PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā piemērot 5. pantu Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu un veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Antidempinga pagaidu pasākumi tai pašai ražojumu grupai tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 845/2012 (OV L 252, 19.9.2012., 33. lpp).

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Neattiecas.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja izmeklēšanas laikā aizstāvēt savas intereses saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija 2012. gada 18. septembrī noteica pagaidu antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam. Izmeklēšanā tika konstatēts attiecīgā ražojuma dempings, kas radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka antidempinga pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Lai noteiktu galīgos antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importu, tiek ierosināts Padomei pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu.

Juridiskais pamats Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”).

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Rīcības forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus.

Netiek prasīts norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Savienības, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo pamatregula neparedz alternatīvas.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

2013/0051 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA,

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[1] (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 14. panta 1. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.           PAGAIDU PASĀKUMI

(1)       Komisija ar Regulu (ES) Nr. 845/2012[2] (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu pasākumi”) konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu (OTR) importam.

(2)       Procedūru sāka pēc tam, kad 2011. gada 7. novembrī Eurofer (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no kopējā Savienībā saražotā OTR apjoma. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.           TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(3)       Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(4)       Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Papildu pārbaudes apmeklējumi tika veikti uzņēmumā

– Macrometal, Hamburga.

(5)       Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda ražojumu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (turpmāk “galīgā informācijas izpaušana” vai “galīgi izpaustā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgi izpausto informāciju.

(6)       Visas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

2.1.        Izmeklēšanas periods

(7)       Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2008. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

3.           ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

3.1.        Pieprasījumi izslēgt ražojumus

(8)       Pagaidu regulas 19. un 20. apsvērumā norādīts, ka Komisija saņēmusi vairākus pieprasījumus par ražojumu izslēgšanu un ka laikā, kad tika publicēta pagaidu regula, nav izdarīti nekādi secinājumi.

(9)       Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas tika saņemti vēl citi pieprasījumi, un tie tika analizēti šādi:

3.1.1.     OTR ar metāla pārklājumu no hroma vai alvas

(10)     OTR lietotājs iesniedza pieprasījumu no ražojuma definīcijas izslēgt OTR, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka metāliskā hroma vai alvas pārklājuma dēļ šā ražojuma veida fizikālās un ķīmiskās īpašības ir citādas nekā OTR, uz kuriem attiecas izmeklēšana. OTR, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, tiek izmantoti gandrīz vienīgi pārtikas iepakošanai un kabeļu ražošanai. Arī Savienības ražošanas nozare paskaidroja, ka nav paredzējusi uz šo ražojumu attiecināt ražojuma definīciju. Šo iemeslu dēļ OTR, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, tika izslēgti no izmeklējamā ražojuma definīcijas.

(11)     Ķīnas dzelzs un tērauda apvienība (CISA), divi importētāji un viens lietotājs ierosināja izslēgt vēl četrus citus ražojuma veidus. Šie pieprasījumi tika analizēti un noraidīti atbilstīgi turpmāk minētajam.

3.1.2.     Karsti velmētas plātnes ar organiskas vai neorganiskas vielas aizsargkārtu

(12)     Pieprasījums tika noraidīts, jo šie ražojumi neatbilst KN kodiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Krāsojums vai pārklājums ir paredzēts tikai aizsardzībai pret rūsu, tāpēc ražojums atbilst KN pozīcijai 7208, nevis KN pozīcijai 7210. Ražojuma definīcija neaptver karsti velmētas plātnes ar organiskas vai neorganiskas vielas aizsargkārtu, tādēļ nav iespējams tās izslēgt no definīcijas.

3.1.3.     OTR ar 0,6–2,0 mm biezu pamatni

(13)     Norādot, ka tieša konkurence starp Ķīnas eksportu un Savienības saražoto produkciju skar tikai OTR ar 0,25–0,6 mm biezu pamatni, CISA un divi importētāji pieprasīja izslēgt OTR ar 0,6–2,0 mm biezu pamatni (5–10 % importa apjoma no Ķīnas).

(14)     Šis pieprasījums tika noraidīts, jo gan Ķīnas eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod OTR ar 0,6–2,0 mm biezu pamatni un tāpēc šie ražojumi nepārprotami konkurē savā starpā. Netika sniegti pierādījumi, ka OTR ar vairāk nekā 0,6 mm biezu pamatni un OTR ar mazāk nekā 0,6 mm biezu pamatni nekonkurētu savā starpā un ka tāpēc tie būtu atšķirīgi ražojuma veidi. OTR ar mazāk nekā 0,6 mm biezu pamatni un OTR ar vairāk nekā 0,6 mm biezu pamatni ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi, tāpēc tas ir viens un tas pats ražojums.

3.1.4.     OTR ar pamatni, kas pārklāta ar alumīnija un cinka sakausējumu

(15)     Divi importētāji apgalvoja, ka tikai četriem Savienības ražotājiem ir šā ražojuma veida ražošanas licence un faktiski to ražo tikai viens uzņēmums. Tie arī apgalvoja, ka šim ražojumam ir citādas īpašības nekā OTR, kas pārklāts ar cinku.

(16)     Šis pieprasījums tika noraidīts, jo abi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami, to lietojumi pārklājas un vismaz divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja šo ražojuma veidu. Būtu jāpiebilst, ka izmeklēšanas periodā tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, eksportēja šo ražojuma veidu uz Savienību.

3.1.5.     OTR ar pamatni, kas pārklāta ar cinka sakausējumu

(17)     Šis pieprasījums tika noraidīts, jo, pretēji viena lietotāja apgalvojumam, šo ražojumu ievērojamos daudzumos ražo un pārdod vairāki Savienības ražotāji un tam ir tādas pašas fizikālās un tehniskās īpašības un galalietojumi kā citiem OTR veidiem.

3.2.        Pieprasījums iekļaut ražojumu

(18)     Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas viena apvienība pieprasīja ražojuma definīciju attiecināt uz tiem OTR ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu, kurus klasificē ar TARIC kodiem 7210 12 20 10 un 7210 50 00 10. Šis pieprasījums tika noraidīts, jo minētie kodi nebija iekļauti sākotnējā sūdzībā un produktiem, uz kuriem attiecas šie kodi, ir citādas fizikālās un tehniskās īpašības nekā ražojumiem, uz kuriem attiecas sūdzība.

3.3.        Attiecīgais ražojums

(19)     Ņemot vērā, ka OTR ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu tika izslēgts no definīcijas, pagaidu regulas 13. un 14. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi par attiecīgo ražojumu tiek grozīti atbilstīgi minētajai izslēgšanai.

(20)     Tāpēc tagad attiecīgais ražojums ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda ražojumi (“OTR”) — proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kas iestiprināts starp tām, izņemot ražojumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (ar cinku bagāta krāsa, kurā ir ne mazāk kā 70 masas% cinka) un ražojumus, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums —, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 (“attiecīgais ražojums”).

3.4.        Līdzīgais ražojums

(21)     Par pagaidu regulas 15.–18. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem nav saņemtas piezīmes, tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par līdzīgo ražojumu.

4.           DEMPINGS

(22)     Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un Komisijas pagaidu secinājumu izpaušanas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem vairāki Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par dempingu.

4.1.        Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(23)     Par TER nav saņemtas piezīmes, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 21.–38. apsvērums. Neviena no abām to ĶTR eksportētāju grupām, kuri sadarbojās un bija pieprasījuši TER, nevarēja parādīt, ka atbilst TER piešķiršanas kritērijiem.

4.2.        Individuālais režīms (“IR”)

(24)     Divi ĶTR ražotāji eksportētāji atbilst kritērijiem IR piešķiršanai (pagaidu regulas 40. apsvērums). Cita persona atkārtoja prasību tai piešķir IR un individuālu pārbaudi. Šī persona atsauca savu TER prasību, bet saglabāja pieprasījumu tai piešķirt IR un individuālu pārbaudi. Tā tika uzskatīta par prasību veikt individuālu pārbaudi un tāpēc tika iekļauta pagaidu regulas 41. apsvērumā minētajos pieprasījumos. Saskaņā ar 9. panta 5. punktu un 9. panta 6. punktu atsevišķus maksājumus piemēro importam, ko veicis ikviens eksportētājs vai ražotājs, kuram paredzēts piešķirt individuālu pārbaudi, kā paredzēts pamatregulas 17. panta 3. punktā. Kā paskaidrots 26.–31. apsvērumā, prasība piemērot individuālu maksājumu šai personai tika noraidīta.

(25)     Par IR nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 39. un 40. apsvērums.

4.3.        Individuāla pārbaude (“IP”)

(26)     Astoņi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumus veikt individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Kā paskaidrots pagaidu regulas 41. un 42. apsvērumā, kas apstiprināti ar šo regulu, viens ražotājs eksportētājs Union Steel China, kurš pieprasīja TER, tika pārbaudīts saistībā ar tā iesniegto TER pieprasījumu.

(27)     Attiecībā uz visām citām prasībām veikt individuālu pārbaudi tika secināts, ka individuālas pārbaudes būtu nepienācīgi apgrūtinošas un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc šīs prasības netika pieņemtas.

(28)     Viena persona apgalvoja, ka tās pieprasījumu nevar uzskatīt par administratīvi apgrūtinošu, jo pēc pagaidu noteikšanas Komisijas dienestiem vēl ir seši mēneši līdz galīgajai noteikšanai. Turklāt nesenās procedūrās Komisijas dienesti pēc pagaidu noteikšanas ir piešķīruši individuālu pārbaudi.

(29)     Cita persona, kas jau minēta 24. apsvērumā, apgalvoja, ka tai piešķirama individuāla pārbaude, jo noteiktajā termiņā tā iesniegusi vajadzīgo informāciju un citam ražotājam eksportētājam, proti, Union Steel China, individuāla pārbaude jau piešķirta.

(30)     Lēmumi piešķirt vai noraidīt individuālas pārbaudes tiek pieņemti katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iesniegto prasību skaitu un laiku, kas atvēlēts šo pieprasījumu novērtēšanai. Šajā gadījumā, ņemot vērā daudzos iesniegtos pieprasījumus un ierobežoto laiku, kas bija palicis pēc atlasīto ražotāju eksportētāju pārbaudes un neatlasītā ražotāja eksportētāja TER pieprasījuma izskatīšanas, un ievērojamos procedūras termiņus, tika nolemts, ka šos pieprasījumus, kā izklāstīts 27. apsvērumā, nav iespējams pieņemt.

(31)     Kā paskaidrots pagaidu regulas 41. apsvērumā attiecībā uz Union Steel China, apstākļi bija citādi, jo šis uzņēmums jau bija pārbaudīts saistībā ar tā iesniegto TER pieprasījumu.

4.4.        Normālā vērtība

4.4.1.     Analogā valsts

(32)     Par analogās valsts Kanādas izvēli nav saņemtas papildu piezīmes. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 43.–49. apsvērums.

4.4.2.     Normālās vērtības noteikšana

(33)     Normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza vienīgais analogās valsts (t. i., Kanādas) ražotājs, kurš sadarbojās. Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 50.–55. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū un viena Kanādas ražotāja līdzīgā ražojuma salikto normālo vērtību.

(34)     Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nepieciešamo informāciju saistībā ar normālo vērtību analogajā valstī, jo īpaši attiecībā uz dažādiem ražojumu veidiem, ražojumu salīdzināmību, reprezentativitāti un korekcijām.

(35)     Šie apgalvojumi tika daļēji pieņemti. Komisija sniedza Ķīnas ražotājiem eksportētājiem visu attiecīgo informāciju par datiem, kas tika izmantoti, lai aprēķinātu normālo vērtību, kuru varētu atklāt, nepārkāpjot pamatregulas 19. panta noteikumus, t. i., vienlaikus garantējot, ka pret konfidenciālajiem datiem, ko sniedzis vienīgais Kanādas ražotājs, izturas, ievērojot konfidencialitāti, un tie netiek izpausti citām personām. Informācija, ko sniedza ražotāji eksportētāji, ļāva izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem. Tomēr tika konstatēts, ka ir iespējams sniegt detalizētākus datus par katru ražojumu veidu, konfidencialitātes labad izmantojot intervālus. Šādi dati tika sniegti galīgajā informācijas izpaušanā. Turklāt tika sniegta detalizētāka informācija, kāpēc daži ražojumu veidi netika uzskatīti par reprezentatīviem un kāds bija korekciju apjoms attiecībā uz normālo vērtību.

(36)     Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona atzina, ka detalizētāki dati tiešām sniegti, bet apgalvoja, ka dažu datu joprojām trūkst, jo īpaši datu par ražošanas izmaksu līmeni, kas izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū.

(37)     Tiem ražojuma veidiem, kurus nepārdeva iekšzemes tirgū, par pamatu tika izmantotas tuvākā līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas, kas pēc vajadzības tika koriģētas. Kaut arī tie nebija identiski ražojumiem, ko eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, tie tomēr bija ļoti līdzīgi ražojumu veidiem, ko pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, jo parasti atšķīrās tikai organiskā pārklājuma biezums. Tādējādi tika secināts, ka ražošanas izmaksu atšķirības bija niecīgas.

(38)     Kā iesniegtajos dokumentos atzinusi šī persona, galīgajā informācijas izpaušanā Komisija sniedza detalizētākus datus, noformētus intervālos, ieskaitot tos datus par ražošanas izmaksām, pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu analogajā valstī, kuri tika izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību, datus par kopējo korekciju apjomu attiecībā uz normālo vērtību, datus par galīgo normālo vērtību pa ražojumu veidu grupām, datus par to korekciju reprezentativitāti, raksturu un ietekmi, kuras attiecas uz normālo vērtību.

