(1)

Savienības mērķis – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 3. punkts) – būtu jāsasniedz, inter alia veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz personām, kuras šķērso iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopēju vīzu politiku daudzpakāpju sistēmas ietvaros nolūkā atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus.

(1)

Savienības mērķis – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punkts) – būtu jāsasniedz, inter alia veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz personām, kuras šķērso iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopēju vīzu politiku tādas konverģentas sistēmas ietvaros , kas ļautu apmainīties ar datiem, pilnībā izprast situāciju un ir veidota, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu Savienībā un starptautiskas apmaiņas, tādējādi veicinot un attīstot kultūras daudzveidību un kultūru sapratni, un risinātu nelikumīgas imigrācijas jautājumus. Īstenojot šo mērķi, ir jānodrošina pamattiesību ievērošana (LESD 67. panta 1. punkts) un cilvēka cieņas neaizskaramība saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECHR) noteikumiem un saistībā ar kopējas patvēruma, imigrācijas un ārējās robežas kontroles politikas attīstību – taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem (LESD 67. panta 2. punkts), šo personu patvēruma un starptautiskās aizsardzības tiesību ievērošana, neizraidīšanas princips un migrantu glābšana jūrā, kā arī atbilstība Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no to parakstītajiem starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (“Ženēvas konvencija”).

(1a)

Savienībai nepieciešama daudz saskaņotāka pieeja iekšējās drošības un migrācijas vadības iekšējiem un ārējiem aspektiem un būtu jāpanāk atbilstība starp cīņu pret nelikumīgo migrāciju un drošības stāvokļa uzlabošanos pie ārējām robežām, kā arī labāka sadarbība un dialogs ar trešām valstīm, vēršoties pret nelikumīgo migrāciju un veicinot likumīgo migrāciju.

(1b)

Ir jāizstrādā integrēta pieeja, ar kuru risināt jautājumus, kas saistīti ar migrācijas un patvēruma pieteikumu izraisīto spiedienu, kā arī Savienības ārējo robežu pārvaldībai, un jānodrošina līdzekļi un atbilstīgi resursi ārkārtas gadījumu pārvaldībai, ievērojot cilvēktiesības un saglabājot visu dalībvalstu solidaritāti, vienlaikus apzinoties valstu pienākumus un nodrošinot skaidru uzdevumu sadali.

(1c)

Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā  (2) uzsvēra arī nepieciešamību panākt labāku sinerģiju starp dažādiem fondiem un programmām un norādīja, ka, vienkāršojot fondu pārvaldību un atļaujot šķērsfinansēšanu, varētu piešķirt vairāk līdzekļu kopējiem mērķiem, Parlaments atzinīgi vērtēja Komisijas ieceri samazināt budžeta instrumentu kopējo skaitu iekšlietu politikas jomā, izveidojot divu pīlāru struktūru un visos iespējamos gadījumos īstenojot dalītu pārvaldību, kā arī pauda viedokli, ka ar šādu pieeju var būtiski veicināt pašreizējo fondu un programmu vienkāršošanu, racionalizāciju, konsolidāciju un pārredzamību. Tomēr Parlaments uzsvēra – ir jānodrošina, lai netiktu sajaukti dažādie iekšlietu politikas mērķi.

(2a)

Saskaņā ar Savienības iekšējās drošības stratēģiju brīvība, drošība un tiesiskums ir paralēli īstenojami mērķi un lai sasniegtu brīvību un tiesiskumu, drošība vienmēr būtu jānodrošina saskaņā ar Līgumu principiem, tiesiskumu un Savienības saistībām pamattiesību jomā.

(3)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un nesaraujamajai saiknei ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(3)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskumam, kā arī stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un pilnīgai atbilstībai ES ārpolitikas mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā, vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(3a)

Iekšējās drošības fondam būtu īpaši jāņem vērā tās dalībvalstis, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir nesamērīgs migrācijas plūsmu slogs.

