52013DC0714

SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 4

2........... Situācija skolās............................................................................................................... 4

2.1........ Alikante.......................................................................................................................... 4

2.2........ Bergena.......................................................................................................................... 4

2.3........ Brisele............................................................................................................................ 4

2.4........ Kalema.......................................................................................................................... 5

2.5........ Frankfurte...................................................................................................................... 5

2.6........ Karlsrūe......................................................................................................................... 6

2.7........ Luksemburga.................................................................................................................. 6

2.8........ Mola.............................................................................................................................. 6

2.9........ Minhene......................................................................................................................... 6

2.10...... Varēze........................................................................................................................... 7

3........... Notikumu gaita un problēmas saistībā ar budžetu............................................................. 7

4........... Politiskie notikumi un problēmas...................................................................................... 8

4.1........ Akreditētās skolas.......................................................................................................... 8

4.2........ Pārpildītas skolas un infrastruktūra................................................................................... 9

4.3........ Izmaksu dalīšana starp dalībvalstīm.................................................................................. 9

4.4........ III kategorijas skolēnu mācību maksa............................................................................ 10

4.5........ Tiesas prāvas................................................................................................................ 10

4.6........ Iekšējā revīzija.............................................................................................................. 10

5........... Notikumu gaita un problēmas saistībā ar pedagoģisko un organizatorisko darbu............. 11

5.1........ Eiropas vidusskolas diploma reforma............................................................................. 11

5.2........ Pasākumi skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām (SEN)............................................ 11

5.3........ Mācību organizēšana vidusskolā.................................................................................... 12

6........... Turpmākie uzdevumi..................................................................................................... 12

1.           Ievads

Eiropas skolu sistēma (ESS) 2012. gadā darbojās diezgan stabili. Tās mērķis bija saglabāt augstu mācību kvalitāti un vienlaikus censties pastāvīgi kontrolēt budžetu. Efektīvi izmantojot resursus un piešķirtos budžeta līdzekļus, izdevās nodrošināt sistēmas raitu darbību 2012. gadā. Tā laikā jau bija jūtama atsevišķu 2011. gadā pieņemto lēmumu ietekme, un 2012. gadā tika arī pieņemti lēmumi par turpmākiem pasākumiem, kuriem būtu labvēlīgi jāietekmē ESS nākamajos gados.

Tomēr sistēmas veiksmīgu īstenošanu joprojām nopietni ierobežo pastāvīgais skolēnu skaita pieaugums un dalībvalstu nevienprātība par izmaksu dalīšanu. Atsevišķas dalībvalstis nepilda savus pienākumus saistībā ar skolotāju norīkošanu un infrastruktūras nodrošināšanu, tāpēc ES finansiālais ieguldījums ESS budžetā 2012. gadā no jauna tika palielināts, un, ja netiks rasts ilgtspējīgs problēmas risinājums, situācija, visticamāk, pasliktināsies. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis panākt progresu debatēs par izmaksu dalīšanu.

Vieni no svarīgākajiem notikumiem Briselē un Luksemburgā bija IV Briseles skolas atklāšana Laeken un II Luksemburgas skolas atklāšana Bertrange/Mamer. Tomēr jānorāda, ka skolēnu skaits Briseles skolās pastāvīgi palielinās un vairākas Briseles skolas joprojām ir nopietni pārpildītas. Komisija un Eiropas skolu ģenerālsekretariāts visu 2012. gadu uzstāja, ka Beļģijas iestādēm jāiesniedz oficiāls priekšlikums par nākamās — piektās Briseles skolas — atrašanās vietu.

2.           Situācija skolās

2.1.        Alikante

Skolēnu skaits nedaudz palielinājās un 2012./2013. mācību gada[1] sākumā sasniedza 1052 skolēnus. Pirmoreiz desmit skolas pastāvēšanas gadu laikā vairāk nekā puse (54,8 %) audzēkņu ir I kategorijas[2] skolēni. Galvenokārt tie ir Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) darbinieku bērni. Skolā ir četras valodu plūsmas (DE, EN, ES un FR), un tāpat kā iepriekšējos gados lielākais skolēnu skaits ir spāņu valodas plūsmā (37,2 %).

2.2.        Bergena

Skolēnu skaits turpināja samazināties, un no 578 skolēniem 2011./2012. mācību gadā un 595 skolēniem 2010./2011. mācību gadā tas saruka līdz 556 skolēniem. Lielākā daļa audzēkņu (80,4 %) ir III kategorijas skolēni (447). Ir nedaudz pieaudzis I kategorijas skolēnu skaits (108), un tie veido 19,4 % no skolas kopējā audzēkņu skaita. Bergenas skola 2013. gadā atzīmēja 50. gadadienu, un svinīgo pasākumu centrā būs Viņas Majestātes karalienes Beatrikses apmeklējums martā.

