24.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/59

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVII sadaļas 173. pantu (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants), kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu par rīcības plānu tēraudrūpniecībai “Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tēraudrūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

—

ņemot vērā 2013. gada 10. jūnija ziņojumu “Novērtējums par kopējo izmaksu ietekmi uz tēraudrūpniecību” (1), kuru Komisija pasūtīja veikt Eiropas Politikas pētījumu centram,

—

ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumu “Zaļā grāmata — klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” (COM(2013)0169),

—

ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī sniedza augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tēraudrūpniecības nākotni (3),

—

ņemot vērā tā 2013. gada 4. februāra debates, kas tika organizētas pēc Komisijas paziņojuma, par Eiropas rūpniecības atlabšanu, ņemot vērā pašreizējās grūtības (2013/2538(RSP)),

—

ņemot vērā tā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par ES tēraudrūpniecību (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai — atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

—

ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju “Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai” (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija paziņojumu “Rīcība stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2012)0299),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu “Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

—

ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā (6),

—

ņemot vērā tā 2010. gada 11. marta rezolūciju par ieguldījumiem zemas oglekļa dioksīda emisijas tehnoloģiju attīstībā (SET plāns) (7),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. februāra paziņojumu “Izejvielu nodrošināšana Eiropas turpmākas labklājības nolūkos. Priekšlikums Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā” (COM(2012)0082),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. decembra dienestu darba dokumentu “Izejvielu ceļvedis tādu energotehnoloģiju izmantošanai, kas rada mazas oglekļa dioksīda emisijas” (SEC(2011)1609),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu (8),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 28. novembra atzinumu (9),

—

ņemot vērā Eurofound pētījumu par sociālo partneru organizācijām tērauda nozarē,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7-0028/2014),

A.

tā kā pēc EOTK līguma termiņa beigām Eiropas ogļu un tērauda nozares reglamentē ES Līguma noteikumi;

B.

tā kā Eiropas ogļu un tērauda nozarei ir būtiska vēsturiska nozīme Eiropas integrācijā un tā veido Eiropas rūpniecības pievienotās vērtības pamatu;

C.

tā kā Eiropas tēraudrūpniecība ir otra lielākā pasaulē tērauda ražošanas ziņā un tā ir stratēģiski nozīmīga vairākām lielām Eiropas rūpniecības nozarēm, piemēram, sauszemes un jūras transportam, būvniecībai, mašīnbūvei, sadzīves elektrotehnisko ierīču nozarei, enerģētikai un aizsardzībai;

D.

tā kā ES daļa pasaules tērauda ražošanas apjomā pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies uz pusi un tagad Ķīnā tiek saražoti gandrīz 50 % no pasaules ražošanas apjoma;

E.

tā kā ilgtermiņā ir paredzams palielināts pasaules līmeņa pieprasījums pēc tērauda un tērauds arī turpmāk būs nozīmīgs materiāls Eiropas rūpniecisko vērtību ķēdēs un tā kā līdz ar to Eiropas Savienības interesēs ir saglabāt tā ražošanu iekšzemē;

F.

tā kā Eiropas Savienībai ir jāveicina rūpnieciskās ražošanas attīstības politika visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu darbavietas ES un gādātu, lai pašreizējais 15,2 % IKP īpatsvars pieaugtu līdz vismaz 20 % 2020. gadā;

G.

tā kā ES tēraudrūpniecība ir svarīgs darba devējs, nodrošinot 350 000 tiešu darbavietu un vēl vairākus miljonus darbavietu saistītās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē; tā kā jebkāda pārstrukturēšana būtiski ietekmē attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju;

H.

tā kā salīdzinājumā ar citām nozarēm tēraudrūpniecībā rūpnieciskās attiecības ir stingri noteiktas; tā kā šādu iezīmi apliecina liela iesaistīšanās arodbiedrībās, spēcīgas darba devēju organizācijas un to lielais skaits, kā arī lielais koplīgumu pārklājums; tā kā tas vērojams arī Eiropas līmenī –– tajā tēraudrūpniecība parasti ir bijusi priekšgalā sociālās partnerības attiecību veidošanas jomā (10);

I.

tā kā, neraugoties uz Eiropas tēraudrūpniecības pastāvīgajiem centieniem pētniecības un izstrādes jomā, un uz tās ieguldījumiem, lai samazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu resursu efektivitāti, tās globālā konkurētspēja ir apdraudēta vairāku faktoru dēļ:

J.

