P7_TC1-COD(2013)0091

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 25. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2014 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI [Gr. 1]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. pantu un 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, [Gr. 2]

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropolu izveidoja ar Lēmumu 2009/371/TI (2) kā Savienības vienību, ko finansē no Savienības vispārējā budžeta, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagas noziedzības formas, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis. Ar Lēmumu 2009/371/TI aizstāja Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K3. pants Līgumā par Eiropas Savienību (3).

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 88. pantā noteikts, ka Eiropolu pārvalda ar regulu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tajā arī prasīts, lai tiktu noteikta kārtība noteikt kārtību Eiropola darbību pārraudzībai kontrolei , ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem saskaņā ar LES12. panta c) apakšpunktu un 1. protokola “Par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā” 9. pantu, lai pastiprinātu Eiropola demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību Eiropas pilsoņu priekšā . Tādēļ nepieciešams aizstāt Lēmumu 2009/371/TI ar regulu, kurā paredz noteikumus parlamentārai pārraudzībai par parlamentāro kontroli . [Gr. 3]

(3)	Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) izveidoja saskaņā ar Lēmumu 2005/681/TI  (4) , lai veicinātu sadarbību starp valstu policijas spēkiem, organizējot un koordinējot mācību pasākumus ar policijas darbības Eiropas dimensiju. [Gr. 4]

(4)

“Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (5) aicina Eiropolu attīstīties un kļūt par “centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”. Pamatojoties uz Eiropola darbības novērtējumu, šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams vēl vairāk stiprināt tā darbības efektivitāti. Stokholmas programma arī izvirza mērķi veidot patiesu Eiropas tiesībaizsardzības kultūru, izveidojot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visiem attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem valsts un Savienības līmenī. [Gr. 5]

(5)

Noziedznieku un teroristu lielapjoma tīkli rada būtiskus draudus Savienības iekšējai drošībai un tās pilsoņu drošībai un dzīves apstākļiem. Pieejamie draudu novērtējumi liecina, ka noziedznieku grupas darbojas arvien vairākās un dažādās jomās un pāri robežām. Tādēļ valstu tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešams ciešāk sadarboties ar savām līdziniecēm citās dalībvalstīs. Šajā sakarībā nepieciešams attiecīgi nodrošināt Eiropolu, lai tas varētu sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm noziedzības novēršanā, analīzē un izmeklēšanā Savienības mērogā. Tas ir apstiprinājies arī Lēmuma 2009/371/TI un Lēmuma 2005/681/TI novērtējumos izvērtēšanā . [Gr. 6]

(6)	Ņemot vērā saistību starp Eiropola un CEPOL uzdevumiem, integrējot un racionalizējot minēto aģentūru funkcijas, tiktu stiprināta operatīvās darbības efektivitāte, apmācības pasākumu būtiskums un policijas Savienības mēroga sadarbības efektivitāte. [Gr. 7]

(7)

Tādēļ Lēmums 2009/371/TI un Lēmums 2005/681/TI būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, kurā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, īstenojot abus lēmumus minēto lēmumu . Ar aģentūru “Eiropols”, kas izveidota ar šo regulu izveidotajam Eiropolam būtu jāaizstāj Eiropols un CEPOL , kas izveidoti izveidots ar abiem atceltajiem lēmumiem atcelto lēmumu , un būtu jāuzņemas to tā funkcijas. [Gr. 8]

(8)

Tā kā noziegumi bieži tiek pastrādāti pāri iekšējām robežām, Eiropolam būtu jāatbalsta un jāstiprina dalībvalstu darbības un to sadarbība, novēršot un apkarojot tādu smago noziegumu novēršanā noziedzību, kas kuri skar divas vai vairāk dalībvalstis. Tā kā terorisms rada vienus no būtiskākajiem draudiem draudus Savienības drošībai, Eiropolam būtu jāpalīdz dalībvalstīm risināt kopīgos uzdevumus šajā sakarībā. Eiropolam kā ES tiesībaizsardzības aģentūrai būtu arī jāatbalsta un jāstiprina darbības un sadarbība, lai stātos pretī tiem noziedzības veidiem, kas skar ES intereses. Tam būtu arī jāpiedāvā atbalsts, lai novērstu un apkarotu saistītus noziedzīgus nodarījumus, kas tiek pastrādāti, lai iegūtu līdzekļus, veicinātu, veiktu darbības, kas ir Eiropola kompetencē, vai nodrošinātu to nesodāmību. [Gr. 9]

(9)	Eiropolam būtu jānodrošina kvalitatīvāka, saskanīga un konsekventa apmācība visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām skaidri noteiktā sistēmā saskaņā ar apzinātajām apmācības vajadzībām. [Gr. 10]

(10)	Eiropolam vajadzētu varēt pieprasīt dalībvalstīm sākt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu konkrētās lietās, ja pārrobežu sadarbība sniegtu pievienoto vērtību. Eiropolam par šādiem pieprasījumiem būtu jāinformē Eurojust. Eiropolam attiecīgais pieprasījums būtu jāpamato. [Gr. 11]

(10a)

Eiropolam būtu jādokumentē līdzdalība operācijās, ko apvienotās izmeklēšanas grupas veic saistībā ar tā kompetencē ietilpstošu noziedzīgu darbību izmeklēšanu. [Gr. 12]

(10b)

Ikreiz, kad starp Eiropolu un dalībvalstīm ir izveidota sadarbība saistībā ar kādu konkrētu izmeklēšanu, Eiropolam un iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā skaidri noteikumi, kuros izklāstīti konkrētie veicamie uzdevumi, līdzdalības pakāpe dalībvalsts izmeklēšanas vai tiesvedības procesos, atbildības sadalījums un tiesiskās uzraudzības nolūkā piemērojamie tiesību akti. [Gr. 13]

(11)

Lai vairotu Eiropola kā centra informācijas apmaiņai Savienībā efektivitāti, noteikumos būtu skaidri jāparedz, ka dalībvalstis sniedz Eiropolam datus, kas tam nepieciešami tā mērķu sasniegšanai. Īstenojot šādus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tikai tādu datu sniegšanai, kuri ir būtiski cīņā pret tādiem noziegumiem, kas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības politikas instrumentiem tiek uzskatīti par stratēģiskām un operatīvām prioritātēm. Dalībvalstīm būtu arī jāiesniedz Eiropolam kopija no divpusējās vai daudzpusējās informācijas apmaiņas ar citām dalībvalstīm par noziegumiem, uz ko attiecas Eiropola mērķi , un būtu jānorāda arī šīs informācijas avots . Vienlaikus Eiropolam būtu jāpalielina sava dalībvalstīm sniegtā atbalsta līmenis, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropolam jāiesniedz gada pārskats visām iestādēm un valstu parlamentiem par to, kādā apmērā katra dalībvalsts tam sniedz informāciju. [Gr. 14]

(12)

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstīm, katrā dalībvalstī būtu jāizveido valsts vienība. Tai vajadzētu būt galvenajai sadarbības koordinācijas struktūrai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu. Šajā regulā būtu jāsaglabā Eiropola valsts vienību kā valstu interešu nodrošinātāju un aizstāvju loma aģentūrā. Valsts vienībām arī turpmāk vajadzētu būt kontaktpunktam starp Eiropolu un kompetentajām iestādēm, tādējādi piešķirot tām centralizētu un koordinējošu lomu visu dalībvalstu sadarbībā ar Eiropolu un sadarbībā ar tā starpniecību, līdz ar to nodrošinot to, ka ikviena dalībvalsts vienotā veidā atbild uz Eiropola pieprasījumiem. Lai nodrošinātu pastāvīgu un efektīvu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un valsts vienībām un veicinātu to sadarbību, katrai valsts vienībai būtu jānorīko uz Eiropolu vismaz viens sadarbības koordinators. [Gr. 15]

(13)	Īpaši ņemot vērā decentralizēto struktūru dažās dalībvalstīs un vajadzību dažos gadījumos nodrošināt ātru informācijas apmaiņu, Eiropolam būtu jāvar tieši sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm dalībvalstīs konkrētu izmeklēšanu ietvaros, pastāvīgi informējot attiecīgās Eiropola valsts vienības.

(14)

Lai nodrošinātu, ka Savienības līmeņa tiesībaizsardzības apmācība ir kvalitatīva, saskanīga un konsekventa, Eiropolam būtu jārīkojas saskaņā ar Savienības tiesībaizsardzības apmācības politiku. Savienības līmeņa apmācībai vajadzētu būt pieejamai visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām. Eiropolam būtu jānodrošina, ka apmācība tiek izvērtēta un ka apmācības vajadzību novērtējumu secinājumus iekļauj plānošanā, lai novērstu pārklāšanos. Eiropolam būtu jāveicina Savienības līmenī sniegtās apmācības atzīšana dalībvalstīs. [Gr. 16]

(15)	Nepieciešams arī uzlabot Eiropola pārvaldību, cenšoties uzlabot efektivitāti un vienkāršot procedūras.

(16)

Lai efektīvi kontrolētu Eiropola darbību, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām tā valdē. Lai atspoguļotu jaunās aģentūras divējādās pilnvaras – operatīvo atbalstu un tiesībaizsardzības apmācību –, valdes pilntiesīgie locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, bet aizstājēji būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par valsts politiku tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Aizstājējiem būtu jādarbojas kā pilntiesīgiem locekļiem pilntiesīgā locekļa prombūtnē un visos gadījumos, kad tiek apspriesta apmācība vai pieņemti lēmumi saistībā ar to. Valdei padomus būtu jāsniedz zinātniskai komitejai apmācības tehniskos jautājumos. [Gr. 17]

(17)

Valdei būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, īpaši, izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finansiālus noteikumus un plānošanas dokumentus, pieņemt pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu, kā arī pieņemt noteikumus par interešu konfliktu nepieļaušanu un pārvaldību, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropola izpilddirektora lēmumu pieņemšanai un pieņemt gada darbības pārskatu. Tai būtu jāīsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz aģentūras personālu, tostarp izpilddirektoru. Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu un pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības kontroli , valdei vajadzētu arī būt tiesībām izveidot izpildvaldi. [Gr. 18]

(18)

Lai nodrošinātu Eiropola efektīvu ikdienas darbību, izpilddirektoram vajadzētu būt tā juridiskajam pārstāvim un vadītājam, kurš, veicot visus savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs, un nodrošināt, ka Eiropols veic uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā. Īpaši izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par budžeta un plānošanas dokumentu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē un ar kuriem īsteno Eiropola gada un daudzgadu darba programmas, un citu plānošanas dokumentu sagatavošanu.

(19)

Nepieciešams, lai Eiropolam būtu iespējami pilnīgākā un jaunākā informācija, lai novērstu un apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas tā mērķi. Tādēļ Eiropolam vajadzētu spēt apstrādāt datus, ko tam sniedz dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un Savienības struktūras, kā arī datus, kas ir iegūti no publiski pieejamiem avotiem , ciktāl Eiropolu var uzskatīt par šo datu likumīgu saņēmēju , lai uzlabotu izpratni par noziedzības izpausmēm un tendencēm, vāktu informāciju par noziedznieku tīkliem un atklātu saikni starp dažādiem nodarījumiem. [Gr. 19]

(20)

Lai uzlabotu Eiropola efektivitāti, sniedzot dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm noziedzības pareizu analīzi, tam būtu datu apstrādē jāizmanto jaunās tehnoloģijas. Eiropolam būtu jāspēj ātri atklāt saiknes starp izmeklēšanām un dažādu noziedzīgo grupu darbības veidiem, lai pārbaudītu datu šķērsatbilsmes un gūtu skaidru pārskatu par tendencēm, tajā pašā laikā saglabājot augstus indivīdu personas datu aizsardzības standartus. Tādēļ Eiropola datubāzēm nevajadzētu būt iepriekš noteiktām, dodot Eiropolam iespēju izvēlēties visefektīvāko IT struktūru. Lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni, būtu jānosaka apstrādes darbību mērķis un piekļuves tiesības, kā arī īpaši papildu aizsardzības pasākumi. Personas datu apstrādē ir jāievēro būtiskuma un proporcionalitātes principi. [Gr. 20]

(21)

Lai ievērotu datu piederību īpašumtiesības uz datiem un informācijas aizsardzību, dalībvalstīm un iestādēm trešās valstīs un starptautiskām organizācijām būtu jāvar noteikt mērķi, kuram Eiropols var apstrādāt viņu sniegtos datus, un ierobežot piekļuves tiesības. Mērķa ierobežojums veicina pārredzamību, juridisko noteiktību un paredzamību, un ir īpaši svarīgs policijas sadarbības jomā, kur datu subjekti parasti nav informēti par to, ka tiek vākti un apstrādāti viņu personas dati, un kur personas datu izmantošana var ļoti būtiski ietekmēt indivīdu dzīvi un brīvību. [Gr. 21]

(22)

Lai nodrošinātu to, ka datiem piekļūst tikai tie, kuriem piekļuve ir nepieciešama viņu uzdevumu veikšanai, regulā būtu sīki jāparedz noteikumi par dažādas pakāpes tiesībām piekļūt Eiropola apstrādātiem datiem. Šādi noteikumi nedrīkstētu skart piekļuves ierobežojumus, ko noteikuši datu sniedzēji, jo būtu jāievēro datu piederības princips. Lai palielinātu tās noziedzības novēršanas un apkarošanas efektivitāti, uz kuru attiecas Eiropola mērķi, Eiropolam būtu jāpaziņo dalībvalstīm informācija, kas uz tām attiecas.

(23)

Lai stiprinātu operatīvo sadarbību starp aģentūrām un, īpaši, lai izveidotu saiknes starp datiem, kas jau ir dažādu aģentūru rīcībā, Eiropolam būtu jādod iespēja Eurojust un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) piekļūt un spēt veikt meklējumus pēc Eiropolam pieejamiem datiem saskaņā ar īpašām garantijām, pamatojoties uz specifiskiem drošības pasākumiem . [Gr. 22]

(24)	Tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Eiropolam būtu jāuztur sadarbības attiecības ar citām Savienības struktūrām un trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm. [Gr. 23]

(25)

Lai nodrošinātu darbības efektivitāti, Eiropolam vajadzētu varēt veikt visas informācijas, izņemot personas datus, apmaiņu ar citām Savienības struktūrām, trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm un starptautiskām organizācijām tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Tā kā uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, uzņēmumu asociāciju, nevalstisko organizāciju un citu privātu pušu rīcībā ir zinātība un dati, kas tieši attiecas uz smagās noziedzības un terorisma novēršanu un apkarošanu, Eiropolam vajadzētu varēt veikt šādu datu apmaiņu arī ar privātām pusēm. Lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību saistībā ar tīkla un informācijas drošības incidentiem, Eiropolam būtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu [pieņemtās direktīvas nosaukums] par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (*1), jāsadarbojas un jāveic informācijas, izņemot personas datu, apmaiņa ar valstu iestādēm, kuru kompetencē ir tīklu un informācijas sistēmu drošība. [Gr. 24]

(26)

Eiropolam vajadzētu varēt veikt personas datu apmaiņu ar citām Savienības struktūrām tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jānodrošina, ka šī informācijas apmaiņa attiecas tikai uz personām, kuras ir izdarījušas noziegumu, kas ir Eiropola kompetencē, vai tiek turētas aizdomās par iespējamu šāda nozieguma izdarīšanu . [Gr. 25]

(27)

Smagajai noziedzībai un terorismam bieži ir saiknes ārpus ES teritorijas. Tādēļ Eiropolam vajadzētu varēt veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, Interpolu, tādā apmērā, kāds nepieciešams tā uzdevumu izpildei. Veicot personas datu apmaiņu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp nepieciešamību pēc efektīvas tiesībaizsardzības un personas datu aizsardzību . [Gr. 26]

(28)

Eiropolam vajadzētu varēt nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina datu aizsardzības pienācīgu līmeni vai, ja nav lēmuma par atbilstību, uz starptautisku nolīgumu, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un minēto trešo valsti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Ņemot vērā Līgumam pievienotā 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, šādu nolīgumu tiesiskajām sekām būtu jāpaliek nemainīgām tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumu.

(29)

Ja datu pārsūtīšanu nevar balstīt uz Komisijas pieņemtu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai Savienības noslēgtu starptautisku nolīgumu, vai esošu sadarbības nolīgumu, valdei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jābūt iespējai atļaut pārsūtīšanu vai pārsūtīšanu kopumu, ja tiek nodrošināti atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Ja nav spēkā nekas no minētā, izpilddirektoram vajadzētu būt iespējai ārkārtas gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, atļaut datu pārsūtīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu dalībvalsts būtiskas intereses, novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus, ja datu pārsūtīšana ir citādi vajadzīga vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, ja datu subjekts ir devis piekrišanu, vai ja tiek skartas datu subjekta būtiskas intereses.

(30)

Eiropolam vajadzētu varēt apstrādāt personas datus, kuru izcelsme ir no privātām pusēm vai privātām personām vienīgi tad, ja tos Eiropolam pārsūta dalībvalsts Eiropola valsts vienība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kontaktpunkts trešā valstī, ar kuru ir izveidota sadarbība, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vai trešās valsts iestāde vai starptautiska organizācija, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu.

(31)	Neapstrādā nekādu informāciju, ko trešā valsts vai starptautiska organizācija kas ir nepārprotami ieguvusi iegūta , pārkāpjot cilvēktiesības. [Gr. 27]

(32)

Eiropola datu aizsardzības noteikumi būtu jāstiprina un jāsaskaņo ar citiem attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem, ko Savienībā piemēro personas datu apstrādei policijas sadarbības jomā, lai nodrošinātu indivīdu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Lai gan Lēmums 2009/371/TI Eiropolam paredz stingru datu aizsardzības režīmu, tas būtu jāizstrādā vēl sīkāk, lai Eiropola darbību saskaņotu ar Lisabonas līguma prasībām, atspoguļotu Eiropola aizvien pieaugošo nozīmi, uzlabotu datu subjektu tiesības un palielinātu uzticību starp dalībvalstīm un Eiropolu, kas nepieciešama veiksmīgai informācijas apmaiņai. Būtu jāpastiprina datu aizsardzības noteikumi Eiropolā, un tie būtu jābalsta uz principiem, kas ir pamatā Regulai (EK) Nr. 45/2001 (6) vai instrumentam, ar ko aizstāj Regulu (EK) Nr. 45/2001 , lai nodrošinātu personu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi , kā arī uz citiem datu aizsardzības principiem, to skaitā pārskatatbildības principu, datu aizsardzības ietekmes novērtējumu, integrētu privātuma aizsardzību un privātuma aizsardzību pēc noklusējuma un personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanu . Tiklīdz tiks pieņemta jaunā ES iestāžu un institūciju datu aizsardzības sistēma, tā būtu jāattiecina arī uz Eiropolu. Tā Kā atzīts Līgumam pievienotajā 21. deklarācijā — ir atzīts tā kā personas datu apstrādei tiesībaizsardzības kontekstā piemīt īpašas iezīmes, Eiropola ī pašs raksturs , attiecībā uz Eiropolu, pamatojoties uz LESD16. pantu, ir jāparedz īpaši personas datu aizsardzības noteikumi būtu un šādu datu brīva aprite, un tie ir jāsaskaņo ar citiem attiecīgajiem datu aizsardzības instrumentiem, ko piemēro policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, jo īpaši ar Konvenciju Nr. 108 (7) un tās 2001. gada 8. novembra papildu protokolu, Eiropas Padomes Ieteikumu Nr. R(87) (8) un stingro datu aizsardzības režīmu, kurš noteikts Padomes Pamatlēmumu Pamatlēmumā 2008/977/TI (9) [paredzēts aizstāt ar attiecīgo direktīvu, kas būs spēkā pieņemšanas brīdī]. Pārredzamība ir kritiski svarīga datu aizsardzības daļa, jo tā ļauj īstenot citus datu aizsardzības principus un tiesības. Lai palielinātu pārredzamību, Eiropola rīcībā vajadzētu būt pārredzamai datu aizsardzības politikai, kas tam būtu jādara viegli publiski pieejama, saprotamā veidā un izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, izklāstot noteikumus par personas datu apstrādi un datu subjektu tiesību īstenošanai pieejamos līdzekļus, kā arī tam būtu jāpublicē ar trešām valstīm, Savienības institūcijām un starptautiskām organizācijām noslēgto starptautisko un sadarbības nolīgumu saraksts. [Gr. 28]

(33)	Cik vien iespējams, personas dati būtu jānošķir atkarībā no to precizitātes un uzticamības pakāpes. Fakti būtu jānošķir no personiskiem vērtējumiem, lai nodrošinātu gan personu aizsardzību, gan Eiropola apstrādātās informācijas kvalitāti un uzticamību. [Gr. 29]

(33a)

Ņemot vērā aģentūras īpašo raksturu, tai vajadzētu būt savam īpašam režīmam, kas nodrošinātu arī datu aizsardzību un kas nekādā ziņā nebūtu mazāk stingrs par Savienībai un tās aģentūrām piemērojamo vispārējo režīmu. Tādēļ reformas attiecībā uz vispārējiem datu aizsardzības noteikumiem būtu pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā divus gadus pēc jauno vispārējo noteikumu stāšanās spēkā jāattiecina arī uz Eiropolu. Ar Eiropola un ES īpašajiem datu aizsardzības režīmiem saistīto tiesību aktu saskaņošana būtu jāpabeidz ne vēlāk kā divus gadus pēc jebkādu atbilstošo noteikumu pieņemšanas. [Gr. 30]

(34)

Policijas sadarbības jomā tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz dažādām datu subjektu kategorijām. Eiropolam būtu, cik iespējams, skaidri jānošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas dati. Tādu personu kā, piemēram, cietušo, liecinieku, personu, kuru rīcībā ir būtiska informācija, personas dati, kā arī nepilngadīgo personas dati būtu īpaši jāaizsargā. Tādēļ Eiropols nedrīkstētu tos apstrādāt, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai novērstu un apkarotu noziegumus, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, un ja šie dati nepapildina citus personas datus, kurus jau apstrādā Eiropols.

(35)	Ņemot vērā pamattiesības uz personas datu aizsardzību, Eiropols nedrīkstētu Eiropolam nevajadzētu glabāt personas datus glabāt ilgāk, nekā tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Nepieciešamība turpināt šādu datu glabāšanu būtu jāizvērtē ne vēlāk kā trīs gadus pēc to reģistrēšanas. [Gr. 32]

(36)	Lai garantētu personas datu drošību, Eiropolam būtu ir jāīsteno atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie visi nepieciešamie pasākumi. [Gr. 33]

(37)

Ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas uz viņu attiecas, panākt, ka tiek laboti nepareizi dati, kas uz viņu attiecas, un dati, kas uz viņu attiecas, tiek dzēsti vai tiem tiek liegta piekļuve, ja tie vairs nav vajadzīgi. Datu subjekta tiesības un to īstenošana nedrīkstētu ietekmēt Eiropolam noteiktos pienākumus, un uz tām būtu jāattiecina ierobežojumi, kas noteikti šajā regulā. [Gr. 34]

(38)

Lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, nepieciešams skaidri noteikt pienākumus saskaņā ar šo regulu. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to datu pareizību un aktualitāti, kurus tās pārsūtījušas Eiropolam, un par šādas pārsūtīšanas likumību. Eiropolam vajadzētu būt atbildīgam par citu datu sniedzēju sniegto datu pareizību un aktualitāti. Eiropolam būtu ir jānodrošina arī jānodrošina tas , ka datus apstrādā taisnīgi un likumīgi, tos vāc un apstrādā konkrētā nolūkā, tie ir adekvāti, attiecīgi, nav pārlieku apjomīgi salīdzinājumā ar nolūkiem, kādos tos apstrādā; un tos neuzglabā ilgāk, kā tas ir nepieciešams attiecīgajā nolūkā. [Gr. 35]

(39)

Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izpaušanas, apvienošanas vai dzēšanas uzskaiti, lai verificētu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību. Eiropolam vajadzētu būt pienākumam ir pienākums sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un pēc pieprasījuma darīt reģistrus vai dokumentāciju pieejamu, lai tos varētu izmantot apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām. [Gr. 36]

(40)

Eiropolam būtu jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kas palīdzētu uzraudzīt atbilstību šīs regulas noteikumiem. Datu aizsardzības inspektoram vajadzētu spēt veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi un efektīvi. Datu aizsardzības inspektoram vajadzētu būt pieejamiem resursiem, kas ir nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai. [Gr. 37]

(41)

Atbilstoši Pamattiesību hartas 8. pantam un LESD 16. pantam neatkarīga, ar pietiekamām pilnvarām nodrošināta, pārredzama, pārskatatbildīga un efektīva uzraudzības struktūra ir būtiska indivīdu aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi. Dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumību vajadzētu uzraudzīt valstu iestādēm, kuru kompetencē ir personas datu apstrādes uzraudzība. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāuzrauga Eiropola veiktas datu apstrādes likumība un, veicot savus uzdevumus, vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgam. [Gr. 38]

(42)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm būtu savā starpā jāsadarbojas konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valsts iesaiste, un lai nodrošinātu šīs regulas saskanīgu piemērošanu visā Savienībā.

(43)	Tā kā Eiropols apstrādā arī neoperatīvus personas datus, kas nav saistīti ne ar vienu kriminālizmeklēšanu, piemēram, Eiropola darbinieku, pakalpojumu sniedzēju vai apmeklētāju personas datus, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina Regula (EK) Nr. 45/2001. [Gr. 40]

(44)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāizskata datu subjektu iesniegtās sūdzības un jāveic izmeklēšana par tām. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana , pakļaujot to tiesas kontrolei, būtu jāveic tādā apjomā apmērā , kāds ir nepieciešams apstākļu pilnīgai noskaidrošanai konkrētajā lietā, pakļaujot to tiesas kontrolei. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu nekavējoties jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu. [Gr. 41]

(45)	Ikvienai personai vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt tiesā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumus, kas attiecas uz viņu.

(46)	Uz Eiropolu būtu jāattiecina vispārīgi noteikumi par līgumisko un nelīgumisko atbildību, ko piemēro Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, izņemot atbildību par datu nelikumīgu apstrādi.

(47)	Attiecīgajai personai var nebūt skaidrs, vai kaitējums, nelikumīgi apstrādājot datus, viņai ir nodarīts Eiropola vai dalībvalsts darbības rezultātā. Tādēļ Eiropolam un tai dalībvalstij, kurā notika gadījums, kā rezultātā tika nodarīts kaitējums, vajadzētu būt solidārai atbildībai.

(48)

Lai panāktu, ka ievērotu parlamentu lomu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas uzraudzībā un valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta politisko atbildību attiecībā uz tiem piešķirto pilnvaru ievērošanu un īstenošanu likumdošanas procesā, ir nepieciešams , lai Eiropols ir būtu pilnībā atbildīga un pārredzama iekšēja organizācija, ir nepieciešams, Tādēļ , ņemot vērā LESD 88. pantu, noteikt procedūras, kā saskaņā ar noteikumiem par parlamentu sadarbību, kuri paredzēti 1. protokola (Par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā) II sadaļā, un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību garantēt operatīvās informācijas konfidencialitāti, būtu jānosaka procedūras Eiropola veikto darbību kontrolei , ko veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem pārrauga Eiropola darbības, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību garantēt operatīvās informācijas konfidencialitāti. [Gr. 42]

(49)

Eiropola darbiniekiem piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (10). Eiropolam vajadzētu varēt nodarbināt darbiniekus no dalībvalstu kompetentajām iestādēm kā pagaidu darbiniekus, kuru dienesta laiks būtu jāierobežo, lai saglabātu rotācijas principu, jo darbinieku sekojoša reintegrācija savas kompetentās iestādes dienestā veicina ciešu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kas kā pagaidu darbinieki tiek nodarbināti Eiropolā, beidzoties minētajam dienestam Eiropolā, varētu atgriezties valsts civildienestā, kuram tie ir piederīgi.

(50)

Ņemot vērā Eiropola uzdevumu būtību un izpilddirektora lomu, pirms viņa iecelšanas amatā, kā arī pirms tiek pagarināts viņa pilnvaru termiņš, izpilddirektoru var aicināt izpilddirektors būtu jāaicina uzstāties Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā ar paziņojumu apvienotajā parlamentārās kontroles grupā un atbildēt uz tās jautājumiem. Izpilddirektoram apvienotā parlamentārās kontroles grupa un Padome būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskats jāiepazīstina arī ar ikgadējo pārskatu . Turklāt Eiropas Parlamentam vajadzētu varēt uzaicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi. [Gr. 43]

(51)

Lai nodrošinātu Eiropola pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido iemaksa no Savienības budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(52)	Eiropolam būtu jāpiemēro Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) (Finanšu regula).

(53)	Eiropolam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 (12).

(54)

Eiropols apstrādā datus, kam ir nepieciešama īpaša aizsardzība, jo tie ietver ES klasificētu informāciju un sensitīvu neklasificētu informāciju. Tādēļ Eiropolam būtu jāizstrādā noteikumi par šādas informācijas konfidencialitāti un apstrādi, ņemot vērā pamatprincipus un minimuma standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/292/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (13).

(55)	Ir lietderīgi regulāri izvērtēt šīs regulas piemērošanu.

(56)

Mītnes nolīgumā būtu jānosaka nepieciešamie noteikumi par Eiropola izvietošanu dalībvalstī, kurā ir tā mītne – Nīderlandē, un visam Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem piemērojamie īpašie noteikumi. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Eiropola labai darbībai, tostarp skolas bērniem un transports, lai tādējādi piesaistītu augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas. [Gr. 44]

(57)

Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI un CEPOL , kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir to pēctecis. Tādēļ tam vajadzētu būt tiesību un saistību pārņēmējam attiecībā uz visiem to līgumiem, tostarp darba līgumiem, saistībām un iegūto īpašumu. Starptautiskie nolīgumi, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL , kas izveidota, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, paliek spēkā, izņemot CEPOL noslēgto mītnes nolīgumu. [Gr. 45]

(58)

Lai Eiropols varētu arī turpmāk, cik iespējams, labi pēc iespējas labāk pildīt tā Eiropola uzdevumus, kas izveidots, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL uzdevumus, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, būtu jāparedz pārejas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz valdi un izpilddirektoru un Eiropola budžeta daļas nodalīšanu apmācībai trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. [Gr. 46]

(59)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienību, kas ir atbildīga par tiesībaizsardzības sadarbību un apmācību Savienības līmenī – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. [Gr. 47]

(60)

[Saskaņā ar 3. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] VAI [Neskarot 4. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro].

(61)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(62)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā Hartas 8. un 7. pants, kā arī LESD 16. pants,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN EIROPOLA MĒRĶI

1. pants

Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai izveide [Gr. 48]

1.   Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), lai uzlabotu savstarpējo sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienībā un lai stiprinātu un atbalstītu to darbības, kā arī sniegtu saskanīgu Eiropas apmācību politiku. [Gr. 49]

2.   Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL , kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir to tā tiesību un saistību pārņēmējs.

2.a     Eiropols katrā dalībvalstī sadarbojas ar vienu valsts vienību, kuru izveido vai izraugās saskaņā ar 7. pantu. [Gr. 51]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(a)

“dalībvalstu kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstīs pastāvošas policijas iestādes un citi tiesībaizsardzības dienesti publiskās institūcijas ,, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir atbildīgi atbildīgas par Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu; [Gr. 52]

(b)	“analīze” ir datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana rūpīga informācijas pārbaude, lai atklātu tās konkrēto nozīmi un īpašās iezīmes ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanām kriminālizmeklēšanā un veikt jebkuru citu 4. pantā uzskaitīto uzdevumu ; [Gr. 53]

(c)	“Savienības struktūras” ir iestādes, vienības, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar LES un LESD vai uz to pamata;

(d)

“tiesībaizsardzības amatpersonas” ir policijas, muitas un citu attiecīgo dienestu amatpersonas, tostarp to Savienības struktūru amatpersonas, kas ir atbildīgas par smagās noziedzības, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, terorisma un tādu noziedzības veidu, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, novēršanu un apkarošanu un par krīžu civilu pārvarēšanu un starptautiskiem policijas pasākumiem saistībā ar lieliem notikumiem;

(e)	“trešās valstis” ir valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

(f)	“starptautiskās organizācijas” ir starptautiskas organizācijas un tām pakārtotas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, vai citas struktūras, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata;

(g)	“privātās puses” ir saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem izveidotas vienības un struktūras, jo īpaši uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, uzņēmēju apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, kas nav iekļautas f) punktā;

(h)	“privātpersonas” ir visas fiziskās personas;

(i)

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, kura turpmāk tiek dēvēta par “datu subjektu”; identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, saimnieciskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

(j)

“personas datu apstrāde”, turpmāk tekstā – “apstrāde”, ir visas tādas darbības vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem, ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrēšana, organizēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana – izmantojot nosūtīšanu, izplatīšanu vai citādi darot pieejamus, – saskaņošana vai kombinēšana, piekļuves liegšana tiem, to dzēšana vai iznīcināšana;

(k)	“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde institūcija , aģentūra vai jebkāda cita iestāde institūcija , kurai izpauž datus, vai nu tā būtu trešā puse vai nē; iestādes, kas var saņemt datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu, tomēr neuzskata par saņēmējiem ne ; [Gr. 55]

(l)	“personas datu pārsūtīšana” ir personas datu paziņošana, tos aktīvi darot pieejamu ierobežota skaita identificētu pušu starpā, ja nosūtītājs zina, ka saņēmējs piekļūs personas datiem, vai viņam ir nolūks sniegt saņēmējam šādu piekļuvi,

(m)	“personas datu kartotēka”, turpmāk tekstā – “kartotēka” ir jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā tādi dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem – centralizētiem, decentralizētiem vai izkliedētiem, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

(n)	“datu subjekta piekrišana” ir jebkura brīva, brīvi sniegta konkrēta , skaidra un apzināta norāde uz datu subjekta vēlmēm vēlmju izpausme , ar kuru datu subjekts viņš skaidri un nepārprotami sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei; [Gr. 56]

(o)	“administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko apstrādā Eiropols, izņemot tos datus, kurus apstrādā 3. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

3. pants

Mērķi

1.   Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smago noziedzību, organizēto noziedzību, terorismu un citus I pielikumā minētos smagās noziedzības veidus kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, kā norādīts 1. pielikumā , tā, ka ir nepieciešama kopēja dalībvalstu pieeja, ņemot vērā minēto nodarījumu mērogu, nozīmīgumu un sekas ; [Gr. 57]

2.   Eiropols arī atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot citus noziedzīgus nodarījumus, kas ir saistīti ar 1. punktā minētajiem nodarījumu veidiem. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

(a)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kuri ir Eiropola kompetencē;

(b)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri ir Eiropola kompetencē;

(c)	noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu tādu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību, kuri ir Eiropola kompetencē.