(39)     Kā izriet no iepriekš minētā, galīgā informācijas izpaušana, kas notika saskaņā ar pamatregulas 20. panta prasībām, ļāva ieinteresētajām personām precīzi izprast metodiku, kas izmantota saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem, un visām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Tāpēc tiek secināts, ka informācijas izpaušana bijusi pilnīga un ka pilnībā ievērotas ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību.

(40)     Viena persona apgalvoja, ka pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas avots palicis neizskaidrots attiecībā uz gadījumiem, kad tika noteikta saliktā normālā vērtība. Tomēr pagaidu regulas 55. apsvēruma ir izskaidrots, ka gadījumos, kad bija jānosaka saliktā normālā vērtība, attiecībā uz ražojumu veidiem, kas tika atzīti par rentabliem, tika izmantotas Kanādas ražotāja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un Kanādas ražotāja pelņas norma. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu nosaka, pamatojoties uz pārbaudītām analogās valsts ražotāja izmaksām un pārbaudītiem pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(41)     Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 50.–55. apsvērumu.

4.5.        Eksporta cena

(42)     Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 56. apsvērums.

4.6.        Salīdzinājums

(43)     Divas personas apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu informāciju par ražojuma veidu salīdzināmību un to reprezentativitāti ražojuma veida līmenī.

(44)     Kā paskaidrots 35. apsvērumā, Komisija Ķīnas ražotājiem eksportētājiem sniedza visus būtiskos datus, kurus varēja sniegt, ievērojot pamatregulas konfidencialitātes noteikumus. Kad pēc informācijas pagaidu izpaušanas tika pausts šis apgalvojums, par katru ražojuma veidu tika sniegta detalizētāka informācija, tostarp pamatojums, kāpēc daži ražojumu veidi tika atzīti par nereprezentatīviem, kā dēļ bija jānosaka saliktā normālā vērtība.

(45)     Pēc pārbaudes apmeklējuma pie analogās valsts Kanādas ražotāja dažu ražojuma veidu normālās vērtības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika koriģētas uz leju, jo tiem bija citādas fizikālās īpašības — tika konstatēts, ka lielāka atšķirība ir tā, ka dažiem ražojuma veidiem Kanādas ražotājs izmanto citādas kvalitātes organisko pārklājumu nekā Ķīnas ražotāji eksportētāji. Šo korekciju dēļ attiecīgajiem ražojuma veidiem tika noteikta mazāka normālā vērtība.

(46)     Viena persona pieprasīja izpaust katras normālās vērtības noteikšanai veiktās korekcijas apjomu. Lai ievērotu Kanādas ražotāja sniegto datu konfidencialitāti, šos datus sniegt nebija iespējams. Tomēr korekciju kopējā procentuālā daļa tika atklāta galīgajā informācijas izpaušanā, parādot, ka korekciju ietekme bijusi niecīga.

(47)     Kā izklāstīts 37. apsvērumā, pat ja konstatētas atšķirības, ražojuma veidi, kuri tika pārdoti iekšzemes tirgū, tomēr bija ļoti līdzīgi Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem. Tika konstatēts, ka šie ražojuma veidi ir līdzīgi tērauda kvalitātes, izmantotā pamatnes platuma un biezuma ziņā un izmantotā metāliska pārklājuma veida un masas ziņā.

(48)     Kā izklāstīts 45. apsvērumā, attiecīgā gadījumā tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā fizikālo īpašību atšķirības, proti, tā organiskā pārklājuma kvalitātes atšķirības, kuru izmanto dažiem ražojuma veidiem. Lai novērtētu atšķirību tirgus vērtību, tika ņemta vērā starpība ar vislīdzīgākā ražojuma veida vidējām izmaksām, kā arī starptautiskās tirgus cenas.

(49)     Tā pati persona jautāja, vai pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās iekļautas pārvadāšanas izmaksas. Būtu jānorāda, ka šīs izmaksas nav iekļautas, jo salīdzināšana notika EXW līmenī.

(50)     Viena persona apgalvoja, ka būtu jāņem vērā tās prasība izdarīt korekcijas saistībā ar triju rēķinu vērtību, kā arī viens konkrēts pārdošanas darījums, kas netika ņemts vērā. Šis apgalvojums, kas saistīts ar kompensāciju, kas izmaksāta pircējam, kurš saistīts ar pārdošanas darījumiem pirms izmeklēšanas perioda, bet kas uzskatīta par atlaidi attiecība uz šo triju rēķinu vērtību, kas sagatavoti izmeklēšanas perioda laikā, tādējādi mākslīgi samazinot šo triju rēķinu vērtību. Uzņēmuma prasība tika pieņemta. Pieprasītā korekcija tika izdarīta, un pārdošanas darījums, kas kļūdas pēc nebija ņemts vērā, tika izmantots eksporta cenas aprēķinos.

(51)     Citas piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 57. apsvērums.

4.7.        Dempinga starpība

(52)     Par šo jautājumu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 58. un 59. apsvērumā izklāstītā metodika.

(53)     Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija tika informēta, ka regulas rezolutīvajā daļā minēti daži tirdzniecības uzņēmumi, kas neražo attiecīgo ražojumu. Šie tirdzniecības uzņēmumi tagad ir svītroti no rezolutīvās daļas un tur minēti tikai ražotāji eksportētāji.

(54)     Ņemot vērā 45. un 50. apsvērumā minēto normālās vērtības korekciju un ļoti niecīgo eksporta cenu korekciju, un to, ka nav saņemtas papildu piezīmes, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmuma nosaukums || Dempinga starpība

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, and Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd || 60,9 %

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd and Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd || 48,9 %

Union Steel China || 50,9 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās || 55,0 %

Uzņēmumi, kas nesadarbojās || 68,1 %

(55)     Pamatojoties uz faktiem, kas minēti pagaidu regulas 60. apsvērumā, valsts mēroga galīgā dempinga starpība Ķīnas Tautas Republikai tika noteikta, izmantojot lielāko dempinga starpību, kas noteikta reprezentatīviem ražotāju eksportētāju ražojuma veidiem. Ņemot vērā 45. apsvērumā izklāstīto normālās vērtības korekciju, kompensācijas maksājumus, kuri eksporta subsīdiju dēļ noteikti šim pašam ražojumam paralēlajā antisubsidēšanas procedūrā, un to, ka nav saņemtas citas piezīmes, tiek noteikts, ka valsts mēroga dempinga līmenis ir 68,1 % no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

5.           KAITĒJUMS

5.1.        Savienības ražošanas apjoms un ražošanas nozare

(56)     Par Savienības ražošanas apjomu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 63. un 64. apsvērums.

5.2.        Savienības tirgus

(57)     Par Savienības tirgu nav saņemtas papildu piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 65.–69. apsvērums.

5.3.        Patēriņš Savienībā

(58)     Pēc pagaidu regulas publicēšanas dažas ieinteresētās personas norādīja, ka publicētajos datos par kaitējumu ir dažas neatbilstības. Komisija atkārtoti pārbaudīja datus par Savienības ražošanas nozari un Savienības tirgu un pēc vajadzības tos pārskatīja. Kaut arī tāpēc mainījās daži skaitļi par dažiem gadiem, tendences un tādēļ arī secinājumi par šiem datiem kopumā palika nemainīti.

(59)     Pēc pārskatīšanas, kas izskaidrota iepriekš, kopējā patēriņa Savienībā dinamika ir šāda:

|| 2008 || 2009 || 2010 || IP

Patēriņš (t) || 5 197 716 || 3 879 380 || 4 548 528 || 4 811 310

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 75 || 88 || 93

(60)     Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš ES tirgū samazinājās par 7 %. Pasaules ekonomikas krīzes negatīvā ietekme jo īpaši būvniecības nozarē no 2008. līdz 2009. gadam izraisīja apmēram 25 % samazinājumu. Pēc tam no 2009. gada līdz IP patēriņš sāka pieaugt, palielinoties par 18 procentu punktiem, taču tas nesasniedza sākotnējo līmeni, kāds bija 2008. gadā.

(61)     Par Savienības patēriņu nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 70.–72. apsvērums.

5.4.        Imports Savienībā un tirgus daļa

(62)     Imports no ĶTR Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi. Tirgus daļa procentuālā izteiksmē ir mainījusies, jo mainījušies patēriņa skaitliskie rādītāji:

|| 2008 || 2009 || 2010 || IP

Importa apjoms no ĶTR (t) || 472 988 || 150 497 || 464 582 || 702 452

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 32 || 98 || 149

Tirgus daļa || 9,1% || 3,9% || 10,2% || 14,6%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 43 || 112 || 160

Avots: Eurostat.

(63)     Izmaiņas iepriekš norādītajos patēriņa datos izraisījušas to, ka salīdzinājumā ar pagaidu regulā publicētajiem datiem citāda ir arī ĶTR importa procentuālā daļa tirgū. Tomēr tendence nav mainījusies. ĶTR importa tirgus daļa būtiski pieauga no 9,1 % attiecīgā perioda sākumā līdz 14,6 % beigās. Pēc 2009. gada samazinājuma, kas atspoguļo ekonomikas krīzes izraisīto ievērojamo patēriņa kritumu, imports ļoti ātri atkal pieauga, tā tirgus daļai gada laikā sasniedza 2008. gada līmeni, proti, pirmskrīzes līmeni un pēc IP beigām to ievērojami pārsniedza.

5.4.1.     Importa cenas un cenu samazinājums

(64)     Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs pieprasīja papildu informāciju par cenu samazinājuma aprēķinu, jo nebija precīzas atbilstības starp ražojuma veidu, kas eksportēts no ĶTR, un produkta veidu, ko Savienības ražošanas nozare pārdod Savienības tirgū. Tas arī pieprasīja informāciju par to, vai izdarīta korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām gadījumos, kad tika konstatēts, ka nav precīzas atbilstības.

(65)     Ja starp eksportēto ražojuma veidu un Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojuma veidu nebija precīzas atbilstības, Komisija eksportēto ražojuma veidu salīdzināja ar vislīdzīgāko ražojuma veidu, ko pārdeva Savienības ražošanas nozare. Šajos gadījumos salīdzināšana notika ar vislīdzīgāko ražojuma veidu, kuram citāds bija tikai pamatnes biezums.

(66)     Ja bija vairāk nekā viens ļoti līdzīgs ražojuma veids, Komisija eksportēto ražojuma veidu salīdzināja ar lētāko ražojuma veidu, kas tika pārdots Savienības tirgū neatkarīgi no tā, vai lētākam ražojumam bija biezāka vai plānāka pamatne. Tāpēc korekcija attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām netika uzskatīta par vajadzīgu.

(67)     Par importa cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 78.–81. apsvērums.

6.           Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

6.1.        Ievadinformācija

(68)     Attiecībā uz ievadinformāciju par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli nav saņemtas piezīmes, tāpēc 82.–85. apsvēruma secinājumi netiek mainīti.

6.2.        Dati par Savienības ražošanas nozari kopumā (makroekonomikas rādītāji)

(69)     Pēc 86.–92. apsvēruma pagaidu konstatējumu izpaušanas Komisija atjaunināja datu avotus, uz kuriem tika balstīti šie konstatējumi. Atjaunināto datu dēļ pagaidu regulā publicētie rādītāji nav ievērojami mainījušies un nav arī mainījušās tendences, uz kuru pamata balstīta Komisijas veiktā kaitējuma analīze. Atjauninātie dati ir šādi:

6.2.1.     Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

|| 2008 || 2009 || 2010 || IP

Ražošanas apjoms (t) || 4 447 780 || 3 514 965 || 3 992 209 || 4 018 310

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 79 || 90 || 90

Ražošanas jauda (t) || 6 007 536 || 6 128 301 || 6 099 587 || 5 923 311

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 102 || 102 || 99

Jaudas izmantojums || 74% || 57% || 65% || 68%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 77 || 88 || 92

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem.

(70)     Kaut arī dati nedaudz mainījušies, 87. un 88. apsvērumā izklāstītās tendences un secinājumi netiek mainīti, tāpēc tie tiek apstiprināti. 2009. gadā ražošanas apjoms strauji samazinājās, 2010. gadā tas atsāka pieaugt, IP saglabājās nemainīgs, tomēr nesasniedza 2008. gada līmeni. Atbilstīgi ražošanas apjoma tendencei ražošanas jauda attiecīgajā periodā nemainījās, kaut arī jaudas izmantojums samazinājās.

6.2.2.     Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme

|| 2008 || 2009 || 2010 || IP

Pārdošanas apjoms (t) || 2 951 468 || 2 280 304 || 2 643 923 || 2 592 540

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 77 || 90 || 88

Tirgus daļa (%) || 56,8 % || 58,8 % || 58,1 % || 53,9 %

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 104 || 102 || 95

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem.

(71)     Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem 2009. gadā strauji samazinājās par 23 %. 2010. gadā pārdošanas apjoms palielinājās par trīspadsmit procentu punktiem, bet pēc tam IP laikā tas samazinājās par diviem procentu punktiem. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 90. un 91. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6.2.3.     Nodarbinātība un ražīgums

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Nodarbinātība (pilnslodzes ekvivalents) || 7088 || 6470 || 6097 || 6046

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 91 || 86 || 85

Ražīgums (t/pilnslodzes ekvivalents) || 627 || 543 || 655 || 665

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 87 || 104 || 106

Avots: sūdzība, atbildes uz anketas jautājumiem, Eurofer.

(72)     Kaut arī dati nedaudz mainījušies, tiek apstiprināti pagaidu regulas 92. apsvērumā izklāstītie secinājumi par nodarbinātību.