tā kā tērauda nozares kopējo izmaksu novērtējums liecina, ka atbilstība ES regulējumam ievērojami nosaka ES tērauda ražotāju peļņas daļu;

K.

tā kā uzskatām, ka ES vides un enerģētikas politika rada sarežģītu uzņēmējdarbības vidi dzelzs un tēraudrūpniecībai, jo īpaši paaugstinot enerģijas cenas un padarot ES ražošanu nespējīgu konkurēt pasaules tirgū;

L.

tā kā enerģijas izmaksas veido līdz 40 % no kopējām darbības izmaksām, un tā kā elektroenerģijas cenas Eiropas Savienībā rūpniecisko izstrādājumu galapatērētājiem ierobežo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globalizētajā tirgū;

M.

tā kā tēraudrūpniecība, proti, īpašu tērauda materiālu jomā pilnībā ir globāla un Eiropa saskaras ar spēcīgu trešo valstu konkurenci, savukārt ražošanas izmaksas ES ir augstākas vienpusējā izmaksu sloga dēļ ES iekšienē, ko galvenokārt izraisa ES enerģētikas un klimata politika, radot situāciju, kurā gāzes cenas ES ir trīs līdz četras reizes augstākas nekā ASV, savukārt elektrības cenas salīdzinājumā ar ASV ir divkāršas;

N.

tā kā tērauda lūžņu eksports no ES pārsniedz to importu un tādējādi ES zaudē būtisku daudzumu vērtīgu otrreizējo izejvielu bieži vien par labu tērauda ražošanai valstīs, kurās tiesību akti vides jomā nav tik stingri kā ES spēkā esošie; tā kā ES tēraudrūpniecība ir atkarīga no izejmateriālu importa, savukārt uz 40 % no pasaules rūpnieciskajiem izejmateriāliem attiecas eksporta ierobežojumi un Eiropa eksportē lielu daudzumu tērauda lūžņu, kuru eksportu daudzas valstis ierobežo;

O.

tā kā nodarbinātības prognozes tērauda nozarē rada nopietnas bažas, jo pēdējo gadu laikā jaudas samazinājuma un ražotņu slēgšanas dēļ ir zaudēti vairāk nekā 65 000 darbavietu,

P.

tā kā pašreizējā krīze rada milzīgas sociālas grūtības darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem, un tā kā pārstrukturēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze apliecina, ka veiksmīga pārstrukturēšana nav iespējama bez pietiekama sociālā dialoga;

Q.

tā kā pašreizējā krīze ir izraisījusi tērauda pārprodukciju pasaulē; tā kā tomēr sagaidāms, ka 2050. gadā tērauda un citu pamatmetālu lietojums divas vai trīs reizes pārsniegs pašreizējo līmeni, un Eiropas tēraudrūpniecībai tuvākajos gados ir jāizdzīvo šajā “nāves ielejā”, jāiegulda un jāuzlabo sava konkurētspēja;

R.

tā kā, lai pārstrukturēšana būtu ekonomiski veiksmīga un sociāli atbildīga, tā ir jāiekļauj ilgtermiņa stratēģijā, kuras mērķis ir nodrošināt un stiprināt ilgtermiņa ilgtspējību un uzņēmuma konkurētspēju,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu tēraudrūpniecībai Eiropā kā nozīmīgu elementu, lai nepieļautu turpmāku tērauda ražošanas pārvietošanu ārpus Eiropas;

2.

atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, turpinot dialogu starp ES iestādēm, rūpniecības nozares vadītājiem un arodbiedrībām, veidojot pastāvīgu augsta līmeņa apaļā galda diskusiju par tēraudu, kā arī Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas;

3.

atzinīgi vērtē tērauda nozares augsta līmeņa grupas izveidošanu, tomēr pauž nožēlu, ka sanāksmes notiek reti — reizi gadā; uzskata, ka ir būtiski, lai vietējās un reģionālās pārvaldes cieši iesaistītos procesā, atvieglojot un veicinot to Eiropas reģionu, kuros atrodas tērauda ražošanas uzņēmumi, dalību tērauda nozares augsta līmeņa grupā, lai veicinātu Kopienas ieinteresēto pušu sadarbību, informācijas un paraugprakses apmaiņu;

4.

uzsver, ka spēkā esošie Eiropas konkurences un valsts atbalsta noteikumi nodrošina tērauda nozarei stabilus pamatnosacījumus; aicina Komisiju arī turpmāk konsekventi izsekot un sodīt konkurences izkropļojumus;

5.

