8.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/40

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Komiteja tomēr norāda uz plaši izplatīto kritisko uzskatu, ka minētās direktīvas mērķi tuvākajā nākotnē samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu, iespējams, neizdosies sasniegt.

1.2.

EESK piekrīt viedoklim, ka nepārtraukta vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošana nodara lielu kaitējumu jūras dzīvai dabai un šāds kaitējums būtiski ietekmē gan virkni jūras sugu, gan arī cilvēka veselību.

1.3.

EESK apzinās, ka plastmasas maisiņu kontrole ir saistīta ar daudzām likumdošanas problēmām. Tomēr tā īpaši iesaka: ierosinātajai direktīvai būtu jānodrošina, lai dalībvalstis apņemas pilnībā un pastāvīgi izskaust šāda veida atkritumus.

1.4.

EESK pauž bažas par to, ka ar minētā priekšlikuma palīdzību varētu neizdoties sasniegt samazināšanas pamatmērķus, jo nav Eiropas Savienībā nav izvirzīts skaidrs novēršanas mērķis, kurš varētu kalpot par atsauces punktu dalībvalstu pasākumu efektivitātes vērtēšanai un kura sasniegšanu varētu panākt, likumā paredzot sankcijas.

1.5.

Tādēļ EESK ierosina:

1.6.

Tā kā dažādi plastmasas iepirkumu maisiņu kontroles pasākumi dažādās dalībvalstīs tiek īstenoti ar mainīgiem panākumiem, EESK iesaka katrai dalībvalstij pašai analizēt, kā vislabāk izpildīt direktīvas nosacījumus un izvēlēties risinājumu, kurš ir vispiemērotākais tās vajadzībām un ar kura palīdzību būs iespējams izpildīt saistības un sasniegt ES vispārējo mērķi.

1.7.

EESK iesaka, ka dalībvalstīm, veidojot savu īstenošanas politiku, vajadzētu rūpīgi ņemt vērā ietekmi uz patērētājiem, mazumtirdzniecības sektoru un vidi.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē Vides ģenerāldirektorāta 2011. gadā publicētajā ietekmes novērtējuma ziņojumā izdarīto secinājumu, ka, samazinoties plastmasas maisiņu izmantošanai, nodarbinātība visdrīzāk necietīs un šā procesa ietekmē dažās nozarēs varētu palielināties to darba vietu skaits, kuras saistītas ar alternatīviem atkārtoti izmantojamiem maisiņiem, kas varētu radīt mazāk vides problēmu.

1.9.

Tieši tāpat kā iepriekšējā atzinumā NAT/600 “Eiropas stratēģija par plastmasas atkritumiem vidē (Zaļā grāmata)” EESK iesaka skaidri atzīt pilsoniskās sabiedrības spēju rosināt pozitīvas pārmaiņas cilvēku attieksmē.

2.1.

ES tiesību aktos plastmasas iepirkumu maisiņus atbilstoši Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvai (Direktīva 94/62/EK) uzskata par iepakojumu. Tomēr nav tādu ES tiesību aktu vai politikas, kas attiektos tieši uz plastmasas iepirkumu maisiņiem. Dažas dalībvalstis ir izveidojušas ļoti veiksmīgu politiku, kuras mērķis ir samazināt plastmasas maisiņu izmantošanu. Savukārt daudzas citas to nav darījušas.

2.2.

Minētā priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienībā samazināt to plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (0,05 milimetrus). Aprakstot Direktīvas priekšmetu, varam teikt, ka tā attiecas uz plānās plastmasas maisiņiem, ko var iegūt pie kases un ko izmanto lielveikalos un citos veikalos nopirkto preču nešanai.

2.3.

Likumdošanas grūtības, kas radušās, izstrādājot un ieviešot visām ES dalībvalstīm piemērojamu samazināšanas mērķi, problēmu ir būtiski palielinājušas. Lai gan kopēja ES mērķa izvirzīšana varētu būtiski samazināt plastmasas maisiņu apriti, priekšroka ir dota tāda noteikuma ieviešanai Direktīvā 94/62/EK, saskaņā ar kuru visām dalībvalstīm ir pienākums samazināt vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, atļaujot tām izvirzīt savus samazināšanas mērķus valsts mērogā un izvēlēties pasākumus to sasniegšanai. Šie pasākumi nedrīkst izraisīt citu iepakojuma veidu ražošanas apjoma vispārēju pieaugumu.

2.4.

Eiropas Savienība nav guvusi ievērojamus panākumus, saskaņojot politiku, ar kuras palīdzību būtu iespējams vienoti novērst problēmas, ko rada izšķērdīgā attieksme pret plastmasas maisiņiem. Piemēram, Itālija vēlas tos aizliegt. Austrija iebilst pret šādu priekšlikumu, balstoties uz juridiskiem apsvērumiem. Tādas valstis kā Dānija, Īrija un Bulgārija ir ieviesušas plastmasas maisiņu nodokli. Apvienotā Karaliste gatavojas 2015. gadā ieviest ierobežotu nodokli, kas attieksies uz mazumtirdzniecības veikaliem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku. Mazumtirdzniecības veikalos Francijā, Vācijā, Portugālē, Ungārijā un Nīderlandē tagad par plastmasas maisiņiem ir jāmaksā.

3.1.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 3. punktu un 304. pantu vēlas apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par grozījumiem Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu.

3.2.

Gatavojot tiesību akta priekšlikumu, Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu (1). Tajā ir aplēsts, ka 2010. gadā ikviens ES iedzīvotājs izmantoja 198 iepirkumu maisiņus un 90 % no to daudzuma bija vieglās plastmasas maisiņi. Tie visbiežāk tiek izmantoti tikai vienu reizi un parasti tiek izmesti.