2.3.        Brisele

Briseles Eiropas skolu audzēkņu skaits pastāvīgi palielinās — 2012./2013. mācību gada sākumā tas sasniedza 10 606 skolēnus, salīdzinot ar 10 285 audzēkņiem iepriekšējā mācību gadā (+ 3,1 %). Vairākas skolas joprojām ir ārkārtīgi pārblīvētas, tomēr 2012. gada septembrī, atklājot IV Briseles skolas jaunās telpas Laeken, izdevās samazināt skolēnu skaitu I Briseles skolā un stabilizēt to daudzumu II un III Briseles skolā.

Skolēnu skaits visvairāk saruka I Briseles skolā Uccle — no 3131 skolēna 2011./2012. mācību gadā līdz 3040 audzēkņiem 2012./2013. mācību gadā. Tā kā Régie des Bâtiments[3] plāno veikt atjaunošanas darbus tā sauktajā Fabiola ēkā, tika nolemts, ka no 2012. gada septembra līdz 2014./2015. mācību gada beigām, kad paredzēts darbus pabeigt, visas pirmsskolas grupas un pamatskolas 1. klases pārvietos uz telpām Berkendael ēkā.

Woluwe skolā, t. i., II Briseles skolā, mācās vislielākais Eiropas skolu skolēnu skaits — 3144 audzēkņi 2012./2013. mācību gada sākumā. Līdz ar jaunas autobusu stāvvietas atklāšanu tika palielināta drošība skolas iekšējā pagalmā, jo vairāk nekā 50 skolas autobusiem vairs nebūs jāiebrauc skolas pagalma teritorijā.

Ixelles skolā — III Briseles skolā — 2012. gada septembrī mācības sāka 2892 skolēni. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis skaits ir stabils, un tas tika panākts, īstenojot Briseles Eiropas skolu uzņemšanas politiku[4]. Tomēr arī šī skola joprojām ir pārpildīta, tāpēc tā saskaras ar pastāvīgiem praktiskiem sarežģījumiem, jo īpaši saistībā ar koplietošanas telpām (bibliotēku, sporta zāli, spēļu laukumu u. c.).

Jaunajās IV Briseles skolas telpās Laeken 2012./2013. mācību gadu sāka 1530 skolēnu. Skolas jaunās telpas 2012. gada 24. oktobrī oficiāli atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso, priekšsēdētāja vietnieks M. Šefčovič, valsts sekretārs S. Verherstraeten un ministrs P. Smets. Atklāšanā piedalījās Viņa Majestātes karalis Alberts II un karaliene Paola. Mācības notiek sešās valodu plūsmās, tostarp jaunizveidotajā bulgāru valodas plūsmā. Skolu valdes 2012. gada decembra sanāksmē Rumānijas pārstāvji apstiprināja, ka 2013. gada septembrī sāksies mācības rumāņu valodas plūsmā.

Laeken skolas maksimālā slodze tiks sasniegta ātrāk, nekā paredzēts. Tā kā Briseles skolās uzņemto audzēkņu skaits pastāvīgi pieaug un atsevišķas skolas jau ir pārpildītas, pastāv acīmredzama vajadzība līdz 2015. gadam Briselē atvērt piekto skolu. Eiropas skolu valde to pieprasīja jau 2010. gadā.

2.4.        Kalema

Tā kā valde 2007. gadā pieņēma lēmumu par I tipa Eiropas skolas pakāpenisku slēgšanu līdz 2017. gadam[5], pirmsskolas grupās un pamatskolas 1. klasēs skolēni netika uzņemti un skolēnu skaits ir sarucis par 8,5 % — no 745 skolēniem 2011. gadā līdz 682 skolēniem 2012./2013. mācību gada sākumā.

No 2012. gada septembra Kalemas telpās ir atvērta jauna Brīvā skola, kuru pārvalda valsts iestādes. Tajā ir uzņemti divi pirmsskolas grupu līmeņi un pamatskolas 1. un 2. klase. Līdz 2017. gadam šī skola dalīs infrastruktūru ar Kalemas Eiropas skolu un to pārņems pēc Eiropas skolas galīgās slēgšanas.