(6a)

Kopējiem resursiem, kas atvēlēti šīs regulas īstenošanai un Regulai (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kopā būtu jāveido finansējums visam fonda darbības periodam, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201z. gada xxx Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punktu budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(8)

Iekšējās drošības fondam būtu jāapliecina solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā.

(8)

Iekšējās drošības fondam būtu jāapliecina solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā un kuras ievēro starptautiskās tiesības, sniedzot palīdzību un aizsardzību personām, kurām tā ir nepieciešama .

(11)

Pildot uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos saskaņā ar Šengenas acquis par robežām un vīzām, dalībvalstis veic pasākumus Šengenas zonā visu pārējo dalībvalstu interesēs un to vārdā un tādējādi sniedz Savienībai sabiedriskos pakalpojumus. Lai apliecinātu solidaritāti, Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar robežkontroli un vīzu politiku, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja sistemātiski uzturēt spējas, kas šim vispārējam pakalpojumam ir visbūtiskākās. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga izvēlēto izmaksu atlīdzināšana saistībā ar šā instrumenta mērķiem, un tas būs neatņemama valstu programmu sastāvdaļa.

(11)

Pildot uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos saskaņā ar Šengenas acquis par robežām un vīzām, dalībvalstis veic pasākumus Šengenas zonā visu pārējo dalībvalstu interesēs un to vārdā un tādējādi sniedz Savienībai sabiedriskos pakalpojumus. Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar robežkontroli un vīzu politiku, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja sistemātiski uzturēt spējas, kas šim vispārējam pakalpojumam ir visbūtiskākās. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana saistībā ar šā instrumenta mērķiem, un tas būs neatņemama valstu programmu sastāvdaļa. Lai izvairītos no dublēšanās, sadrumstalošanās un izmaksu neefektivitātes, Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex aģentūrai) būtu jākoordinē dalībvalstu darbības, kuras tiek finansētas saskaņā ar darbības atbalstu.

(13)

Šis instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(13)

Migrantu un bēgļu cilvēktiesību ievērošana Savienībai ir ļoti svarīga. Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā , Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Ženēvas konvencijā, ANO Jūras tiesību konvencijā, ANO līgumos cilvēktiesību jomā un starptautiskajās humanitārajās tiesībās .

(13a)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanai ir nepieciešama viendabīga un kvalitatīva ārējās robežas kontrole. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā konkrētas vadlīnijas, kas nodrošinātu to, ka dalībvalstis saskaņo savas darbības attiecībā uz infrastruktūru, iekārtām, transporta līdzekļiem, IT sistēmām, un dod ieguldījumu kopīgu drošības standartu ievērošanā.

(13b)

Saskaņā ar LES 3. pantu Instrumentam būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina aizsardzību bērniem, kurus apdraud kaitējums pie ārējām robežām.

Instrumenta darbībām vajadzētu jo īpaši veicināt riskam pakļauto bērnu atklāšanu, tūlītējas palīdzības sniegšanu šādiem bērniem un viņu nodošanu aizsardzības dienestiem, tostarp īpašas aizsardzības un palīdzības sniegšanu bērniem bez pavadoņa.

Regulāri būtu jāveic uzraudzīšana un novērtēšana, tostarp jāuzrauga izdevumi, lai novērtētu to, kā ar instrumenta darbībām tiek īstenota bērnu aizsardzība.

(14)

Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām ES iekšējās drošības stratēģijas ietvaros , Instrumentam būtu jāsekmē Eiropas kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide, ietverot visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, personālu, aprīkojumu un tehnoloģijām, ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties ar Frontex aģentūru, trešām valstīm un vajadzības gadījumā – citiem dalībniekiem, izmantojot inter alia četru pakāpju robežas drošības modeli un veicot integrētu Eiropas Savienības risku analīzi.

(14)

Lai saskaņā ar ES iekšējās drošības stratēģiju nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli , organizētu un atvieglotu likumīgo migrāciju un mobilitāti , Instrumentam būtu jāsekmē Eiropas kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide, ietverot visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga sadali, situācijas un mainīgo apstākļu novērtējumu saistībā ar nelegālo migrantu robežšķērsošanas punktiem, personālu, aprīkojumu un tehnoloģijām, ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties ar Frontex aģentūru, trešām valstīm un vajadzības gadījumā – citiem dalībniekiem, izmantojot, inter alia, četru pakāpju robežas drošības modeli un veicot integrētu Eiropas Savienības risku analīzi.

(16)

Tajā būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un dalībvalstu sadarbībai vīzu politikas jomā, kā arī citām pirms robežas veicamām darbībām, kas notiek pirms ārējās robežkontroles. Dalībvalstu dienestu trešās valstīs organizēto pasākumu efektīva pārvaldība atbilst kopējās vīzu politikas interesēm, jo tā ir daļa no daudzpakāpju sistēmas ar mērķi atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus Eiropas Savienībā, un tā ir arī kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(16)

Tajā būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un dalībvalstu sadarbībai vīzu politikas jomā, kā arī citām pirms robežas veicamām darbībām, kas notiek pirms ārējās robežkontroles , jo īpaši pasākumiem, kuru prioritāte ir jūras robežu drošība un kuri atvieglo likumīgo migrāciju un mobilitāti, pilnībā izmantojot Vīzu informācijas sistēmu (VIS), lai veicinātu rentabilitāti un izvairītos no dubultiem izdevumiem . Dalībvalstu dienestu trešās valstīs organizēto pasākumu efektīva pārvaldība atbilst kopējās vīzu politikas interesēm, jo tā ir daļa no daudzpakāpju sistēmas ar mērķi atvieglot likumīgu migrāciju un mobilitāti un novērst nelikumīgu imigrāciju Eiropas Savienībā, glābt cilvēkus, kuri jūrā ir nokļuvuši briesmās, un tā ir arī kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(17)

Turklāt būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas vispārējo darbību.

(17)

Turklāt būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas vispārējo darbību. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāpiešķir EUROSUR nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu šā tīkla labu darbību.

(18)

Instrumentam būtu arī jāatbalsta Eiropas Savienības veidotās IT sistēmas, lai sniegtu dalībvalstīm rīkus, ar ko efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām un nodrošināt ceļotāju labāku identifikāciju un pārbaudīšanu (“viedrobežas”). Tādēļ būtu jāveido programma, kuras mērķis ir segt izmaksas, ko rada minēto sistēmu centrālo un valstu elementu izveide, nodrošinot tehnisko savietojamību, izmaksu ietaupījumus un netraucētu īstenošanu dalībvalstīs.

(18)

Instrumentam būtu arī jāatbalsta Savienības veidotās jaunās lielapjoma IT sistēmas, lai sniegtu dalībvalstīm rīkus, ar ko efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām un nodrošināt ceļotāju efektīvāku identifikāciju un pārbaudīšanu (“viedrobežas”) , tādējādi uzlabojot robežu drošību un radot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku . Tādēļ būtu jāveido programma, kuras mērķis ir segt izmaksas, ko rada minēto sistēmu centrālo un valstu elementu izveide, nodrošinot tehnisko savietojamību, sadarbspēju ar citām Savienības informācijas tehnoloģijas sistēmām, izmaksu ietaupījumus un netraucētu īstenošanu dalībvalstīs.

(19)

Lai nekavējoties novērstu neparedzētu migrācijas spiedienu un draudus robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā Nr. …/2012/ES, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai.

(19)

Lai nekavējoties novērstu neparedzētu migrācijas spiedienu un risku robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā Nr. …/2012/ES, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai.

(20)

Turklāt, lai veicinātu plašāku solidaritāti Šengenas zonā kopumā, ja kādā jomā ir atklāti trūkumi vai iespējams apdraudējums , jo īpaši pēc Šengenas novērtējuma, attiecīgai dalībvalstij uz to būtu atbilstoši jāreaģē, prioritārā secībā izmantojot tās programmā paredzētos resursus, vajadzības gadījumā papildinot ar ārkārtas palīdzības pasākumiem.

(20)

Turklāt, lai veicinātu plašāku solidaritāti Šengenas zonā kopumā, ja kādā jomā ir atklāti trūkumi vai iespējams risks , jo īpaši pēc Šengenas novērtējuma, attiecīgai dalībvalstij uz to būtu atbilstoši jāreaģē, prioritārā secībā izmantojot tās programmā paredzētos resursus, vajadzības gadījumā papildinot ar ārkārtas palīdzības pasākumiem.

(21)

Lai veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu programmās pieejamo resursu konkrētām Savienības noteiktām prioritātēm, piemēram, lai iegādātos tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Frontex aģentūrai, un attīstītu konsulāro sadarbību visas Savienības labā.

(21)

Lai veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu programmās pieejamo resursu konkrētām Savienības noteiktām prioritātēm, piemēram, lai iegādātos tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Frontex aģentūrai, un attīstītu konsulāro sadarbību visas Savienības labā , kā arī palīdzētu personām, kuras vēlas saņemt starptautisku aizsardzību .

(21a)

Dalībvalstīm, izmantojot no šā Instrumenta piešķirtos līdzekļus valsts programmas īstenošanai, nebūtu jācenšas realizēt savus nacionālos mērķus.

(22)

Lai nodrošinātu Šengenas acquis piemērošanu visā Šengenas zonā, kā būtisks rīks, lai papildinātu politikas, kas nodrošina, ka personām neveic nekādu kontroli, saskaņā ar šo regulu būtu jāatbalsta arī regulas par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, īstenošana.

(22)

Lai nodrošinātu Šengenas acquis piemērošanu visā Šengenas zonā, kā būtisks rīks, lai papildinātu politikas, kas nodrošina augstu ārējo robežu aizsardzības līmeni un to , ka personām Šengenas zonā neveic nekādu kontroli, saskaņā ar šo regulu būtu jāatbalsta arī regulas par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, īstenošana.

(23)

Ņemot vērā pieredzi, ko devis Ārējo robežu fonds un SIS un VIS izveide, par piemērotu ir uzskatāma zināma elastība attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp dažādiem Instrumenta mērķu īstenošanas līdzekļiem, neskarot principu, ka jau no paša sākuma jānodrošina kritiskā masa un finanšu stabilitāte programmām un darbības atbalsts dalībvalstīm.

(23)

Ņemot vērā pieredzi, ko devis Ārējo robežu fonds un SIS  II un VIS izveide, par piemērotu ir uzskatāms noteikts elastības līmenis attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp dažādiem Instrumenta mērķu īstenošanas līdzekļiem, neskarot principu, ka jau no paša sākuma jānodrošina kritiskā masa un finanšu stabilitāte programmām un darbības atbalsts dalībvalstīm , kā arī budžeta iestādes veikta kontrole .

(24)

Gluži tāpat būtu jāpalielina pasākumu apjoms un jāpaaugstina to resursu maksimālā robeža, kas paliek Savienības rīcībā (“Savienības pasākumi”), lai veicinātu Savienības spēju attiecīgajā budžeta gadā veikt dažādas darbības ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā Savienības kopējās interesēs, ja un ciktāl rodas tāda vajadzība. Šādi Savienības līmeņa pasākumi ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, kas veicina politiku izstrādi un piemērošanu, pasākumus vai mehānismus trešās valstīs, lai novērstu migrācijas spiedienu no šīm valstīm un varētu efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas virzienā uz Savienību un efektīvi organizēt saistītos uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos.

(24)

Gluži tāpat būtu jāpalielina pasākumu apjoms un jāpaaugstina to resursu maksimālā robeža, kas paliek Savienības rīcībā (“Savienības pasākumi”), lai veicinātu Savienības spēju attiecīgajā budžeta gadā veikt dažādas darbības ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā Savienības kopējās interesēs, ja un ciktāl rodas tāda vajadzība. Šādi Savienības līmeņa pasākumi ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, kas veicina politiku izstrādi un piemērošanu, robežsardzes darbinieku apmācību cilvēktiesību aizsardzībā, pasākumus vai mehānismus trešās valstīs, lai novērstu migrācijas spiedienu no šīm valstīm un varētu efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas virzienā uz Savienību un efektīvi organizēt saistītos uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos.

(26a)

LESD ir paredzēts, ka deleģētie akti ir tikai neleģislatīvi akti vispārējai piemērošanai attiecībā uz nebūtiskiem tiesību aktu elementiem. Visi būtiskie elementi būtu jānosaka konkrētajā tiesību aktā.

(26b)

Līdzekļu izmantošanu šajā jomā vajadzētu labāk koordinēt, lai garantētu papildinošu ietekmi, efektīvāku izlietojumu un lielāku atpazīstamību, kā arī panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

(26c)

Līdzsvaroti izmantojot un apvienojot publiskos un privātos finanšu resursus, ir maksimāli jāpalielina Savienības finansējuma ietekme.

(26d)

Būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, atbildība un demokrātiska kontrole attiecībā uz novatoriskiem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuru darbībā tiek izmantoti Savienības budžeta līdzekļi.

(26e)

Sekmīgāka īstenošana un kvalitatīvāka līdzekļu izmantošana būtu jānosaka par instrumenta mērķu sasniegšanas pamatprincipiem, kas vienlaikus nodrošinātu finanšu resursu optimālu izlietojumu.

(26f)

Ir svarīgi nodrošināt pareizu šā instrumenta finanšu pārvaldību, kā arī iespējami efektīvāku un lietotājam draudzīgāku tā īstenošanu, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un to, ka instruments ir pieejams visiem dalībniekiem.

(26 g)

Komisijai ik gadu būtu jāuzrauga šā Instrumenta īstenošana, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti šā Instrumenta mērķi.

(26h)

Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes funkcijas vajadzētu uzticēt dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstīm Savienības līdzekļu pārvaldība būtu jānodrošina, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un diskriminācijas aizlieguma principus un garantējot Savienības darbības atpazīstamību. Šim nolūkam Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizpilda katrai savi kontroles un revīzijas pienākumi un jāuzņemas izrietošie pienākumi, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumi būtu jānosaka nozaru noteikumos.

(28)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos tiesību aktus, būtu jānodrošina visu attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

aa)

a)

atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelikumīgu migrāciju;

a)

atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un mobilitāti , nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības pilsoņiem, no vienas puses, un pret trešo valstu valstspiederīgajiem , no otras puses, un nepieļautu nelikumīgu migrāciju;

b)

atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību , no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

b)

atbalstīt ES robežu integrētu pārvaldību, kas veicina turpmāku saskaņošanu un standartizāciju, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa kontroli , no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses , vienlaikus nodrošinot starptautisko aizsardzību personām, kam tā ir vajadzīga, saskaņā ar dalībvalstu līgumos noteiktajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp neizraidīšanas principu ;

ba)

uzlabot robežu pārraudzību, dalībvalstīm un Frontex aģentūrai apmainoties ar operatīvo informāciju, lai samazinātu dzīvību zaudēšanu jūrā un nelikumīgo imigrantu skaitu, kā arī palielinātu iekšējo drošību, novēršot pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu.

a)

veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu,

a)

veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kā arī piemērošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu,

aa)

veicināt riskam pakļauto bērnu atklāšanu, tūlītējas palīdzības sniegšanu šādiem bērniem un viņu novirzīšanu aizsardzības dienestiem, tostarp īpašas aizsardzības un palīdzības sniegšanu bērniem bez pavadoņa;

b)

pakāpeniski izveidot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tostarp pastiprināt iestāžu sadarbību starp dalībvalstu migrācijas un tiesībaizsardzības iestādēm pie ārējām robežām un veikt pasākumus attiecīgā teritorijā, kā arī nepieciešamos papildpasākumus saistībā ar dokumentu drošību un identitātes pārvaldību;

b)

pakāpeniski izveidot ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmu, kas pamatojas arī uz solidaritāti un atbildību, tostarp pastiprināt Savienības robežpārbaudes un uzraudzības sistēmas, iestāžu sadarbību starp dalībvalstu migrācijas , par patvēruma jautājumiem atbildīgajām un tiesībaizsardzības iestādēm pie ārējām robežām un veikt pasākumus attiecīgā teritorijā, tostarp jūras robežzonā, kā arī nepieciešamos papildpasākumus, kas saistīti ar personu glābšanu jūrā, dokumentu drošību, identitātes pārvaldību un pieejamā tehniskā aprīkojuma savietojamību, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību Savienības datu aizsardzības noteikumiem, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļauto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ;

c)

veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību;

c)

veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību un konsulāro pārstāvību, veicināt kopēju izmeklēšanas praksi attiecībā uz vīzas pieteikumiem, vienotas administratīvās procedūras un lēmumus par vīzām un veidot kopējus vīzas pieteikumu pieņemšanas centrus, pilnībā izmantojot praktiskos uzlabojumus un Vīzu kodeksā paredzēto elastību ;

d)

izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, sakaru infrastruktūru un aprīkojumu migrācijas plūsmu pārvaldībai pie Savienības ārējām robežām;

d)

izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, sakaru infrastruktūru un aprīkojumu robežšķērsošanas kontrolei pie Savienības ārējām robežām , pilnībā ievērojot tiesību aktus personas datu aizsardzības jomā ;

da)

saskaņot dalībvalstīs izveidoto robežu pārvaldības sistēmu kvalitāti;

db)

palielināt informētību par situāciju pie ārējām robežām un dalībvalstu spēju reaģēt;

dc)

uzlabot visu iestāžu un robežsardzes darbinieku, kas strādā robežšķērsošanas vietās, spējas un kvalifikāciju attiecībā uz to uzraudzības īstenošanu un konsultāciju un kontroles uzdevumu veikšanu saistībā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā;

e)

nodrošināt Savienības acquis par robežām un vīzām efektīvu un vienotu piemērošanu, ieskaitot Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbību;

e)

nodrošināt Savienības acquis par robežām , patvērumu un vīzām efektīvu un vienotu piemērošanu, jo īpaši nodrošinot Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma efektīvu darbību;

f)

pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

f)

pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu iestāžu īstenoto pasākumu finansēšanu trešās valstīs, trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā , pilnībā ievērojot Savienības ārējās darbības un humānās palīdzības politikas mērķus un principus .

a)

robežšķērsošanas infrastruktūra, ēkas un sistēmas, kas nepieciešamas robežšķērsošanas vietās un uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, kā arī ārējo robežu nelikumīgas šķērsošanas efektīvai novēršanai;

a)

robežšķērsošanas infrastruktūra, ēkas un sistēmas, kas nepieciešamas robežšķērsošanas vietās un uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, kā arī ārējo robežu prettiesiskas šķērsošanas efektīvai novēršanai;

b)

darbības aprīkojums, transportlīdzekļi un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai robežkontrolei un personu atklāšanai, piemēram, stacionārie VIS, SIS un Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) termināļi, tostarp modernās tehnoloģijas;

b)

darbības aprīkojums, transportlīdzekļi un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai un drošai robežkontrolei un personu meklēšanai, glābšanai un atklāšanai, piemēram, stacionārie VIS, SIS un Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) termināļi, tostarp modernās tehnoloģijas;

d)

infrastruktūra, ēkas un darbības aprīkojums, kas nepieciešams vīzu pieprasījumu apstrādei un konsulārajai sadarbībai;

d)

infrastruktūra, ēkas un darbības aprīkojums, kas nepieciešams vīzu pieprasījumu apstrādei, konsulārajai sadarbībai un citām darbībām, kas paredzētas, lai uzlabotu vīzu pieteikumu iesniedzējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti ;

da)

apmācība saistīto sistēmu lietošanas apguvei un kvalitātes vadības standartu ievērošanas sekmēšanai;

e)

pētījumi, izmēģinājuma projekti un pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt iestāžu sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, kā arī ieteikumu, darbības standartu un paraugprakses ieviešanu, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām.