3.3.

Minētais ziņojums liecina arī par to, ka Eiropas Savienībā 2010. gadā mēslainē nonāca vairāk nekā 8 miljardi plastmasas iepirkumu maisiņu. Šie atkritumi spēcīgi ietekmē jūras vidi – mūsu jūrās uzkrājas ļoti daudz šādu atkritumu. Plastmasas maisiņi pa upēm un strautiem nonāk okeānā pat no valstīm, kuras neatrodas pie jūras. Tā kā plastmasas iepirkumu maisiņi nesairst simtiem gadu, tie kļūst par globālu problēmu, jo rada piesārņojumu un izmaina mūsu okeāna ekosistēmas.

3.4.

Komisija norāda, ka Somijā vidēji gadā uz vienu iedzīvotāju tiek izmantoti 4 maisiņi, bet Polijā, Portugālē un Slovākijā – 466 maisiņi.

4.1.

Atzinumā NAT/600 “Eiropas stratēģija par plastmasas atkritumiem vidē (Zaļā grāmata)”, ko sagatavojis Joseph Zboril, EESK norādīja uz plastmasas radītajām nopietnajām problēmām kopumā un ieteica vairākus svarīgus pasākumus ar plastmasu saistītā piesārņojuma novēršanai (2).

4.2.

Būtiska plastmasas maisiņu izmantošanas samazināšana palīdzēs ierobežot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību īpaši jūras vidē, kā tas paredzēts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu sarukumu.

4.3.

Zināmas vismaz 267 dažādas dzīvo radību sugas, kuru pārstāvjiem ir gadījies ciest no sapīšanās plastmasas iepirkumu maisiņos vai no to norīšanas kopā ar jūras ūdeni. Ziemeļu jūrā 94 % putnu kuņģī atrodama plastmasa. Maisiņi ir atrasti arī dažu apdraudētu jūras vidē mītošu sugu pārstāvju kuņģī.

4.4.

Šo problēmu palielina vairākas nepilnības:

4.5.

No otras puses, tā kā starp dalībvalstīm ir lielas atšķirības izmantoto vieglās plastmasas maisiņu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju, ir skaidrs, ka pastāv reāla iespēja būtiski samazināt to izmantošanu samērā īsā laikā, ja vien ir politiska griba to paveikt. Piemēram, Īrijā, ieviešot nodokli pārdošanas vietā, plastmasas maisiņu izmantošana tika samazināta par 80 %.

4.6.

Ja netiks veikti efektīvi pasākumi, tirgū laisto plastmasas iepirkumu maisiņu daudzums 27 dalībvalstu ES varētu pieaugt no 99 miljardiem 2010. gadā līdz 111 miljardiem 2020. gadā (3). Nespēja nekavējoties veikt efektīvus pasākumus plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanai un ar tiem saistītās atkritumu problēmas risināšanai ietekmēs vidi un iedzīvotājus Eiropas Savienībā un ārpus tās, kā arī plastmasas pārstrādātājus, pārvaldes iestādes, zivsaimniecības nozari, tūrisma nozari un vietējos uzņēmumus.

4.7.

Daudzas vides aizsardzības grupas ir pārliecinātas, ka Komisijas priekšlikums ir vājš, jo tā 1. panta 2. punktā ir noteikts: “Dalībvalstis divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai panāktu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu attiecīgās dalībvalsts teritorijā”, bet nav izvirzīts konkrēts novēršanas mērķis.

4.8.

Pastāv arī vienots uzskats, ka tās direktīvas, kurās dalībvalstīm ir uzlikta atbildība, bet nav noteiktas skaidras sankcijas par noteikumu neievērošanu, ir daudz neefektīvākas.

4.9.

Ja vieglās plastmasas maisiņu izmantošanas jomā tiktu izvirzīts kvantitatīvs novēršanas mērķis, būtu zināms, uz ko tiekties, un dalībvalstīm būtu atskaites punkts uzraudzības īstenošanai, turklāt nepieciešamības gadījumā mērķa sasniegšanu varētu stimulēt ar juridiskiem līdzekļiem. No otras puses, tas dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties līdzekļus šā mērķa sasniegšanai. Šādi instrumenti varētu būt ekonomiski stimuli, piemēram, nodokļi un nodevas, patērētāju informētības palielināšanas kampaņas vai regulatīvi pasākumi, vai arī šo instrumentu kombinācija atkarībā no konkrētajiem apstākļiem katrā dalībvalstī. Ietekmes novērtējumā tika apsvērta iespēja izvirzīt novēršanas mērķi – 35 maisiņi uz cilvēku gadā. Šāds mērķis būtu balstīts uz vieglās plastmasas maisiņu vidējo patēriņu 25 % dalībvalstu, kurās 2010. gadā bija vislabākie rezultāti, un tāpēc šādu mērķi varētu uzskatīt par paraugu, kas ir samērīgs un ko citas dalībvalstis var reāli sasniegt. Ja tas kļūtu par novēršanas mērķi visā Eiropas Savienībā, vienreizlietojamo plastmasas maisiņu patēriņš ES varētu sarukt par 80 %. Tam jābūt obligāti sasniedzamam mērķim.

4.10.

No Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma var secināt, ka vienreizlietojamo plastmasas maisiņu izmantošanas samazināšanai veltītajiem pasākumiem nebūtu negatīvas ietekmes uz ekonomiku vai nodarbinātību.

Komisijas secinājumi ir šādi: