This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013SC0473
COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT EXECUTIVE SUMMARY OF THE IMPACT ASSESSMENT Accompanying the document Proposal for a Council Directive amending Directive 2011/96/EU on the common system of taxation applicable in the case of parent companies and subsidiaries of different Member States
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikumam Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikumam Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs
/* SWD/2013/0473 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikumam Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs /* SWD/2013/0473 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments Priekšlikumam Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES
par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro
mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās
dalībvalstīs 1. Procedūras
jautājumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām ES konteksts Hibrīdaizdevumu neatbilstības Rīcības kodeksa grupas darbs
saistībā ar neatbilstību kropļojošo ietekmi ietvēra
arī hibrīdaizdevuma veidu starp saistītiem uzņēmumiem,
ko dēvē par peļņas līdzdalības aizdevumiem
(“PLA”). Problēmas būtība ir tāda, ka maksājumi
saistībā ar pārrobežu PLA ienākumu izcelsmes
dalībvalstī tiek uzskatīti par atskaitāmiem izdevumiem
nodokļu aprēķina vajadzībām, bet
saņēmēja dalībvalstī — par beznodokļu
sadalīto peļņu (dividendēm), un tādējādi
notiek nodokļu dubultā neuzlikšana. Kodeksa grupa 2010. gada maijā
vienojās, ka saņēmēja dalībvalstij, lai
izvairītos no dubultas nodokļu neuzlikšanas, būtu
jāvadās pēc tās nodokļu kvalifikācijas (proti,
parāds vai pašu kapitāls), kuru hibrīdaizdevumu maksājumiem
piešķīrusi ienākumu izcelsmes dalībvalsts (dok. 10033/10
FISC 47). Tomēr 2011. gada oktobrī Komisijas
izvērtējums liecināja, ka šis risinājums, par ko
panākta vienošanās, ir pretrunā ar mātesuzņēmumu
un meitasuzņēmumu direktīvu[1]
(“MMD”). Šo problēmu var risināt divos dažādos veidos: i)
izstrādāt Kodeksa grupā alternatīvu risinājumu vai ii)
grozīt MMD. Dalībvalstu eksperti Komisijas darba grupas
sanāksmē secināja, ka dalībvalstīm vēlamāks
variants būtu MMD grozīšana. Rīcības plānā, kā
pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuru Komisija
pieņēma 2012. gada 6. decembrī (COM (2012)722),
minētie grozījumi bija ietverti kā tuvākajā laikā
(2013. gadā) veicama rīcība. Rīcības plāna
veicamo pasākumu ietvaros Komija 2013. gada aprīlī
organizēja divas sanāksmes ar dalībvalstu ekspertu un citu
privātā sektora ieinteresēto personu, akadēmisko aprindu
pārstāvju, uzņēmējdarbības organizāciju un
nodokļu apvienību piedalīšanos, lai apspriestu divus politikas
risinājumus. Atbilstoši risinājumam A1 MMD netiktu
attiecināta uz sadalītās peļņas maksājumiem, kuri
ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī.
Atbilstoši risinājumam A2 MMD paredzētie nodokļu atvieglojumi
tiktu liegti attiecībā uz sadalītās peļņas
maksājumiem, kas ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes
dalībvalstī. Astoņas no piecpadsmit
dalībvalstīm, kuras piedalījās, lielā mērā
atbalstīja risinājumu A2. Viena dalībvalsts piekrita grozīt
MMD skaidrības dēļ, nelielu priekšroku dodot šim
risinājumam. Četras dalībvalstis minēja, ka varētu
piekrist grozījumiem skaidrības labad, lai gan uzskata, ka MMD
grozīt nav nepieciešams. Viena dalībvalsts priekšroku deva
risinājumam A1. Cita dalībvalsts atbalstīja abus
risinājumus un ieteica grozījumus veikt steidzamā
kārtā. Četras dalībvalstis nepiedalījās. Ieinteresēto personu sanāksmēs
izteiktie viedokļi atšķīrās. Lai gan atbildes uz 2012. gada
sabiedrisko apspriešanu kopumā liecināja, ka šādas
neatbilstības ir nevēlamas, daži uzņēmumu
pārstāvji neuztvēra nodokļu dubulto neuzlikšanu tik
negatīvi. Konkrēti iebildumi bija pret risinājumu A2, jo tas
ierobežotu nodokļu maksātāju un dalībvalstu tiesības;
nodokļu dubultas neuzlikšanas pieļaušana tika uzskatīta par
dalībvalstīm iespējamu brīvu izvēli. Citi
uzņēmumu pārstāvji atbalstīja A1 risinājumu.