3.   Eiropols atbalsta, izstrādā, sniedz un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības pasākumus. [Gr. 58]

II nodaļa

UZDEVUMI SAISTĪBĀ AR TIESĪBAIZSARDZĪBAS SADARBĪBU

4. pants

Uzdevumi

1.   Eiropols ir Eiropas Savienības aģentūra, kas saskaņā ar šo regulu veic šādus uzdevumus:

(a)	vāc, glabā, apstrādā, analizē informāciju un veic tās apmaiņu;

(b)	ar 7. pantā minēto Eiropola valsts vienību starpniecību nekavējoties paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz tām, un informē par saiknēm jebkādu saikni starp noziedzīgiem nodarījumiem; [Gr. 59]

(c)

koordinē, organizē un īsteno izmeklēšanas un operatīvo darbību, i) kuru kopīgi veic dalībvalstu kompetentās iestādes vai nu dalībvalstu jau sāktā izmeklēšanā, vai arī pēc Eiropola pieprasījuma dalībvalstij sākt kriminālizmeklēšanu ; vai [Gr. 60] ii) kopēju izmeklēšanas grupu kontekstā saskaņā ar 5. pantu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eurojust;

(d)	piedalās kopējās izmeklēšanas grupās, kā arī ierosina to izveidi saskaņā ar 5. pantu;

(e)	sniedz dalībvalstīm informāciju un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem;

(f)	sagatavo draudu novērtējumus, stratēģisko un operatīvo analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus;

(g)	attīsta speciālās zināšanas par noziedzības novēršanas metodēm, izmeklēšanas procedūrām un tehniskajām un kriminālistikas metodēm, veic to apmaiņu un popularizēšanu, un sniegt padomus dalībvalstīm;

(h)	sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu dalībvalstu pārrobežu operācijām un izmeklēšanām, tostarp kopējām izmantojot 5. pantā minētās apvienotās izmeklēšanas grupām grupas ; [Gr. 61]

(i)	sadarbībā ar dalībvalstu mācību iestāžu tīklu, kā noteikts III nodaļā, atbalsta, izstrādā, sniedz, koordinē un īsteno tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību; [Gr. 62]

(j)	sniedz Savienības struktūrām, kas izveidotas, balstoties uz Līguma V sadaļu, un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) kriminālos izlūkdatus un analītisko atbalstu to kompetences jomās; [Gr. 63]

(k)	sniedz informāciju un atbalstu ES krīzes pārvaldības struktūrām un ES krīzes pārvaldības misijām, kas izveidotas, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību;

(l)	attīsta Savienības specializētās zinātības centrus dažu noziedzības veidu apkarošanai, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi, īpaši Eiropas Kibernoziedzības centru.

(la)	palīdzēt dalībvalstīs notiekošajās izmeklēšanās, jo īpaši, pārsūtot valsts vienībām visu attiecīgo informāciju; [Gr. 64]

2.   Eiropols sniedz stratēģisko analīzi un draudu novērtējumus, lai palīdzētu Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību. Eiropols palīdz arī minēto prioritāšu operatīvajā īstenošanā.

3.   Eiropols sniedz stratēģiskus izlūkdatus, lai palīdzētu efektīvi un lietderīgi izmantot valstu un Savienības līmenī operatīvo darbību īstenošanai pieejamos resursus, un atbalstu šādām darbībām.

4.   Eiropols darbojas kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Lēmumu 2005/511/TI (14). Eiropols arī veicina to pasākumu koordinēšanu, kurus veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai cīnītos pret euro viltošanu, vai veicina koordinēšanu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām, atbilstīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības struktūrām un trešo valstu iestādēm.

4.a     Eiropols nepiemēro piespiedu līdzekļus. [Gr. 65]

5. pants

Dalība kopējās izmeklēšanas grupās

1.   Eiropols var piedalīties pasākumos, ko veic kopējas izmeklēšanas grupas saistībā ar noziegumiem, uz kuriem attiecas Eiropola mērķi.

2.   Eiropols var robežās, kādas kas noteiktas to dalībvalstu tiesību aktos, kurās darbojas kopējā apvienotā izmeklēšanas grupa, piedalīties visās darbībās un informācijas apmaiņā ar visiem kopējās apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem. Eiropola amatpersonas nepiedalās piespiedu līdzekļu piemērošanā. [Gr. 66]

3.   Ja Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka kopējas izmeklēšanas grupas izveide dotu pievienoto vērtību izmeklēšanā, tas var to ierosināt attiecīgajām dalībvalstīm un veikt pasākumus, lai palīdzētu izveidot kopēju izmeklēšanas grupu.

3.a     Par Eiropola līdzdalību apvienotā izmeklēšanas grupā vienojas šajā grupā iesaistītās dalībvalstu kompetentās iestādes, un tai jābūt reģistrētai dokumentā, ko iepriekš parakstījis Eiropola direktors un ko pievieno attiecīgajam līgumam par apvienotas izmeklēšanas grupas izveidi. [Gr. 67]

3.b     Šā panta 3.a punktā minētajā pielikumā paredz nosacījumus Eiropola amatpersonu dalībai apvienotajās izmeklēšanas grupās, tostarp noteikumus par šo amatpersonu privilēģijām un imunitāti, kā arī atbildību, ko rada iespējama šo amatpersonu darbība, kura neatbilst normatīvajiem aktiem. [Gr. 68]

3.c     Attiecībā uz jebkādiem pārkāpumiem, kas pastrādāti pret apvienotā izmeklēšanas grupā iesaistītām Eiropola amatpersonām vai ko tās ir pastrādājušas, šīm amatpersonām piemēro dalībvalsts, kurā darbojas attiecīgā apvienotā izmeklēšanas grupa, tiesību aktus, ko piemēro apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem, kuri veic identiskus pienākumus attiecīgajā dalībvalstī. [Gr. 69]

3.d     Apvienotā izmeklēšanas grupā iesaistītās Eiropola amatpersonas drīkst ar šīs grupas locekļiem veikt tādas informācijas apmaiņu, kura iegūta no Eiropola datu uzglabāšanas sistēmām. Ņemot vērā to, ka šādai informācijas apmaiņai ir nepieciešama 7. pantā minētā tiešā saziņa, Eiropols vienlaicīgi informē Eiropola valsts vienības apvienotajā izmeklēšanas grupā pārstāvētajās dalībvalstīs un Eiropola valsts vienības dalībvalstīs, kas sniegušas attiecīgo informāciju. [Gr. 70]

3.e     Informāciju, ko Eiropola amatpersona ieguvusi, piedaloties apvienotā izmeklēšanas grupā, var iekļaut jebkurā Eiropola datu glabāšanas sistēmā, izmantojot Eiropola valsts vienības, ja kompetentā iestāde, kas sniegusi attiecīgo informāciju, tam piekrīt un uzņemas par to atbildību. [Gr. 71]

4.   Eiropols nepiemēro piespiedu līdzekļus.

6. pants

Eiropola pieprasījumi uzsākt kriminālizmeklēšanu

1.   Konkrētos gadījumos, ja kad Eiropols uzskata, ka par noziegumu, uz kuru attiecas tā mērķi, būtu jāsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, uz kuru attiecas tā mērķi, tas informē Eurojust. [Gr. 72]

2.   Vienlaikus Eiropols pieprasa var pieprasīt attiecīgo dalībvalstu valsts vienībām, kas izveidotas, pamatojoties uz 7. panta 2. punktu, uzsākt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu. [Gr. 73]

2.a     Ja rodas aizdomas par ļaunprātīgu uzbrukumu divu vai vairāku dalībvalstu vai Savienības institūciju tīklam un informācijas sistēmai, kuru veic valstisks vai nevalstisks dalībnieks, kas atrodas trešās valstīs, Eiropols uzsāk izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. [Gr. 74]

3.    Dalībvalstis pienācīgi izskata šādus pieprasījumus un ar savu valsts vienības vienību starpniecību nekavējoties informē Eiropolu par izmeklēšanas sākšanu to, vai tiks sākta izmeklēšana . [Gr. 75]

4.   Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepildīt Eiropola pieprasījumu, tās viena mēneša laikā kopš pieprasījuma saņemšanas informē Eiropolu par šāda lēmuma pamatojumu. Pamatojumu var nesniegt, ja tā sniegšana

(a)	kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm; vai

(b)	apdraudētu uzsāktas izmeklēšanas panākumus vai personu drošību.

5.   Eiropols informē Eurojust par dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu sākt izmeklēšanu vai atteikties to sākt.

7. pants

Dalībvalstu sadarbība ar Eiropolu

1.   Dalībvalstis un Eiropols sadarbojas ar Eiropolu tā Eiropola uzdevumu pildīšanā. [Gr. 76]

2.   Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas darbojas kā sadarbības koordinācijas struktūra institūcija starp Eiropolu un dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm, kā arī ar tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestādēm. Katra dalībvalsts ieceļ kādu amatpersonu par izraugās savas valsts vienības vadītāju. [Gr. 77]

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts vienības spēj pildīt savus uzdevumus, kas noteikti šajā regulā, īpaši, ka tām ir piekļuve valsts tiesībaizsardzības datubāzēm.

4.    Valsts vienība ir vienīgā Eiropola un attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbības institūcija. Tomēr Eiropols var tieši sadarboties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar šo kompetento iestāžu veiktām konkrētām izmeklēšanām ar nosacījumu, ka šāda tieša saziņa rada pievienoto vērtību, lai sekmīgi pabeigtu izmeklēšanu, un ir saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem . Šādā gadījumā Eiropols nekavējoties iepriekš informē valsts vienību un par šādas saziņas nepieciešamību. Eiropols pēc iespējas drīzāk iesniedz visas tās informācijas kopiju, kuras apmaiņa notikusi tiešajā saziņā starp Eiropolu un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ar kuru notikusi apmaiņa, izmantojot minēto tiešo saziņu . [Gr. 78]

5.   Dalībvalstis ar savas valsts vienības vai dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību jo īpaši [Gr. 79]

(a)

pēc savas iniciatīvas sniedz Eiropolam informāciju un izlūkdatus , kas nepieciešama tā mērķu izpildei. Tostarp Eiropolam nekavējoties sniedz informāciju, kas attiecas uz noziedzības jomām, kuras Savienība atzīst par prioritārām. Turklāt sniedz arī informācijas divpusējās vai daudzpusējās apmaiņas ar citu dalībvalsti vai dalībvalstīm kopiju, ciktāl apmaiņa attiecas uz noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi nepieciešami tā uzdevumu veikšanai, un atbild uz Eiropola informācijas, izlūkdatu un konsultāciju pieprasījumiem ; Neskarot dalībvalstu pienākumus, kas tām ir noteikti attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības sargāšanu, valsts vienībai nevienā konkrētā gadījumā nav pienākuma sniegt informāciju vai izlūkdatus, ja to sniegšana: (i) apdraudētu svarīgas valsts drošības intereses; (ii) apdraudētu notiekošas izmeklēšanas veiksmīgu norisi vai indivīdu drošību; vai (iii) atklātu informāciju par organizācijām vai konkrētām izlūkdarbībām valsts drošības jomā; [Gr. 80]

(b)	nodrošina visu dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu un dalībvalstīs esošo tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestāžu efektīvu saziņu un sadarbību ar Eiropolu; [Gr. 81]

(c)	vairo informētību par Eiropola pasākumiem. [Gr. 82]

(ca)	prasa Eiropolam sniegt attiecīgu informāciju, kas var atvieglot izmeklēšanu, kuru veic izraudzītās kompetentās iestādes; [Gr. 83]

(cb)	nodrošina efektīvu saziņu un sadarbību ar kompetentajām iestādēm; [Gr. 84]

(cc)	nodrošina to, ka, veicot jebkādu informācijas apmaiņu ar Eiropolu, tiek ievēroti attiecīgie tiesību akti. [Gr. 85]

6.   Valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, īpaši lai apspriestu un risinātu problēmas, kas rodas saistībā ar to operatīvo sadarbību ar Eiropolu.

7.   Katra dalībvalsts nosaka valsts vienības organizāciju un personālu atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

8.   Dalībvalstu valsts vienību un kompetento iestāžu izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

9.   Dalībvalstis nodrošina visu to sistēmu augstāko iespējamo drošības minimuma līmeni, kuras izmanto savienojumam saziņai ar Eiropolu. [Gr. 86]

10.   Katru gadu Eiropols izstrādā pārskatu, kurā ietver informāciju par to, kādu informāciju par to, kā ikviena dalībvalsts veic informācijas apmaiņu saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu katra dalībvalsts sniegusi un kādā apjomā, un informāciju par tās valsts vienības sniegumu. Valde šo pārskatu analizē, lai nepārtraukti uzlabotu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstīm. Gada pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem. [Gr. 229]

8. pants

Sadarbības koordinatori

1.   Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2.   Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valsts sadarbības koordinācijas birojus, un valsts vienības Eiropolā tiem sniedz norādījumus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura koordinatoru norīkojusi, un saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami Eiropola administrācijai.

3.   Sadarbības koordinatori piedalās informācijas apmaiņā starp Eiropolu nodod informāciju no savām valsts vienībām Eiropolam un to dalībvalstīm un no Eiropola valsts vienībām . [Gr. 87]

4.   Sadarbības koordinatori piedalās informācijas apmaiņā starp to dalībvalstīm un citu dalībvalstu sadarbības koordinatoriem saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem. Eiropola infrastruktūru šādai divpusējai apmaiņai saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izmantot arī attiecībā uz noziegumiem, uz kuriem neattiecas Eiropola mērķi. Valde nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus attiecībā uz Eiropolu. Ikviena šāda informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši — attiecīgi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK  (15) . Eiropols apstrādā atbilstoši šim noteikumam saņemtos datus tikai tad, ja to var uzskatīt par likumīgu saņēmēju saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem . [Gr. 88]

5.   Saskaņā ar 65. pantu sadarbības koordinatori bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama to uzdevumu pildīšanai.

6.   Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un tiek tajās iesaistīti tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

7.   Eiropols dalībvalstīm par brīvu nodrošina nepieciešamās telpas Eiropola mītnē un atbilstīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem viņu uzdevumu veikšanai. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoriem vajadzīgo iekārtu izmaksas, sedz dalībvalsts, kas koordinatoru norīkojusi, ja vien budžeta iestāde pēc valdes ieteikuma nenolemj citādi.

III nodaļa

UZDEVUMI SAISTĪBĀ AR TIESĪBAIZSARDZĪBAS AMATPERSONU APMĀCĪBU

9. pants

Eiropola akadēmija

1.   Ar šo regulu izveidotais Eiropola departaments, ko dēvē par Eiropola akadēmiju, atbalsta, izstrādā, sniedz un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību īpaši cīņā pret smago noziedzību, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, un terorismu, augsta riska sabiedriskās kārtības un sporta pasākumu pārvaldībā, Savienības nemilitāro misiju plānošanā un vadīšanā, kā arī tiesībaizsardzības vadībā un valodu prasmēs un jo īpaši,

(a)

lai vairotu informētību un zināšanas par i) starptautiskiem un Savienības instrumentiem tiesībaizsardzības sadarbības jomā; ii) Savienības struktūrām, īpaši Eiropolu, Eurojust un Frontex , to darbību un lomu; iii) tiesībaizsardzības sadarbības tiesiskajiem aspektiem un praktiskajām zināšanām par piekļuvi informācijas kanāliem;

(b)	lai veicinātu reģionālās un divpusējās sadarbības attīstību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

(c)	lai pievērstos konkrētām krimināltiesību vai policijas darbības tematiskajām jomām, ja apmācība Savienības līmenī var dot pievienoto vērtību;

(d)	lai izstrādātu specifiskas kopīgas mācību programmas tiesībaizsardzības amatpersonām nolūkā tās apmācīt dalībai Savienības civilajās misijās;

(e)	lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm divpusējos tiesībaizsardzības spēju veidošanas pasākumos trešās valstīs;

(f)	lai apmācītu mācībspēkus un palīdzētu uzlabot labu mācību praksi un veikt tās apmaiņu.

2.   Eiropola akadēmija izstrādā un regulāri atjaunina mācību līdzekļus un metodoloģiju un tos pielieto mūžizglītības perspektīvā, lai stiprinātu tiesībaizsardzības amatpersonu prasmes. Eiropola akadēmija izvērtē minēto darbību rezultātus, lai uzlabotu turpmāko darbību kvalitāti, saskanīgumu un efektivitāti.

10. pants

Eiropola akadēmijas uzdevumi

1.   Eiropola akadēmija sagatavo daudzgadu stratēģisko apmācības vajadzību analīzi un daudzgadu mācību programmas.

2.   Eiropola akadēmija izstrādā un īsteno apmācības pasākumus un mācību produktus, kas var ietvert

(a)	kursus, seminārus, konferences, tīmeklī bāzētus un e-mācību pasākumus;

(b)	kopīgas mācību programmas, lai uzlabotu informētību, pievērstos trūkumiem un/vai veicinātu kopīgu pieeju attiecībā uz pārrobežu noziedzības parādībām;

(c)	apmācības moduļus, kas ir pielāgoti progresīviem posmiem vai attiecīgajai mērķgrupai nepieciešamo prasmju sarežģītības līmeņiem, un koncentrējas vai nu uz konkrētu ģeogrāfisko zonu vai konkrētu noziedzības tematisko jomu vai konkrētu profesionālo iemaņu kopumu;

(d)	tiesībaizsardzības amatpersonu apmaiņas un norīkojuma programmas, ņemot vērā uz darbību balstītu pieeju apmācībai.

3.   Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas apmācības politiku civilo misiju un spēju veidošanas atbalstam trešās valstīs, Eiropola akadēmija

(a)	novērtē esošo ar Savienību saistīto tiesībaizsardzības apmācības politikas un iniciatīvu ietekmi;

(b)	izstrādā un sniedz apmācību, lai sagatavotu dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas dalībai civilās misijās, tostarp, lai sniegtu viņiem iespēju apgūt vajadzīgās valodu prasmes;

(c)	izstrādā un sniedz apmācību tiesībaizsardzības amatpersonām no trešām valstīm, īpaši valstīm, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai;

(d)	pārvalda īpaši paredzētus Savienības Ārējās palīdzības fondus, lai palīdzētu trešām valstīm veidot spējas būtiskās politikas jomās saskaņā ar Savienības noteiktajām prioritātēm.

