P7_TC1-COD(2011)0399

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1290/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Paziņojums par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām

Reaģējot uz ieinteresēto pušu prasībām, Komisija ir apņēmusies precizēt jautājumu par plašu pētniecības infrastruktūru tiešo izmaksu aprēķinu, ievērojot šajā paziņojumā izklāstītās pozīcijas.

Norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” attieksies uz plašu pētniecības infrastruktūru izmaksām ar kopējo vērtību vismaz EUR 20 miljoni noteiktam saņēmējam, kas aprēķināta kā summa, ko veido individuālo pētniecības infrastruktūru vēsturiskās aktīvu vērtības, kas atspoguļotas šā saņēmēja pēdējā noslēgtajā bilancē pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas dienas vai kas noteiktas, balstoties uz pētniecības infrastruktūru nomas un līzinga izmaksām.

Uz apmēriem zem šā robežlieluma norādījumi par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” neattieksies. Atsevišķās izmaksu pozīcijas var deklarēt kā tiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar spēkā esošajiem dotācijas nolīguma noteikumiem.

Kopumā kā tiešās izmaksas būs iespējams pieteikt visas tādas izmaksas, kas gan atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, gan ir tieši saistītas ar darbības īstenošanu un tādēļ var tikt tiešā veidā uz to attiecinātas.

Attiecībā uz plašām pētniecības infrastruktūrām, ko izmanto projektam, tās parasti ir kapitalizētās izmaksas un darbības izmaksas.

“Kapitalizētās izmaksas” ir izmaksas, kas rodas, izveidojot un/vai atjaunojot plašās pētniecības infrastruktūras, kā arī atsevišķas izmaksas, kas saistītas ar plašo pētniecības infrastruktūru specifisku remontu un apkopi, kopā ar detaļām vai būtiskām neatņemamām sastāvdaļām.

“Darbības izmaksas” ir izmaksas, ka saņēmējam specifiski rodas, ekspluatējot plašo pētniecības infrastruktūru.

Turpretī dažas izmaksas parasti nevarētu deklarēt kā tiešās izmaksas, bet gan tiktu uzskatītas par atlīdzinātām ar netiešo izmaksu vienotu likmi, piem., administrācijas ēku un galvenās mītnes īres, līzinga vai amortizācijas izmaksas.

Ja izmaksas ir cēlušās tikai daļēji no projekta darbībām, var deklarēt tikai to daļu, kas ir tiešā veidā attiecināmas uz projektu.

Šajā nolūkā saņēmēja mērīšanas sistēmai jānodrošina precīza kvantitatīvā noteikšana attiecībā uz projekta izmaksu patieso vērtību (t.i., norādot reālo patēriņu un/vai izlietojumu attiecībā uz projektu). Tā tas notiks, ja mērījumus iegūst no piegādātāja rēķina.

Izmaksu mērījumus kopumā saista ar projektam izmantoto laiku, kam jāatbilst faktiskajām stundām/dienām/mēnešiem, kad pētījumu infrastruktūra izmantota projektam. Kopējam produktīvo stundu/dienu/mēnešu skaitam jāsaskan ar pētījumu infrastruktūras pilnu izmantošanas potenciālu (pilnu kapacitāti). Pilnas kapacitātes aprēķināšana ietvers sevī jebkādu laiku, kurā pētījumu infrastruktūra ir izmantojama, bet netiek izmantota. Tomēr pilnas kapacitātes aprēķināšana pienācīgi ņems vērā reālus ierobežojumus, kā — vienības darba laiks (atvēršana un slēgšana), remonta un apkopes laiks (ieskaitot kalibrēšanu un testēšanu).

Ja izmaksas var tieši izmērīt attiecībā uz pētniecības infrastruktūru, bet ne — tieši attiecībā uz projektu sakarā ar tehniskiem ierobežojumiem, tad pieņemama alternatīva būs šo izmaksu izmērīšana, izmantojot faktiskās izmantošanas, kura attiecas uz projektu, vienības, kurām pievieno precīzas tehniskās specifikācijas un aktuālus datus un kuras nosaka, balstoties uz saņēmēja analītisko izmaksu uzskaites sistēmu.

Izmaksām un to tiešam mērījumam attiecībā uz projektu jābūt pievienotiem pienācīgiem apliecinošajiem dokumentiem, kas ļauj pietiekami izsekot revīzijai.

Saņēmējs var pierādīt tiešo saistību, izmantojot pārliecinošu alternatīvu pierādījumu.

Komisijas dienesti ieteiks labu praksi attiecībā uz tiešiem mērījumiem un apliecinošiem dokumentiem (piem., kapitalizētajām izmaksām — grāmatvedības pārskati, kam pievienota saņēmēja amortizācijas politika kā tā parasto grāmatvedības principu sastāvdaļa, kas atspoguļo to, kā aprēķināts aktīvu potenciālais izmantojums un ekonomiskā aprite, un pierādījumu par to aktuālo izmantošanu projektā; darbības izmaksām — specifisks izcelti marķēts rēķins, kas attiecas uz plašo pētniecības infrastruktūru, līgumu, projekta laiku utt.).

Pēc saņēmēja, kuram ir plašas pētniecības infrastruktūras, pieprasījuma un ņemot vērā pieejamos resursus un rentabilitātes principu, Komisija ir gatava veikt ex-ante izvērtējumu attiecībā uz saņēmēja tiešo izmaksu noteikšanas metodiku, veicot to vienkāršā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Šos ex-ante izvērtējumus pilnā apmērā ņem vērā ex-post revīzijās.

Turklāt Komisija izveidos grupu, kas sastāv no attiecīgo ieinteresēto pušu organizāciju pārstāvjiem, lai izvērtētu norādījumu izmantošanu.

Komisija apstiprina, ka, tiklīdz tiks pieņemti “Apvārsnis 2020” noteikumi, tā tūlīt pieņems norādījumus par tiešo izmaksu aprēķinu plašām pētniecības infrastruktūrām.

Paziņojums par norādījumiem attiecībā uz kritērijiem “bonus” īstenošanai

Attiecībā uz papildu atlīdzību Komisijas nodoms ir nekavējoties izdot norādījumus par kritērijiem tās īstenošanai pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un izplatīšanas noteikumu pieņemšanas.

Paziņojums par “Ātrāko ceļu uz inovāciju”

Komisijas nodoms ir nodrošināt pienācīgu pārredzamību pētniecības un inovāciju sabiedrībā attiecībā uz FTI (Ātrāko ceļu uz inovāciju), izmantojot informēšanas un komunikācijas darbības, kuras tiks veiktas pirms izmēģinājuma uzaicinājumu 2015. gadā.

Komisija neplāno ex-ante ierobežot FTI darbību ilgumu. Izvērtējot priekšlikuma “ietekmi”, pietiekami tiek ņemti vērā tādi faktori kā laika sensitīvais aspekts un starptautiskās konkurences situācija, lai varētu pieļaut elastību atbilstoši dažādajām specifikām lietišķo pētījumu atšķirīgajās nozarēs.

Papildus padziļinātajam novērtējumam, ko veiks “Apvārsnis 2020” pagaidu izvērtējuma ietvaros, FTI izmēģinājuma projektam piemēros nepārtrauktu uzraudzību attiecībā uz visiem praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar iesniegšanu, izvērtēšanu, atlasi un budžeta piešķiršanu priekšlikumiem FTI Call ietvaros, sākot no pirmā nošķiršanas datuma 2015. gadā.

Lai izmēģinājuma projekts varētu būt efektīvs un lai nodrošinātu, ka var veikt pienācīgu izvērtēšanu, tam varētu būt nepieciešami līdz pat simts projektiem.

Paziņojums attiecībā uz 3. un 4. pantu

Komisijas nodoms ir iekļaut atsauces uz valsts tiesību aktiem dotācijas nolīgumā attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem un konfidencialitāti, lai rastu pareizu līdzsvaru starp dažādām interesēm.

Paziņojums par 28. pantu

(iespēja piemērot 100 % atlīdzības likmi bezpeļņas juridiskām vienībām par inovācijas darbībām):

Komisija atzīmē, ka arī bezpeļņas vienības var veikt ekonomiskas darbības, kas ir tuvas tirgum un kuru subsidēšana var radīt traucējumus iekšējā tirgū. Tādēļ Komisija ex-ante izvērtēs, vai attaisnotām darbībām ir ekonomisks raksturs, vai tiek efektīvi novērstas ekonomisko darbību šķērssubsīdijas un vai iekšējā tirgū konkurenci negatīvi ietekmē ekonomiski attaisnotu darbību finansēšanas likme, ko neatsver to pozitīvā ietekme.

Paziņojums par 42. pantu

Komisijas nodoms ir noteikt dotāciju nolīguma paraugā termiņus attiecībā uz rezultātu aizsardzību, ņemot vērā FP7 termiņus.”