1.            Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013.) stājās spēkā 2013. gada 30. maijā. Eurozonā (EZ) minētā regula papildina Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) — Eiropas pamatdokumentu budžeta uzraudzības jomā — un ir pamatota ar to. Šī regula konkrēti un pārliecinoši nostiprina visās EZ dalībvalstīs piemērojamos uzraudzības mehānismus.

Regulā (ES) Nr. 473/2013 EZ dalībvalstīm paredzēti jauni budžeta uzraudzības elementi, kas nodrošinās labāku pārredzamību, pieņemot ar budžetu saistītus lēmumus, un labāku budžeta savstarpēju saskaņošanu valstu starpā kopš 2014. gada budžeta cikla. Saskaņotajā regulējumā par budžeta plānu projektiem un parāda vērtspapīru emisijas ziņojumiem, ko Komisija pieņēmusi paziņojumā COM(2013) 490 final un kas ietverts rīcības kodeksā[1], ir minētas visas kopīgi pieņemtās pamatnostādnes. Pieredze, kas gūta kopš 2013. gada maija īstenojot Regulu (ES) Nr. 473/2013, ir pierādījusi, ka būtu vērts skaidrāk precizēt dažus ziņošanas procesa elementus, un tos vajadzētu mainīt, kā noteikts minētajā paziņojumā.

Proti, tiks piemērots šāds Komisijas paziņojuma "Saskaņots regulējums par budžeta plānu projektiem un parāda vērtspapīru emisijas ziņojumiem eurozonā" (COM(2013) 490 final) grozījums:

4. lappusē uzskaitījuma otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

- izdevumu pusē būtu jānorāda, vai attiecīgā pasākuma mērķis ir:

o darbinieku atalgojums (EKS kods D.1);

o starppatēriņš (EKS kods P.2);

o sociālie maksājumi (sociālie pabalsti, izņemot sociālos pārvedumus natūrā un sociālos pārvedumus natūrā, ko nodrošina tirgus ražotāji, EKS kodi: D.62, D.632), no kuriem attiecīgā gadījumā būtu jānorāda arī bezdarbnieku pabalsti, tostarp naudas pabalsti, un sociālie pārvedumi natūrā;

o procentu izdevumi (EKS kods D.41);

o subsīdijas (EKS kods D.3);

o bruto pamatkapitāla veidošana (EKS kods P.51g);

o kapitāla pārvedumi (EKS kods D.9);

o citi izdevumi (EKS kodi: D.29+D.4 {izņemot D.41} +D.5+D.7+P.52+P.53+NP+D.8).

Turklāt 1.a, 1.b, 2.a, 2.b, 3. un 4.a tabulu pielikuma "Budžeta plānu projektu uzbūves paraugs un tajos iekļaujamās tabulas" B iedaļā "BUDŽETA PLĀNU PROJEKTOS IEKĻAUJAMĀS TABULAS"[2] aizstāj ar atjauninātām tabulām.

Visbeidzot, 3. iedaļu (ieskaitot III un IV tabulu) 7. un 8. lpp. aizstāj ar grozīto tekstu (un tabulām).

COM(2013) 490 final aizstāj ar šo paziņojumu. 

2.            Specifikācijas par budžeta plānu projektu noformējumu un saturu

Turpmāk minētās pamatnostādnes būtu jāuzskata par labas prakses kodeksu un kontrolsarakstu, kas dalībvalstīm jāizmanto, sagatavojot budžeta plānu projektus (BPP). Dalībvalstīm ir jāievēro šīs pamatnostādnes un jāpamato visas neatbilstības.

Būtībā budžeta plāna projektam vajadzētu būt atjauninātu, standartizētu stabilitātes programmu tabulu kopumam, kas papildināts ar precīzu informāciju par BPP norādītajiem pasākumiem.

Ievērojot pašreizējās stabilitātes un konverģences programmu pamatnostādnes, būtu jāizmanto koncepcijas, kas atbilst Eiropas līmenī, jo īpaši Eiropas Kontu sistēmas (EKS) ietvaros, noteiktajiem standartiem.

Budžeta plāna projektā vajadzētu būt redzamam, kādi ir iemesli iespējamām novirzēm no jaunākās stabilitātes programmas budžeta stratēģijas. Tāpēc papildus nākamā gada datiem, t. i., tā gada datiem, kuram tiek gatavots budžets (pielikuma standartizētajās tabulās — t+1 gads), būtu jāiekļauj arī attiecīgās aplēses par pašreizējo gadu (pielikuma standartizētajās tabulās — t gads), kā arī iepriekšējā gada rezultāti (pielikuma standartizētajās tabulās — t-1 gads), turklāt atbilstoši datiem, par kuriem ziņots pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

A. Neatkarīgas makroekonomiskās prognozes un pieņēmumi. Kopējo budžeta pasākumu paredzamā ietekme uz ekonomikas izaugsmi

BPP būtu jāizstrādā, ņemot vērā neatkarīgas makroekonomiskas prognozes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. panta 3. punktā. Attiecīgi pielikumā iekļautajās BPP tabulās (1.a, 1.b, 1.c, 1.d tabula) aprakstītas galvenās ekonomikas attīstības tendences un svarīgi ekonomikas mainīgie lielumi, kas izmantoti BPP sagatavošanā.

Konkrēti 1.a tabulā ir dati par t-1 gadā novēroto reālā IKP pārmaiņu tempu un par t un t+1 gadam prognozēto reālā IKP pārmaiņu tempu. Šajos t un t+1 gadam prognozētajos izaugsmes rādītājos būtu jāiekļauj BPP plānoto kopējo budžeta pasākumu paredzamā ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Tādējādi, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta g) apakšpunktu, kopējo budžeta pasākumu paredzamo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ieteicams norādīt 1.a tabulā vai citādi detalizēti izklāstīt metodiskajā pielikumā.

Makroekonomisko prognožu pamatpieņēmumi būtu jāapraksta pielikuma 0.i) tabulā. Pārējos galvenos pieņēmumus, ko parasti izmanto makroekonomisko prognožu veidošanai, apraksta 0.ii) tabulā. Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis šos pieņēmumus pārbaudītu, mēģinot apkopot neatkarīgo makroekonomisko prognožu pamatošanai izmantotos pieņēmumus.

Dalībvalstīm būtu arī skaidri jānorāda, vai neatkarīgās makroekonomiskās prognozes ir neatkarīgās struktūras sniegtas vai apstiprinātas.

B. Budžeta mērķi

Vispārējās valdības bilances budžeta mērķi, sadalot tos pa vispārējās valdības apakšsektoriem (centrālā valdība, pavalsts vai reģionālā valdība dalībvalstīs ar federālu vai galvenokārt decentralizētu institucionālo sistēmu, pašvaldība un sociālais nodrošinājums), būtu jānorāda attiecīgajās tabulās, kas arī iekļautas pielikumā. Kā minēts Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 2. punktā, Komisijai būtu jānovērtē arī tas, vai BPP atbilst SIP noteiktajiem budžeta politikas pienākumiem. Lai šāds novērtējums būtu īstenojams, šajā sadaļā ir prasīts iekļaut informāciju arī par strukturāliem budžeta mērķiem un vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem. Atbilstību parāda kritērijam novērtē, salīdzinot ar parāda attīstības tendenču datiem, kam būtu jāatbilst iepriekš detalizēti izstrādātiem budžeta mērķiem un makroekonomiskajām prognozēm. Šo informāciju, kas prasīta pielikuma 2.a, 2.b un 2.c tabulā, varētu papildināt ar datiem par iespējamām saistībām, kas varētu ietekmēt valdības parāda stāvokli.

Lai gūtu visaptverošu pārskatu par valdības bilanci un budžeta stratēģiju kopumā, būtu jāsniedz informācija par izdevumu un ieņēmumu mērķiem un to galvenajiem komponentiem. Šī informācija ir pielikuma 4.a tabulā. Ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, ko piemēro, lai noteiktu izdevumu palielināšanos, kas jāvērtē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu, kur noteikta izdevumu kopsumma, BPP iekļauj arī valdības izdevumu plānoto pieaugumu, ko īpaši ņem vērā, aprēķinot izdevumu kopsummu.

Vispārējās valdības izdevumu sadalījumu pa funkcijām norāda attiecīgajās pielikuma tabulās. Ja iespējams, dalībvalstis tiek mudinātas šo informāciju sniegt, iedalot to kategorijās, kas detalizēti aprakstītas valdības funkciju klasifikācijā (COFOG). Jebkurā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu attiecīgā informācija par vispārējās valdības izdevumiem izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai būtu jāsniedz ierosinātajā tabulā vai citādi detalizēti jāizklāsta BPP.

C. Publiskie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā un diskrecionārie budžeta pasākumi

Katrai dalībvalstij būtu pienācīgi jāparedz nākamā gada izdevumu un ieņēmumu plāns nemainīgas politikas gadījumā (t. i., provizoriskais budžets, neiekļaujot jaunos pasākumus, kas ierosināti budžeta procedūras gaitā) un jāpublisko pieņēmumi, metodika un attiecīgie rādītāji, kas to pamato. Pieņēmums nemainīgas politikas gadījumā izriet no ieņēmumu un izdevumu attīstības tendenču ekstrapolācijas, ko veic pirms nākamā gada budžeta procedūras gaitā pieņemto diskrecionāro budžeta pasākumu ietekmes iekļaušanas. Izdevumu un ieņēmumu puses prognožu rezultātus, pieņēmumus pamatojot ar nemainīgu politiku, norāda pielikuma 3. tabulā, vienlaikus ar 5.a, 5.b un 5.c tabulu kopu aprakstot un apkopojot diskrecionāros pasākumus, ko pieņem dažādi apakšsektori, lai sasniegtu budžeta mērķus.

Šajās trīs tabulās būtu jāiekļauj dažādu apakšsektoru veikto pasākumu pilnīgs tehniskais apraksts, ko papildina informācija par attiecīgā pasākuma pamatojumu, veidu un īstenošanu. Detalizēti un atbilstoši EKS noteikumiem būtu jāizklāsta arī budžeta pasākumu mērķis, norādot, vai attiecīgais pasākums ir diskrecionārs izdevumu vai ieņēmumu pasākums. Vēl precīzi būtu jānorāda izdevumu vai ieņēmumu puses attiecīgais komponents, kuram paredzēts diskrecionārais pasākums. Tādējādi būs iespējams salīdzināt mērķus un nemainīgas politikas rezultātus. Tātad:

-  izdevumu pusē būtu jānorāda, vai attiecīgā pasākuma mērķis ir:

o  ražošanas un importa nodokļi (EKS kods D.2),

o  kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u. tml. (EKS kods D.5),

o  kapitāla nodokļi (EKS kods D.91),

o  sociālās iemaksas (EKS kods D.61),

o  īpašuma ienākums (EKS kods D.4),

o  citi ienākumi (EKS kodi: P.11+P.12+P.131+D.39+D.7+D.9 {izņemot D.91});

-  izdevumu pusē būtu jānorāda, vai attiecīgā pasākuma mērķis ir:

o  darbinieku atalgojums (EKS kods D.1),

o  starppatēriņš (EKS kods P.2),

o  sociālie maksājumi (sociālie pabalsti, izņemot sociālos pārvedumus natūrā un sociālos pārvedumus natūrā, ko nodrošina tirgus ražotāji, EKS kodi: D.62, D.632), no kuriem attiecīgā gadījumā norāda arī bezdarbnieku pabalstus, tostarp naudas pabalstus, un sociālos pārvedumus natūrā,

o  procentu izdevumi (EKS kods D.41),

o  subsīdijas (EKS kods D.3),

o  bruto pamatkapitāla veidošana (EKS kods P.51g),

o  kapitāla pārvedumi (EKS kods D.9),

o  citi ienākumi (EKS kodi: D.29+D.4 {izņemot D.41} +D.5+D.7+P.52+P.53+NP+D.8).

Būtu jānorāda arī pasākumu īstenošanas laika profils, lai nošķirtu pasākumus ar pagaidu ietekmi uz budžetu, kas neizraisa ilgstošas budžeta stāvokļa pārmaiņas (t. i., ieņēmumu vai izdevumu pastāvīgajā līmenī) dažādos laika posmos, no pasākumiem ar pastāvīgu ietekmi uz budžetu, kas izraisa ilgstošas budžeta stāvokļa pārmaiņas (t. i., ieņēmumu vai izdevumu pastāvīgajā līmenī) dažādos laika posmos. Regulā (ES) Nr. 473/2013 noteikts, ka aprakstam jābūt detalizētam attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru paredzamā ietekme uz budžetu ir lielāka nekā 0,1 % no IKP, savukārt tie pasākumi, kuru ietekme uz budžetu ir mazāka par šo robežvērtību, ir tikai jāidentificē un jānorāda to kopējā ietekme uz budžetu. Mazākus pasākumus, kas ietekmē to pašu ieņēmumu/izdevumu kategoriju, iespēju robežās varētu grupēt pēc būtības. Tomēr Ekonomikas un finanšu komitejā dalībvalstis ir vienojušās uzlabot informācijas sniegšanu par diskrecionāriem nodokļu pasākumiem (DTM) un apņēmušās detalizēti aprakstīt visus tos DTM, kuru ietekme uz budžetu ir vismaz 0,05 % no IKP. Tādējādi, lai izstrādātu BPP un uzlabotu ziņošanas prasību saskaņotību, dalībvalstis tiek mudinātas sniegt arī detalizētu informāciju par visiem diskrecionāriem budžeta pasākumiem, kuru paredzamā ietekme uz budžetu ir lielāka par 0,05 % no IKP.

BPP jāiekļauj arī informācija par diskrecināro pasākumu paredzamo ietekmi uz budžetu pielikuma katra 5.a, 5.b un 5.c tabulā norādītā apakšsektora līmenī. Visu pasākumu ietekmi uz budžetu ieraksta kā papildu ietekmi — pretēji budžeta ietekmes norādīšanai līmeņos —, salīdzinot ar iepriekšējā gada bāzes prognozi. Tas nozīmē, ka vienkārši pastāvīgi pasākumi būtu jāieraksta, norādot, ka to ietekme ieviešanas gadā(-os) bija +/– X un citādi neitrāla, t. i., vispārējo ietekmi uz ieņēmumu vai izdevumu līmeni nedrīkst anulēt. Ja kāda pasākuma ietekme laika gaitā mainās, tabulā būtu jānorāda tikai papildu ietekme[3]. Vienreizējie pasākumi pēc būtības būtu vienmēr jāieraksta, norādot, ka to ietekme uz budžetu pirmajā gadā ir +/-X, bet nākamajā gadā to ietekme ir -/+ X, t. i., kopējai ietekmei uz ieņēmumu vai izdevumu līmeni divos secīgos gados jābūt neitrālai[4].

Atbilstoši katram konkrētam pasākumam dalībvalstīm būtu attiecīgi jāpielāgo šo trīs tabulu izmēri, lai tajās būtu pietiekams skaits aiļu, kas vajadzīgas, lai atspoguļotu pilnīgu ietekmi uz budžetu laika gaitā. Tāpat BPP būtu jāapraksta arī pieņēmumi, kas pamato aprēķinus katra pasākuma ietekmei uz budžetu (piemēram, nodokļu bāzes elastīgums vai attīstība). Vēl BPP būtu jānorāda grāmatvedības prakse, kas izmantota datu paziņošanai, — parasti šos datus ziņojumā norāda pēc uzkrāšanas principa, taču, ja tas nav iespējams, būtu skaidri jānorāda, ka paziņotās vērtības pamato naudas līdzekļi.

D. Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi un konkrētai valstij adresēti ieteikumi

Detalizētu informāciju par to, kā pieņemtie pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus vai valsts mērķus, kas noteikti saskaņā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, iekļauj pielikuma 6.a un 6.b tabulā.

E. Norādes par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo distributīvo ietekmi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu BPP būtu jānorāda arī informācija par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo distributīvo ietekmi.

Tā kā vairākums dalībvalstu savā budžetā jau iekļauj kvalitatīvus apsvērumus par fiskālo pasākumu distributīvo ietekmi, kvantitatīvas aplēses izmanto retāk. Budžeta pasākumu distributīvās ietekmes kvantitatīva aprēķināšana bez šaubām ir sarežģīts uzdevums. Tāpēc pielikumā nav ietverta standartizēta tabula šā BPP aspekta atspoguļošanai; tieši pretēji — dalībvalstīm iespēju robežās būtu jāsniedz kvalitatīvā informācija un kvantitatīvās aplēses par budžeta pasākumu distributīvo ietekmi, to norādot katras dalībvalsts konkrētajiem pasākumiem un pieejamajām analītiskajām sistēmām vispiemērotākajā veidā.

F. BPP un jaunākās stabilitātes programmas salīdzinājums

Pielikuma 7. tabulā BPP norādītie budžeta mērķi un prognozes nemainīgas politikas gadījumā ir salīdzināti ar mērķiem un prognozēm jaunākajā stabilitātes programmā. Būtu pienācīgi jāpaskaidro iespējamās atšķirības pagātnē un plānotie dati, ņemot vērā stabilitātes programmā ietvertos datus.

G. Metodikas pielikums

Visbeidzot, pielikuma 8. tabulā ir metodikas aspekti, kas būtu jāiekļauj BPP. Šajā metodikā būtu jāiekļauj budžeta procedūrā izmantotu dažādu aplēšu paņēmienu detalizēts apraksts, kā arī to attiecīgās iezīmes un izmantotie pieņēmumi. Ja kopējo budžeta pasākumu paredzamā ietekme uz ekonomikas izaugsmi nav norādīta 1.a tabulā, tad tā būtu jānorāda šajā pielikumā.

