This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0396
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the mobilisation of the European Globalisation Adjustment Fund in accordance with point 28 of the Interinstitutional Agreement of 17 May 2006 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline and sound financial management (application EGF/2011/015/SE/AstraZeneca from Sweden)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Zviedrijas pieteikums EGF/2011/015 SE/AstraZeneca)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Zviedrijas pieteikums EGF/2011/015 SE/AstraZeneca)
/* COM/2012/0396 final - 2012/ () */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Zviedrijas pieteikums EGF/2011/015 SE/AstraZeneca) /* COM/2012/0396 final - 2012/ () */
PASKAIDROJUMA RAKSTS Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta
disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 28. punktā
paredzēta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF)
izmantošana, ņemot vērā elastības mehānismu, ar
nosacījumu, ka maksimālais ikgadējais apjoms finanšu shēmas
attiecīgās kategorijās nedrīkst pārsniegt
EUR 500 miljonus. Ieguldījumiem no EGF piemērojamie
noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
20. decembra Regulā (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi[2]. Zviedrija 2011. gada 23. decembrī
iesniedza pieteikumu EGF/2011/015 SE/ AstraZeneca, lai pēc
darbinieku atlaišanas Zviedrijas uzņēmumā AstraZeneca saņemtu
finansiālu ieguldījumu no EGF. Pēc šā pieteikuma rūpīgas
pārbaudes Komisija saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 10. pantu ir secinājusi, ka šai regulā
noteiktie finansiālā ieguldījuma saņemšanas nosacījumi
ir izpildīti. PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS UN ANALĪZE Pamatdati || EGF reģistrācijas nr. || EGF/2011/015 Dalībvalsts || Zviedrija 2. pants || a) Galvenais uzņēmums || AstraZeneca Piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumi || nav Pārskata periods || 15.06.2011. – 15.10.2011. Datums, kad sāk sniegt individualizētos pakalpojumus || 26.10.2010. Pieteikuma iesniegšanas datums || 23.12.2011. Atlaisto darbinieku skaits pārskata periodā || 543 Atlaisto darbinieku skaits pirms un pēc pārskata perioda || 444 Kopējais darbinieku atlaišanas gadījumu skaits || 987 Atlaisto darbinieku skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos || 700 Izdevumi par individualizētajiem pakalpojumiem (EUR) || 6 396 600 Izdevumi par EGF īstenošanu[3] (EUR) || 258 560 Izdevumi par EGF īstenošanu (%) || 3,9 Kopējais budžets (EUR) || 6 655 160 EGF ieguldījums (65 %) (EUR) || 4 325 854 1. Pieteikums tika iesniegts
Komisijai 2011. gada 23. decembrī, un līdz 2012. gada
16. aprīlim tika iesniegta papildu informācija. 2. Pieteikums atbilst
Regulas (EK) Nr. 1927/2006 2. panta a) punktā
noteiktajiem nosacījumiem par EGF izmantošanu, un tas tika iesniegts
šīs regulas 5. pantā minētajā 10 nedēļu
termiņā. Saikne starp atlaišanas gadījumiem
un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām
pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas vai pasaules
finanšu un ekonomikas krīzes ietekmē 3. Lai noteiktu saikni starp
atlaišanas gadījumiem un nozīmīgām strukturālām
pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos
globalizācijas ietekmē, Zviedrija apgalvo, ka farmācijas
nozarē ir jūtama aizvien lielāka globalizācijas ietekme.
Farmācijas nozarē pašlaik norit būtiskas pārmaiņas,
lai saglabātu tās konkurētspēju spraigā vidē.
Daudzi uzņēmumi ir pārejas procesā; lai saglabātu
izaugsmes centrus, tiek apsvērtas tādas iespējas kā
reorganizācija, konsolidācija, uzņēmumu apvienošana un
pārņemšana. Nozare arvien vairāk meklē sinerģiju, lai
neļautu celties augošajām pētniecības un izstrādes
(PunI) izmaksām. 4. Globālās
investīcijas un biotehnoloģiskā pētniecība strauji
attīstās, un parādās jauni konkurenti Ķīnā,
Brazīlijā un Indijā. PunI finansējuma attīstība
pa reģioniem atšķiras – ASV prognozē izaugsmi, Eiropā apsver
fiskālās taupības pasākumus, kas var ierobežot
investīcijas uz vairākiem gadiem, un lielākā daļa
Āzijas valstu saglabā apņēmību finansēt PunI
arī turpmāk (kopējo globālo PunI izmaksu daļa
2009.–2011. g.: ASV (34,71 %-34,0 %), Āzija
(33,6 %-35,3 %) un Eiropa (24,1 %-23,2 %)). Recesijas
laikā Āzijas PunI kopienas palielināja savas PunI
investīcijas un cēla savu prestižu. Globālajā
pētniecības kopienā vislielākās raizes ir tieši par ES
PunI stāvokli. Cenšanās atgūties no recesijas un piespiedu
budžeta samazinājumi savukārt var ietekmēt valdības
atbalstu PunI aktivitātēm[4].
Atsaucoties uz izaugsmes konsultāciju uzņēmuma Frost &
Sullivan 2010. gada ziņojumu[5],
aptuveni 70 % no aptaujāto farmācijas uzņēmumu
varētu izmantot ražošanas ārpakalpojumus no Āzijas. Šajos tirgos
arī ir prasība, lai zāļu izmēģinājumos
piedalītos vietējie iedzīvotāji, tādējādi
aizvien pieaug PunI klātbūtne Āzijas tirgos. 5. Turklāt farmācijas
nozares problēma ir pieaugošā ģenerisko zāļu
klātbūtne, jo lielākajiem firmas ražojumiem beidzas patenta
termiņš. Ģenerisko zāļu nozarē pēdējā
laikā notikusi vērienīga restrukturizācija.
Uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas rezultātā
augoša daļa no globālā ģenerisko zāļu tirgus ir
koncentrējusies nozares galveno spēlētāju rokās.
Parasti ģeneriskās zāles tiek ražotas Āzijas valstīs
ar zemu atalgojumu, un pēc patenta darbības beigām tās
maksā aptuveni 10 % no sākotnējās cenas. Tas
ietekmē daudzus uzņēmumus, kuriem jāsamazina budžeta
līdzekļi. Lielie Eiropas ražotāji koncentrējas uz
dārgu klīnisko pētījumu veikšanu, kā arī uz
tirgzinības un apstiprināšanas procesu. Pētniecība tiek
atstāta novārtā. 6. Daudzas valstis ārpus
Eiropas izstrādā stratēģijas biozinātnei un
rūpniecībai farmācijas, biotehnoloģijas un medicīnas
tehnoloģijas jomā. Eiropas uzņēmumiem ir jāspēj
pielāgot sava ražošana šai situācijai. Uzņēmums AstraZeneca
(kuram Zviedrijā bija trīs PunI centri) sekoja valdošajai tendencei
un 2010. gadā pieņēma jaunu PunI stratēģiju.