6.3.        Dati par atlasītajiem Savienības ražotājiem (mikroekonomiskie rādītāji)

(73)     Pēc 93.–108. apsvēruma pagaidu konstatējumu izpaušanas Komisija atjaunināja datu avotus, uz kuriem tika balstīti šie konstatējumi. Atjaunināto datu dēļ pagaidu regulā publicētie rādītāji nav ievērojami mainījušies un nav arī mainījušās tendences, uz kuru pamata balstīta Komisijas veiktā kaitējuma analīze. Atjauninātie dati ir šādi:

6.3.1.     Reprezentatīvo Savienības ražotāju vidējās cenas par vienību

(74)     2009. gadā vienas vienības cena nesaistītiem pircējiem bija samazinājusies par 21 % un bija radušies zaudējumi, taču pēc tam šī cena sāka pieaugt. 2010. gadā un IP Savienības ražošanas nozarē bija vērojams izmaksu pieaugums, kura segšanai tā varēja nedaudz palielināt cenas — tikai tik daudz, lai saglabātu nemainīgu rentabilitāti 2010. gadā un IP. Tomēr rezultātā tika zaudēta vēl lielāka tirgus daļa, jo Ķīnas importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Vienības cena ES nesaistītiem pircējiem (EUR/t) || 1023 || 805 || 911 || 994

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 79 || 89 || 97

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t) || 925 || 884 || 893 || 978

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 95 || 97 || 106

Avots: pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

6.3.2.     Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem

(75)     Ērtības labad tabula tiek publicēta vēlreiz — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Nesaistītiem pircējiem ES veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) || 6,7 % || -9,3 % || 2,8% || 2,6%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || −138 || 41 || 39

Naudas plūsma (EUR) || 328 190 880 || 211 298 356 || 152 030 083 || 204 650 414

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 64 || 46 || 62

Ieguldījumi (EUR) || 55 717 957 || 4 537 128 || 12 530 132 || 15 302 264

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 8 || 22 || 27

Ienākums no ieguldījumiem || 13,8 % || −13,9% || 5,9% || 6%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || −101 || 43 || 44

Avots: pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

6.3.3.     Krājumi

(76)     Ērtības labad tabula tiek publicēta vēlreiz — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Krājumi perioda beigās (t) || 116 852 || 97 533 || 124 848 || 130 593

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 83 || 107 || 112

Avots: pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

6.3.4.     Nodarbinātība, algas un ražīgums

(77)     Ērtības labad tabula tiek publicēta vēlreiz — dati un tāpēc arī secinājumi, kas no tiem izdarīti, nav mainījušies.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR, atlasītie ES ražotāji) || 60,959 || 57,892 || 58,637 || 62,347

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 95 || 96 || 102

Avots: pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

6.3.5.     Izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām (t) || 1 135 987 || 914 412 || 986 386 || 970 757

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 80 || 87 || 85

Tirgus daļa || 22% || 24% || 22% || 20%

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 108 || 99 || 92

Avots: sūdzība un pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

|| 2008 || 2009 || 2010 || IP

Izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām (EUR/t) || 962 || 802 || 901 || 965

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 83 || 94 || 100

Avots: pārbaudītas atlasīto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(78)     Kaut arī pagaidu regulā publicētie dati ir laboti, konstatējumi par izmantošanu un pārdošanu pašu vajadzībām netiek mainīti. Attiecīgajā periodā vidējā tonnas pārdošanas vērtība pašu vajadzībām saglabājās nemainīga un bija par 3 % mazāka nekā pārdošanas cena atlasīto Savienības ražotāju nesaistītiem pircējiem IP laikā.

6.4.        Secinājums par kaitējumu

(79)     Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 110. –113. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(80)     Pēc pagaidu regulas publicēšanas pieteicās divas personas un apgalvoja, ka kaitējuma noteikšanai daudz noderīgāki būtu bijuši jaunāki dati un ka Komisijai kaitējuma analīzē par izejas punktu nebūtu vajadzējis izvēlēties 2008. gadu, bet drīzāk 2009. gadu. Tās apgalvoja, ka PTO judikatūrā jau norādīts, ka kaitējuma noteikšanā ir daudz pareizāk izmantot jaunākus, nevis vēsturiskus datus un ka sākumpunkta un beigu punkta salīdzināšanas rezultāts ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, par kuriem gadiem izmantota informācija, jo pat novirze par vienu gadu var izraisīt citādu rezultātu. Salīdzinājums par laika posmu no 2009. gada līdz IP beigām tāpēc rāda citādu tendenci nekā salīdzinājums par laika posmu no attiecīga perioda sākuma līdz IP beigām.

(81)     Šis apgalvojums netika pieņemts. Attiecīgais periods tika noteikts atbilstīgi ierastajai praksei un PTO ieteikumiem, proti, objektīvi tika izraudzīts triju līdz četru gadu periods, kas beidzas vienlaikus ar izmeklēšanas periodu, kurš ir 12 mēnešus ilgs un beidzas pēc iespējas neilgi pirms iespējamās procedūras sākuma dienas.

(82)     Pat ja attiecīgais periods būtu sācies 2009. gadā, konstatējumu par būtisko kaitējumu būtu palikuši tādi paši. Savienības ražošanas nozare šajā periodā neguva plānoto peļņu, kaut arī palielinājās ražošanas un pārdošanas apjoms, kā arī ražīgums. Pēc 2009. gada pieauga patēriņš, bet to apmierināja imports no Ķīnas, nevis Savienības ražošanas nozare, kura no 2009. gada līdz IP beigām zaudēja tirgus daļu.

7.           CĒLOŅSAKARĪBA

7.1.        Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(83)     Piezīmes nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 115.–119. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

7.2.        Citu faktoru ietekme

7.2.1.     Imports no trešām valstīm

              Valsts || || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Dienvidkoreja || Apjoms (t) || 228 123 || 226 568 || 173 935 || 237 164

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 99 || 76 || 104

|| Tirgus daļa (%) || 4,4 % || 5,8 % || 3,8 % || 4,9 %

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 133 || 87 || 112

|| Vid. cena || 901 || 727 || 846 || 903

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 81 || 94 || 100

Indija || Apjoms (t) || 159 999 || 149 138 || 155 384 || 141 391

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 93 || 97 || 88

|| Tirgus daļa (%) || 3,1 % || 3,8 % || 3,4 % || 2,9 %

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 125 || 111 || 95

|| Vid. cena || 932 || 667 || 773 || 824

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 72 || 83 || 88

Citas valstis || Apjoms (t) || 249 151 || 158 461 || 124 319 || 167 007

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 64 || 50 || 67

|| Tirgus daļa (%) || 4,8 % || 4,1 % || 2,7 % || 3,5 %

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 85 || 57 || 72

|| Vid. cena || 951 || 809 || 924 || 955

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 85 || 97 || 100

Visas trešās valstis kopā, izņemot ĶTR || Apjoms (t) || 637 274 || 534 167 || 453 637 || 545 562

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 84 || 71 || 86

|| Tirgus daļa (%) || 12,3 % || 13,8 % || 10,0 % || 11,3 %

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 112 || 81 || 92

|| Vid. cena || 929 || 735 || 842 || 898

|| Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 79 || 91 || 97

Avots: Eurostat.

(84)     Nelielās izmaiņas datos, kas saņemti no Savienības ražošanas nozares, arī nedaudz ietekmē datus par trešo valstu importa tirgus daļu.