3.            Pamatnostādnes par parāda vērtspapīru emisijas ziņojumu noformējumu un saturu

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 8. panta 2. punktu šajā sadaļā eurozonas dalībvalstīm ir noteikts saskaņots noformējums un saturs ziņojumu sniegšanai par valsts parāda vērtspapīru emisijas plāniem.

Lai valsts parāda vērtspapīru emisijas plānus iekļautu fiskālās uzraudzības sistēmā, tie būtu jāpapildina ar vispārīgu informāciju par valsts budžeta vispārējām finansēšanas vajadzībām. Tāpēc ir jāiesniedz divi ziņojumi: gada un ceturkšņa ziņojums.

Ņemot vērā nepieciešamību elastīgi pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem, informāciju, kas attiecas uz nākotni, šajos ziņojumos uzskata par norādošu un atkarīgu no tirgus apstākļiem. Ņemot vērā šīs informācijas iespējamo slepenību, minētie ziņojumi principā nebūtu jāpublisko.

1.            Gada ziņojumā būtu jāiekļauj šāda informācija:

- vispārīga informācija par valsts budžeta vispārējām finansēšanas vajadzībām, piemēram, i) tādu vērtspapīru dzēšana, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai ilgāks, ii) tādu vērtspapīru krājums, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir mazāks par gadu, iii) neto finansējums naudā un (iv) naudas līdzekļu deficīts/pārpalikums;

- nākamā gada emisijas plāni, arī sadalījums īstermiņa un vidēja līdz ilgtermiņa vērtspapīros;

- un centrālās valdības uz EKS balstītais deficīts/pārpalikums nākamajam gadam, izmantojot tālāk norādīto veidni.

III tabula. Veidne, kas jāiekļauj parāda vērtspapīru emisijas gada ziņojumos[5]

Kopējais vajadzīgais finansējums (miljonos EUR) || Finansēšanas plāns (miljonos EUR) ||

Tādu vērtspapīru dzēšana, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai ilgāks || Valdības parādzīmju un komerciālo vērtspapīru krājums iepriekšējā gada beigās || Neto finansējums naudā || Kopējais vajadzīgais refinansējums || Naudas līdzekļu deficīts/pārpalikums || Cits || Kopā || Īstermiņa parāda vērtspapīru krājuma pārmaiņas (valdības parādzīmes un komerciālie vērtspapīri) || Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa || Cits || Kopā || EKS deficīts/pārpalikums (S.1311) (miljonos EUR)

(1) (2) || (3) || (4 = 1+2+3) || (5) || (6) || (7 = 4+5+6) || (8) || (9) || (10) || (11 = 2+8 +9+10) || (12)

|| || || || || || || || || || ||

Visas summas būtu jānorāda miljonos euro. Ziņojums būtu jāiesniedz Komisijai vismaz vienu nedēļu pirms kalendāra gada beigām.

2.            Ceturkšņa ziņojumā būtu jānorāda emisijas plāni ceturksnim (neapkopoti), arī sadalījums īstermiņa un vidēja termiņa līdz ilgtermiņa vērtspapīros. Tajā būtu jāietver gan bruto emisija, gan neto emisija. Nākamā(-o) ceturkšņa(-u) (q+1) emisijas plāni būtu jāpapildina ar datiem par faktisko emisiju iepriekšējā ceturksnī (q-1), kā arī aplēsi par pašreizējā ceturkšņa (q) emisiju, izmantojot tālāk norādīto veidni. Lai gan normālākos tirgus apstākļos paredzētās emisijas plāni principā būtu jāpaziņo par vairākiem nākamajiem ceturkšņiem, pašreizējos tirgus apstākļos varētu būt sarežģīti sniegt šādas emisijas prognozes vai šādas informācijas vērtība būtu ierobežota. Tāpēc tiek ierosināts, ka šāds ziņojums būtu jāsniedz tikai par nākamo tuvāko ceturksni.

IV tabula. Veidne, kas jāiekļauj parāda vērtspapīru emisijas ceturkšņa ziņojumos[6],[7]

|| Finansēšanas plāns (miljonos EUR)

Bruto emisija || Dzēšana || Neto emisija

Īstermiņa (valdības parādzīmes un komerciālie vērtspapīri)* || Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa || Cits || Kopā || Īstermiņa (valdības parādzīmes un komerciālie vērtspapīri) || Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa || Cits || Kopā || Īstermiņa (valdības parādzīmes un komerciālie vērtspapīri) || Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa || Cits

(1) (2) || (3) || (4= 1+2+3) || (5) || (6) || (7) || (8= 5+6+7) || (9=1-5) || (10=2-6) || (11=3-7)

q-1 (iepriekšējais ceturksnis) || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati

q (pašreizējais ceturksnis) || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse

q+1 (nākamais ceturksnis) || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots || plānots

* Ziņot par faktisko emisiju, t. i., arī vairākkārt uzskaitot to vekseļu pagarināto termiņu, kuru dzēšanas termiņš ir 1 mēnesis.

Visas summas būtu jānorāda miljonos euro. Ziņojums Komisijai būtu jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms nākamā ceturkšņa sākuma.

Uzskata, ka periodiska ziņošana par emisijas plāniem reizi ceturksnī ir vajadzīga, lai pareizi līdzsvarotu finansēšanas plānu pārredzamības un paredzamības uzlabošanas pasākumus, no vienas puses, un saglabātu pietiekamu emisijas stratēģiju un procedūru izvēles brīvību, no otras puses.

Ja ir pieejami dati, dalībvalstis tiek mudinātas sniegt salīdzināmas veidnes ar līdzīgu informāciju par valsts aģentūrām un reģionālajām vai vietējām pašvaldībām.

[1] Specifikācijas par divu tiesību aktu kopuma īstenošanu un Pamatnostādnes par budžeta projektu plānu, ekonomikas partnerības programmu un parāda vērtspapīru emisijas ziņojumu formātu un saturu, 2013. gada jūlijs.