2.5.        Frankfurte

Frankfurtes skola 2012. gadā atzīmēja desmito gadadienu, un tajā mācības sāka vēl vairāk bērnu. Skolēnu skaits pieauga par 4,8 % — no 1136 audzēkņiem 2011./2012. mācību gada sākumā līdz 1191 skolēnam 2012. gada septembrī. Lielākā daļa skolas audzēkņu (823) ir I kategorijas skolēni, kuru vecāki galvenokārt strādā Eiropas Centrālajā bankā. Pārslodzes problēmas, ar kurām skola saskaras jau vairākus gadus, ir saasinājušās un varētu kļūt vēl nopietnākas, jo saistībā ar Banku uzraudzības mehānismu ir gaidāms Eiropas Centrālās bankas darbinieku skaita pieaugums. Pēc Komisijas un Eiropas skolu ģenerālsekretāra biroja (OSGES) pieprasījuma šo jautājumu 2013. gadā apspriedīs skolu valde.

2.6.        Karlsrūe

Karlsrūes skolas skolēnu skaits turpināja sarukt, un 2012./2013. mācību gada sākumā tajā mācījās 911 bērni, no kuriem tikai 173 bija I kategorijas skolēni (19 %). Skolā joprojām visvairāk ir III kategorijas skolēnu, taču pēdējo gadu laikā to skaits no 524 audzēkņiem 2009. gadā ir sarucis līdz 484 skolēniem 2012. gadā (53 %). Salīdzinot ar pārējām skolām, Karlsrūes skola ir parakstījusi visvairāk līgumu ar uzņēmumiem, un tajā mācās visvairāk II kategorijas skolēnu (2012./2013. mācību gadā — 28 %). Karlsrūes Eiropas skolu atklāja 1963. gadā, un visu 2012./2013. mācību gadu notiks tās 50. gadadienas svinību pasākumi.

2.7.        Luksemburga

Līdz ar jauno II Luksemburgas skolas telpu atklāšanu Bertrange/Mamer 2012. gada septembrī Luksemburgas Eiropas skolām sākās jauns posms.

Jauno mācību gadu I Luksemburgas skolā sāka 2715 skolēni. Tā kā pēc II Luksemburgas skolas atklāšanas Bertrange/Mamer I un II Luksemburgas skolai vairs nebūs jādala telpas, ir novērsta I Luksemburgas skolas pārblīvētība. I Luksemburgas skola ir vecākā Eiropas skola, un 2013. gadā tā atzīmēja 60. gadadienu.

II Luksemburgas skolas jaunās telpas oficiāli atklāja 2012. gada 1. oktobrī, un atklāšanā piedalījās Komisijas priekšsēdētāja vietnieks M. Šefčovič un ministri C. Wiseler un M. Delvaux-Stehres. Skola nodrošina mācības astoņās valodu plūsmās (čehu, vācu, dāņu, grieķu, angļu, franču, ungāru un itāliešu), un tajā mācās 1965 skolēni. Luksemburgas iestādes palīdzēja ieviest transporta pakalpojumus Bertrange/Mamer skolas skolēniem, kā arī nodrošināja bezmaksas transportu starp abām skolu ēkām.

2.8.        Mola

Molas Eiropas skolā 2012./2013. mācību gadā mācības sāka 744 skolēni (par 23 mazāk nekā iepriekšējā gadā), no tiem 593 bija III kategorijas skolēni, bet 140 — I kategorijas. Vācu valodas plūsmas audzēkņu skaits turpināja samazināties no 72 bērniem 2011. gadā līdz 64 skolēniem 2012. gadā. Holandiešu un angļu valodas plūsmās mācās attiecīgi 263 un 262 skolēni, savukārt franču valodas plūsmā —155.

2.9.        Minhene

Arī šajā gadā Minhenes skolēnu skaits vienmērīgi pieauga, jo Eiropas Patentu iestādē tika pieņemti jauni darbinieki. Minhenes skolā bija 2063 audzēkņi, un 78 % no tiem — I kategorijas skolēni. Skolai līdz 2017. gadam, kad paredzēts pabeigt tās piebūves būvniecību, ir jāīsteno ierobežojoša uzņemšanas politika.

2.10.      Varēze

Varēzes skolas skolēnu skaits saglabājās stabils — 2012./2013. mācību gada sākumā tika uzņemti 1384 skolēni. Vairāk nekā puse audzēkņu ir I kategorijas skolēni, un pašreizējās krīzes dēļ turpina sarukt II kategorijas skolēnu skaits.

Neraugoties uz Itālijas iestāžu solījumiem un Komisijas nosūtītajiem atgādinājumiem, skolas infrastruktūras uzlabošanai paredzētais vienreizējais maksājums EUR 400 000 apmērā vēl nav izmaksāts.