4.   Eiropola akadēmija veicina tiesībaizsardzības apmācības dalībvalstīs un saistīto esošo Eiropas kvalitātes standartu savstarpēju atzīšanu.

11. pants

Apmācībai būtiska pētniecība

1.   Eiropola akadēmija veicina tādas pētniecības attīstību, kas ir būtiska šajā nodaļā aptvertajiem mācību pasākumiem.

2.   Eiropola akadēmija veicina un veido partnerattiecības ar Savienības struktūrām, kā arī ar valsts un privātām akadēmiskām iestādēm un veicina spēcīgāku partnerattiecību veidošanu starp universitātēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm dalībvalstīs. [Gr. 89]

IV nodaļa

EIROPOLA ORGANIZĀCIJA

12. pants

Eiropola administratīvā un pārvaldības struktūra

Eiropola administratīvo un pārvaldības struktūru veido

(a)	valde, kas pilda 14. pantā izklāstītās funkcijas;

(b)	izpilddirektors, kas veic 19. pantā paredzētos pienākumus;

(c)	Apmācības zinātniskā komiteja saskaņā ar 20. pantu; [Gr. 90]

(d)	vajadzības gadījumā jebkura cita padomdevēja struktūra, ko izveido valde saskaņā ar 14. panta 1. punkta p) apakšpunktu;

(e)	vajadzības gadījumā izpildvalde saskaņā ar 21. un 22. pantu. [Gr. 91]

1. IEDAĻA

VALDE

13. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi viens Komisijas pārstāvji pārstāvis , kuriem visiem ir tiesības balsot. [Gr. 92]

1.a     Apvienotās parlamentārās kontroles grupas pārstāvim ir atļauts piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā. Šim pārstāvim nav balosošanas tiesību. [Gr. 93]

2.   Valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi publiskā vai privātā sektora organizāciju pārvaldībā un zināšanas par tiesībaizsardzības sadarbību.

3.   Katru valdes locekli pārstāv aizstājējs, kuru , pamatojoties uz 13. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, ieceļ, ņemot vērā viņa pieredzi publiskā vai privātā sektora organizāciju pārvaldībā un zināšanas par valsts politiku tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Aizstājējs rīkojas kā loceklis visos jautājumos, kas ir saistīti ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību pilntiesīgais valdes loceklis . Aizstājējs pārstāv valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Loceklis pārstāv aizstājēju viņa prombūtnes laikā visos jautājumos kas ir saistīti ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību. [Gr. 94]

4.   Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē. [Gr. 95]

5.    Valdes locekļu un to aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt. Pilnvaru laikam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai atkarīgs no laikposma, kādu viņiem nosaka dalībvalsts, kas tos izraugās . [Gr. 96]

5.a     Priekšsēdētājam palīdz valdes sekretariāts. Sekretariāts jo īpaši:

(a)	ir cieši un nepārtraukti iesaistīts valdes darba organizēšanā, koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā. Par sekretariāta darbu atbild priekšsēdētājs, un sekretariāts darbojas saskaņā ar viņa sniegtajiem norādījumiem;

(b)	sniedz valdei administratīvo atbalstu, kas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai. [Gr. 97]

5.b     Ikviens valdes loceklis sava pilnvaru termiņa sākumā iesniedz interešu deklarāciju. [Gr. 98]

14. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde

(a)	katru gadu ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 15. pantu pieņem Eiropola darba programmu nākamajam gadam;

(b)	ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 15. pantu pieņem daudzgadu darba programmu;

(c)	ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eiropola gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar Eiropola budžetu saskaņā ar XI nodaļu;

(d)

pieņem konsolidēto gada pārskatu par Eiropola darbībām , nosūta to apvienotajai parlamentārās kontroles grupai un to iepazīstina ar šo pārskatu, un to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, valstu parlamentiem un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam līdz nākamā gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko konsolidēto gada darbības pārskatu; [Gr. 99]

(e)	pieņem Eiropolam piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 63. pantu;

(f)	ņemot vērā Komisijas atzinumu, līdz 31. janvārim pieņem daudzgadu personāla politikas plānu;

(g)	pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus; [Gr. 100]

(h)	pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes un Apmācības zinātniskās komitejas saviem locekļiem; [Gr. 101]

(i)	saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Eiropola personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iestādei, kura ieceļ amatā, un kas pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”); [Gr. 102]

(j)	pēc direktora ierosinājuma pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu; [Gr. 103]

(k)	ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku un attiecīgā gadījumā pagarina viņu amata pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata saskaņā ar 56. un 57. pantu;

(l)	nosaka snieguma rādītājus un pārrauga izpilddirektora sniegumu, tostarp valdes lēmumu īstenošanu;

(m)	saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

(n)	ieceļ Apmācības zinātniskās komitejas locekļus; [Gr. 104]

(o)	nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja veiktās izmeklēšanas; [Gr. 105]

(p)	pieņem visus lēmumus par Eiropola iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām; [Gr. 106]

(q)	pieņem savu reglamentu.

(qa)

ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas savā darbībā ir neatkarīgs no valdes un atbild par datu apstrādes sistēmu izveidi un pārvaldību. [Gr. 107] Valde pēc Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ierosinājuma saskaņā ar 46. panta 3. punkta f) apakšpunktu un ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu var noteikt pagaidu vai galīgu apstrādes aizliegumu. [Gr. 108]

2.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pastarpināti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors. [Gr. 109]

15. pants

Gada darba programma un daudzgadu darba programma

1.   Valde katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim pieņem gada darba programmu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu , ar ko ir iepazīstināta apvienotā parlamentārās kontroles grupa, un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde to iesniedz Eiropas Parlamentam, nosūta apvienotajai parlamentārās kontroles grupai , Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam . [Gr. 110]

2.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī to finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar atkarīga no daudzgadu darba programmu programmas , kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. [Gr. 111]

3.   Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Eiropolam tiek piešķirts jauns uzdevums.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem ar to pašu procedūru kā sākotnējo ās pašas procedūras palīdzību, kuru izmanto sākotnējās gada darba programmu programmas pieņemšanai . Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā. [Gr. 112]

4.   Valde arī pieņem daudzgadu darba programmu un katru gadu līdz 30. novembrim to atjaunina, ņemot vērā Komisijas atzinumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem , kā arī ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju . [Gr. 114]

Pieņemto daudzgadu darba programmu nosūta Eiropas Parlamentam apvienotajai parlamentārās kontroles grupai un iepazīstina šo grupu ar minēto programmu, kā arī , nosūta to Padomei, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam . [Gr. 113]

Daudzgadu darba programmā ietver stratēģiskos mērķus un paredzētos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā ietver arī indikatīvo summu un darbinieku skaitu, kas katram mērķim piešķirti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un daudzgadu personāla politikas plānu. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, kas minētas 29. pantā.

Daudzgadu programmu īsteno ar gada darba programmu starpniecību un vajadzības gadījumā atjaunina, ņemot vērā ārējās un iekšējās izvērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā šo izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

16. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri pieci gadi. Minēto termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņi zaudē valdes locekļa statusu jebkurā viņu priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru brīdī, viņu pilnvaras automātiski beidzas tajā pašā dienā. [Gr. 115]

17. pants

Valdes sanāksmes

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Eiropola izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

3.   Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde var aicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs diskusijai, piedalīties sanāksmē kā novērotājam bez balsstiesībām.

4.a     Apvienotās parlamentārās kontroles grupas pārstāvim ir atļauts piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā. [Gr. 116]

5.   Valdes locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot reglamenta noteikumus.

6.   Eiropols nodrošina valdes sekretariātu.

18. pants

Balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 14. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu un 14. panta 1. punkta 1.a daļu , 16. panta 1. punktu un 56. panta 8. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. [Gr. 117]

2.   Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds balsstiesīgais loceklis nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.   Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

4.a     Apvienotās parlamentārās kontroles grupas pārstāvis balsošanā nepiedalās. [Gr. 118]

5.   Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

2. IEDAĻA

IZPILDDIREKTORS

19. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors vada Eiropolu. Viņš atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes vai izpildvaldes kompetenci, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pēc apvienotās parlamentārās kontroles grupas uzaicinājuma tam , uzstājoties tās sanāksmēs, regulāri ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi. [Gr. 119]

4.   Izpilddirektors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Eiropolam uzdoti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektora atbildībā ir:

(a)	Eiropola darba ikdienas vadība;

(b)	valdes pieņemto lēmumu īstenošana;

(c)	gada darba programmas un daudzgadu darba programmas sagatavošana un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju , ņemot vērā Komisijas atzinumu ; [Gr. 120]

(d)	gada darba programmas un daudzgadu darba programmas īstenošana un ziņošana valdei par to īstenošanu;

(e)	konsolidētā gada ziņojuma par Eiropola darbību sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai;

(f)	rīcības plāna sagatavošana, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām, un ziņošana par panākto progresu Komisijai – divreiz gadā un valdei – regulāri;

(g)

Savienības finansiālo interešu aizsargāšana, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citādām nelikumīgām darbībām un, neskarot OLAF izmeklēšanas kompetenci, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un, vajadzības gadījumā, uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(h)	Eiropola krāpšanas apkarošanas stratēģiskās analīzes un interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības stratēģijas sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai; [Gr. 121]

(i)	Eiropolam piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošana;

(j)	Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošana un tā budžeta izpilde;

(k)	daudzgadu personāla politikas plāna sagatavošana un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju , ņemot vērā Komisijas atzinumu ; [Gr. 122]

(ka)

neskarot 14. panta 1. punkta j) apakšpunktu, to pilnvaru īstenošana attiecībā uz Eiropola personālu, kuras ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kuras ar pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas institūcijai, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”); [Gr. 123]

(kb)	visu lēmumu pieņemšana par Eiropola iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām; [Gr. 124]

(l)	atbalsta sniegšana valdes priekšsēdētājam, gatavojoties valdes sanāksmēm;

(m)	valdes regulāra informēšana par Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanu cīņā pret noziedzību.

3. IEDAĻA

APMĀCĪBAS ZINĀTNISKĀ KOMITEJA

20. pants

Apmācības zinātniskā komiteja

1.   Apmācības zinātniskā komiteja ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kas nodrošina Eiropola darba apmācības jomā zinātnisko kvalitāti un sniedz ievirzi šajā sakarā. Šajā nolūkā izpilddirektors agrīnā posmā iesaista Apmācības zinātnisko komiteju visu 14. pantā minēto dokumentu sagatavošanā, ciktāl tie attiecas uz apmācību.

2.   Apmācības zinātniskajā komitejā ir vienpadsmit personas, kam ir augstākais akadēmiskais vai profesionālais statuss jomās, uz kurām attiecas šīs regulas III nodaļa. Valde ieceļ locekļus pēc pārredzama uzaicinājuma iesniegt pieteikumus un atlases procedūras, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Valdes locekļi nav Apmācības zinātniskās komitejas locekļi. Apmācības zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.   Eiropols savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina Apmācības zinātniskās komitejas locekļu sarakstu.

4.   Apmācības zinātniskās komitejas locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tas nav atjaunojams, un komitejas locekļus var atcelt no amata, ja viņi neatbilst neatkarīguma kritērijiem.

5.   Apmācības zinātniskā komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz piecu gadu amata pilnvaru termiņu. Tā pieņem nostājas ar vienkāršu balsu vairākumu. To sasauc priekšsēdētājs līdz četrām reizēm gadā. Ja nepieciešams, priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc vismaz četru komitejas locekļu lūguma sasauc ārkārtas sanāksmes.

6.   Izpilddirektoru, izpilddirektora vietnieku apmācības jautājumos vai to attiecīgo pārstāvi aicina uz sanāksmēm kā novērotāju bez balsstiesībām.

7.   Apmācības zinātniskajai komitejai palīdz sekretārs, kurš ir darbinieks, kuru izraudzījusies komiteja un iecēlis izpilddirektors.

8.   Apmācības zinātniskā komiteja jo īpaši

(a)	sniedz padomus izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam apmācības jautājumos par gada darba programmas un citu stratēģisko dokumentu izstrādi, lai nodrošinātu to zinātnisko kvalitāti un saskanīgumu ar attiecīgo Savienības nozaru politiku un prioritātēm;

(b)	sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus valdei jautājumos, kas ir tās kompetencē;

(c)	sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus par mācību programmu kvalitāti, izmantotajām mācību metodēm, iespējamiem mācību variantiem un zinātniskajiem sasniegumiem;

(d)	veic visus citus konsultēšanas uzdevumus, kas attiecas uz Eiropola darba zinātniskajiem aspektiem saistībā ar apmācību un ko lūdz valde vai izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks apmācības jautājumos;

9.   Apmācības zinātniskās komitejas gada budžetu piešķir atsevišķā Eiropola budžetu izdevumu pozīcijā. [Gr. 125]

4. IEDAĻA

IZPILDVALDE

21. pants

Izveide

Valde var izveidot izpildvaldi.

22. pants

Funkcijas un organizācija

1.   Izpildvalde palīdz valdei.

2.   Izpildvaldei ir šādas funkcijas:

(a)	tā sagatavo lēmumus pieņemšanai valdē;

(b)	kopā ar valdi tā nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas ziņojumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām;

(c)	neskarot izpilddirektora funkcijas, kas noteiktas 19. pantā, tā palīdz izpilddirektoram un dod padomus valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās pārvaldības uzraudzību.

3.   Ja vajadzīgs, steidzamos gadījumos izpildvalde var pieņemt dažus provizoriskus lēmumus valdes vārdā, īpaši par administratīvās pārvaldības jautājumiem, tostarp iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu.

4.   Izpildvalde sastāv no valdes priekšsēdētāja, viena Komisijas pārstāvja valdē un trim citiem locekļiem, kurus ieceļ valde no savu locekļu vidus. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5.   Izpildvaldes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to dalības termiņa izbeigšanos valdē.

6.   Izpildvalde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi trijos mēnešos. Turklāt tā sanāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc tās locekļu lūguma.

7.   Izpildvalde ievēro valdes noteikto reglamentu. [Gr. 126]

V nodaļa

INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

23. pants

Informācijas avoti

1.   Eiropols apstrādā vienīgi informāciju, ko tam sniegušas

(a)	dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem;

(b)	Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar VI nodaļu;

(c)	privātas puses saskaņā ar 29. panta 2. punktu.

2.   Eiropols var tieši izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, no publiski pieejamiem avotiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem, tostarp interneta un publiskajiem datiem.

3.   Eiropols var izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, no valsts, Savienības vai starptautiskām informācijas sistēmām, tostarp, izmantojot datorizētu tiešu piekļuvi, ciktāl to atļauj Savienības, starptautiskie vai valstu tiesību akti un ja ir iespējams pierādīt šādas piekļuves nepieciešamību un samērojamību ar Eiropola pilnvarās ietilpstošo uzdevumu izpildi . Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šādai informācijai un tās izmantošanu piemēro attiecīgos Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus piekļuves un izmantošanas noteikumus nekā šajā regulā paredzētie.

Noteikumos paredz informācijas izgūšanas un apstrādes mērķus, personas datu kategorijas, nolūkus, līdzekļus un izmantojamo procedūru, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus un principus. Piekļuvi šādām informācijas sistēmām piešķir vienīgi pienācīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem, ciktāl tas ir patiesi nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai un samērojams ar to . [Gr. 127]

24. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūki

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams 3. panta 1. un 2. punktā pantā noteikto mērķu sasniegšanai, Eiropols apstrādā apstrādāt informāciju, tostarp personas datus.

Personas datus drīkst apstrādāt tikai , lai

(a)

veiktu šķērspārbaudi nolūkā identificēt saiknes starp informāciju; i) personām, kuras tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu, ii) personām, par kurām ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus ;

(b)	veiktu stratēģisko vai tematisko analīzi;

(c)	konkrētos gadījumos veiktu operatīvo analīzi.

Minētos uzdevumus veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

—

pārbaudi, kas minēta a) apakšpunktā, veic, nodrošinot nepieciešamo datu aizsardzību un jo īpaši sniedzot pietiekamu pamatojumu informācijas pieprasīšanai un norādot tās mērķi. Veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tikai tās iestādes, kuras sākotnēji bijušas atbildīgas par datu vākšanu, var pēc tam tos mainīt;

—

katrā c) apakšpunktā minētajā operatīvās analīzes gadījumā piemēro šādus īpašus drošības pasākumus: i) nosaka konkrētu mērķi; personas datus var apstrādāt tikai tad, ja tie attiecas uz konkrēto mērķi; ii) konkrēti pamato visu Eiropola darbinieku veikto šķērsatbilsmju konstatēšanas darbību nepieciešamību; datu izgūšanu pēc apspriešanās ierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam un konkrēti pamato; iii) datus var pārveidot tikai pilnvaroti darbinieki, kas atbild par attiecīgo mērķi, kuram dati sākotnēji tikuši apkopoti.

Eiropols šīs darbības pienācīgi dokumentē. Šī dokumentācija pēc pieprasījuma ir pieejama datu aizsardzības inspektoram un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, lai pārliecinātos par datu apstrādes darbību likumību.

2.   Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt katrā konkrētā nolūkā, kas minēts 1. punktā, ir uzskaitītas 2. pielikumā.

2.a     Izņēmuma gadījumos Eiropols var veikt īslaicīgu datu apstrādi nolūkā konstatēt, vai šie dati attiecas uz tā uzdevumu izpildi un ar kuru 1. punktā minēto mērķi tie ir saistīti. Valde, rīkojoties pēc direktora ieteikuma un pēc tam, kad tā ir apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, paredz nosacījumus šādu datu apstrādei, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņus, kas nevar pārsniegt sešus mēnešus, pienācīgi ievērojot 34. pantā minētos principus.