(85)     Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas lēmumu sākt izmeklēšanu tikai pret Ķīnu un nevis pret Indiju un Dienvidkoreju, lai gan importa apjoms un cenu tendences atbilst ĶTR importa apjomam un cenu tendencēm.

(86)     Pagaidu regulas 120.–122. apsvērumā izklāstīts, ka importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās, bet imports no Dienvidkorejas palielinājās tikai par 4%. Indijas cenas samazinājās par 12 %, un Dienvidkorejas cenas saglabājās nemainīgas, bet visu laiku tās bija lielāks nekā Ķīnas cenas. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts, jo Komisija nav saņēmusi pierādījumus vai apgalvojumus par to, ka imports no šīm valstīm notiktu par dempinga cenām un tas radītu kaitējumu.

(87)     Tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 120.–122. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

7.2.2.     Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti

              || 2008 || 2009 || 2010 || IP

Eksports (t) (Eurostat) || 669 790 || 612 204 || 580 477 || 605 760

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 91 || 87 || 90

Vidējā cena (EUR/t) || 1068 || 937 || 995 || 1092

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 88 || 93 || 102

Atlasīto Savienības ražotāju veiktais eksports || 53 542 || 46 516 || 48 102 || 46 228

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 87 || 90 || 86

Vidējā pārdošanas cena (EUR/t) || 1086 || 826 || 984 || 1132

Indekss (2008. gads = 100) || 100 || 76 || 91 || 104

Avots: Eurostat un pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(88)     Par Savienības ražošanas nozares eksporta rezultātiem nav saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti 123. un 124. apsvēruma konstatējumi.

7.2.3.     Savienības ražošanas nozares veiktais imports no ĶTR

(89)     Dažas personas turpināja apgalvot, ka pretēji tam, kas minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares importa apjoms no ĶTR bija līdz 40 % no kopējā importa no ĶTR. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, un to nevarēja apstiprināt. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(90)     Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens importētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare no Ķīnas importē lielus attiecīgā ražojuma daudzumus un, lai to parādītu, izmantoja savus tālākpārdošanas datus.

(91)     Tas, ka Savienības ražošanas nozare importēja attiecīgā ražojuma daudzumus no ĶTR, netiek apstrīdēts. Tomēr, pat izmantojot importētāja paša datus, apjoms, uz kuru attiecas minētais apgalvojums, nepārsniedz 1 % no kopējā ĶTR importa apjoma un tāpēc ir niecīgs. Kā minēts pagaidu regulas 125. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares veiktais imports no ĶTR izmeklēšanas periodā bija 2–3 % no kopējā importa.

(92)     Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 125. apsvēruma konstatējumi.

7.2.4.     Izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām

(93)     Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkal apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare darot pieejamus OTR saviem saistītajiem pakārtotās nozares uzņēmumiem par “subsidētu” cenu un tādējādi pakārtotajā segmentā pārdodot tos par mazāku cenu nekā konkurenti. Tomēr netika sniegti pierādījumi, kas mainītu Komisijas secinājums pagaidu regulas 127. apsvērumā, proti, ka saistītās un nesaistītās pārdošanas cenu atšķirība bijusi neliela (2 %) un ka tas nebija pašrocīgi radīts kaitējums.

(94)     CISA arī apšaubīja datus par OTR ražošanas izmaksām un plašākā nozīmē un arī OTR cenas saistītajām personām. Tā apgalvo, ka ņemot vērā karsti cinkotu slokšņu ruļļu, OTR ražošanas izejmateriāla, pārdošanas cenu, OTR ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā nevarēja pārsniegt 900 EUR/t.

(95)     Komisija neapstrīd CISA sniegtos datus par karsti cinkotu slokšņu ruļļu ražošanas izmaksām, taču OTR ražošanas izmaksas tika pārbaudītas visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem. Komisija ir pārliecināta, ka pilnās ražošanas izmaksas (izejvielas, pārstrāde, pārklāšana, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, finanšu izmaksas utt.) ir tādas, kā izklāstīts šīs regulas 74. apsvērumā.

(96)     Bez tam CISA apgalvoja, ka OTR saistītām personām tiek pārdoti ar zaudējumiem un tāpēc ir Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemesls. Tas pamatots ar kopējo ražošanas izmaksu (978 EUR/t) un saistītās pārdošanas vidējo cenu (965 EUR/t) salīdzinājumu.

(97)     Kaut arī vienkāršs matemātisks salīdzinājums tiešām liecina, ka saistītā pārdošana notikusi ar zaudējumiem, tas nozīmētu arī to, ka Savienības ražošanas nozarei pārdošanā pašu vajadzībām un nesaistītā pārdošanā būtu bijis vienāds pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un citu pieskaitāmo tirdzniecības izmaksu apmērs. Kā norādīts pagaidu regulas 105. apsvērumā, pārdošana saistītajām personām notika pēc pieskaitīto izmaksu principa, tādēļ Savienības ražošanas nozare atguva šīs pārdošanas izmaksas.

(98)     Par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 126. un 127. apsvēruma konstatējumi.

7.2.5.     Ekonomikas krīze

(99)     Kad bija beidzies termiņš, kurā varēja iesniegt piezīmes par galīgi izpausto informāciju, ieinteresētā persona norādīja, ka paziņots par ražotnes slēgšanu Beļģijā, un ka nepārvarama vara apgrūtina normālu ražošanu un ir iemesls produkcijas nosūtīšanai no citām ražotnēm Beļģijā. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka tas tādējādi Eiropas Savienībā nav nodrošināta OTR piegādes drošība un tas ir iemesls, lai importētāji un lietotāji brīvi iegādātos OTR no ES un Ķīnas.

(100)   Šie argumenti tiek noraidīti. Ņemot vērā, ka jaudas izmantojums ES ir zems, jautājums nav par vienu no piegādes problēmām, jo Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama pieejamā jauda. Katrā ziņā ražotne, ko slēdza Beļģijā, neražoja OTR. Piegādes drošība, protams, ir svarīga, bet ierosinātie maksājumi šajā gadījumā nav paredzēti, lai pārtrauktu OTR piegādi no Ķīnas, bet tikai lai novērstu to, ka piegādāto produkciju ES tirgū pārdod par dempinga cenām.

(101)   Par šo jautājumu nav saņemtas citas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 128. un 129. apsvēruma konstatējumi.

7.2.6.     Strukturālais jaudas pārpalikums

(102)   Dažas personas nāca klajā ar apgalvojumiem, ka Savienības ražotājiem nav bijis strukturāls jaudas pārpalikums, kas pārsniegtu kopējo patēriņu Savienībā. Šāds apgalvojums tika sniegs jau agrāk, un tas aplūkots pagaidu regulas 130.–132. apsvērumā. Par šo jautājumu jaunu pierādījumu nav, tāpēc tiek apstiprināts secinājums, kas izdarīts minētajos apsvērumos.

