52014DC0413

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3) Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4) Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam. Komisija 2013. gada 15. novembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5] sniedza atzinumu par Itālijas budžeta plāna projektu 2014. gadam[6].

(5) Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[7], iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[8], kurā tā identificēja Itāliju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6) Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7) Komisija 2014. gada 5. martā publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Itāliju[9]. Komisijas veiktā analīze liek tai secināt, ka Itālijā ir pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama īpaša uzraudzība un stingra politiskā rīcība. Jo īpaši nemainīgi lielais valsts parāda līmenis apvienojumā ar vājo ārējo konkurētspēju ilgstoši lēnā produktivitātes pieauguma dēļ, ko vēl vairāk saasina joprojām vājā izaugsme, ir noteicošie faktori, kādēļ ir nepieciešama izšķiroša politiskā rīcība un uzmanība.

(8) Itālija 2014. gada 22. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9) Stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2016. gadam sasniegt vidējā termiņa mērķi, proti, līdzsvarotu budžeta stāvokli strukturālā izteiksmē, vienlaikus ievērojot šo parāda noteikumu 2013.-2015. gada pārejas posmā. Programmā apstiprināts vidējā termiņa mērķis, proti, līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Programmā plānotās (pārrēķinātās) strukturālās korekcijas 2014. gadā ir 0,2 procentu punkti un 2015. gadā 0,4 procentu punkti no IKP. Saskaņā ar programmu šādas ierobežotas korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai pamato skarbie ekonomiskie nosacījumi un vērienīgas strukturālo reformu programmas īstenošanai nepieciešamais darbs. Konkrēti, ir plānotas vairākas strukturālās reformas, kurām būtu labvēlīga ietekme uz potenciālo ekonomisko izaugsmi un kuras ar laiku turpmākajos gados samazinātu valdības parāda attiecību pret IKP. Programmā plānotās strukturālās korekcijas ļautu Itālijai ievērot parāda samazināšanas kritēriju 2013.-2015. gada pārejas posmā, daļēji pateicoties vērienīgam privatizācijas plānam, kurš jāīsteno 2014.-2017. gadā (ik gadu par līdz pat 0,7 procentu punktiem no IKP). Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs, ko nav apstiprinājusi neatkarīga struktūra, ir diezgan optimistisks, jo īpaši programmas vēlākajiem gadiem. Novirzīšanās no korekcijām vidēja termiņa mērķa sasniegšanai ir plānota 2014. gadā. Ja tā turpināsies arī nākamajā gadā, to varētu novērtēt kā būtisku, arī pamatojoties uz izdevumu kritēriju. Turklāt budžeta mērķu sasniegšana netiek pilnībā atbalstīta ar pietiekami konkrētiem pasākumiem, jo īpaši 2015. gadā. Komisijas 2014. gada pavasara prognozē norādīts uz parāda samazināšanas kritērija neievērošanu 2014. gadā, jo plānotās strukturālās korekcijas (tikai 0,1 procentu punkts no IKP) nesasniedz prasītās strukturālās korekcijas (0,7 procentu punkti no IKP). Pamatojoties uz programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, arī 2014. gadā, lai nodrošinātu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.

(10) Nesen veiktie pasākumi, lai atvieglotu ar ražošanas faktoriem saistītos nodokļus, ir bijuši diezgan ierobežoti. Tādējādi ir iespējams vēl vairāk pārvirzīt nodokļu slogu uz patēriņu, īpašumu un vidi, stingri ievērojot budžeta mērķus. Attiecībā uz patēriņu nodokļu sistēmas struktūras uzlabošanai ir arī būtiski nepieciešams pārskatīt samazinātās PVN likmes un tiešo nodokļu izdevumus, pievēršot vajadzīgo uzmanību nepieciešamībai samazināt šīs pārskatīšanas ietekmi uz izmaksu/ieguvumu sadali. Īpašuma jomā kadastrālās vērtības pārskatīšana saskaņā ar pašreizējo tirgus vērtību nodrošinātu taisnīgākus regulāros nekustamā īpašuma nodokļus. Nesen pieņemtais likums, kurš reglamentē nodokļu reformu, nodrošina iespēju īstenot šādas vajadzīgas reformas. Ņemot vērā problēmas apmērus, rīcība attiecībā uz nodokļu sistēmas struktūru jāpapildina ar papildu pasākumiem, lai uzlabotu nodokļu administrāciju un nodokļu saistību izpildi, un izlēmīgiem pasākumiem, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ēnu ekonomiku un nedeklarētu darbu, kas joprojām nelabvēlīgi ietekmē gan publiskā sektora finanses, gan nodokļu slogu likumpaklausīgiem nodokļu maksātājiem. Šajā ziņā nodokļu reformu reglamentējošais likums paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu nodokļu administrāciju: nesamaksāto nodokļu visaptverošu vērtēšanas un pārraudzības sistēmu, vienkāršošanas pasākumus, darbības, lai uzlabotu attiecības ar nodokļu maksātājiem, pasākumus, lai uzlabotu vietējā mēroga nodokļu parādu piedziņu, un nodokļu kontroles nostiprināšanu. Lēmums no 2015. gada ieviest iepriekš aizpildītas nodokļu deklarācijas ir vēl viens pozitīvs pasākums, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi.

(11) Minēto pasākumu rūpīga un ātra īstenošana vēl aizvien ir svarīgs uzdevums Itālijai gan pašreizējo īstenošanas trūkumu novēršanas ziņā, gan, lai novērstu turpmākas kavēšanās uzkrāšanos. Viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai uzlabotu Itālijas īstenošanas rādītājus un kopumā nodrošinātu vienmērīgāku politisko rīcību, ir labāka koordinācija un efektīvāka kompetences jomu sadale starp dažādiem valdības līmeņiem. Tas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt ES līdzekļu pārvaldību, kuras jomā līdz šim ir veikta tikai daļēja un nepabeigta rīcība, jo īpaši dienvidu reģionos. Tāpat ES līdzekļu pārvaldību joprojām nelabvēlīgi ietekmē nepietiekamas administratīvās spējas un pārredzamības, izvērtējuma un kvalitātes kontroles trūkums. Valsts dienestu kvalitāte arī iegūtu, ja tie kļūtu iedarbīgāki un vairāk vērsti uz pakalpojumu sniegšanu un ieviestu atbilstošas izmaiņas personāla vadībā. Korupcija joprojām ievērojami nelabvēlīgi ietekmē Itālijas ražošanas sistēmu un uzticēšanos politiķiem un iestādēm. Ir nepieciešams pārskatīt noilguma termiņus. Lai efektīvi cīnītos pret korupciju, nepieciešams arī atbilstoši pilnvarot Itālijas korupcijas apkarošanas iestādi attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu novērtēšanu un pārredzamību. Joprojām ir vērojams efektivitātes trūkums civiltiesību jomā, un ir rūpīgi jāuzrauga pieņemto pasākumu ietekme.

(12) Pamatojoties uz Itālijas Bankas pagājušajā gadā veikto mērķtiecīgo aktīvu kvalitātes pārskatīšanu, joprojām ir svarīgi uzlabot samazinātas vērtības aktīvu pārvaldību un veicināt to atsavināšanu, lai atjaunotu bankas spēju paplašināt kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai. Attiecībā uz finansējuma pieejamību galvenā līdz šim veiktā rīcība ir bijusi vērsta uz to, lai uzņēmumiem būtu vieglāk saņemt kredītu, taču joprojām ierobežota ir finansēšanas instrumentu izstrāde, izņemot banku aizdevumus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir apsveicamas banku korporatīvās pārvaldības jomā veiktās iniciatīvas, jo īpaši Itālijas Bankas nesen publicētie jaunie principi. Vienlaikus to ietekme būs atkarīga no tā, cik pareizi bankas tās īstenos un kā tiks nodrošināta izpilde. Konkrēti, joprojām ir nepieciešama dažu lielāko kooperatīvo banku (banche popolari) rūpīga pārraudzība.

(13) 2013. gadā vēl vairāk pasliktinājās situācija Itālijas darba tirgū, — bezdarbs pieauga līdz 12,2 % un jauniešu bezdarbs sasniedza 40 %. Ir svarīgi gādāt par pieņemto darba tirgus un algu noteikšanas reformu pareizu īstenošanu un to ietekmes uzmanīgu pārraudzību, lai garantētu, ka īstenotos paredzamie ieguvumi, nodrošinot elastīgāku aiziešanu, labāk regulētu elastīgu ienākšanu, visaptverošāku bezdarbnieku pabalstu sistēmu un algu labāku saskaņošanu ar ražīgumu. Ir aizkavējušies plāni uzlabot darbā iekārtošanas pakalpojumu efektivitāti, stiprinot valsts nodarbinātības dienestus, un šos plānus nepieciešams paātrināt. Pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt darbavietu veidošanu īstermiņā, jāpapildina ar pasākumiem sadrumstalotības novēršanai. Kopumā Itālijas darba tirgū joprojām ir izteikta sadrumstalotība un zemi līdzdalības rādītāji, kas jo īpaši ietekmē sievietes un jauniešus. Tāpēc ir jāpaplašina līdz šim veiktie ierobežotie pasākumi, ņemot vērā arī jaunatnes garantijas shēmas mērķus. Itālijā ir vērojama mājsaimniecību izmantojamo ienākumu samazināšanās apvienojumā ar augošu nabadzību un sociālo atstumtību, kas jo īpaši ietekmē ģimenes ar bērniem. Sociālie izdevumi Itālijā joprojām ir lielākoties vērsti uz vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, bet netiek pievērsta liela uzmanība aktivizācijai, tādējādi ierobežojot iespējas novērst sociālā atstumtības un nabadzības risku. Nesen sāktās sociālās palīdzības izmēģinājuma shēmas mērķis ir nodrošināt visaptverošu sociālās drošības sistēmu. Lai, kā plānots, piemērotu šo shēmu visā valstī, būs nepieciešams uzlabot sociālo izdevumu un pakalpojumu lietderīgumu visā valsts teritorijā.

(14) Jācenšas uzlabot rezultāti un cilvēkkapitāla spējas visos izglītības sistēmas līmeņos, t. i., pamatizglītībā, vidējā un augstākajā izglītībā. Skolotāja profesijai ir raksturīgs vienots karjeras izaugsmes modelis, kas piedāvā tikai ierobežotas perspektīvas profesionālās attīstības ziņā. Dažādojot skolotāju karjeras izaugsmes iespējas un veiksmīgāk sasaistot skolotāju karjeras trajektoriju ar profesionālajiem panākumiem un darba rezultātiem apvienojumā ar skolu novērtējuma vispārināšanu, varētu uzlabot skolu darbības rādītājus. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no izglītības uz darba tirgu, vidējās un augstākās izglītības līmenī varētu būt ļoti svarīgi nostiprināt un paplašināt praktisko apmācību, plašāk nodrošinot apmācību darbā un profesionālo izglītību un apmācību. Pēc tam, kad 2013. gadā pieņemts likumdošanas rīkojums šajā jomā, ir svarīgi izveidot valsts kvalifikāciju reģistru, lai nodrošinātu prasmju atzīšanu visā valstī. Pamatojoties uz sākotnējo rīcību šajā virzienā, ierosinājums piešķirt valsts finansējumu augstskolām, pamatojoties uz to pētniecības un mācību darba rādītājiem, nāktu par labu gan augstskolu kvalitātes celšanas ziņā, gan, iespējams, celtu pētniecības un inovācijas spējas valstī, jo šajās jomās tā atpaliek.

(15) Ir veikti daži pasākumi, lai izveidotu uz uzņēmumiem un pilsoņiem vērstu vidi, taču šo pasākumu ietekmi traucē kavēšanās ar to galīgo apstiprināšanu un trūkumi to īstenošanā. Joprojām ir vairākas vājās vietas attiecībā uz konkurenci (rezervētas darbības jomas, koncesiju/atļauju shēmas utt.) profesionālo pakalpojumu, apdrošināšanas, degvielas izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pasta pakalpojumu jomā. Jānovērš arī virkne nepilnību, kuras ietekmē publiskā iepirkuma sistēmu. Vēl viena prioritāte ir palielināt konkurenci vietējo sabiedrisko pakalpojumu jomā. Jo īpaši jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, kuri paredz, ka spēkā esoši līgumi, kas neatbilst ES tiesību aktiem par iekšējiem kritērijiem, ir jāizlabo līdz 2014. gada 31. decembrim.

(16) Vājās vietas infrastruktūrā kavē pienācīgu enerģijas tirgus darbību. Īpašu uzmanību un rīcību transporta jomā prasa intermodālas infrastruktūras trūkums un nepietiekoša sinerģija un savienojumi ar Itālijas ostu aizzonām. Itālija ir ārpuspilsētu teritorijas, kurās platjoslas aptvērums nav pietiekams.

(17) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Itālijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Itālijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–8. ieteikumā.

(18) Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Itālijas stabilitātes programmu, un tās atzinums[10] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(19) Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. līdz 8. ieteikumā.

(20) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Itālijai būtu arī jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un savlaicīga īstenošana,

AR ŠO IESAKA Itālijai laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.           Pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā radušos atšķirību attiecībā pret Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, proti, parāda samazināšanas noteikumu, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi. 2015. gadā ievērojami stiprināt budžeta stratēģiju, lai izpildītu prasību par parāda samazināšanu. Pēc tam nodrošināt, lai vispārējās valdības parāds pietiekoši sāktu samazināties; īstenot vērienīgo privatizācijas plānu; īstenot izaugsmi veicinošu fiskālo korekciju, pamatojoties uz paziņotajiem būtiskajiem ietaupījumiem, kas gūti, pateicoties publiskā sektora izdevumu lietderības un kvalitātes ilgstošai uzlabošanai visos valdības līmeņos, vienlaikus saglabājot izaugsmi veicinošus izdevumus, piemēram, pētniecībā un izstrādē, inovācijā, izglītībā un svarīgos infrastruktūras projektos. Pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2014. gada septembrī garantēt fiskālās padomes neatkarību un pilnībā nodrošināt tās darbību, lai paspētu to paveikt līdz 2015. gada budžeta plāna projekta novērtēšanai.

2.           Vēl vairāk pārvirzīt nodokļu slogu no produktīviem faktoriem uz patēriņu, īpašumu un vidi, ievērojot budžeta mērķus. Šajā sakarā novērtēt, cik efektīvs bijis nesenais nodokļu īpatsvara samazinājums darbaspēka izmaksās, un nodrošināt tam finansējumu 2015. gadam, pārskatīt tiešo nodokļu izdevumu piemērošanas jomu un paplašināt nodokļu bāzi, jo īpaši patēriņa jomā. Apsvērt dīzeļdegvielas un benzīna akcīzes nodokļu saskaņošanu un to indeksēšanu atbilstoši inflācijai, un atcelt videi kaitīgas subsīdijas. Līdz 2015. gada martam īstenot nodokļu reformu reglamentējošo likumu, pieņemot arī rīkojumus, kuru rezultāts būs kadastrālās sistēmas reforma, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļu reformas efektivitāti. Turpināt uzlabot nodokļu saistību izpildi, palielinot nodokļu sistēmas paredzamību, vienkāršojot procedūras, uzlabojot nodokļu parādu piedziņu un modernizējot nodokļu administrāciju. Turpināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veikt papildu pasākumus pret ēnu ekonomiku un nedeklarētu darbu.

3.           Plašāku pasākumu ietvaros uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, precizēt kompetences jomas visos valdības līmeņos. Nodrošināt labāku ES līdzekļu pārvaldību, veicot izlēmīgu rīcību, lai uzlabotu administratīvās spējas, pārredzamību, izvērtēšanu un kvalitātes kontroli reģionālā līmenī, jo īpaši dienvidu reģionos. Turpināt palielināt pretkorupcijas pasākumu efektivitāti, cita starpā, līdz 2014. gada beigām pārskatot noilguma termiņus un nostiprinot valsts korupcijas apkarošanas iestādes pilnvaras. Laikus pārraudzīt pieņemto reformu ietekmi, lai gūtu lielāku atdevi civiltiesību jomā, ar mērķi nodrošināt minēto reformu efektivitāti un vajadzības gadījumā veikt papildu rīcību.