2.b     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izstrādā pamatnostādnes, norādot 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķus. [Gr. 128]

25. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūka noteikšana

1.   Dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas Eiropolam sniedz informāciju, nosaka konkrētu un labi definētu mērķi, kādā ar kādu to apstrādā, kā minēts 24. pantā. Ja tā to nav izdarījusi, Eiropols lemj par šādas informācijas būtiskumu, kā arī par nolūku, kādā to apstrādā. Eiropols informāciju apstrādāt citā konkrētā un skaidri izteiktā nolūkā nekā tajā, kurā informācija tika sniegta, var vienīgi ar datu sniedzēja skaidri paustu atļauju saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem . [Gr. 129]

2.   Dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas informācijas pārsūtīšanas brīdī var norādīt vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus piekļuvei vai izmantošanai, tostarp attiecībā uz dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja šādu ierobežojumu nepieciešamība kļūst acīmredzama pēc pārsūtīšanas, tās attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols ievēro šādus ierobežojumus.

3.   Eiropols var noteikt jebkādus ierobežojumus dalībvalstu, Savienības struktūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju piekļuvei informācijai, kas izgūta no publiski pieejamiem avotiem, vai šādas informācijas izmantošanai.

25.a pants

Datu aizsardzības ietekmes novērtējums

1.     Pirms personas datu apstrādes darbību kopuma īstenošanas Eiropols novērtē paredzēto apstrādes sistēmu un procedūru ietekmi uz personas datu aizsardzību un informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par novērtēšanas rezultātiem.

2.     Novērtējumā ietver vismaz plānoto apstrādes darbību vispārīgu aprakstu, datu subjektu tiesību un brīvību apdraudējuma novērtējumu, pasākumus, kas paredzēti riska mazināšanai, drošības pasākumus, aizsardzības pasākumus un mehānismus, kas nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi pierāda, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un likumīgās intereses. [Gr. 130]

26. pants

Dalībvalstu un Eiropola darbinieku piekļuve informācijai, ko glabā Eiropols

1.   Dalībvalstīm , ja tās var to pamatot ar vajadzību likumīgi pildīt savus uzdevumus, ir piekļuve visai informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos, un tās var veikt tajā meklēšanu, neskarot dalībvalstu, Savienības struktūru un trešo valstu un starptautisko organizāciju tiesības norādīt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu. Dalībvalstis ieceļ tās kompetentās iestādes, kam ir atļauts veikt šādu meklēšanu.

2.   Dalībvalstīm ir netieša piekļuve, pamatojoties uz “trāpījums ir”/“trāpījuma nav” sistēmu, informācijai, kas sniegta konkrētā nolūkā saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos apakšpunktu , neskarot ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras un trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu. Ja ir iegūts trāpījums, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kura ģenerēja trāpījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts informācijas sniedzēja Eiropolam lēmumu, kura sniedza informāciju Eiropolam un tādā apmērā, kāds nepieciešams attiecīgās dalībvalsts uzdevumu likumīgai izpildei .

3.   Eiropola darbiniekiem, kurus atbilstīgi pilnvarojis Eiropola izpilddirektors, ir piekļuve Eiropola apstrādātajai informācijai tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai.

3.a     Eiropols saskaņā ar 43. pantu detalizēti reģistrē visus trāpījumus un skatīto informāciju. [Gr. 131]

27. pants

Eurojust un OLAF piekļuve Eiropola informācijai

1.   Eiropols veic visus atbilstīgos pasākumus, lai Eurojust un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) savu attiecīgo pilnvaru robežās varētu piekļūt visai informācijai, kas sniegta 24. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkos, un veikt tajā meklēšanu, neskarot dalībvalstu, Savienības struktūru un trešo valstu un starptautisko organizāciju tiesības norādīt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu. Eiropolu informē, ja Eurojust vai OLAF veiktajā meklēšanā atklājas, ka ir atbilsme ar Eiropola apstrādāto informāciju.

2.   Eiropols veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eurojust un OLAF to attiecīgo tā pilnvaru robežās ir netieša piekļuve, pamatojoties uz “trāpījums ir”/“trāpījuma nav” sistēmu, informācijai, kas sniegta konkrētā nolūkā saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos apakšpunktu , neskarot ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras un trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu. Ja ir iegūts trāpījums, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kura ģenerēja trāpījumu, saskaņā ar tās dalībvalsts, Savienības struktūras, trešās valsts vai starptautiskās organizācijas lēmumu, kura sniedza informāciju Eiropolam. Trāpījuma gadījumā Eurojust norāda, kuri dati tam ir vajadzīgi, un Eiropols drīkst dalīties ar datiem tikai tādā apmērā, ciktāl dati, kas rada trāpījumu, ir vajadzīgi tā uzdevumu likumīgai izpildei. Eiropols reģistrē, kāda informācija ir skatīta.

3.   Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu veic vienīgi lai noteiktu, vai attiecīgi Eurojust vai OLAF pieejamā informācija atbilst Eiropola apstrādātajai informācijai.

4.   Eiropols meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauj vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis no Eurojust un OLAF informāciju par to, kuri valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki un kuri OLAF darbinieki ir pilnvaroti veikt šādu meklēšanu.

5.   Ja Eiropola informācijas apstrādes darbību laikā saistībā ar atsevišķu izmeklēšanu Eiropols vai dalībvalsts konstatē, ka nepieciešama koordinācija, sadarbība vai atbalsts saskaņā ar Eurojust vai OLAF pilnvarām, Eiropols tos attiecīgi informē un uzsāk informācijas apmaiņas procedūru saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniegusi informāciju. Šādā gadījumā Eurojust vai OLAF apspriežas ar Eiropolu.

6.   Eurojust, tostarp kolēģija, valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki, un OLAF ievēro visus vispārīgos vai konkrētos ierobežojumus piekļuvei vai izmantošanai, kurus norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar 25. panta 2. punktu.

6.a     Eiropols un Eurojust viens otru informē, ja pēc datu aplūkošanas ir konstatētas norādes, ka dati varētu būt kļūdaini vai pretrunā citiem datiem. [Gr. 132]

28. pants

Pienākums paziņot dalībvalstīm

1.   Ja Eiropolam saskaņā ar tā uzdevumu, kas paredzēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nepieciešams informēt dalībvalsti par informāciju, kas attiecas uz to, un ja uz minēto informāciju attiecas 25. panta 2. punktā aprakstītie piekļuves ierobežojumi, kas aizliedz veikt tās apmaiņu, Eiropols apspriežas ar datu sniedzēju, kurš paredzējis piekļuves ierobežojumu, un lūdz tā atļauju informācijas apmaiņai.

Bez šādas skaidri paustas atļaujas informācijas apmaiņu neveic.

Ja uz šādu informāciju neattiecas piekļuves ierobežojumi saskaņā ar 25. pantu, Eiropols vienalga informē informācijas sniedzēju dalībvalsti par informācijas tālāku pārsūtīšanu. [Gr. 133]

2.   Neatkarīgi no jebkādiem piekļuves ierobežojumiem Eiropols informē dalībvalsti par informāciju, kas attiecas uz to, ja

(a)	tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu ar smago noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus; vai

(b)	tas ir būtiski, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus minētās dalībvalsts sabiedrības drošībai.

Šādā gadījumā Eiropols, cik drīz vien iespējams, informē datu sniedzēju par šādas informācijas apmaiņu un pamato savu situācijas analīzi.

VI nodaļa

ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

1. IEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

29. pants

Kopīgi noteikumi

1.   Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām atbilstīgi šo struktūru mērķiem, trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm, trešo valstu tiesībaizsardzības mācību iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātām pusēm.

2.   Ja tas ir būtiski tā uzdevumu veikšanai un ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti 25. panta 2. punktā, Eiropols var veikt visas informācijas, izņemot personas datus, tiešu apmaiņu ar 1. punktā minētajām vienībām.

3.   Eiropols no var saņemt un apstrādāt personas datus, ko glabā 1. pantā minētajām vienībām, minētās vienības izņemot privātas puses, var saņemt personas datus un apstrādāt tos, ja tas ir absolūti nepieciešams un samērojams ar tā uzdevumu veikšanai likumīgu izpildi un ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

4.   Neskarot 36. panta 4. 5  punktu, Eiropols pārsūta personas datus Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu un apkarotu noziedzību, uz ko attiecas Eiropola mērķi uzdevumi , un saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem , un ja saņēmējs skaidri apņemas nodrošināt, ka dati tiks izmantoti tikai tādā nolūkā, kādam tie ir pārsūtīti . Ja pārsūtāmos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eiropols saņem lūdz iepriekšēju un skaidri paustu minētās dalībvalsts piekrišanu, ja vien

(a)	nevar uzskatīt, ka atļauja ir dota, jo dalībvalsts nav skaidri ierobežojusi tālākas pārsūtīšanas iespēju; vai

(b)	attiecīgā dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

5.   Dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām aizliedz personas datus pārsūtīt tālāk, ja vien Eiropols nav skaidri devis tam iepriekšēju piekrišanu un ja saņēmējs nav skaidri apņēmies nodrošināt, ka dati tiks izmantoti tikai tādā nolūkā, kādā tie ir pārsūtīti .

5.a     Eiropols nodrošina, ka tiek veikta detalizēta visu personas datu pārsūtīšanas gadījumu un to pamatojumu uzskaite saskaņā ar šo regulu.

5.b     Neapstrādā nekādu informāciju, ko trešā valsts, starptautiska organizācija vai privāta puse ir ieguvusi, pārkāpjot ES Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības. [Gr. 134]

2. IEDAĻA

PERSONAS DATU APMAIŅA/PĀRSŪTĪŠANA

30. pants

Personas datu pārsūtīšana Savienības struktūrām

Piemērojot iespējamos ierobežojumus, kas paredzēti saskaņā ar šīs regulas 25. panta 2. vai 3. punktu, un neskarot 27. pantu, Eiropols var tieši pārsūtīt personas datus Savienības struktūrām, ja tas ir nepieciešams tā vai saņēmējas Savienības struktūras uzdevumu veikšanai. Eiropols publisko to ES iestāžu un struktūru sarakstu, ar kurām tas apmainās ar informāciju, publicējot šo sarakstu savā tīmekļa vietnē. [Gr. 135]

31. pants

Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams Eiropolam tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var pārsūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz

(a)

lēmumu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK 25. un 31. pantu], ka minētā valsts vai starptautiskā organizācija vai apstrādājošais sektors minētajā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību); vai

(b)	starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību; vai

(c)	sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

Minētos sadarbības nolīgumus groza piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un aizvieto ar secīgu nolīgumu saskaņā ar b) apakšpunktu. [Gr. 136]

Pirms sarunu uzsākšanas par b) apakšpunktā minētā starptautiska nolīguma noslēgšanu un tam veltīto sarunu laikā, un jo īpaši pirms sarunu pilnvaru pieņemšanas, kā arī pirms nolīguma noslēgšanas savlaicīgi apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Eiropols nodrošina tāda pastāvīgi atjaunināta saraksta publisku pieejamību savā tīmekļa vietnē, kurā ir norādīti starptautiskie un sadarbības nolīgumi, ko tas ir noslēdzis ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. [Gr. 137]

Eiropols var noslēgt sadarbības vienošanās, lai īstenotu šādus nolīgumus vai lēmumus par atbilstību.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, izpilddirektors , ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu, konfidencialitāti un samērīgumu, katrā gadījumā atsevišķi var atļaut pārsūtīt personas datus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja šāda pārsūtīšana:

(a)	datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai garantētu vienas aizsargātu datu subjekta vai vairāku dalībvalstu būtiskās citas personas nozīmīgas intereses, uz kurām attiecas Eiropola mērķi; vai [Gr. 138]

(b)	datu pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu ar noziedzību vai teroristu nodarījumiem saistītus reālus draudus aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses, ja tas ir noteikts tās dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos, kura veic personas datu pārsūtīšanu, vai ;

(c)	datu pārsūtīšana ir citādi vajadzīga būtiska, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai ir likumīgi prasīta, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm vai prasījumu pamatojumam, realizācijai vai aizstāvībai; trešā valstī , vai

(d)	pārsūtīšana atsevišķos gadījumos ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta novērstu, izmeklētu vai kādas citas personas būtiskas intereses atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, vai .

(da)	atsevišķos gadījumos ir nepieciešama, lai pamatotu, īstenotu vai aizstāvētu prasījumu tiesības saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu, saukšanu pie atbildības par tiem vai konkrēta kriminālsoda izpildi.

Izpilddirektors vienmēr ņem vērā attiecīgajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā piemērojamo datu aizsardzības līmeni, ņemot vērā datu būtību, mērķi, kādam dati ir paredzēti, plānotās apstrādes ilgumu, šajā valstī spēkā esošos vispārīgos vai specifiskos datu aizsardzības noteikumus, kā arī to, vai ir akceptēti Eiropola pieprasītie konkrētie nosacījumi attiecībā uz datiem.

Izņēmumus nevar attiecināt uz sistemātiskiem, masveida vai strukturāliem datu pārsūtīšanas gadījumiem.

Turklāt valde ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja piekrišanu, ņemot vērā to, ka pastāv uzraudzītājs var atļaut pārsūtīšanu vai pārsūtīšanu kopumu saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu , veicot pienācīgus aizsardzības pasākumi pasākumus attiecībā uz privātuma un personas pamattiesību un brīvību aizsardzību, var atļaut pārsūtīšanu kopumu saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktiem, uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu un ir atjaunojams. [Gr. 138]

3.   Izpilddirektors nekavējoties informē valdi un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par gadījumiem, kad viņš ir piemērojis 2. punktu. [Gr. 139]

3.a     Europols uzglabā detalizētu uzskaiti par visu pārsūtīšanu, kas notikusi saskaņā ar šo pantu. [Gr. 140]

32. pants

No privātām pusēm iegūti personas dati

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var apstrādāt personas datus, kuru izcelsme ir no privātām pusēm, ar nosacījumu, ka tie ir nav saņemti tiešā veidā no privātām pusēm, bet tikai [Gr. 141]

(a)	ar dalībvalsts valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b)	ar tādas trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, pirms sāk piemērot šo regulu; vai

(c)	ar trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu, starpniecību.

2.   Ja saņemtie dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts valsts vienību.

3.   Eiropols tieši nesazinās ar privātām pusēm, lai izgūtu personas datus. [Gr. 142]

4.   Komisija trīs gadu laikā, kopš šī regula ir piemērojama, izvērtē personas datu tiešas apmaiņas ar privātām pusēm nepieciešamību un iespējamo ietekmi. Šādā izvērtējumā citu iemeslu vidū konkrētizē, vai Eiropolam ir nepieciešama personas datu apmaiņa ar privātām pusēm.

33. pants

No privātām personām iegūta informācija

1.   Eiropols var apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, kuru izcelsme ir no privātām personām, ar nosacījumu, ka tā ir saņemta

(a)	ar dalībvalsts valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b)	ar tādas trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, pirms sāk piemērot šo regulu; vai

(c)	ar tādas trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas starpniecību, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu.

2.   Ja Eiropols saņem informāciju, tostarp personas datus, no privātas personas, kas dzīvo tādā trešā valstī, ar kuru nav starptautiska nolīguma, kas noslēgts vai nu, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, vai uz LESD 218. pantu, Eiropols var vienīgi to pārsūtīt tālāk uz dalībvalsti vai attiecīgu trešo valsti, ar kuru šādi starptautiski nolīgumi ir noslēgti.

3.   Eiropols tieši nesazinās ar privātpersonām, lai izgūtu informāciju. [Gr. 143]

VII nodaļa

DATU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

34. pants

Vispārēji datu aizsardzības principi

1.    Personas dati tiek

(a)	tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un likumīgi apstrādāti pārredzamā un pārbaudāmā veidā saistībā ar datu subjektu ;

(b)

tiek vākti konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un to turpmāka apstrāde nav notikusi veidā, kas nav savienojams ar minētajiem nolūkiem. Personas datu turpmāku apstrādi vēsturiskos, statistikas vai zinātniskos nolūkos neuzskata par nesaderīgu, ja vien Eiropols sniedz atbilstīgus aizsardzības pasākumus, īpaši, lai nodrošinātu, ka datus neapstrādā nekādā citā nolūkā;

(c)

ir adekvāti, atbilstīgi un ne pārlieku apjomīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā; nepārsniedz minimālo apmēru , kas vajadzīgs to apstrādes nolūkiem ; tos apstrādā tikai tādā gadījumā, ja apstrādes mērķus nav iespējams sasniegt, apstrādājot informāciju, kas neietver personas datus, un ne ilgāk;

(d)	ir precīzi un vajadzības gadījumā tie jāatjaunina tiek atjaunināti ; jāveic visi pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiek dzēsti vai laboti;

(e)	saglabāti tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, un ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuros personas datus apstrādā.

(ea)	tiek apstrādāti veidā, kas datu subjektam ļauj izmantot savas tiesības;

(eb)	tiek apstrādāti tādā veidā, kas aizsargā pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu un izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos līdzekļus;

(ec)	tos apstrādā tikai pienācīgi pilnvaroti darbinieki, kuriem šie dati ir vajadzīgi darba uzdevuma veikšanai.

1.a     Eiropols dara publiski pieejamu dokumentu, kurā saprotamā veidā ir izklāstīti noteikumi par personas datu apstrādi un informācija par pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību izmantošanai. [Gr. 144]

35. pants

Personas datu precizitātes un uzticamības pakāpes

1.   Tādas informācijas avotu, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas novērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus avota novērtējuma kodus: [Gr. 145]

A):	ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;
B):	ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā ticams;
C):	ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;
X)	avota ticamību nav iespējams novērtēt.