[2] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti. Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana nav obligāta, bet ir ļoti vēlama. Datu norādīšana par t + 2 līdz t + 4 gadiem nav obligāta, bet ir ļoti vēlama tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta parādsaistību noteikums.

[3] Piemēram, pasākumam, kas ietekmē budžetu t gada jūlijā, pirmajā gadā kopējā ietekme var būt 100, bet nākamajos gados — 200. Ziņojumu tabulās šo ietekmi uzrāda kā +100 t gadā un vēlreiz +100 (pieaugums) — t+1 gadā. Pasākuma kopējo ietekmi attiecīgajā gadā iespējams atvasināt kā pieaugumu kopējo ietekmi no ieviešanas sākuma.

[4] Vienreizēji pasākumi, kuri attiecas uz vairāk nekā vienu gadu (piemēram, nodokļu amnestija, kas rada ienākumus nākamajos divos gados), būtu jāuzrāda kā divi atsevišķi pasākumi, viens — kā pasākums, kam sākotnējā ietekme ir t gadā, bet otrs — kam sākotnējā ietekme ir t+1 gadā.

[5] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana nav obligāta, bet ir ļoti vēlama.

[6] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana nav obligāta, bet ir ļoti vēlama.

Datu sniegšana par naudas pārvaldības instrumentiem (piemēram, komerciāliem vērtspapīriem vai repo darījumiem) ir obligāta attiecībā uz pagātnes datiem (par q un q-1). Datu sniegšana par naudas pārvaldības instrumentiem attiecībā uz nākotnes datiem (q+1) nav obligāta, bet ir ļoti vēlama.

[7] Stabilizējoties Eiropas valsts parāda vērtspapīru tirgiem, ziņojuma tvērums tiks pārskatīts.

PIELIKUMS. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTU UZBŪVES PARAUGS UN TAJOS IEKĻAUJAMĀS TABULAS[1]

A. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTU UZBŪVES PARAUGS

1. Makroekonomiskās prognozes

2. Budžeta mērķi

3. Prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā

4. Izdevumu un ieņēmumu mērķi. Vispārējās valdības izdevumi funkciju dalījumā

5. Budžeta projektā iekļautie diskrecionārie pasākumi

6. Budžeta plāna projekta, Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķu un konkrētai valstij adresēto ieteikumu iespējamā savstarpējā saikne

7. Salīdzinājums ar jaunāko stabilitātes programmu (SP)

8. Galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu distributīvā ietekme

Pielikums. Metodikas aspekti, arī kopējo budžeta pasākumu paredzamā ietekme uz ekonomikas izaugsmi

B. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTOS IEKĻAUJAMĀS TABULAS

1. Makroekonomiskās prognozes

0.i) tabula. Pamatpieņēmumi

|| t-1 gads || t gads || t+1 gads

Īstermiņa procentu likme1 (gada vidējā) || || ||

Ilgtermiņa procentu likme (gada vidējā) || || ||

USD/EUR maiņas kurss (gada vidējais)  || || ||

Nominālais efektīvais valūtas maiņas kurss || || ||

IKP pieaugums pasaulē, izņemot ES || || ||

IKP pieaugums ES || || ||

Attiecīgo ārvalstu tirgu izaugsme || || ||

Importa apjoms pasaulē, izņemot ES || || ||

Naftas cenas (Brent, USD par barelu) || || ||

1/ Ja vajadzīgs, tikai tehniski pieņēmumi. || ||

0.ii) tabula. Galvenie pieņēmumi. Orientējošs saraksts. (Līdzīgu informāciju var sniegt arī citos formātos.)

|| t-1 gads || t gads || t+1 gads

1. Ārējie apstākļi ||

a. Preču cenas || || ||

b. Vācijas valsts obligāciju procentu likmju starpības || || ||

|| || ||

2. Fiskālā politika ||

a.  Vispārējās valdības neto aizdevumi/neto aizņēmumi || || ||

b. Vispārējās valdības parāds || || ||

|| || ||

3. Monetārā politika/finanšu sektors/procentu likmju pieņēmumi ||

a. Procentu likmes || || ||

i. Euribor || || ||

ii. Noguldījumu procenti || || ||

iii. Aizdevumu procentu likmes || || ||

iv. Procenti valdības obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir 10 gadi || || ||

b. Noguldījumu attīstība || || ||

c.  Aizdevumu attīstība || || ||

d. Ienākumus nenesošu aizdevumu tendences || || ||

|| || ||

4. Demogrāfiskās tendences ||

a.  Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novērtējums || || ||

b.  Atkarības rādītāji || || ||

|| || ||

5. Struktūrpolitika ||

|| || ||

1.a tabula. Makroekonomiskās izredzes

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+3 gads || t+4 gads ||

|| || Līmenis || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps ||

1. Reālais IKP || B1*g || || || || || ||

No tā || || ||

1.1. Saistīts ar kopējo budžeta pasākumu paredzamo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi1 || || --- || --- || || || ||

2. Potenciālais IKP || || || || || || ü || ü || ü

ieguldījums: || || || || || || ||

- darbaspēka || || || || || ||

- kapitāla || || || || || ||

- kopējā ražīguma faktora || || || || || ||

3. Nominālais IKP || B1*g || || || || || ü || ü || ü ||

Reālā IKP komponenti || || ||

4. Privātie galapatēriņa izdevumi || P.3 || || || || || ||

5. Valdības galapatēriņa izdevumi || P.3 || || || || ||

6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51g || || || || ||

7. Krājumu pārmaiņas un neto vērtslietu iegāde (% no IKP) || P.52 + P.53 || || || || ||

8. Preču un pakalpojumu eksports || P.6 || || || || ||

9. Preču un pakalpojumu imports || P.7 || || || || ||

Ieguldījums reālā IKP pieaugumā || || ||

10. Iekšzemes galīgais pieprasījums || || || - || || || ||

11. Krājumu pārmaiņas un neto vērtslietu iegāde || P.52 + P.53 || || - || || ||

12. Preču un pakalpojumu ārējais saldo || B.11 || || - || || ||

1/ Šeit norādīt BPP kopējo budžeta pasākumu paredzamo ietekmi uz reālā IKP pieaugumu.