3.           Notikumu gaita un problēmas saistībā ar budžetu

Eiropas skolu sistēmas kopējais 2012. gada budžets bija salīdzinoši nemainīgs, un tā apmērs tikai nedaudz pieauga. Tā kā tika īstenoti 2011. gadā pieņemtie strukturālie pasākumi, 2012. gada budžeta izpilde pat nodrošināja pārpalikumu. Viens no šiem pasākumiem bija norīkotā personāla un uz vietas noalgoto skolotāju atalgojuma likmes pielāgošana ES amatpersonu algām atbilstīgi ES Civildienesta noteikumu 2004. gada reformai un efektīvāk organizējot mācību stundas. 2012. gadā arī netika palielinātas pēc 2007. gada pieņemto norīkoto darbinieku un administratīvā un apkalpojošā personāla (AAS) algas. To apmēru nosaka, izmantojot metodi, kas ir līdzvērtīga vienai no metodēm, ar kuru nosaka ES darbinieku algas, kas nav palielinātas kopš 2011. gada jūlija, jo Ministru padome atteicās pieņemt lēmumu par to pielāgošanu. Turpmākajiem 2012. gadā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, par III kategorijas skolēnu mācību maksas palielināšanu, būtu jāietekmē nākamo gadu budžets.

Eiropas skolās uzņemto skolēnu skaits, salīdzinot ar 2011. gadu, pieauga par 2,1 % (par 3,1 % Briselē) — no 23 367 līdz 23 869[6]. Nedaudz vairāk kā 75 % visu Eiropas skolu audzēkņu ir I kategorijas skolēni (18 017). Ekonomikas krīzes dēļ turpināja samazināties II kategorijas skolēnu skaits, kas bija nedaudz zem 5 %. Joprojām saruka arī III kategorijas skolēnu skaits — to vidējais skaits ir 4695, kas ir nedaudz mazāk par 20 %. Vieni no skolēnu skaita krituma cēloņiem ir pašreizējie ekonomiskie apstākļi un stingrie uzņemšanas politikas ierobežojumi, ko īsteno pārpildītajās Briseles skolās.

Vidējās gada izmaksas par vienu skolēnu visās Eiropas skolās 2012. gadā bija aptuveni EUR 11 506[7]. Tā kā dažas dalībvalstis neizpildīja to norīkošanas kvotas, gūtie ieņēmumi bija par EUR 4,04 miljoniem mazāki, nekā paredzēts budžetā, tāpēc ES finansiālais ieguldījums ESS budžetā tika palielināts par 60 %. 2012. gadā nebija aizpildītas 105 norīkoto skolotāju darbavietas, un, ja netiks rasts reāls izmaksu dalīšanas risinājums, šis skaitlis turpmākajos gados, visticamāk, pieaugs.

Iemaksas budžetā (izņemot pārnesto pārpalikumu un rezerves līdzekļu izmantošanu):

2012. gads (kopā — EUR 274 420 820)

2011. gads (kopā — EUR 275 214 326)

Eiropas skolu skolotāju algas nosaka ar tādiem pašiem mehānismiem, ar kuriem aprēķina ES iestāžu darbinieku atalgojumu. Tā kā netika pieņemts lēmums par algu palielināšanu, Padome 2012. gada decembrī nolēma samazināt sākotnēji paredzēto ES iemaksu ESS 2013. gada budžetā un nepiešķīra aptuveni EUR 2,3 miljonus, proti, iespējamo skolotāju algas pieaugumu 2012. gadam. Tika noteikts, ka kopējais ESS 2013. gada budžets būs EUR 288 324 192, savukārt ES finansiālais ieguldījums — EUR 171 554 083 (t. i., 59,5 %).

4.           Politiskie notikumi un problēmas

4.1.        Akreditētās skolas

Pēc Eiropas skolu sistēmas reformas dalībvalstīm kopš 2009. gada ir iespēja pieprasīt valsts skolu akreditāciju, lai tās varētu piedāvāt Eiropas izglītības programmu un Eiropas vidusskolas diplomu. II tipa skolas pārvalda un finansē vai nu attiecīgo ES dalībvalstu izglītības sistēma, vai arī privātās skolas. Tās ir izveidotas netālu no konkrētām Eiropas aģentūrām. Parasti šajās skolās mācās arī daudz citu bērnu, kuru vecāki vēlas, lai viņi iegūtu Eiropas skolu standartiem atbilstīgu izglītību. III tipa skolas var būt Eiropas skolu valdes akreditētas valsts un privātās skolas, kuras skolēniem sniedz Eiropas stila izglītību, taču to apkārtnē nav vajadzības izveidot Eiropas aģentūru, un tajās nemācās ES iestāžu darbinieku bērni.