2.   Informāciju, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas novērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, pamatojoties uz tās ticamību, šai nolūkā izmantojot šādus informācijas novērtējuma kodus: [Gr. 146]

(1):	informācija, par kuras pareizību nav šaubu;
(2):	informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma amatpersonai, kura to virza tālāk;
(3):	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;
(4):	informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3.   Ja Eiropols, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, secina, ka novērtējumu nepieciešams labot, tas informē attiecīgo dalībvalsti un mēģina panākt vienošanos par novērtējuma grozīšanu. Eiropols negroza novērtējumu, ja nav šādas vienošanās.

4.   Ja Eiropols no dalībvalsts saņem nenovērtētu informāciju, Eiropols pēc iespējas mēģina pats novērtēt tas novērtē avota vai informācijas ticamību, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju. Konkrētu datu un informācijas novērtēšanu veic, vienojoties ar sniedzēju dalībvalsti. Dalībvalsts var arī vispārīgi vienoties ar Eiropolu par konkrēta veida datu un konkrētu avotu novērtējumu. Ja konkrētā gadījumā nav panākta vienošanās vai nepastāv vispārīga vienošanās, Eiropols novērtē informāciju vai datus un piešķir šādai informācijai vai datiem novērtējuma kodu X) un 4), kā minēts 1. un 2. punktā. [Gr. 147]

5.   Ja Eiropols saņem datus vai informāciju no trešās valsts vai starptautiskas organizācijas, vai Savienības struktūras, attiecīgi piemēro šo pantu.

6.   Informāciju no publiski pieejamiem avotiem Eiropols novērtē, izmantojot 1. un 2. punktā noteiktos novērtējuma kodus kodus X) un 4) . [Gr. 148]

36. pants

Konkrētu personas datu kategoriju un dažādu datu subjektu kategoriju apstrāde

1.   Aizliegts apstrādāt noziedzīgos nodarījumos cietušu personu, liecinieku vai citu personu, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai personu, kas kuras jaunākas par 18 gadiem, personas datus, ja vien tas nav absolūti nepieciešams un pienācīgi pamatots , lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi. [Gr. 149]

2.   Aizliegts apstrādāt personas datus, kas apstrādāti ar automatizētiem vai citiem līdzekļiem, kas atklāj rasi, etnisko vai sociālo izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko piederību vai pārliecību, piederību arodbiedrībām, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi, ja vien tas nav absolūti nepieciešams un pienācīgi pamatots , lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi un ja vien šie dati papildina nepapildina citus personas datus, ko Eiropols jau apstrādā Eiropols. [Gr. 150]

3.   Vienīgi Eiropols var piekļūt 1. un 2. punktā minētajiem personas datiem. Izpilddirektors pienācīgi pilnvaro ierobežotu skaitu darbinieku, kuriem būtu šāda piekļuve, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai.

4.   Nevienu lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz datu subjektu, nepamato vienīgi uz ar 2. punktā minēto datu automatizētu apstrādi, ja vien šāds lēmums nav skaidri atļauts saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai, vajadzības gadījumā, to nav atļāvis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. [Gr. 151]

5.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos personas datus nepārsūta dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien tas nav absolūti nepieciešams un pienācīgi pamatots atsevišķos gadījumos attiecībā uz noziedzību, uz ko attiecas Eiropola mērķi. Šāda pārsūtīšana atbilst šīs regulas VI nodaļā paredzētajiem noteikumiem . [Gr. 152]

6.   Ik pēc sešiem mēnešiem Eiropols sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītajam pārskatu par visiem 2. punktā minētajiem personas datiem, ko tas ir apstrādājis.

37. pants

Personas datu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1.   Eiropola apstrādātos personas datus Eiropols glabā tikai tik ilgi, cik absolūti nepieciešams tā mērķu sasniegšanai nolūkiem, kuros dati ir apstrādāti . [Gr. 153]

2.   To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, Eiropols pārskata katrā gadījumā atsevišķi ne vēlāk kā trīs gadus pēc personas datu sākotnējās apstrādes. Eiropols var nolemt turpināt glabāt personas datus līdz nākamai pārskatīšanai, kas notiek pēc vēl viena trīs gadu perioda, ja glabāšanas turpināšana ir joprojām nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt personas datu glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš pēc trim gadiem.

3.   Ja datus, kas attiecas uz 36. panta 1. un 2. punktā minētajām personām, glabā ilgāk par pieciem gadiem, attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

4.   Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija datu pārsūtīšanas brīdī saskaņā ar 25. panta 2. punktu ir norādījusi ierobežojumus attiecībā uz personas datu iepriekšēju dzēšanu vai iznīcināšanu, Eiropols personas datus dzēš saskaņā ar šiem ierobežojumiem. Ja Eiropols datu glabāšanas turpināšanu uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kas ir datu sniedzēja rīcībā, Eiropols lūdz datu sniedzēja atļauju turpināt datu glabāšanu.

5.   Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija dzēš Eiropolam sniegtus datus no savām valsts datnēm, tā attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols dzēš datus, ja vien datu turpmāka glabāšana netiek atzīta par nepieciešamu Eiropola mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kas ir datu sniedzēja rīcībā. Eiropols informē datu sniedzēju par šādu datu turpmāku glabāšanu un sniedz šādas turpmākas glabāšanas pamatojumu.

6.   Personas datus nedzēš, ja

(a)	tas kaitētu datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta skaidri paustu rakstveida piekrišanu; [Gr. 154]

(b)	datu subjekts apstrīd datu pareizību – uz tādu laiku, lai dalībvalstis vai Eiropols vajadzības gadījumā varētu verificēt datu pareizību;

(c)	personas dati jāsaglabā pierādījumu nolūkā vai tāpēc, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības ; [Gr. 155]

(d)	datu subjekts iebilst pret to dzēšanu un tā vietā pieprasa to izmantošanas ierobežošanu.

38. pants

Apstrādes drošība

1.   Eiropols īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

2.   Attiecībā uz datu automatizētu apstrādi Eiropols īsteno pasākumus, kas paredzēti, lai

(a)	liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām);

(b)	novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

(c)	novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liegtu glabāto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

(d)	liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

(e)	nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

(f)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām organizācijām dati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole);

(g)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

(ga)	nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri darbinieki ir piekļuvuši datiem, kā arī kādiem datiem un kurā laikā (piekļuves reģistrs); [Gr. 156]

(h)	novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

(i)	nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atgūšana);

(j)	nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties ziņo (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

3.   Eiropols un dalībvalstis nosaka mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas informācijas sistēmas robežās tiek ņemtas vērā drošības vajadzības.

38.a pants

Integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma

1.     Eiropols īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus un procedūras tā, lai apstrāde atbilstu saskaņā ar šo regulu pieņemto noteikumu prasībām, un nodrošina datu subjekta t iesību aizsardzību.

2.     Eiropols īsteno mehānismus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tie personas dati, kas ir nepieciešami apstrādes nolūkiem. [Gr. 157]

38.b pants

Personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņošana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam

1.     Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā Eiropols bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 24 stundu laikā no brīža, kad tas kļuvis zināms, paziņo Datu aizsardzības uzraudzītājam par personas datu aizsardzības pārkāpumu. Gadījumos, kad paziņošana nav veikta 24 stundu laikā, Eiropols pēc pieprasījuma sniedz par to pamatotu skaidrojumu.

2.     Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, vismaz:

(a)	apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, tostarp skarto datu subjektu kategorijas un skaitu un skarto datu ierakstu kategorijas un skaitu;

(b)	iesaka pasākumus personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai;

(c)	apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

(d)	apraksta kontroliera ierosinātos vai veiktos pasākumus, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu.

3.     Eiropols dokumentē visus personas datu aizsardzības pārkāpumus, aptverot ar pārkāpumu saistītos faktus, pārkāpuma sekas un veiktos koriģējošos pasākumus, tā ļaujot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pārbaudīt atbilstību šim pantam. [Gr. 158]

38.c pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1.     Ja 38.b pantā minētais personas datu aizsardzības pārkāpums var negatīvi ietekmēt datu subjekta personas datu vai privātuma aizsardzību, Eiropols bez nepamatotas kavēšanās paziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu datu subjektam.

2.     Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā datu subjektam apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību un norāda 44. pantā minētā datu aizsardzības inspektora identitāti un kontaktinformāciju.

3.     Datu subjekts nav jāinformē par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ja Eiropols Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir uzskatāmi pierādījis, ka ir īstenojis atbilstīgus tehniskus aizsardzības pasākumus un šie pasākumi tikuši piemēroti datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums. Ar šādiem tehniskiem aizsardzības pasākumiem datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem.

4.     Paziņojumu datu subjektam var atlikt, ierobežot vai nesniegt, ja tas ir vajadzīgs un samērīgs pasākums, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās personas likumīgās intereses:

(a)	lai nekavētu oficiālu vai tiesisku izmeklēšanu vai procedūru;

(b)	lai netraucētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi;

(c)	lai aizsargātu sabiedrības un valsts drošību;

(d)	lai aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības. [Gr. 159]

39. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības saprātīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai Eiropols apstrādā personas datus, kas uz viņu attiecas. Ja šādus personas datus apstrādā, Eiropols sniedz datu subjektam vismaz šādu informāciju: [Gr. 160]

(a)	apstiprinājumu par to, ka tiek apstrādāti dati, kas uz viņu attiecas;

(b)	informācija vismaz par apstrādes darbības nolūkiem, attiecīgajām datu kategorijām, datu uzglabāšanas laikposmu, un saņēmējiem, kuriem datus izpauž; [Gr. 161]

(c)	paziņojumu saprotamā veidā par datiem, kurus apstrādā, un visu pieejamo informāciju par to avotiem.

(ca)	atsauce uz juridisko pamatu, saskaņā ar ko dati tiek apstrādāti; [Gr. 162]

(cb)	tādu tiesību esamība, kuras paredz iespēju pieprasīt, lai Eiropols labo, dzēš vai ierobežo ar datu subjektu saistīto personas datu apstrādi; [Gr. 162]

(cc)	apstrādāto datu kopija. [Gr. 164]

2.   Ikviens datu subjekts, kas vēlas īstenot piekļuves tiesības personas datiem, var šajā sakarā bez maksas iesniegt pieprasījumu, neradot pārmērīgas izmaksas iestādei, kas šim nolūkam norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī. Šī iestāde nekavējoties, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas, to nodod Eiropolam. Eiropols apstiprina pieprasījuma saņemšanu. [Gr. 165 un 234]

3.   Eiropols atbild uz pieprasījumu bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā kopš pieprasījuma saņemšanas no valsts iestādes . [Gr. 166]

4.   Eiropols apspriežas par pieņemamo lēmumu ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Priekšnoteikums lēmumu par piekļuvi datiem pieņemšanai ir cieša sadarbība starp Eiropolu un dalībvalstīm, kas ir tieši saistītas ar datu subjekta piekļuvi šādiem datiem. Ja dalībvalsts iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tā paziņo Eiropolam iebilduma iemeslus.

5.   Piekļuvi personas datiem Informācijas sniegšanu, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, atsaka vai ierobežo, ja tas tikai tad , ja šāda daļēja vai pilnīga atteikšana ir nepieciešams pasākums vajadzīga , lai [Gr. 167]

(a)	Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

(b)	aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai lai novērstu noziedzību;

(c)	nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts izmeklēšana;

(d)	aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.

Pieņemot lēmumu par pieprasītās informācijas ierobežošanu vai nesniegšanu, ņem vērā datu subjekta pamattiesības un intereses. [Gr. 168]

6.   Eiropols datu subjektu rakstiski informē par piekļuves atteikumu vai ierobežošanu, par šāda lēmuma iemesliem un minētās personas tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Informāciju par faktiskajiem un juridiskajiem iemesliem, uz kuriem pamatojas lēmums, var nesniegt, ja šādas informācijas sniegšanas dēļ zaudētu jēgu ierobežojums, kas noteikts saskaņā ar 5. punktu.

40. pants

Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un piekļuves liegšanu tiem

1.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības prasīt Eiropolam labot personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie ir nepareizi, un, ja tas ir iespējams un nepieciešams, papildināt vai atjaunināt tos. [Gr. 169]

2.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības prasīt Eiropolam dzēst personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādiem tie tika likumīgi vākti vai likumīgi apstrādāti tālāk.

3.   Personas datus nedzēš, bet liedz piekļuvi šiem datiem, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana var ietekmēt datu subjekta likumīgas intereses. Datus, kuriem liegta piekļuve, apstrādā tikai mērķim, sakarā ar kuru tie netika dzēsti.

4.   Ja 1., 2. un 3. punktā aprakstītos Eiropola rīcībā esošos datus ir sniegušas trešās valstis, starptautiskās organizācijas, vai tie ir iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, Eiropols šādus datus labo, dzēš vai liedz tiem piekļuvi un attiecīgā gadījumā informē datu sūtītājus . [Gr. 170]

5.   Ja 1. un 2. punktā aprakstītos Eiropola turētos datus Eiropolam ir tieši sniegušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šādus datus labo, dzēš vai liedz tiem piekļuvi.

6.   Ja nepareizie dati ir pārsūtīti kādā citā atbilstīgā veidā vai dalībvalstu sniegtajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza pārsūtīšana vai tas, ka dati ir nosūtīti, pārkāpjot šo regulu, vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam datus ievadot, saņemot vai glabājot nepareizi vai pārkāpjot šo regulu, Eiropols sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstīm šos datus labo vai dzēš.

7.   Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē visus šādu datu adresātus. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti savās sistēmās labo, dzēš šādus datus vai liedz tiem piekļuvi.

8.   Eiropols rakstiski bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā informē datu subjektu par to, ka dati, kas uz viņu attiecas, ir laboti, dzēsti vai tiem ir liegta piekļuve.

9.   Eiropols datu subjektu rakstiski informē par atteikumu datus labot, dzēst vai liegt tiem piekļuvi un par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un vērsties tiesā.

41. pants

Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.   Eiropols personas datus glabā tādā veidā, kas nodrošina, ka var noteikt to avotu saskaņā ar 23. pantu.

1.a     Eiropols personas datus glabā tādā veidā, kas ļauj tos labot un dzēst. [Gr. 171]

2.   Par 34. panta d) punktā norādīto personas datu kvalitāti ir atbildīga dalībvalsts, kura ir sniegusi personas datus Eiropolam, un Eiropols attiecībā uz personas datiem, kurus ir sniegušas ES struktūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kā arī uz personas datiem, kurus Eiropols izguvis no publiski pieejamiem avotiem. Savienības struktūras atbild par datu kvalitāti līdz pārsūtīšanai un pārsūtīšanas brīdī. [Gr. 172]

3.   Par atbilstību 34. panta a), b), c) un e) punktos norādītajiem principiem atbildīgs ir Eiropols.

4.   Par pārsūtīšanas likumību piemērojamajiem datu aizsardzības principiem atbildība ir [Gr. 173]

(a)	dalībvalstij, kas sniedza datus, gadījumā, ja dalībvalsts Eiropolam sniedza personas datus; un

(b)	Eiropolam gadījumā, ja Eiropols sniedza personas datus dalībvalstīm, un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

5.   Ja pārsūtīšana notiek starp Eiropolu un Savienības struktūru, par pārsūtīšanas likumību atbildīgs ir Eiropols. Neskarot iepriekšējo teikumu, ja Eiropols datus pārsūta pēc saņēmēja lūguma, gan Eiropols, gan saņēmējs ir atbildīgi par šādas pārsūtīšanas likumību. Turklāt Eiropols ir atbildīgs par visām datu apstrādes darbībām, ko tas veic.

Eiropols pārbauda saņēmēja kompetenci un novērtē datu pārsūtīšanas nepieciešamību. Ja rodas šaubas par nosūtīšanas nepieciešamību, Eiropols pieprasa no saņēmēja papildu informāciju. Saņēmējs nodrošina, ka ir iespējams pārbaudīt datu pārsūtīšanas nepieciešamību. Saņēmējs apstrādā personas datus tikai tādā nolūkā, kādā tie ir sūtīti. [Gr. 174]

42. pants

Iepriekšēja pārbaude

1.   To personas datu apstrādei, kuri tiks iekļauti jaunajā kartotēkā, ko paredzēts izveidot, jebkurā apstrādes darbību kopā , ko izmanto viena vai vairāku saistītu mērķu īstenošanai saistībā ar pamatdarbībām veic iepriekšēju pārbaudi, ja [Gr. 175]

(a)	paredzēts apstrādāt īpašas datu kategorijas, kas minētas 36. panta 2. punktā;

(b)	apstrādes veids, īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mehānismus vai procedūras, ir citādi saistīts ar īpašiem riskiem attiecībā uz datu subjektu pamattiesībām un brīvībām un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

2.   Iepriekšējas pārbaudes veic Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pēc tam, kad tas ir saņēmis paziņojumu no datu aizsardzības inspektora, kurš šaubu gadījumā par iepriekšējas pārbaudes nepieciešamību apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atzinumu sniedz divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Šo laikposmu jebkurā laikā var apturēt līdz brīdim, kad Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir saņēmis visu papildinformāciju, ko tas ir pieprasījis. Ja tas nepieciešams lietas sarežģītības dēļ, šo laikposmu ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu var turklāt pagarināt vēl uz diviem mēnešiem. Drīkst noteikt ne vairāk kā divus pagarinājumus. Par šo lēmumu Eiropolam paziņo pirms sākotnējā divu mēnešu laikposma beigām. [Gr. 176]

Ja līdz divu mēnešu termiņa vai visu tā pagarinājumu beigām nav sniegts atzinums, uzskatāms, ka atzinums ir labvēlīgs.

Ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atzīst, ka paziņotā apstrāde varētu būt saistīta ar kādu šīs regulas noteikumu pārkāpumu, viņš vajadzības gadījumā sniedz atbilstīgus priekšlikumus, kā izvairīties no šāda pārkāpuma. Ja Eiropols attiecīgi negroza apstrādes darbību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var īstenot pilnvaras, kādas viņam piešķirtas saskaņā ar 46. panta 3. punktu.