uzsver, ka ilgtspējīga izaugsme ir atkarīga no spēcīgas Eiropas rūpniecības, un tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt stratēģisku attīstību galvenajās nozarēs, kurās tiek izmantots tērauds, stimulējot ieguldījumu nosacījumus, tostarp pētniecībai, inovācijai un prasmju apgūšanai, radot stimulus efektīviem un taisnīgiem ražošanas procesiem (piemēram, izmantojot standartizāciju un valsts iepirkuma politiku), stiprinot iekšējo tirgu un sekmējot Eiropas infrastruktūras attīstības projektus sadarbībā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem;

6.

uzskata, ka būvniecība ir viena no galvenajām tērauda patēriņa nozarēm, un, lai to kāpinātu, ir jāveic visaptverošs ES mēroga pētījums par publisko būvdarbu paplašināšanu ne vien sakaru un transporta infrastruktūrās, bet arī, lai veicinātu publiskos būvdarbus tādās nozarēs kā izglītība, kultūra, valsts pārvalde, kā arī saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību un energoefektivitāti;

7.

uzsver, ka ir svarīgi un lietderīgi izveidot transatlantisku tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, lai nostiprinātu tirdzniecību un pieprasījumu galvenajās nozarēs, kurās izmanto tēraudu, un šā iemesla dēļ pieprasa sākt attiecīgas sarunas, kuru iznākums neapdraudētu ES rūpniecisko konkurētspēju nevienā no minētajām nozarēm;

8.

prasa Komisijai izveidot tērauda tirgus padziļinātas analīzes instrumentu, kas varētu sniegt precīzu informāciju par Eiropas un starptautisku tērauda un otrreizējās pārstrādes izejvielu piegādes un pieprasījuma līdzsvaru pasaulē, nodalot šā tirgus attīstības strukturālos un cikliskos komponentus; uzskata, ka tērauda tirgus uzraudzība ievērojami palielinātu tērauda un metāllūžņu tirgu pārredzamību un sniegtu vērtīgu ieguldījumu korektīviem un aktīviem pasākumiem, kuri noteikti būs jāveic tēraudrūpniecības cikliskuma dēļ;

9.

aicina Komisiju izmantot šo tirgus analīzes instrumentu, lai prognozētu riskus, un izpētīt, kā ražotņu slēgšana ietekmē nozares atveseļošanos;

10.

uzskata, ka Komisijai, dalībvalstīm, rūpniecības nozarei un arodbiedrībām jārīkojas kopīgi, lai tērauda nozarē saglabātu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus, talantīgus, augsti kvalificētus zinātniekus un vadītājus, kā arī, izmantojot mācekļu shēmas, jaunus talantīgus cilvēkus, tādējādi nodrošinot dinamisku un inovatīvu darbaspēku; atgādina, cik nozīmīga ir reģionālo augstskolu un rūpniecības pētniecības institūtu izcilība, lai reģionos izveidotu apstākļus konkurētspējīgai tēraudrūpniecībai; mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot tūlītējas darbības, lai izvairītos no zināšanu zaudēšanas un samazinātu darbavietu zudumu; prasa uzlabot pārmaiņu plānošanu un pārvaldību, veicinot apmācības, uzlabojot prasmes un atbalstot pārkvalifikāciju; pauž bažas par sistemātisku risinājumu trūkumu saistībā ar paaudžu maiņu un nākotnes prasmju nepietiekamību, kā arī par zināšanu un kompetenču zudumu un uzsver nepieciešamību saglabāt un attīstīt darbaspēku un prasmes, kas ir īpaši svarīgs faktors nozares konkurētspējai nākotnē; mudina Komisiju, izmantojot programmas “Erasmus visiem” un “Erasmus uzņēmējiem” veicināt nozaru prasmju apvienības, kas, pamatojoties uz datiem par nepieciešamajām prasmēm un to novērtējumu, izstrādās un īstenos mācību programmas un vienotas metodes, tostarp mācības darbavietā; aicina veikt pasākumus, lai pilnveidotu instrumentus, kas palīdzētu darba ņēmējiem un attīstītu profesionālo apmācību, lai veicinātu un atbalstītu nozarē strādājošo pārcelšanu citā amatā pēc uzņēmumu pārstrukturēšanas;

11.

uzskata, ka piemērotas rūpniecības politikas trūkuma un ārkārtīgi augsto enerģijas izmaksu dēļ Eiropas rūpniecība zaudē ilgtermiņa konkurētspēju; norāda, ka augstas enerģijas un izejmateriālu izmaksas ir ne tikai tādēļ, ka šie produkti ir jāimportē no trešām valstīm, bet tam par iemeslu ir arī iekšējie faktori; piekrīt Komisijas viedoklim, ka pašreizējā tērauda nozares pārstrukturēšana ir radījusi sociālās problēmas, samazinot darbavietu skaitu;

12.

prasa, izstrādājot jaunu Eiropas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī pamatnostādnes pensiju un citu sociālo pabalstu jomā, ņemt vērā ar tēraudrūpniecības ražošanas procesu saistītā darba smagumu un stresu darbiniekiem un apakšuzņēmējiem (11); uzsver, ka darba ņēmēji tēraudrūpniecības nozarē ir pakļauti augstākam darba spriedzes un fiziskam riskam un savas profesionālās darbības dēļ biežāk saskaras ar veselības problēmām nekā ES 28 dalībvalstu darba ņēmēji vidēji;

13.

atzinīgi vērtē sociālo dialogu ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kā arī papildu sociālo dialogu struktūru pieejamību (formālo un neformālo), piemēram, darba grupas, koordinācijas komitejas u. c., piedāvājot darba ņēmējiem un darba devējiem viedokļu apmaiņas iespējas;

14.

uzsver, ka ir jāvelta īpaša uzmanība nozares raksturīgajām iezīmēm, lai vairāk veicinātu sociālo dialogu Eiropas tērauda nozarē, nosakot īpašus iemeslus, piemēram, fiziski smagais darbs, kas saistīts ar tērauda ražošanu, darbaspēka raksturīgās īpatnības, vides apsvērumi, tehnoloģisko inovāciju izplatīšana un būtiska Eiropas tērauda nozares pārstrukturēšana;

15.

uzsver, ka rīcības plāna īstenošanā jāpievērš uzmanība arī ekonomikas krīzes īstermiņa ietekmei uz nozares darbaspēku un konkurētspēju, un aicina Komisiju cieši uzraudzīt jaudas samazinājumus un ražotņu slēgšanu Eiropā; uzskata, ka ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai saglabātu dažu iekārtu saimniecisko darbību, jo tas varētu izkropļot konkurenci starp ES tērauda ražotājiem, bet šos līdzekļus var izmantot tikai tam, lai mazinātu ražotņu slēgšanas vai štatu samazināšanas radīto ietekmi uz darba ņēmējiem un veicinātu jauniešu nodarbinātību šajā nozarē;

16.

uzsver, ka pieprasījuma samazināšanās nedrīkst veicināt negodīgu konkurenci starp dalībvalstīm attiecībā uz darbavietām; šajā saistībā aicina rast Eiropas līmeņa risinājumu;

17.

aicina Komisiju veicināt pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt tērauda ražošanu Eiropā, nodrošinot to, lai tiktu saglabāts atbilstošais nodarbinātības līmenis, un veicināt pasākumus, lai novērstu un izvairītos no Eiropas rūpnīcu slēgšanas;

18.

prasa Komisijai nekavējoties un pilnīgi izmantot ES līdzekļus, lai samazinātu rūpniecības pārstrukturēšanas sociālo ietekmi; jo īpaši aicina pilnībā izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF);

19.

pauž pārliecību, ka darbinieku iesaistīšana inovāciju un restrukturizēšanas pasākumos ir labākais garants ekonomiskiem panākumiem;

20.

uzsver nepieciešamību pēc kvalificēta un zinoša darbaspēka, lai spētu darboties laikā, kad notiek pāreja uz ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem un izstrādājumiem, un aicina izstrādāt Eiropas izglītības un apmācības stratēģiju; atzinīgi vērtē tērauda nozares zaļo tehniskās profesionālās izglītības un mācību projektu (12), kurā tērauda ražošanas uzņēmumi, pētniecības institūti un sociālie partneri kopīgi pēta prasmes, kas vajadzības, lai nodrošinātu vides ilgtspējību; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt rezultātu īstenošanu;

21.

aicina Komisiju izveidot pārstrukturēšanas plānu, kas nodrošinātu un radītu labas darbavietas, kā arī pievienotu rūpniecības vērtību Eiropas reģionos;

22.