1.b tabula. Cenu pārmaiņas                                                                                                                                

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+3 gads || t+4 gads

|| || Līmenis || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps

1. IKP deflators || || || || || || ü || ü || ü

2. Privātā patēriņa deflators || || || || || ||

3. SPCI || || || || ||

4. Publiskā patēriņa deflators || || || || ||

5. Ieguldījumu deflators || || || || ||

6. Eksporta cenu deflators (preces un pakalpojumi) || || || || ||

7. Importa cenu deflators (preces un pakalpojumi) || || || || ||

1.c tabula. Darba tirgus attīstības tendences

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads

|| || Līmenis || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps || pārmaiņu temps

1. Nodarbinātība, cilvēki1 || || || || ||

2. Nodarbinātība, nostrādātās stundas2 || || || || ||

3. Bezdarba līmenis (%)3 || || || || ||

4. Darba ražīgums, cilvēki4 || || || || ||

5. Darba ražīgums, nostrādātās stundas || || || || ||

6. Darbinieku atalgojums || D.1 || || || ||

7. Katra darbinieka atalgojums || || || || ||

|| || || || ||

|| || || || ||

|| || || || ||

|| || || - || ||

|| || || - || ||

1/ Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nacionālo kontu definīcijas iekšzemes koncepcija.

2/ Nacionālo kontu definīcija.

3/ Saskaņota definīcija, Eurostat; līmeņi.

4/ Reālais IKP uz vienu nodarbināto.

5/ Reālais IKP uz vienu nostrādāto stundu.             

1.d tabula. Sektoru bilances       

|| EKS kods || t-1 gads || t gads || t+1 gads

1. Neto aizdevumi/neto aizņēmumi pārējai pasaulei/no pārējās pasaules || B.9 || % no IKP || % no IKP || % no IKP

no tiem: ||

- Preču un pakalpojumu saldo || || || ||

- Primāro ienākumu un pārvedumu saldo || || || ||

- Kapitāla konts || || || ||

2. Privātā sektora neto aizdevumi/neto aizņēmumi || B.9 || || ||

3. Vispārējās valdības neto aizdevumi/neto aizņēmumi || B.9 || || ||

4. Statistiskā novirze || || || ||

2. Budžeta mērķi

2.a tabula. Vispārējās valdības budžeta mērķi apakšsektoru dalījumā

|| EKS kods || t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+3 gads || t+4 gads

|| || % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

Apakšsektoru neto aizdevumi (+)/neto aizņēmumi (-) (B.9)1 || || || ||

1. Vispārējā valdība || S.13 || || || ü || ü || ü

1a. Centrālā valdība || S.1311 || || ||

1b. Pavalsts valdība || S.1312 || ||

1c. Pašvaldība || S.1313 || ||

1d. Sociālās nodrošināšanas fondi || S.1314 || ||

2. Procentu izdevumi || D.41 || ||

3. Primārā bilance2 || || ||

4. Vienreizējie un citi pagaidu pasākumi3 || || || || ü || ü || ü

5. Reālais IKP pieaugums (%) (=1 1.a tabulā) || || || ||

6. Potenciālais IKP pieaugums (%) (=2 1.a tabulā) || || || || ü || ü || ü

ieguldījums: || ||

- darbaspēka || || ||

- kapitāla || || ||

- kopējā ražīguma faktora || || ||

7. Ražošanas apjoma starpība (% no potenciālā IKP) || || || || ü || ü || ü

8. Cikliskais budžeta komponents (% no potenciālā IKP) || || || || ü || ü || ü

9. Cikliski izlīdzinātā bilance (1-12) (% no potenciālā IKP) || || || ||

10. Cikliski izlīdzinātā primārā bilance (13+6) (% no potenciālā IKP) || || ||

11. Strukturālā bilance (13-8) (% no potenciālā IKP) || || || || ü || ü || ü

1/ TR-TE= B.9.

2/ Primāro bilanci aprēķina šādi: (B.9, 1. postenis) plus (D.41, 2. postenis).

3/ Zīme “plus” apzīmē vienreizējus deficīta mazināšanas pasākumus.

2.b tabula. Vispārējās valdības parāda pārmaiņas

|| EKS kods || t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+3 gads || t+4 gads

|| || % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

1. Bruto parāds1 || || || || ü || ü || ü

2. Bruto parāda attiecības pārmaiņas || || || ||

Ieguldījums bruto parāda pārmaiņās ||

3. Primārā bilance (=3. postenis 2.a tabulā) || || ||

4. Procentu izdevumi (=2. postenis 2.a tabulā) || D.41 || ||

5. Uzkrāto lielumu un plūsmu korekcija || || || || ü || ü || ü

no tās: || ||

- Atšķirības starp naudas plūsmu un uzkrājumiem2 || || ||

- Finanšu aktīvu neto akumulācija3 || || ||

no tās: ||

- ieņēmumi no privatizācijas || || ||

- Novērtējuma ietekme u. c.4 || || ||

p.m.: parāda netiešā procentu likme5 || || ||

Citi nozīmīgi mainīgie lielumi ||

6. Likvīdie finanšu aktīvi6 || || ||

7. Neto finanšu parāds (7=1-6) || || ||

8. Parāda amortizācija (esošās obligācijas) kopš iepriekšējā gada beigām || || ||

9. Parāda procentuālā daļa ārvalstu valūtā || || ||

10. Vidējais parāda dzēšanas laiks || || ||

1/ Atbilstoši definīcijai grozītajā Regulā Nr. 479/2009.

2/ Ja tas ir būtiski vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību, var nošķirt procentu izdevumu, citu izdevumu un ieņēmumu atšķirības.