4.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs veic visu to apstrādes darbību uzskaiti, par kurām viņam paziņots saskaņā ar 1. punktu. Šādu reģistru iekļauj Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. panta 5. punktā minētajā reģistrā.

43. pants

Reģistrēšana un dokumentēšana

1.   Lai verificētu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību, Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izgūšanas, izpaušanas, kombinēšanas vai dzēšanas uzskaiti. Šādus reģistrus vai dokumentāciju dzēš pēc trim gadiem, ja vien dati nav turpmāk vajadzīgi notiekošai kontrolei. Nav iespējas veikt izmaiņas reģistros. [Gr. 177]

2.   Reģistrus vai dokumentāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 1. punktu, pēc lūguma iesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam datu aizsardzības kontrolei. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs minēto informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības kontroles nolūkā un lai nodrošinātu datu pareizu apstrādi, kā arī datu integritāti un drošību.

44. pants

Datu aizsardzības inspektors

1.   Valde ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Veicot savus uzdevumus, viņš darbojas neatkarīgi.

2.   Datu aizsardzības inspektoru izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām un īpaši uz eksperta zināšanām par datu aizsardzību.

3.   Datu aizsardzības inspektora izraudzīšanās rezultātā nedrīkst rasties interešu konflikts starp viņa datu aizsardzības inspektora pienākumu pildīšanu un citiem oficiālajiem pienākumiem, īpaši saistībā ar šīs regulas noteikumu piemērošanu.

4.   Datu aizsardzības inspektoru ieceļ uz amata pilnvaru termiņu no diviem līdz pieciem gadiem. Viņu var iecelt uz amata pilnvaru termiņu atkārtoti, kopumā nepārsniedzot desmit gadus. Savienības iestāde vai struktūra, kas viņu iecēla amatā, var viņu atcelt no datu aizsardzības inspektora amata vienīgi ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

5.   Pēc datu aizsardzības inspektora iecelšanas amatā, iestāde vai struktūra, kas viņu iecēlusi, reģistrē viņu pie Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja.

6.   Saistībā ar savu pienākumu pildīšanu datu aizsardzības inspektors nedrīkst saņemt nekādus norādījumus.

7.   Datu aizsardzības inspektoram ir jo īpaši šādi uzdevumi attiecībā uz personas datiem, izņemot Eiropola darbinieku personas datus, kā arī administratīva rakstura personas datus:

(a)	neatkarīgā veidā nodrošināt likumību un šīs regulas noteikumu ievērošanu iekšēju piemērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi; [Gr. 178]

(b)	nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta;

(c)	nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu datu subjekti pēc to lūguma tiek informēti par viņu tiesībām;

(d)	sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi;

(e)	sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju , jo īpaši saistībā ar 42. pantā minētajām apstrādes darbībām ; [Gr. 179]

(f)	sagatavot gada ziņojumu un to nosūtīt valdei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam;

(fa)	darboties kā kontaktpunktam attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 39. pantu; [Gr. 180]

(fb)	veikt visu Eiropola īstenoto apstrādes darbību uzskaiti, tostarp attiecīgos gadījumos reģistrējot informāciju par mērķi, datu kategorijām, saņēmējiem, bloķēšanas un dzēšanas termiņiem, pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām un drošības pasākumiem; [Gr. 181]

(fc)	reģistrēt incidentus un drošības pārkāpumus, kas ietekmē operatīvos vai administratīvos personas datus. [Gr. 182]

8.   Turklāt datu aizsardzības inspektors veic funkcijas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 45/2001 attiecībā uz Eiropola darbinieku personas datiem kā arī administratīvajiem personas datiem. [Gr. 183]

9.   Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir piekļuve visiem Eiropola apstrādātajiem datiem un visām Eiropola telpām. Šāda piekļuve ir iespējama jebkurā laikā un bez iepriekšēja pieprasījuma . [Gr. 184]

10.   Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šīs regulas noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, viņš par to informē izpilddirektoru, pieprasot, lai viņš noteiktajā laikā novērš noteikumu neievērošanu. Ja izpilddirektors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors informē valdi, un viņi vienojas par konkrētu termiņu, kurā jārīkojas. Ja valde noteiktajā laikā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

11.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru. Minētie īstenošanas noteikumi īpaši attiecas uz kandidātu izraudzīšanās procedūru datu aizsardzības inspektora amatam un viņu atlaišanu, datu aizsardzības inspektora uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un viņa neatkarības aizsardzības pasākumiem. Eiropols nodrošina datu aizsardzības inspektoram darbiniekus un resursus, kas nepieciešami tā uzdevumu veikšanai. Minētajiem darbiniekiem ir piekļuve Eiropola apstrādātajiem personas datiem un Eiropola telpām tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai. Šāda piekļuve ir iespējama jebkurā laikā un bez iepriekšēja pieprasījuma . [Gr. 185]

11.a     Datu aizsardzības inspektors tiek apgādāts ar viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. [Gr. 186]

45. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzrauga, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, izgūšana un nodošana Eiropolam ir likumīga, kā arī pārbauda, vai ar tādu datu ievadīšanu, izgūšanu vai nodošanu netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajā nolūkā valsts uzraudzības iestādei saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir piekļuve datiem, kurus tās dalībvalsts ir sniegusi Eiropolam.

2.   Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādēm ir piekļuve Eiropolā strādājošā attiecīgās valsts sadarbības koordinatora birojam un dokumentiem.

3.   Valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām uzrauga valsts vienību darbības un sadarbības koordinatoru darbības, ciktāl šādas darbības attiecas uz personas datu aizsardzību. Tās arī pastāvīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

4.   Ikvienai personai ir tiesības pieprasīt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka uz šo personu attiecīgo datu jebkādā veidā veiktā ievadīšana vai nodošana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts veikta datu aplūkošana ir likumīga. Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts.

46. pants

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic Eiropols, un par Eiropola un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz personas datu aizsardzību. Šajā nolūkā viņš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus un īsteno 3. punktā piešķirtās pilnvaras.

2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam saskaņā ar šo regulu ir šādi pienākumi:

(a)	izskatīt un izmeklēt sūdzības un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;

(b)	vai nu pēc savas iniciatīvas, vai balstoties uz sūdzību, veikt pārbaudi un saprātīgā termiņā nekavējoties informēt datu subjektus par iznākumu; [Gr. 187]

(c)	uzraudzīt un nodrošināt, ka Eiropols piemēro šīs regulas un visu citu Savienības aktu noteikumus attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

(d)	vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz lūgumu, konsultēt Eiropolu par visiem jautājumiem saistībā ar personas datu apstrādi, īpaši pirms iekšējo noteikumu izstrādes attiecībā uz pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

(e)	noteikt, pamatot un publiskot izņēmumus, aizsardzības pasākumus, pilnvarojumus un nosacījumus, kas minēti 36. panta 4. punktā;

(f)	veikt to apstrādes darbību uzskaiti, par kurām viņam paziņots saskaņā ar 42. panta 1. punktu un kuras reģistrētas saskaņā ar 42. panta 4. punktu;

(g)	veikt viņam paziņotās apstrādes iepriekšēju pārbaudi.

3.   Saskaņā ar šo regulu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var

(a)	sniegt padomus datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu;

(b)	ja, iespējams, ir pārkāpti noteikumi, kas regulē personas datu apstrādi, nodot lietu Eiropolam un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus konkrētā pārkāpuma novēršanai un datu subjektu aizsardzības uzlabošanai;

(c)	izdot rīkojumus par to, ka jāievēro pieprasījumi par konkrētu tiesību īstenošanu attiecībā uz datiem, ja attiecīgie pieprasījumi ir noraidīti, pārkāpjot 39. un 40. pantu;

(d)	izteikt brīdinājumu vai aizrādījumu Eiropolam;

(e)	izdot rīkojumu labot, liegt piekļuvi, dzēst vai iznīcināt visus datus, ja tie ir apstrādāti, pārkāpjot noteikumus, kas regulē personas datu apstrādi, un paziņot par to trešām personām, kurām dati ir izpausti [Gr. neattiecas uz visām valodām];

(f)	ierosināt valdei uzlikt pagaidu vai galīgu un daļēju vai pilnīgu apstrādes aizliegumu; [Gr. 189]

(g)	nosūtīt lietu Eiropolam un, vajadzības gadījumā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(h)	nosūtīt lietu Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

(i)	iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa.

4.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības

(a)	iegūt no Eiropola piekļuvi visiem personas datiem un visai informācijai, kas nepieciešama viņa veiktajai pārbaudei;

(b)	iegūt piekļuvi visām telpām, kurās Eiropols veic savas darbības, ja ir pamatoti iemesli pieņemt, ka tur tiek veikta darbība, uz kuru attiecas šī regula.

5.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izstrādā Eiropola darbību uzraudzības gada pārskatu. Šis pārskats ir daļa no Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada darbības pārskata, kas minēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 48. pantā.

Šis pārskats ietver statistikas datus par sūdzībām, pārbaudēm, izmeklēšanām, sensitīvas informācijas apstrādi, personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, iepriekšēju pārbaudi un paziņošanu un 3. punktā minēto pilnvaru izmantošanu.

Pārskatu nosūta un iesniedz apvienotajai parlamentārās kontroles grupai, kā arī nosūta Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu piemērošanu. [Gr. 190]

6.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja locekļiem un darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 69. pantu.

47. pants

Sadarbība starp Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu datu aizsardzības iestādēm

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savā darbībā cieši sadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm konkrētos jautājumos, kuros nepieciešama valstu iesaiste, īpaši, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde atklāj būtiskas atšķirības starp dalībvalstu praksi vai iespējams nelikumīgu pārsūtīšanu, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas kanālus, vai saistībā ar jautājumiem par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, veicot savus pienākumus, kas noteikti 46. panta 2. punktā, vajadzības gadījumā izmanto valsts datu aizsardzības iestāžu zināšanas un pieredzi. Veicot pasākumus sadarbībā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, valsts datu aizsardzības iestāžu locekļiem un darbiniekiem — pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu — ir līdzvērtīgas pilnvaras tām pilnvarām, kas noteiktas 46. panta 4. punktā, un uz viņiem attiecas tādas pašas saistības, kādas ir paredzētas 46. panta 6. punktā. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un valstu uzraudzības iestādes, rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, var veikt darbojoties katrs savu pilnvaru ietvaros , veic attiecīgas informācijas apmaiņu, palīdzēt viens otram palīdz cits citam veikt revīzijas un inspekcijas, izskatīt izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, izpētīt pēta problēmas saistībā ar neatkarīgas uzraudzības īstenošanu , kas rodas, īstenojot neatkarīgu uzraudzību vai īstenojot datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādāt tiesības , izstrādā saskaņotus priekšlikumus visu problēmu kopīgiem risinājumiem un veicināt informētību , ja vajadzīgs, veicina izpratni par tiesībām uz datu aizsardzību, ja tas ir vajadzīgs aizsardzības jomā . [Gr. 191]

2.a     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pilnībā informē valsts uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kas uz tām attiecas. [Gr. 192]

2.b     Tādos gadījumos, kad uz datiem, kas saņemti no vienas vai vairākām dalībvalstīm, attiecas īpaši jautājumi, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar attiecīgajām un kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu pirms attiecīgās un kompetentās valsts uzraudzības iestādes viņa noteiktā termiņā, kas ir vismaz divi mēneši, EDAU nav informējušas par savu nostāju. EDAU pilnībā ņem vērā attiecīgo un kompetento valsts uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno rīkoties atšķirīgi no minēto iestāžu paustās nostājas, viņš tās par to informē un pamato savu rīcību. Gadījumos, ko EDAU vērtē kā ārkārtīgi steidzamus, viņš var lemt par tūlītēju rīcību. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās un kompetentās valsts uzraudzības iestādes un pamato konkrētā jautājuma steidzamību, kā arī īstenoto pasākumu. [Gr. 193]

2.c     Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar attiecīgajām un kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm pirms tādu darbību īstenošanas, kuras paredzētas 46. panta 3. punkta e) līdz h) apakšpunktā. EDAU pilnībā ņem vērā attiecīgo un kompetento valsts uzraudzības iestāžu nostāju, ko tās paziņo, ievērojot EDAU noteikto termiņu, kas ir vismaz divi mēneši. Ja EDAU plāno rīkoties atšķirīgi no valsts uzraudzības iestāžu paustās nostājas, viņš tās par to informē un pamato savu rīcību. Gadījumos, ko EDAU vērtē kā ārkārtīgi steidzamus, viņš var lemt par tūlītēju rīcību. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās un kompetentās valsts uzraudzības iestādes un pamato konkrētā jautājuma steidzamību, kā arī īstenoto pasākumu. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs neveic darbību, ja visas valsts uzraudzības iestādes to ir informējušas par savu negatīvo nostāju. [Gr. 194]

3.   Valstu uzraudzības iestādes iestāžu vadītāji un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas, kad tas ir nepieciešams vismaz reizi gadā, lai apspriestu stratēģiskus un vispārējās politikas jautājumus vai citus 1. un 2. punktā minētos jautājumus . Šo sanāksmju izmaksas un norisi nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi tiek izstrādātas sīkākas darba metodes. [Gr. 195]

48. pants

Administratīvie personas dati un darbinieku dati [Gr. 196]

Visiem Eiropola darbinieku personas datiem, kā arī Eiropola rīcībā esošiem administratīviem personas datiem piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. [Gr. 197]

VIII nodaļa

TIESĪBU AIZSARDZĪBA UN ATBILDĪBA

49. pants

Tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam

1.   Ikvienam datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa personas datu apstrāde neatbilst šīs regulas noteikumiem.

2.   Ja sūdzība attiecas uz 39. vai 40. pantā minēto lēmumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī dalībvalstī(-s) , kas bija datu avots avots(-i) , vai dalībvalstī dalībvalstī(-s) , kas ir tieši attiecīga. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi attiecīga(-s) . [Gr. 198]

3.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam sniedza dalībvalsts, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts valsts uzraudzības iestādi, kura ir sniegusi datus, pārliecinās, vai datu apstrāde attiecīgajā dalībvalstī bija likumīga un vai nepieciešamās pārbaudes ir veiktas pareizi.

4.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam ir sniegušas Savienības struktūras, trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka Eiropols ir veicis nepieciešamās pārbaudes.

50. pants

Tiesības vērsties tiesā pret Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumus apstrīd Eiropas Savienības Tiesā.

51. pants

Vispārīgie noteikumi par atbildību un tiesībām uz kompensāciju

1.   Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Eiropola noslēgtā līgumā.

3.   Neskarot 52. pantu, attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, Eiropols saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tā departamenti vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkāda kaitējuma atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.   Eiropola darbinieku personisko atbildību pret Eiropolu reglamentē ar viņiem attiecīgi piemērojamiem Civildienesta noteikumiem vai Nodarbināšanas kārtības noteikumiem.

52. pants

Atbildība par personas datu nepareizu apstrādi un tiesības uz kompensāciju

1.   Ikvienai personai, kurai datu nelikumīgas apstrādes darbības rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu vai nu no Eiropola saskaņā ar LESD 340. pantu, vai no dalībvalsts, kurā notika gadījums, kas radīja kaitējumu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Persona vēršas pret Eiropolu Eiropas Savienības Tiesā vai pret dalībvalsti šīs dalībvalsts kompetentajā valsts tiesā.

2.   Saistībā ar visiem strīdiem starp Eiropolu un dalībvalstīm par to, kurš ir galīgi atbildīgs par kompensāciju personai saskaņā ar 1. punktu, vēršas valdē, kura lemj ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, neskarot tiesības apstrīdēt šo lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu.

IX nodaļa

PARLAMENTĀRĀ PĀRRAUDZĪBA

53. pants

Kopīgā parlamentārā pārraudzība kontrole

1.     Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu īstenotās Eiropola darbību kontroles mehānismu īsteno īpaša apvienotā parlamentārās kontroles grupa, kura jāizveido kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā un kurā ietilpst Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas pilntiesīgie locekļi, viens pārstāvis no katras dalībvalsts parlamenta attiecīgās kompetentās komitejas un tā aizvietotājs. Dalībvalstis ar divpalātu parlamentāro sistēmu var pārstāvēt abu palātu pārstāvji.

2.     Apvienotās parlamentārās kontroles grupas sanāksmes vienmēr tiek rīkotas Eiropas Parlamenta telpās Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāja vadībā. Sanāksmju līdzpriekšsēdētāja pienākumus veic Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un tās dalībvalsts parlamenta pārstāvis, kura veic rotējošās Padomes prezidentūras pienākumus.

3.     Apvienotā parlamentārās kontroles grupa pārrauga šīs regulas noteikumu piemērošanu, jo īpaši saistībā ar to ietekmi uz fizisko personu pamattiesībām un brīvībām.

4.     Šajā nolūkā apvienotajai parlamentārās kontroles grupai ir šādi pienākumi:

1.    a) Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors un Komisijas pārstāvis pēc Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu apvienotās parlamentārās kontroles grupas lūguma ierodas Eiropas Parlamentātās sanāksmē , lai, kopā ar valstu parlamentiem, apspriestu ar Eiropolu saistītus jautājumus , vajadzības gadījumā ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti. Grupa var nolemt vajadzības gadījumā aicināt tās sanāksmēs piedalīties citas iesaistītas personas;

2.   Eiropola darbību parlamentāro pārraudzību Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem veic saskaņā ar šo regulu.

b)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pēc apvienotās parlamentārās kontroles grupas lūguma un vismaz reizi gadā ierodas tās sanāksmē, lai apspriestu jautājumus saistībā ar fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību un jo īpaši — personas datu aizsardzību (saistībā ar Eiropola darbībām), vajadzības gadījumā ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

Apvienotās parlamentārās kontroles grupas sanāksmēs iepazīstina ar šādiem dokumentiem un tos apspriež:

—	15. pantā minēto gada un daudzgadu darba programmu projekti;

—	14. pantā minētais konsolidētais gada pārskats par Eiropola darbībām;

—	46. pantā minētais Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja izstrādātais Eiropola darbību uzraudzības gada pārskats;

—	70. pantā minētais Komisijas izstrādātais izvērtējuma ziņojums par Eiropola efektivitāti un lietderību.

