52014PC0085

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Vispārīga informācija

Tūrisms ir trešā lielākā sociālekonomiskā nozare ES pēc tirdzniecības un sadales un celtniecības nozarēm, ņemot vērā ieguldījumu IKP un nodarbinātībā. Tā ir viena no retajām tautsaimniecības nozarēm, kurā, neskatoties uz grūtībām ekonomikas un finanšu jomā, novērojama pastāvīga izaugsme, tādējādi tai ir liels potenciāls sekmēt ES stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai ES ekonomikas izaugsmei — "Eiropa 2020" — īstenošanu.

Šīs nozares 1,8 miljoni uzņēmumu (galvenokārt MVU)[1], kuros nodarbināti apmēram 3,3 % no kopējā ES darbaspēka (proti, apmēram 8 miljoni darbavietu), rada ap 2,9 % no ES IKP. Tā kā ar tūrismu ir saistītas arī citas nozares[2], tās netiešais ieguldījums IKP ir vēl lielāks: pēc aplēsēm tūrisms nodrošina apmēram 8,5 % no kopējā darbavietu skaita (nodarbinot aptuveni 18,8 miljonus iedzīvotāju) un veido apmēram 7,9 % no Eiropas Savienības IKP[3]. Neskatoties uz pieaugošo konkurenci, ko rada citi pasaules reģioni, ES ir tūristu iecienītākais galamērķis pasaulē — 2011. gadā to apmeklēja 384,8 miljoni ārvalstu tūristu[4].

Līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu ES ir piešķirtas pilnvaras papildināt dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši saistībā ar Savienības uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu šajā jomā[5].

Reaģējot uz jaunajām pilnvarām un jaunu pasākumu nepieciešamību ES izaugsmes stimulēšanai, Komisija 2010. gadā pieņēma paziņojumu par jaunām Eiropas tūrisma nozares politiskajām pamatnostādnēm[6]. Tajā iezīmēts vērienīgs darbību kopums, kuru mērķis ir a) stimulēt Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju; b) veicināt ilgtspējīga, atbildīga un uz kvalitāti vērsta tūrisma attīstību; c) stiprināt Eiropas kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu tūrisma maršrutu kopuma tēlu un atpazīstamību un d) maksimāli uzlabot ES politikas virzienu un finanšu instrumentu potenciālu tūrisma attīstībā.

Komisijas paziņojumā norādītajā 13. darbībā ir skaidri paredzēts izstrādāt Eiropas marķējumu "Kvalitatīvs tūrisms", "pamatojoties uz valstu pašreizējo pieredzi, lai uzlabotu patērētāja drošību un uzticēšanos tūrisma produktam un lai tūrisma profesionāļus apbalvotu par patiesiem centieniem uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību".

Atbildot uz šo paziņojumu, Eiropas Parlaments aicināja Komisiju "[...] sadarbībā ar tūrismā iesaistītajām personām novērtēt "Eiropas tūrisma kvalitātes zīmes" praktisko iespējamību, [...] lai papildus valstu marķējumam izveidotu vienotu marķējumu, ko varētu atzīt pēc brīvprātīgas akreditācijas principa ("opt-in")"[7]. 2009. gadā veiktajā pētījumā par ES tūrisma nozares konkurētspēju tika konstatēts, ka, kaut arī kopējais ārvalstu tūristu skaits Eiropā joprojām pieaug, pēdējā laikā Eiropa savu tirgus daļu zaudē jauniem, interesantiem galamērķiem pasaulē. Turklāt tūrisma nozari spēcīgi ietekmē globalizācija, internets un patērētāju strauji mainīgā uzvedība, kā arī pieaugošās bažas par ietekmi uz vidi, ko rada ar tūrismu saistītas darbības[8].

Tirgū, kur konkurence arvien pieaug, kvalitāte tūrisma nozares uzņēmumiem ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, un tie vēl spēcīgāk apzinās, cik lielas priekšrocības konkurētspējas uzlabošanā sniedz kvalitāte. Tādēļ ir būtiski, ka tūristiem ir pieejama uzticama, aktuāla, precīza un atbilstīga informācija par konkrēta tūrisma pakalpojuma kvalitāti, lai būtu iespējams atšķirt konkurējošus produktus un izdarīt apzinātu izvēli.

Tas var būt īpaši aktuāli gadījumos, kad tūristi ierodas no citas ES dalībvalsts un saskaras ar grūtībām, ko rada valodu problēmas, ja informācija nav pieejama patērētājam saprotamā valodā.

Turklāt, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi, ES jādara viss iespējamais, lai piesaistītu trešo valstu tūristus. ES ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai šie tūristi varētu paļauties uz to, ka viņi visā ES saņems noteiktas kvalitātes pakalpojumus.

Patērētājiem sniegtā informācija par tūrisma pakalpojumu kvalitāti ir svarīgs aspekts trešo valstu tūristu piesaistīšanā, un tā ir milzīgs un līdz šim lielākoties neizmantots potenciāls attiecībā uz tūristu plūsmas palielināšanu uz ES galamērķiem un ES tūrisma konkurētspējas paaugstināšanu. Ārvalstu viesu tēriņi 2011. gadā sasniedza 330,44 miljardus eiro. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm 2022. gadā šie rādītāji varētu pieaugt līdz 20,4 miljoniem darbvietu un 427,31 miljardam eiro[9].

Tādēļ, lai palīdzētu Eiropai saglabāt pasaulē iecienītākā galamērķa statusu, pašreizējā iniciatīva jāskata arī kopā ar Komisijas iniciatīvu par Eiropas popularizēšanu trešās valstīs[10] un iniciatīvu "Tūrisma galamērķis 2020. gadā — Eiropa"[11], kā arī ar ES vīzu politiku[12], kas sekmē trešo valstu pilsoņu došanos uz ES[13].

1.2.        Pašreizējais stāvoklis

Pašlaik ES līmenī nav īpašu tiesību aktu, kas reglamentētu patērētājiem sniegto informāciju par tūrisma pakalpojumu kvalitāti[14].

Atsevišķi pieejamie informatīvie līdzekļi, piemēram, tiešsaistes novērtēšanas un salīdzināšanas tīmekļa vietnes, patērētājiem var palīdzēt pieņem lēmumu, ja vien norādītā informācija ir pārredzama un uzticama.

Dažas dalībvalstis savās teritorijās brīvprātīgi izmanto valsts, reģionāla mēroga vai vietējas kvalitātes shēmas. Vēl pastāv arī dažnedažādas reģionālās, valstu vai starpvalstu nozares iniciatīvas, kuras galvenokārt ir vērstas uz attiecīgajām tūrisma apakšnozarēm vai ģeogrāfiskajam apvidum raksturīgajiem pakalpojumu kvalitātes aspektiem.

Kā jau tika apstiprināts tirgus analīzē, kas ir pievienota šim priekšlikumam un kas tika veikta saistībā ar politikas risinājumu novērtējumu[15], šīs kvalitātes shēmas pēc to salīdzināšanas, ņemot vērā nozares un ģeogrāfisko aptvērumu, pārvaldību, izvērtēšanas metodiku un novērtējuma kritērijus, ir ārkārtīgi daudzveidīgas un līdz ar to nav konsekventas.

Lielais pieejamo privātā un publiskā sektora kvalitātes shēmu skaits un daudzveidība rada ārkārtīgi sadrumstalotu tirgu tūrisma pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas jomā.

Šīs sadrumstalotības rezultātā pārrobežu tūristiem netiek sniegta konsekventa informācija, kas palīdzētu vieglāk saprast, uz ko šīs dažādās kvalitātes shēmas attiecas, un izvēlēties starp konkurējošiem pakalpojumiem. Tas rada neskaidrības. Līdz ar to tiek ierobežota kvalitātes shēmu spēja efektīvi informēt patērētājus par piedāvāto tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni, kas savukārt patērētājiem neļauj izdarīt apzinātu izvēli, jo īpaši ceļojot uz citu dalībvalsti vai ierodoties no trešām valstīm. Tādējādi no tām labumu negūst tie uzņēmumi (iespējams, ar izvēles priekšrocībām vai labāku reputāciju), kuri iegulda kvalitātē. Šīs situācijas dēļ tūrisma nozare, jo īpaši MVU, kuriem ir ierobežoti finanšu līdzekļi, nevēlas to darīt. Rezultātā ES tūrisma nozarei ir liegta iespēja pilnībā kapitalizēt savas konkurētspējas priekšrocības pakalpojumu kvalitātes jomā un īstenot ekonomikas potenciālu, sekmējot piedāvāto pakalpojumu kvalitātes pamanāmību. Līdz šim tūrismā ieinteresētās personas ir veiksmīgi sadarbojušās ES līmenī, lai visā ES mazinātu nekonsekvenci starp pašreizējām vai turpmākajām kvalitātes shēmām, un nav nekādu pazīmju par to, ka drīzumā tiks izveidota kāda privātā vai publiskā sektora iniciatīva, kas šo situāciju uzlabotu. Tādēļ tirgus sadrumstalotības jautājums ir steidzami jārisina vairākos līmeņos. Pašreizējā kvalitātes novērtēšanas sistēmu sadrumstalotība rada neskaidrības un var negatīvi ietekmēt Eiropas tūrisma konkurētspēju.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