3/ Ja tas ir būtiski vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību, var nošķirt valūtu un noguldījumus, valsts parāda vērtspapīrus, valdības kontrolētos uzņēmumus un starpību starp kotētām un nekotētām akcijām.

4/ Ja tas ir būtiski vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību, var nošķirt pārmaiņas, kas radušās valūtas maiņas kursa svārstību dēļ un sekundārajā tirgū veiktu darbību dēļ.

5/ Nosaka, dalot procentu izdevumus ar iepriekšējā gada parāda līmeni.

6/ Likvīdie aktīvi šeit definēti kā AF.1, AF.2, AF.3 (konsolidējot attiecībā uz vispārējo valdību, tas ir, izņemot finanšu pozīcijas starp valdības struktūrvienībām), A.F511, AF.52 (tikai tad, ja kotēti biržā).

2.c tabula. Potenciālās saistības

|| t gads || t+1 gads

|| % no IKP || % no IKP

Valsts garantijas || ||

No tām: saistītas ar finanšu sektoru || ||

3. Prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā[2]

3. tabula. Vispārējās valdības prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā galveno komponentu dalījumā

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

Vispārējā valdība (S13) || || % no IKP || % no IKP

1. Kopējie ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā || TR || ||

No tiem ||

1.1. Ražošanas un importa nodokļi || D.2 || ||

1.2. Kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u. tml. || D.5 || ||

1.3. Kapitāla nodokļi || D.91 || ||

1.4. Sociālās iemaksas || D.61 || ||

1.5. Īpašuma ienākums  || D.4 || ||

1.6. Citi1 || || ||

p.m.: nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91-D.995)2 || || ||

2. Kopējie izdevumi nemainīgas politikas gadījumā || TE3 || ||

No tiem ||

2.1. Darbinieku atalgojums  || D.1 || ||

2.2. Starppatēriņš || P.2 || ||

2.3. Sociālie maksājumi || D.62+D.632 || ||

        no tiem bezdarbnieku pabalsti4 ||

2.4. Procentu izdevumi || D.41 || ||

2.5. Subsīdijas || D.3 || ||

2.6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51g || ||

2.7. Kapitāla pārvedumi || D.9 || ||

2.8. Citi5 || || ||

4. Izdevumu un ieņēmumu mērķi

4.a tabula. Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu mērķi galveno komponentu dalījumā

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

Vispārējā valdība (S13) || || % no IKP || % no IKP

1. Kopējie mērķa ieņēmumi || TR || ||

No tiem ||

1.1. Ražošanas un importa nodokļi || D.2 || ||

1.2. Kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u. tml. || D.5 || ||

1.3. Kapitāla nodokļi || D.91 || ||

1.4. Sociālās iemaksas || D.61 || ||

1.5. Īpašuma ienākums  || D.4 || ||

1.6. Citi1 || || ||

p.m.: nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91-D.995)2 || || ||

2. Kopējie mērķa izdevumi || TE3 || ||

No tiem ||

2.1. Darbinieku atalgojums  || D.1 || ||

2.2. Starppatēriņš || P.2 || ||

2.3. Sociālie maksājumi || D.62+D.632 || ||

        no tiem bezdarbnieku pabalsti4 ||

2.4. Procentu izdevumi (=2. postenis 2.a tabulā) || D.41 || ||

2.5. Subsīdijas || D.3 || ||

2.6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51 || ||

2.7. Kapitāla pārvedumi || D.9 || ||

2.8. Citi5 || || ||

1/ P.11+P.12+P.131+D.39rec+D.7rec+D.9rec (izņemot D.91rec).

2/ Ieskaitot ES iekasētos nodokļus un ietverot korekciju saistībā ar neiekasētajiem nodokļiem un sociālajām iemaksām (D.995) (ja piemērojams).

3/ TR-TE = B.9.

4/ Ietver sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, (D.62) un sociālos pārvedumus natūrā, ko nodrošina tirgus ražotāji, (D.632) saistībā ar bezdarbnieku pabalstiem.

5/ D.29pay + D.4pay (izņemot D.41pay) +D.5pay +D.7pay +P.52+P.53+NP+D.8.

4.b tabula. Summas, ko neiekļauj izdevumu kopsummā

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads ||

|| || Līmenis || % no IKP || % no IKP || % no IKP ||

1. Izdevumi saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem || || || || || ||

2. Cikliski izdevumi saistībā ar bezdarbnieku pabalstiem1 || || || || || ||

3. Diskrecionāro ieņēmumu pasākumu ietekme2 || || || || || ||

4. Tiesību aktos paredzētais obligātais ieņēmumu palielinājums || || || || || ||

1/ Precizēt metodiku, kas izmantota, lai iegūtu bezdarbnieku pabalstu izdevumu ciklisko komponentu. Tajā būtu jāizmanto bezdarbnieku pabalstu izdevumi saskaņā ar definīciju COFOG 10.5. kodā.

2/ Tiesību aktos paredzētais obligātais ieņēmumu pieaugums nebūtu jāņem vērā kā diskrecionāro ieņēmumu pasākumu ietekme: 3. un 4. rindā iekļautajiem datiem būtu jābūt savstarpēji izslēdzošiem.

4.c tabula. Vispārējās valdības izdevumi funkciju dalījumā

4.c.i) Vispārējās valdības izdevumi izglītības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā

|| t gads || t+1 gads ||

|| % no IKP || % no vispārējās valdības izdevumiem || % no IKP || % no vispārējās valdības izdevumiem ||

Izglītība1 || || || || ||

Veselības aprūpe1 || || || || ||

Nodarbinātība2 || || || || ||

1/ Šīm izdevumu kategorijām būtu jāatbilst attiecīgi 9. un 7. postenim 4.c.ii) tabulā. 2/ Šajā izdevumu kategorijā būtu jāiekļauj, inter alia, valdības izdevumi saistībā ar aktīvo darba tirgus politiku (ALMP), ieskaitot valsts nodarbinātības dienestus. Taču šeit nebūtu jāiekļauj tādi posteņi kā valsts algoto darbinieku atalgojums vai profesionālās apmācības programmas.