7.2.7.     Ražošanas izmaksu pieaugums

(103)   Dažas personas apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražotājiem izraisījis ražošanas izmaksu pieaugums attiecīgajā periodā. Iepriekš norādītie dati liecina, ka ražošanas izmaksas vidēji palielinājušās tikai par 6 %. Ja nebūtu imports par dempinga cenām no ĶTR, Savienības ražošanas nozare būtu spējusi pārnest šo pieaugumu uz pircējiem, turklāt par 3 % samazinājās cenas. Apgalvojums, ka kaitējuma cēlonis ir ražošanas izmaksas, tāpēc tiek noraidīts.

7.3.        Secinājums par cēloņsakarību

(104)   Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek paturēti spēkā pagaidu regulas 133.–136. apsvēruma pagaidu konstatējumi par to, ka ĶRT imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tika apstiprināti arī pagaidu konstatējumi par citu tādu zināmu faktoru ietekmi, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei: minētie faktori neizjauc cēloņsakarību, kas noteikta starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

8.           SAVIENĪBAS INTERESES

8.1.        Savienības ražošanas nozare

(105)   Pēc pagaidu informācijas izpaušanas netika saņemtas jaunas piezīmes par Savienības ražotāju interesēm. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 138.–143. apsvērums par šo ieinteresēto personu interesēm.

8.2.        Importētāji, tirgotāji un lietotāji

(106)   Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no importētājiem un citām ieinteresētajām personām, tomēr netika saņemtas jaunas piezīmes vai informācija par importētāju, tirgotāju un lietotāju interesēm. Tādēļ ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 144.–152. apsvēruma konstatējumi par minēto personu interesēm.

8.3.        Secinājums par Savienības interesēm

(107)   Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināti pagaidu konstatējumi par Savienības interesēm, proti, nav pārliecinošu iemeslu pret galīgo pasākumu noteikšanu ĶTR izcelsmes OTR importam.

9.           GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

9.1.        Kaitējuma novēršanas līmenis

(108)   Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sniegtie dati nav nodrošinājuši pietiekamu informāciju un izskaidrojumu par cenu samazinājuma starpību un mērķa cenas starpību. Kā izskaidrots izpaustajā pagaidu informācijā, dažas vērtības konfidencialitātes dēļ netika izpaustas, jo konkrētu modeli ražoja viens vai divi Savienības ražotāji. Galīgi izpaustajā informācijā par šo modeli tika norādīti intervāli.

(109)   Ieinteresētās personas arī apstrīdēja kaitējuma starpības aprēķinos izmantoto 6,7 % Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu. Tās apgalvoja, ka pašreizējā ekonomikas vidē šāda peļņa ir par augstu un nereāla un ka 2008. gads nav reprezentatīvs rentabilitātes ziņā, jo tērauda ražošanas nozarē tas bijis ārkārtējs gads.

(110)   Apgalvojums tiek noraidīts. Pirmkārt, OTR rentabilitāte pirms 2008. gada faktiski bija augstāka nekā 2008. gadā, bet tas ir pretrunā apgalvojumam, ka 2008. gads bijis ārkārtējs. Otrkārt, mērķa peļņa ir peļņa, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. 2008. gads bija pēdējais gads, kad importa par dempinga cenām ietekmi Savienības ražošanas nozare pilnībā vēl neizjuta, tāpēc tas ir piemērots pamats mērķa peļņas noteikšanai.

(111)   Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētās personas atkal apstrīdēja izmantoto 6,7 % Savienības ražošanas nozares mērķa peļņu un to, ka 2008. gads ir reprezentatīvs rentabilitātes ziņā. Šis arguments tiek noraidīts, jo netika sniegti pierādījumi par to, kāda būtu Savienības ražošanas nozares peļņa 2008. gadā, ja nebūtu finansiālās krīzes. Turklāt no argumenta, ka Savienības ražošanas nozares 2008. gadā gūto peļņu skārusi finansiālā krīze un tādēļ 2008. gads ir ārkārtējs, šķiet, izriet arguments, ka 2008. gada peļņa ir zemāka par peļņu, ko ražošanas nozare varētu gaidīt parastā gadā.

(112)   Ieinteresētās personas norādīja arī, ka importa apjomi no ĶTR faktiski bijuši vismazākie 2009., nevis 2008. gadā. Tomēr, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare 2009. gadā nebija rentabla, Savienības ražošanas nozares mērķa peļņas noteikšanai nav iespējams izmantot 2009. gada datus.

(113)   CISA arī apgalvoja, ka peļņu nesaistītiem pircējiem 2008. gadā nevar izmantot par mērķa peļņu, jo minētajā gadā redzama vislielākā cenu starpība starp saistīto un nesaistīto pārdošanu. Šis arguments tika noraidīts, jo šī cenu starpība nav būtiska, lai aprēķinātu peļņu, kas gūta pārdošanā nesaistītiem pircējiem.

(114)   CISA tad ierosināja mērķa peļņu no OTR pārdošanas nesaistītām personām Savienībā balstīt uz starptautiskās korporācijas ArcelorMittal vidējo kopējo peļņu 2010. un 2011. gadā. Tas netika atzīts par uzticamu avotu, pēc kura noteikt ar OTR saistīto peļņu Savienībā situācijā, kad nebūtu importa par dempinga cenām, jo ir skaidrs, ka peļņa, ko gūst visa ArcelorMittal grupa, kura darbojas visā pasaulē, nav reprezentatīva, lai noteiktu peļņu, kas tiek gūta, Savienībā pārdodot OTR.

(115)   Ieinteresētās personas apstrīdēja arī pēcimportēšanas izmaksas, kas tika izmantotas pagaidu maksājumu aprēķiniem, jo tās pamatotas ar datiem, kas saņemti tikai no viena importētāja. Vēlāk Komisija pārbaudīja otru importētāju, un tagad pēcimportēšanas izmaksu aprēķiniem izmantoti tā dati. Tika izmantota divu uzņēmumu izmaksu vidējā vērtība, un tagad tā ir nedaudz mazāka, tāpēc attiecīgi palielinājušās kaitējuma starpības.

(116)   Viena ieinteresētā persona apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantojusi mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķiniem. Tomēr tās argumentu pamatā bija kļūdains pieņēmums, ka Komisija aprēķinājusi mērķa cenu samazinājuma starpību, atņemot no tirgus cenas vidējo peļņu, ko Savienības ražošanas nozare guva IP laikā (2,6 %), lai iegūtu “bezpeļņas/bezzaudējumu robežvērtību” (t. i., cenu, ar kuru tiktu gūta nulles peļņa), un tad “bezpeļņas/bezzaudējumu robežvērtībai” pieskaitot mērķa peļņu.

(117)   Komisija aprēķināja mērķa cenu samazinājuma starpību, katra ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot mērķa peļņu. Ieinteresētās personas ierosinātā metodika ir kļūdaina, jo 2,6 % vidējā peļņa nav iegūta automātiski no katra modeļa katras pārdošanas, ko veikuši visi uzņēmumi, kuru dati tika izmantoti.

(118)   Viena ieinteresētā persona apstrīdēja arī Komisijas veiktos kaitējuma aprēķinus. Ņemot vērā, ka minētā persona nevarēja pilnībā piekļūt datiem, ko Komisija lietoja, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, tā mēģināja to aprēķināt pati, pamatojoties uz savu izpratni par cenu starpību tirgū starp ražojumiem, kuru pamatne pārklāta ar alumīnija un cinka sakausējumu, un ražojumiem, kuru pamatne pārklāta ar cinku, un saskaņā ar šīs personas aprēķiniem minētā starpība ir USD 50/t. Šajā “pārrēķinā”, kas balstīts uz nepilnīgiem datiem, iegūta zemāka kaitējuma starpība.

(119)   Šīs personas argumenti tika noraidīti, jo, izanalizējot visus datus, kas tika iegūti no ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozares, norādīto cenu starpību iegūt nevarēja. Tādēļ būtu jāuzsver, ka ieinteresētās personas lietotie dati bijuši nepilnīgi un tādēļ uz tiem nevarēja paļauties, atkārtojot Komisijas veiktos kaitējuma aprēķinus.

(120)   Ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 154.–158. apsvērums.

9.2.        Galīgie pasākumi

(121)   Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu ĶTR izcelsmes OTR importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu būtu jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums mazākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības apmērā. Šajā gadījumā maksājuma likme būtu attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma apmērā.

(122)   Septiņi uzņēmumi, kas nebija iekļauti izlasē, sadarbojās antidempinga izmeklēšanā, bet paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā ne. Šiem uzņēmumiem antidempinga maksājuma likme ir nulle. Antisubsidēšanas izmeklēšanā šiem uzņēmumiem piemēros atlikušo maksājumu.

(123)   Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem jaunajiem ražotājiem eksportētājiem un izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, būtu jāparedz, ka pēdējiem minētajiem uzņēmumiem noteiktais vidējais svērtais maksājums piemērojams visiem jaunajiem ražotājiem, kuriem citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu nebūtu tiesību uz pārskatīšanu, jo 11. panta 4. punktu nepiemēro, ja ir izmantota atlase.

(124)   Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek noteikta šāda maksājumu likme.

Uzņēmuma nosaukums || Subsīdijas starpība || Dempinga starpība || Kaitējuma starpība || Kompensāci­jas maksājums || Antidempin­ga maksājums

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, and Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd || 29,7 % || 60,9 % || 55,8 % || 29,7 % || 26,1 %

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd and Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd || 23,8 % || 48,9 % || 29,7 % || 23,8 % || 5,9 %

Union Steel China || 26,8 % || 50,9 % || 13,7 % || 13,7 % || 0 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās antidempinga izmeklēšanā (izņemot uzņēmumus, kam paralēlajā antisubsidēšanas regulā piemērots atlikušais maksājums) || 26,8 % || 55,0 % || 43,0 % || 26,8 % || 16,2 %

Uzņēmumi, kas nesadarbojās || 44,7 % || 68,1 % || 58,3 % || 44,7 % || 13,6 %

10.         PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(125)   Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības lielumu, Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni un to, ka paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā netika noteikti pagaidu pasākumi, tiek uzskatīts, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, noteiktā pagaidu maksājuma apmērā būtu jāiekasē galīgi. Šajos apstākļos būtu galīgi jāiekasē pagaidu maksājums, kura likme noteikta Regulas (ES) Nr. 845/2012 1. panta 2. punktā. Taču summas, kas provizoriski nodrošinātas ražojumiem, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, būtu jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums šādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražojumu importam —, proti, neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) plakanajiem velmējumiem, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā sauktos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, izņemot ražojumus ar cinka putekļu virsējo pārklājumu (ar cinku bagāta krāsa, kurā ir ne mazāk kā 70 masas % cinka) un ražojumus, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums —, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 (TARIC kodi 7210 70 80 11, 7210 70 80 91, 7212 40 80 01, 7212 40 80 21, 7212 40 80 91, 7225 99 00 11, 7225 99 00 91, 7226 99 70 11 un 7226 99 70 91.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme ir šāda.

Uzņēmums || Maksājums (%) || TARIC papildu kods

Union Steel China || 0 % || B311

Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd, and Zhangjiagang Free Trade Zone Jiaxinda International Trade Co., Ltd || 26,1 % || B312

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd and Hangzhou P.R.P.T. Metal Material Company Ltd || 5,9 % || B313

Angang Steel Company Limited || 16,2 % || B314

Anyang Iron Steel Co. Ltd || 0 % || B315

Baoshan Iron & Steel Co. Ltd || 0 % || B316

Baoutou City Jialong Metal Works Co. Ltd. || 16,2 % || B317

Changshu Everbright Material Technology Co.Ltd. || 16,2 % || B318

Changzhou Changsong Metal Composite Material Co.Ltd. || 16,2 % || B319

Cibao Modern Steel Sheet Jiangsu Co Ltd. || 0 % || B320

Inner Mongolia Baotou Steel Union Co.Ltd. || 16,2% || B321

Jiangyin Ninesky Technology Co.Ltd. || 0 % || B322

Jiangyin Zhongjiang Prepainted Steel Mfg Co.Ltd. || 0 % || B323

Jigang Group Co., Ltd. || 16,2 % || B324

Maanshan Iron&Steel Company Limited || 16,2 % || B325

Qingdao Hangang Color Coated Sheet Co. Ltd. || 16,2 % || B326

Shandong Guanzhou Co. Ltd. || 16,2 % || B327

Shenzen Sino Master Steel Sheet Co.Ltd. || 16,2 % || B328

Tangshan Iron And Steel Group Co.Ltd. || 16,2 % || B329

Tianjin Xinyu Color Plate Co.Ltd. || 16,2 % || B330

Wuhan Iron And Steel Company Limited || 16,2 % || B331

Wuxi Zhongcai New Materials Co.Ltd. || 0 % || B332

Xinyu Iron And Steel Co.Ltd. || 0 % || B333

Zhejiang Tiannu Color Steel Co. Ltd. || 16,2 % || B334

Visi pārējie uzņēmumi || 13,6 % || B999

5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 845/2012 nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kura likme noteikta minētās Regulas 1. pantā, tiek iekasētas galīgi. Taču summas, kas provizoriski nodrošinātas ražojumiem, kuru pamatnei ir metālisks hroma vai alvas pārklājums, tiek atmaksātas.

3. pants

Ja kāds Ķīnas Tautas Republikas ražotājs sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka tas izmeklēšanas periodā (no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim) nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces; ka tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; ka tas ir faktiski eksportējis attiecīgās preces vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu pēc izmeklēšanas perioda beigām, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt šīs regulas 1. panta 2. punktu, lai noteiktu šim ražotājam maksājumu, kas piemērojams ražotājiem, kas sadarbojās, bet nav iekļauti izlasē.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]        OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

[2]        OV L 252, 19.9.2012., 33. lpp.