Savukārt NVO un akadēmiskās aprindas kopumā atbalstīja
risinājumu A2. Eiropas Parlaments 2013. gada 21. maijā
pieņēma rezolūciju[2],
aicinot dalībvalstis atbalstīt Komisijas rīcības plānu
un pilnībā īstenot ieteikumu par nodokļu agresīvu
plānošanu. Eiropas Parlaments turklāt aicināja Komisiju
risināt neatbilstības starp dažādām nodokļu
sistēmām un iesniegt priekšlikumu par MMD grozījumiem, lai
pārskatītu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas
noteikumu un novērstu nodokļu dubultu neuzlikšanu ES. Eiropadome 2013. gada 22. maija
secinājumos aicināja steidzami risināt konkrētas
nodokļu problēmas un paziņoja, ka Komisija plāno iesniegt
priekšlikumu pirms tā gada beigām, kad paredzēta mātesuzņēmumu
un meitasuzņēmumu direktīvas pārskatīšana[3]. Noteikumi par
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Rīcības plāns turklāt
Komisijai uzliek par pienākumu pārskatīt
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus MMD un
direktīvās par procentu un honorāru maksājumiem un
apvienošanos, lai īstenotu ieteikuma par agresīvu nodokļu
plānošanu pamatprincipus. Ieteikumā ierosināts, ka
dalībvalstīm būtu jāpieņem vispārējs
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikums
(“VĻINN”), lai cīnītos pret tādu nodokļu
agresīvu plānošanu, uz kuru neattiecas pašlaik spēkā esošie
konkrētie ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas
noteikumi. Tomēr ieteikums nav piemērojams attiecībā uz
uzņēmumu nodokļu direktīvām, tādēļ bez
tiesību aktu grozījumiem tā pamatprincipus nav iespējams
izmantot. Ierosinātais VĻINN
izstrādāts pēc parauga, kas iekļauts 13. pantā
priekšlikumā direktīvai, ar ko īsteno ciešāku
sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā (“FDN”)[4]. Apspriedes ar
dalībvalstīm un ieinteresētajām personām notika 2013.
gada aprīlī. Četras no piecām
dalībvalstīm, kuras piedalījās diskusijās, iebilda
pret VĻINN iekļaušanu direktīvās. Tās
priekšroku dotu valsts līmeņa VĻINN. Divas no
tām arī uzskatīja, ka VĻINN būtu
jāuzlabo. Viena dalībvalsts atbalstīja visu
trīs direktīvu grozīšanu, lai gan VĻINN
izstrādei būtu nepieciešams ieguldīt zināmu darbu.
Rakstiskā iesniegumā minētā dalībvalsts vēlreiz
izteica savu atbalstu MMD grozījumiem, lai ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanas noteikumu uzliktu par pienākumu. Ieinteresētās personas nespēja
vienoties par to, vai direktīvas grozījumos ietvert
VĻINN, bet uzņēmumu pārstāvji
kopumā atbalstīja valsts līmeņa VĻINN.
Savukārt NVO un viena uzņēmuma pārstāvis priekšroku
deva VĻINN iekļaušanai direktīvās. Starptautiskais konteksts Uzņēmumu nodokļu bāzes
samazināšana ir daudzu ES valstu un citu valstu politikas programmas
prioritāte un bija ietverta nesen notikušo G20 un G8 valstu sanāksmju
darba kārtībā[5],
kā arī ESAO pašlaik risinās darbs saistībā ar
nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu
(“BEPS”)[6]. ESAO 2012. gada martā arī
publicēja ziņojumu “Hibrīdneatbilstības pasākumi:
nodokļu politika un atbilstības jautājumi”, kurā
valstīm adresēja ieteikumu par noteikumu, ar kuriem liedz
atvieglojumus konkrētu hibrīdneatbilstības pasākumu
gadījumā, ieviešanu vai pārskatīšanu.