4.c.ii) Valdības funkciju klasifikācija

Valdības funkcijas || COFOG kods || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % no IKP

1. Vispārēji sabiedriskie pakalpojumi || 1 || ||

2. Aizsardzība || 2 || ||

3. Sabiedriskā kārtība un drošība || 3 || ||

4. Ekonomikas lietas || 4 || ||

4. Vides aizsardzība || 5 || ||

6. Dzīvokļu un komunālā saimniecība || 6 || ||

7. Veselība || 7 || ||

8. Atpūta, kultūra un reliģija || 8 || ||

9. Izglītība || 9 || ||

10. Sociālā aizsardzība || 10 || ||

11. Kopējie izdevumi (=2. postenis 4.a tabulā) || TE || ||

5. Budžeta projektā iekļauto diskrecionāro pasākumu apraksts

5.a tabula. Vispārējās valdības diskrecionārie pasākumi

Pasākumu saraksts || Detalizēts apraksts1 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Detalizēti aprakstīt būtiskus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

5.b tabula. Centrālās valdības diskrecionārie pasākumi

Pasākumu saraksts || Detalizēts apraksts1 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Detalizēti aprakstīt būtiskus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

5.c tabula. Vispārējās valdības apakšsektoru diskrecionārie pasākumi1

Pasākumu saraksts || Detalizēts apraksts2 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Norādīt, vai pasākumu īsteno ar pavalsts valdības, pašvaldības un/vai sociālā nodrošinājuma finansējumu.

2/ Detalizēti aprakstīt būtiskus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

6. Norādes par to, kā BPP pasākumi atspoguļo konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI) un Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus

6.a tabula. Konkrētai valstij adresēti ieteikumi

KVAI numurs || Pasākumu saraksts || Apraksts par tiešu saistību ar mērķa sasniegšanu

|| ||

|| ||

|| ||

6.b tabula. Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi

Valsts pamatmērķi 2020. gadam || Pasākumu saraksts || Apraksts par tiešu saistību ar mērķa sasniegšanu

Valsts 2020. gada mērķis nodarbinātības jomā [..] || ||

Valsts 2020. gada mērķis pētniecības un izstrādes jomā [..] || ||

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis [..] || ||

Atjaunojamo energoresursu mērķis [..] || ||

Valsts energoefektivitātes mērķis [..] || ||

Valsts mērķis priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai [..] || ||

Valsts mērķis augstākās izglītības jomā [..] || ||

Valsts mērķis nabadzības izskaušanas jomā [..] || ||

7. Neatbilstība jaunākajai SP

7. tabula. Neatbilstība jaunākajai SP

|| EKS kods || t-1 gads || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % no IKP || % no IKP

Vispārējās valdības neto aizdevumu/neto aizņēmumu mērķis || B.9 ||

Stabilitātes programma || || || ||

Budžeta plāna projekts || || || ||

Atšķirība || || || ||

Vispārējās valdības neto aizdevumu prognoze nemainīgas politikas gadījumā || B.9 ||

Stabilitātes programma || || || ||

Budžeta plāna projekts || || || ||

Atšķirība1 || || || ||

1/ Šī atšķirība var attiekties uz neatbilstībām, ko izraisījušas gan makroekonomikas scenārija pārmaiņas, gan tādu politikas pasākumu ietekme, kas pieņemti laikā starp SP iesniegšanu un BPP iesniegšanu. Atšķirības ir paredzamas tādēļ, ka šajā rīcības kodeksā nemainīga politika tiek definēta citādāk nekā attiecībā uz stabilitātes programmu.

8. Galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu distributīvā ietekme

Saskaņā ar Regulas 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu dalībvalstīm būtu jāsniedz kvalitatīvā informācija un kvantitatīvās aplēses par budžeta pasākumu distributīvo ietekmi, to norādot katras dalībvalsts konkrētajiem pasākumiem un pieejamajām analītiskajām sistēmām vispiemērotākajā veidā.

Budžeta pasākumu distributīvās ietekmes kvantitatīva aprēķināšana ir sarežģīts uzdevums. Tāpēc šajā pielikumā nav ietverta standartizēta tabula šā BPP aspekta atspoguļošanai. Budžeta pasākumu distributīvās ietekmes kvantitatīvās aplēses varētu novērtēt, aprēķinot paredzamās pārmaiņas Džini koeficientā, S80/S20 kvintiļu attiecības indeksā vai to izraisītās nabadzības līmenī. Šī metodika varētu būt viena no vairākām iespējām.

BPP pielikums. Metodika, ekonomiskie modeļi un pieņēmumi, kas pamato BPP iekļauto informāciju

8. tabula. Metodiskie aspekti

Aplēšu paņēmieni || Budžeta procedūras posms, kurā šis paņēmiens izmantots1 || Izmantotā modeļa/paņēmiena attiecīgās īpatnības || Pieņēmumi

1. paņēmiens || || ||

2. paņēmiens || || ||

… || || ||

1/ Modelēšanas paņēmienus var izmantot:

        - veidojot makroprognozes;

- aprēķinot izdevumus un ieņēmumus nemainīgas politikas gadījumā;

- aprēķinot galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu distributīvo ietekmi;

- kvantitatīvi aprēķinot budžeta projektā iekļaujamo izdevumu un ieņēmumu pasākumus;

- novērtējot, kā BPP iekļautās reformas nodrošina Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķu sasniegšanu un KVAI īstenošanu.

[1] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana nav obligāta, bet ir ļoti vēlama. Datu norādīšana par t + 2 līdz t + 4 gadiem ir izvēles iespēja, tomēr ļoti vēlams tos norādīt tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP parādsaistību noteikums.

[2] Jāņem vērā, ka nemainīgas politikas gadījumā pirms nākamā gada budžetā paredzēto pasākumu ietekmes iekļaušanas jāveic ieņēmumu un izdevumu attīstības tendenču ekstrapolācija.