4.           Stiprināt banku nozares izturētspēju un nodrošināt nozares spēju pārvaldīt un atsavināt samazinātas vērtības aktīvus, lai atjaunotu aizdevumus reālajai ekonomikai. Veicināt nebanku finansējuma pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turpināt veicināt un pārraudzīt efektīvas korporatīvās pārvaldības praksi visā banku nozarē, pievēršot īpašu uzmanību lielām kooperatīvām bankām (banche popolari) un nodibinājumiem, lai uzlabotu finanšu starpniecības efektivitāti.

5.           Līdz 2014. gada beigām novērtēt darba tirgus un algu noteikšanas reformu ietekmi uz darbavietu veidošanu, atlaišanas procedūrām, darba tirgus duālismu un izmaksu konkurētspēju, un novērtēt papildu rīcības nepieciešamību. Strādāt, lai panāktu visaptverošu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem, vienlaikus ierobežojot algu piemaksas shēmu izmantošanu, lai atvieglotu darbaspēka pārdali. Nostiprināt saikni starp aktīvo un pasīvo darba tirgus politiku, sākot ar detalizēta rīcības plāna izstrādi līdz 2014. gada septembrim, un nostiprināt valsts nodarbinātības dienestu koordināciju un darbības rādītājus visā valstī. Veikt efektīvu rīcību, lai sekmētu sieviešu nodarbinātību, līdz 2015. gada martam pieņemot pasākumus ar mērķi samazināt fiskālos faktorus, kas nestimulē otro pelnītāju nodarbinātību, un nodrošinot atbilstošus aprūpes pakalpojumus. Līdz 2014. gada beigām nodrošināt atbilstošus pakalpojumus nereģistrētiem jauniešiem visā valstī un nodrošināt spēcīgāku privātā sektora iesaistīšanos, lai piedāvātu kvalitatīvas mācekļu programmas un prakses vietas, ņemot vērā jaunatnes garantijas shēmas mērķus. Mazināt pakļautību nabadzības un sociālās atstumtības riskam, fiskāli neitrālā veidā izvērst sociālās palīdzības izmēģinājuma shēmu, garantējot atbilstošu mērķu noteikšanu, stingrus nosacījumus un teritoriālu vienmērīgumu un nostiprinot saikni ar aktivizācijas pasākumiem. Uzlabot atbalsta shēmas ģimenēm un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, dodot priekšroku mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, kurās dzīvo bērni.

6.           Īstenot valsts skolu novērtējuma sistēmu, lai savukārt uzlabotu skolu darbības rādītājus un samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus. Vidējā profesionālajā izglītībā un apmācībā plašāk izmantot apmācību darbā un stiprināt profesionālas ievirzes augstāko izglītību. Izveidot valsts kvalifikāciju reģistru, lai nodrošinātu plašu prasmju atzīšanu. Nodrošināt labāku valsts finansējuma pieejamību kvalitatīvai augstākajai izglītībai un pētniecībai.

7.           Apstiprināt vēl nepieņemtos tiesību aktus, kuru mērķis ir normatīvās vides vienkāršošana uzņēmumiem un pilsoņiem, un novērst trūkumus spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā. Veicināt tirgus atvēršanu un novērst atlikušos šķēršļus un konkurences ierobežojumus profesionālo un vietējo publisko pakalpojumu, apdrošināšanas, degvielas izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pasta pakalpojumu jomā. Palielināt publiskā iepirkuma efektivitāti, jo īpaši uzlabojot procedūras, cita starpā izmantojot e-iepirkumu, racionalizējot centralizēto iepirkumu struktūras un nodrošinot pareizu noteikumu piemērošanu pirms un pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Vietējo sabiedrisko pakalpojumu jomā līdz 2014. gada 31. decembrim strikti īstenot tiesību aktus, kas paredz tādu līgumu labošanu, kuri neatbilst prasībām par iekšēju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

8.           Ātri un pilnībā līdz 2014. gada septembrim nodrošināt transporta iestādes darbību. Apstiprināt stratēģiskās nozīmes infrastruktūras sarakstu enerģētikas jomā un uzlabot ostu pārvaldību un savienojumus ar to aizzonām.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2014) 413 final.

[4]               P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129.

[5]               OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

[6]               C(2013) 8005 final.

[7]               COM(2013) 800 final.

[8]               COM(2013) 790 final.

[9]               SWD(2014) 83 final.

[10]             Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.