2.1.        Apspriešanās process

Pēc 2010. gada paziņojuma pieņemšanas Komisija ar dalībvalstu un nozarē ieinteresēto personu palīdzību sāka apkopot informāciju par pieejamajām kvalitātes shēmām. 2011. gadā tika rīkoti divi semināri informācijas apmaiņai par līdzšinējo pieredzi un ieceru apmaiņai par, iespējams, kopīgiem tūrisma pakalpojumu kvalitātes principiem. 2011. gada sākumā Komisija izveidoja neoficiālu ekspertu grupu, kurā piedalījās spēkā esošo publiskā un privātā sektora kvalitātes shēmu pārvaldītāji, kā arī patērētāju pārstāvji ar mērķi palīdzēt izstrādāt konceptuālu projektu. Lielākā daļa ieinteresēto personu, kas piedalījās šajos semināros un neoficiālajā ekspertu grupā, piekrita, ka ES iniciatīvā būtu jāievēro augšupēja pieeja, kurai būtu jābalstās uz jau izveidotajām un turpmākajām dalībvalstu un nozares iniciatīvām, kuras būtu jāatbalsta. Tomēr ieinteresētās personas pauda dažādus viedokļus par to, kas kopīgajos principos būtu jāiekļauj. Turklāt ieinteresēto personu vidū dažādus viedokļus izraisīja arī vides ilgtspējas jautājumu iekļaušana šajos principos.

2011. gada septembrī–oktobrī notika mērķorientēta apspriešanās ar nolūku iegūt viedokli no plašāka ieinteresēto personu loka, kurā ietilpa galvenās Eiropas tūrisma asociācijas un federācijas, saistītās nozares asociācijas, patērētāju organizācijas, kā arī dalībvalstu iestādes. Ieinteresēto personu nostāja šajā apspriešanā bija tāda pati, kā iepriekš minētajos sākotnējos semināros.

Apspriedes ar dalībvalstīm notika arī Komisijas Tūrisma padomdevēja komitejas regulāro sanāksmju laikā, kurās tās pauda atšķirīgus viedokļus: dažas dalībvalstis pauda spēcīgu atbalstu iniciatīvai, taču nepiekrita tam, ka valsts pārvaldes iestādēm uzliek par pienākumu iesaistīties ES iniciatīvas pārvaldīšanā, galvenokārt to pamatojot ar neatbilstību subsidiaritātes principam un juridiskā pamata ierobežojumiem, kā arī ar valstu iestāžu ierobežotajiem resursiem.

Lai paplašinātu konsultācijas ar ieinteresētajām personām un apkopotu zinātību, Komisija 2012. gada janvārī rīkoja atklātu konferenci. Konferences dokumentācija un ziņojums ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē[16]. Diskusijas konferencē neliecināja, ka privāto un publisko ieinteresēto personu viedoklis un nostāja būtu mainījusies.

Laikā no 2012. gada maija līdz jūlijam tika veikta sabiedriskā apspriešana, izmantojot Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni par Eiropu "Jūsu balss Eiropā", un plašam privāto un publisko ieinteresēto personu lokam, tostarp dalībvalstu pārstāvjiem, tika nosūtīti e-pasti. Profesionālās asociācijas un federācijas un valsts pārvaldes iestādes veidoja 90 % no vairāk nekā 150 respondentu. Atlikušie 10 % bija tūrisma uzņēmumi, no kuriem divas trešdaļas piedalās kvalitātes shēmā. Apspriežu procesā aktīvi piedalījās arī tūrisma nozares arodbiedrības un patērētāju pārstāvji. Lielākā daļa respondentu piekrita Komisijas norādītajai problēmai un nepieciešamībai šajā jomā izveidot ES iniciatīvu. Šīs sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir publicēti Komisijas tīmekļa vietnē[17].

Līdz ar politikas risinājumu izvērtējumu tika veikts konteksta pētījums par uzņēmumu pieredzi attiecībā uz dalību kvalitātes shēmā, kur spēkā esošo kvalitātes shēmu pārvaldītāju un tajā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums sniedza noderīgu ieskatu ierosinātās iniciatīvas ietekmes novērtējumā[18].

2.2.        Politikas risinājumu novērtējums

Komisija novērtēja dažādus politikas risinājumus, lai uzlabotu spēkā esošo un turpmāko kvalitātes shēmu konsekvenci un rezultātā šo informāciju sniegtu patērētājiem.

Kopumā tika izskatīti septiņi politikas risinājumi, no kuriem četri tika izanalizēti novērtējumā. Starp tiem bija risinājums politiku nemainīt un risinājums, kas ietvēra nozares īstenotu pašregulāciju, un divi risinājumi, kas ietvēra ES iesaistīšanos. Pēdējos divos risinājumos tika analizēta ietekme, kādu radītu konkrētu principu ietveršana koncepcijā, piemēram, tādu, kas ir saistīti ar vides ilgtspējas aspektiem. Katra risinājuma aplēstā ietekme uz ekonomiku, sociālo un vides jomu tika novērtēta, pamatojoties uz to, cik efektīvi tās īsteno politikas mērķus, kāda ir to rentabilitāte un konsekvence ar citām ES politikām.

Šajā novērtējumā īpaša uzmanība bija vērsta uz faktu, ka nozares līdzdalība jebkurā no iespējām — vai tā būtu pašregulācijas ierosināšana, vai ES intervence — būtu brīvprātīga. Tika rūpīgi apsvērta arī Eiropas tūrisma unikālā un daudzveidīgā piedāvājuma saglabāšana, jo īpaši ņemot vērā to tūrisma apakšnozaru lielo dažādību, kurām varētu piemērot Eiropas pakalpojumu kvalitātes principus.