Tajā bija paredzēta nepieciešamība koncentrēties uz
skaitliski mazāk slimību jomām, ražotņu slēgšanu
(tostarp Lundā un Ūmeo), kā arī būtiski plašāku
ārējo resursu pielietojumu, ko panāk, izmantojot
ārpakalpojumus. Sekojot globālajām tendencēm, AstraZeneca
arī palielināja PunI investrīcijas Ķīnā un
Krievijā (AZ China ir lielākais multinacionālais
farmācijas uzņēmums Ķīnas recepšu zāļu
tirgū; 2011. gadā AZ arī paziņoja par Predictive
Science Centre atklāšanu Sanktpēterburgā). Atlaišanas gadījumu skaita
noteikšana un atbilstība 2. panta a) punkta kritērijiem 7. Zviedrija šo pieteikumu
iesniedza saskaņā ar intervences kritērijiem 2. panta
a) punktā Regulā (EK) Nr. 1927/2006, kurā ir
nosacījums par vismaz 500 atlaišanas gadījumiem četru
mēnešu laikā uzņēmumā dalībvalstī, ieskaitot
atlaistos darbiniekus tā piegādes uzņēmumos un pakārtotās
ražošanas uzņēmumos. 8. Pieteikumā minēti
543 atlaišanas gadījumi uzņēmumā AstraZeneca
četru mēnešu pārskata periodā no 2011. gada
15. jūnija līdz 2011. gada 15. oktobrim. Papildu
444 darbinieki (kopā 987) tika atlaisti pirms vai pēc
pārskata perioda, kas saistīti ar to pašu kolektīvās
atlaišanas procedūru. Visi minētie darbinieku atlaišanas
gadījumi aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 2. panta otrās daļas otro ievilkumu. Paskaidrojums par minēto atlaišanas
gadījumu neparedzamību 9. Zviedrijas iestādes
apgalvo, ka, ņemot vērā Zviedrijas stabilo vietu medicīnas
pētniecības jomā, kolektīva atlaišana
uzņēmumā AstraZeneca nebija paredzama. Lai gan tika
paredzēts, ka farmācijas nozares stāvoklis pasliktināsies
pieaugošas ģenerisko zāļu dominances dēļ, ietekme uz AstraZeneca
bija spēcīgāka, nekā gaidīts. Pateicoties
AstraZeneca ilgajai un veiksmīgajai darbībai, tas tika
uzskatīts par stabilu uzņēmumu, kas dominēja Zviedrijas
zinātnes nozarē, nodarbinot vienu ceturtdaļu no visiem dabas
zinātņu nozarē strādājošajiem. Turklāt Zviedrijas
valdība jau ilgu laiku popularizēja starpdisciplinārā
pētniecības centra atrašanos Lundā — Eiropas
Atomskaldīšanas centrs (ESS) — un bija gaidāms, ka uzņēmums
AstraZeneca veltīs Lundas pētniecības centram papildu
resursus. Ņemot vērā lielo medicīnisko pieprasījumu
elpošanas ceļu/ iekaisumu jomā, PunI centra slēgšana
minētās terapijas kategorijā Lundā bija pārsteigums. Uzņēmumu, kuros atlaida
darbiniekus, un darbinieku, kuriem paredzēta palīdzība,
noteikšana 10. Pieteikums attiecas uz
987 atlaišanas gadījumiem, no kuriem 543 notika pārskata
periodā un 444 – pirms un pēc pārskata perioda;
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3.a panta
b) punktu tie ir piemēroti iekļaušanai pieteikumā.
Zviedrija lēš, ka atbalstu no EGF varētu saņemt
700 atlaistie darbinieki. Pārējie darbinieki varētu atrast
darbu pēc savas iniciatīvas, nepieprasot palīdzību no EGF,
vai doties pensijā. 11. To darbinieku iedalījums,
kuriem paredzēts sniegt palīdzību: Kategorija || Skaits || Procenti Vīrieši || 255 || 36,43 Sievietes || 445 || 63,57 ES pilsoņi || 689 || 98,43 Personas, kas nav ES pilsoņi || 11 || 1,57 Vecumā no 15 līdz 24 gadiem || 1 || 0,14 Vecumā no 25 līdz 54 gadiem || 536 || 76,57 Vecumā no 55 līdz 64 gadiem || 163 || 23,29 Vecāki par 64 gadiem || 0 || 0 12. Septiņiem darbiniekiem šajā
grupā ir ilgstošas veselības problēmas vai invaliditāte. 13. Iedalījums pa
profesionālajām kategorijām: Kategorija || Skaits || Procenti 211 Fiziķi, ķīmiķi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti || 132 || 18,86 213 Vecākie datorspeciālisti || 29 || 4,14 221 Dzīvās dabas zinātņu vecākie speciālisti || 43 || 6,14 311 Fizikas un inženierzinātņu speciālisti || 84 || 12,00 343 Administratīvu radniecīgu profesiju speciālisti || 14 || 2,00 411 Sekretāri || 29 || 4,14 822 Ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori || 51 || 7,29 Citi || 318 || 45,43 14. Saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 1927/2006 7. pantu Zviedrija ir
apliecinājusi, ka tiek piemērota sieviešu un vīriešu
līdztiesības un nediskriminācijas politika un ka to
turpinās piemērot arī dažādajos īstenošanas posmos, jo
īpaši izmantojot EGF. Attiecīgās teritorijas,
tās iestāžu un citu ieinteresēto personu raksturojums 15. Minētie
uzņēmumi atrodas/ir izvietoti četrās no 290 Zviedrijas
pašvaldībām. Lielākā daļa darbinieku tika atlaisti
Lundā, Dienvidzviedrijā, taču atlaišana no darba
skāra/ietekmēja arī Ūmeo Ziemeļzviedrijā,
Sēderteljes aglomerāciju un mazliet mazāk — Mēlndali
Rietumzviedrijā. Skones lēnē, kur atrodas Lunda, ir viens no
dinamiskākajiem darba tirgiem Zviedrijā. Tomēr
nodarbinātība rūpniecības nozarē saglabāsies
nemainīga, un plānotais pieaugums būs vērojams
privātajā sektorā. Vesterbotenes lēnē, kur atrodas
Ūmeo, uzņēmējdarbības struktūras saskaras ar
paaudžu maiņas problēmu, un uzņēmumiem būs
vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. Vietējais darba tirgus
Ūmeo ir piedzīvojis vairāku uzņēmumu slēgšanu.
Stokholmas reģionā (Sēdermanlandes lēne) dominē
privātais sektors. Tur ir augsts pieprasījums pēc
kvalificēta darbaspēka. Tomēr Sēderteljes
pašvaldībā ir visaugstākais bezdarba rādītājs
visā lēnē un problemātiska sociālekonomiskā
situācija darba tirgus ziņā. Mēlndales darba tirgus
(Vesterjētlandes lēne) ir atkarīgs no Gēteborgas tuvuma,
kur rūpniecība tiek orientēta uz eksportu un ir valstiskas
nozīmes autobūves rūpniecība. Pašā Mēlndalē
ir vairāki uzņēmumi, kas koncentrējas uz farmācijas un
medicīnas tehnoloģiju nozari. 16. Galvenās
ieinteresētās personas ir Zviedrijas Nodarbinātības valsts
dienests (NVD) visās atlaišanas skartajās pašvaldībās,
kā arī arodbiedrības (Unionen, SACO, IF Metall),
nodarbinātības statusa maiņas iestādes (Trygghetsradet)
un Lundas Universitāte. Nodarbinātības statusa maiņas
iestādes pieder darba devējiem un arodbiedrībām. Atlaišanas gaidāmā ietekme uz
nodarbinātību vietējā, reģionālajā vai
valsts mērogā 17. Zviedrijas iestādes
apgalvo, ka uzņēmuma AstraZeneca slēgšana uzliek Lundai
smagu slogu, kā arī ietekmē visu farmācijas nozari
kopumā. Iespējams, ka šāds pavērsiens izjauks
līdzsvaru reģiona darba tirgū. Laikposmā no 2008. gada
līdz 2010. gadam darba meklētāju situācija
farmācijas nozarē jau bija pasliktinājusies. No 2009. gada
līdz 2011. gada novembrim bezdarbs pieauga visās atlaišanas
skartajās pašvaldībās: Lundā no 2467 līdz 3025,
Ūmeo no 3725 līdz 4539, Sēderteljē no 3100 līdz 5555
un Mēlndalē no 1458 līdz 1663. Finansējuma saskaņotā
individualizēto pakalpojumu pakete un tās paredzamo izmaksu
sadalījums, tostarp tās papildināmība ar struktūrfondu
finansētiem pasākumiem 18. Zviedrija izstrādāja
pasākumu paketi, lai atbalstītu uzņēmumā AstraZeneca
atlaistos darbiniekus, ko ar esošo atbalstu nebūtu bijis iespējams
piedāvāt tādā pašā apmērā. Tā kā
atlaistie darbinieki pārsvarā ir ar augstāko
izglītību, viņiem saskaņā ar Zviedrijas darba tirgus
politiku nebūtu piešķirta prioritāte. Zviedrijas ierosinātā pasākumu
pakete EGF finansējuma saņemšanai ir šāda. - Atbalsts darba meklēšanā. Šis
pasākums sastāv no individuālas tikšanās atlaistajam
darbiniekam vietējā NVD, lai izstrādātu individuālu
rīcības plānu un izveidotu pilnīgu CV. Darbinieks var
saņemt arī individuāla konsultanta atbalstu. Paredzams, ka šo
iespēju varētu izmantot visi darbinieki, kuriem paredzēta
palīdzība. - Profesionālā orientācija.
Šī darbība ir paredzēta darba meklētājiem, kuri
vēlas mainīt nodarbošanos, un tajā iekļautas
konsultācijas par pieejamajām darba vietām, nepieciešamajām
prasmēm, apmācību programmām un mobilitātes
dotācijām. Paredzams, ka šo iespēju varētu izmantot
300 darbinieki. - Mācības un
pārkvalifikācija. Šā pasākuma ietvaros tiks sniegta
izglītība un apmācība individuālā
līmenī saistībā ar jaunajam darbam nepieciešamajām
jaunajā prasmēm. Darbiniekiem, kuriem paredzēta
palīdzība, vajadzēs mainīt nodarbošanos uz tādu, kas
ir pieprasīta. Tiks piedāvāts plašs apmācību
klāsts. Mācību kurss var ilgt no viena līdz
24 mēnešiem, taču vidēji mācību ilgums ir
6 mēneši. Paredzams, ka šo iespēju varētu izmantot
350 darbinieki. - Palīdzība
pašnodarbinātības statusa iegūšanai. Šis pasākums ir
domāts tiem darbiniekiem, kas grib dibināt savu uzņēmumu.
Viņi saņems īpašas konsultācijas par biznesa plāna
izstrādi un pieteikšanos nepieciešamajam finansējumam, kas
vajadzīgs, lai varētu sākt uzņēmējdarbību.
Tie, kuri nolems dibināt uzņēmumu, saņems /izies
apmācību par tiesību aktiem saistībā ar nodokļu
normatīvajiem aktiem/likumdošanu, grāmatvedību, darba
normatīvajiem aktiem/likumdošanu, arodveselības un drošības,
kā arī vides jautājumiem. Paredzams, ka šo iespēju
varētu izmantot 70 darbinieki. - Darba meklēšanas pabalsts tiks
sniegts tiem darbiniekiem, kuri piedalās aktīvajos pasākumos.
Pabalstu aprēķina par līdzdalības dienu, balstoties uz
vidēji 6 mēnešu līdzdalību. Paredzams, ka šo pabalstu
saņems 300 darbinieki, kuriem paredzēta palīdzība. - Mobilitātes pabalsts segs ceļa
izdevumus un tiks piešķirts papildus citiem pabalstiem. Paredzams, ka šo
pabalstu saņems 150 darbinieki, kuriem paredzēta
palīdzība. - Veicināšanas pasākumi vecāka
gadu gājuma darbiniekiem. Šajos pasākumos iekļauta
kompetences platformas izveide vecāka gadu gājuma darbiniekiem
sadarbībā ar lēnes padomi un Lundas Universitāti. Personas,
kas vēlas dibināt uzņēmumu, saņems atbalstu
visaptverošas apmācības un tirgzinību ziņā. Paredzams,
ka šo iespēju varētu izmantot 100 darbinieki, kam paredzēta
palīdzība. 19. Izdevumi par EGF
īstenošanu, kas ietverti pieteikumā saskaņā ar Regulas
(EK) Nr. 1927/2006 3. pantu, attiecas uz sagatavošanas,
pārvaldības, informēšanas un reklāmas, kā arī uz
kontroles pasākumiem. Zviedrija plāno izgatavot afišas un citu
informatīvu materiālu, kā arī organizēt
informatīvu konferenci par minētajām darbībām. 20. Šie Zviedrijas iestāžu
sniegtie individualizētie pakalpojumi ir aktīvi darba tirgus
pasākumi, kas ietverti Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. pantā
minētajās piemērojamajās darbībās. Saskaņā
ar Zviedrijas iestāžu aplēsēm šo pakalpojumu kopējās
izmaksas ir EUR 6 396 600, un izdevumi par EGF īstenošanu
ir EUR 258 560 (3,9 % no kopējās summas).
Kopējais no EGF pieprasītais finansējums ir
EUR 4 325 854 (65 % no kopējām izmaksām). Darbības || Aprēķinātais mērķa darbinieku skaits || Aprēķinātās izmaksas vienam darbiniekam, kam paredzēta palīdzība (EUR) || Kopējās izmaksas (EGF un valsts līdzfinansējums) (EUR) Individualizētie pakalpojumi (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta pirmā daļa) Atbalsts darba meklēšanā || 700 || 81 || 56 700 Profesionālā orientācija || 300 || 540 || 162 000 Mācības un pārkvalifikācija || 350 || 9000 || 3 150 000 Palīdzība pašnodarbinātības statusa iegūšanai || 70 || 7170 || 501 900 Darba meklēšanas pabalsts || 300 || 7170 || 2 151 000 Mobilitātes pabalsti || 150 || 500 || 75 000 Veicināšanas pasākumi vecāka gada gājuma darbiniekiem. || 100 || 3000 || 300 000 Starpsumma par individualizētajiem pakalpojumiem || || 6 396 600 Izdevumi par EGF īstenošanu (Regulas (EK) Nr. 1927/2006 3. panta trešā daļa) Sagatavošanas darbības || || 91 803 Vadība || || 91 190 Informācija un reklāma || || 50 000 Kontroles pasākumi || || 25 567 Starpsumma: izdevumi par EGF īstenošanu || || 258 560 Kopējās paredzamās izmaksas || || 6 655 160 EGF finansējums (65 % no kopējām izmaksām) || || 4 325 854 21. Zviedrija apliecina, ka
iepriekš minētie pasākumi papildina darbības, kas tiek
finansētas no struktūrfondiem, un ir ieviesti pasākumi, lai
novērstu dubultās finansēšanas iespējamību. Datums(-i), kad tika sākta vai kad
plānots sākt individualizētos pakalpojumus atlaišanas skartajiem
darbiniekiem 22. EGF līdzfinansējumam
ierosinātos saskaņotās paketes individualizētos
pakalpojumus atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem Zviedrija
sāka sniegt 2010. gada 26. oktobrī. Tāpēc šajā
datumā sākas periods, kurā var piemērot jebkuru
palīdzību, ko varētu piešķirt no EGF. Procedūras apspriedēm ar
sociālajiem partneriem 23. Zviedrijas
Nodarbinātības valsts dienests (NVD) apstrādā
informāciju par plānoto atlaišanu no darba, tādējādi
nepārtraukti sazinoties sakarus ar darba devēju,
arodbiedrībām un citām ieinteresētājām
personām. Organizācija Invest in Skåne ierosināja
iesniegt pieteikumu, un tā bija iesaistīta arī projekta
sagatavošanā. Lundas NVD uztur regulāru sakarus ar
uzņēmējdarbības tīklu uzņēmumā AtraZeneca.