norāda — tā kā Eiropas kontinenta resursi ir ierobežoti, enerģijas cenas ES pēdējos gados ir strauji pieaugušas, kā rezultātā ir radušies tirgus izkropļojumi attiecībā uz nozares Eiropas Savienībā starptautisko konkurenci; atzīst, ka enerģijas cenas ir vissvarīgākie izmaksu faktori tēraudrūpniecībā un citās energointensīvajās nozarēs; uzskata, ka tāda vienota enerģijas tirgus efektīva darbība, kura pamatā ir cenu pārredzamība, ir svarīgs priekšnosacījums, lai tēraudrūpniecībai tiktu nodrošināta droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieejamām cenām; uzsver, ka būtu jāveido trūkstošās pārrobežu saiknes un pilnībā jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, lai gūtu labumu no vienotā Eiropas enerģijas tirgus; atbalsta Komisijas solījumus pastiprināt centienus mazināt plaisu starp ES rūpniecības un tās galveno konkurentu vidējām enerģijas cenām un izmaksām, ņemot vērā katras dalībvalsts stratēģijas un ļaujot dalībvalstīm izpildīt to īpašās valsts prasības; uzskata, ka konkrēts priekšlikums šajā jomā Komisijai būtu jāiesniedz 12 mēnešu laikā;

23.

uzsver, ka Komisijai konkrētāk un detalizētāk būtu jārisina oglekļa emisiju pārvirzes jautājums, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas mērķiem jābūt tehniski un ekonomiski sasniedzamiem ES rūpniecības nozarēs un ka labāko rezultātu sniedzējiem nevajadzētu rasties tiešām vai netiešām papildu izmaksām klimata politikas ietekmē; uzsver, ka oglekļa emisiju pārvirzes noteikumos būtu jānodrošina 100 % bezmaksas kvotu līmenis tehniski iespējamām robežvērtībām bez jebkādiem samazināšanas faktoriem oglekļa emisiju pārvirzes nozarēm;

24.

aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas zema oglekļa līmeņa enerģiju attīstībai, tās ātri integrējot elektroenerģijas tirgū;

25.

uzskata, ka jāsniedz atbalsts, lai tiktu ieguldīti līdzekļi tehnoloģijās, kas maksimāli izmanto enerģijas pievadi un enerģijas rekuperāciju, piemēram, optimizējot pārstrādātās gāzes izmantošanu un siltuma pārpalikumu, ko varētu izmantot tvaika un elektroenerģijas ražošanai;

26.

uzskata, ka ir jāveicina ilgtermiņa līgumu slēgšana starp elektroenerģijas piegādātājiem un uzņēmumu patērētājiem, jāsamazina enerģijas patēriņa izmaksas un jāveicina starptautiskie starpsavienojumi, kas ir nozīmīgi ES attālākiem reģioniem, tādējādi būs iespējams novērst ražošanas pārvietošanu uz trešām valstīm un uz citām Kopienas valstīm; uzsver, ka ilgtermiņa enerģijas līgumu noslēgšana varētu samazināt enerģijas cenu kāpuma risku un samazinātu elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem; aicina Komisiju sniegt norādījumus par ilgtermiņa energoapgādes līgumu konkurences aspektiem;

27.

mudina Komisiju izstrādāt stratēģijas enerģiju ar zemām oglekļa dioksīda emisijām izvēršanai izmaksu ziņā efektīvā veidā un pakāpeniski samazināt subsīdijas, lai veicinātu šādu enerģijas veidu strauju ieviešanu elektroenerģijas tirgū; uzskata, ka patlaban jābūt iespējai kompensēt energointensīvu nozaru ar elektrību saistītās papildu izmaksas, ja šādām izmaksām nav pakļauti konkurenti, kas ir ārpus ES;

28.

uzsver, ka energoapgādes drošība ir svarīgs priekšnoteikums tēraudrūpniecībai; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas tiesību aktu paketi; aicina dalībvalstis panākt drošu energoapgādi, attīstot nepieciešamos enerģijas infrastruktūras projektus, un sniegt pienācīgus stimulus ieguldītājiem, lai nodrošinātu, ka tiek samazināta atkarība no importētā fosilā kurināmā; mudina Komisiju veicināt dabasgāzes avotu un maršrutu dažādošanu un uzņemties vadību, koordinējot un atbalstot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes maršrutu drošības pasākumus; prasa Komisijai veikt visaptverošu novērtējumu par elektroenerģijas ražošanas pietiekamību un sniegt norādījumus par to, kā saglabāt elektroenerģijas tīklu elastīgumu;

29.

aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par to, kā pārrauga to uzņēmumu darbību, kuru pastāvēšana ir apdraudēta, kā aicināts Parlamenta 2012. gada 13. decembra rezolūcijā par ES tēraudrūpniecību;

30.

atgādina, ka Eiropas tēraudrūpniecība kopš 1990. gada ir samazinājusi kopējās emisijas par 25 %; norāda, ka tērauds ir pilnīgi pārstrādājams, nezaudējot kvalitāti; atzīst, ka tērauda izstrādājumiem ir liela nozīme pārejas veicināšanā uz resursu ziņā efektīvu, zināšanās pamatotu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; uzsver, cik svarīgi ir centieni, lai vēl vairāk samazinātu tēraudrūpniecības kopējo emisiju daudzumu;

31.

uzskata, ka Eiropas tērauda ražošana ir jāsaglabā, izmantojot ilgtspējīgu tērauda ražošanas modeli; mudina Komisiju izstrādāt un veicināt tādus Eiropas ilgtspējas standartus kā tērauda būvizstrādājuma zīme (SustSteel);

32.

uzsver loģistikas izmaksu nozīmi, jo īpaši attiecībā uz jūras transportu, izejmateriālu piegādi, piegādes drošību un ekonomikas izaugsmi saistībā ar ostu attīstību;

33.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpaplašina izejmateriālu piekļuves un sadales punkti, jo Eiropas tērauda nozarei ir svarīgi nebūt atkarīgai tikai no vienas izejmateriālu piegādes ostas; uzskata, ka attiecīgi ir jāizveido minerālvielu sadales centrs, lai nogādātu tās tālāk uz Eiropas dienvidiem un austrumiem;

34.

atzīst primārās tērauda ražošanas svarīgo nozīmi ES, ņemot vērā pieaugošo tērauda ražošanu pasaulē, un īpašas kvalitātes izstrādājumu ražošanu, kas ir nepieciešami vairākās Eiropas vērtību ķēdēs; uzsver, ka, ražojot tēraudu no lūžņiem, patērētās enerģijas daudzums tiek samazināts aptuveni par 75 % un patērēto izejvielu daudzums — par 80 %; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt Eiropas tērauda lūžņu tirgus efektīvu darbību, uzlabojot otrreizējās izmantošanas metālu tirgus darbību, apkarojot nelikumīgo lūžņu eksportu, kas izšķērdē vērtīgās, Eiropas ekonomikai nepieciešamās izejvielas, un nostiprinot dalībvalstu spējas veikt pārbaudes saskaņā ar regulu par atkritumu sūtījumiem; mudina tālāk attīstīt metāllūžņu pārstrādi, savācot un izmatojot pēc iespējas vairāk lūžņu un uzlabojot pārstrādes kvalitāti, lai tādējādi nodrošinātu piekļuvi izejvielām, samazinātu energoatkarību, samazinātu emisijas un veicinātu aprites ekonomiku; atbalsta Komisijas iniciatīvu pārbaudīt un kontrolēt atkritumu sūtījumus, lai izvairītos no lūžņu nelikumīga eksporta, kas bieži nonāk valstīs, kuru tiesību aktus vides jomā nevar salīdzināt ar ES tiesību aktiem;

35.

mudina Komisiju pieņemt holistisku pieeju politikas virzieniem klimata pārmaiņu, vides, enerģijas un konkurētspējas jomās, ņemot vērā katras jomas specifiskās iezīmes; uzskata, ka veicot regulatīvās darbības, Komisijai ir jālūkojas pēc sinerģijām, kas dotu iespēju sasniegt klimata un enerģijas mērķus, vienlaikus veicinot konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanu, kā arī mazinātu oglekļa emisiju pārvirzes un pārvietošanas risku;

36.

aicina Komisiju veikt oglekļa emisiju pārvirzes riskam pakļauto nozaru saraksta nākamo pārskatīšanu, izmantojot atklātu un pārredzamu metodoloģiju, ņemot vērā Eiropā ražota tērauda nozīmi pārvirzes samazināšanā un elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi uz konkurenci; mudina Komisiju nodrošināt, lai oglekļa emisiju pārvirzes noteikumi arī turpmāk būtu efektīvi, atstājot tēraudrūpniecību pārvirzes riskam pakļauto nozaru sarakstā;

37.

uzsver, ka klimata satvarā 2030. gadam jāņem vērā atšķirības starp nozarēm, tehnoloģiskās iespējas un ekonomiskā dzīvotspēja, un kā pamatprincips ir jāievēro tas, ka jāiztiek bez papildus izdevumiem efektīvākām rūpniecības iekārtām;

38.

pauž bažas par ietekmi, ko uz nozari var atstāt nesenais Komisijas lēmums par dalībvalstu īstenošanas pasākumiem (NIM) trešajā emisijas kvotu tirdzniecības laikposmā, piemērojot starpnozaru korekcijas koeficientu, kas norāda, ka rūpniecības mērķis nav sasniedzams, pat izmantojot pašlaik Eiropā labākās pieejamās tehnoloģijas, kādēļ pat efektīvākās iekārtas Eiropā var būt pakļautas papildu izmaksām;

39.

uzsver efektīvas un uzticamas infrastruktūras nozīmi tēraudrūpniecības attīstībā un atgādina, ka 65 % no pasaules tērauda ražošanas joprojām nodrošina tērauda ieguve no rūdas, tādēļ ieguldījumiem atbilstošā infrastruktūrā, kas aptver visu ķēdi, sākot no ieguves rūpniecības un tērauda izstrādājumiem līdz pat eksporta tirgiem, ir liela ietekme uz konkurētspēju, jo īpaši attiecībā uz mazapdzīvotām valstīm;

40.

uzskata, ka tirdzniecības sarunām būtu jāveicina Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ekonomiskās un stratēģiskās intereses un šo sarunu pamatā jābūt savstarpīguma pieejai, saskaņā ar kuru tiek ņemti vērā tādi apsvērumi kā piekļuve jauniem tirgiem, piekļuve izejvielām, oglekļa emisiju, kā arī ieguldījumu pārvirzes risks, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un zinātības pārvirzes; uzskata, ka stratēģijās ir jāatspoguļo atšķirības starp rūpnieciski attīstītu valstu, lielu jaunietekmes valstu un vismazāk attīstīto valstu ekonomiku; uzsver, ka piekļuvei jauniem eksporta tirgiem augošas ekonomikas apstākļos, kur Eiropas tēraudu var pārdot, nesaskaroties ar tirdzniecības šķēršļiem, būs izšķiroša nozīme Eiropas tērauda nozares izaugsmes un attīstības iespējās; pauž nožēlu par to, ka daži mūsu tirdzniecības partneri piemēro negodīgus, ierobežojošus pasākumus, piemēram, ieguldījumu ierobežojumus un publiskā iepirkuma priekšrocības, aizsargājot vietējo tēraudrūpniecību, kas nepamatoti apgrūtina ES tērauda eksportu; pauž nožēlu arī par to, ka kopš globālās krīzes sākuma 2008. gadā aizvien vairāk tiek pastiprināti protekcionisma pasākumi, ko piemēro daudzas trešās valstis, lai atbalstītu savu tēraudrūpniecību;

41.

aicina Eiropas Komisiju turpmākos tirdzniecības nolīgumos nodrošināt, lai krietni uzlabotos Eiropas tērauda un tērauda izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuve tirgum;

42.

atbalsta Komisijas priekšlikumu veikt ietekmes novērtējumu, tostarp par tērauda nozari, pirms brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas, ņemot vērā ES ražošanas vērtības ķēdi un Eiropas rūpniecību globālā mērogā; prasa, lai Komisija regulāri novērtē, gan pašlaik spēkā esošo, gan apspriežamo nolīgumu kumulatīvo ietekmi pēc konkrētiem, definētiem kritērijiem, tostarp par to, kā tiek iesaistītas ieinteresētas personas;

43.

mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenotas visas saistības, kas paredzētas pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās un nolīgumos; aicina Komisiju cīnīties pret trešo valstu negodīgu konkurenci, samērīgi, savlaicīgi un efektīvi izmantojot atbilstošos pasākumus, kuri ir tās rīcībā, piemēram, tirdzniecības aizsardzības instrumentus, vai, vajadzības gadījumā, PTO strīdu izšķiršanas mehānismu; aicina Komisiju cīnīties pret netaisnīgu protekcionisma praksi trešās valstīs, nodrošināt Eiropas uzņēmumiem pieeju tirgum, kā arī izejvielām;

44.

norāda, ka tieši tēraudrūpniecībā tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti visbiežāk; pauž bažas par laika periodu –– vidēji diviem gadiem –– kas ir vajadzīgi Komisijai, lai ierosinātu antidempinga pasākumus, kamēr ASV šis periods ir tikai seši mēneši; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES ir efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti, kurus var ātri izvērst un kuri ļaus tai strādāt ātrāk, novēršot dempinga gadījumus, kā to prasa stiprā konkurence, ar ko Eiropas rūpniecība saskaras globalizētajā ekonomikā;

45.

mudina Komisiju pārbaudīt, ka sistēma “Uzraudzība 2” nodrošina vismaz tādu pašu uzraudzību un novērošanas garantijas pret negodīgām subsīdijām un dempingu kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 1241/2009 noteiktā iepriekšējas uzraudzības sistēma attiecībā uz dažu dzelzs un tērauda ražojumu importu;