Šajā novērtējumā priekšroka nav dota vienam konkrētam risinājumam, jo pēc to salīdzināšanas tika konstatēts, ka tie ir līdzvērtīgi gan efektivitātes, gan konsekvences ziņā — tas attiecas gan uz risinājumu, kas ietvēra tikai ar pakalpojumu kvalitāti saistītus principus, gan to, kurā informācija tika papildināta ar citiem aspektiem, piemēram, vides ilgtspēju.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 195. un 292. pants.

3.2.        Subsidiaritātes un proporcionalitātes princips

LESD 195. pantā ir paredzēts, ka ES "papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā". Saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosinātais ES pasākums būtu brīvprātīgs. Ierosinātā iniciatīva neizslēdz nevienu no dalībvalsts vai nozares izveidotajām iniciatīvām.

Pamatojums ES līmeņa darbībai izriet no problēmas pārnacionālajām iezīmēm. Tas ir novērojams pārrobežu gadījumā, kad tūrisma pakalpojumi tiek sniegti valstī, kurā tūrists nedzīvo, tādējādi ierobežojot to pievienoto vērtību, ko kvalitātes shēmas var sniegt pārrobežu ceļotājiem, un tas vēl vairāk attiecas uz ceļotājiem, kuri ES ierodas no trešām valstīm.

Pašreizējā situācija (kā aprakstīts 1.2. punktā) Eiropas tūrisma pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas jomā ES nozarē neveicina atbilstīga līmeņa konkurences apstākļus. Nekonsekvence starp valstu un reģionālajām tūrisma pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas shēmām rada neskaidrības patērētājiem un šķēršļus iekšējam tirgum.

Dalībvalstīm ir ierobežota vara un apmērs, kādā tās var rīkoties vienas pašas, cenšoties uzlabot visā ES piedāvāto tūrisma pakalpojumu kvalitātes konsekvenci. Līdz šim dalībvalstis nav uzsākušas tūrisma kvalitātes principu pārrobežu koordināciju, un nav pazīmju par to, ka tās to plāno darīt nākotnē. Tā kā valstīs spēkā esošo publisko shēmu skaits pašlaik ir neliels, tāda sadarbība jebkurā gadījumā neradītu ārkārtīgi lielu pārrobežu sadarbību. Turklāt atsevišķas dalībvalstis pašlaik nevarētu uzlabot citās dalībvalstīs spēkā esošu privātu shēmu konsekvenci. Tādēļ ES rīcība ir nepieciešama un pamatota.

Turklāt nozares īstenotās darbības pat starptautiskā līmenī attiecas tikai uz konkrētu apakšnozari (vai varbūt dažām saistītām nozarēm), taču tās nav patiesi horizontālas. Rezultātā patērētājiem tiek piedāvāta nekonsekventa informācija, kā arī tiek ierobežota kvalitātes shēmu informatīvā spēja un uzņēmumi, kuri tajā piedalās ES pārrobežu kontekstā, un attiecībā uz tūristiem no trešām valstīm. Nav paredzams, ka šī situācija mainīsies, tādēļ ir nepieciešama ES līmeņa rīcība.

Aptvēruma dēļ ES ir labākas iespējas risināt iepriekš minētās nozaru un ģeogrāfiskās sadrumstalotības problēmas. ES regulējums, kura mērķis ir atbalstīt vispārējās intereses saistībā ar Savienības tūrisma nozares konkurētspējas veicināšanu, būtu efektīvāks pārrobežu pamanāmības un uzticamības ziņā. To var panākt, papildinot darbu, ko jau veikuši publiskā un privātā sektora tūrisma nozares dalībnieki, iedrošinot viņus un radot labvēlīgu vidi sadarbības veidošanai. Eiropas tūrisma nozares kvalitātes principus var veiksmīgāk popularizēt ar ES darbību gan dalībvalstīs, gan attiecībā uz ceļotājiem no trešām valstīm, kā daļu no kopējās ES veicināšanas stratēģijas tūrisma jomā. ES līmenī koordinētas plaša mēroga darbības pievienoto vērtību ir apstiprinājusi nepārprotami lielākā daļa ieinteresēto personu.

Visbeidzot, šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Šī iniciatīva tika izstrādāta, ņemot vērā izmaksu ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu šīs politikas mērķus. Ierosināto kvalitātes principu piemērošanai galvenokārt nepieciešamas organizatoriskas pārmaiņas, kas ietver ierobežotus ieguldījumus, kurus paredzēts izlīdzināt ar priekšrocībām, kas gūtas no lielākas patērētāju apmierinātības un papildinošām ES darbībām.

Lai nodrošinātu dalībvalstu kompetenču ievērošanu, tās tiek aicinātas sadarbībā ar Komisiju savā teritorijā koordinēt, pārraudzīt un veicināt Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošanu. Pateicoties minētajiem pasākumiem, šajā priekšlikumā ir pienācīgi ievērots subsidiaritātes princips.

3.3.        Priekšlikuma teksts

3.3.1.   Priekšmets un mērķi

Šajā priekšlikumā izklāstītos Eiropas tūrisma kvalitātes principus piemēro tiem tūrisma pakalpojumiem, kurus Savienībā nepastarpināti piedāvā patērētājiem, un tos ieteicams ievērot tām publiskā un privātā sektora organizācijām, kuras sniedz pakalpojumus tūrisma jomā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot patērētājiem sniegto informāciju par tūrisma pakalpojumu kvalitāti, jo īpaši tiem, kuri ceļo uz citu dalībvalsti vai ierodas no trešās valsts, sniedzot iespēju tūristiem, kuru prioritāte ir kvalitāte, izdarīt apzinātu izvēli. Tas savukārt nodrošina spēcīgākus stimulus, lai ES tūrisma nozares uzņēmumi, jo īpaši MVU, turpinātu ieguldīt kvalitātē. To darot, mērķis ir ES līmenī uzlabot tūrisma kvalitātes konsekvenci, izveidojot Eiropas principus, kas būtu jāievēro tūrisma organizācijām. Šie principi ir izstrādāti saskaņā ieinteresēto personu ierosinātajiem kritērijiem un tika novērtēti atklātā apspriešanā.

Praktiskais mērķis ir līdz iniciatīvas pārskatīšanai panākt, ka Eiropas tūrisma kvalitātes principus ES ievēro ievērojams skaits tūrisma organizāciju.

Šai iniciatīvai būs daudzpusēja pievienotā vērtība: a) tūrisma organizācijas, kuras ievēro šos principus, gūs labumu no veicināšanas un informētības sekmēšanas pasākumiem, kurus veiks Komisija. Tas veicinās pamanāmību, kas savukārt uzlabos iespēju pievērst patērētāju uzmanību un sniegs iespēju paplašināt darbību uz tādiem tirgiem, kurus citādi šie uzņēmumi nevarētu sasniegt, jo īpaši trešās valstīs; b) pievienotā vērtība patērētājiem būs apstiprinājums, ka jebkurā dalībvalstī, kurā viņi atrodas, tiks izpildīti konkrēti Eiropas kvalitātes principi. Visbeidzot, Eiropas tūrisma pakalpojumu augstās kvalitātes izcelšana un uzsvēršana sekmēs kopējo ES stratēģiju par lielāka tūristu skaita piesaistīšanu no Eiropas un trešām valstīm, papildinot centienus atvieglot vīzas prasības tūristiem no trešām valstīm, kā arī iezīmējot Eiropu kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu galamērķu kopumu.

Visbeidzot, tā sekmēs nozares konkurētspējas uzlabošanos un palielinās tās spēju radīt ekonomikas izaugsmi un darbvietas, kas nāks par labu dalībvalstīm un ES tautsaimniecībai kopumā.

3.3.2.   Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošana

Nozaru un ģeogrāfiskais aptvērums

Lai uzlabotu tūrisma pakalpojumu kvalitātes konsekvenci visā ES, visām tām publiskā un privātā sektora organizācijām, kuras darbojas valsts, reģionu, vietējā vai starptautiskajā līmenī un patērētājiem piedāvā tūrisma pakalpojumus Savienībā, var piemērot Eiropas tūrisma kvalitātes principus, tos neattiecinot tikai uz atsevišķām apakšnozarēm.

Koordinācija, pārraudzība un veicināšana

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis tiks aicinātas savās teritorijās koordinēt, pārraudzīt un veicināt Eiropas tūrisma kvalitātes principus.

Dalībvalstis arī tiks lūgtas savstarpēji sadarboties attiecībā uz transnacionālajām tūrisma organizācijām. Tās arī tiks aicinātas sadarboties ar Komisiju Tūrisma padomdevēja komitejas ietvaros, lai sekmētu iniciatīvas pārraudzību un novērtēšanu, ko cita starpā var veikt ar īpašu aptauju, kas paredzēta dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un patērētājiem.

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmā 2014.–2020. gadam (COSME) ir noteikts konkrēts mērķis uzlabot Savienības tūrisma nozares uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus. Lai uzlabotu Eiropas kā ilgtspējīga, atbildīga un kvalitatīva galamērķa tēlu un profilu, Komisija veiks informēšanas, komunikācijas un veicināšanas darbības, tostarp izveidos īpašu tīmekļa vietni, kurā tiks sniegta informācija par Eiropas tūrisma kvalitātes principiem. Komisija arī sekmēs labākās prakses un pieredzes apmaiņu.

3.3.3.   Novērtēšana

Šī ieteikuma īstenošanu paredzēts novērtēt trīs gadus pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Komisija arī novērtēs turpmāku pasākumu nepieciešamību, lai sekmētu tūrisma jomas pakalpojumu pastāvīgu kvalitāti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Eiropas Tūrisma kvalitātes principu veicināšanai varētu tikt paredzēts atbilstīgs budžeta piešķīrums no Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmas (COSME)[19].

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par Eiropas tūrisma kvalitātes principiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 195. un 292. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Komisija 2010. gada 30. jūnija paziņojumā “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[20] atzina nepieciešamību veicināt ilgtspējīga, atbildīga un uz kvalitāti vērsta tūrisma attīstību kā daļu no vispārējā mērķa — trešajās valstīs popularizēt Savienības tēlu kā augstas kvalitātes tūrisma galamērķu kopumu.

(2)       Jautājumi par to, kā uzlabot tūrisma mītņu un kempingu ekoloģiskos raksturlielumus un veicināt labu vides vadības praksi tūrisma nozarē, Savienības līmenī jau ir īpaši risināti, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010[21] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009[22].

(3)       Savienībā jau pastāv dažādas publiskā un privātā sektora kvalitātes shēmas, kas paredzētas, lai patērētājiem sniegtu informāciju par tūrisma pakalpojumu kvalitāti, kā arī lai sniegtu ieteikumus tūrisma nozares speciālistiem. Šīs shēmas ir ļoti atšķirīgas darbības jomas, vadības, metodikas un kritēriju ziņā. Turklāt to darbība attiecas tikai uz konkrētām apakšnozarēm vai ģeogrāfiskajām teritorijām, kas rada lielu sadrumstalotību tūrisma pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.

(4)       Tādēļ, ka pastāvošās kvalitātes shēmas ir sadrumstalotas un tajās trūkst konsekventa novērtējuma, patērētājiem, kas ceļo uz dažādām valstīm Savienībā vai uz Savienību no trešām valstīm, var būt samērā sarežģīti salīdzināt pakalpojumus, uz kuriem attiecas dažādās kvalitātes shēmas. Konsekvences trūkums ierobežo patērētāju spēju izdarīt uz informāciju pamatotu un apzinātu izvēli.

(5)       Tā kā visām pastāvošajām kvalitātes shēmām nav konsekventa novērtējuma, līdz šim tūrisma uzņēmumiem bija ierobežotas iespējas gūt patērētāju atpazīstamību un izmantot koordinētu darbību priekšrocības. Tas jo īpaši attiecas uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kuru rīcībā bieži vien nav piemērotu instrumentu un resursu, lai popularizētu savu uzņēmumu un tā sniegtos kvalitatīvos pakalpojumus.

(6)       Lai uzlabotu tūrisma nozares konkurētspēju, ir jāpalielina Savienības tūrisma uzņēmumu pievilcība trešo valstu iedzīvotāju acīs.

(7)       Tādēļ ir lietderīgi izveidot tādu Eiropas Tūrisma kvalitātes principu kopumu, ko atzītu gan patērētāji, gan nozares darbinieki.

(8)       Lai nodrošinātu, ka tiek aptverts pēc iespējas lielāks tūrisma apakšnozaru klāsts un vienlaikus tiek saglabāta Savienības tūrisma piedāvājuma daudzveidība, Eiropas tūrisma kvalitātes principiem vajadzētu būt vispārēja rakstura, taču tādiem, kas piedāvā pievienoto vērtību atbilstoši patērētāju vēlmei saņemt augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumus.

(9)       Lai nodrošinātu tūrisma pakalpojumu sniegšanu pietiekami labā kvalitātē, attiecīgajiem darbiniekiem ir jānodrošina atbilstoša apmācība saistībā ar tiem uzticētajiem uzdevumiem. Tādēļ informācija par personāla piedalīšanos mācībās jāuzskaita apmācības reģistrā.

(10)     Lai pastāvīgi uzlabotu tūrisma pakalpojumu kvalitāti atbilstoši patērētāju prasībām, ir svarīgi veikt patērētāju aptaujas un nodrošināt, ka tiek sniegtas atbildes uz sūdzībām.

(11)     Lai veicinātu Savienības tūrisma piedāvājuma autentiskumu un dažādību, ir svarīgi nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta atjaunināta informācija par vietējām paražām, kultūras mantojumu, tradīcijām, pakalpojumiem un produktiem.

(12)     Lai uzlabotu izpratni par Eiropas tūrisma kvalitātes principiem un līdz ar to iegūtu patērētāju uzticēšanos, tūrisma organizācijām ir būtiski sniegt patērētājiem informāciju un ieteikumus, kas ir saistīti ar šiem principiem.

(13)     Lai veicinātu Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošanu dalībvalstu teritorijā, kā arī lai atvieglotu savu darbību koordināciju, dalībvalstīm būtu jākoordinē, jāpārrauga un jāveicina Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošana pārredzamā veidā.

(14)     Dalībvalstu savstarpējai sadarbībai ir būtiska nozīme, lai tūrisma organizācijas, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī (transnacionālas organizācijas), varētu brīvprātīgi piemērot Eiropas tūrisma kvalitātes principus.

(15)     Lai veicinātu konsekventu Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošanu un tās koordinēšanu, pārraudzību un veicināšanu visā Savienībā, dalībvalstis tiek aicinātas apmainīties ar informāciju un pieredzi. Komisijai būtu jāsekmē šāda informācijas apmaiņa.

(16)     Lai papildinātu dalībvalstu rīcību konkurētspējas veicināšanai tūrisma nozarē, ir svarīgi informēt patērētājus un uzlabot viņu izpratni par Eiropas tūrisma kvalitātes principiem, izmantojot atbilstīgus reklāmas un informācijas pasākumus Savienībā un jo īpaši arī trešajās valstīs, ņemot vērā mērķi — popularizēt Savienības tēlu kā augstas kvalitātes tūrisma galamērķu kopumu. Turklāt, lai mudinātu veidot labvēlīgu vidi tūrisma nozares attīstībai, ir svarīgi padarīt Eiropas tūrisma kvalitātes principus pievilcīgus arī tūrisma organizācijām. Tādēļ ir būtiski, lai dalībvalstis un Komisija šajā jomā sadarbotos.

(17)     Lai atvieglotu Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošanas pārraudzību un novērtēšanu, dalībvalstīm ir būtiska nozīme, informējot Komisiju par Eiropas tūrisma kvalitātes principu piemērošanu to teritorijās, jo īpaši Tūrisma padomdevējas komitejas sanāksmēs.

(18)     Lai reaģētu uz strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem tūrisma jomā un nodrošinātu Eiropas tūrisma kvalitātes principu pievienoto vērtību ilgtermiņā, Komisijai būtu jāpārrauga to piemērošana un jānovērtē šā ieteikuma īstenošana trīs gadus pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tādēļ Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu šajā ieteikumā izvirzīto mērķu sasniegšanu,

AR ŠO IESAKA.

1.         Priekšmets un darbības joma

Šajā ieteikumā noteikts Eiropas tūrisma kvalitātes principu kopums (turpmāk “principi”), kas tūrisma organizācijām ir jāpiemēro.

2.         Definīcijas

Šajā ieteikumā lietotas šādas definīcijas:

(a) “tūrisma organizācija” ir publiskā vai privātā sektora organizācija, kas dibināta Savienībā un sniedz patērētājiem pakalpojumus tūrisma jomā vietējā, reģionālā, valsts vai transnacionālā līmenī;

(b) “transnacionāla tūrisma organizācija” ir tūrisma organizācija, kas darbojas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā vai teritorijas daļās.

3.         Eiropas tūrisma kvalitātes principi

Ja tām ir piemērots lielums un uzņēmējdarbības koncepcija, tūrisma organizācijām tiek ieteikts savā darbībā piemērot šādus principus:

(c) nodrošināt savu darbinieku apmācību, tostarp:

i)       nodrošināt apmācību visiem darbiniekiem, kas sniedz pakalpojumus tieši patērētājiem, lai viņi varētu veikt uzticētos uzdevumus labā kvalitātē;

ii)      uzskaitīt darbinieku apmeklētās mācības speciāli šim nolūkam izveidotā apmācības reģistrā;

iii)     iecelt kvalitātes koordinatoru, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz sniegto pakalpojumu kvalitātes pārvaldību, un iesaistīt attiecīgos darbiniekus kvalitātes procesā;

(d) īstenot patērētāju apmierinātības politiku, tostarp:

i)        izveidot mehānismu, kas paredzēts, lai izskatītu patērētāju sūdzības vietā, kur tiek sniegts pakalpojums, vai izmantojot internetu;

ii)       nodrošināt, lai atbildes uz sūdzībām tiktu sniegtas bez kavēšanās;

iii)      veikt aptaujas par patērētāju apmierinātību un, ņemot vērā to rezultātus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti;

(e) attiecīgā gadījumā ieviest un ievērot dokumentētu telpu vai iekārtu tīrīšanas un apkopes plānu;

(f) sniegt patērētājiem informāciju, tostarp šādu:

i)       informācija par vietējām paražām, kultūras mantojumu, tradīcijām, pakalpojumiem un produktiem;

ii)      informācija par sniegto pakalpojumu pieejamību;

iii)     informācija par sniegto pakalpojumu ilgtspējības aspektiem;

iv)        informācija par principiem;

(g) nodrošināt, ka šī informācija ir pareiza, uzticama, skaidra un pieejama vismaz vienā vispiemērotākajā svešvalodā, ja tas atbilst atrašanās vietai un uzņēmējdarbības koncepcijai.

4.         Dalībvalstu veiktās darbības

4.1.    Dalībvalstīm būtu jākoordinē, jāpārrauga un jāveicina principu piemērošana savās attiecīgajās teritorijās. Šajā nolūkā dalībvalstis tiek aicinātas:

(h) pārraudzīt, kā tūrisma organizācijas piemēro 3. punktā izklāstītos principus;

(i) kopā ar citām dalībvalstīm koordinēt darbības, kas saistītas ar principiem un to piemērošanu;

(j) popularizēt principus tūrisma organizācijās;

(k) sadarbībā ar citām dalībvalstīm nodrošināt, lai tūrisma organizācijām būtu pieejama pienācīga informācija un norādījumi par principiem;

(l) savstarpēji sadarboties, lai veicinātu, ka transnacionālās tūrisma organizācijas piemēro minētos principus.

