkurentu motivāciju ieviest inovācijas.

164.

Komisija novērtē arī iespējamu nelabvēlīgu delokalizācijas ietekmi. Šajā saistībā Komisija analizē, vai ir ticams, ka reģionālie fondi stimulē delokalizāciju iekšējā tirgū. Ja finanšu starpnieka darbības ir vērstas uz reģionu, kam netiek sniegts atbalsts un kas robežojas ar atbalstītiem reģioniem, vai vērstas uz reģionu ar lielāku reģionālā atbalsta intensitāti nekā mērķa reģionam, šādas kropļošanas risks ir izteiktāks. Reģionālam riska finansējuma pasākumam, kas vērsts tikai uz konkrētām nozarēm, arī varētu būt negatīva delokalizācijas ietekme.

165.

Ja pasākumam ir nelabvēlīga ietekme, dalībvalstij jāapzina līdzekļi šādu kropļojumu mazināšanai. Piemēram, dalībvalsts var pierādīt, ka nelabvēlīgā ietekme būs ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, kopējo ieguldījuma apmēru, saņēmēju veidu un skaitu, un mērķa nozaru iezīmes. Līdzsvarojot pozitīvo un nelabvēlīgo ietekmi, Komisija ņem vērā arī šādu seku nozīmīgumu.

166.

Dalībvalstīm visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē jāpublicē šāda informācija:

Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāsaglabā vismaz 10 gadus un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai. (44)

167.

Riska finansējuma atbalstu kumulē ar citu valsts atbalsta pasākumu ar identificējamām attiecināmām izmaksām.

168.

Riska finansējuma atbalstu var kumulēt ar citiem valsts atbalsta pasākumiem bez identificējamām attiecināmām izmaksām vai ar de minimis atbalstu līdz pat augstākajiem attiecīgajiem kopējā finansējuma griestiem, kas katra gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikti grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas pieņemtā lēmumā.

169.

Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas iestādes Savienībā, pār kuru dalībvalstīm nav tiešas vai netiešas kontroles, nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Ja šādu Savienības finansējumu apvieno ar valsts atbalstu, tikai valsts atbalstu ņem vērā, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālās summas, ja kopējā attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām piešķirtā publiskā finansējuma summa nepārsniedz visizdevīgāko finansējuma likmi, kas noteikta Savienības tiesību aktu piemērojamajos noteikumos.

170.

Lai turpmāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības kropļojumi ir ierobežoti, Komisija var pieprasīt, lai konkrētas shēmas būtu ierobežota ilguma un lai tās tiktu novērtētas, pievēršoties šādiem jautājumiem:

171.

Novērtējums var būt nepieciešams šādām atbalsta shēmām:

172.

Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz vienotu metodiku (45), un tas ir jāpublisko. Novērtējums jāiesniedz Komisijā pietiekami laicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta pasākuma darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības beigām. Veicamā novērtējuma precīzu darbības jomu un metodiku nosaka lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta shēmu. Šā novērtējuma rezultāti jāņem vērā turpmākos atbalsta pasākumos ar līdzīgu mērķi.

173.

Riska kapitāla pamatnostādnēs ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.

174.

Komisija piemēro šajās pamatnostādnēs noteiktos principus, veicot atbilstības novērtējumu par visu riska finansējuma atbalstu, ko plānots piešķirt no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

175.

Nelikumīgi piešķirto vai pirms 2014. gada 1. jūlija piešķiramo riska finansējuma atbalstu novērtē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas dienā.

176.

Lai saglabātu privāto ieguldītāju tiesisko paļāvību attiecībā uz riska finansējuma shēmām, kurās publiskais finansējums tiek ieguldīts privātā kapitāla ieguldījumu fondos, ar dienu, kurā nosaka saistības publisko finansējumu piešķirt privātā kapitāla ieguldījumu fondiem – kas ir finansēšanas nolīguma parakstīšanas diena –, tiek noteikta noteikumu piemērojamība riska finansējuma pasākumam.

177.

Komisija uzskata, ka pašreizējo pamatnostādņu īstenošana izraisīs būtiskas pārmaiņas Savienības riska kapitāla atbalsta novērtējuma principos. Turklāt, ņemot vērā ekonomisko un sociālo apstākļu pārmaiņas, šķiet, ir nepieciešams pārskatīt, vai joprojām ir pamatotas un iedarbīgas visas riska kapitāla atbalsta shēmas. Šo iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu dalībvalstīm ierosina šādus attiecīgus pasākumus:

178.

Lai nodrošinātu privāto ieguldītāju tiesiskās paļāvības principu, dalībvalstīm nav jāveic attiecīgi pasākumi saistībā ar riska kapitāla shēmām MVU, ja saistības (uzņemoties tās finansējuma nolīguma parakstīšanas dienā) publisko finansējumu piešķirt privātā kapitāla ieguldījumu fondiem tika noteiktas pirms šo pamatnostādņu publicēšanas dienas un ja visi finansējuma nolīgumā minētie nosacījumi paliek nemainīgi. Šie finanšu starpnieki var turpināt pēc tam darboties un veikt ieguldījumus saskaņā ar savu sākotnējo ieguldījumu stratēģiju līdz finansējuma nolīgumā paredzētā termiņa beigām.

179.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (46) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (47) prasībām dalībvalstīm Komisijai ir jāiesniedz gada ziņojumi.

180.

Dalībvalstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai visai vajadzīgajai informācijai, lai nodrošinātu, ka ir ievēroti nosacījumi attiecībā uz atbilstību un maksimālajām ieguldījuma summām. Šī uzskaite jāglabā 10 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas un pēc pieprasījuma jāiesniedz Komisijai.

181.

Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu pārskatīt vai mainīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ, vai lai ņemtu vērā citas Savienības politikas iestrādnes un starptautiskās saistības, norises tirgū vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.