46.

uzsver, ka tērauda izstrādājumu taisnīgu tirdzniecību iespējams īstenot tikai ievērojot darba ņēmēju pamattiesības un vides standartus;

47.

uzskata, ka ES uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) un darbinieku dalības standarti Eiropas uzņēmumiem ir jāīsteno arī trešās valstīs un ka jāveicina reģionālā attīstība;

48.

mudina Komisiju īstenot ierosinātos pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi koksa oglēm;

49.

lūdz Komisiju veicināt finanšu tirgu regulējuma reformu, lai nepieļautu spekulatīvas tērauda, kā arī izejvielu cenu svārstības, un nodrošināt cenu pārredzamību un uzlabot tērauda un izejvielu piegādes drošību;

50.

mudina Komisiju aizsargāt Eiropas tēraudu, īstenojot tiesību aktus, lai sertificētu nerūsējošā tērauda galapatēriņu un tā ķīmisko un fizisko sastāvu, cita starpā ieviešot kvalitātes sertifikāciju ar tēraudu saistītiem izstrādājumiem, kas spēj aizsargāt ES ražošanu no nesertificētiem izstrādājumiem;

51.

atbalsta Komisijas rīcības priekšlikumu cīņai pret nelegālajiem tērauda izstrādājumu tirgiem; mudina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējamos pasākumus, lai cīnītos pret izvairīšanos no PVN maksāšanas;

52.

norāda, ka progresīvu tehnoloģiju plaša izplatīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai īstenotu CO2 emisiju samazināšanas plānu, kas paredzēts Ceļvedī 2050. gadam; atzinīgi vērtē programmas ULCOS mērķi, proti, noteikt un attīstīt novatoriskas tērauda ražošanas tehnoloģijas ar ļoti zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī SPIRE un citas programmas, kas paredzētas tādu jaunu tērauda marku, ražošanas un pārstrādes procesu, kā arī uzņēmējdarbības modeļu izstrādāšanai, kas palielina vērtību, veicina efektivitāti un ilgtspējību, atbalstot Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspēju;

53.

aicina Komisiju īstenot tālejošu inovācijas politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgus, energoefektīvus un inovatīvus izstrādājumus un nostiprinātu ES konkurētspēju pieaugošā pasaules līmeņa konkurencē;

54.

atzinīgi vērtē ogļu un tērauda jomas īpašo instrumentu, piemēram, Ogļu un tērauda pētniecības fonda, rezultātus, un mudina Komisiju turpināt īstenot kopš 2002. gada aizsākto virzienu;

55.

uzskata, ka ir jāpaplašina atbalsts, lai veiktu inovācijas darbībās, kas ir saistītas ar tērauda ražošanu, un tādējādi programmā “Apvārsnis 2020” ir jāievieš EIB finanšu mehānismi, lai veicinātu tērauda ražošanas uzņēmumu un atbilstošo reģionu sadarbību pētniecības, attīstības un inovāciju jomās, ekonomiskās darbības ilgtspējības veicināšanai;

56.

piekrīt Komisijai, ka programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros uzmanība jāpievērš jaunām tehnoloģijām un tīrākām, enerģijas un resursu ziņā efektīvākām tehnoloģijām veltītiem demonstrējuma un izmēģinājuma projektiem;

57.

uzskata, ka ir jāizveido stimulēšanas mehānismi, kas mudinātu lielās daudznacionālās grupas ieguldīt pētniecībā un izstrādē teritorijās, kurās tās veic savas rūpnieciskās darbības, atbalstot nodarbinātību un attīstību attiecīgajos reģionos;

58.

atzīst ar progresīvu tehnoloģiju attīstību, atjaunošanu, demonstrēšanu un izmantošanu saistītos lielos finanšu riskus; atbalsta kopu veidošanu, sadarbību pētniecības jomā un privātā un publiskā sektora partnerību, piemēram, SPIRE un EMIRI; mudina tādu novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu kā dalīta riska finanšu instrumenti, kas piešķir prioritāru piekļuvi tērauda nozarēm, kuras pārdzīvo krīzi; aicina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku izveidot ilgtermiņa finansēšanas sistēmu tērauda nozares projektiem;

59.

prasa Komisijai turpināt Eiropas inovācijas partnerības izejvielu jomā īstenošanu attiecībā uz tēraudrūpniecību un attiecībā uz visā izejvielu vērtības ķēdē, jo īpaši saistībā ar pārstrādes metodēm un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem;

60.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.