4.2.    Turklāt dalībvalstīm tiek ieteikts garantēt savu veikto darbību pārredzamību.

5.         Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

Dalībvalstis tiek aicinātas informēt Komisiju par 4. punktā minētajām darbībām un sadarboties ar Komisiju to pārraudzībā un novērtēšanā, kā arī attiecībā uz valstu īstenotajiem informēšanas un reklāmas pasākumiem.

6.         Pārraudzība un novērtēšana

6.1.        Komisijai būtu jānovērtē šā ieteikuma īstenošana līdz [datums, kas jānosaka 3 gadus pēc šā ieteikuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī].

6.2.        Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai vajadzētu ierosināt papildu pasākumus, lai uzlabotu tūrisma pakalpojumu kvalitātes konsekvenci atbilstīgi šim ieteikumam.

7.         Nobeiguma noteikumi

Šo ieteikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1]               Tradicionālie ceļojumu un tūrisma pakalpojumu sniedzēji (viesnīcas, restorāni, ceļojumu aģentūras, automašīnu noma, aviokompānijas, kas nodarbojas ar fraktēšanu, tūrisma autobusi, kruīzu kuģi utt.), kas nepastarpināti piedāvā pakalpojumus apmeklētājiem.

[2]               Jo īpaši tādas jomas, kā sadales tirdzniecība, celtniecība, transporta uzņēmumi kopumā (gaisa transports, dzelzceļš, jūras transports, maršrutu autobusi utt.), kā arī kultūras joma (tostarp kultūras un radošās nozares).

[3]               WTTC 2012, http://www.wttc.org/site_media/uploads/downloads/european_union2012.pdf

[4]               WTO Pasaules tūrisma barometrs, 2012. gada maijs.

[5]               Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. panta d) apakšpunkts. Turklāt LESD 195. pants attiecībā uz ES nosaka: "Lai to panāktu, Savienības rīcības mērķis ir: a) veicināt labvēlīgas vides radīšanu uzņēmumu attīstībai šajā nozarē; b) attīstīt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši, apmainoties ar labu praksi".

[6]               "Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes", COM(2010) 352 galīgā redakcija.

[7]               P7_TA-PROV(2011)0407 – Eiropas Parlamenta Rezolūcija 2709/2011 "Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes".

[8]               Ecorys (2009), 2. lpp.

[9]               http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-1177_lv.htm

[10]             Ar COM (2010) 352 (galīgā versija) paredzēts izveidot "Eiropas zīmolu", kas papildinātu valsts un reģionālā līmeņa reklāmas centienus un kas labāk ļautu Eiropas tūrisma maršrutiem atšķirties no citiem starptautiskiem maršrutiem (18. darbība).

[11]             Iniciatīva tika izstrādāta, izmantojot ad-hoc dotāciju, sadarbībā ar Eiropas Ceļojumu komisiju un ar vispārīgu mērķi noteikt zīmola izstrādes un tirgvedības stratēģiju ceļojuma mērķim Eiropa; http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/tourism/international/index_en.htm.

[12]             COM(2012) 649 final.

[13]             Pašlaik ir 42 valstis un administratīvās vienības, kuru pilsoņiem, dodoties uz ES, nav nepieciešama vīza. Sešpadsmit Karību jūras un Klusā okeāna salu valstu pilsoņi drīz varēs ceļot uz Šengenas zonu bez vīzas. Mērķis ir vienkāršot minēto valstu pilsoņiem ceļošanu uz Šengenas zonu, kā arī Kipru, Bulgāriju un Rumāniju. Komisijas priekšlikums paredz, ka atbrīvošana no vīzas prasības tiks noteikta abpusēji, izmantojot nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu, tādējādi panākot bezvīzu režīmu visiem ES pilsoņiem, kas vēlas ceļot uz minētajām valstīm. http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-1179_lv.htm.

[14]             Vispārīgi ES patērētāju aizsardzības tiesību akti, piemēram, Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām, jau ir spēkā.

[15]             Vienota ES tūrisma kvalitātes marķējuma iespēju un tiesisko instrumentu paredzamā ietekme, CEPS, 2012. gada septembris, pieejams tiešsaistē http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/_getdocument.cfm?doc_id=7655, turpmāk tekstā — "CEPS" (2012).

[16]             http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=5642

[17]             http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/tourism/public-consultation-etq/index_en.htm

[18]             CEPS (2012).

[19]             Regula, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.—2020. gadam), Regula (ES) Nr. 1287/2013, OV L 347, 33. lpp.

[20]             COM(2010) 352 galīgā redakcija.

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).