2012. gada septembrī darbību sāka divas jaunas akreditētas skolas — Starptautiskā Hāgas skola, kas ir II tipa skola Nīderlandē, un III tipa skola Vācijas pilsētā Bādvilbelā (Bad Vilbel). Kad būs parakstīta Eiropas skolu ģenerālsekretāra un Nīderlandes iestāžu vienošanās par pedagoģiskajiem jautājumiem, Hāgas skola varēs vērsties Eiropas Komisijā, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no ES.

Skolu valde 2012. gada decembrī apstiprināja atbilstības dokumentāciju par divām papildu skolām, kuras veic akreditācijas procedūru, proti, Tallinas Eiropas skolu (Igaunijā) un Kopenhāgenas Eiropas skolu (Dānijā). Abas skolas paredzēts atvērt 2013. gada septembrī.

Iepriekšējo gadu laikā ir akreditētas sešas valstu skolas, kuras atrodas Parmā (Itālijā), Danshauglinā (Īrijā), Heraklionā (Grieķijā), Helsinkos (Somijā), Strasbūrā (Francijā) un Manoskā (Francijā). Visas minētās skolas, izņemot Manoskas skolu, ir parakstījušas ieguldījuma līgumu ar ES un saņem finanšu iemaksas no Komisijas. Kopējā summa, ko tās ir saņēmušas no 2009./2010. mācību gada līdz 2013. gada janvārim, ir EUR 11 345 706.

4.2.        Pārpildītas skolas un infrastruktūra

Kopējais uzņemto I kategorijas skolēnu skaits 2012. gadā turpināja palielināties, un pārpildītība vairākām skolām rada nopietnas problēmas. Īpaši kritiska ir situācija II un III Briseles Eiropas skolā un Frankfurtes Eiropas skolā.

Briselē 2012./2013. mācību gada sākumā skolēnu kopējais skaits sasniedza 10 606, un tas ir par 321 audzēkni vairāk nekā iepriekšējā gadā. Īpašu spiedienu izjūt Woluwe un Ixelles skolās, kurās pārmērīgā skolēnu skaita dēļ ir pastāvīgi sarežģījumi saistībā ar koplietošanas telpām. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka drīz arī nesen atvērtajā Laeken skolā tiks sasniegta galīgā noslodzes robeža (skolēnu skaits 2012. gadā pieauga par 44,5 %). Tāpēc Briseles Eiropas skolās tiek ievērota ļoti ierobežojoša uzņemšanas politika. Ir apstiprināts, ka 2015. gadā būs vajadzīga piektā Eiropas skola, un Eiropas Komisija turpina uzstāt, ka Beļģijas iestādēm būtu jāierosina jaunās Briseles skolas atrašanās vieta. Tikai izveidojot piekto skolu, kā arī pienācīgi strukturāli pārskatot Briseles Eiropas skolu valodu plūsmu sadalījumu, izdosies pietiekami mazināt ar infrastruktūru saistītās problēmas un nodrošināt resursu efektīvāku un ekonomiskāku sadalījumu. Skolu valde 2012. gadā uzdeva Eiropas skolu ģenerālsekretāram nākamajā sanāksmē iesniegt konkrētu priekšlikumu piektās skolas valodu plūsmām.

Komisija 2012. gadā ar Beļģijas iestādēm vairākkārt apsprieda ar piekto skolu saistītus jautājumus. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks arī nosūtīja vēstuli premjerministram E. Di Rupo, un šo tematu apsprieda ES un Beļģijas darba grupa. Beļģijas valdība 2012. gada decembrī nolēma izveidot ierobežotu darba grupu (kurā darbojās Beļģijas iestāžu pārstāvji, Eiropas skolu ģenerālsekretārs un Komisija), lai novērtētu piektās Briseles skolas reālās vajadzības un sekmētu galīgo lēmumu par tās iespējamo atrašanās vietu. Darba grupa 2013. gada pirmajā pusgadā sagatavoja galīgo ziņojumu, kas tika iesniegts premjerministram. Dokumentā ir apstiprināts, ka ir vajadzīga piektā skola, un ir minētas skolas iespējamās atrašanās vietas.