Ar pieteikumu saistītajās diskusijās piedalījās
trīs galvenās arodbiedrības. Vadības grupā
piedalīsies korporatīvās pārvaldes organizācija TRR
un arodbiedrības. 24. Zviedrijas iestādes
apliecināja, ka ir ievērotas valsts un ES tiesību aktos
noteiktās prasības par kolektīvo atlaišanu. Informācija par darbībām,
kas ir obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai
atbilst koplīgumiem 25. Attiecībā uz Regulas
(EK) Nr. 1927/2006 6. pantā noteiktajiem kritērijiem
Zviedrijas iestādes savā pieteikumā: · apstiprināja, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizvieto
pasākumus, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts
tiesību aktiem vai kolektīviem līgumiem; · pierādīja, ka ar rīcību atbalsta individuālus
darbiniekus un šos pasākumus neizmanto uzņēmumu vai nozaru
pārstrukturēšanai; · apstiprināja, ka atbilstīgie iepriekš minētie
pasākumi netiek finansēti no citiem ES finanšu instrumentiem. Pārvaldības un kontroles
sistēmas 26. Zviedrija ir paziņojusi
Komisijai, ka finansiālos ieguldījumus pārvaldīs un
kontrolēs Zviedrijas Nodarbinātības valsts dienests (NVD), kas
iecelts par pārvaldības un kontroles iestādi. Projekta grāmatvedības
dokumentus izskatīs iekšējās revīzijas nodaļa, kas ir
atsevišķa iestāde NVD paspārnē. Finansējums 27. Pamatojoties uz Zviedrijas
pieteikumu, ierosinātais EGF finansiālais ieguldījums
saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē (tostarp
izdevumi EGF īstenošanai) ir EUR 4 325 854, kas ir
65 % no kopējām izmaksām. Komisijas ierosinātais
piešķīrums no fonda ir noteikts, balstoties uz Zviedrijas sniegto
informāciju. 28. Ņemot vērā EGF
ieguldījuma maksimāli iespējamo apjomu, kas noteikts
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta
1. punktu, kā arī iespējas pārdalīt
apropriācijas, Komisija ierosina mobilizēt EGF līdzekļus
visā iepriekš minētās summas apmērā un tos
piešķirt atbilstoši finanšu shēmas 1.a pozīcijai. 29. Ņemot vērā
ierosināto finansiālā ieguldījuma apjomu, vairāk
nekā 25 % no EGF maksimālā gada apjoma paliks pieejami
piešķīrumiem pēdējos četros gada mēnešos, kā
noteikts Regulas (EK) Nr. 1927/2006 12. panta 6. punktā. 30. Komisija, nākot
klajā ar šo priekšlikumu par EGF izmantošanu, sāk vienkāršoto
trīspusējo sarunu procedūru atbilstoši 2006. gada
17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkta prasībām,
lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu
vienošanos par vajadzību izmantot EGF un par nepieciešamo summu. Komisija
aicina pirmo no abām budžeta lēmējinstitūcijas
iestādēm, kas atbilstīgā politiskā līmenī
panāk vienošanos par EGF izmantošanas priekšlikuma projektu, informēt
otru iestādi un Komisiju par tās nodomiem. Nesaskaņu
gadījumā starp budžeta lēmējinstitūcijas abām
iestādēm tiks sasaukta oficiāla trīspusēja
sanāksme. 31. Komisija atsevišķi
iesniedz līdzekļu pārvietojuma pieprasījumu, lai tos
iekļautu 2012. gada budžeta īpašajās saistību
apropriācijās, kā to paredz 2006. gada 17. maija
Iestāžu nolīguma 28. punkts. Maksājumu apropriāciju avots 32. EGF budžeta pozīcijas
apropriācijas tiks izmantotas, lai segtu šim pieteikumam nepieciešamo
summu EUR 4 325 854 apmērā. Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija
Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu
pārvaldību (Zviedrijas pieteikums EGF/2011/015 SE/AstraZeneca) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta,
Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu
par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[6] un jo īpaši tā
28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK)
Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda
izveidi[7]
un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[8], tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu
darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar globalizācijas
izraisītām lielām strukturālām izmaiņām
pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu
viņiem atkal iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz
pieteikumiem, kas iesniegti no 2009. gada 1. maija līdz
2011. gada 30. decembrim, EGF darbības joma ir paplašināta,
iekļaujot tajā atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir tieši
saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar
2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot
maksimālo summu, kas ir 500 miljoni euro gadā. (4) Zviedrija 2011. gada
23. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu
attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā AstraZeneca
un līdz 2012. gada 16. aprīlim to papildināja,
iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo
ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot
līdzekļus EUR 4 325 854 apmērā. (5) Tādēļ EGF
būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā
ar Zviedrijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2012. finanšu
gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas
pielāgošanas fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 4 325 854
saistību un maksājumu apropriācijām. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. [2] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. [3] Saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 1927/2006 3. panta trešo daļu. [4] 2011.g. Global R&D Funding Forecast,
www.rdmag.com [5] "Dynamics in the Pharma and Biotech Industry",
Frost & Sullivan, 2010., www.frost.com. [6] OV C 139, 14.6.2006.,
1. lpp. [7] OV L 406, 30.12.2006.,
1. lpp. [8] OV C […], […],
[…] lpp.