Apvienotās parlamentārās kontroles grupas sanāksmēs pēc tās lūguma ierodas šādas personas:

—	izraudzītie izpilddirektora amata kandidāti, kā minēts 56. panta 2. punktā;

—	izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņu ir plānots pagarināt, kā paredzēts 56. panta 5. punktā;

—	izpilddirektors, lai ziņotu par savu pienākumu izpildi.

Pirms valdes priekšsēdētājs atceļ no amata izpilddirektoru, viņš par to informē apvienoto parlamentārās kontroles grupu un paskaidro šāda lēmuma iemeslus vai pamatojumu.

3. 5.    Papildus šajā regulā noteiktajiem informēšanas un apspriešanās pienākumiem Turklāt Eiropols, vajadzības gadījumā ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, informācijas informēšanas nolūkā apvienotajai parlamentārās kontroles grupai nosūta Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem

(a)	draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus saistībā ar Eiropola mērķiem, kā arī Eiropola pasūtīto pētījumu un izvērtējumu rezultātus;

(b)	sadarbības vienošanās, kas pieņemtas saskaņā ar 31. panta 1. punktu.

6.     Apvienotā parlamentārās kontroles grupa var pieprasīt jebkādus tās uzdevumu izpildei vajadzīgus attiecīgos dokumentus, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001  (16) , kā arī noteikumi par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā.

7.     Apvienotā parlamentārās kontroles grupa var izstrādāt secinājumu kopsavilkumu par Eiropola uzraudzības darbībām un iesniegt to Eiropas Parlamentam. [Gr. 200]

54. pants

Eiropas Parlamenta piekļuve klasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību

1.   Eiropola darbību parlamentārās pārraudzības kontroles nolūkā saskaņā ar 53. pantu, Eiropas Parlamentam apvienotajai parlamentārās kontroles grupai un tā tās pārstāvjiem pēc pieprasījuma var atļaut un attiecīgā gadījumā ar datu sniedzēja piekrišanu atļauj piekļuvi Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību.

2.   Piekļuve Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un sensitīvai neklasificētai informācijai notiek saskaņā ar pamatprincipiem noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā  (17) , ņemot vērā šādas informācijas sensitīvo un minimuma standartiem, kas minēti 69. pantā konfidenciālo raksturu . Sīkāku kārtību paredz var paredzēt darba vienošanās, kuru noslēdz starp Eiropolu un Eiropas Parlamentu. [Gr. 201]

X nodaļa

PERSONĀLS

55. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Uz Eiropola personālu, izņemot tos darbiniekus, uz kuriem dienā, kas sāk piemērot šo regulu, attiecas līgumi, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots ar Eiropola konvenciju, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.   Eiropola personāls sastāv no pagaidu darbiniekiem un/vai līgumdarbiniekiem. Valde pieņem lēmumu par to, kādas štatu sarakstā paredzētās pagaidu amata vietas var ieņemt tikai darbinieki, kurus izraugās no kompetentām dalībvalstu iestādēm. Darbinieki, kurus pieņem darbā šādās amata vietās, ir pagaidu darbinieki, un ar tiem var slēgt tikai līgumus uz noteiktu laiku, ko var atjaunot vienu reizi uz noteiktu laiku.

2.a     Iecēlējinstitūcija izmanto visas Civildienesta noteikumos paredzētās iespējas un nodrošina specializētiem darbiniekiem, piemēram, IT speciālistiem, augstāku funkciju grupu un pakāpi atbilstīgi to kvalifikācijai, lai atbilstīgi 4. pantam nevainojami veiktu aģentūras uzdevumus. [Gr. 202]

56. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Eiropola pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. atbilstīgi šādai sadarbības procedūrai:

(a)

pamatojoties uz sarakstu, kurā ietilpst vismaz trīs kandidāti, ko ieteikusi komiteja, kuru veido Komisijas pārstāvis valdē un vēl divi valdes locekļi, un ievērojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru, kandidāti pirms iecelšanas amatā uzstājas Padomē un apvienotās parlamentārās kontroles grupas sanāksmē un atbild uz jautājumiem;

(b)	pēc tam apvienotā parlamentārās kontroles grupa un Padome sniedz atzinumu un paziņo, kam dod priekšroku;

(c)	valde, ņemot vērā šos atzinumus, ieceļ izpilddirektoru.

Lai noslēgtu izpilddirektora līgumu, Eiropolu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. [Gr. 203]

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Eiropola uzdevumus un problēmas.

4.   Valde pēc apvienotās parlamentārās kontroles grupas atzinuma saņemšanas un rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. [Gr. 204]

5.   Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja drīkst uzaicināt apvienotā parlamentārās kontroles grupa uzaicina izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. [Gr. 205]

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu, kura rīkojas pēc Komisijas priekšlikuma kas paskaidrots apvienotajai parlamentārās kontroles grupai un Padomei . [Gr. 206]

8.   Valde lēmumus par izpilddirektora un/vai izpilddirektora vietnieka/-u iecelšanu amatā, viņu amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atcelšanu no amata pieņem, pamatojoties uz tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

57. pants

Izpilddirektora vietnieki

1.   Izpilddirektoram palīdz četri trīs izpilddirektora vietnieki, no kuriem viens ir atbildīgs par apmācību. Izpilddirektora vietnieks apmācības jautājumos ir atbildīgs par Eiropola akadēmijas un tās darbību pārvaldību. Izpilddirektors nosaka pārējo vietnieku uzdevumus. [Gr. 207]

2.   Izpilddirektora vietniekiem piemēro 56. pantu. Ar izpilddirektoru apspriežas pirms to iecelšanas amatā vai atcelšanas no amata.

58. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

1.   Eiropols var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus nenodarbina aģentūra.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Eiropolu.

XI nodaļa

FINANŠU NOTEIKUMI

59. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Eiropola budžetā.

2.   Eiropola budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Eiropola ieņēmumi veido Savienības iemaksu, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

4.   Eiropols var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad-hoc un ārkārtēju dotāciju veidā saskaņā ar noteikumiem attiecīgajos instrumentos, uz kuriem balsta Savienības politikas jomas.

5.   Eiropola izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

60. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un to nosūta valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz minēto projektu, sagatavo provizorisku Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu katru gadu līdz [datums, ko paredz Finanšu pamatregulā] nosūta Komisijai. Valde tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, līdz 31. martam nosūta un iesniedz apvienotajai parlamentārās kontroles grupai, Komisijai, Padomei un valstu parlamentiem . [Gr. 208]

3.   Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (budžeta lēmējinstitūcijai).

4.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz Eiropolam piešķiramo iemaksu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eiropola štatu sarakstu.

7.   Eiropola budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

8.   Uz visiem projektiem, īpaši celtniecības projektiem, kuriem var būt ievērojama ietekme uz budžetu, attiecas [Finanšu pamatregulas] noteikumi.

61. pants

Budžeta izpilde

1.   Eiropola budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

62. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Pēc katra finanšu gada Eiropola grāmatvedis līdz 1. martam nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Pēc katra finanšu gada Eiropols līdz 31. martam nosūta un iesniedz budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Eiropas Parlamentam apvienotajai parlamentārās kontroles grupai , Padomei un Revīzijas palātai. [Gr. 209]

3.   Pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eiropola provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eiropola provizorisko pārskatu saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu, grāmatvedis sastāda Eiropola galīgo pārskatu. Izpilddirektors to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola galīgo pārskatu.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam un iesniedz apvienotajai parlamentārās kontroles grupai , Padomei, Komisijai, Revīzijas palātaiun palātai un valstu parlamentiem. [Gr. 210]

7.   Galīgo pārskatu publicē.

8.   Izpilddirektors vēlākais līdz [datums, kas noteikts Finanšu pamatregulā] iesniedz Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu. Minēto atbildi viņš nosūta arī valdei.

9.   Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N + 2) gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

63. pants

Finanšu noteikumi

1.   Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tie nenovirzās no [Finanšu pamatregulas], izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eiropola darbībai, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Eiropas Parlamentu informē par ikvienu gadījumu, kad šādu atšķirību konstatē . [Gr. 211]

2.   Ņemot vērā Valsts mācību iestāžu tīkla dalībnieku īpašās iezīmes, kuri ir vienīgās struktūras, kam piemīt īpašas iezīmes un tehniskā kompetence, lai īstenotu attiecīgos apmācības pasākumus, minētajiem dalībniekiem saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012  (18) 190. panta 1. punkta d) apakšpunktu var piešķirt dotācijas, neizsakot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. [Gr. 212]

XII nodaļa

CITI NOTEIKUMI

64. pants

Juridiskais statuss

1.   Eiropols ir Savienības iestāde. Tam ir juridiskas personas statuss.

2.   Visās dalībvalstīs Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kādu šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši Eiropols var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var būt puse tiesas procesā.

3.   Eiropola mītne atrodas Hāgā, Nīderlandē.

65. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Uz Eiropolu un tā personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2.   Sadarbības koordinatoru un viņu ģimenes locekļu privilēģijas un imunitāte tiek noteiktas nolīgumā starp Nīderlandes Karalisti un citām dalībvalstīm. Nolīgumā paredz tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas, lai sadarbības koordinatori varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

66. pants

Valodu lietošana

1.   Uz Eiropolu attiecas Regulas Nr. 1 (19) noteikumi.

2.   Eiropola darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

67. pants

Pārredzamība

1.    Visiem Eiropola turētiem administratīvajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. [Gr. 213]

2.   Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un vēlākais sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu attiecībā uz Eiropola dokumentiem.

3.   Par lēmumiem, ko Eiropols pieņēmis saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību ombudam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā, attiecīgi ievērojot LESD 228. un 263. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.a     Eiropols savā tīmekļa vietnē publicē tā valdes locekļu un ārējo un iekšējo ekspertu sarakstu, kā arī viņu attiecīgās interešu deklarācijas un dzīves aprakstus. Regulāri publicē valdes sanāksmju protokolus. Ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, Eiropols var uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ierobežot dokumentu publicēšanu, ja to publicēšana apdraud Eiropola uzdevumu izpildi. [Gr. 214]

67.a pants

Iepriekšējas paziņošanas un brīdināšanas mehānisms

Komisija aktivizē brīdinājumu sistēmu, ja tai ir pamats nopietnām bažām, ka valde grasās pieņemt lēmumus, kuri var neatbilst Eiropola pilnvarām, pārkāpt Savienības tiesību aktus vai būt klajā pretrunā ar Savienības politikas mērķiem. Šādos gadījumos Komisija valdei prasa sniegt oficiālu skaidrojumu un aicina valdi atturēties no attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Ja valde atsakās šo prasību pildīt, Komisija oficiāli informē par to Eiropas Parlamentu un Padomi un gaida no tiem ātru atbildi. Komisija var prasīt valdei atturēties no nevēlamā lēmuma īstenošanas, kamēr šo iestāžu pārstāvji vēl apspriež attiecīgo jautājumu. [Gr. 215]

68. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropols sāk darbību, tas pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (20), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eiropola darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem, kas no Eiropola saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, ko finansē Eiropols, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (21).

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Eiropola sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

69. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas aizsardzību

Eiropols nosaka savus noteikumus un pienākumus attiecībā uz diskrētumu un konfidencialitāti un uz Eiropas Savienības klasificētās informācijas un sensitīvas neklasificētās informācijas aizsardzību, ņemot vērā Lēmuma 2011/292/ES pamatprincipus un minimuma standartus. Tas cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

70. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc [dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu Eiropola un tā darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti , kā arī Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu īstenotās Eiropola darbību kontroles mehānismu īstenošanu . Izvērtēšanā jo īpaši aplūko vajadzību grozīt Eiropola mērķus un visu šādu grozījumu finansiālās sekas. [Gr. 216]

2.   Komisija nosūta un iesniedz izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam , vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par regulas grozīšanu, apvienotajai parlamentārās kontroles grupai , Padomei, valstu parlamentiem un valdei. Turklāt Komisija pēc pieprasījuma sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem jebkādu citu informāciju par izvērtējumu . [Gr. 217]

3.   Saistībā ar katru otro izvērtējumu Komisija novērtē arī Eiropola sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka Eiropola turpmāka pastāvēšana vairs neatbilst tam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru . [Gr. 218]

71. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Eiropola darbībām saskaņā ar LESD 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda kontrole.

72. pants

Galvenā mītne

1.   Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eiropola izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eiropolu un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā [divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

2.   Eiropola uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Eiropola darbībai, tostarp multilingvālas, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

XIII nodaļa

PĀREJAS NOTEIKUMI

73. pants

Vispārējā juridiskā pēctecība

1.   Ar šo lēmumu izveidotais Eiropols ir vispārējs tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus noslēdzis, uzņēmies vai iegādājies Eiropols, ko izveidoja ar Lēmumu 2009/371/TI, un CEPOL , ko izveidoja ar Lēmumu 2005/681/TI. [Gr. 219]

2.   Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, ir noslēdzis pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, ko CEPOL , kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, ir noslēgusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 220]

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, izbeidz dienā, kad sāk piemērot šo regulu. [Gr. 221]

74. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

1.    CEPOL valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas [šīs regulas spēkā stāšanās dienā]. [Gr. 222]

2.   Eiropola valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas [dienā, kad sāk piemērot šo regulu].

3.   Eiropola valde, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu, laikā starp regulas stāšanos spēkā un tās piemērošanas sākšanu

(a)	pilda šīs regulas 14. pantā minētās valdes funkcijas;

(b)	sagatavo šīs regulas 69. pantā minēto noteikumu par pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un ES klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu piemērošanu;

(c)	sagatavo visus instrumentus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai; un

(d)	pārskata Lēmuma 2009/371/TI īstenošanas neleģislatīvos pasākumus, lai valde, kas izveidota, pamatojoties uz šīs regulas 13. pantu, varētu pieņemt 78. panta 2. punktā minēto lēmumu.

4.   Komisija pēc šīs regulas stāšanās spēkā nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 13. pantu izveidotā valde sāk darbu [dienā, kad sāk piemērot šo regulu].

5.   Vēlākais sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis dara Komisijai zināmus to personu vārdus, kuras tās ir iecēlušas par valdes locekļiem un to aizstājējiem atbilstīgi 13. pantam.

6.   Valde, kas izveidota, pamatojoties uz šīs regulas 13. pantu, sanāk uz pirmo sanāksmi [dienā, kad sāk piemērot šo regulu]. Šajā sanāksmē valde pieņem 78. panta 2. punktā minēto lēmumu.

6.a     Valde izstrādā detalizētus noteikumus, ar kuriem reglamentē 67.a pantā paredzēto procedūru, un iesniedz tos Komisijai apstiprināšanai. [Gr. 223]

75. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru un izpilddirektora vietniekiem

1.   Izpilddirektoram, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 19. pantā paredzētie izpilddirektora pienākumi. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], bet pirms [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], to automātiski pagarina līdz vienam gadam pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

2.   Ja izpilddirektors nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, Komisija norīko Komisijas ierēdni kā pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek 56. pantā minētās iecelšanas amatā.

3.   Izpilddirektora vietniekiem, kas iecelti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, piemēro šā panta 1. un 2. punkta noteikumus.

4.    CEPOL izpilddirektoru, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 11. panta 1. punktu, uz viņa atlikušo amata pilnvaru termiņu ieceļ pildīt Eiropola izpilddirektora vietnieka apmācības jautājumos funkcijas. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], bet pirms [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], to automātiski pagarina uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu. [Gr. 224]

76. pants

Pārejas budžeta noteikumi

1.   Katram no trim budžeta gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā III nodaļā aprakstītajai apmācībai rezervē vismaz 8 miljonus euro Eiropola operatīvajās izmaksās. [Gr. 225]

2.   Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 42. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Lēmuma 2009/371/TI 43. pantā un Eiropola finanšu noteikumos.

XIV nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

77. pants

Aizstāšana

Ar šo regulu aizstāj un atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI. [Gr. 226]

Atsauces uz aizstātajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

78. pants

Atcelšana

1.   Visus leģislatīvos pasākumus, ar kuriem īsteno Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI, atceļ, atcelšanai stājoties spēkā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

2.   Visi neleģislatīvie pasākumi, ar kuriem īsteno Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu), un Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido CEPOL , paliek spēkā pēc [dienas, kurā sāk piemērot šo regulu], ja vien Eiropola valde nav nolēmusi citādi. [Gr. 227]

79. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulu piemēro no [piemērošanas dienas].

Tomēr 73., 74. un 75. pantu piemēro no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja.

(2)  Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

(3)  OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.

(4)   OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(5)  OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(*1)  Priekšlikums COM(2013)0048.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, Strasbūra, 28.1.1981.

(8)  Eiropas Padomes Ministru Komitejas Ieteikums Nr. R(87)15, kas reglamentē dalībvalstīm par personas datu izmantošanu izmantošanas reglamentēšanu policijas sektorā, darbības jomā ( 17.9.1987.).

(9)  Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku piemērojami Komisijas ierēdņiem (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012, 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

(13)  Padomes Lēmums 2011/292/ES (2011. gada 31. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.).

(14)  Padomes Lēmums 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai (OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp.).

(15)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(16)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(17)   Kā noteikts Eiropas Parlamenta Prezidija 2013. gada 15. aprīļa lēmumā.

(18)   OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(19)  EEK Padome: Regula Nr. 1, ar ko nosaka valodas, kadas izmantojamas Eiropas Ekonomikas Kopienā (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(20)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(21)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām _(OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).