Pārblīvētība rada arvien lielākas problēmas arī Frankfurtes Eiropas skolai, kurā ir ievērojami pieaudzis I kategorijas skolēnu skaits. Paredzams, ka jau 2013. gada sākumā saistībā ar lēmumu par Banku uzraudzības mehānismu Eiropas Centrālajā Bankā darbu sāks jauni darbinieki un jau pārpildītajā skolā būs jāuzņem ievērojams daudzums jaunu skolēnu. Tā kā uzņēmējai valstij ir pienākums tās teritorijā nodrošināt Eiropas skolas(‑u) infrastruktūru, Komisija šo tematu ir apspriedusi ar Vācijas iestādēm un pašreiz gaida to priekšlikumu konkrētiem pasākumiem, kuri būtu jāveic, lai paplašinātu pašreizējo skolu un skolas telpās kā pagaidu risinājumu uzstādītu papildu paneļu konstrukcijas.

4.3.        Izmaksu dalīšana starp dalībvalstīm

Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums Eiropas skolu sistēmā ir atkarīgs no dalībvalstu ieguldījuma apmēra. 2012. gadā noteiktais finansējums bija EUR 165,4 miljoni. Taču 2012. gadā vēl vairāk saasinājās strukturālie sarežģījumi saistībā ar norīkoto skolotāju trūkumu — 105 neaizpildītiem amatiem (no tiem 47 amata vietas angliski runājošiem skolotājiem, 18 — franciski runājošiem skolotājiem un 17 — vāciski runājošiem skolotājiem), un to dēļ ieņēmumi kritās aptuveni par EUR 4,04 miljoniem.

Ne debatēs par izmaksu dalīšanu starp dalībvalstīm, ko savas ESS prezidentūras laikā 2011./2012. gadā sāka Apvienotā Karaliste, nedz arī darba grupas apspriedēs šā gada laikā neizdevās panākt praktiskus rezultātus. Jautājums par izmaksu dalīšanu ir īpaši svarīgs Apvienotajai Karalistei un Īrijai, jo, tā kā pastāv liels pieprasījums pēc mācību priekšmetiem angļu valodā, tām jānorīko daudz skolotāju. Ar līdzīgām problēmām saskaras arī valstis, kurās runā franču un vācu valodā. Lai gan Komisija un Apvienotā Karaliste ir centušās mudināt pārējās dalībvalstis rast konstruktīvu problēmas risinājumu, nav vienprātības par to, kā novērst sistēmas trūkumus. Norīkoto skolotāju trūkuma dēļ skolotājus noalgo uz vietas, un visas attiecīgās izmaksas pašreiz sedz ar ES finansiālo ieguldījumu.

ESS finansiālo stāvokli un darbā pieņemšanas iespējas nopietni sarežģī arī Apvienotās Karalistes lēmums par jaunu skolotāju nenorīkošanu un to skolotāju neaizstāšanu, kuri atstāj savu darbavietu. Komisija turpinās centienus panākt konkrētus rezultātus dalībvalstu izmaksu dalīšanas jomā.

4.4.        III kategorijas skolēnu mācību maksa

Svarīgs Eiropas skolu sistēmas reformas aspekts, par ko skolu valde pieņēma lēmumu 2009. gada aprīlī, bija piešķirt I tipa Eiropas skolām lielāku autonomiju ar skolas darbību saistītajos pedagoģiskajos, administratīvajos un finanšu jautājumos. Tāpēc skolu administrācijām ir deleģētas pilnvaras noteikt III kategorijas skolēnu mācību maksu, ievērojot noteiktas robežvērtības. Reaģējot uz šā lēmuma pieņemšanu, Eiropas Patentu iestāde 2011. gada aprīlī lūdza valdi definēt noteiktās robežvērtības. Pēc tam tika izveidota darba grupa pārskatīšanas ierosināšanai.

Mācību maksas darba grupas uzdevums bija apspriest III kategorijas skolēnu mācību maksas pieaugumu un mācību maksas samazināšanu skolēnu brāļiem un māsām, kā arī iesniegt priekšlikumus skolu valdei. Skolu valde 2012. gada decembra sanāksmē pēc spraigām diskusijām vienojās par kompromisu — no 2013. gada septembra par 25 % (+/- 5 % atbilstīgi katras skolas lēmumam) tiks palielināta visu jaunuzņemto III kategorijas skolēnu mācību maksa. Savukārt no 2013./2014. mācību gada visiem jaunuzņemtajiem III kategorijas skolēniem, kuri ir skolēnu brāļi vai māsas, piemērojamās mācību maksas atlaides tiks samazinātas līdz 20 % par pirmo brāli vai māsu un 40 % par visiem nākamajiem brāļiem un māsām. Komisija šo lēmumu vērtē atzinīgi, jo tas palīdzēs samazināt atšķirības starp III kategorijas skolēnu radītajām izmaksām un ieņēmumiem no to mācību maksas.