Hibrīdbeatbilstības pasākumi un arbitrāža tika arī
atzīti par galvenajiem BEPS projekta elementiem[7]. Lai gan Komisija atzīst globālu
risinājumu nozīmi, neatbilstību un ļaunprātīgas
izmantošanas problēmu nepieciešams risināt ES, ņemot
vērā spēkā esošos ES tiesību aktus un Tiesas
judikatūru. Komisija uzskata, ka MMD pārskatīšana varētu
būt būtisks ieguldījums ESAO BEPS darbā, jo tā
būtu laba prakse cīņā pret nodokļu bāzes
samazināšanu. 2. Problēmas
definēšana Problēmas apraksts Hibrīdaizdevumu neatbilstības Hibrīdaizdevumu struktūras ir
finanšu instrumenti, kuriem ir gan parāda, gan pašu kapitāla
iezīmes. Dalībvalstis hibrīdaizdevumus kvalificē
atšķirīgi (kā parādu vai kā pašu kapitālu), tādēļ
maksājumi pārrobežu hibrīdaizdevuma ietvaros vienā
dalībvalstī (maksātāja dalībvalsts) tiek
uzskatīti par atskaitāmiem izdevumiem nodokļu aprēķina
vajadzībām, savukārt otrā dalībvalstī (maksājuma
saņēmēja dalībvalsts) — par sadalīto beznodokļu
peļņu (dividendēm), un tādējādi notiek nevēlama
nodokļu dubultā neuzlikšana. Noteikumi par ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanu MMD 1. panta 2. punkta noteikumi jau
ļauj dalībvalstīm pieņemt ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanas noteikumus. Tomēr dalībvalstīs
esošie ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi
it ļoti dažādi, un tie ir izstrādāti, ievērojot
dalībvalstu specifiku un to nodokļu sistēmu iezīmes, kas
rada neskaidrības nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām.
Pastāvošā situācija, iespējams, varētu izraisīt
direktīvas neatbilstošu izmantošanu, ja dažās dalībvalstīs
ļaunprātīgas izmantošanas noteikumi ir mazāk stingri vai
nepastāv vispār. Kas ir ietekmes sfērā? Dalībvalstis ir ietekmes sfērā
iekasēto nodokļu apjoma samazinājuma dēļ.
Uzņēmumi ir ietekmes sfērā, jo lielas
uzņēmējsabiedrības ar pārrobežu darījumiem, kuras
var atļauties apmaksāt sarežģītas nodokļu shēmas,
gūst priekšrocības salīdzinājumā ar maziem un
vidējiem uzņēmumiem un ar lielajiem uzņēmumiem, kuri
nav iesaistīti agresīvā nodokļu plānošanā.
Iedzīvotāji ir ietekmes sfērā netiešā veidā, jo
samazinās budžets publiskajiem pakalpojumiem un sociālajiem
pabalstiem. Sabiedrības uzticēšanās nodokļu sistēmas
godīgumam var tikt iedragāta, jo dažiem nodokļu
maksātājiem ir iespējas gūt labumu no
neatbilstībām. Subsidiaritāte un
proporcionalitāte Priekšlikuma mērķis ir risināt
konkrētas neatbilstības saistībā ar hibrīda finanšu
instrumentiem MMD piemērošanas jomā un ieviest vispārēju
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, lai
aizsargātu minētās direktīvas darbību. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams
grozīt MMD. Tiešo nodokļu jautājumos attiecīgais
juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību
(LESD) 115. pants, kurš Komisijai dod tiesības ierosināt
direktīvas tādu dalībvalstu noteikumu tuvināšanai, kas
tieši iespaido iekšējā tirgus darbību. Iniciatīvas mērķus nevar
pietiekamā mērā sasniegt atsevišķu dalībvalstu
līmenī. Tieši atšķirības dalībvalstu tiesību
normās attiecībā uz nodokļu režīmu, kas
piemērojams hibrīda finanšu instrumentiem, ļauj nodokļu
maksātājiem, un konkrēti uzņēmējsabiedrību
grupām, likt lietā pārrobežu nodokļu plānošanas
stratēģijas, kas izraisa kapitāla plūsmu un
iekšējā tirgus konkurences kropļojumus. Tādēļ
ierosinātie grozījumi atbilst subsidiaritātes principam.
Ierosinātie grozījumi atbilst arī proporcionalitātes
principam, jo tie paredz tikai tos pasākumus, kas nepieciešami
konkrēto jautājumu risināšanai un tādējādi
Līgumu mērķu sasniegšanai, it īpaši iekšējā
tirgus pienācīgas un efektīvas darbības
nodrošināšanai. 3. Mērķi Hibrīdaizdevumu
neatbilstības Iniciatīvas
mērķis ir nodrošināt, lai visām
uzņēmējsabiedrībām nodokļi tiek uzlikti,
pamatojoties uz attiecīgajā dalībvalstī gūto
peļņu, un ka neviena no tām nevar izvairīties no
nodokļu uzlikšanas, izmantojot likumdošanas plaisas, kas pārrobežu
situācijās rodas saistībā ar hibrīda finansējumu.
Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt efektīvu
rīcību pret nodokļu dubulto neuzlikšanu šajā jomā. MMD
piemērošana nedrīkstētu neatgriezeniski izslēgt šādu
rīcību. Noteikumi par
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Iniciatīvas
mērķis ir nodokļu maksātajiem un nodokļu
administrācijām radīt skaidrību un noteiktību un
nodrošināt to, lai uzņēmējsabiedrības neizmanto MMD
sniegtās priekšrocības nepamatoti. 4. Politikas risinājumi Hibrīdaizdevumu
neatbilstības Tika apsvērti
šādi politikas risinājumi: risinājums A0: bez rīcības
(pamatscenārijs) risinājums A1: MMD netiktu
attiecināta uz sadalītās peļņas maksājumiem, kuri
ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī. risinājums A2: MMD paredzētie
nodokļu atvieglojumi tiktu liegti attiecībā uz
sadalītās peļņas maksājumiem, kas ir atskaitāmi
izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī. Tātad
maksājuma saņēmējas uzņēmējsabiedrības
(mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma
pastāvīgais uzņēmums) dalībvalsts uzliek nodokļus
tai sadalītās peļņas daļai, kura ir atskaitāmi
izdevumi maksājumu veicošā meitasuzņēmuma
dalībvalstī. Noteikumi par
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Skaidrības un
noteiktības nolūkā tiek apspriestas šādas MMD
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma uzlabošanas
alternatīvas: risinājums B0: bez
rīcības (pamatscenārijs) risinājums B1: atjaunināt MMD
spēkā esošos noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas
novēršanu atbilstoši 2012. gada Ieteikumā par agresīvu
nodokļu plānošanu ierosinātajam VĻINN.
Direktīva tiktu grozīta, lai ietvertu ieteikto kopējo
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu. Atbilstoši
šim risinājumam dalībvalstis varētu izvēlēties, vai
pieņemt ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas
noteikumu. risinājums B2: tāds pats kā
risinājums B1, tikai ar papildu noteikumu, ka dalībvalstīm
būtu pienākums pieņemt kopēju ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanas noteikumu. 5. Ietekmes
izvērtējums Hibrīda finanšu instrumentu
neatbilstības Turpmākajā tabulā ir apkopots
ietekmes izvērtējums (progresējoša vērtējuma skala no
--- līdz +++) Paredzamā ietekme || Risinājums A0: bez rīcības || Risinājums A1: neattiecināt MMD uz hibrīdaizdevumu maksājumiem* || Risinājums A2: neattiecināt uz hibrīdaizdevumu maksājumiem MMD ietvertos nodokļu atvieglojumus Politikas mērķa sasniegšanas efektivitāte || = || + || +++ Četras pamatbrīvības || = || = || = Ietekme uz ekonomiku || = || + || +++ Sociālās jomas ietekme || = || + || ++ Ietekme uz nodokļu maksātājiem/nodokļu administrācijām || = || + || +++ Ietekme uz ES budžetu || = || = || = Ietekme uz citām personām || = || = || = *paredzamā ietekme būtu tāda
pati kā risinājumā A2, ja visām dalībvalstīm
būtu pienākums īstenot Rīcības kodeksa grupas
vadlīnijas. Noteikumi par ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanu Turpmākajā tabulā ir apkopots
ietekmes izvērtējums (progresējoša vērtējuma skala no
--- līdz +++) Paredzamā ietekme || risinājums B0: bez rīcības* || risinājums B1: izvēles ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma iekļaušana MMD* || risinājums B2: obligāta ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma iekļaušana MMD Politikas mērķa sasniegšanas efektivitāte || = || + || +++ Četras pamatbrīvības || = || + || + Ietekme uz ekonomiku || = || = || + Sociālās jomas ietekme || = || = || = Ietekme uz nodokļu maksātājiem/nodokļu administrācijām || = || + || + Ietekme uz ES budžetu || = || = || = Ietekme uz citām personām || = || = || = * paredzamā ietekme būtu tāda
pati kā risinājumā B2, ja visām dalībvalstīm
būtu pienākums īstenot ieteikto ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanas noteikumu. 6. Risinājumu
salīdzinājums Hibrīda finanšu instrumentu
neatbilstības Risinājums A0 nespētu novērst
nodokļu dubultās neuzlikšanas problēmu un arī neļautu
dalībvalstīm savās valsts tiesību normās īstenot
Rīcības kodeksa grupas risinājumu, par ko panākta politiska
vienošanās. Pamatscenārijs tādējādi paredz to, ka
likumdošanas plaisas netiks novērstas. Risinājums A1 atbilstu risinājumam,
kas pieņemts procentu un honorāru maksājumu direktīvā,
bet nenovērstu iespējamu nodokļu dubulto uzlikšanu, ko izraisa
maksājumi saistībā ar hibrīda finanšu instrumentiem, un
tādējādi katrai dalībvalstij, vadoties pēc
Rīcības kodeksa grupas vadlīnijām, būtu
jāpieņem savi atsevišķi iekšzemes noteikumi. Vēršoties pret hibrīda finanšu
struktūrām, risinājums A2 būtu efektīvāks
nekā risinājums A1 un nodrošinātu visā ES vienveidīgu
režīmu[8].
Risinājums A2 palīdzētu
sasniegt MMD pamatmērķi, proti, radīt vienlīdzīgus
konkurences nosacījumus tām mātesuzņēmumu un
meitasuzņēmumu grupām, kuras atrodas dažādās
dalībvalstīs, ar tām grupām, kuras atrodas vienā
dalībvalstī. Pārrobežu ieguldījumu apjoma pieaugums dod
pārrobežu grupām iespēju izmantot hibrīda finanšu
instrumentus, tādā veidā gūstot labumu no
neatbilstībām dažādu valstu nodokļu sistēmās. Tas
ES izraisa konkurences kropļojumus starp pārrobežu un
dalībvalstu grupām un ir pretrunā MMD. Turklāt risinājums A2 būtu
saskaņā ar ESAO ieteikumiem un ES valstu, kā arī citu
valstu politikas nostādnēm pret nodokļu bāzes
samazināšanu un agresīvu nodokļu plānošanu. Vēlamākais risinājums ir A2. Noteikumi par ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanu Risinājums B0 nodrošinātu
skaidrību un noteiktību attiecībā uz
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumiem. Arī
šis risinājums nedotu garantijas, ka MMD nevar tikt izmantota
neatbilstoši. Risinājums B1 nodrošinātu
skaidrību, jo noteikums tiktu izstrādāts atbilstoši Eiropas
Savienības Tiesas judikatūrai par tiesību
ļaunprātīgu izmantošanu, bet tas MMD nepasargātu no
ļaunprātīgas izmantošanas. Risinājums B2 būtu vienīgais,
kas garantētu, ka MMD nevar tikt izmantota ļaunprātīgi. Šis
risinājums arī veiksmīgāk nekā risinājums B1nodrošinātu
kopīga standarta ieviešanu attiecībā uz
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumiem MMD.
Visās dalībvalstīs vienāds ļaunprātīgas
izmantošanas novēršanas noteikums nodrošinātu visiem nodokļu
maksātājiem un nodokļu administrācijām skaidrību
un noteiktību. Tādēļ risinājums B2 garantētu to,
ka ES dalībvalstu pieņemtie un īstenotie
ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi
neradīs neatbilstības problēmas ES līmenī. Tādējādi vēlamākais
risinājums ir B2. 7. Uzraudzība un
novērtēšana Komisijas ierasta prakse ir uzraudzīt ES
direktīvu īstenošanu dalībvalstīs. Juridiskās
izmaiņas, ko plānots panākt ar iniciatīvu, ir tik
nepārprotamas, ka nav nepieciešams veikt pētījumu par to, vai iniciatīvas
mērķi ir izpildīti. Pietiek uzraudzīt to, lai
dalībvalstis faktiski transponē noteikumus valsts tiesību
normās. [1] Direktīva
2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko
piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri
atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta
versija), kura grozīta ar Padomes Direktīvu 2013/13/ES, ar ko
pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar
Horvātijas Republikas pievienošanos. [2] Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija Rezolūcija
par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos
no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm (2013/2060(INI). [3] EUCO 75/1/13 REV 1. [4] COM(2013)71 final, 2013. gada 14. februāris.
[5] G20 valstu vadītāju 2012. gada
18.-19. jūnija sanāksmes noslēguma paziņojums; G20
valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju
2012. gada 5.-6. novembra, 2013. gada 15.-16. februāra un 2013.
gada 18.-19. aprīļa sanāksmes paziņojums; AK un
Vācijas finanšu ministru kopīgs paziņojums par G20 valstu 2012.
gada novembra sanāksmes noslēgumā; G8 valstu vadītāju
2013. gada 17.-18. jūnija paziņojums. [6] ESAO, Par nodokļu bāzes samazināšanu un
peļņas novirzīšanu, 2013. gads. [7] ESAO, Rīcības plāns par nodokļu
bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu,
2013. gads. [8] Padomē pašlaik tiek izskatīts priekšlikums
spēkā esošo kritēriju par kapitāldaļu slieksni
procentu un honorāru maksājumu direktīvā vienādot ar
10 % slieksni MMD. Priekšlikums Padomes Direktīvai par kopīgu
nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru
maksājumiem, kurus veic starp asociētām
uzņēmējsabiedrībām dažādās
dalībvalstīs (pārstrādāta redakcija) (COM (2011) 714).