e)

pētījumi, projekti, kopējas iniciatīvas, apmācība un pasākumi par transversālām tēmām, piemēram, pamattiesībām, tostarp trešo valstu valstspiederīgo bērnu aizsardzību , kuru mērķis ir sekmēt iestāžu sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, robežu pārvaldības sistēmu savietojamību un saskaņošanu, kā arī ieteikumu, darbības standartu un paraugprakses ieviešanu, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām.

ea)

iniciatīvas attiecībā uz robežapsardzes apmācību cilvēktiesību aizsardzības jautājumos, tostarp cilvēku tirdzniecības identificēšanā;

ba)

projekti trešās valstīs, kurus īsteno, lai uzlabotu uzraudzības sistēmas nolūkā nodrošināt sadarbību ar EUROSUR tīklu;

c)

pētījumi, pasākumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai nodotu trešām valstīm ad hoc tehnisko un operatīvo kompetenci;

c)

pētījumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai nodotu trešām valstīm ad hoc tehnisko un operatīvo kompetenci;

d)

pētījumi, pasākumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai ieviestu konkrētus ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām trešās valstīs.

d)

pētījumi, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti par transversālām tēmām, piemēram, pamattiesībām, tostarp trešo valstu valstspiederīgo bērnu aizsardzību , lai ieviestu konkrētus ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām trešās valstīs.

da)

iniciatīvas attiecībā uz robežapsardzes apmācību cilvēktiesību aizsardzības jautājumos;

a)

1 200 miljonus euro, kā norādīts I pielikumā ;

a)

34 % šādi:

b)

450 miljonus euro , pamatojoties uz 7. pantā raksturotā mehānisma rezultātiem;

b)

13 % , pamatojoties uz 7. pantā raksturotā mehānisma rezultātiem;

c)

starpposma pārskatīšanas ietvaros un attiecībā uz laikposmu no 2018. gada budžeta gada 350 miljonus euro , saskaņā ar šo pantu pieejamo apropriāciju atlikumu, vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem un mehānismu, kas paredzēts 8. pantā.

c)

starpposma pārskatīšanas ietvaros un attiecībā uz laikposmu no 2018. gada budžeta gada — 10 % , saskaņā ar šo pantu pieejamo apropriāciju atlikumu, vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem un mehānismu, kas paredzēts 8. pantā.

i)

koeficients 1 parastam apdraudējumam ;

i)

koeficients 1 parastam riskam ;

ii)

koeficients 3 vidēja līmeņa apdraudējumam ;

ii)

koeficients 3 vidēja līmeņa riskam ;

iii)

koeficients 5 lielam apdraudējumam ;

iii)

koeficients 5 lielam riskam ;

i)

koeficients 1 parastam apdraudējumam ;

i)

koeficients 1 parastam riskam ;

ii)

koeficients 3 vidēja līmeņa apdraudējumam ;

ii)

koeficients 3 vidēja līmeņa riskam ;

iii)

koeficients 5 lielam apdraudējumam .

iii)

koeficients 5 lielam riskam .

b)

ārējās jūras robežas ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4.–16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu nelikumīgu migrāciju/nelikumīgu ieceļošanu, tās ir liela apdraudējuma zonu ārējās robežas. Tās nosaka, ņemot vērā attiecīgus datus par šīm operācijām 2014.–2016. gadā, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis.

b)

ārējās jūras robežas ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4.–16. pantu. Tomēr gadījumos, kad augsta riska teritorijās ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, tās var būt pie to piekrastes zonu ārējās robežas , kas definētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 33. pantā . Tās nosaka, ņemot vērā attiecīgus datus par šīm operācijām 2014.–2016. gadā, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis.

b)

ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas , sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

b)

vīzu politikas un ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, lai novērstu nelikumīgu migrāciju un cilvēku bojāeju uz jūras un lai veicinātu likumīgu ceļošanu, tostarp to, ka robežu šķērso personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība , ņemot vērā arī sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

c)

migrācijas plūsmu pārvaldības turpmākās attīstības atbalstīšana dalībvalstu konsulārajos un citos dienestos trešās valstīs, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un novērstu nelikumīgu migrāciju uz Savienību;

c)

migrācijas plūsmu pārvaldības turpmākās attīstības atbalstīšana dalībvalstu konsulārajos un citos dienestos trešās valstīs, lai atvieglotu ceļošanu Savienībā saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un novērstu nelikumīgu migrāciju uz Savienību;

da)

projektu izstrādāšana saskaņā ar atbilstīgo Savienības aģentūru ieteikumiem, lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un standartizētu dalībvalstu robežu pārvaldības sistēmas un nodrošinātu to savietojamību;

db)

atbalsta pasākumi, ko pārrauga un saskaņo Frontex aģentūra, ar mērķi Savienības līmenī saskaņot ārējo robežu pārvaldības tehniskās iespējas;

ea)

starptautisko un Eiropas līmeņa saistību, tostarp saistību cilvēktiesību jomā, pilnīga ievērošana un to uzraudzības nodrošināšana ciešā sadarbībā ar trešām valstīm un pilsonisko sabiedrību;

f)

spēju palielināšana risināt turpmākās problēmas, tostarp novērst pašreizējos un nākotnes apdraudējumus un spiedienu pie Savienības ārējām robežām, jo īpaši ņemot vērā Frontex veikto riska analīzi.

f)

spēju veidošana risināt turpmākās problēmas, tostarp novērst pašreizējos un nākotnes apdraudējumus un spiedienu pie Savienības ārējām robežām, jo īpaši ņemot vērā Frontex veikto riska analīzi.

a)

atbilstība Savienības acquis par robežām un vīzām;

a)

atbilstība Savienības acquis par robežām , patvērumu un vīzām;

aa)

atbilstība valsts programmas mērķiem;

ab)

atbilstība Frontex aģentūras sniegtajam prioritāšu uzskaitījumam, lai izstrādātu vienotus drošības standartus un nodrošinātu koordināciju starp dalībvalstīm, izvairītos no dublēšanās, fragmentācijas un izmaksu neefektivitātes robežkontroles jomā;

b)

uzlabot dalībvalstu situācijas pārzināšanu un izpratni, veicot analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas uzraudzību;

b)

uzlabot dalībvalstu un trešo valstu situācijas pārzināšanu un izpratni, veicot analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas uzraudzību;

c)

atbalstīt statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

c)

atbalstīt vispārēju statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

d)

atbalstīt un uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, novērtēt to efektivitāti un ietekmi;

d)

atbalstīt un uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, novērtēt to efektivitāti un ietekmi , tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu ;

e)

Eiropas līmenī veicināt tīklu veidošanu, savstarpējas mācības, paraugprakses un novatorisku metožu apzināšanu un izplatīšanu;

e)

Eiropas līmenī veicināt tīklu veidošanu, savstarpējas mācības, paraugprakses un novatorisku metožu apzināšanu un izplatīšanu dažādu ieinteresēto personu starpā ;

ea)

veicināt projektus, kuru mērķis ir standartizācija, saskaņošana un savietojamība, lai izstrādātu integrētu Eiropas robežu pārvaldības sistēmu;

g)

attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

g)

attīstīt Eiropas tīklu spējas novērtēt, veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

ia)

atbalstīt koordinācijas pasākumus un informācijas apmaiņu starp Eiropolu, Frontex aģentūru un Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai.

—

personāla izmaksas;

—

personāla izmaksas , tostarp apmācības izmaksas ;

—

personāla izmaksas;

—

personāla izmaksas , tostarp apmācības izmaksas ;

—

personāla izmaksas;

—

personāla izmaksas , tostarp apmācības izmaksas ;

—

sakaru infrastruktūra un ar drošību saistītie jautājumi;

—

sakaru infrastruktūra un ar drošību , kā arī datu aizsardzību saistītie jautājumi;