4.5.        Tiesas prāvas

Tiesā 2012. gadā netika iesniegtas jaunas lietas par Eiropas skolu sistēmu. Tiesa februārī pieņēma Komisijai labvēlīgu spriedumu pārsūdzības lietā pret Apvienoto Karalisti (C-545/09) par aizliegumu no Apvienotās Karalistes darbā Eiropas skolās norīkotiem pedagogiem to nodarbinātības līguma darbības laikā piemērot atalgojuma korekcijas, ko piešķir tiem pedagogiem, kuri strādā valsts skolās. Komisija uzstāj, ka Apvienotajai Karalistei šis spriedums jāievēro, un tiek meklēti veidi, kā to pareizi īstenot.

4.6.        Iekšējā revīzija

Saskaņā ar skolu valdes un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2007. gada līgumu par pakalpojumu līmeni (SLA) IAS regulāri sagatavo Eiropas skolu revīzijas rīcības plānus. IAS 2012. gadā veica riska novērtējumu, kura rezultātus izmantoja kā pamatu Eiropas skolu 2013.–2015. gada stratēģiskā revīzijas plāna izstrādei. Ir apzināti vairāki svarīgi aspekti, kurus Eiropas skolu sistēmas pārstāvjiem būs rūpīgi jāuzrauga. Komisija uzmanīgi sekos līdzi, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas nopietni ņem vērā revīzijā sniegtos ieteikumus.

5.           Notikumu gaita un problēmas saistībā ar pedagoģisko un organizatorisko darbu

5.1.        Eiropas vidusskolas diploma reforma

Diploma uzticamības priekšnosacījums ir nevainojama Eiropas vidusskolas diploma pārbaudījumu organizēšana. Viens no Eiropas skolu sistēmas 2009. gada reformas mērķiem bija palielināt Eiropas vidusskolas diploma pārbaudījumu efektivitāti un samazināt to izmaksas. Papildus iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par vienkāršākiem pārbaudījumu organizēšanas pasākumiem skolu valde 2012. gada aprīlī pieņēma lēmumu par jaunu uzdevumu lapu struktūru, kas stāsies spēkā no 2015. gada vidusskolas pārbaudījumu sesijas.

Eiropas vidusskolas pārbaudījumu 2012. gada sesijas matemātikas eksāmenu laikā radās dažas organizatoriskas problēmas, par kurām daudzi skolēni un viņu vecāki pauda neapmierinātību. Tāpēc Eiropas vidusskolas diploma 2012. gada eksaminācijas padomes priekšsēdētājs lūdza Londonas Universitātes Izglītības institūta ekspertam sagatavot ziņojumu, kura ietekmē tika nolemts, ka matemātikas pārbaudījumu galīgie rezultāti tiks koriģēti un ka tie, kuri vēlēsies, varēs septembrī kārtot eksāmenu vēlreiz.

Komisija izsaka nožēlu par šādu organizatorisko kļūdu rašanos, jo tās nelabvēlīgi ietekmē diploma reputāciju un uzticamību. Pēc Komisijas pieprasījuma Jauktās pedagoģiskās komitejas 2012. gada oktobra sanāksmes darba kārtībā tika iekļauts īpašs punkts, un Eiropas skolu ģenerālsekretārs paskaidroja, ka, ņemot vērā eksperta ziņojumā sniegtos ieteikumus, ir veikti īpaši pasākumi. Komisija arī pieprasīja Eiropas skolu ģenerālsekretāram sagatavot sīku analīzi un ierosināt konkrētus pasākumus, ar kuriem novērst šādas problēmas nākotnē. Komisija arī uzskata, ka ir jāprecizē tiesiskais regulējums, lai skaidri noteiktu šādu problēmu gadījumā veicamās procedūras. Šo jautājumu apsprieda arī skolu valdes 2012. gada decembra sanāksmē, un valdi 2013. gadā iepazīstinās ar ziņojumu par to, kā ir īstenoti ieteikumi par 2012. gada vidusskolas pārbaudījumu sesiju.

5.2.        Pasākumi skolēniem ar īpašām izglītības vajadzībām (SEN)

Skolēnu ar īpašām vajadzībām integrācija Eiropas skolās Komisijai ir ļoti svarīgs jautājums. SEN skolēnu skaits Eiropas skolās pieauga arī 2012. gadā (702 skolēni 2012./2013. mācību gadā, salīdzinot ar 640 audzēkņiem 2011./2012. gadā un 619 — 2010./2011. gadā)[8]. Šo skolēnu skaita pieaugums liecina par ievērojamiem SEN politikas panākumiem.

Ir īstenoti centieni grupās sapulcēt skolēnus ar vienādām īpašajām vajadzībām un uzlabot SEN budžeta pārvaldību. Kopējās SEN atbalsta izmaksas 2012. finanšu gadā bija EUR 4 121 172.

Skolu valde 2012. gada decembra sanāksmē apstiprināja jauno politiku attiecībā uz izglītības atbalsta nodrošināšanu Eiropas skolās[9]. Šajā dokumentā ir saskaņoti visi ar skolu izglītības atbalstu saistītie mērķi un principi. Tas aizstāj visus iepriekšējos dokumentus par SEN atbalstu un stāsies spēkā 2013. gada septembrī.

5.3.        Mācību organizēšana vidusskolā

Saistībā ar Eiropas skolu sistēmas modernizāciju un tās efektivitātes palielināšanas centieniem skolu valde 2012. gada aprīļa sanāksmē uzdeva ģenerālsekretāram ierosināt mācību organizēšanas vidusskolā pārskatīšanu. Šajā nolūkā ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir ierosināt pasākumus, ar kuriem ne tikai efektīvāk organizēt mācības vidusskolā, bet arī samazināt to skolēnu skaitu, kas priekšlaicīgi pārtraukuši mācības. Konkrētus priekšlikumus, par kuriem valde varēs pieņemt lēmumu, tai iesniegs 2013. gadā.

6.           Turpmākie uzdevumi

Pastāvīgi sarežģītajos finanšu apstākļos Eiropas skolu sistēmas galvenais uzdevums nākamajos gados būs turpināt nodrošināt augstu izglītības kvalitāti skolēniem, vienlaikus izmantojot visas iespējas modernizēt struktūru un racionalizēt sistēmu.

Viens no svarīgākajiem 2013. gadā risināmajiem jautājumiem būs mācību vidusskolā reorganizācija. Pašreiz jāatrod veids, kā uzlabot sistēmas efektivitāti un vienlaikus saglabāt Eiropas skolu mācību programmu pievilcību un augsto kvalitāti.

Komisiju pastāvīgi uztrauc dalībvalstu grūtības pildīt to pienākumus, t. i., gan norīkot skolotājus, gan nodrošināt infrastruktūru. Tāpēc tā centīsies panākt vienprātību par izmaksu dalīšanu, lai dalībvalstu slogs tiktu līdzsvarots.

Ņemot vērā acīmredzamo vajadzību atvērt piekto Eiropas skolu Briselē, Komisija turpinās prasīt, lai Beļģijas iestādes ierosinātu konkrētu atrašanās vietu netālu no ES darbinieku birojiem/dzīvesvietām, kas atbilstu ar infrastruktūru saistītajām vajadzībām un to vecāku prasībām, kuriem Eiropas skola nereti ir vienīgā iespēja nodrošināt saviem bērniem izglītību.

[1]               Statistikas dati par Eiropas skolu skolēnu skaitu sniegti Eiropas skolu ģenerālsekretāra ziņojumā “Fakti un skaitļi Eiropas skolu 2012./2013. mācību gada sākumā” (http://www.eursc.eu/fichiers/contenu_fichiers2/1842/2012-10-D-15-en-1.pdf).

[2]               Noteikumi par uzņemšanu Eiropas skolās ir izklāstīti Eiropas skolu valdes Lēmumu krājumā (http://www.eursc.eu/fichiers/contenu_fichiers2/1794/2011-04-D-4-en-1.pdf).

[3]               Régie des Bâtiments — Beļģijas federālā aģentūra, kas atbildīga par oficiālajām ēkām.

[4]               Briseles Eiropas skolu uzņemšanas politika 2012./2013. mācību gadam, dokuments Nr. 2011-10-D-33-en-D (http://www.eursc.eu/index.php?id=248&l=2).

[5]               Saistībā ar uzņēmuma Joint European Torus (JET) pārvietošanu uz Francijas pilsētu Kadarašu (Cadarache).

[6]               Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

[7]               Finanšu dati, kas sniegti Eiropas skolu finanšu pārziņa gada ziņojumā, dokuments Nr. 2013-02-D-6-en-1.

[8]               Dati no “Statistika par SEN skolēnu integrāciju Eiropas skolās 2012. gadā”, dokuments Nr. 2013-01-D-28-en-2.

[9]               Dokuments Nr. 2012-05-D-14-en-5.